• GRETIL
• 1_sanskr
• tei
• transformations
• plaintext
• sa_harivaMza

          Harivaṃśa constituted text with star passages


# Header

  This file is a plain text transformation of http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/corpustei/sa_harivaMza.xml
  with a rudimentary header. For a more extensive header please refer to the source file.

## Data entry: Atul Agarwala, J. Wayne Bass, Julie Bélanger, Peter Bisschop, Horst Brinkhaus, John Brockington, Eva De Clercq, André Couture, James Fitzgerald, Arlo Griffiths, N. Hanemann, Petteri Koskikallio, Kreshimir Krnic, Anne Mossner, Luther Obrock, François Painchaud, Utz Podzeit, Peter Schreiner, Sandra Smets, Renate Söhnen-Thieme, Christophe Vielle, and Andreas Viethsen
## Contribution: Atul Agarwala, J. Wayne Bass, Julie Bélanger, Peter Bisschop, Horst Brinkhaus, John Brockington, Eva De Clercq, André Couture, James Fitzgerald, Arlo Griffiths, N. Hanemann, Petteri Koskikallio, Kreshimir Krnic, Anne Mossner, Luther Obrock, François Painchaud, Utz Podzeit, Peter Schreiner, Sandra Smets, Renate Söhnen-Thieme, Christophe Vielle, and Andreas Viethsen
## Date of this version: 2020-07-31

## Source: 
   - Parashuram Lakshman Vaidya, Poona : Bhandarkar Oriental Research Institute 1969 (For details see the separate introduction on the Zürich server.).

## Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

## Licence:
   This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed. If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de. The file will be immediately removed pending resolution of the claim.
   Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

## Structure of references:
   A reference is assembled consisting of
   - a pragmatic abbreviation of the title: Harivaṃśa = HV,
   - the number of the  in arabic numerals,
   - the number of the verse in arabic numerals.

## Notes:
   This file has been created by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus from hv_conau.htm. Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented in the note element below:

   
	 Harivamsa, constituted text with star passages
Based on the ed. by Parashuram Lakshman Vaidya,
Poona : Bhandarkar Oriental Research Institute 1969
(For details see the separate introduction on the Zürich server.)
Input by Atul Agarwala, J. Wayne Bass, Julie Bélanger, Peter Bisschop, Horst Brinkhaus,
John Brockington, Eva De Clercq, André Couture, James Fitzgerald, Arlo Griffiths,
N. Hanemann, Petteri Koskikallio, Kreshimir Krnic, Anne Mossner, Luther Obrock,
François Painchaud, Utz Podzeit, Peter Schreiner, Sandra Smets,
Renate Söhnen-Thieme, Christophe Vielle, Andreas Viethsen
Corrections by Peter Scharf
TEXT WITH PADA MARKERS
This GRETIL version has been adapted according to the following conventions:
ALL INSERTIONS begin with 5 blanks.
Thereafter, one of the following options may apply:
5 additional blanks for the first line of insertions after UNEVEN pādas
3 additional blanks for EVEN pādas in longer metres with split lines
ALL 1-PADA LINES end with asterisk (*).
STRUCTURE OF REFERENCES (added):
HV_nn.nn = HV(=constituted text)_adhyāya.verse
*HV_nn.nn*nn = *HV(=star-passage)_adhyāya.verse*number of star-passage
/ = daṇḍa in constituted text
| = daṇḍa in *-passages
||* ... *|| = prose
{...} = interlocutor (these lines are not counted in *-passages!)
______________
EDITORIAL LINES:
[h: ... :h] = header
[k: ... :k] = commentary
	


## Revisions:
   - 2020-07-31: TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus


# Text

nārāyaṇaṃ namaskṛtya naraṃ caiva narottamam 
devīṃ sarasvatīṃ caiva tato jayam udīrayet // HV_0.0
jayati parāśarasūnuḥ satyavatīhṛdayanandano vyāsaḥ | yasyāsyakamalagalitaṃ vāṅmayam amṛtaṃ jagat pibati | pitāmahādyaṃ pravadanti ṣaṣṭhaṃ maharṣim akṣayyavibhūtiyuktam | nārāyaṇasyāṃsajam ekaputraṃ dvaipāyanaṃ vedamahānidhānam | ādyaṃ puruṣam īśānaṃ puruhūtaṃ puruṣṭutam | ṛtam ekākṣaraṃ brahma vyaktāvyaktaṃ sanātanam || asac ca sadasac caiva yad viśvaṃ sadasatparam | parāvarāṇāṃ sraṣṭāraṃ purāṇaṃ param avyayam | maṅgalyaṃ maṅgalam viṣṇuṃ vareṇyam anaghaṃ śucim | namaskṛtya hṛṣīkeśaṃ carācaraguruṃ harim || naimiṣāraṇye kulapatiḥ śaunakas tu mahāmuniḥ | sautiṃ papraccha dharmātmā sarvaśāstraviśāradaḥ | jajñe bahujñaṃ param atyudāraṃ yaṃ dvīpamadhye sutam ātmayogāt | parāśarāt satyavatī maharṣiṃ tasmai namo 'jñānatamonudāya | yo gośataṃ kanakaśṛṅgamayaṃ dadāti viprāya vedaviduṣe bahuviśrutāya | puṇyāṃ ca bhāratakathāṃ śṛṇuyāc ca tadvat tulyaṃ phalaṃ bhavati tasya ca tasya caiva | śatāśvamedhasya yad atra puṇyaṃ catuḥsahasrasya śatakratoś ca | bhaved anantaṃ harivaṃśadānāt prakīrtitaṃ vyāsamaharṣiṇā ca | yad vājapeyena tu rājasūyād dṛṣṭaṃ phalaṃ hastirathena cānyat | tal labhyate vyāsavacaḥ pramāṇaṃ gītaṃ ca vālmīkimaharṣiṇā ca | dvaipāyanauṣṭhapuṭaniḥsṛtam aprameyaṃ puṇyaṃ pavitram atha pāpaharaṃ śivaṃ ca | yo bhārataṃ samadhigacchati vācyamānaṃ kiṃ tasya puṣkarajalair abhiṣecanena | yo harivaṃśaṃ lekhayati yathāvidhinā mahātapāḥ sapadi |sa yāti hareḥ padakamalaṃ kamalaṃ madhupo yathā lubdhaḥ |yaṃ brahma vedāntavido vadanti paraṃ pradhānaṃ puruṣaṃ tathānye | viśvād gateḥ kāraṇam īśvaraṃ sa tasmai namo vighnavināśanāya | saṃsāratāraṇaṃ viṣṇuṃ yogidhyeyam anuttamam | śṛṇoti harivaṃśaṃ yaḥ śraddhayā vaṃśavardhanam | pratyakṣaraṃ bhavet teṣāṃ kapilādānajaṃ phalam | yo dadāti harivaṃśapustakaṃ brāhmaṇāya viduṣe sadakṣiṇam | so 'śvamedhaphalabhāg bhaven naraḥ satyam eva kathitaṃ maharṣiṇā | cakraṃ yasya bhujāgrahastalalitaṃ vidyutprabhaṃ rājate śaṅkho yasya virājate karatale saṃpūrṇacandraprabhaḥ | mālā yasya sacampakā satilakā sāśokanīlotpalā sa tvāṃ pātu ṣadardhavikramagatis trilokyanātho hariḥ | yo 'vidyādyair aśeṣair manasi vinihitaiḥ kleśasaṃjñais tridoṣair aspṛṣṭo nirguṇatvāt paramagururajaḥkarmabhis tatphalair vā | sarvajñatvādiyukto niratiśayasukhaprāptihetur yatīnāṃ so 'nādir vāsudevaḥ śamayatu duritaṃ sarvajanmārjitaṃ vaḥ | jitaṃ te puṇḍarīkākṣa namas te viśvabhāvana | namas te 'stu hṛṣīkeśa mahāpuruṣapūrvaja | śuklāmbaradharaṃ viṣṇuṃ śaśivarṇaṃ caturbhujam | prasannavadanaṃ dhyāyet sarvavighnopaśāntaye | vāgīśādyāḥ sumanasaḥ sarvārthānām upakrame | yaṃ natvā kṛtakṛtyāḥ syus taṃ namāmi gajānanam | indirākucapāṭīra+ +paṅkasaṃkalitodaraḥ | dadyād amandam ānandam acirān no nṛkesarī | kālindījalakallola+ +kolāhalakutūhalī | asatkīrtanakāntāra+ +parivartanapāṃsulām | vācaṃ śaurikathālāpa+ +gaṅgayaiva punīmahe | indīvarakaḷaśyāmaṃ indirānandakandaḷam | vandārujanamandāraṃ vande 'haṃ yadunandanam | vyāsaṃ vasiṣṭhanaptāraṃ śakteḥ putram akalmaṣam | parāśarātmajaṃ vande śukatātaṃ taponidhim | vyāsāya viṣṇurūpāya vyāsarūpāya viṣṇave | namo vai brahmanidhaye vāsiṣṭhāya namo namaḥ | 
saute sumahadākhyānaṃ bhavatā parikīrtitam 
bhāratānāṃ ca sarveṣāṃ pārthivānāṃ tathaiva ca // HV_1.1

devānāṃ dānavānāṃ ca gandharvoragarakṣasām 
daityānām atha siddhānāṃ guhyakānāṃ tathaiva ca // HV_1.2

atyadbhutāni karmāṇi vikramā dharmaniścayāḥ 
vicitrāś ca kathāyogā janma cāgryam anuttamam // HV_1.3

kathitaṃ bhavatā puṇyaṃ purāṇaṃ ślakṣṇayā girā 
manaḥkarṇasukhaṃ tan māṃ prīṇāty amṛtasaṃmitam // HV_1.4

tatra janma kurūṇāṃ vai tvayoktaṃ lomaharṣiṇe 
na tu vṛṣṇyandhakānāṃ vai tad bhavān prabravītu me // HV_1.5

janamejayena yat pṛṣṭaḥ śiṣyo vyāsasya dhīmataḥ 
dharmavit kathayām āsa kulaṃ teṣāṃ savistaram | 
tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi vṛṣṇīnāṃ vaṃśam āditaḥ // HV_1.6

śrutvetihāsaṃ kārtsnyena bharatānāṃ sa bhārataḥ 
janamejayo mahāprājño vaiśaṃpāyanam abravīt // HV_1.7

mahābhāratam ākhyānaṃ bahvarthaṃ bahuvistaram 
kathitaṃ bhavatā vipra vistareṇa mayā śrutam // HV_1.8

tatra śūrāḥ samākhyātā bahavaḥ puruṣarṣabhāḥ 
nāmabhiḥ karmabhiś caiva vṛṣṇyandhakamahārathāḥ // HV_1.9

teṣāṃ karmāvadātāni tvayoktāni dvijottama 
tatra tatra samāsena vistareṇaiva cābhibho // HV_1.10

na ca me tṛptir astīha kīrtyamāne purātane 
ekaś ca me mato rāśir vṛṣṇayaḥ pāṇḍavās tathā // HV_1.11

bhavāṃś ca vaṃśakuśalas teṣāṃ pratyakṣadarśivān 
kathayasva kulaṃ teṣāṃ vistareṇa tapodhana // HV_1.12

yasya yasyānvaye ye ye tāṃs tān icchāmi veditum 
pūrvaṃ kathā samākhyātā vicitrā ca mahīpate | 
teṣāṃ pūrvavisṛṣṭiṃ ca vicitrām ā prajāpateḥ // HV_1.13
sarvam etad aśeṣeṇa kathayasva dvijottama | yena vai śṛṇvatāṃ puṃsām aputratvaṃ praṇaśyati | evaṃ saṃcodito rājā vyāsaśiṣyo mahāmune | 
satkṛtya paripṛṣṭas tu sa mahātmā mahātapāḥ 
vistareṇānupūrvyā ca kathayām āsa tāṃ kathām // HV_1.14

śṛṇu rājan kathāṃ divyāṃ puṇyāṃ pāpapraṇāśinīm 
kathyamānāṃ mayā citrāṃ bahvarthāṃ śrutisaṃmitām // HV_1.15

yaś caināṃ dhārayet tāta śṛṇuyād vāpy abhīkṣṇaśaḥ 
yaś caināṃ dhārayed vipraḥ śrāvayed vā mahātmanām | 
svavaṃśadhāraṇaṃ kṛtvā svargaloke mahīyate // HV_1.16

avyaktaṃ kāraṇaṃ yat tan nityaṃ sadasadātmakam 
pradhānaṃ puruṣaṃ tasmān nirmame viśvam īśvaraḥ // HV_1.17

taṃ vai viddhi mahārāja brahmāṇam amitaujasam 
sraṣṭāraṃ sarvabhūtānāṃ nārāyaṇaparāyaṇam // HV_1.18

ahaṃkaras tu mahatas tasmād bhūtāni jajñire 
bhūtabhedāś ca bhūtebhya iti sargaḥ sanātanaḥ // HV_1.19

vistarāvayavaṃ caiva yathāprajñaṃ yathāśrutam 
kīrtyamānaṃ śṛṇu mayā pūrveṣāṃ kīrtivardhanam // HV_1.20

dhanyaṃ yaśasyaṃ śatrughnaṃ svargyam āyurvivardhanam 
kīrtanaṃ sthirakīrtīnāṃ sarveṣāṃ puṇyakarmaṇām // HV_1.21

tasmāt kalyāya te kalyaḥ samagraṃ śucaye śuciḥ 
tasmai hiraṇyagarbhāya puruṣāyeśvarāya ca | 
ajāya prathamāyaiva variṣṭhāya prajāpate | 
brahmaṇe lokanāthāya gariṣṭhāya svayaṃbhuve | 
praṇamya prabhave pūrvaṃ tasmai amitatejase | 
ā vṛṣṇivaṃśād vakṣyāmi bhūtasargam anuttamam // HV_1.22

viṣṇuḥ svayaṃbhūr bhagavān sisṛkṣur vividhāḥ prajāḥ 
apa eva sasarjādau tāsu vīryam avāsṛjat // HV_1.23

āpo nārā iti proktā nāmnā pūrvam iti śrutiḥ 
ayanaṃ tasya tāḥ pūrvaṃ tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ // HV_1.24

hiraṇyavarṇam abhavat tad aṇḍam udakeśayam 
tatra jajñe svayaṃ brahmā svayaṃbhūr iti naḥ śrutam // HV_1.25

hiraṇyagarbho bhagavān uṣitvā parivatsaram 
tad aṇḍam akarod dvaidhaṃ divaṃ bhuvam athāpi ca // HV_1.26

tayoḥ śakalyor madhyam ākāśam akarot prabhuḥ 
apsu pāriplavāṃ pṛthvīṃ diśaś ca daśadhā dadhe // HV_1.27

tatra kālaṃ mano vācaṃ kāmaṃ krodham atho ratim 
sasarja sṛṣṭiṃ tadrūpāṃ sraṣṭum icchan prajāpatim // HV_1.28

marīcim atryaṅgirasau pulastyaṃ pulahaṃ kratum 
vasiṣṭhaṃ ca mahātejāḥ so 'sṛjat sapta mānasān // HV_1.29

sapta brahmāṇa ity ete purāṇe niścayaṃ gatāḥ 
nārāyaṇātmakānāṃ vai saptānāṃ brahmajanmanām // HV_1.30

tato 'sṛjat punar brahmā rudraṃ roṣātmasaṃbhavam 
sanatkumāraṃ ca ṛṣiṃ pūrveṣām api pūrvajam // HV_1.31

sapta tv ete prajāyante prajā rudraś ca bhārata 
skandaḥ sanatkumāraś ca tejaḥ saṃkṣipya tiṣṭhataḥ // HV_1.32

teṣāṃ sapta mahāvaṃśā divyā devagaṇānvitāḥ 
kriyāvantaḥ prajāvanto maharṣibhir alaṃkṛtāḥ // HV_1.33

vidyuto 'śanimeghāṃś ca rohitendradhanūṃsi ca 
sanaś ca yogatattvajñaṃ sanakaṃ ca sanandanam | 
ete sapta samākhyātā ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ | 
yādāṃsi ca sasarjādau parjanyaṃ ca sasarja ha // HV_1.34

ṛco yajūṃṣi sāmāni nirmame yajñasiddhaye 
mukhād devān ajanayat pitṝṃś ceśo 'pi vakṣasaḥ | 
prajanāc ca manuṣyān vai jaghanān nirmame 'surān | 
sādhyāṃs tair ayajan devān ity evam anuśuśrumaḥ // HV_1.35

uccāvacāni bhūtāni gātrebhyas tasya jajñire 
brahmāṇaṃ hṛdayaṃ bhittvā niścito bhagavān bhṛguḥ || 
stanaṃ tu dakṣiṇaṃ bhittvā brahmajena ca vigrahaḥ | 
niśrito bhagavān dharmaḥ sarvalokasukhāvahaḥ || 
trayas tasya varāḥ putrāḥ sarvabhūtamanoharāḥ | 
kāmaḥ śamaś ca harṣaś ca tejasā lokadhāriṇaḥ || 
kāmasya tu ratir bhāryā śamasya prītir aṅganā | 
nandā bhāryā ca harṣasya trayo lokāḥ pratiṣṭhitāḥ | 
āpavasya prajāsargaṃ sṛjato hi prajāpateḥ // HV_1.36
sṛjyamānāḥ prajā naiva vivardhante yadā tadā | 
dvidhā kṛtvātmano deham ardhena puruṣo 'bhavat 
ardhena nārī tasyāṃ sa sasṛje vividhāḥ prajāḥ 
divaṃ ca pṛthivīṃ caiva mahimnā vyāpya tiṣṭati // HV_1.37

virājam asṛjad viṣṇuḥ so 'sṛjat puruṣaṃ virāṭ 
puruṣaṃ taṃ manuṃ viddhi tad vai manvantaraṃ smṛtam 
dvitīyam āpavasyaitan manor antaram ucyate // HV_1.38

sa vairājaḥ prajāsargaṃ sasarja puruṣaḥ prabhuḥ 
manuṃ prajāpatiṃ viddhi sasarja prabhur īśvaraḥ | 
nārāyaṇavisargaḥ sa prajās tasyāpy ayonijāḥ // HV_1.39

āyuṣmān kīrtimān dhanyaḥ prajāvāṃś ca bhaven naraḥ 
sthiravaṃśaś ca bhavati mṛtaḥ svarge mahīyate | 
ādisargaṃ viditvemaṃ yatheṣṭāṃ prāpnuyād gatim // HV_1.40

sa sṛṣṭāsu prajāsv evam āpavo vai prajāpatiḥ 
lebhe vai puruṣaḥ patnīṃ śatarūpām ayonijām // HV_2.1

āpavasya mahimnā tu divam āvṛtya tiṣṭhataḥ 
dharmeṇaiva mahārāja śatarūpā vyajāyata // HV_2.2

sā tu varṣāyutaṃ taptvā tapaḥ paramaduścaram 
bhartāraṃ dīptatapasaṃ puruṣaṃ pratyapadyata // HV_2.3

sa vai svāyaṃbhuvas tāta puruṣo manur ucyate 
tasyaikasaptatiyugaṃ manvantaram ihocyate // HV_2.4

vairājāt puruṣād vīraṃ śatarūpā vyajāta 
priyavratottānapādau vīrāt kāmyā vyajāyata // HV_2.5

kāmyā nāma mahābāho kardamasya prajāpateḥ 
sutā sutapasā yuktā mahatī lokadhāriṇī | 
kāmyāputrāś ca catvāraḥ samrāṭ kukṣir virāṭ prabhuḥ // HV_2.6
priyavrataṃ samāsādya patiṃ sājanayat sutān | 
uttānapādaṃ jagrāha putram atriḥ prajāpatiḥ 
uttānapādāc caturaḥ sūnṛtā suṣuve sutān // HV_2.7

dharmasya kanyā suśroṇī sūnṛtā nāma viśrutā 
utpannā vāci dharmeṇa dhruvasya jananī śubhā // HV_2.8

dhruvaṃ ca kīrtimantaṃ cāpy ayasmantam ayaspatim 
uttānapādo 'janayat sūnṛtāyāṃ prajāpatiḥ // HV_2.9

dhruvo varṣasahasrāṇi trīṇi divyāni bhārata 
tapas tepe mahārāja prārthayan sumahad yaśaḥ // HV_2.10

tasmai brahmā dadau prītaḥ sthānam ātmasamaṃ prabhuḥ 
acalam caiva purataḥ saptarṣīṇāṃ prajāpatiḥ // HV_2.11

tasyābhimānam ṛddhiṃ ca mahimānaṃ nirīkṣya ca 
devāsurāṇām ācāryaḥ ślokam apy uśanā jagau // HV_2.12

aho yasya tapaso vīryam aho śrutam aho vratam 
yam adya purataḥ kṛtvā dhruvaṃ saptarṣayaḥ sthitāḥ // HV_2.13

tasmāc chliṣṭaṃ ca mānyaṃ ca dhruvāc chambur vyajāyata 
śliṣṭer ādhatta succhāyā pañca putrān akalmaṣān 
prācīnagarbhaṃ vṛkatiṃ vṛkalaṃ vṛkatejasam | 
patnī prācīnagarbhasya sūnṛtā suṣuve nṛpa | 
nāmnodāradhiyaṃ putram indro yaḥ pūrvajanmani || 
udāradhīḥ sutaṃ bhadrā+ +janayad vai divaṃjayam | 
ripuṃ ripuṃjayaṃ jajñe varāṅgī sā divaṃjayāt | 
ripuṃ ripuṃjayaṃ vipraṃ vṛkalam vṛkatejasam // HV_2.14

ripor ādhatta bṛhatī cākṣuṣam sarvatejasam 
ajījanat puṣkariṇyāṃ vairaṇyāṃ cākṣuṣo manum // HV_2.15

prajāpater ātmajāyāṃ vīraṇasya mahātmanaḥ 
manor ajāyanta daśa naḍvalāyāṃ mahaujasaḥ 
kanyāyāṃ bharataśreṣṭha vairājasya prajāpateḥ // HV_2.16

ūruḥ pūruḥ śatadyumnas tapasvī satyavit kaviḥ 
agniṣṭud atirātraś ca sudyumnaś ceti tenava 
abhimanyuś ca daśamo naḍvalāyāṃ mahaujasaḥ // HV_2.17

ūror'janayat putrān ṣaḍāgneyī mahāprabhān 
aṅgaṃ sumanasaṃ svātiṃ kratum āṅgirasaṃ śivam // HV_2.18

aṅgāt sunīthāpatyaṃ vai venam ekaṃ vyajāyata 
apacāreṇa venasya prakopaḥ sumahān abhūt // HV_2.19

prajārtham ṛṣayo 'thāsya mamanthur dakṣiṇaṃ karam 
venasya pāṇau mathite saṃbabhūva mahān ṛṣiḥ // HV_2.20

taṃ dṛṣṭvā munayaḥ prāhur eṣa vai muditāḥ prajāḥ 
kariṣyati mahātejā yaśaś ca prāpsyate mahat // HV_2.21

sa dhanvī kavacī jātas tejasā nirdahann iva 
baddhagodhāṅgulitravān |
prajārakṣākṛtotsāhaḥ |
pṛthur vainyas tadā cemāṃ rarakṣa kṣatrapūrvajaḥ // HV_2.22

rājasūyābhiṣiktānām ādyaḥ sa vasudhādhipaḥ 
tasmāc caiva samutpannau nipuṇau sūtam agadhau // HV_2.23

teneyaṃ gaur mahārāja dugdhā sasyāni bhārata 
prajānāṃ vṛttikāmena devaiḥ sarṣigaṇaiḥ saha // HV_2.24

sarpaiḥ puṇyajanaiś caiva vīrudbhiḥ parvatais tathā // HV_2.25

teṣu teṣu ca pātreṣu duhyamānā vasuṃdharā 
prādād yathepsitaṃ kṣīraṃ tena prāṇān adhāryan // HV_2.26

pṛthuputrau tu dharmajñau jajñāte 'ntardhipālinau 
śikhaṇḍinī havirdhānam antardhānād vyājāyata // HV_2.27

havirdhānāt ṣaḍāgneyī dhiṣaṇājanayat sutān 
prācīnabarhiṣaṃ śukram gayaṃ kṛṣṇaṃ vrajājinau // HV_2.28

prācīnabarhir bhagavān mahān āsīt prajāpatiḥ 
havirdhānān mahārāja yena saṃvardhitāḥ prajāḥ // HV_2.29

prācīnāgrāḥ kuśās tasya pṛthivyāṃ janamejaya 
prācīnabarher abhavan pṛthivītalacāriṇaḥ // HV_2.30

samudratanayāyāṃ tu kṛtadāro 'bhavat prabhuḥ 
mahatas tapasaḥ pāre savarṇāyāṃ mahīpatiḥ // HV_2.31

savarṇādhatta sāmudrī daśa prācīnabarhiṣaḥ 
putrān vai janayām āsa sarvalokābhipūjitān | 
sarve pracetasa nāma dhanurvedasya pāragāḥ // HV_2.32

apṛthagdharmacaraṇās te 'tapyanta mahat tapaḥ 
daśa varṣasahasrāṇi samudrasalileśayāḥ // HV_2.33

tapaś caratsu pṛthivīṃ pracetaḥsu mahīruhaḥ 
arakṣyamāṇām āvavrur babhūvātha prajākṣayaḥ // HV_2.34
pratyāhṛtāḥ prajāḥ sarvāś cākṣuṣasyāntare manoḥ | 
nāśakan māruto vātuṃ vṛtaṃ kham abhavad drumaiḥ 
daśa varṣasahasrāṇi na śekuś ceṣṭituṃ prajāḥ // HV_2.35

tad upaśrutya tapasā yuktāḥ sarve pracetasaḥ 
prācetasam upastavya tapasaḥ sarvaparvataiḥ | 
mukhebhyo vāyum agniṃ ca te 'sṛjañ jātamanyavaḥ // HV_2.36

unmūlān atha vṛkṣāṃs tān kṛtvā vāyur aśoṣayat 
tān agnir adahad ghora evam āsīd drumakṣayaḥ // HV_2.37

drumakṣayam atho buddhvā kiṃcic chiṣṭeṣu śākhiṣu 
upagamyābravīd etān rājā somaḥ pratāpavān // HV_2.38

kopaṃ yacchata rājānaḥ sarve prācīnabarhiṣaḥ 
vṛkṣaśūnyā kṛtā pṛthvī śāmyetām agnimārutau // HV_2.39

ratnabhūtā ca kanyeyaṃ vṛkṣāṇāṃ varavarṇinī 
bhaviṣyaṃ jānatā tāta dhṛtā garbheṇa vai mayā // HV_2.40

māriṣā nāma nāmnaiṣā vṛkṣāṇām iti nirmitā 
bhāryā vo 'stu mahābhāgā somavaṃśavivardhinī // HV_2.41

yuṣmākaṃ tejaso 'rdhena mama cārdhena tejasaḥ 
asyām utpatsyate vidvān dakṣo nāma prajāpatiḥ // HV_2.42

sa imāṃ dagdhabhūyiṣṭhāṃ yuṣmattejomayena vai 
agnināgnisamo bhūyaḥ prajāḥ saṃvardhayiṣyati // HV_2.43

tataḥ somasya vacanāj jagṛhus te pracetasaḥ 
saṃhṛtya kopaṃ vṛkṣebhyaḥ patnīṃ dharmeṇa māriṣām // HV_2.44
māriṣāyāṃ tatas te vai manasā garbham ādadhuḥ | 
daśabhyas tu pracetobhyo māriṣāyāṃ prajāpatiḥ 
dakṣo jajñe mahātejāḥ somasyāṃśena bhārata // HV_2.45

putrān utpādayām āsa somavaṃśavivardhanān 
acarāṃś ca carāṃś caiva dvipado 'tha catuṣpadaḥ // HV_2.46

sa sṛṣṭvā manasā dakṣaḥ palścād asṛjata striyaḥ 
tadā prajāvivṛddhyarthaṃ mahātejāḥ prajāpatiḥ | 
dadau sa daśa darmāya kaśyapāya trayodaśa 
śiṣṭāḥ somāya rājñe tu nakṣatrākhyā dadau prabhuḥ // HV_2.47

tāsu devā khagā gāvo nāgā ditijadānavāḥ 
gandharvāpsarasaś caiva jajñire 'nyāś ca jātayaḥ // HV_2.48

tataḥprabhṛti rājendra prajā maithunasaṃbhavāḥ 
saṃkalpād darśanāt sparśāt pūrveṣāṃ sṛṣṭir ucyate // HV_2.49

devānāṃ dānavānāṃ ca gandharvoragarakṣasām 
saṃbhavaḥ kathitaḥ pūrvaṃ dakṣasya ca mahātmanaḥ // HV_2.50

aṅguṣṭhād brahmaṇo jāto dakṣaś coktas tvayānagha 
vāmāṅguṣṭhāt tathā caiva tasya patnī vyajāyata | 
kathaṃ prācetasatvaṃ sa punar lebhe mahātapāḥ // HV_2.51

etaṃ me saṃśayaṃ vipra vyākhyātuṃ tvam ihārhasi 
dauhitraś caiva somasya kathaṃ śvaśuratāṃ gataḥ // HV_2.52

utpattiś ca nirodhaś ca nityau bhūteṣu bhārata 
ṛṣayo 'tra na muhyanti vidyāvantaś ca ye janāḥ // HV_2.53

yuge yuge bhavanty ete sarve dakṣādayo nṛpa 
punaś caiva nirudhyante vidvāṃs tatra na muhyati // HV_2.54

jyaiṣṭhyaṃ kāniṣṭhyam apy eṣāṃ pūrvaṃ nāsīj janādhipa 
tapa eva garīyo 'bhūt prabhāvaś caiva kāraṇam // HV_2.55

imāṃ hi sṛṣṭiṃ dakṣasya yo vidyāt sacarācaram 
prajāvān āyur uttīrṇaḥ svargaloke mahīyate // HV_2.56
divyān bhogān avāpnoti rambhādistrībhir āvṛtaḥ | 
devānāṃ dānavānāṃ ca gandharvoragarakṣasām 
utpattiṃ vistareṇaiva vaiśaṃpāyana kīrtaya // HV_3.1

prajāḥ sṛjeti vyādiṣṭaḥ pūrvaṃ dakṣaḥ svayaṃbhuvā 
yathā sasarja bhūtāni tathā śṛṇu mahīpate // HV_3.2

manasā tv eva bhūtāni pūrvam evāsṛjat prabhuḥ 
ṛṣīn devān sagandharvān asurān atha rākṣasān // HV_3.3
yakṣabhūtapiśācāṃś ca vayaḥpaśumṛgāṃs tathā | 
yadāsya yatamānasya na vyavardhanta vai prajāḥ 
apadhyātā bhagavatā mahādevena dhīmatā | 
tataḥ saṃcintya tu punaḥ prajāhetoḥ prajāpatiḥ // HV_3.4

sa maithunena dharmeṇa sisṛkṣur vividhā prajāḥ 
asiknīm āvahat patnīṃ vīraṇasya prajāpateḥ 
sutāṃ sutapasā yuktāṃ mahatīṃ lokadhāraṇīm // HV_3.5

atha putrasahasrāṇi vairaṇyāṃ pañca vīryavān 
asiknyāṃ janayām āsa dakṣa eva prajāpatiḥ // HV_3.6

tāṃs tu dṛṣṭvā mahābhāgān saṃvivardhayiṣūn prajāḥ 
devarṣiḥ priyasaṃvādo nāradaḥ prābravīd idam 
nāśāya vacanaṃ teṣāṃ śāpāyaivātmanas tathā // HV_3.7

yaṃ kaśyapaḥ sutavaraṃ parameṣṭhī vyajījanat 
dakṣasya vai duhitari dakṣaśāpabhayān muniḥ // HV_3.8

pūrvaṃ sa hi samutpanno nāradaḥ parameṣṭhinaḥ 
asiknyām atha vairaṇyāṃ bhūyo devarṣisattamaḥ 
taṃ bhūyo janayām āsa piteva munipuṃgavam // HV_3.9

tena dakṣaya putrā vai haryaśvā iti viśrutāḥ 
nirmathya nāśitāḥ sarve vidhinā ca na saṃśayaḥ // HV_3.10

tasyodyatas tadā dakṣo nāśāyāmitavikramaḥ 
brahmarṣīn purataḥ kṛtvā yācitaḥ parameṣṭhinā // HV_3.11

tato 'bhnisaṃdhiṃ cakre vai dakṣas tu parameṣṭhinā 
kanyāyāṃ nārado mahyaṃ tava putro bhaved iti // HV_3.12

tato dakṣaḥ sutāṃ prādāt priyāṃ vai parameṣṭhine 
sa tasyāṃ nārado jajñe bhūyaḥ śāpabhayād ṛṣiḥ // HV_3.13

kathaṃ praṇāśitāḥ putrā nāradena maharṣinā 
prajāpater dvijaśreṣṭha śrotum icchāmi tattvataḥ // HV_3.14

dakṣasya putrā haryaśvā vivardhayiṣavaḥ prajāḥ 
samāgatā mahāvīryā nāradas tān uvāca ha // HV_3.15

bāliśā bata yūyaṃ ye nāsyā jānīta vai bhuvaḥ 
pramāṇaṃ sraṣṭukāmā vai prajā prācetasātmajāḥ | 
antar ūrdhvam adhaś caiva kathaṃ srakṣyatha vai prajāḥ // HV_3.16
vāyor anaśanaṃ prāpya gatās te vai parābhavam | 
te tu tadvacanaṃ śrutvā prayātā sarvatodiśam 
adyāpi na nivartante samudrebhya ivāpagāḥ // HV_3.17

haryaśveṣv atha naṣṭeṣu dakṣaḥ prācetasaḥ punaḥ 
vairaṇyām eva putrāṇāṃ sahasram asṛjat prabhuḥ // HV_3.18

vivardhayiṣavas te tu śabalāśvāḥ prajās tadā 
pūrvoktaṃ vacanaṃ tāta nāradenaiva coditāḥ // HV_3.19

anyonyam ūcus te sarve samyag āha mahān ṛṣiḥ 
bhrātṝṇāṃ padavī caiva gantavyā nātra saṃśayaḥ 
jñātvā pramāṇaṃ pṛthvyāś ca sukhaṃ srakṣyāmahe prajāḥ // HV_3.20
ekāgrā svasthamanaso yathāvad anupūrvaśaḥ | 
te 'pi tenaiva mārgeṇa prayātāḥ sarvatodiśam 
adyāpi na nivartante samudrebhya ivāpagāḥ // HV_3.21
naṣṭeṣu śabalāśveṣu dakṣa kruddho 'bravīd vacaḥ | nāradaṃ nāśam ehīti garbhavāsaṃ vaseti ca | 
tadāprabhṛti vai bhrātā bhrātur anveṣaṇe nṛpa 
prayāto naśyati vibho tan na kāryaṃ vipaśyatā // HV_3.22

tāṃś cāpi naṣṭān vijñāya putrān dakṣaḥ prajāpatiḥ 
tadbhītyā nāradaṃ śaptvā kanyā evāsṛjat prabhuḥ | 
ṣaṣṭiṃ dakṣo 'sṛjat kanyā vairaṇyām iti na śrutam // HV_3.23
tās tadā pratijagrāha bhāryārthe kaśyapaḥ prabhuḥ | somo dharmaś ca kauravya tathaivānye maharṣayaḥ | 
dadau sa daśa dharmāya kaśyapāya trayodaśa 
saptaviṃśati somāya catasro 'riṣṭanemaye // HV_3.24

dve caiva bahuputrāya dve caivāṅgirase tathā 
dve bhṛśāśvāya viduṣe tāsāṃ nāmāni me śṛṇu // HV_3.25

arundhatī vasur jāmī lambā bhānur marutvatī 
saṃkalpā ca muhūrtā ca sādhyā viśvā ca bhārata 
dharmapatnyo daśa tv etās tāsv apatyāni me śṛṇu // HV_3.26

viśvedevās tu viśvāyāḥ sādhyā sādhyān vyajāyata 
marutvatyāṃ marutvanto vasos tu vasavaḥ smṛtāḥ // HV_3.27

bhānos tu bhānavas tāta muhūrtās tu mūhūrtajāḥ 
lambāyāś caiva ghoṣo 'tha nāgavīthī ca jāmijā // HV_3.28

pṛthivīviṣayaṃ sarvam arundhatyāṃ vyajāyata 
saṃkalpāyās tu sarvātmā jajñe saṃkalpa eva ca // HV_3.29
nāgavīthyāś ca jāminyā vṛṣalambā vyajāyata | 
yā rājan somapatnyas tu dakṣaḥ prācetaso dadau 
sarvā nakṣatranāmnyas tu jyotiṣe parikīrtitāḥ // HV_3.30

ye tv aneke suragaṇā devā jyotiḥpurogamāḥ 
vasavo 'ṣṭau samākhyātās teṣāṃ vakṣyāmi vistaram // HV_3.31

āpo dhruvaś ca somaś ca dharaś caivānilo 'nalaḥ 
pratyūṣaś ca prabhasaś ca vasavo nāmabhiḥ śrutāḥ // HV_3.32

āpasya putro vaitaṇḍyaḥ śramaḥ śānto munis tathā 
dhruvasya putro bhagavān kālo lokaprakālanaḥ // HV_3.33

somasya bhagavān varcā varcasvī yena jāyate 
dharasya putro draviṇo hutahavyavahas tathā 
manoharāyāḥ śiśiraḥ prāṇo 'tha ramaṇas tathā // HV_3.34

anilasya śivā bhāryā yasyāḥ putraḥ purojavaḥ 
avijñātagatiś caiva dvau putrāv anilasya tu // HV_3.35

agniputraḥ kumāras tu śarastambe śriyā vṛtaḥ 
tasya śākho viśākhaś ca naigameṣaś ca pṛṣṭhajaḥ 
apatyaṃ kṛttikānāṃ sa kārttikeya iti smṛtaḥ // HV_3.36
skandaḥ sanatkumāraś ca sṛṣṭaḥ pādena tejasaḥ | 
pratyūṣasya viduḥ putram ṛṣiṃ nāmnātha devalam 
dvau putrau devalasyāpi kṣamāvantau manīṣiṇau // HV_3.37

bṛhaspates tu bhaginī varastrī brahmacāriṇī 
yogasiddhā jagat kṛtsnam asaktā vicacāra ha // HV_3.38

prabhāsasya tu bhāryā sā vasūnām aṣṭamasya tu 
visvakarmā mahābhāgas tasyāṃ jajñe prajāpatiḥ // HV_3.39

kartā śilpasahasrāṇāṃ tridaśānāṃ ca vardhakiḥ 
bhūṣaṇānāṃ ca sarveṣāṃ kartā śilpavatāṃ varaḥ // HV_3.40

yaḥ sarveṣāṃ vimānānī daivatānāṃ cakāra ha 
mānuṣāś copajīvanti yasya śilpaṃ mahātmanaḥ // HV_3.41
surabhiḥ kaśyapād rudrān ekādaśa vinirmame | mahādevaprasādena tapasā bhāvitā satī | 
ajaikapād ahirbudhnyas tvaṣṭā rudraś ca vīryavān 
tvaṣṭuś caivātmajaḥ śrīmān viśvarūpo mahāyaśāḥ // HV_3.42

haraś ca bahurūpaś ca tryambakaś cāparājitaḥ 
vṛṣākapiś ca śaṃbhuś ca kapardī raivatas tathā // HV_3.43
mṛgavyādhaś ca sarpaś ca kapālī ca viśāṃ pate | 
ekādaśaite kathitā rudrās tribhuvaneśvarāḥ 
śataṃ caivaṃ samākhyātaṃ rudrāṇām amitaujasām // HV_3.44
purāṇe bharataśreṣṭha yair vyāptāḥ sacarācarāḥ | lokā bharataśārdūla kaśyapasya nibodha me | anyaiḥ satyavratā rājan yābhir lokatrayaṃ dhṛtam | 
aditir ditir danuś caiva ariṣṭā surasā tathā 
surabhir vinatā caiva tāmrā krodhavaśā irā 
kadrūr muniś ca lokeśa tāsv apatyāni me śṛṇu // HV_3.45
... khaṣā caiva trayodaśa | kaśyapasya tu bhāryā vai ... | 
pūrvamanvantare śreṣṭhā dvādaśāsan surottamāḥ 
tuṣitā nāma te 'nyonyam ūcur vaivasvate 'ntare // HV_3.46

upasthite 'tiyaśasyaś cākṣuṣasyāntre manoḥ 
hitārthaṃ sarvalokānāṃ samāgamya parasparam // HV_3.47

āgacchata drutaṃ devā aditiṃ saṃpraviśya vai 
manvantare prasūyāmas tan naḥ śreyo bhaviṣyati // HV_3.48

evam uktvā tu te sarve cākṣuṣasyāntare manoḥ 
mārīcāt kaśyapāj jātās te 'dityā dakṣakanyayā // HV_3.49
pūrvajanmani sutapaḥ+ +pṛśnirūpe babhūvatuḥ | 
tatra viṣṇuś ca śakraś ca jajñāte punar eva hi 
aryamā caiva dhātā ca tvaṣṭā pūṣā tathaiva ca // HV_3.50

vivasvān savitā caiva mitro varuṇa eva ca 
aṃśo bhagaś cātitejā ādityā dvādaśa smṛtāḥ // HV_3.51

cākṣuṣasyāntare pūrvam āsan ye tuṣitāḥ surāḥ 
vaivasvate 'ntare te vai ādityā dvādaśa smṛtāḥ // HV_3.52

saptaviṃśat tu yāḥ proktāḥ somapatnyo 'tha suvratāḥ 
tāsām apatyāny abhavan dīptāny amitatejasām // HV_3.53
tārāgaṇāḥ samastā ye gagane ye cakāsati | 
ariṣṭanemeḥ patnīnām apatyānīha ṣoḍaśa 
bahuputrasya viduṣaś catasro vidyutaḥ smṛtāḥ 
pratyaṅgirasajāḥ śreṣṭhā ṛco brahmarṣisatkṛtāḥ // HV_3.54

bhṛśāśvasya tu devarṣer devapraharaṇāḥ sutāḥ 
ete yugasahasrānte jāyante punar eva ha // HV_3.55

sarve devagaṇās tāta trayas triṃśat tu kāmajāḥ 
teṣām api ca rājendra nirodhotpattir ucyate // HV_3.56

yathā sūryasya kauravya udayāstamayāv iha 
tathā yugāni rājendra praḷayā manavas tathā | 
evaṃ devanikāyās te saṃbhavanti yuge yuge // HV_3.57

dityāḥ putradvayaṃ jajñe kaśyapād iti naḥ śrutam 
kaśyapasyātmajāv etau sarvebhyaḥ pūrvajau matau | 
hiraṇyakaśipuś caiva hiraṇyākṣaś ca bhārata 
siṃhikā cābhavat kanyā vipracitteḥ parigrahaḥ // HV_3.58
saiṃhikeyā iti khyātās tasyāḥ putrā mahābalāḥ | gaṇas teṣāṃ tu rājendra daśasāhasra ucyate | teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ | asaṃkhyātā mahābāho hiraṇyakaśipoḥ śṛṇu | 
hiraṇyakaśipoḥ putrāś catvāraḥ prathitaujasaḥ 
anuhrādaś ca hrādaś ca prahrādaś caiva vīryavān // HV_3.59

saṃhrādas ca caturtho 'bhūd dhrādaputro hradas tathā 
saṃhrādaputrau sundaś ca nisundas tāv ubhau smṛtau | 
hradasya putro 'py āyur vai śivaḥ kālas tathaiva ca 
saṃhrādaputra āyuṣmāñ śibir bāṣkala eva ca | 
teṣāṃ madhye mahābhāga sarvatra samadṛg vaśī | 
prahrādaḥ paramāṃ bhaktiṃ ya uvāca janārdane | 
virocanaś ca prāhrādir balir jajñe virocanāt // HV_3.60

baleḥ putraśataṃ tv āsīd bāṇajyeṣṭhaṃ narādhipa 
dhṛtarāṣṭraś ca sūryaś ca candramāś cendratāpanaḥ // HV_3.61

kumbhanābho gardabhākṣaḥ kukṣir ity edvamādayaḥ 
bāṇas teṣām atibalo jyeṣṭhaḥ paśupateḥ priyaḥ // HV_3.62

purākalpe hi bāṇena prasādyomāpatiṃ prabhum 
pārśvato me vihāraḥ syād ity evaṃ yācito varaḥ // HV_3.63
bāṇasya cendradamano lohityām udapadyata | gaṇas teṣāṃ tu rājendra śatasāhasrasaṃmitaḥ | 
hiraṇāksasutāḥ pañca vidvāṃsaḥ sumahābalāḥ 
jharjharaḥ śakuniś caiva bhūtasaṃtāpanas tathā 
mahānābhaś ca vikrāntaḥ kālanābhas tathaiva ca // HV_3.64

abhavan danuputrās tu śataṃ tīvraparākramāḥ 
tapasvino mahāvīryāḥ prādhānyena nibodha tān // HV_3.65

dvimūrdhā śakuniś caiva tathā śaṅkuśirā vibhuḥ 
śaṅkukarṇo vivādaś ca gaveṣṭhī duṃdubhis tathā | 
ayomukhaḥ śambaraś ca kapilo vāmanas tathā // HV_3.66

marīcir maghavāṃś caiva iḍā gargaśirās tathā 
vikṣobhaṇaś ca ketuś ca ketuvīryaśatahradau // HV_3.67

indrajit sasrvajic caiva vajranābhas tathaiva ca 
mahānābhaś ca vikrāntaḥ kālanābhas tathaiva ca | 
ekacakro mahābāhus tārakaś ca mahābalaḥ // HV_3.68

vaiśvānaraḥ pulomā ca vidrāvaṇamahāśirau 
svarbhānur vṛṣaparvā ca vipracittiś ca vīryavān // HV_3.69
sūkṣmaś caiva nicandraś ca ūrṇanabho mahāhiriḥ | asilomā sukeśī ca śaṭhaś ca balako madaḥ | tathā gaganamūrdhā ca kumbhanābho mahāsuraḥ | pramado mayaḥ kupatho hayagrīvaś ca vīryavān || vaisṛpaḥ savirūpākṣaḥ supatho 'tha harāharau | hiraṇyakaśipuś caiva śatamāyaś ca śambaraḥ | śarabhaḥ śalabhaś caiva vipracittiś ca vīryavān | 
sarva ete danoḥ putrāḥ kaśyapād abhijajñire 
vipracittipradhānās te dānavāḥ sumahābalāḥ // HV_3.70
eteṣāṃ yad apatyaṃ tu tan na śakyaṃ narādhipa | prasaṃkhyātuṃ mahīpāla putrapautram anantakam | 
svarbhānos tu prabhā kanyā pulomnas tu śacī sutā 
upadānavī hayaśirāḥ śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī // HV_3.71

pulomā kālakā caiva vaiśvānarasute ubhe 
bahvapatye mahāsattve mārīces tu parigrahaḥ // HV_3.72

tayoḥ putrasahasrāṇi ṣaṣṭiṃ dānavasattamān 
caturdaśaśatān anyān hiraṇyapuravāsinaḥ | 
mārīcir janayām āsa mahatā tapasānvitaḥ // HV_3.73

paulomāḥ kālakeyāś ca dānavās te mahābalāḥ 
avadhyā devatānāṃ hi hiraṇyapuravāsinaḥ 
pitāmahaprasādena ye hatāḥ savyasācinā // HV_3.74
prabhāyā nahuṣaḥ putro jayantaś ca sacīsutaḥ | pūruṃ jajñe 'tha śarmiṣṭhā duḥṣantam upadānavī | 
tato 'pare mahāvīryā dānavā atidāruṇāḥ 
siṃhikāyām athotpannā vipracitteḥ sutās tathā // HV_3.75

daityadānavasaṃyogāj jātās tīvraparākramāḥ 
siṃhikeyā iti khyātās trayodaśa mahābalāḥ // HV_3.76

vyaṅgaḥ śalyaś ca balinau balaś caiva mahābalaḥ 
vātāpir namuciś caiva ilvalaḥ khasṛmas tathā // HV_3.77

ājjiko narakaś caiva kālanābhas tathaiva ca 
rāhur jyeṣṭhas tu teṣāṃ vai candrasūryapramardanaḥ | 
śaraḥ potaraṇaś caiva vajranābhaś ca vīryavān || 
mūkaś caiva tuhuṇḍaś ca hradaputrau babhūvatuḥ | 
mārīcaḥ sundaputraś ca tāḍakāyāṃ vyajāyata | 
svarbhānuś ca mahāvīryo vaktrayodhī mahāsuraḥ | 
saramāṇas tathā caiva śarakalpaś ca vīryavān // HV_3.78

ete vai dānavāḥ śreṣṭhā danuvaṃśavivardhanāḥ 
teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ // HV_3.79

saṃhrādasya tu daityasya nivātakavacāḥ kule 
samutpannāḥ sumahatā tapasā bhāvitātmanaḥ // HV_3.80
catasraḥ koṭayas tāś ca maṇimatyāṃ nivāsinaḥ | te 'py avadhyās tu devānām arjunena vipātitāḥ | anekamāyākuśalā dhanurvedasya pāragāḥ | 
ṣaṭ sutāḥ sumahāsattvās tāmrāyāḥ parikīrtitāḥ 
kākī śyenī ca bhāsī ca sugrīvī śucigṛdhrike // HV_3.81

kākī tu janayām āsa ulūkī pratyulūkakān 
śyenī śyenāṃs tathā bhāsī bhāsān gṛdhrāṃś ca gṛdhrikā // HV_3.82

śucir audakān pakṣigaṇān sugrīvī tu paraṃtapa 
aśvān uṣṭrān gardabhāṃś ca tāmrāvaṃśaḥ prakīrtitaḥ // HV_3.83

vinatāyās tu putrau dvāv aruṇo garuḍas tathā 
suparṇaḥ patatāṃ śreṣṭho dāruṇaḥ svena karmaṇā // HV_3.84

surasāyāḥ sahasraṃ tu sarpāṇām amitaujasām 
anekaśirasāṃ tāta khecarāṇāṃ mahātmanām // HV_3.85

kādraveyās tu balilnaḥ sahasram amitaujasaḥ 
suparṇavaśagā nāgā jajñire 'nekamastakāḥ // HV_3.86

teṣāṃ pradhānāḥ satataṃ śeṣavāsukitakṣakāḥ 
airāvato mahāpadmaḥ kambalāśvatarāv ubhau // HV_3.87

ailāpatraś ca śaṅkhaś ca karkoṭakadhanaṃjayau 
mahānīlamahākarṇau dhṛtarāṣṭrabalāhakau // HV_3.88

kuharaḥ puṣpadaṃṣṭraś ca durmukhaḥ sumukhas tathā 
śaṅkhaś ca śaṅkhapālaś ca kapilo vāmanas tathā // HV_3.89

nahuṣaḥ śaṅkharomā ca maṇir ity evamādayaḥ 
ete cānye ca bahavo daṃdaśūkā viṣolbaṇāḥ | 
teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca garuḍena nipātitāḥ | 
caturdaśasahasrāṇi krūrāṇām uragāśinā | 
gaṇaṃ krodhavaśaṃ viddhi tatra sarve ca daṃṣṭriṇaḥ // HV_3.90

sthalajāḥ pakṣiṇo 'bjās ca dharāyāḥ prasavaḥ smṛtaḥ 
anāyuṣāyāḥ putrās tu pañcāśat sumahābalāḥ | 
surato guṇavṛttaś ca vikṣaro 'tha nṛpas tathā | 
gās tu vai janayām āsa surabhī mahiṣī tathā // HV_3.91

irā vṛkṣalatāvallīs tṛṇajātīś ca sarvaśaḥ 
khasā tu yakṣaraksāṃsi munir apsarasas tathā // HV_3.92

ariṣṭā tu mahāsattvān gandharvān amitaujasaḥ 
ete kaśyapadāyādāḥ kīrtitāḥ sthāṇujaṃgamāḥ // HV_3.93

teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ 
eṣa manvantare tāta sargaḥ svārociṣe smṛtaḥ // HV_3.94

vaivasvate tu mahati vāruṇe vitate kratau 
juhvānasya brahmaṇo vai prajāsarga ihocyate // HV_3.95

pūrvaṃ yatra tu brahmarṣīn utpannān sapta mānasān 
putratve kalpayām āsa svayam eva pitāmahaḥ // HV_3.96

tato virodhe devānāṃ dānavānāṃ ca bhārata 
ditir vinaṣṭaputrā vai toṣayām āsa kaśyapam // HV_3.97

tāṃ kaśyapaḥ prasannātmā samyagārādhitas tayā 
vareṇa cchandayām āsa sā ca vavre varaṃ tadā // HV_3.98

putram indravadhārthāya samartham amitaujasam 
sa ca tasyai varaṃ prādāt prārthitaṃ sumahātapāḥ // HV_3.99

dattvā ca varam avyagro mārīcas tām abhāṣata 
indraṃ putro nihantā te garbhe cec charadāṃ śatam // HV_3.100

yadi dhārayase śaucaṃ tatparā vratam āsthitā 
bhaviṣyati sutas te 'yaṃ yady enaṃ dhārayiṣyasi // HV_3.101

tathety abhihito bhartā tayā devyā mahātapāḥ 
dhārayām āsa garbhaṃ tu śuciḥ sā vasudhādhipa // HV_3.102
nityaṃ triṣavaṇaṃ snātā kṛcchracāndrāyaṇe ratā | 
tato 'bhyupagamād dityāṃ garbham ādhāya kaśyapaḥ 
rocayan vai gaṇaśreṣṭhaṃ devānām amitaujasām // HV_3.103

tejaḥ saṃbhṛtya durdharṣam avadhyam amaraiḥ sadā 
jagāma partavāyaiva tapase saṃśitavrataḥ // HV_3.104
dadhāra sā ca taṃ garbhaṃ samyak sā ca samanvitā || garbham ātmavadhārthāya jñātvā taṃ maghavān api | gate tu kāśyape tāta varadaḥ pākaśāsanaḥ | tasyāś caivāntaraprepsur vavande caraṇau diteḥ | śuśrūṣayāmy ahaṃ devi pādau te niyatavrate | evamuktā tu sā devī śakreṇāmitatejasā | uvāca vacanaṃ devī śakraṃ śatrunibarhaṇam || śuśrūṣaya mahābhāga niyatātmā mahādyute | tataḥ paśyasi saṃjātaṃ bhrātaraṃdīptatejasam || tac chrutvā vacanaṃ devyāḥ śuśrūṣanaparāyaṇaḥ | 
tasyāś caivāntaraprepsur abhavat pākaśāsanaḥ 
ūne varṣaśate cāsyā dadarśāntaram acyutaḥ // HV_3.105

akṛtvā pādayoḥ śaucaṃ ditiḥ śayanam āviśat 
nidrām āhārayām āsa tasyāḥ kukṣiṃ praviśya ha 
vajrapāṇis tato garbhaṃ saptadhā taṃ nyakṛntata // HV_3.106

sa pāṭyamāno garbho 'tha vajreṇa praruroda ha 
mā rodīr iti taṃ śakraḥ punaḥ punar abhābravīt // HV_3.107

so 'bhavat saptadhā garbhas tam indro ruṣitaḥ punaḥ 
ekaikaṃ saptadhā cakre vajreṇaivārikarśanaḥ 
tena rodanaśabdena ditiḥ sā pratyabudhyata | 
uvāca śakram ārtā sā kiṃ tv etat kṛpaṇaṃ kṛtam || 
sa bhīto niścarat tasmād yonidvārāt puraṃdaraḥ | 
tataḥ pārśvagato devyāḥ pādayor nipapāta ha || 
aśucir devi suptāsi pādayoḥ kṛtamūrdhajā | 
mayātmavadhabhītena kṛtaṃ tat kṣantum arhasi || 
evamuktā tu sā devī āha śakram idaṃ vacaḥ | 
sukṛtaṃ sādhu te putra na te bhavati duṣkṛtam || 
kiṃ tu vakṣyāmy ahaṃ kiṃcit tat kuruṣvārimardana | 
mamaiva putras tvaṃ deva rakṣa caitān yadīcchasi | 
bāḍham ity abravīd indra evam etan na saṃśayaḥ | 
maruto nāma devās te babhūvur bharatarṣabha // HV_3.108

yathoktaṃ vai maghavatā tathaiva maruto 'bhavan 
mā rodīr iti yac chabdas tvayoktaḥ pākaśāsana | 
maruto nāma teneme bhavantu yadi manyase | 
devāsureṣu yuddheṣu bhṛtyās tava kṛte vibho | 
pṛṣṭhato 'nugamiṣyanti vaśagās te puraṃdara || 
evaṃ bruvāṇāṃ tāṃ devīṃ prāha śakras tv idaṃ vacaḥ | 
devā ekonapañcāśat sahāyā vajrapāṇinaḥ // HV_3.109

teṣām evaṃ pravṛddhānāṃ bhūtānāṃ janamejaya 
nikāyeṣu nikāyeṣu hariḥ prādāt prajāpatīn 
kramaśas tāni rājyāni pṛthoḥ pūrvaṃ tu bhārata // HV_3.110

sa hariḥ puruṣo vīraḥ kṛṣṇo jiṣṇuḥ prajāpatiḥ 
parjanyas tapano vyaktas tasya sarvam idaṃ jagat // HV_3.111

prayato bhava rājendra śṛṇuṣvaikamanās tataḥ | 
nāśuddhe nāśucau vāpi nāśiṣyāya kathaṃcana || 
varṇayeyam ahaṃ rājan kṛtajñāya hitāya ca | 
svargyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ puṇyaṃ vedena saṃmitam | 
bhūtasargam imaṃ samyag jānato bharatarṣabha 
marutāṃ ca śubhaṃ janma śṛṇvataḥ paṭhato 'pi vā | 
nāvṛttibhayam astīha paralokabhayaṃ kutaḥ // HV_3.112

abhiṣicyādhirājye tu pṛthuṃ vainyaṃ pitāmahaḥ 
tataḥ krameṇa rājyāni vyādeṣṭum upacakrame // HV_4.1

dvijānāṃ vīrudhāṃ caiva nakṣatragrahayos tathā 
yajñānāṃ tapasāṃ caiva somaṃ rājye 'bhyaṣecayat // HV_4.2

apāṃ tu varuṇaṃ rājye rājñāṃ vaiśravaṇaṃ patim 
bṛhaspatiṃ tu viśveṣāṃ dadāv āṅgirasaṃ patim || 
bhṛgūṇām adhipaṃ caiva kāvyaṃ rājye 'bhiṣecayat | 
ādityānāṃ tathā viṣṇuṃ vasūnām atha pāvakam // HV_4.3

prajāpatīnāṃ dakṣaṃ tu marutām atha vāsavam 
daityānāṃ dānavānāṃ ca prahlādam amitaujasam // HV_4.4

vaivasvataṃ pitṝṇāṃ ca yamaṃ rājye 'bhyaṣecayat 
mātṝṇāṃ ca vratānāṃ ca mantrāṇāṃ ca tathā gavām | 
yakṣāṇāṃ rākṣasānāṃ ca pārthivānāṃ tathaiva ca // HV_4.5
nārāyaṇaṃ tu sādhyānāṃ rudrāṇāṃ vṛṣabhadhvajam | vipracittiṃ tu rājānaṃ dānavānām athādiśat | 
sarvabhūtapiśācānām girīśaṃ śūlapāṇinam 
śailānāṃ himavantaṃ ca nadīnām atha sāgaram // HV_4.6
gandhānāṃ marutāṃ caiva bhūtānām aśarīriṇām | śabdākāśavatāṃ caiva vāyuṃ ca balināṃ varam | 
gandharvāṇām adhipatiṃ cakre citrarathaṃ prabhuḥ 
nāgānāṃ vāsukiṃ cakre sarpāṇām atha takṣakam // HV_4.7

vāraṇānāṃ ca rājānam airāvatam athādiśat 
uccaiḥśravasam aśvānāṃ garuḍaṃ caiva pakṣiṇām // HV_4.8

mṛgāṇām atha śārdūlaṃ govṛṣaṃ tu gavām api 
vanaspatīnāṃ rājānaṃ plakṣam evābhyaṣecayat // HV_4.9
sāgarāṇāṃ nadīnāṃ ca meghānāṃ varṣaṇasya ca | ādityānāṃ adhipatiṃ parjanyam abhiṣiktavān || sarveṣāṃ daṃṣṭriṇāṃ śeṣaṃ rājānam abhyaṣecayat | sarīsṛpāṇāṃ sarpāṇāṃ rājānaṃ caiva takṣakam | sarvāpsarogaṇānāṃ ca kāmadevaḥ kṛtaḥ prabhuḥ || ṛtūnām atha māsānāṃ divasānāṃ tathaiva ca | pakṣāṇāṃ ca kṣapāṇāṃ ca muhūrtatithiparvaṇām || kalākāṣṭhāpramāṇānāṃ gaterayanayos tathā | gaṇitasyātha yogasya cakre saṃvatsaraṃ prabhum | 
evaṃ vibhajya rājyāni krameṇa sa pitāmahaḥ 
diśāṃ pālān atha tataḥ sthāpayāmāsa bhārata // HV_4.10

pūrvasyāṃ diśi putraṃ tu vairājasya prajāpateḥ 
diśāpālaṃ sudhanvānaṃ rājānaṃ so 'bhyaṣecayat // HV_4.11

dakṣiṇasyāṃ mahātmānaṃ kardamasya prajāpateḥ 
putraṃ śaṅkhapadaṃ nāma rājānaṃ so 'bhyaṣecayat // HV_4.12

paścimasyāṃ diśi tathā rajasaḥ putramacyutam 
ketumantaṃ mahātmānaṃ rājānaṃ so 'bhyaṣecayat // HV_4.13

tathā hiraṇyalomānaṃ parjanyasya prajāpateḥ 
udīcyāṃ diśi durdharṣaṃ rājānaṃ so 'bhyaṣecayat // HV_4.14

tair iyaṃ pṛthivī sarvā saptadvīpā sapattanā 
saśailavanakānanā |
sasāgarā ca sasarit |
yathāpradeśam adyāpi dharmeṇa paripālyate // HV_4.15

rājasūyābhiṣiktaś ca pṛthur ebhir narādhipaiḥ 
vedadṛṣṭena vidhinā rājarājyena rājabhiḥ // HV_4.16

tato manvantare 'tīte cākṣuṣe 'mitatejasi 
vaivasvatāya manave pṛthivīrājyam ādiśat // HV_4.17

tasya vistaram ākhyāsye manor vaivasvatasya ha 
tavānukūlyād rājendra yadi śuśrūṣase 'nagha 
mahadd hy etad adhiṣṭhānaṃ purāṇe pariniṣṭhitam // HV_4.18
puṇyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svargavāsakaraṃ śubham | 
vistareṇa pṛthor janma vaiśampāyana kīrtaya 
yathā mahātmanā tena dugdhā ceyaṃ vasuṃdharā // HV_4.19

yathā ca pitṛbhir dugdhā yathā devair yatha rṣibhiḥ 
yathā daityaiś ca nāgaiś ca yathā yakṣair yathā drumaiḥ // HV_4.20
yathā śailaiḥ piśācaiś ca gandharvaiś ca dvijottamaiḥ | rākṣasaiś ca mahāsattvair yathā dugdhā vasuṃdharā | 
teṣāṃ pātraviśeṣāṃś ca vaiśaṃpāyana kīrtaya 
vatsān kṣīraviśeṣāṃś ca sarvam evānupūrvaśaḥ // HV_4.21

yasmiṃś ca kāraṇe pāṇir venasya mathitaḥ purā 
kruddhair maharṣibhis tāta kāraṇaṃ tac ca kīrtaya // HV_4.22

hanta te kathayiṣyāmi pṛthor vainyasya saṃbhavam 
ekāgraḥ prayataś caiva śuśrūṣur janamejaya // HV_4.23

nāśuceḥ kṣudramanaso nāśiṣyasyāvratasya vā 
kīrtayeyam ahaṃ rājan kṛtaghnasyāhitasya vā // HV_4.24

svargyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ dhanyaṃ vedena saṃmitam 
rahasyam ṛṣibhiḥ proktaṃ śṛṇu rājan yathātatham // HV_4.25

yaś cainaṃ kīrtayen nityaṃ pṛthor vainyasya saṃbhavam 
brāhmaṇebhyo namaskṛtya na sa śocet kṛtākṛtam // HV_4.26

āsīd dharmasya saṃgoptā pūrvam atrisamaḥ prabhuḥ 
atrivaṃśasamutpannas tv aṅgo nāma prajāpatiḥ // HV_5.1

tasya putro 'bhavad veno nātyarthaṃ dhārmiko 'bhavat 
jāto mṛtyusutāyāṃ vai sunīthāyāṃ prajāpatiḥ // HV_5.2

sa mātāmahadoṣeṇa venaḥ kālātmajātmajaḥ 
svadharmaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā kāmāl lokeṣv avartata // HV_5.3

maryādāṃ sthāpayāmāsa dharmāpetāṃ sa pārthivaḥ 
vedadharmān atikramya so 'dharmanirato 'bhavat // HV_5.4

niḥsvādhyāyavaṣaṭkārāḥ prajās tasmin prajāpatau 
prāvartanna papuḥ somaṃ hutaṃ yajñeṣu devatāḥ // HV_5.5

na yaṣṭavyaṃ na hotavyam iti tasya prajāpateḥ 
āsīt pratijñā krūreyaṃ vināśe pratyupasthite // HV_5.6

aham ījyaś ca yaṣṭā ca yajñaś ceti kurūdvaha 
mayi yajño vidhātavyo mayi hotavyam ity api // HV_5.7

tam atikrāntamaryādam ādadānam asāṃpratam 
ūcur maharṣayaḥ sarve marīcipramukhās tadā // HV_5.8

vayaṃ dīkṣāṃ pravekṣyāmaḥ saṃvatsaragaṇān bahūn 
phaladāyī sa cāsmākaṃ yajñas te 'dyāpi nānyathā | 
adharmaṃ kuru mā vena naiṣa dharmaḥ satāṃ mataḥ // HV_5.9

nidhane hi prasūtas tvaṃ prajāpatir asaṃśayam 
prajāś ca pālayiṣye 'ham iti te samayaḥ kṛtaḥ // HV_5.10

tāṃs tathā bruvataḥ sarvān maharṣīn abravīt tadā 
venaḥ prahasya durbuddhir imam artham anarthavat // HV_5.11

sraṣṭā dharmasya kaś cānyaḥ śrotavyaṃ kasya vā mayā 
śrutavīryatapaḥsatyair mayā vā kaḥ samo bhuvi | 
prabhavaṃ sarvabhūtānāṃ dharmāṇāṃ ca viśeṣataḥ | 
saṃmūḍhā na vidur nūnaṃ bhavanto māṃ viśeṣataḥ // HV_5.12

icchan daheyaṃ pṛthivīṃ plāvayeyaṃ tathā jalaiḥ 
dyāṃ vai bhuvaṃ ca rundheyaṃ nātra kāryā vicāraṇā // HV_5.13

yadā na śakyate mānād avalepāc ca pārthivaḥ 
anunetuṃ tadā venaṃ tataḥ kruddhā maharṣayaḥ // HV_5.14

nigṛhya taṃ mahātmāno visphurantaṃ mahābalam 
hanyatāṃ hanyatāṃ pāpa ity ūcus te parasparam || 
yo yajñapuruṣaṃ devam anādinidhanaṃ harim | 
vinindaty adhamācāro na sa yogyo bhuvaḥ patiḥ || 
ity uktvā mantrapūtais taiḥ kuśair munigaṇā nṛpam | 
nijaghnur nihataṃ pūrvaṃ bhagavan nindanādinā || 
tasmin hate jagat sarvaṃ dasyubhūtaṃ abhūn nṛpa | 
tataḥ saṃmantrya ṛṣayo mamanthus tasya bhūbhujaḥ | 
tato 'sya savyam ūruṃ te mamanthur jātamanyavaḥ // HV_5.15

tasmiṃs tu mathyamāne vai rājña ūrau prajajñivān 
hrasvo 'timātraḥ puruṣaḥ kṛṣṇaś cāpi babhūva ha // HV_5.16

sa bhītaḥ prāñjalir bhūtvā sthitavāñ janamejaya 
tam atrir vihvalaṃ dṛṣṭvā niṣīdety abravīt tadā // HV_5.17

niṣādavaṃśakartā sa babhūva vadatāṃ vara 
dhīvarān asṛjac cāpi venakalmaṣasaṃbhavān // HV_5.18

ye cānye vindhyanilayās tumurās tumburās tathā 
adharmarucayas tāta viddhi tān venakalmaṣān // HV_5.19

tataḥ punar mahātmānaḥ pāṇiṃ venasya dakṣiṇam 
araṇīm iva saṃrabdhā mamanthus te maharṣayaḥ // HV_5.20

pṛthus tasmāt samuttasthau karāj jvalanasaṃnibhaḥ 
dīpyamānaḥ svavapuṣā sākṣād agnir iva jvalan // HV_5.21
sa dhanvī kavacī jātaḥ pṛthur eva mahātapāḥ | 
ādyam ājagavaṃ nāma dhanur gṛhya mahāravam 
śarāṃś ca divyān rakṣārthaṃ kavacaṃ ca mahāprabham // HV_5.22

tasmiñ jāte 'tha bhūtāni saṃprahṛṣṭāni sarvaśaḥ 
samāpetur mahārāja venaś ca tridivaṃ yayau // HV_5.23

samutpannena kauravya satputreṇa mahātmanā 
trātaḥ sa puruṣavyāghra punnāmno narakāt tadā // HV_5.24

taṃ samudrāś ca nadyaś ca ratnāny ādāya sarvaśaḥ 
toyāni cābhiṣekārthaṃ sarva evopatasthire // HV_5.25

pitāmahaś ca bhagavān devair āṅgirasaiḥ saha 
sthāvarāṇi ca bhūtāni jaṃgamāni ca sarvaśaḥ // HV_5.26

samāgamya tadā vainyam abhyaṣiñcan narādhipam 
mahatā rājarājyena prajāpālaṃ mahādyutim // HV_5.27

so 'bhiṣikto mahātejā vidhivad dharmakovidaiḥ 
ādhirājye tadā rājā pṛthur vainyaḥ pratāpavān // HV_5.28

pitrāparañjitās tasya prajās tenānurañjitāḥ 
anurāgāt tatas tasya nāma rājety ajāyata // HV_5.29

āpas tastambhire tasya samudram abhiyāsyataḥ 
parvatāś ca dadur mārgaṃ dhvajasaṅgaś ca nābhavat // HV_5.30

akṛṣṭapacyā pṛthivī sidhyanty annāni cintayā 
sarvakāmadughā gāvaḥ puṭake puṭake madhu // HV_5.31

etasminn eva kāle tu yajñe paitāmahe śubhe 
sūtaḥ sūtyāṃ samutpannaḥ sautye 'hani mahāmatiḥ // HV_5.32

tasminn eva mahāyajñe jajñe prājño 'tha māgadhaḥ 
pṛthoḥ stavārthaṃ tau tatra samāhūtau maharṣibhiḥ // HV_5.33

tāv ūcur ṛṣayaḥ sarve stūyatām eṣa pārthivaḥ 
karmaitad anurūpaṃ vāṃ pātraṃ cāyaṃ narādhipaḥ // HV_5.34

tāv ūcatus tadā sarvāṃs tān ṛṣīn sūtamāgadhau 
āvāṃ devān ṛṣīṃś caiva prīṇayāvaḥ svakarmabhiḥ // HV_5.35

na cāsya vidvo vai karma na tathā lakṣaṇaṃ yaśaḥ 
stotraṃ yenāsya kuryāva rājñas tejasvino dvijāḥ // HV_5.36
kariṣyate tu yat karma cakravartī mahābalaḥ | guṇā bhaviṣyā ye cāsya tair ayaṃ stūyatāṃ nṛpaḥ | 
ṛṣibhis tau niyuktau tu bhaviṣyaiḥ stūyatām iti 
tau stutiṃ cakratur yuktaṃ sūtamāgadhakau nṛpa | 
yāni karmāṇi kṛtavān pṛthuḥ paścān mahābalaḥ // HV_5.37
satyavāgdānaśīlo 'yaṃ satyasaṃdho nareśvaraḥ | śrīmāñ jaitraḥ kṣamāśīlo vikrānto duṣṭaśāsanaḥ || dharmajñaś ca kṛtajñaś ca dayāvān priyabhāṣakaḥ | mānyamānayitā yajvā brahmaṇyaḥ sādhuvatsalaḥ | samaḥ śatrau ca mitre ca vyavahārasthito nṛpaḥ | 
tadāprabhṛti trailokye staveṣu janamejaya 
āśīrvādāḥ prayujyante sūtamāgadhabandibhiḥ // HV_5.38

tayoḥ stavānte suprītaḥ pṛthuḥ prādāt prajeśvaraḥ 
anūpadeśaṃ sūtāya magadhaṃ māgadhāya ca // HV_5.39

taṃ dṛṣṭvā paramaprītāḥ prajāḥ prāhur maharṣayaḥ 
vṛttīnām eṣa vo dātā bhaviṣyati janeśvaraḥ // HV_5.40
taṃ prajāḥ pṛthivīnātham upatasthuḥ kṣudhārditāḥ | oṣadhīṣu pranaṣṭāsu tasmin kāle hy arājake || tam ūcus tena tāḥ pṛṣṭās tatrāgamanakāraṇam | arājake naraśreṣṭha dharitryā sakalauṣadhīḥ | grastās tataḥ kṣayaṃ yānti prajāḥ sarvāḥ prajeśvara || tvaṃ no vṛttiprado dhātrā prajāpālo nirūpitaḥ | dehi naḥ kṣutparītānāṃ prajānāṃ jīvanauṣahīḥ | 
tato vainyaṃ mahārāja prajāḥ samabhidudruvuḥ 
tvaṃ no vṛttiṃ vidhatsveti maharṣivacanāt tadā // HV_5.41

so 'bhidrutaḥ prajābhis tu prajāhitacikīrṣayā 
dhanur gṛhya pṛṣatkāṃś ca pṛthivīm ārdayad balī // HV_5.42

tato vainyabhayatrastā gaur bhūtvā prādravan mahī 
tāṃ pṛthur dhanur ādāya dravantīm anvadhāvata // HV_5.43

sā lokān brahmalokādīn gatvā vainyabhayāt tadā 
pradadarśāgrato vainyaṃ pragṛhītaśarāsanam // HV_5.44

jvaladbhir niśitair bāṇair dīptatejasam acyutam 
mahāyogaṃ mahātmānaṃ durdharṣam amarair api // HV_5.45

alabhantī tu sā trāṇaṃ vainyam evānvapadyata 
kṛtāñjalipuṭā bhūtvā pūjyā lokais tribhiḥ sadā // HV_5.46

uvāca vainyaṃ nādharmaṃ strīvadhe paripaśyasi 
kathaṃ dhārayitā cāsi prajā rājan vinā mayā // HV_5.47

mayi lokāḥ sthitā rājan mayedaṃ dhāryate jagat 
matkṛte na vinaśyeyuḥ prajāḥ pārthiva viddhi tat // HV_5.48

na mām arhasi hantuṃ vai śreyaś cet tvaṃ cikīrṣasi 
prajānāṃ pṛthivīpāla śṛṇu cedaṃ vaco mama // HV_5.49

upāyataḥ samārabdhāḥ sarve sidhyanty upakramāḥ 
tasmād vadāmy upāyaṃ te taṃ kuruṣva yadīcchasi | 
upāyaṃ paśya yena tvaṃ dhārayethāḥ prajā nṛpa // HV_5.50

hatvāpi māṃ na śaktas tvaṃ prajānāṃ poṣaṇe nṛpa 
annabhūtā bhaviṣyāmi yaccha kopaṃ mahādyute // HV_5.51
ātmayogabalenemā dhārayiṣyāmy ahaṃ prajāḥ || tataḥ praṇamya vasudhā taṃ bhūyaḥ prāha pārthivam | 
avadhyāś ca striyaḥ prāhus tiryagyonigateṣv api 
sattveṣu pṛthivīpāla na dharmaṃ tyaktum arhasi // HV_5.52

evaṃ bahuvidhaṃ vākyaṃ śrutvā rājā mahāmanāḥ 
cintayitvā bahuvidhaṃ prajānāṃ hitakamyayā | 
kopaṃ nigṛhya dharmātmā vasudhām idam abravīt // HV_5.53

ekasyārthāya yo hanyād ātmano vā parasya vā 
bahūn vai prāṇino loke bhavet tasyeha pātakam // HV_6.1

sukham edhanti bahavo yasmiṃs tu nihate śubhe 
tasmin hate nāsti bhadre pātakaṃ nopapātakam // HV_6.2
ekasmin yatra nidhanaṃ prāpite duṣṭakāriṇi | bahūnāṃ bhavati kṣemaṃ tatra puṇyaprado vadhaḥ | 
so 'haṃ prajānimittaṃ tvāṃ haniṣyāmi vasuṃdhare 
yadi me vacanaṃ nādya kariṣyasi jagaddhitam // HV_6.3

tvāṃ nihatyādya bāṇena macchāsanaparāṅmukhīm 
ātmānaṃ prathayitvāhaṃ prajā dhārayitā svayam // HV_6.4

sā tvaṃ śāsanam āsthāya mama dharmabhṛtāṃ vare 
saṃjīvaya prajāḥ sarvāḥ samarthā hy asi dhāraṇe // HV_6.5

duhitṛtvaṃ ca me gaccha tata enam ahaṃ śaram 
niyaccheyaṃ tvadvadhārtham udyataṃ ghoradarśanam // HV_6.6

sarvam etad ahaṃ vīra vidhāsyāmi na saṃśayaḥ 
vatsaṃ tu mama taṃ paśya kṣareyaṃ yena vatsalā // HV_6.7

samāṃ ca kuru sarvatra māṃ tvaṃ dharmabhṛtāṃ vara 
yathā viṣyandamānaṃ me kṣīraṃ sarvatra bhāvayet // HV_6.8

tata utsārayāmāsa śilāḥ śatasahasraśaḥ 
dhanuṣkoṭyā tadā vainyas tena śailā vivardhitāḥ // HV_6.9
pṛthur vainyas tadā rājā mahīṃ cakre samāṃ tataḥ | manvantareṣv atīteṣu viṣam āsīd vasuṃdharā || svabhāvenābhavaṃs tasyā samāni viṣamāṇi ca | cākṣuṣasyāntare pūrvam āsīd evaṃ tadā kila | 
na hi pūrvavisarge vai viṣame pṛthivītale 
pravibhāgaḥ purāṇāṃ vā grāmāṇāṃ vā tadābhavat // HV_6.10

na sasyāni na gorakṣyaṃ na kṛṣir na vaṇikpathaḥ 
naiva satyānṛtaṃ tatra na lobho na ca matsaraḥ | 
vaivasvate 'ntare tasmin sāṃprate samupasthite | 
vainyāt prabhṛti rājendra sarvasyaitasya saṃbhavaḥ // HV_6.11

yatra yatra samaṃ tv asyā bhūmer āsīt tadānagha 
tatra tatra prajāḥ sarvā nivāsaṃ samarocayan // HV_6.12

āhāraḥ phalamūlāni prajānām abhavat tadā 
kṛcchreṇa mahatā yukta ity evam anuśuśruma // HV_6.13

saṃkalpayitvā vatsaṃ tu manuṃ svāyaṃbhuvaṃ prabhum 
sve pāṇau puruṣavyāghra dudoha pṛthivīṃ tataḥ // HV_6.14

sasyajātāni sarvāṇi pṛthur vainyaḥ pratāpavān 
sasyāni tena vai dugdhā vainyeneyaṃ vasuṃdharā | 
tenānnena prajās tāta vartante 'dyāpi nityaśaḥ // HV_6.15

ṛṣibhiḥ śrūyate cāpi punar dugdhhā vasuṃdharā 
vatsaḥ somo 'bhavat teṣāṃ dogdhā cāṅgirasaḥ sutaḥ // HV_6.16

bṛhaspatir mahātejāḥ pātraṃ chandāṃsi bhārata 
kṣīram āsīd anupamaṃ tapo brahma ca śāśvatam // HV_6.17

tataḥ punar devagaṇaiḥ puraṃdarapurogamaiḥ 
kāñcanaṃ pātram ādāya dugdheyaṃ śrūyate mahī // HV_6.18

vatsas tu maghavān āsīd dogdhā tu savitā vibhuḥ 
kṣīram ūrjaskaraṃ caiva yena vartanti devatāḥ // HV_6.19

pitṛbhiḥ śrūyate cāpi punar dugdhā vasuṃdharā 
rājataṃ pātram ādāya svadhām amitavikramaiḥ // HV_6.20

yamo vaivasvatas teṣām āsīd vatsaḥ pratāpavān 
antakaś cābhavad dogdhā kālo lokaprakālanaḥ // HV_6.21

nāgaiś ca śrūyate dugdhā vatsaṃ kṛtvā tu takṣakam 
alābupātram ādāya viṣaṃ kṣīraṃ narottama // HV_6.22

teṣām airāvato dogdhā dhṛtarāṣṭraḥ pratāpavān 
nāgānāṃ bharataśreṣṭha sarpāṇāṃ ca mahīpate // HV_6.23

tenaiva vartayanty ugrā mahākāyā mahābalāḥ 
tadāhārās tadācārās tadvīryās tadapāśrayāḥ // HV_6.24

asuraiḥ śrūyate cāpi punar dugdhā vasuṃdharā 
āyasaṃ pātram ādāya māyāḥ śatrunibarhaṇīḥ // HV_6.25

virocanas tu prāhrādir vatsas teṣām abhūt tadā 
ṛtvig dvimūrdhā daityānāṃ madhur dogdhā mahābalaḥ // HV_6.26

tayaite māyayādyāpi sarve māyāvino 'surāḥ 
vartayanty amitaprajñās tad eṣām amitaṃ balam // HV_6.27

yakṣaiś ca śrūyate rājan punar dugdhā vasuṃdharā 
āmapātre mahārāja purāntardhānam akṣayam // HV_6.28

vatsaṃ vaiśravaṇaṃ kṛtvā yakṣaiḥ puṇyajanais tathā 
dogdhā rajatanābhas tu pitā maṇivarasya yaḥ | 
yakṣātmajo mahātejās triśīrṣaḥ sumahātapāḥ | 
dogdhā tu dhanadaḥ svāminn evaṃ taiś ca vasuṃdharā | 
tena te vartayantīha paramarṣir uvāca ha // HV_6.29

rākṣasaiś ca piśācaiś ca punar dugdhā vasuṃdharā 
śāvaṃ kapālam ādāya prajā bhoktuṃ nararṣabha // HV_6.30

dogdhā rajatanābhas tu teṣām āsīt kurūdvaha 
vatsaḥ sumālī kauravya kṣīraṃ rudhiram eva ca // HV_6.31

tena kṣīreṇa rakṣāṃsi yakṣāś caivāmaropamāḥ 
vartayanti piśācāś ca bhūtasaṃghās tathaiva ca // HV_6.32

padmapatre punar dugdhā gandharvaiḥ sāpsarogaṇaiḥ 
vatsaṃ citrarathaṃ kṛtvā śucīn gandhān narottama // HV_6.33

teṣāṃ ca surucis tv āsīd dogdhā bharatasattama 
gandharvarājo 'tibalo mahātmā sūryasaṃnibhaḥ // HV_6.34

śailaiś ca śrūyate dugdhā punar devī vasuṃdharā 
oṣadhīr vai mūrtimatī ratnāni vividhāni ca // HV_6.35

vatsas tu himavān āsīd dogdhā merur mahāgiriḥ 
pātraṃ tu śailam evāsīt tena śailāḥ pratiṣṭhitāḥ // HV_6.36

dugdheyaṃ vṛkṣavīrudbhiḥ śrūyate ca vasuṃdharā 
pālāśaṃ pātram ādāya cchinnadagdhaprarohaṇam // HV_6.37
sarvakāmadughā dogdhrī pṛthivī janamejaya | 
seyaṃ dhātrī vidhātrī ca pāvanī ca vasuṃdharā 
carācarasya sarvasya pratiṣṭhā yonir eva ca 
sarvakāmadughā dogdhrī sarvasasyaprarohiṇī // HV_6.38

āsīd iyaṃ samudrāntā medinīti pariśrutā 
madhukaiṭabhayoḥ kṛtsnā medasābhipariplutā // HV_6.39
teneyaṃ medinī devī procyate brahmavādibhiḥ | 
tato 'bhyupagamād rājñaḥ pṛthor vainyasya bhārata 
duhitṛtvam anuprāptā devī pṛthvīti cocyate // HV_6.40

pṛthunā pravibhaktā ca śodhitā ca vasuṃdharā 
sasyākaravatī sphītā purapattanamālinī // HV_6.41

evaṃprabhāvo vainyaḥ sa rājāsīd rājasattama 
namasyaś caiva pūjyaś ca bhūtagrāmair na saṃśayaḥ // HV_6.42

brāhmaṇaiś ca mahābhāgair vedavedāṅgapāragaiḥ 
pṛthur eva namaskāryo vṛttidaḥ sa sanātanaḥ // HV_6.43

pārthivaiś ca mahābhāgaiḥ pārthivatvam abhīpsubhiḥ 
ādirājo namaskāryaḥ pṛthur vainyaḥ pratāpavān // HV_6.44

yodhair api ca vikrāntaiḥ prāptukāmair jayaṃ yudhi 
ādirājo namaskāryo yodhānāṃ prathamo nṛpaḥ // HV_6.45

yo hi yoddhā raṇaṃ yāti kīrtayitvā pṛthuṃ nṛpam 
sa ghorarūpān saṃgrāmān kṣemī tarati kīrtimān // HV_6.46

vaiśyair api ca vittāḍhyair vaiśyavṛttim anuṣṭhitaiḥ 
pṛthur eva namaskāryo vṛttidātā mahāyaśāḥ // HV_6.47

tathaiva śūdraiḥ śucibhis trivarṇaparicāribhiḥ 
pṛthur eva namaskāryaḥ śreyaḥ param abhīpsubhiḥ // HV_6.48

ete vatsaviśeṣāś ca dogdhāraḥ kṣīram eva ca 
pātrāṇi ca mayoktāni kiṃ bhūyo varṇayāmi te // HV_6.49
ya idaṃ śṛṇuyān nityaṃ pṛthoś caritam āditaḥ | putrapautrasamāyukto modate suciraṃ bhuvi | uktāni bharataśreṣṭha vainyasyeha mahātmanaḥ | kim anyad bharataśreṣṭha pṛcchasi tvaṃ nareśvara | yaḥ śṛṇoti sadā bhaktyā sa svargī nātra saṃśayaḥ | 
manvantarāṇi sarvāṇi vistareṇa tapodhana 
teṣāṃ pūrvavisṛṣṭiṃ ca vaiśaṃpāyana kīrtaya // HV_7.1

yāvanto manavaś caiva yāvantaṃ kālam eva ca 
manvantarakathāṃ brahmañ chrotum icchāmi tattvataḥ // HV_7.2

na śakyaṃ vistaraṃ tāta vaktuṃ varṣaśatair api 
manvantarāṇāṃ kauravya saṃkṣepaṃ tv eva me śṛṇu // HV_7.3

svāyaṃbhuvo manus tāta manuḥ svārociṣas tathā 
auttamas tāmasaś caiva raivataś cākṣuṣas tathā 
vaivasvataś ca kauravya sāṃprato manur ucyate // HV_7.4
uttamākhyas tāmasaś cā+ +bhūtāṃ raivatacakṣuṣau | aṣṭamo dakṣasāvarṇir dharmasāvarṇir eva ca | rudraputras tu sāvarṇir bhavitaikādaśo manuḥ | 
sāvarṇiś ca manus tāta bhautyo raucyas tathaiva ca 
raivato brahmasāvarṇiḥ sūryasāvarṇir eva ca | 
tathaiva merusāvarṇāś catvāro manavaḥ smṛtāḥ // HV_7.5

atītā vartamānāś ca tathaivānāgatāś ca ye 
kīrtitā manavas tāta mayaivaite yathāśruti 
ṛṣīṃs teṣāṃ pravakṣyāmi putrān devagaṇāṃs tathā // HV_7.6

marīcir atrir bhagavān aṅgirāḥ pulahaḥ kratuḥ 
pulastyaś ca vasiṣṭhaś ca saptaite brahmaṇaḥ sutāḥ // HV_7.7

uttarasyāṃ diśi tathā rājan saptarṣayaḥ sthitāḥ 
yāmā nāma tathā devā āsan svāyaṃbhuve 'ntare // HV_7.8

agnīdhraś cāgnibāhuś ca medhā medhātithir vasuḥ 
jyotiṣmān dyutimān havyaḥ savanaḥ putra eva ca // HV_7.9

manoḥ svāyaṃbhuvasyaite daśa putrā mahaujasaḥ 
etat te prathamaṃ rājan manvantaram udāhṛtam // HV_7.10

aurvo vasiṣṭhaputraś ca stambaḥ kāśyapa eva ca 
prāṇo bṛhaspatiś caiva datto 'triś cyavanas tathā 
ete maharṣayas tāta vāyuproktā mahāvratāḥ // HV_7.11

devāś ca tuṣitā nāma smṛtāḥ svārociṣe 'ntare 
havirdhraḥ sukṛtir jyotir āpo mūrtir ayasmayaḥ // HV_7.12

prathitaś ca nabhasyaś ca nabhaḥ sūryas tathaiva ca 
svārociṣasya putrās te manos tāta mahātmanaḥ 
kīrtitāḥ pṛthivīpāla mahāvīryaparākramāḥ // HV_7.13

dvitīyam etat kathitaṃ tava manvantaraṃ mayā 
idaṃ tṛtīyaṃ vakṣyāmi tan nibodha narādhipa // HV_7.14

vasiṣṭhaputrāḥ saptāsan vāsiṣṭhā iti viśrutāḥ 
hiraṇyagarbhasya sutā ūrjā jātāḥ sutejasaḥ // HV_7.15

ṛṣayo 'tra mayā proktāḥ kīrtyamānān nibodha me 
auttameyān mahārāja daśa putrān manoramān // HV_7.16

iṣa ūrjas tanūpaś ca madhur mādhava eva ca 
śuciḥ śukraḥ sahaś caiva nabhasyo nabha eva ca 
bhānavas tatra devāś ca manvantaram udāhṛtam // HV_7.17

manvantaraṃ caturthaṃ te kathayiṣyāmi tac chṛṇu 
kāvyaḥ pṛthus tathaivāgnir jahnur dhātā ca bhārata 
kapīvān akapīvāṃś ca tatra saptarṣayo nṛpa // HV_7.18

purāṇe kīrtitās tāta putrāḥ pautrāś ca bhārata 
satyā devagaṇāś caiva tāmasasyāntare manoḥ // HV_7.19
putrāṃś caiva pravakṣyāmi tāmasasya manor nṛpa | 
dyutis tapasyaḥ sutapās tapomūlas tapodhanaḥ 
taporatir akalmāṣas tanvī dhanvī paramṭapaḥ // HV_7.20

tāmasasya manor ete daśa putrā mahābalāḥ 
vāyuproktā mahārāja caturthaṃ caitad antaram // HV_7.21

vedabāhur yadudhraś ca munir vedaśirās tathā 
hiraṇyalomā parjanya ūrdhvabāhuś ca somajaḥ 
satyanetras tathātreya ete saptarṣayo 'pare // HV_7.22

devāś cābhūtarajasas tathā prakṛtayaḥ smṛtāḥ 
pāriplavaś ca raibhyaś ca manor antaram ucyate // HV_7.23

atha putrān imāṃs tasya nibodha gadato mama 
dhṛtimān avyayo yuktas tattvadarśī nirutsukaḥ // HV_7.24

araṇyaś ca prakāśaś ca nirmohaḥ satyavāk kṛtiḥ 
raivatasya manoḥ putrāḥ pañcamaṃ caitad antaram // HV_7.25

ṣaṣṭhaṃ te saṃpravakṣyāmi tan nibodha narādhipa 
bhṛgur nabho vivasvāṃś ca sudhāmā virajās tathā // HV_7.26

atināmā sahiṣṇuś ca sapta ete maharṣayaḥ 
cākṣuṣasyāntare tāta manor devān imāñ śṛṇu // HV_7.27

ādyāḥ prabhūtā ṛbhavaḥ pṛthukāś ca divaukasaḥ 
lekhāś ca nāma rājendra pañca devagaṇāḥ smṛtāḥ // HV_7.28

ṛṣer aṅgirasaḥ putrā mahātmāno mahaujasaḥ 
nāḍvaleyā mahārāja daśa putrāś ca viśrutāḥ 
uruprabhṛtayo rājan ṣaṣṭhaṃ manvantaraṃ smṛtam // HV_7.29
ṣaṣṭaṃ manvantaraṃ proktaṃ saptamaṃ tu nibodha me | 
atrir vasiṣṭho bhagavān kaśyapaś ca mahān ṛṣiḥ 
gautamo 'tha bharadvājo viśvāmitras tathaiva ca // HV_7.30

tathaiva putro bhagavān ṛcīkasya mahātmanaḥ 
saptamo jamadagniś ca ṛṣayaḥ sāṃprataṃ divi // HV_7.31

sādhyā rudrāś ca viśve ca vasavo marutas tathā 
ādityāś cāśvinau caiva devau vaivasvatau smṛtau // HV_7.32

manor vaivasvatasyaite vartante sāṃprate 'ntare 
ikṣvākupramukhāś caiva daśa putrā mahātmanaḥ // HV_7.33
manoḥ samabhavad rājan dikṣu sarvāsu bhārata | 
eteṣāṃ kīrtitānāṃ tu maharṣīṇāṃ mahaujasām 
rājan putrāś ca pautrāś ca dikṣu sarvāsu bhārata // HV_7.34

manvantareṣu sarveṣu prāgdiśaṃ sapta saptakāḥ 
sthitā dharmavyavasthārthaṃ lokasaṃrakṣaṇāya ca // HV_7.35

manvantare vyatikrānte catvāraḥ saptakā gaṇāḥ 
kṛtvā karma divaṃ yānti brahmalokam anāmayam // HV_7.36

tato 'nye tapasā yuktāḥ sthānaṃ tat pūrayanty uta 
atītā vartamānāś ca krameṇaitena bhārata // HV_7.37

etāny uktāni kauravya saptātītāni bhārata 
manvantarāṇi sarvāṇi nibodhānāgatāni me // HV_7.38

sāvarṇā manavas tāta pañca tāṃś ca nibodha me 
eko vaivasvatas teṣāṃ catvāraś ca prajāpateḥ 
parameṣṭhisutās tāta merusāvarṇatāṃ gatāḥ // HV_7.39

dakṣasyaite hi dauhitrāḥ priyāyās tanayā nṛpa 
mahatā tapasā yuktā merupṛṣṭhe mahaujasaḥ // HV_7.40

ruceḥ prajāpateḥ putro raucyo nāma manuḥ smṛtaḥ 
bhūtyāṃ cotpādito devyāṃ bhautyo nāma ruceḥ sutaḥ 
anāgatāś ca saptaite loke 'smin manavaḥ smṛtāḥ // HV_7.41

anāgatāś ca saptaiva smṛtā divi maharṣayaḥ 
manor antaram āsādya sāvarṇasyeha tāñ śṛṇu // HV_7.42

rāmo vyāsas tathātreyo dīptimanto bahuśrutāḥ 
bhāradvājas tathā drauṇir aśvatthāmā mahādyutiḥ // HV_7.43

gotamasyātmajaś caiva śaradvān nāma gautamaḥ 
kauśiko gālavaś caiva ruruḥ kāśyapa eva ca 
ete sapta mahātmāno bhaviṣyā munisattamāḥ // HV_7.44
devatānāṃ guṇās tatra trayaḥ proktāḥ svayaṃbhuvā | mārīcasyaiva te putrāḥ kaśyapasya mahātmanaḥ | brahmaṇaḥ sadṛśāś caite dhanyāḥ saptarṣayaḥ smṛtāḥ || abhijātyātha tapasā mantravyākaraṇais tathā | brahmalokapratiṣṭhās tu smṛtā brahmarṣayo 'malāḥ || bhūtabhavyabhavajjñānaṃ buddhā caiva tu yaiḥ svayam | tapasā vai prasiddhā ye saṃgatā pravicintakāḥ | mantravyākaraṇādyaiś ca aiśvaryāt sarvaśaś ca ye || etān bhāryān dvijo jñātvā naiṣṭhikāni ca nāma ca | saptaite saptabhiś caiva guṇaiḥ saptarṣayaḥ smṛtāḥ || dīrghāyuṣo mantrakṛta īśvarā dīrghacakṣuṣaḥ | buddhyā pratyakṣadharmāṇo gotraprāvartakās tathā || kṛtādiṣu yugākhyeṣu sarveṣv eva punaḥ punaḥ | pravartayanti te varṇān āśramāṃś caiva sarvaśaḥ | saptarṣayo mahābhāgāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ || teṣāṃ caivānvayotpannā jāyante hi punaḥ punaḥ | mantrabrāhmaṇakartāro dharme praśithile tathā || yasmāc ca varadāḥ sapta parebhyaś cāparāḥ smṛtāḥ | tasmān na kālo na vayaḥ pramāṇam ṛṣibhāvane || eṣa saptarṣikoddeśo vyākhyātas te mayā nṛpa | sāvarṇasya manoḥ putrān bhaviṣyāñ śṛṇu sattama | saṃbandhāc ca svayaṃtejāḥ saṃbuddhāś ca yataḥ svayam | yasmāc chaṃsanti te brahma tasmād brahmarṣayaḥ smṛtāḥ | 
varīvāṃś cāvarīvāṃś ca saṃmato dhṛtimān vasuḥ 
cariṣṇur āḍhyo dhṛṣṇuś ca vājī sumatir eva ca 
sāvarṇasya manoḥ putrā bhaviṣyā daśa bhārata // HV_7.45
kṣamayā nṛpa sāvarṇā bhaviṣyāñ śṛṇu bhārata | 
eteṣāṃ kālyam utthāya kīrtanāt sukham edhate 
yaśaś cāpnoti sumahad āyuṣmāṃś ca bhaven naraḥ | 
caturdaśe manobhāvye uragambhīrabudhnakāḥ | 
putrā(ś cā)[vai cā]kṣuṣā devā śukrādyāś ca tapasvinaḥ | 
atītanāgatānāṃ vai maharṣīṇāṃ sadā naraḥ // HV_7.46
devatānāṃ gaṇāḥ proktāḥ pañca vai bharatarṣabha | taraṃgabhīrur vapraś ca tarasvān ugra eva ca || abhimānī pravīraś ca jiṣṇuḥ saṃkrandanas tathā | tejasvī sabalaś caiva bhautyasyaite manoḥ sutāḥ || bhautyasyaivādhikāre tu pūrṇe kalpas tu pūryate | ity ete 'nāgatātītā manavaḥ kīrtitā mayā | namaskṛtvā jayet svargaṃ brāhmaṇo nātra saṃśayaḥ | kṣatriyo jayate śatrūn vaiśyaḥ śūdro yathepsitam | 
tair iyaṃ pṛthivī tāta sasamudrā sapattanā 
yathāpradeśam adyāpi sarvataḥ paripālyate | 
pūrṇaṃ yugasahasraṃ hi paripālyā nareśvaraiḥ 
prajābhis tapasā caiva saṃhārānte ca nityaśaḥ // HV_7.47

yugāni saptatis tāni sāgrāṇi kathitāni te 
kṛtatretādiyuktāni manor antaram ucyate // HV_7.48

caturdaśaite manavaḥ kīrtitāḥ kīrtivardhanāḥ 
vedeṣu sapurāṇeṣu sarve te prabhaviṣṇavaḥ 
prajānāṃ patayo rājan dhanyam eṣāṃ prakīrtanam // HV_7.49

manvantareṣu saṃhārāḥ saṃhārānteṣu saṃbhavāḥ 
na śakyam antaṃ teṣāṃ vai vaktuṃ varṣaśatair api // HV_7.50

visargasya prajānāṃ vai saṃhārasya ca bhārata 
manvantareṣu saṃhāraḥ śrūyate bharatarṣabha // HV_7.51

saśeṣās tatra tiṣṭhanti devā brahmarṣibhiḥ saha 
tapasā brahmacaryeṇa śrutena ca samanvitāḥ 
pūrṇe yugasahasre tu kalpo niḥśeṣa ucyate // HV_7.52

tatra bhūtāni sarvāṇi dagdhāny ādityaraśmibhiḥ 
brahmāṇam agrataḥ kṛtvā sahādityagaṇair vibho // HV_7.53
yogaṃ yogīśvaraṃ devam ajaṃ kṣetrajam acyutam | 
praviśanti suraśreṣṭhaṃ hariṃ nārāyaṇaṃ prabhum 
sraṣṭāraṃ sarvabhūtānāṃ kalpānteṣu punaḥ punaḥ 
avyaktaḥ śāśvato devas tasya sarvam idaṃ jagat // HV_7.54
tatra saṃvartate rātriḥ sakalaikārṇave tadā | nārāyaṇodare nidrāṃ brāhmaṃ varṣasahasrakam || tāvantam iti kālaṃ sā rātrir ity abhiśabditā | nidrāyogam anuprāpto yasyām ante pitāmahaḥ || sā ca rātrir apakrāntā sahasrayugaparyayā | tadā prabuddho bhagavān brahmā lokapitāmahaḥ | punaḥ sisṛkṣayā yuktaḥ sargāya vidadhe manaḥ || saiva smṛtiḥ purāṇeyaṃ tadvṛttaṃ tadviceṣṭitam | devasthānāni tāny eva kevalaṃ ca viparyayaḥ || tato dagdhāni bhūtāni sarvāṇy ādityaraśmibhiḥ | devarṣiyakṣagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ | jāyante ca punas tāta yuge bharatasattama || yathartāv ṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye | dṛśyante tāni tāny eva tathā brāhmīṣu rātriṣu || niṣkramitvā prajākāraḥ prajāpatir asaṃśayam | ye ca vai mānavā devāḥ sarve caiva maharṣayaḥ || te saṃgatāḥ śuddhasaṅgāḥ śaśvad dharmavisargataḥ | na bhavanti punas tāta yuge bharatasattama || tat sarvaṃ kramayogena kālasaṃkhyāvibhāgavit | sahasrayugasaṃkhyānaṃ kṛtvā divasam īśvaraḥ || rātriṃ yugasahasrāntāṃ kṛtvā ca bhagavān vibhuḥ | saṃharaty atha bhūtāni sṛjate ca punaḥ punaḥ | vyaktāvyakto mahādevo harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ | 
atra te vartayiṣyāmi manor vaivasvatasya ha 
visargaṃ bharataśreṣṭha sāṃpratasya mahādyute // HV_7.55

vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena kathyamānaṃ purātanam 
nityaḥ sarvagataḥ sūkṣmaḥ śāśvataḥ puruṣottamaḥ | 
yatrotpanno mahātmā sa harir vṛṣṇikule prabhuḥ // HV_7.56
sarvāsuravināśāya sarvalokahitāya ca | 
vivasvān kaśyapāj jajñe dākṣāyaṇyām ariṃdama 
tasya bhāryābhavat saṃjñā tvāṣṭrī devī vivasvataḥ 
sureṇur iti vikhyātā triṣu lokeṣu bhāminī // HV_8.1

sā vai bhāryā bhagavato mārtaṇḍasya mahātmanaḥ 
bhartṛrūpeṇa nātuṣyad rūpayauvanaśālinī 
saṃjñā nāma svatapasā dīpteneha samanvitā // HV_8.2

ādityasya hi tadrūpaṃ mārtaṇḍasya svatejasā 
gātreṣu paridagdhaṃ vai nātikāntam ivābhavat // HV_8.3

na khalv ayaṃ mṛto 'ṇḍastha iti snehād abhāṣata 
ajānan kāśyapas tasmān mārtaṇḍa iti cocyate // HV_8.4

tejas tv abhyadhikaṃ tāta nityam eva vivasvataḥ 
yenātitāpayāmāsa trīṃl lokān kaśyapātmajaḥ // HV_8.5

trīṇy apatyāni kauravya saṃjñāyāṃ tapatāṃ varaḥ 
ādityo janayāmāsa kanyāṃ dvau ca prajāpatī // HV_8.6

manur vaivasvataḥ pūrvaṃ śrāddhadevaḥ prajāpatiḥ 
yamaś ca yamunā caiva yamajau saṃbabhūvatuḥ // HV_8.7

śyāmavarṇaṃ tu tadrūpaṃ saṃjñā dṛṣṭvā vivasvataḥ 
asahantī tu svāṃ chāyāṃ savarṇāṃ nirmame tataḥ 
māyāmayī tu sā saṃjñā tasyāś chāyā samutthitā // HV_8.8

prāñjaliḥ praṇatā bhūtvā chāyā saṃjñāṃ nareśvara 
uvāca kiṃ mayā kāryaṃ kathayasva śucismite 
sthitāsmi tava nirdeśe śādhi māṃ varavarṇini // HV_8.9

ahaṃ yāsyāmi bhadraṃ te svam eva bhavanaṃ pituḥ 
tvayeha bhavane mahyaṃ vastavyaṃ nirviśaṅkayā // HV_8.10

imau ca bālakau mahyaṃ kanyā ceyaṃ sumadhyamā 
saṃbhāvyās te na cākhyeyam idaṃ bhagavate tvayā // HV_8.11

ā kacagrahaṇād devi ā śāpān naiva karhicit 
ākhyāsyāmi mataṃ tubhyaṃ gaccha devi yathāsukham // HV_8.12

samādhāya savarṇāṃ tu tathety uktā tayā ca sā 
tvaṣṭuḥ samīpam agamad vrīḍiteva manasvinī // HV_8.13

pituḥ samīpagā sā tu pitrā nirbhartsitā śubhā 
bhartuḥ samīpaṃ gaccheti niyuktā ca punaḥ punaḥ // HV_8.14
cintām avāpa mahatīṃ strīṇāṃ dhik ceṣṭitaṃ tv iti | nininda bahudhātmānaṃ strītvaṃ cātinininda sā || sthātavyaṃ na kvacit strīṇāṃ dhig asvātantryajīvitam | śaiśave yauvane vārddhe pitṛbhartṛsutād bhayam || tyaktaṃ bhartṛgṛhaṃ maugdhyād bata durvṛttayā mayā | avijñātāpi vedhāyām atha patyur niketanam || tatrāsti sā savarṇā vai paripūrṇamanorathā | naṣṭaṃ bhartṛgṛhaṃ maugdhyāc chreyo 'tra na pitur gṛhe | 
agacchad vaḍavā bhūtvāc chādya rūpam aninditā 
kurūn athottarān gatvā tṛṇāny eva cacāra sā // HV_8.15

dvitīyāyāṃ tu saṃjñāyāṃ saṃjñeyam iti cintayan 
ādityo janayāmāsa putram ātmasamaṃ tadā // HV_8.16

pūrvajasya manos tāta sadṛśo 'yam iti prabhuḥ 
manur evābhavan nāmnā sāvarṇa iti cocyate // HV_8.17

saṃjñā tu pārthivī tāta svasya putrasya vai tadā 
cakārābhyadhikaṃ snehaṃ na tathā pūrvajeṣu vai // HV_8.18

manus tasyāḥ kṣamat tat tu yamas tasyā na cakṣame 
tāṃ vai roṣāc ca bālyāc ca bhāvino 'rthasya vā balāt 
padā saṃtarjayāmāsa saṃjñāṃ vaivasvato yamaḥ // HV_8.19

taṃ śaśāpa tataḥ krodhāt savarṇā jananī tadā 
caraṇaḥ patatām eṣa taveti bhṛśaduḥkhitā // HV_8.20

yamas tu tat pituḥ sarvaṃ prāñjaliḥ pratyavedayat 
bhṛśaṃ śāpabhayodvignaḥ saṃjñāvākyair vivejitaḥ 
śāpo nivarted iti ca provāca pitaraṃ tadā // HV_8.21

mātrā snehena sarveṣu vartitavyaṃ suteṣu vai 
seyam asmān apāhāya yavīyāṃsaṃ bubhūṣati // HV_8.22

tasyā mayodyataḥ pādo na tu dehe nipātitaḥ 
bālyād vā yadi vā mohāt tad bhavān kṣantum arhati // HV_8.23
yasmāt te pūjanīyāhaṃ tarjitāsmi tvayā suta | tasmāt tavaiṣa caraṇaḥ patiṣyati na saṃśayaḥ | apatyaṃ durapatyaṃ syān nāmbā kujananī bhavet | 
śapto 'ham asmi lokeśa jananyā tapatāṃ vara 
tava prasādāc caraṇo na paten mama gopate // HV_8.24

asaṃśayaṃ putra mahad bhaviṣyaty atra kāraṇam 
yas tvaṃ dharmaparo nityaṃ dharmaṃ saṃtyaktavān imam | 
yena tvām āviśat krodho dharmajñaṃ satyavādinam // HV_8.25
yuktam eva hi te kartuṃ tava mātṛvaco 'nagha | 
na śakyam etan mithyā tu kartuṃ mātṛvacas tava 
kṛmayo māṃsam ādāya yāsyanti tu mahītale // HV_8.26
tava pādān mahāprājña tataḥ saṃprāpsyase sukham | 
kṛtam evaṃ vacas tathyaṃ mātus tava bhaviṣyati 
śāpasya parihāreṇa tvaṃ ca trāto bhaviṣyasi // HV_8.27

ādityaś cābravīt saṃjñāṃ kimarthaṃ tanayeṣu vai 
tulyeṣv abhyadhikaḥ snehaḥ kriyate 'ti punaḥ punaḥ 
sā tat pariharantī sma nācacakṣe vivasvataḥ // HV_8.28
ātmānaṃ sa samādhāya yogāt tathyam apaśyata | mūrdhajeṣu ca jagrāha sā cātmānaṃ śaśaṃsa ha | ātmānaṃ gopayāmāsa saṃyogāt tasya naiva tu | 
tāṃ śaptukāmo bhagavān nāśāya kurunandana 
mūrdhajeṣu ca jagrāha samaye 'tigate tu sā | 
tataḥ sarvaṃ yathāvṛttam ācacakṣe vivasvataḥ 
vivasvān atha tac chrutvā kruddhas tvaṣṭāram abhyagāt // HV_8.29

tvaṣṭā tu taṃ yathānyāyam arcayitvā vibhāvasum 
nirdagdhukāmaṃ roṣeṇa sāntvayāmāsa vai tadā // HV_8.30

tavātitejasāviṣṭam idaṃ rūpaṃ na śobhate 
asahantī sma tat saṃjñā vane carati śāḍvalam // HV_8.31

draṣṭā hi tāṃ bhavān adya svāṃ bhāryāṃ śubhacāriṇīm 
nityaṃ tapasy abhiratāṃ vaḍavārūpadhāriṇīm | 
parṇāhārāṃ kṛśāṃ dīnāṃ jaṭilāṃ maladhāriṇīm | 
hastihastaparikliṣṭāṃ vyākulāṃ padminīm iva | 
ślāghyāṃ yogabalopetāṃ yogam āsthāya gopate // HV_8.32

anukūlaṃ tu te deva yadi syān mama tan matam 
rūpaṃ nirvartayāmy adya tava kāntam ariṃdama // HV_8.33
rūpaṃ vivasvataś cāsīt tiryagūrdhvasamaṃ tu vai | tenāsau saṃbhṛto devo rūpeṇa tu vibhāvasuḥ || tasmāt tvaṣṭuḥ sa vai vākyaṃ bahu mene prajāpatiḥ | samanujñātavāṃś caiva tvaṣṭāraṃ rūpasiddhaye | 
tato 'bhyupagamāt tvaṣṭā mārtaṇḍasya vivasvataḥ 
bhramim āropya tat tejaḥ śātayāmāsa bhārata // HV_8.34
kṛtavān aṣṭamaṃ bhāgaṃ na vyaśātayad avyayam || yat sūryād vaiṣṇavaṃ tejaḥ śātitaṃ viśvakarmaṇā | tvaṣṭaiva tejasā tena viṣṇoś cakram akalpayat || triśūlaṃ caiva śarvasya śibikāṃ dhanadasya ca | śaktiṃ guhasya devānām anyeṣāṃ ca varāyudham || tat sarvaṃ tejasā tena viśvakarmā hy akalpayat | 
tato nirbhāsitaṃ rūpaṃ tejasā saṃhṛtena vai 
kāntāt kāntataraṃ draṣṭum adhikaṃ śuśubhe tadā // HV_8.35
mukhe nirvartitaṃ rūpaṃ tasya devasya gopateḥ | tataḥprabhṛti devasya mukham āsīt tu lohitam || mukharāgaṃ tu yat pūrvaṃ mārtaṇḍasya mukhacyutam | ādityā dvādaśaiveha saṃbhūtā mukhasaṃbhavāḥ || dhātāryamā ca mitraś ca varuṇo 'ṃśo bhagas tathā | indro vivasvān pūṣā ca parjanyo daśamas tathā | tatas tvaṣṭā tato viṣṇur ajaghanyo jaghanyajaḥ || harṣaṃ lebhe tato devo dṛṣṭvādityān svadehajān | gandhaiḥ puṣpair alaṃkārair bhāsvatā mukuṭena ca || evaṃ saṃpūjayāmāsa tvaṣṭā vākyam uvāca ha || gaccha deveśa svāṃ bhāryāṃ kurūṃś carati cottarān | vaḍavārūpam āsthāya vane carati śāḍvale || tāṃ tathārūpam āsthāya svāṃ bhāryāṃ śubhalīlayā | 
dadarśa yogam āsthāya svāṃ bhāryāṃ vaḍavāṃ tataḥ 
adhṛṣyāṃ sarvabhūtānāṃ tejasā niyamena ca // HV_8.36
vaḍavāvapuṣā rājaṃś carantīm akutobhayām | 
so 'śvarūpeṇa bhagavāṃs tāṃ mukhe samabhāvayat 
maithunāya viveṣṭantīṃ parapuṃso viśaṅkayā // HV_8.37

sā tan niravamac chukraṃ nāsikāyā vivasvataḥ 
devau tasyām ajāyetām aśvinau bhiṣajāṃ varau // HV_8.38

nāsatyaś caiva dasraś ca smṛtau dvāv aśvināv iti 
mārtaṇḍasyātmajāv etāv aṣṭamasya prajāpateḥ // HV_8.39
saṃjñāyāṃ janayāmāsa vaḍavāyāṃ sa bhārata | 
tāṃ tu rūpeṇa krāntena darśayāmāsa bhāskaraḥ 
sā tu dṛṣṭvaiva bhartāraṃ tutoṣa janamejaya // HV_8.40

yamas tu karmaṇā tena bhṛśaṃ pīḍitamānasaḥ 
dharmeṇa rañjayāmāsa dharmarāja imāḥ prajāḥ // HV_8.41

sa lebhe karmaṇā tena śubhena paramadyutiḥ 
pitṝṇām ādhipatyaṃ ca lokapālatvam eva ca // HV_8.42

manuḥ prajāpatis tv āsīt sāvarṇaḥ sa tapodhanaḥ 
bhāvyaḥ so 'nāgate tasmin manuḥ sāvarṇike 'ntare // HV_8.43

merupṛṣṭhe tapo nityam adyāpi sa caraty uta 
bhrātā śanaiścaraś cāsya grahatvaṃ sa tu labdhavān // HV_8.44
nāsatyau yau samākhyātau svarvaidyau tu babhūvatuḥ | revanto 'pi tathā rājann aśvānāṃ śāntido 'bhavat | 
tvaṣṭā tu tejasā tena viṣṇoś cakram akalpayat 
tad apratihataṃ yuddhe dānavāntacikīrṣayā // HV_8.45

yavīyasī tayor yā tu yamī kanyā yaśasvinī 
abhavat sā saricchreṣṭhā yamunā lokabhāvanī // HV_8.46

manur ity ucyate loke sāvarṇa iti cocyate 
dvitīyo yaḥ sutas tasya sa vijñeyaḥ śanaiścaraḥ // HV_8.47
grahatvaṃ sa tu lebhe vai sarvalokānupūjitam | 
ya idaṃ janma devānāṃ śṛṇuyād dhārayeta vā 
āpadaṃ prāpya mucyeta prāpnuyāc ca mahad yaśaḥ // HV_8.48

manor vaivasvatasyāsan putrā vai nava tatsamāḥ 
ikṣvākuś caiva nābhāgaś ca dhṛṣṇuḥ śaryātir eva ca // HV_9.1

nariṣyantas tathā prāṃśūr nābhānediṣṭhasaptamaḥ 
karūṣaś ca pṛṣadhraś ca navaite puruṣarṣabha // HV_9.2

akarot putrakāmas tu manur iṣṭiṃ prajāpatiḥ 
mitrāvaruṇayos tāta pūrvam eva viśāṃ pate 
anutpanneṣu navasu putreṣv eteṣu bhārata // HV_9.3

tasyāṃ tu vartamānāyām iṣṭyāṃ bharatasattama 
mitrāvaruṇayor aṃśe manur āhutim ājuhot // HV_9.4
āhutyāṃ hūyamānāyāṃ devagandharvamānuṣāḥ | tuṣṭiṃ tu paramāṃ jagmur munayaś ca tapodhanāḥ | aho 'sya tapaso vīryam aho śrutam aho dhanam | 
tatra divyāmbaradharā divyābharaṇabhūṣitā 
divyasaṃhananā caiva iḍā jajña iti śrutiḥ // HV_9.5

tām iḍety eva hovāca manur daṇḍadharas tadā 
anugacchasva māṃ bhadre tam iḍā pratyuvāca ha // HV_9.6
dharmayuktamidaṃ vākyaṃ putrakāmaṃ prajāpatim | 
mitrāvaruṇayor aṃśe jātāsmi vadatāṃ vara 
tayoḥ sakāśaṃ yāsyāmi na māṃ dharmo hato 'hanat // HV_9.7

saivam uktvā manuṃ devaṃ mitrāvaruṇayor iḍā 
gatvāntikaṃ varārohā prāñjalir vākyam abravīt 
aṃśe 'smi yuvayor jātā devau kiṃ karavāṇi vām // HV_9.8
manunā cāham uktā vai anugacchasvamām iti | 
tāṃ tathāvādinīṃ sādhvīm iḍāṃ dharmaparāyaṇām 
mitraś ca varuṇaś cobhāv ūcatur yan nibodha tat // HV_9.9

anena tava dharmeṇa praśrayeṇa damena ca 
satyena caiva suśroṇi prītau svo varavarṇini // HV_9.10

āvayos tvaṃ mahābhāge khyātiṃ kanyeti yāsyasi 
manor vaṃśakaraḥ putras tvam eva ca bhaviṣyasi // HV_9.11

sudyumna iti vikhyātas triṣu lokeṣu śobhane 
jagatpriyo dharmaśīlo manor vaṃśavivardhanaḥ // HV_9.12

nivṛttā sā tu tac chrutvā gacchantī pitur antikām 
budhenāntaram āsādya maithunāyopavartitā // HV_9.13

somaputrād budhād rājaṃs tasyāṃ jajñe purūravāḥ 
janayitvā tataḥ sā tam iḍā sudyumnatāṃ gatā // HV_9.14

sudyumnasya tu dāyādās trayaḥ paramadhārmikāḥ 
utkalaś ca gayaś caiva vinatāśvaś ca bhārata // HV_9.15

utkalasyottarā rājan vinatāśvasya paścimā 
dik pūrvā bharataśreṣṭha gayasya tu gayā smṛtā // HV_9.16

praviṣṭe tu manau tāta divākaram ariṃdama 
daśadhā tadgataṃ kṣatram akarot pṛthivīm imām // HV_9.17
yūpāṅkitā vasumatī yasyeyaṃ savanākarā | 
ikṣvākur jyeṣṭhadāyādo madhyadeśam avāptavān 
kanyābhāvāc ca sudyumno nainaṃ guṇam avāptavān // HV_9.18

vasiṣṭhavacanāc cāsīt pratiṣṭhānaṃ mahātmanaḥ 
pratiṣṭhā dharmarājasya sudyumnasya kurūdvaha // HV_9.19

tat purūravase prādād rājyaṃ prāpya mahāyaśāḥ 
cakravartī mahārāja babhūva janamejaya | 
sudyumnaḥ kārayām āsa pratiṣṭhāne nṛpakriyām | 
dhṛṣṇukaś cāmbarīṣaś ca daṇḍaś cetīha te trayaḥ | 
yaś cakāra mahātmā vai daṇḍakāraṇyam uttamam || 
vanaṃ tal lokavikhyātaṃ tāpasānām anuttamam | 
tatra praviṣṭamātras tu naraḥ pāpāt pramucyate || 
sudyumnaś ca divaṃ yāta eḍam utpādya bhārata | 
utkalasya trayaḥ putrās triṣu lokeṣu viśrutāḥ | 
mānaveyo mahārāja strīpuṃsor lakṣaṇair yutaḥ // HV_9.20
dhṛtavāṃs tam iḍety evaṃ sudyumnaś cetiviśrutaḥ | pṛṣadhro hivaddhitvā tu guror gāṃ janamejaya | śāpāc chūdratvam āpannaḥ putras tasya mahātmanaḥ | 
nāriṣyantāḥ śakāḥ putrā nābhāgasya tu bhārata 
ambarīṣo 'bhavat putraḥ pārthivarṣabhasattama // HV_9.21

dhṛṣṇos tu dhārṣṇikaṃ kṣatraṃ raṇadṛṣṭaṃ babhūva ha 
karūṣasya tu kārūṣāḥ kṣatriyā yuddhadurmadāḥ | 
sahasraṃ kṣatriyagaṇo vikrāntaḥ saṃbabhūva ha || 
nābhāgāriṣṭaputrāś ca kṣatriyā vaiśyatāṃ gatāḥ || 
prāṃśor eko 'bhavat putraḥ prajāpatir iti śrutaḥ | 
nariṣyantasya dāyādo rājā daṇḍadharo damaḥ | 
śaryāter mithunaṃ cāsīd ānarto nāma viśrutaḥ 
putraḥ kanyā sukanyā ca yā patnī cyavanasya ha // HV_9.22

ānartasya tu dāyādo revo nāma mahādyutiḥ 
ānartaviṣayaś cāsīt purī cāsīt kuśasthalī // HV_9.23

revasya raivataḥ putraḥ kakudmī nāma dhārmikaḥ 
jyeṣṭhaḥ putraśatasyāsīd rājyaṃ prāpya kuśasthalīm // HV_9.24
tasya putraśataṃ tv āsīt kanyā cāpikurūdvaha | 
sa kanyāsahitaḥ śrutvā gāndharvaṃ brahmaṇo 'ntike 
muhūrtabhūtaṃ devasya martyaṃ bahuyugaṃ prabho // HV_9.25

ājagāma yuvaivātha svāṃ purīṃ yādavair vṛtām 
kṛtāṃ dvāravatīṃ nāmnā bahudvārāṃ manoramām 
bhojavṛṣṇyandhakair guptāṃ vāsudevapurogamaiḥ // HV_9.26

tatas tad raivato jñātvā yathātattvam ariṃdama 
kanyāṃ tāṃ baladevāya suvratāṃ nāma revatīm // HV_9.27

dattvā jagāma śikharaṃ meros tapasi saṃśritaḥ 
rohiṇyā sahitaś candro yathā śacyā śacīpatiḥ | 
reme rāmo 'pi dharmātmā revatyā sahitaḥ sukhī // HV_9.28

kathaṃ bahuyuge kāle samatīte dvijarṣabha 
na jarā revatīṃ prāptā raivataṃ ca kakudminam // HV_9.29

meruṃ gatasya vā tasya śāryāteḥ saṃtatiḥ katham 
sthitā pṛthivyām adyāpi śrotum icchāmi tattvataḥ // HV_9.30

na jarā kṣutpipāse vā na mṛtyur bharatarṣabha 
ṛtucakraṃ prabhavati brahmaloke sadānaghā // HV_9.31

kakudminas tu taṃ lokaṃ raivatasya gatasya ha 
hatā puṇyajanais tāta rākṣasaiḥ sā kuśasthalī // HV_9.32

tasya bhrātṛśataṃ tv āsīd dhārmikasya mahātmanaḥ 
tad vadhyamānaṃ rakṣobhir diśaḥ prākramad acyutā // HV_9.33
vidrutasyaca rājendra tasya bhrātṛśatasya vai | teṣāṃ tu te bhayākrāntaḥ kṣatriyās tatra tatra ha | 
anvavāyas tu sumahāṃs tatra tatra viśāṃ pate 
teṣāṃ ye te mahārāja śāryātā iti viśrutāḥ // HV_9.34

kṣatriyā bharataśreṣṭha dikṣu sarvāsu dhārmikāḥ 
sarvaśaḥ sarvagahanaṃ praviṣṭāḥ kurunandana // HV_9.35
teṣu tatra kṛpāṃ cakre brahmā lokapitā mahaḥ | 
nābhāgasya tu putrau dvau vaiśyau brāhmaṇatāṃ gatau 
karūṣasya tu kārūṣāḥ kṣatriyā yuddhadurmadāḥ // HV_9.36
prāṃśor eko 'bhavat putraḥ prajāpatiriti śrutaḥ | 
pṛṣadhro hiṃsayitvā tu guror gāṃ janamejaya 
śāpāc chūdratvam āpanno navaite parikīrtitāḥ // HV_9.37
vaivasvatasya tanayā manor vaibharatarṣabha | 
kṣuvatas tu manos tāta ikṣvākur abhavat sutaḥ 
tasya putraśataṃ tv āsīd ikṣvākor bhūridakṣiṇam // HV_9.38

teṣāṃ vikukṣir jyeṣṭhas tu vikukṣitvād ayodhatām 
prāptaḥ paramadharmajña so 'yodhyādhipatiḥ prabhuḥ // HV_9.39

śakunipramukhās tasya putrāḥ pañcaśataṃ smṛtāḥ 
uttarāpathadeśasya rakṣitāro viśāṃ pate // HV_9.40

catvāriṃśad athāsṭau ca dakṣiṇasyāṃ tathā diśi 
vasātipramukhāś cānye rakṣitāro viśāṃ pate // HV_9.41
ikṣvākus tu vikukṣiṃ vai aṣṭakāyām athādiśat | māṃsam ānaya śrāddhārthaṃ mṛgān hatvā mahābala | 
śrāddhakarmaṇi coddiṣṭe akṛte śrāddhakarmaṇi 
bhakṣayitvā śaśaṃ tāta śaśādo mṛgayāṃ gataḥ // HV_9.42

ikṣvākuṇā parityakto vasiṣṭhavacanāt prabhuḥ 
śaśādanāc chaśādo 'bhūc chaśādo vanamāviśat | 
ikṣvākau saṃsthite tāta śaśādaḥ puram āvasat // HV_9.43
prāptaḥ paramadharmātmā yo 'yodhyādhipatikriyām | 
ayodhasya tu dāyādaḥ kakutstho nāma vīryavān 
indrasya vṛṣabhūtasya kakutstho 'jayatāsurān | 
pūrvam āḍībake yuddhe kakutsthas tena sa smṛtaḥ | 
anenās tu kakutsthasya pṛthur ānenasaḥ smṛtaḥ // HV_9.44

viṣṭarāśvaḥ pṛthoḥ putras tasmād ārdras tv ajāyata 
ārdrasya yuvanāśvas tu śrāvastas tasya cātmajas // HV_9.45

jajñe śrāvastako rājā śrāvastī yena nirmitā 
śrāvastasya tu dāyādo bṛhadaśvo mahīpatiḥ // HV_9.46

kuvalāśvaḥ sutas tasya ṭrājā paramadhārmikaḥ 
yaḥ sa dhundhuvadhād rājā dhundhumāratvam āgataḥ // HV_9.47

dhundhor vadham ahaṃ brahmañ śrotum icchāmi tattvataḥ 
yadarthaṃ kuvalāśvaḥ san dhundhumāratvam āgataḥ // HV_9.48

bṛhadaśvasya putrāṇāṃ śatam uttamadhanvinām 
sarve vidyāsu niṣṇātā balavanto durāsadāḥ | 
babhūvātha pitā rājye kuvalāśvaṃ nyayojayat // HV_9.49
yajvāno bhūridakṣiṇāḥ |kuvalāśvaṃ sutaṃ rājye |
putrasaṃkrāmitaśrīs tu vanaṃ rājā samāviśat 
tam uttaṅko 'tha viprarṣiḥ prayāntaṃ pratyavārayat // HV_9.50

bhavatā rakṣaṇaṃ kāryaṃ tat tāvat kartum arhasi 
nirudvignas tapaś cartuṃ na hi śaknomi pārthiva // HV_9.51
tvayā hi pṛthivī rājan rakṣyamāṇāmahātmanā | bhaviṣyati nirudvignā nāraṇyaṃ gantum arhasi || pālane hi mahān dharmaḥ prajānām iha dṛśyate | na tathā dṛśyate 'raṇye mā te bhūd buddhir īdṛśī || īdṛśo na hi rājendra dharmaḥ kva cana dṛśyate | prajānāṃ pālane yo vai purā rājarṣibhiḥ kṛtaḥ | rakṣitavyāḥ prajā rājñā tās tvaṃ rakṣitum arhasi | 
mamāśramasamīpe vai sameṣu marudhanvasu 
samudro vālukāpūrṇa ujjānaka iti smṛtaḥ // HV_9.52

devatānām avadhyaś ca mahākāyo mahābalaḥ 
antarbhūmigatas tatra vālukāntarhito mahān // HV_9.53

rākṣasasya madhoḥ putro dhundhur nāma sudāruṇaḥ 
śete lokavināśāya tapa āsthāya dāruṇam // HV_9.54

saṃvatsarasya paryante sa niḥśvāsaṃ vimuñcati 
yadā tadā mahī tāta calati sma sakānanā // HV_9.55

tasya niḥśvāsavātena raja uddhūyate mahat 
ādityapatham āvṛtya saptāhaṃ bhūmikampanam // HV_9.56

savisphuliṅgaṃ sāṅgāraṃ sadhūmam atidāruṇam 
tena tāta na śaknomi tasmin sthātuṃ sva āśrame // HV_9.57

taṃ vāraya mahākāyaṃ lokānāṃ hitakāmyayā 
lokāḥ svasthā bhavantv adya tasmin vinihate tvayā // HV_9.58

tvaṃ hi tasya vadhāyaikaḥ samarthaḥ pṛthivīpate 
viṣṇunā ca varo datto mahyaṃ pūrvaṃ tato 'nadha 
yas taṃ mahāsuraṃraudraṃ haniṣyati mahābalam | 
sa ca vikhyātakīrtis tu cakravartī nasaṃśayaḥ | 
tejasā svena te viṣṇus teja āpyāyayiṣyati // HV_9.59

na hi dhundhur mahātejās tejasālpena śakyate 
nirdagdhuṃ pṛthivīpāla ciraṃ yugaśatair api 
vīryaṃ hi sumahat tasya devair api durāsadam // HV_9.60

sa evam ukto rājarṣir uttaṅkena mahātmanā 
kuvalāśvaṃ sutaṃ prādāt tasmai dhundhunibarhaṇe // HV_9.61

bhagavan nyastaśastro 'ham ayaṃ tu tanayo mama 
bhaviṣyati dvijaśreṣṭha dhundhumāro na saṃśayaḥ // HV_9.62

sa taṃ vyādiśya tanayaṃ rājarṣir dhundhunigrahe 
jagāma parvatāyaiva tapase saṃśitavrataḥ // HV_9.63

kuvalāśvas tu putrāṇāṃ śatena saha pārtivaḥ 
prāyād uttaṅkasahito dhundhos tasya nibarhaṇe // HV_9.64

tam āviśat tadā viṣṇur bhagavāṃs tejasā prabhuḥ 
uttaṅkasya niyogād vai lokānāṃ hitakāmyayā // HV_9.65

tasmin prayāte durdharṣe divi śabdo mahān abhūt 
eṣa śrīmān nṛpasuto dhundhumāro bhaviṣyati // HV_9.66

divyair mālyaiś ca taṃ devāḥ samantāt samavākiran 
devadundubhayaś caiva praṇedur bharatarṣabha // HV_9.67

sa gatvā jayatāṃ śreṣṭhas tanayaiḥ saha vīryavān 
samudraṃ khānayām āsa vālukārṇavam avyayam // HV_9.68

nārāyaṇena kauravya tejasāpyāyitas tadā 
babhūva sa mahātejā bhūyo balasamanvitaḥ // HV_9.69

tasya putraiḥ khanadbhis tu vālukāntarhitas tadā 
dhundhur āsādito rājan diśam āvṛtya paścimām // HV_9.70

mukhajenāgninā krodhāl lokān udvartayann iva 
vāri susrāva vegena mahodadhir ivodaye 
somasya bharataśreṣṭha dhārormikalilo mahān // HV_9.71
ekaviṃśati putrāṇāṃ sahasram amitaujasām | 
tasya putraśataṃ dagdhaṃ tribhir ūnaṃ tu rakṣasā // HV_9.72

tataḥ sa rājā kauravya rākṣasaṃ taṃ mahābalam 
āsasāda mahātejā dhundhuṃ dhundhuvināśanaḥ // HV_9.73

tasya vārimayaṃ vegam āpīya sa narādhipaḥ 
yogī yogena vahniṃ ca śamayām āsa vāriṇā // HV_9.74

nihatya taṃ mahākāyaṃ balenodakarākṣasam 
uttaṅkaṃ darśayām āsa kṛtakarmā narādhipaḥ // HV_9.75

uttaṅkas tu varaṃ prādāt tasmai rājñe mahātmane 
dadataś cākṣayaṃ vittaṃ śatrubhiś cāparājayam // HV_9.76

dharme ratiṃ ca satataṃ svarge vāsaṃ tathākṣayam 
putrāṇāṃ cākṣayāṃl lokān svarge ye rakṣasā hatāḥ // HV_9.77

tasya putrās trayaḥ śiṣṭā dṛḍhāśvo jyeṣṭha ucyate 
daṇḍāśvakapilāśvau tu kumārau tu kanīyasau // HV_9.78

dhaundhumārir dṛḍhāśvas tu haryaśvas tasya cātmajaḥ 
haryaśvasya nikumbho 'bhūt kṣatradharmarataḥ sadā // HV_9.79

saṃhatāśvo nikumbhasya suto raṇaviśāradaḥ 
akṛśāśvaḥ kṛśāśvaś ca saṃhatāśvasutau nṛpa // HV_9.80

tasya haimavatī kanyā satāṃ matā dṛṣadvatī 
vikhyātā triṣu lokeṣu putraś cāpi prasenajit // HV_9.81

lebhe prasenajid bhāryāṃ gaurīṃ nāma pativratām 
abhiśaptā tu sā bhartrā nadī sā bāhudā kṛtā // HV_9.82

tasyāḥ putro mahān āsīd yuvanāśvo narādhipaḥ 
yuvanāśvasya tanayaś cakravartī jajāna ha | 
kaṃ dhārayati kumāro 'yaṃ nyasto rorūyate bhṛśam | 
māndhātar vatsa mā rodīr itīndro deśinīm adāt | 
māndhātā yuvanāśvasya trilokavijayī nṛpaḥ // HV_9.83

tasya caitrarathī bhāryā śaśabindoḥ sutābhavat 
sādhvī bindumatī nāma rūpeṇāsadṛśī bhuvi 
pativratā ca jyeṣṭhā ca bhrātṝṇām ayutasya sā // HV_9.84

tasyām utpādayām āsa māndhātā dvau sutau nṛpa 
purukutsaṃ ca dharmajñaṃ mucukundaṃ ca pārthivam // HV_9.85

purukutsasutas tv āsīt trasaddasyur mahīpatiḥ 
narmadāyām athotpannaḥ saṃbhūtas tasya cātmajaḥ // HV_9.86

saṃbhūtasya tu dāyādaḥ sudhanvā ripumardanaḥ 
sudhanvanaḥ sutaś cāpi viṣṇuvṛddhir iti smṛtaḥ | 
viṣṇuvṛddhā iti khyātās tasya vaṃśyā narādhipāḥ | 
ete tv aṅgirasaḥ pakṣe kṣetropetā dvijātayaḥ || 
saṃbhūtasyāparaḥ putro anaraṇyo mahāyaśāḥ | 
rāvaṇena hato yo 'sau trilokajayinā purā || 
trasadaśvo naras tasya haryaśvas tasya cātmajaḥ | 
haryaśvasya dṛṣadvatyāṃ jajñe sumanasaḥ sutaḥ || 
tasya putro 'bhavad rājā sudhanvā ripumardanaḥ | 
sudhanvanaḥ sutaś cāpi tridhanvā nāma pārthivaḥ // HV_9.87

rājñas tridhanvanas tv āsīd vidvāṃs trayyāruṇaḥ prabhuḥ 
tasya satyavrato nāma kumāro 'bhūn mahābalaḥ // HV_9.88

pāṇigrahaṇamantrāṇāṃ vighnaṃ cakre sudurmatiḥ 
yena bhāryā hṛtā pūrvaṃ kṛtodvāhā parasya vai // HV_9.89

bālyāt kāmāc ca mohāc ca saṃharṣāc cāpalena ca 
jahāra kanyāṃ kāmāt sa kasya cit puravāsinaḥ // HV_9.90
ekasmin divase rāja+ +putro 'tyantaparākramī | dadarśa vicaran svīye pattane cārulocanām | udvāhayantīṃ vedikāyāṃ vaiśyavaryasya kasya cit || anullaṅghitamaryādāṃ saptapadyā vicakṣaṇaḥ | bhartrā pānigrahayutāṃ balād gṛhya mahīpatiḥ | gāndharveṇa vivāhena svayaṃ udvāhayad balāt || vaiśyāḥ sarve samāgamya rājānam idam ūcatuḥ | kumāreṇa hṛtā kanyā vedikāyā mahadbalāt | rājñā na rakṣito lokas tadā naṣṭo bhaved dhruvam || na pūrvais taiḥ kṛtaṃ pūrvaṃ na kariṣyati cāpadi | yathā kumāreṇa kṛtaṃ rājan karma vigarhitam | 
adharmaśaṅkunā tena rājā trayyāruṇo 'tyajat 
tam adharmeṇa saṃyuktaṃ pitāsūryāruṇo jahau | 
apadhvaṃseti bahuśo vadan krodhasamanvitaḥ // HV_9.91

pitaraṃ so 'bravīt tyaktaḥ kva gacchāmīti vai muhuḥ 
pitā tv enam athovāca śvapākaiḥ saha vartaya 
nāhaṃ putreṇa putrārthī tvayādya kulapāṃsana // HV_9.92

ity uktaḥ sa nirākrāman nagarād vacanāt pituḥ 
na ca taṃ vārayām āsa vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ // HV_9.93

sa tu satyavratas tāta śvapākāvasathāntike 
pitrā tyakto 'vasad vīraḥ pitāpy asya vanaṃ yayau // HV_9.94

tatas tasmiṃs tu viṣaye nāvarṣat pākaśāsanaḥ 
acirān narapater vasiṣṭhasyāvicārataḥ | 
parityāgāt kumārasya nāvarṣat pākaśāsanaḥ || 
yadā dvādaśa varṣāṇi tena naṣṭābhavat prajā | 
svāhākāraḥ svadhākāro vaṣaṭkāro 'pi nābhavat | 
rāṣṭre tasya mahīpasya dharmanāśo 'bhavat tadā | 
samā dvādaśa rājendra tenādharmeṇa vai tadā // HV_9.95

dārāṃs tu tasya viṣaye viśvāmitro mahātapāḥ 
saṃnyasya sāgarānūpe cacāra vipulaṃ tapaḥ // HV_9.96
etasminn eva samaye viśvāmitrasya vai sutāḥ | catvāro vedavidvāṃsaḥ kṣudhayā paripīḍitāḥ || viśvāmitre gate dūraṃ tapase 'timahātmani | procuḥ prāñjalayaḥ sarve mātaraṃ prati bhārata || vikrīya tanayaṃ mātar jīvyatāṃ yadi rocate | mariṣyāmo 'nyathā sarve kṣudhayā paripīḍitāḥ | vikrīya tanayaṃ jīva yāvadāgamanaṃ pituḥ || sarvanāśe samutpanne ardhaṃ tyajati mānavaḥ | ardhena kurute kāryam iti paurātanī śrutiḥ || tyajed ekaṃ kulasyārthaṃ grāmasyārthaṃ kulaṃ tyajet | grāmaṃ janapadasyārthaṃ ātmārthaṃ sakalaṃ tyajet || tasmād vikrīya tanayān mātar jīva yathāsukham | anyathā nidhanaṃ sarve gamiṣyāmas tvayā saha || ayodhyāyāṃ mahātmāno dhyānavanto mahattarāḥ | gṛhvanti manujāḥ sarve dāsārthaṃ samupāgatān || tasmād vikrīya māṃ mātaḥ pūrvaṃ bhakṣaya pūrvajam | paścād vikrīya tāṃ sarvān no ced varṣati vāsavaḥ | 
tasya patnī gale baddhvā madhyamaṃ putram aurasam 
śeṣasya bharaṇārthāya vyakrīṇād gośatena vai // HV_9.97

taṃ tu baddhaṃ gale dṛṣṭvā vikrīyantaṃ nṛpātmajaḥ 
maharṣiputraṃ dharmātmā mokṣayām āsa bhārata // HV_9.98

satyavrato mahābāhur bharaṇaṃ tasya cākarot 
viśvāmitrasya tuṣṭyartham anukampārtham eva ca // HV_9.99
mahāvrataṃ tadā roṣaṃ vasiṣṭho manasākarot | 
so 'bhavad gālavo nāma galabandhān mahātapāḥ 
maharṣiḥ kauśikas tāta tena vīreṇa mokṣitaḥ // HV_9.100

satyavratas tu bhaktyā ca kṛpayā ca pratijñayā 
viśvāmitrakalatraṃ tad babhāra vinaye sthitaḥ // HV_10.1

hatvā mṛgān varāhāṃś ca mahiṣāṃś ca vanecarān 
viśvāmitrāśramābhyāśe māṃsaṃ tad avabandhata // HV_10.2

upāṃśuvratam āsthāya dīkṣāṃ dvādaśavārṣikīm 
pitur niyogād avasat tasmin vanagate nṛpe // HV_10.3

ayodhyāṃ caiva rāṣṭraṃ ca tathaivāntaḥpuraṃ muniḥ 
yājyopādhyāyasaṃyogād vasiṣṭhaḥ paryarakṣata // HV_10.4

satyavratas tu bālyād vā bhāvino 'rthasya vā balāt 
vasiṣṭhe 'bhyadhikaṃ manyuṃ dhārayām āsa nityadā // HV_10.5

pitrā tu taṃ tadā rāṣṭrāt parityktaṃ priyaṃ sutam 
na vārayām āsa munir vasiṣṭhaḥ kāraṇena hi // HV_10.6

pāṇigrahaṇamantrāṇāṃ niṣṭhā syāt saptame pade 
na ca satyavratas tasmād dhṛtavān saptame pade // HV_10.7

jānan dharmaṃ vasiṣṭhas tu na māṃ trātīti bhārata 
satyavratas tadā roṣaṃ vasiṣṭhe manasākarot // HV_10.8

guṇabuddhyā tu bhagavān vasiṣṭhaḥ kṛtavāṃs tadā 
na ca satyavratas tasya tam upāṃśum abudhyata // HV_10.9

tasminn aparitoṣo yaḥ pitur āsīn mahātmanaḥ 
tena dvādaśa varṣāṇi nāvarṣat pākaśāsanaḥ // HV_10.10

tena tv idānīṃ vahatā dīkṣāṃ tāṃ durvahāṃ bhuvi 
tenārthaṃ caiva vihitā dikṣās tātahatā bhuvi | 
kulasya niṣkṛtis tāta kṛtā sā vai bhaved iti // HV_10.11

na taṃ vasiṣṭho bhagavān pitrā tyaktaṃ nyavārayat 
abhiṣekṣyāmy ahaṃ putram asyety evaṃ matir muneḥ // HV_10.12

sa tu dvādaśa varṣāṇi dīkṣām tām udvahan balī 
upāṃśuvratam āsthāya mahat satyavratonṛpa | 
avidyamāne māṃse tu vasiṣṭhasya mahātmanaḥ 
sarvakāmaduhāṃ dogdhrīṃ dadarśa sa nṛpātmajaḥ // HV_10.13

tāṃ vai krodhāc ca mohāc ca śramāc caiva kṣudhānvitaḥ 
daśadharmagato rājā jaghāna janamejaya // HV_10.14
mattaḥ pramatta unmattaḥ śrāntaḥ kruddho bubhukṣitaḥ | tvaramāṇaś ca bhītaś ca lubdhaḥ kāmī ca te daśa | 
ta ca māṃsaṃ svayaṃ caiva viśvāmitrasya cātmajān 
bhojayām āsa tac chrutvā vasiṣṭho 'py asya cukrudhe // HV_10.15
kruddhas tu bhagavānvākyam idam āha nṛpātmajan | 
pātayeyam ahaṃ krūra tava śaṅkum ayasmayam 
yadi te dvāv imau śaṅkū na syātāṃ vai kṛtau punaḥ // HV_10.16

pituś cāparitoṣeṇa guror dogdhrīvadhena ca 
aprokṣitopayogāc ca trividhas te vyatikramaḥ // HV_10.17

evaṃ trīṇy asya śaṅkūni tāni dṛṣṭvā mahātapāḥ 
triśaṅkur iti hovāca triśaṅkus tena sa smṛtaḥ // HV_10.18

viśvāmitras tu dārāṇām āgato bharaṇe kṛte 
tena tasmai varaṃ prādān muniḥ prītas triśaṅkave 
chandyamāno vareṇātha guruṃ vavre nṛpātmajaḥ // HV_10.19
saśarīro vraje svargam ity evaṃ yācito muniḥ | 
anāvṛṣṭibhaye tasmin gate dvādaśavārṣike 
abhiṣicya ca rājye ca yājayām āsa taṃ muniḥ 
taṃ munir yājayām āsa pitriye rājye 'bhiṣicya tu | 
miṣatāṃ devatānāṃ ca vasiṣṭhasya ca kauśikaḥ // HV_10.20
saśarīraṃ tadā taṃ tu divamāropayat prabhuḥ | divam āropayāmāsa saśarīraṃ mahātapāḥ | 
tasya satyarathā nāma patnī kekayavaṃśajā 
kumāraṃ janayām āsa hariścandram akalmaṣam // HV_10.21

sa vai rājā hariścandras traiśaṅkava iti smṛtaḥ 
āhartā rājasūyasya sa samrāḍ iti viśrutaḥ // HV_10.22

hariścandrasya tu suto rohito nāma viśrutaḥ 
yenedaṃ rohitapuraṃ kāritaṃrājyasiddhaye || 
kṛtvā rājyaṃ sa rājarṣiḥ pālayitvā tathā prajāḥ | 
saṃsārāsāratāṃ jñātvā dvijebhyas tat puraṃ dadau | 
harito rohitasyātha cañcur hārīta ucyate | 
vijayaś ca sudevaś ca cañcuputrau babhūvatuḥ | 
jetā kṣatrasya sarvasya vijayas tena sa smṛtaḥ || 
rurukas tanayas tasya rājadharmārthakovidaḥ | 
harito jajñivāṃs tataḥ tathaiva loke dharmātmā | 
rohitasya vṛkaḥ putro vṛkād bāhus tu jajñivān // HV_10.23
śakair yavanakāmbojaiḥ pāradaiḥ pahlavaiḥ saha | 
hehayās tālajaṅghāś ca nirasyanti sma taṃ nṛpam 
nātyarthaṃ dhārmikaś tāta sa hi dharmayuge 'bhavat // HV_10.24

sagaras tu suto bāhor jajñe saha gareṇa vai 
aurvasyāśramam āsādya bhārgaveṇābhirakṣitaḥ // HV_10.25

āgneyam astraṃ labdhvā ca bhārgavāt sagaro nṛpaḥ 
jigāya pṛthivīṃ hatvā tālajaṅghān sahehayān // HV_10.26

śakānāṃ pahlavānāṃ ca dharmaṃ nirasad acyutaḥ 
kṣatriyāṇāṃ kuruśreṣṭhāḥ pāradānāṃ ca dharmavit // HV_10.27

kathaṃ sa sagaro jāto gareṇaiva sahācyutaḥ 
kimarthaṃ ca śakādīnāṃ kṣatriyāṇāṃ mahaujasām // HV_10.28

dharmaṃ kulocitaṃ kruddho rājā nirasad acyutaḥ 
etan me sarvam ācakṣva vistareṇa tapodhana // HV_10.29

bāhor vyasaninas tāta hṛtaṃ rājyam abhūt kila 
hehayais tālajaṅghaiś ca śakaiḥ sārdhaṃ viśāṃ pate // HV_10.30

yavanāḥ pāradāś caiva kāmbojāḥ pahlavās khaśāḥ 
kātisarpā māhiṣikāḥ pāradāṣṭaṅkaṇāḥ śakāḥ | 
ete hy api gaṇāḥ pañca hehayārthe parākraman // HV_10.31

hṛtarājyas tadā rājā sa vai bāhur vanaṃ yayau 
patnyā cānugato duḥkhī vane prāṇān avāsṛjat // HV_10.32
vṛddhaṃ taṃ pañcatāṃ prāptaṃ tatpatny anumariṣyatī | aurveṇa jānatātmānaṃ prajāvantaṃ nivāritā | 
patnī tu yādavī tasya sagarbhā pṛṣṭhato 'nvagāt 
sapatnyā ca garas tasyā dattaḥ pūrvam abhūt kila // HV_10.33

sā tu bhartuś citāṃ kṛtvā vane tām abhyarohata 
aurvas tāṃ bhārgavas tāta kāruṇyāt samavārayat // HV_10.34

tasyāśrame ca taṃ garbhaṃ gareṇaiva sahācyutam 
vyajāyata mahābāhuṃ sagaraṃ nāma pārthivam // HV_10.35

aurvas tu jātakarmādī tasya kṛtvā mahātmanaḥ 
adhyāpya vedaśāstrāṇi tato 'straṃ pratyapādayat 
āgneyaṃ taṃ mahābhāgām amarair api duḥsaham // HV_10.36

sa tenāstrabalenājau balena ca samanvitaḥ 
hehayān nijaghānāśu kruddho rudraḥ paśūn iva 
ājahāra ca lokeṣu kīrtiṃ kīrtimatāṃ varaḥ // HV_10.37

tataḥ śakān sa yavanān kāmbojān pāradāṃs tathā 
pahlavāṃś caiva niḥśeṣān kartuṃ vyavasito nṛpaḥ // HV_10.38

te vadhyamānā vīreṇa sagareṇa mahātmanā 
vasiṣṭhaṃ śaraṇaṃ gatvā praṇipetur manīṣiṇam // HV_10.39

vasiṣṭhas tv atha tān dṛṣṭvā samayena mahādyutiḥ 
sagaraṃ vārayām āsa teṣāṃ dattvābhayaṃ tadā // HV_10.40

sagaraḥ svāṃ pratijñāṃ ca guror vākyaṃ niśamya ca 
dharmaṃ jaghāna teṣāṃ vai veṣānyātvaṃ cakāra ha // HV_10.41

ardhaṃ śakānāṃ śiraso muṇḍayitvā vyasarjayat 
yavanānāṃ śiraḥ sarvaṃ kāmbojānāṃ tathaiva ca // HV_10.42

pāradā muktakeśās tu pahlavāḥ śmaśrudhāriṇaḥ 
niḥsvādhyāyavaṣaṭkārāḥ kṛtās tena mahātmanā // HV_10.43

śakā yavanakāmbojāḥ pāradāś ca viśāṃ pate 
kolisarpā māhiṣakā darvāś colāḥ sakeralāḥ // HV_10.44

sarve te kṣatriyās tāta dharmas teṣāṃ nirākṛtaḥ 
vasiṣṭhavacanād rājan sagareṇa mahātmanā // HV_10.45
khaśās tu ṣārāś cīnāś ca madrāḥ kiṣkandhakās tathā | kauntalāś ca tathā vaṅgāḥ śālvāḥ kauṅkaṇakās tathā | 
sa dharmavijayī rājā vijityemāṃ vasuṃdharām 
aśvaṃ vicārayām āsa vājimedhāya dīkṣitaḥ // HV_10.46

tasya cārayataḥ so 'śvaḥ samudre pūrvadakṣiṇe 
velāsamīpe 'pahṛto bhūmiṃ caiva praveśitaḥ 
tasyotsṛṣṭaṃ paśuṃ yajñe jahārāśvaṃpuraṃdaraḥ | 
hṛtvā kapilapārśve taṃ baddhvāgān nagarīṃ punaḥ || 
sumatyās tanayā dṛptāḥ pitur ādeśakāriṇaḥ | 
tāni ṣaṣṭisahasrāṇi hayarakṣaṇatatparāḥ | 
sa taṃ deśaṃ tadā putraiḥ khānayām āsa pārthivaḥ // HV_10.47

āsedus te tatas tatra khanyamāne mahārṇave 
tam ādipuruṣaṃ devaṃ hariṃ kṛṣṇaṃ prajāpatim 
viṣṇuṃ kapilarūpeṇa svapantaṃ puruṣaṃ tadā // HV_10.48
hayam anveṣamāṇās te samantān nyakhanan mahīm | prāgudīcyāṃ diśi hayaṃ dadṛśuḥ kapilāntike || eṣa vājiharaś cora āste mīlitalocanaḥ | hanyatāṃ hanyatāṃ pāpa iti ṣaṣṭisahasriṇaḥ | muṣṭiprahārair ahanann unmimeṣa tadā muniḥ | sraṣṭāraṃ sarvabhūtānāṃ sādhyaṃnārāyaṇaṃ tathā || tasya gatvā samīpe tu so 'yaṃ cora iti bruvan | gṛhyatāṃ badhyatām eṣa no 'śvahartā sudurmatiḥ || tatas te pāśam udyamya grahituṃ taṃ mahādyutim | upākrāmaṃs tadā sarve sagarāḥ kālacoditāḥ | dadṛśuḥ sāgarāḥ sarve sāyudhās taṃpradudruvuḥ | 
tasya cakṣuḥsamutthena tejasā pratibudhyataḥ 
dagdhāḥ sarve mahārāja catvāras tv avaśeṣitāḥ // HV_10.49

barhaketuḥ suketuś ca tathā bhāradratho nṛpaḥ 
śūraḥ pañcajanaś caiva tasya vaṃśakarā nṛpā // HV_10.50
aṃśumantaṃ tadājñāpya pātram aśvārtham acyutam | pratīkṣamāṇas tatraiva dīkṣitaḥ saṃvyatiṣṭhata || pitṝṇāṃ padavīṃ gatvā sa dadarśa hariṃ prabhum | mūrdhnā praṇamya taṃ devaṃ prahvībhāvena cāsthitaḥ | 
prādāc ca tasmai bhagavān harir nārāyaṇo varam 
akṣayaṃ vaṃśam ikṣvākoḥ kīrtiṃ cāpy anivartinīm 
tataḥ sa bhagavān devo dattvā cāśvaṃvaraṃ dadau | 
sagarāya mahārāja |
putraṃ samudraṃ ca vibhuḥ svarge vāsaṃ tathākṣayam // HV_10.51
putrāṇāṃ cākṣayāṃl lokāṃs tasya yecakṣuṣā hatāḥ | 
samudraś cārghyam ādāya vavande taṃ mahīpatim 
sāgaratvaṃ ca lebhe sa karmaṇā tena tasya ha // HV_10.52

taṃ cāśvamedhikaṃ so 'śvaṃ samudrād upalabdhavān 
ājahārāśvamedhānāṃ śataṃ sa sumahāyaśāḥ 
putrāṇāṃ ca sahasrāṇi ṣaṣṭis tasyeti naḥ śrutam // HV_10.53

sagarasyātmajā vīrāḥ kathaṃ jātā mahābalāḥ 
vikrāntāḥ ṣaṣṭisāhasrā vidhinā kena vā dvija // HV_10.54

dve bhārye sagarasyāstāṃ tapasā dagdhakilbiṣe 
jyeṣṭhāvidarbhaduhitā keśinī nāma viśrutā | 
kanīyasī tu yā tasya patnī paramadharmiṇī | 
ariṣṭanemiduhitā rūpeṇāpratimā bhuvi | 
aurvas tābhyāṃ varaṃ prādāt tan nibodha narādhipa // HV_10.55

ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi gṛhṇātv ekā tarasvinām 
ekaṃ vaṃśadharaṃ tv ekā yatheṣṭaṃ varayatv iti // HV_10.56

tatraikā jagṛhe putrāṃl lubdhā śūrān bahūṃs tathā 
ekaṃ vaṃśadharaṃ tv ekā tathety āha tato muniḥ // HV_10.57
keśiny asūta sagarād asamañjasamātmajam | 
rājā pañcajano nāma babhūva sumahābalaḥ 
itarā suṣuve tumbaṃ bījapūrṇām iti śrutiḥ // HV_10.58

tatra ṣaṣṭisahasrāṇi garbhās te tilasaṃmitāḥ 
saṃbabhūvur yathākālaṃ vavṛdhuś ca yathāsukham // HV_10.59

ghṛtapūrṇeṣu kumbheṣu tān garbhān nidadhus tataḥ 
dhātrīś caikaikaśaḥ prādāt tāvatīḥ poṣaṇe nṛpa // HV_10.60

tato daśasu māseṣu samuttasthur yathākramam 
kumārās te yathākālaṃ sagaraprītivardhanāḥ // HV_10.61

ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi tasyaivam abhavan nṛpa 
śukrād alābūmadhyād vai jātāni pṛthivīpateḥ // HV_10.62

teṣāṃ nārāyaṇaṃ tejaḥ praviṣṭānāṃ mahātmanām 
ekaḥ pañcajano nāma putro rājā babhūva ha // HV_10.63
asamañja iti prāhus tasya putro'ṃśumān abhūt | 
sutaḥ pañcajanasyāsīd aṃśumān nāma vīryavān 
dilīpas tasya tanayaḥ khaṭvāṅga iti viśrutaḥ // HV_10.64

yena svargād ihāgatya muhūrtaṃ prāpya jīvitam 
trayo 'bhisaṃdhitā lokā buddhyā satyena cānagha // HV_10.65

dilīpasya tu dāyādo mahārājo bhagīrathaḥ 
yaḥ sa gaṅgāṃ saricchreṣṭhām avātārayata prabhuḥ 
kīrtimān sa mahābhāgaḥ śakratulyaparākramaḥ | 
samudram ānayac caināṃ duhitṛtve tv akalpayat // HV_10.66
tasmād bhāgīrathī gaṅgā kathyate vaṃśacintakaiḥ | 
bhagīrathasuto rājā śruta ity abhiviśrutaḥ 
nābhāgas tu śrutasyāsīt putraḥ paramadhārmikaḥ // HV_10.67

ambarīṣas tu nābhāgiḥ sindhudvīpapitābhavat 
ayutājit tu dāyādaḥ sindhudvīpasya vīryavān // HV_10.68

ayutājitsutas tv āsīd ṛtaparṇo mahāyaśāḥ 
divyākṣahṛdayajño vai rājā nalasakho balī // HV_10.69

ṛtaparṇasutas tv āsīd ārtaparṇir mahīpatiḥ 
sudāsas tasya tanayo rājā indrasakho 'bhavat | 
sudāsasya sutas tv āsīt saudāso nāma pārthivaḥ | 
khyātaḥ kalmāṣapādo vai nāmnā mitrasaho 'bhavat // HV_10.70
vasiṣṭhas tumahātejāḥ kṣetre kalmāṣapādake | aśmakaṃ janayām āsa ikṣvākukulavṛddhaye | aśmakāc caiva kārūṣo mūlakastatsuto 'bhavat | mūlakasyāpi dharmātmā rājā śataratho 'bhavat || tasmāc chatarathāj jajñe rājā elabilo balī | āsīd ailabilaḥ śrīmān vṛddhaśarmā pratāpavān || dalas tasyātmajaś cāpi tato jajñe śalo nṛpaḥ | ūrṇo nāma sa dharmātmā śalaputro babhūva ha | putro viśvasahas tasya pitṛkanyā vyajāyata | rajo nāma sutas tasya śṛṅkhalas tasya cātmajaḥ | 
kalmāṣapādasya sutaḥ sarvakarmeti viśrutaḥ 
anaraṇyas tu putro 'bhūd viśrutaḥ sarvakarmaṇaḥ // HV_10.71

anaraṇyasuto nighno nighnaputrau babhūvatuḥ 
anamitro raghuś caiva pārthivarṣabhasattamau // HV_10.72
anamitrasutaḥ stambaḥ śaṅkhaṇas tasya cātmajaḥ | 
anamitras tu dharmātmā vidvān duliduho 'bhavat 
dilīpas tasya tanayo rāmasya prapitāmahaḥ 
dīrghabāhur dilīpasya raghur nāmnābhavat sutaḥ // HV_10.73
ayodhyāyāṃmahārāja raghur āsīn mahābalaḥ | 
ajas tu rāghuto jajñe tathā daśaratho 'py ajāt 
rāmo daśarathāj jajñe dharmārāmo mahāyaśāḥ // HV_10.74

rāmasya tanayo jajñe kuśa ity abhiviśrutaḥ 
atithis tu kuśāj jajñe niṣadhas tasya cātmajaḥ // HV_10.75

niṣadhasya nalaḥ putro nabhaḥ putro nalasya tu 
nabhasaḥ puṇḍarīkas tu kṣemadhanvā tataḥ smṛtaḥ // HV_10.76

kṣemadhanvasutas tv āsīd devānīkaḥ pratāpavān 
āsīd ahīnagur nāma devānīkātmajaḥ prabhuḥ 
devānīkasya dāyādo 'hīnagas tu pratāpavān | 
ahīnagos tu dāyādaḥ sahasvān nāma pārthivaḥ // HV_10.77
sudhanvanaḥ sutaś caiva tatojajñe nalo nṛpa | uktho nāma sa dharmātmā nalaputro babhūva ha | vajranābhaḥ sutas tasya ukthasya ca mahātmanaḥ | pāriyātro mahāyaśāḥ nalas tasyātmajaś caiva | śaṅkhas tasya suto vidvān dhyuṣitāśva iti śrutaḥ | dhyuṣitāśvasuto vidvān rājā viśvasahaḥ kila || hiraṇyanābhaḥ kauśalyo brahmiṣṭhas tasya cātmajaḥ | puṣpas tasya suto vidvān arthasiddhis tu tatsutaḥ || sudarśanaḥ sutas tasya agnivarṇaḥ sudarśanāt | agnivarṇasya śīghras tu śīghrasya tu maruḥ sutaḥ || marus tu yogam āsthāya kalāpadvīpam āsthitaḥ | tasyāsīd viśrutavataḥ putro rājā bṛhadbalaḥ | prasusruto marusutaḥ susaṃdhis tasya cātmajaḥ | susaṃdhes tu suto marṣaḥ sahasrān nāma nāmataḥ | āsīt sahasrataḥ putro rājā viśrutavān iti | 
nalau dvāv eva vikhyātau purāṇe bharatarṣabha 
vīrasenātmajaś caiva yaś cekṣvākukulodvahaḥ // HV_10.78

ikṣvākuvaṃśaprabhavāḥ prādhānyeneha kīrtitāḥ 
ete vivasvato vaṃśe rājāno bhūritejasaḥ // HV_10.79

paṭhan samyag imāṃ sṛṣṭim ādityasya vivasvataḥ 
śrāddhadevasya devasya prajānāṃ puṣṭidasya ca 
prajānān eti sāyujyam ādityasya vivasvataḥ // HV_10.80
vipāpmā virajāścaiva āyuṣmāṃś ca bhavaty uta | 
kathaṃ vai śrāddhadevatvam ādityasya vivasvataḥ 
śrotum icchāmi viprāgrya śrāddhasya ca paraṃ vidhaṃ 
pitṝṇām ādisargaṃ ca ka ete pitaraḥ smṛtāḥ // HV_11.1

evaṃ ca śrutam asmābhiḥ kathyamānaṃ dvijātibhiḥ 
svargasthāḥ pitaro nye sma devānām api devatāḥ 
iti devavidaḥ prāhur etad icchāmi vedituṃ // HV_11.2

yāvantaś ca gaṇāḥ proktā yac ca teṣāṃ paraṃ balam 
yathā ca kṛtam asmābhiḥ śrāddhaṃ prīṇāti vai pitṝn // HV_11.3

prītāś ca pitaro yena śreyasā yojayanti hi 
etad vai śrotum icchāmi pitṝṇāṃ sargam uttamam // HV_11.4

hanta te kathayiṣyāmi pitṝṇāṃ sargam uttamam 
mārkaṇḍeyena kathitaṃ bhīṣmāya paripṛcchate // HV_11.5

apṛcchad dharmarājo hi śaratalpagataṃ purā 
evam eva purā praśnaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // HV_11.6

tat te nupūrvyā vakṣyāmi bhīṣmeṇodāhṛtaṃ yathā 
gītaṃ sanatkumāreṇa mārkaṇḍeyāya pṛcchate // HV_11.7
bhīṣmas tu dharmarājāya proktavān etad acyuta | 
puṣṭikāmena dharmajña kathaṃ puṣṭir avāpyate 
etad ākhyātam icchāmi kiṃ kurvāṇo na śocati // HV_11.8

śrāddhaiḥ prīṇāti hi pitṝn sarvakāmaphalais tu yaḥ 
tatparaḥ prayataḥ śrāddhī pretya ceha ca modate // HV_11.9

pitaro dharmakāmasya prajākāmasya cābhibho 
puṣṭikāmasya puṣṭiṃ ca prayacchanti yudhiṣṭhira // HV_11.10

vartante pitaraḥ svarge keṣāṃcin narake punaḥ 
prāṇināṃ niyataṃ hy uktam karmajaṃ phalam ucyate // HV_11.11

śrāddhāni caiva kurvanti phalakāmā na saṃśayaḥ 
abhisaṃdhāya pitaraṃ pituṣ ca pitaraṃ tathā 
pituḥ pitāmahaṃ caiva triṣu piṇḍeśu nityadā // HV_11.12

tāni śrāddhāni dattāni kathaṃ gacchanty atho pitṝn 
kathaṃ ca śaktās te dātuṃ nirayasthāḥ phalaṃ punaḥ 
ke vā te pitaro nye sma kān yajāmo vayaṃ punaḥ // HV_11.13
ke ca lokā na jānīmo vayaṃ punar upasthitāḥ | 
devā api pitṝn svarge yajantīti ca naḥ śrutaṃ 
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahādyute // HV_11.14

sa bhavān kathayatv enāṃ kathām amitabuddhimān 
yathā dattaṃ pitṝṇāṃ vai tāraṇāyeha kalpate // HV_11.15

atra te vartayiṣyāmi yathātattvam ariṃdama 
ye ca te pitaro nye sma yān yajāmo vayaṃ punaḥ | 
pitrā mama purā gītaṃ lokāntaragatena vai // HV_11.16

śrāddhakāle mama pitur mayā piṇḍaḥ samudyataḥ 
taṃ pitā mama hastena bhittvā bhūmim ayācata // HV_11.17

hastābharaṇapūrṇena keyūrabharitena ca 
raktāṅgulitalenātha yathā dṛṣṭaḥ purā mayā // HV_11.18

naiṣa kalpavidhir dṛṣṭa iti niścitya cāpy aham 
kuśeṣv eva tadā piṇḍaṃ dattavān avicārayan // HV_11.19

tataḥ pitā me suprīto vācā madhurayā tadā 
uvāca bharataśreṣṭha prīyamāṇo mayānagha // HV_11.20

tvayā dāyādavān asmi kṛtārtho mutra ceha ca 
satputreṇa tvayā putra dharmajñena vipaścitā // HV_11.21
yathā caturthaṃ dharmasya rakṣitā labhate phalam | pāpasya hi tathā mūḍhaḥ phalaṃ prāpnoty arakṣitā | 
mayā ca tava jijñāsā prayuktaiṣā dṛḍhavrata 
vyavasthānaṃ ca dharmeṣu kartuṃ lokasya cānagha // HV_11.22

pramāṇaṃ yad dhi kurute dharmācāreṣu pārthivaḥ 
prajās tad anuvartante pramāṇācaritaṃ sadā // HV_11.23

tvayā ca bharataśreṣṭha vedadharmāś ca śāśvatāḥ 
kṛtāḥ pramāṇaṃ prītiś ca mama nirvartitātulā // HV_11.24

tasmāt tavāhaṃ suprītaḥ prītyā varam anuttamam 
dadāni tvaṃ pratīcchasva triṣu lokeṣu durlabham // HV_11.25

na te prabhavitā mṛtyur yāvaj jīvitum icchasi 
tvatto bhyanujñāṃ saṃprāpya mṛtyuḥ prabhavitā tava // HV_11.26

kiṃ vā te prārthitaṃ bhūyo dadāni varam uttamam 
tad brūhi bharataśreṣṭha yat te manasi vartate // HV_11.27

ity uktavantaṃ tam aham abhivādya kṛtāñjaliḥ 
abruvaṃ kṛtakṛtyo haṃ prasanne tvayi sattama // HV_11.28

yadi tv anugrahaṃ bhūyas tvatto rhāmi mahādyute 
praśnam icchāmy ahaṃ kiṃcid vyāhṛtaṃ bhavatā svayam // HV_11.29

sa mām uvāca dharmātmā brūhi bhīṣma yad icchasi 
chettāsmi saṃśayaṃ tāta yan māṃ pṛcchasi bhārata // HV_11.30

apṛcchaṃ tam ahaṃ tāta tatrāntarhitam eva ca 
gataṃ sukṛtināṃ lokaṃ jātakautūhalas tadā // HV_11.31

śrūyante pitaro devā devānām api devatāḥ 
te vātha pitaro nye vā kān yajāmo vayaṃ punaḥ // HV_11.32

kathaṃ ca dattam asmābhiḥ śrāddhaṃ prīṇāti vai pitṝn 
lokāntaragatāṃs tāta kiṃ nu śrāddhasya vai phalam // HV_11.33
kān yajanti sma lokā vai sadevanaradānavāḥ | sayakṣoragagandharvāḥ sakiṃnaramahoragāḥ | 
atra me saṃśayas tīvraḥ kautūhalam atīva ca 
tad brūhi mama dharmajña sarvajño hy asi me mataḥ // HV_11.34
etac chrutvā vacas tasya bhīṣmasyovāca vai pitā | 
saṃkṣepeṇaiva te vakṣye yan māṃ pṛcchasi bhārata 
pitṝṇāṃ kāraṇaṃ śrāddhe phalaṃ dattasya cānagha 
pitaraś ca yathodbhūtāḥ śṛṇu sarvaṃ samāhitaḥ // HV_11.35

ādidevasutās tāta pitaro divi devatāḥ 
tān yajanti sma lokā vai sadevanaradānavāḥ 
sayakṣarakṣogandharvāḥ sakiṃnaramahoragāḥ // HV_11.36

āpyāyitāś ca te śrāddhaiḥ punar āpyāyayanti vai 
jagat sadevagandharvam iti brahmānuśāsanam // HV_11.37

tān yajasva mahābhāgāñ śrāddhī śrāddhair atandritaḥ 
te te śreyo vidhāsyanti sarvakāmaphalapradāḥ // HV_11.38

tvayaivārādhyamānās te nāmagotrādikīrtanaiḥ 
asmān āpyāyayiṣyanti svargasthān api bhārata // HV_11.39

mārkaṇḍeyas tu te śeṣam etat sarvaṃ vadiṣyati 
eṣa vai pitṛbhaktaś ca viditātmā ca bhārgavaḥ // HV_11.40

upasthitaś ca śrāddhe dya mamaivānugrahāya vai 
enaṃ pṛccha mahābhāgam ity uktvāntaradhīyata // HV_11.41

tato haṃ tasya vacanān mārkaṇḍeyaṃ samāhitaḥ 
praśnaṃ tam evānvapṛcchaṃ yan me pṛṣṭaḥ purā pitā // HV_12.1

sa mām uvāca dharmātmā mārkaṇḍeyo mahātapāḥ 
bhīṣma vakṣyāmi tattvena śṛṇuṣva prayato nagha // HV_12.2

mayāpi hi prasādād vai dīrghāyuṣṭvaṃ pituḥ prabho 
pitṛbhaktyaiva labdhaṃ ca prāgloke paramaṃ yaśaḥ // HV_12.3

so haṃ yugasya paryante bahuvarṣasahasrike 
adhiruhya giriṃ meruṃ tapo tapyaṃ suduścaram // HV_12.4

tataḥ kadācit paśyāmi divaṃ prajvālya tejasā 
vimānaṃ mahad āyāntam uttareṇa gires tadā // HV_12.5

apaśyaṃ tatra caivāhaṃ śayānaṃ dīptatejasam 
aṅguṣṭhamātraṃ puruṣam agnāv agnim ivāhitam // HV_12.6

so haṃ tasmai namas kṛtvā praṇamya śirasā prabhum 
saṃniviṣṭaṃ vimānasthaṃ pādyārghyābhyāṃ apūjayam // HV_12.7

apṛcchaṃ caiva durdharṣaṃ vidyāma tvām kathaṃ prabho 
daivataṃ hy asi devānām iti me vartate matiḥ // HV_12.8

sa mām uvāca dharmātmā smayamāna ivānagha 
na te tapaḥ sucaritaṃ yena māṃ nāvabudhyase // HV_12.9

kṣaṇenaiva pramāṇaṃ sa bibhrad anyad anuttamam 
rūpeṇa na mayā kaścid dṛṣṭapūrvaḥ pumān kvacit // HV_12.10
sa mām uvāca tejasvī vācā madhurayā punaḥ | kautūhalaparijñāne yat tad brahman dadāmi te | 
viddhi māṃ brahmaṇaḥ putraṃ mānasaṃ pūrvajaṃ prabho 
tapovīryāt samutpannaṃ nārāyaṇaguṇātmakam // HV_12.11

sanatkumāra iti yaḥ śruto vedeṣu vai purā 
so smi bhārgava bhadraṃ te kaṃ kāmaṃ karavāṇi te // HV_12.12

ye tv anye brahmaṇaḥ putrā yavīyāṃsas tu te mama 
bhrātaraḥ sapta durdharṣā yeṣāṃ vaṃśāḥ pratiṣṭhitāḥ // HV_12.13
marīcir atrir bhagavān pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ | aṅgirāś ca vasiṣṭhaś ca saptaite brahmaṇaḥ sutāḥ | 
kratur vasiṣṭhaḥ pulahaḥ pulastyo tris tathāṅgirāḥ 
marīcis tu tathā vidvān devagandharvasevitāḥ | 
trīṃl lokāṇ dhārayantīmān devadānavapūjitāḥ // HV_12.14

vayaṃ tu yatidharmāṇa āropyātmānam ātmani 
prajādharmaṃ ca kāmaṃ ca vartayāmo mahāmune // HV_12.15

yathotpannas tathaivāhaṃ kumāra iti viddhi mām 
tasmāt sanatkumāreti nāmaitan me pratiṣṭhitam // HV_12.16

madbhaktyā te tapaś cīrṇaṃ mama darśanakāṅkṣayā 
eṣa dṛṣṭo si bhavatā kaṃ kāmaṃ karavāṇi te // HV_12.17

ity uktavantaṃ tam ahaṃ pratyavocaṃ sanātanam 
anujñāto bhagavatā prīyatā tena bhārata // HV_12.18

tato ham artham etaṃ vai tam apṛcchaṃ sanātanam 
pṛṣṭaḥ pitṝṇāṃ sargaṃ ca phalaṃ śrāddhasya cānagha 
ciccheda saṃśayaṃ bhīṣma sa tu deveśvaro mama // HV_12.19

sa mām uvāca prītātmā kathānte bahuvārṣike 
rame tvayāhaṃ viprarṣe śṛṇu sarvaṃ yathātatham // HV_12.20

devān asṛjata brahmā māṃ yakṣyantīti bhārgava 
tam utsṛjya tadātmānam ayajaṃs te phalārthinaḥ // HV_12.21

te śaptā brahmaṇā mūḍhā naṣṭasaṃjñā vicetasaḥ 
na sma kiṃcit prajānanti tato loko vyamuhyata // HV_12.22

te bhūyaḥ praṇatāḥ sarve prāyācanta pitāmaham 
anugrahāya lokānāṃ tatas tān abravīt prabhuḥ // HV_12.23

prāyaścittaṃ caradhvaṃ vai vyabhicāro hi vaḥ kṛtaḥ 
putrāṃś ca paripṛcchadhvaṃ tato jñānam avāpsyatha // HV_12.24

prāyaścittakriyārthaṃ te putrān papracchur ārtavat 
tebhyas te prayatātmānaḥ śaśaṃsur tanayās tadā // HV_12.25

prāyaścittāni dharmajñā vāṅmanaḥkarmajāni vai 
śaṃsanti kuśalā nityaṃ cakṣuṣmanto hi tattvataḥ // HV_12.26

prāyaścittārthatattvajñā labdhasaṃjñā divaukasaḥ 
gamyatāṃ putrakāś ceti putrair uktāś ca te tadā // HV_12.27

abhiśaptās tu te devāḥ putravākyena tena vai 
pitāmaham upāgacchan saṃśayacchedanāya vai // HV_12.28

tatas tān abravīd devo yūyaṃ vai brahmavādinaḥ 
tasmād yad uktā yūyaṃ tais tat tathā na tad anyathā // HV_12.29

yūyaṃ śarīrakartāras teṣāṃ devā bhaviṣyatha 
te tu jñānapradātāraḥ pitaro vo na saṃśayaḥ // HV_12.30

anyonyapitaro yūyaṃ te caiveti nibodhata 
devāś ca pitaraś caiva tad budhyadhvaṃ divaukasaḥ // HV_12.31

tatas te punar āgamya putrān ūcur divaukasaḥ 
brahmaṇā chinnasaṃdehāḥ prītimantaḥ parasparam // HV_12.32

yūyaṃ vai pitaro smākaṃ yair vayaṃ pratibodhitāḥ 
dharmajñāḥ kaś ca vaḥ kāmaḥ ko varo vaḥ pradīyatām 
yad uktaṃ caiva yuṣmābhis tat tathā na tad anyathā // HV_12.33

uktāś ca yasmād yuṣmābhiḥ putrakā iti vai vayam 
tasmād bhavantaḥ pitaro bhaviṣyanti na saṃśayaḥ // HV_12.34

yo niṣṭvā ca pitṝn śrāddhaiḥ kriyāḥ kāścit kariṣyati 
rākṣasā dānavā nāgāḥ phalaṃ prāpsyanti tasya tat // HV_12.35

śrāddhair āpyāyitāś caiva pitaraḥ somam avyayam 
āpyāyyamānaṃ yuṣmābhir vardhayiṣyanti nityadā // HV_12.36

śrāddhair āpyāyitaḥ somo lokam āpyāyayiṣyati 
samudraparvatavanaṃ jaṃgamājaṃgamair vṛtam // HV_12.37

śrāddhāni puṣṭikāmāś ca ye kariṣyanti mānavāḥ 
tebhyaḥ puṣṭiṃ prajāś caiva dāsyanti pitaraḥ sadā // HV_12.38

śrāddhe ca ye pradāsyanti trīn piṇḍān nāmagotrataḥ 
sarvatra vartamānāṃs tān pitaraḥ sapitāmahāḥ 
bhāvayiṣyanti satataṃ śrāddhadānena pūjitāḥ // HV_12.39
evam ājñā kṛtā pūrvaṃ brahmaṇā parameṣṭhinā | 
iti tad vacanaṃ satyaṃ bhavatv adya divaukasaḥ 
putrāś ca pitaraś caiva vayaṃ sarve parasparam // HV_12.40

ta ete pitaro devā devāś ca pitaras tathā 
anyonyapitaro hy ete devāś ca pitaraś ca ha // HV_12.41

ity ukto 'haṃ bhagavatā devadevena bhāsvatā 
sanatkumāreṇa punaḥ pṛṣṭavān devam avyayam // HV_13.1

saṃdeham amaraśreṣṭhaṃ bhagavantam ariṃdama 
nibodha tan me gāṅgeya nikhilaṃ sarvam āditaḥ // HV_13.2

kiyanto vai pitṛgaṇāḥ kasmiṃl loke ca te gaṇāḥ 
vartanti devapravarā devānāṃ somavardhanāḥ // HV_13.3

saptaite japatāṃ śreṣṭha svarge pitṛgaṇāḥ smṛtāḥ 
catvāro mūrtimanto vai traya eṣāṃ amūrtayaḥ // HV_13.4

teṣāṃ lokaṃ visargaṃ ca kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu 
prabhāvaṃ ca mahattvaṃ ca vistareṇa tapodhana // HV_13.5

dharmamūrtidharās teṣāṃ trayo ye paramā gaṇāḥ 
teṣāṃ nāmāni lokāṃś ca kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu // HV_13.6

lokāḥ sanātanā nāma yatra tiṣṭhanti bhāsvarāḥ 
amūrtayaḥ pitṛgaṇās te vai putrāḥ prajāpateḥ // HV_13.7

virājasya dvijaśreṣṭha vairājā iti viśrutāḥ 
yajanti tān devagaṇā vidhidṛṣṭena karmanā // HV_13.8
manojavāḥ svadhābhakṣāḥ sarvakāmasamanvitāḥ | ete yogaṃ parityajya mahātmano bhavanty uta | 
ete vai yogavibhraṣṭā lokān prāpya sanātanān 
punar yugasahasrānte jāyante brahmavādinaḥ // HV_13.9

te prāpya tāṃ smṛtiṃ bhūyaḥ sāṃkhyayogam anuttamam 
yānti yogagatiṃ siddhāḥ punar āvṛttidurlabhām // HV_13.10

ete sma pitaras tāta yogināṃ yogavardhanāḥ 
āpyāyayanti ye pūrvaṃ somaṃ yogabalena vai // HV_13.11

tasmāc chrāddhāni deyāni yogināṃ dvijasattama 
eṣa vai prathamaḥ kalpaḥ somapānāṃ anuttamaḥ // HV_13.12

eteṣāṃ mānasī kanyā menā nāma mahāgireḥ 
patnī himavataḥ śreṣṭhā yasyā maināka ucyate // HV_13.13

mainākasya sutaḥ śrīmān krauñco nāma mahāgiriḥ 
parvatapravaraḥ śubhro nānāratnasamācitaḥ // HV_13.14

tisraḥ kanyās tu menāyāṃ janayām āsa śailarāṭ 
aparṇām ekaparṇāṃ ca tṛtīyām ekapāṭalām // HV_13.15

tapaś carantyaḥ sumahad duścaraṃ devadānavaiḥ 
lokān saṃtāpayām āsus tās tisraḥ sthāṇujaṃgamān // HV_13.16
nyagrodham ekaparṇā tu pāṭalaṃ caikapāṭalā | āśrite dve aparṇā tu aniketā tapo 'carat | daśavarṣasahasrāṇi duścaraṃ devadānavaiḥ | 
āhāram ekaparṇena saikaparṇā samācarat 
pāṭalāpuṣpam ekaṃ ca vidadhe caikapāṭalā // HV_13.17
pūrṇe pūrṇasahasre tu āhāraṃ dve pracakratuḥ | 
ekā tatra nirāhārā tāṃ mātā pratyaṣedhayat 
u mā iti niṣedhantī mātṛsnehena duḥkhitā // HV_13.18

sā tathoktā tayā mātrā devī duṣcaracāriṇī 
umety evābhavat khyātā triṣu lokeṣu sundarī // HV_13.19
tathaiva nāmnā teneha viśrutā yogadharmiṇī | etat tu trikumārīkaṃ jagat sthāsyati bhārgava | etāsāṃ tapasā dagdhaṃ yāvad bhūmir dhariṣyati | 
tapaḥśarīrāḥ sarvās tās tisro yogabalānvitāḥ 
sarvās tā vai mahābhāgāḥ sarvāś ca sthirayauvanāḥ | 
tā lokamātaraś caiva brahmacāriṇya eva ca | 
sarvāś ca brahmavādinyaḥ sarvāś caivordhvaretasaḥ // HV_13.20

umā tāsāṃ variṣṭhā ca jyeṣṭhā ca varavarṇinī 
mahāyogabalopetā mahādevam upasthitā // HV_13.21
dattakaś cośanās tasyāḥ putras tu bhṛgunandanaḥ | 
asitasyaikaparṇā tu devalasya mahātmanaḥ 
patnī dattā mahābrahman yogācāryāya dhīmate // HV_13.22
puṣṭis tāsāṃ kumārīṇāṃ tṛtīyā caikapāṭalā | putraṃ śataśalākasya jaigīṣavyam upasthitā | tasyāpi śaṅkhalikhitau smṛtau putrāv ayonijau | 
jaigīṣavyasya tu tathā viddhi tām ekapāṭalām 
ete cāpi mahābhāge yogācāryāv upasthite // HV_13.23

lokāḥ somapadā nāma marīcer yatra vai sutāḥ 
pitaro divi vartante devās tān bhāvayanty uta 
agniṣvāttā iti khyātāḥ sarva evāmitaujasaḥ // HV_13.24
agniṣvāttāḥ śrutās tatra pitaro ye pariśrutāḥ | 
eteṣāṃ mānasī kanyā acchodā nāma nimnagā 
acchodaṃ nāma tad divyaṃ saro yasyāḥ samutthitam // HV_13.25
tayā na dṛṣṭapūrvās te pitaras tu kadācana | apyamūrtān atha pitṝn sā dadarśa śucismitā | saṃbhūtā mānasī teṣāṃ pitṝn svān nābhijānatī | vrīḍitā tena duḥkhena babhūva varavarṇinī | 
sā dṛṣṭvā pitaraṃ vavre vasuṃ nāmāntarikṣagam 
nāmnā vasum iti khyātam āyoḥ putraṃ yaśasvinam // HV_13.26
adrikāpsarasāyuktaṃ vimāne 'dhiṣṭhitaṃ divi | 
sā tena vyabhicāreṇa manasaḥ kāmacāriṇī 
pitaraṃ prārthayitvānyaṃ yogabhraṣṭā papāta ha // HV_13.27

trīṇy apaśyad vimānāni patamānā divaś cyutā 
trasareṇupramāṇāni sāpaśyat teṣu tān pitṝn // HV_13.28
apaśyat patamānā sā vimānatrayam antikāt | trasareṇupramāṇāṃs tāṃs tatrāpaśyat svakān pitṝn | 
susūkṣmān aparivyaktān agnīn agniṣv ivāhitān 
trāyadhvaṃ ity uvācārtā patantī tān avākśirāḥ // HV_13.29

tair uktā sā tu mā bhaiṣīr iti vyomni vyavasthitā 
tataḥ prasādayām āsa svān pitṝn dīnayā girā // HV_13.30

ūcus te pitaraḥ kanyāṃ bhraṣṭaiśvaryāṃ vyatikramāt 
bhraṣṭaiśvaryā svadoṣeṇa patasi tvaṃ śucismite // HV_13.31

yaiḥ kriyante hi karmāṇi śarīrair divi daivataiḥ 
tair eva tatkarmaphalaṃ prāpnuvantīha devatāḥ // HV_13.32
manuṣyas tv anyadehena śubhāśubham iti sthitiḥ | 
sadyaḥ phalanti karmāṇi devatve pretya mānuṣe 
yāni karmāṇi devatve tāni santy eva mānuṣe | 
tasmāt tvaṃ tapasaḥ putri pretyeha prāpsyase phalam // HV_13.33

ity uktā pitṛbhiḥ sā tu pitṝn svān saṃprasādayat 
dhyātvā prasādaṃ te cakrus tasyāḥ sarve 'nukampayā // HV_13.34

avaśyaṃbhāvinaṃ jñātvā te 'rtham ūcus tataś ca tām 
tasya rājño vasoḥ kanyā tvam apatyaṃ bhaviṣyasi 
utpannasya pṛthivyāṃ tu mānuṣeṣu mahātmanaḥ | 
kanyaiva bhūtvā lokān svān punaḥ prāpsyasi durlabhān // HV_13.35
matsyayonau samutpannā sutā rājño bhaviṣyasi | 
parāśarasya dāyādaṃ tvaṃ vipraṃ janayiṣyasi 
sa vedam ekaṃ brahmarṣiś caturdhā vibhajiṣyati // HV_13.36

mahābhiṣasya putrau ca śaṃtanoḥ kīrtivardhanau 
vicitravīryaṃ dharmajñaṃ tathā citrāṅgadaṃ prabhum // HV_13.37
jyeṣṭhaṃ vicitravīryaṃ ca citrāṅgadam ataḥ param | 
etān utpādya putrāṃs tvaṃ punar lokān avāpsyasi 
prāpyaitat sumahābhāge kutsitena svakarmaṇā | 
vyatikramāt pitṝṇāṃ ca janma prāpsyasi kutsitam // HV_13.38

tasyaiva rājñas tvaṃ kanyā adrikāyāṃ bhaviṣyasi 
aṣṭāviṃśe bhavitrī tvaṃ dvāpare matsyayonijā // HV_13.39

evam uktā tu dāseyī jātā satyavatī tadā 
matsyayonau anupamā rājñas tasya vasoḥ sutā // HV_13.40
adrikā matsyabhūtā sā gaṅgāyamunasaṃgame | tasyāṃ jajñe tu sā kanyā rājño vīreṇa caiva hi | 
baibhrājā nāma te lokā divi bhānti sudarśanāḥ 
yatra barhiṣado nāma pitaro divi viṣrutāḥ // HV_13.41

tān dānavagaṇāḥ sarve yakṣagandharvarākṣasāḥ 
nāgāḥ sarpāḥ suparṇāś ca bhāvayanty amitaujasaḥ // HV_13.42

ete putrā mahātmānaḥ pulastyasya prajāpateḥ 
mahātmāno mahābhāgās tejoyuktās tapasvinaḥ // HV_13.43
traya ete gaṇāḥ proktā dharmamūrtidharāḥ śubhāḥ | 
eteṣāṃ mānasī kanyā pīvarī nāma viśrutā 
yogā ca yogapatnī ca yogamātā tathaiva ca 
bhavitrī dvāparaṃ prāpya yugaṃ dharmabhṛtāṃ varā // HV_13.44

parāśarakulodbhūtaḥ śuko nāma mahātapāḥ 
bhaviṣyati yuge tasmin mahāyogī dvijarṣabhaḥ 
vyāsād araṇyāṃ saṃbhūto vidhūmo 'gnir iva jvalan // HV_13.45

sa tasyāṃ pitṛkanyāyāṃ pīvaryāṃ janayiṣyati 
kanyāṃ putrāṃś ca caturo yogācāryān mahābalān // HV_13.46
putrāṃś ca caturo yogā+ +cāryā vedeṣu kovidāḥ | 
kṛṣṇaṃ gauraṃ prabhuṃ śaṃbhuṃ kanyāṃ kṛtvīṃ tathaiva ca 
kanyāṃ kīrtimatīṃ ṣaṣṭhīṃ yogamātāṃ ca yoginīm | 
kṛtvīṃ kanyāṃ kīrtimatīṃ yogāṃ yogasya mātaram | 
brahmadattasya jananī mahiṣī tv aṇuhasya yā // HV_13.47

etān utpādya dharmātmā yogācāryāṇ mahāvratāṇ 
śrutvā sa janakād dharmān vyāsād amitabuddhimān | 
mahāyogī tadā gantā punar āvartinīṃ gatim // HV_13.48
ādityakiraṇopetam apunar mārgam āsthitaḥ | ādityaraśmibhiḥ pīto hy apunar vāram eṣyati | yat tat padam anudvignam avyayaṃ brahma śāśvatam | 
amūrtimantaḥ pitaro dharmamūrtidharā mune 
kathā yatra samutpannā vṛṣṇyandhakakulānvayā // HV_13.49

traya ete mayā proktāś caturo 'nyān nibodha me 
yān vakṣyāmi dvijaśreṣṭha mūrtimanto hi te smṛtāḥ 
samutpannāḥ svadhāyāṃ tu kāvyād agneḥ kaveḥ sutāḥ // HV_13.50

sukālā nāma pitaro vasiṣṭhasya prajāpateḥ 
niratā devalokeṣu jyotirbhāsiṣu bhārgava 
sarvakāmasamṛddheṣu dvijās tān bhāvayanty uta // HV_13.51

teṣāṃ vai mānasī kanyā gaur nāma divi viśrutā 
tavaiva vaṃśe yā dattā śukasya mahiṣī dvija // HV_13.52

ekaśṛṅgā iti khyātā sādhyānāṃ kīrtivardhanī 
marīcigarbhān sā lokān samāvṛtya vyavasthitā // HV_13.53

ye tv athāṅgirasaḥ putrāḥ sādhyaiḥ saṃvardhitāḥ purā 
upahūtāḥ smṛtās te vai pitaro bhāsvarā divi | 
tān kṣatriyagaṇās tāta bhāvayanti phalārthinaḥ // HV_13.54

eteṣāṃ mānasī kanyā yaśodā nāma viśrutā 
patnī yā viśvamahataḥ snuṣā vai vṛddhaśarmaṇaḥ 
rājarṣer jananī tāta dilīpasya mahātmanaḥ // HV_13.55

tasya yajñe purā gītā gāthāḥ prītair maharṣibhiḥ 
tadā devayuge tāta vājimedhe mahāmakhe // HV_13.56

agner janma tathā śrutvā śāṇḍilyasya mahātmanaḥ 
dilīpaṃ yajamānaṃ ye paśyanti susamāhitāḥ 
satyavantaṃ mahātmānaṃ te 'pi svargajito narāḥ // HV_13.57
yajamāno dilīpas tu tadā dṛṣṭo manīṣibhiḥ | yasyāśvamedhāvabhṛthe saha tena divaṃ gatāḥ | 
susvadhā nāma pitaraḥ kardamasya prajāpateḥ 
samutpannasya pulahān mahātmāno dvijarṣabhāḥ // HV_13.58

lokeṣu divi vartante kāmageṣu vihaṃgamāḥ 
tāṃs tu vaiśyagaṇās tāta bhāvayanti phalārthinaḥ // HV_13.59

teṣāṃ vai mānasī kanyā virajā nāma viśrutā 
yayāter jananī brahman mahiṣī nahuṣasya ca // HV_13.60
tapasā vā prayatnena dṛśyante māṃ svacakṣuṣā | ity ete pitaro devā devāś ca pitaraḥ punaḥ | 
traya ete gaṇāḥ proktāś caturthaṃ tu nibodha me 
utpannā ye svadhāyāṃ tu somapā vai kaveḥ sutāḥ // HV_13.61

hiraṇyagarbhasya sutāḥ śūdrās tān bhāvayanty uta 
mānasā nāma te lokā yatra vartanti te divi // HV_13.62

teṣāṃ vai mānasī kanyā narmadā saritāṃ varā 
yā bhāvayati bhūtāni dakṣiṇāpathagāminī 
purukutsasya yā patnī trasaddasyor janany api // HV_13.63
jananī trasadasyoś ca purukutsaparigrahaḥ | purukutsasya sā bhāryā trasaddasyuś ca tatsutaḥ | 
teṣām athābhyupagamān manus tāta yuge yuge 
pravartayati śrāddhāni naṣṭe dharme prajāpatiḥ // HV_13.64

pitṝṇām ādisargeṇa sarveṣāṃ dvijasattama 
tasmād enaṃ svadharmeṇa śrāddhadevaṃ vadanti vai // HV_13.65

sarveṣāṃ rājataṃ pātram atha vā rajatānvitam 
dattaṃ svadhāṃ purodhāya śrāddhe prīṇāti vai pitṝn // HV_13.66

somasyāpyāyanaṃ kṛtvā vahner vaivasvatasya ca 
udagāyanam apy agnāv agnyabhāve 'psu vā punaḥ // HV_13.67
ajeṣu tāmravarṇeṣu goṣu vā kapilāsu ca | śṛṅgāmbhaḥpariṣiktāsu snuṣāsu ramaṇīṣu ca | aprajāsu savatsāsu dātavyāḥ śucipiṇḍakāḥ | 
pitṝn prīṇāti yo bhaktyā pitaraḥ prīṇayanti tam 
yacchanti pitaraḥ puṣṭiṃ prajāś ca vipulās tathā 
svargam ārogyam evātha yad anyad api cepsitam // HV_13.68
pitaraḥ puṣṭikāmasya prajākāmasya vā punaḥ | puṣṭiṃ prajāṃ ca svargaṃ ca prayacchanti pitāmahāḥ | āyur dhanaṃ sukhaṃ caiva svargam ārogyam eva ca | dadyuḥ pitāmahāḥ prītyā yad anyad vāpi cepsitam | 
devakāryād api mune pitṛkāryaṃ viśiṣyate 
devatānāṃ hi pitaraḥ pūrvam āpyāyanaṃ smṛtam // HV_13.69

śīghraprasādā hy akrodhā lokasyāpyāyanaṃ param 
sthiraprasādāś ca sadā tān namasyasva bhārgava // HV_13.70

pitṛbhakto 'si viprarṣe sadbhaktaś ca na saṃśayaḥ 
śreyas te 'dya vidhāsyāmi pratyakṣaṃ kuru tat svayam // HV_13.71

cakṣur divyaṃ savijñānaṃ pradiśāmi ca te 'nagha 
gatim etām apramatto mārkaṇḍeya niśāmaya // HV_13.72

na hi yogagatir divyā na pitṝṇāṃ parā gatiḥ 
tvadvidhenāpi siddhena dṛśyate māṃsacakṣuṣā // HV_13.73

evam uktvā sa deveśo mām upasthitam agrataḥ 
cakṣur dattvā savijñānaṃ devānām api durlabham 
jagāma gatim iṣṭāṃ vai dvitīyo 'gnir iva jvalan // HV_13.74

tan nibodha kuruśreṣṭha yan mayāsīn niśāmitam 
prasādāt tasya devasya durjñeyaṃ bhuvi mānuṣaiḥ // HV_13.75

āsan pūrvayuge tāta bharadvājātmajā dvijāḥ 
yogadharmam anuprāpya bhraṣṭā duścaritena vai // HV_14.1

apabhraṃśam anuprāptā yogadharmāpacāriṇaḥ 
mahatas tamasaḥ pāre mānasasya visaṃjñitāḥ // HV_14.2

tam evārtham anudhyānto naṣṭam apsv iva mohitāḥ 
aprāpya yogaṃ te sarve saṃyuktāḥ kāladharmaṇā // HV_14.3

tatas te yogavibhraṣṭā deveṣu suciroṣitāḥ 
jātāḥ kauśikadāyādāḥ kurukṣetre nararṣabha // HV_14.4

hiṃsayā vicariṣyanto dharmaṃ pitṛkṛtena vai 
tatas te punar ājātiṃ bhraṣṭāḥ prāpsyanti kutsitāṃ // HV_14.5

teṣāṃ pitṛprasādena pūrvajātikṛtena ca 
smṛtir utpatsyate prāpya tāṃ tāṃ jātiṃ jugupsitām // HV_14.6

te dharmacāriṇo nityaṃ bhaviṣyanti samāhitāḥ 
brāhmaṇyaṃ pratilapsyanti tato bhūyaḥ svakarmaṇā // HV_14.7

tataś ca yogaṃ prāpsyanti pūrvajātikṛtaṃ punaḥ 
bhūyaḥ siddhim anuprāptāḥ sthānaṃ prāpsyanti śāśvatam // HV_14.8

evaṃ dharme ca te buddhir bhaviṣyati punaḥ punaḥ 
yogadharme ca nirataḥ prāpsyase siddhim uttamām // HV_14.9
yogo hi durlabho nityam alpaprajñaiḥ kadācana | labdhvāpi nāśayanty enaṃ vyasanaiḥ kaṭutāmitāḥ || adharmeṣv eva vartante ardayante guruṃ sadā | yācante na tv ayācyāni rakṣanti śaraṇāgatān | nāvamanyanti kṛpaṇān mādyante na dhanoṣmaṇā | yuktāhāravihārāś ca yuktaceṣṭāḥ svakarmasu | dhyānādhyayanayuktāś ca na naṣṭānugaveṣiṇaḥ || nopabhogaratā nityaṃ na māṃsamadhubhakṣaṇāḥ | na kāmaparamā nityaṃ na viprasevinas tathā || nānāryasaṃkathāsaktā nālasyopahatās tathā | nātyantamānasaṃsaktā goṣṭhīṣu niratās tathā | prāpnuvanti narā yogaṃ yogo vai durlabho bhuvi || praśāntāś ca jitakrodhā mānāhaṃkāravarjitāḥ | kalyāṇabhājanaṃ ye tu te bhavanti yatavratāḥ || evaṃvidhās tu te tāta brāhmaṇā hy abhavaṃs tadā | smaranti hy ātmano doṣaṃ pramādakṛtam eva tu | dhyānādhyayanayuktāś ca śānte vartmani saṃsthitāḥ | śāntiṃ te paramām āśu labhante nātra saṃśayaḥ | tasmāt tvam api dharmajña yogadharmaparo bhava | 
yogadharmād dhi dharmajña na dharmo 'sti viśeṣavān 
variṣṭhaṃ sarvadharmāṇāṃ taṃ samācara bhārgava // HV_14.10

kālasya pariṇāmena laghvāhāro jitendriyaḥ 
tatparaḥ prayataḥ śrāddhī yogadharmam avāpsyasi 
ity uktvā bhagavān devas tatraivāntaradhīyata // HV_14.11

aṣṭādaśānāṃ varṣāṇām ekāham iti me matiḥ 
upāsataś ca deveśaṃ varṣāṇy aṣṭādaśaiva me // HV_14.12

prasādāt tasya devasya na glānir abhavat tadā 
na kṣutpipāse kālaṃ vā jānāmi sma tadānagha 
paścāc chiṣyasakāśāt tu kālaḥ saṃvidito mama // HV_14.13

tasminn antarhite deve vacanāt tasya vai vibho 
cakṣur divyaṃ savijñānaṃ prādur āsīn mamānagha // HV_15.1

tato 'haṃ tān apaśyaṃ vai brāhmaṇān kauśikātmajān 
āpageya kurukṣetre yān uvāca vibhur mama // HV_15.2

brahmadatto 'bhavad rājā yas teṣāṃ saptamo dvijaḥ 
pitṛvartīti vikhyāto nāmnā śīlena karmaṇā // HV_15.3

śukasya kanyā kṛtvī taṃ janayām āsa pārthivam 
aṇuhāt pārthivaśreṣṭhāt kāmpilye nagarottame // HV_15.4
yathovāca mahābhāgo mārkaṇḍeyo mahātapāḥ | tasya vaṃśam ahaṃ rājan kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu | 
aṇuhaḥ kasya vai putraḥ kasmin kāle babhūva ha 
rājā dharmabhṛtāṃ śreṣṭho yasya putro mahāyaśāḥ // HV_15.5

brahmadatto narapatiḥ kiṃvīryaś ca babhūva ha 
kathaṃ ca saptamas teṣāṃ saṃbabhūva narādhipaḥ // HV_15.6

na hy alpavīryāya śuko bhagavāṃl lokapūjitaḥ 
kanyāṃ pradadyād yogātmā kṛtvīṃ kīrtimatīṃ prabhuḥ // HV_15.7

etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahādyute 
brahmadattasya caritaṃ tad bhavān vaktum arhati // HV_15.8

yathā ca vartamānās te saṃsāreṣu dvijātayaḥ 
mārkaṇḍeyena kathitās tad bhavān prabravītu me // HV_15.9

pratīpasya sa rājarṣe tulyakālo narādhipaḥ 
pitāmahasya me rājan babhūveti mayā śrutam // HV_15.10

brahmadatto mahārājo yogī rājarṣisattamaḥ 
rutajñaḥ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtahite rataḥ // HV_15.11

sakhā hi gālavo yasya yogācāryo mahāyaśāḥ 
śikṣāṃ utpādya tapasā kramo yena pravartitaḥ 
kaṇḍarīkaś ca yogātmā tasyaiva sacivo 'bhavat // HV_15.12

jātyantareṣu sarveṣu sahāyāḥ sarva eva te 
saptajātiṣu saptaiva babhūvur amitaujasaḥ 
yathovāca mahātejā mārkaṇḍeyo mahātapāḥ // HV_15.13

tasya vaṃśam ahaṃ rājan kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu 
brahmadattasya paurāṇaṃ pauravasya mahātmanaḥ // HV_15.14
bṛhatkṣatrasya dāyādaḥ suhotro nāma dhārmikaḥ | suhotrasyāpi dāyādo hastī nāma babhūva ha | tenedaṃ nirmitaṃ pūrvaṃ puraṃ vai hastināpuram || hastinaś cāpi dāyādās trayaḥ paramadhārmikāḥ | ajamīḍho dvimīḍhaś ca puramīḍhas tathaiva ca | ajamīḍhasya dhūminyāṃ jajñe bṛhadiṣur nṛpa | 
purumitrasya dāyādo rājā bṛhadiṣur nṛpa 
bṛhaddhanur bṛhadiṣoḥ putras tasya mahāyaśāḥ 
āsīd bṛhadiṣoḥ putro bṛhaddharmeti viśrutaḥ | 
bṛhaddharmeti vikhyāto rājā paramadhārmikaḥ // HV_15.15

satyajit tasya tanayo viśvajit tasya cātmajaḥ 
putro viśvajitaś cāpi senajit pṛthivīpatiḥ // HV_15.16

putrāḥ senajitaś cāsaṃś catvāro lokasaṃmatāḥ 
ruciraḥ śvetakāśyaś ca mahimnāras tathaiva ca 
vatsaś cāvantako rājā yasyaite pari vatsakāḥ // HV_15.17

rucirasya tu dāyādaḥ pṛthuṣeṇo mahāyaśāḥ 
pṛthuṣeṇasya pāras tu pārān nīpo 'tha jajñivān // HV_15.18
pārasya tanayaḥ śrīmān nīpo nāma mahāyaśāḥ | 
nīpasyaikaśataṃ tāta putrāṇām amitaujasām 
mahārathānāṃ rājendra śūrāṇāṃ bāhuśālinām 
nīpā iti samākhyātā rājānaḥ sarva eva te // HV_15.19

teṣāṃ vaṃśakaro rājā nīpānāṃ kīrtivardhanaḥ 
kāmpilye samaro nāma sa ceṣṭasamaro 'bhavat // HV_15.20

samarasya puraḥ pāraḥ sadaśva iti te trayaḥ 
putrāḥ paramadharmajñāḥ pāraputraḥ pṛthur babhau // HV_15.21

pṛthos tu sukṛto nāma sukṛteneha karmaṇā 
jajñe sarvaguṇopeto vibhrājas tasya cātmajaḥ // HV_15.22

vibhrājasya tu putro 'bhūd aṇuho nāma pārthivaḥ 
babhau śukasya jāmātā kṛtvībhartā mahāyaśāḥ // HV_15.23

putro 'ṇuhasya rājarṣir brahmadatto 'bhavat prabhuḥ 
yogātmā tasya tanayo viṣvaksenaḥ paraṃtapaḥ // HV_15.24

vibhrājaḥ punar ājātaḥ sukṛteneha karmaṇā 
brahmadattasya tanayo viṣvaksena iti śrutaḥ // HV_15.25
cakṣuṣī tasya nirbhinne pakṣiṇyā pūjanīyayā | suciroṣitayā rājan brahmadattasya veśmani | athāsya putras tv aparo brahmadattasya jajñivān | viṣvaksena iti khyāto mahābalaparākramaḥ | 
viṣvaksenasya putro 'bhūd daṇḍaseno mahīpatiḥ 
bhallāṭaś ca kumāro 'bhūd rādheyena hataḥ purā // HV_15.26

daṇḍasenātmajaḥ śūro mahātmā kulavardhanaḥ 
bhallāṭaputro durbuddhir abhavaj janamejayaḥ // HV_15.27

sa teṣām abhavad rājā nīpānām antakṛn nṛpaḥ 
ugrāyudhena yasyārthe sarve nīpā vināśitāḥ // HV_15.28

ugrāyudhaḥ sa cotsikto mayā vinihato yudhi 
darpānvito darparuciḥ satataṃ cānaye rataḥ // HV_15.29

ugrāyudhaḥ kasya sutaḥ kasmin vaṃśe 'tha jajñivān 
kimarthaṃ caiva bhavatā nihatas tad bravīhi me // HV_15.30

ajamīḍhasya dāyādo vidvān rājā yavīnaraḥ 
dhṛtimāṃs tasya putras tu tasya satyadhṛtiḥ sutaḥ // HV_15.31

jajñe satyadhṛteḥ putro dṛḍhanemiḥ pratāpavān 
dṛḍhanemisutaś cāpi sudharmā nāma pārthivaḥ // HV_15.32

āsīt sudharmaṇaḥ putraḥ sārvabhaumaḥ prajeśvaraḥ 
sārvabhauma iti khyātaḥ pṛthivyāṃ ekarāṭ tadā // HV_15.33

tasyānvavāye mahati mahān pauravanandanaḥ 
mahataś cāpi putras tu nāmnā rukmarathaḥ smṛtaḥ || 
putro rukmarathasyāpi supārśvo nāma pārthivaḥ | 
supārśvatanayaś cāpi sumatir nāma dhārmikaḥ | 
jajñe saṃnatimān rājā saṃnatir nāma vīryavān // HV_15.34

tasya vai saṃnateḥ putraḥ kārto nāma mahābalaḥ 
śiṣyo hiraṇyanābhasya kausalyasya mahātmanaḥ | 
caturviṃśatidhā tena proktās tāḥ sāmasaṃhitāḥ | 
smṛtās te prācyasāmānaḥ kārtā nāmnā tu sāmagāḥ || 
kārtir ugrāyudhaḥ so 'tha vīraḥ pauravanandanaḥ | 
babhūva yena vikramya pṛṣatasya pitāmahaḥ 
nīpo nāma mahārāja pāñcālādhipatir hataḥ // HV_15.35
ugrāyudhasya dāyādaḥ kṣemyo nāma mahāyaśāḥ || kṣemyāt suvīro nṛpatiḥ suvīrāt tu nṛpaṃjayaḥ | nṛpaṃjayād bahuratha ity ete pauravāḥ smṛtāḥ | 
sa cāpy ugrāyudhas tāta durbuddhir vairakṛt sadā 
pradīptacakro balavān nīpāntakaraṇo 'bhavat // HV_15.36
ugrāyudhas tu durbuddhiḥ straiṇo duṣṭaḥ sadābhavat | rājakanyāṃ jahārātha munipatnīpradharṣakaḥ | 
sa darpapūrṇo hatvājau nīpān anyāṃś ca pārthivān 
pitary uparate mahyaṃ śrāvayām āsa kilbiṣam // HV_15.37

mām amātyaiḥ parivṛtaṃ śayānaṃ dharaṇītale 
ugrāyudhasya rājendra dūto 'bhyetya vayo 'bravīt // HV_15.38

adya tvaṃ jananīṃ bhīṣma gandhakālīṃ yaśasvinīṃ 
strīratnaṃ mama bhāryārthe prayaccha kurupuṃgava // HV_15.39

evaṃ rājyaṃ ca te sphītaṃ balāni ca na saṃśayaḥ 
tvayā rājye ca te sthitim |
caturaṅgayutāny adya |
pradāsyāmi yathākāmam ahaṃ vai ratnabhāg bhuvi // HV_15.40

rāṣṭrasyecchasi cet svasti prāṇānāṃ vā kulasya vā 
śāsane mama tiṣṭhasva na hi te śāntir anyathā // HV_15.41

adhaḥ prastāraśayane śayānas tena coditaḥ 
dūtāntaritam etad vai vākyam agniśikhopamam // HV_15.42
śarīraṃ me 'dahat tasya vākyaṃ caitad durātmanaḥ | 
tato 'haṃ tasya durbuddher vijñāya matam acyuta 
ājñaptavān vai saṃgrāme senādhyakṣāṃś ca sarvaśaḥ // HV_15.43

mama prajvalitaṃ cakraṃ niśāmyaitat sudurjayam 
śatravo vidravanty ājau darśanād eva bhārata // HV_15.44

vicitravīryaṃ bālaṃ ca madapāśrayam eva ca 
dṛṣṭvā krodhaparītātmā yuddhāyaiva mano dadhe // HV_15.45

nigṛhītas tadāhaṃ tu sacivair mantrakovidaiḥ 
ṛtvigbhir devakalpaiś ca suhṛdbhir narapuṃgava // HV_15.46

snigdhaiś ca śāstravidbhiś ca saṃyugasya nivartane 
kāraṇaṃ śrāvitaś cāsmi yuktarūpaṃ tadānagha // HV_15.47

pravṛttacakraḥ pāpo 'sau tvaṃ cāśaucagataḥ prabho 
na caiṣa prathamaḥ kalpo yuddhaṃ nāma kadācana // HV_15.48

te vayaṃ sāma pūrvaṃ vai dānaṃ bhedaṃ tathaiva ca 
prayokṣyāmas tataḥ śuddho daivatāny abhivādya ca // HV_15.49

kṛtasvastyayano viprair hutvāgnīn vācya ca dvijān 
brāhmaṇair abhyanujñātaḥ prayāsyasi jayāya vai // HV_15.50

astrāṇi na prayojyāni na praveśyaś ca saṃgaraḥ 
āśauce vartamānena vṛddhānām iti śāsanam // HV_15.51

sāmadānādibhiḥ pūrvam api bhedena vā tataḥ 
taṃ haniṣyasi vikramya śambaraṃ maghavān iva // HV_15.52

prājñānāṃ vacanaṃ kāle vṛddhānāṃ ca viśeṣataḥ 
śrotavyam iti tac chrutvā nivṛtto 'smi narādhipa // HV_15.53

tatas taiḥ sa kramaḥ sarvaḥ prayuktaḥ śāstrakovidaiḥ 
tasmin kāle kuruśreṣṭha karma cārabdham uttamam // HV_15.54

sa sāmādibhir apy ādāv upāyaiḥ śāstracintakaiḥ 
anunīyamāno durbuddhir anunetuṃ na śakyate // HV_15.55

pravṛttaṃ tasya tac cakram adharmaniratasya vai 
paradārābhilāṣeṇa sadyas tāta nivartitam // HV_15.56
na hīdṛśam anāyuṣyaṃ loke kiṃcana vidyate | yādṛśaṃ puruṣasyeha paradāropasevanam | 
na tv ahaṃ tasya jāne vai nivṛttaṃ cakram uttamam 
hataṃ svakarmaṇā tat tu pūrvaṃ sadbhiś ca ninditam // HV_15.57

kṛtaśaucaḥ śarāvāpī rathī niṣkramya vai purāt 
kṛtasvastyayano vipraiḥ prāyodhayam ahaṃ ripum // HV_15.58

tataḥ saṃsargam āgamya balenāstrabalena ca 
tryaham unmattavad yuddhaṃ devāsuram ivābhavat // HV_15.59

sa mayāstrapratāpena nirdagdho raṇamūrdhani 
papātābhimukhaḥ śūras tyaktvā prāṇān ariṃdama // HV_15.60

etasminn antare tāta kāmpilyāt pṛṣato 'bhyayāt 
hate nīpeśvare caiva hate cogrāyudhe nṛpe // HV_15.61

āhicchatraṃ svakaṃ rājyaṃ pitryaṃ prāpya mahādyutiḥ 
drupadasya pitā rājan mamaivānumate tadā // HV_15.62
tato 'bhūd drupado rājā droṇas tena nirākṛtaḥ | 
tato 'rjunena tarasā nirjitya drupadaṃ raṇe 
ahicchatraṃ sakāmpilyaṃ droṇāyāthāpavarjitam // HV_15.63

pratigṛhya tato droṇa ubhayaṃ jayatāṃ varaḥ 
kāmpilyaṃ drupadāyaiva prāyacchad viditaṃ tava // HV_15.64

eṣa te drupadasyādau brahmadattasya caiva ha 
vaṃśaḥ kārtsnyena vai prokto vīrasyogrāyudhasya ca // HV_15.65

atas te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam 
gītaṃ sanatkumāreṇa mārkaṇḍeyāya pṛcchate // HV_15.66

śrāddhasya phalam uddiśya niyataṃ sukṛtasya ca 
tannibodha mahārāja saptajātiṣu bhārata // HV_15.67

sagālavasya caritaṃ kaṇḍarīkasya caiva ha 
brahmadattatṛtīyānāṃ yogināṃ brahmacāriṇām // HV_15.68
śrāddhe pratiṣṭhito lokaḥ śrāddhād yogaḥ pravartate | 
hanta te vartayiṣyāmi śrāddhasya phalam uttamam 
brahmadattena yat prāptaṃ saptajātiṣu bhārata // HV_16.1

tata eva hi dharmasya buddhir nirvartate śanaiḥ 
pīḍayāpy atha dharmasya kṛte śrāddhe purānagha // HV_16.2
yat prāptaṃ brāhmaṇaiḥ pūrvaṃ tan nibodha narottama | 
tato 'haṃ nātidharmiṣṭhān kurukṣetre pitṛvratān 
sanatkumāranirdiṣṭān apaśyaṃ sapta vai dvijān // HV_16.3
divyena cakṣuṣā tena yān uvāca purā vibhuḥ | 
vāgduṣṭaḥ krodhano hiṃsraḥ piśunaḥ kavir eva ca 
khasṛmaḥ pitṛvartī ca nāmabhiḥ karmabhis tathā // HV_16.4

kauśikasya sutās tāta śiṣyā gārgyasya bhārata 
pitary uparate sarve vratavantas tadābhavan // HV_16.5

niyogāt te guros tasya gāṃ dogdhrīṃ samakālayan 
samānavatsāṃ kapilāṃ sarve nyāyāgatāṃ tadā // HV_16.6

teṣāṃ pathi kṣudhārtānāṃ bālyān mohāc ca bhārata 
krūrā buddhiḥ samabhavat tāṃ gāṃ vai hiṃsituṃ tadā // HV_16.7

tān kaviḥ khasṛmaś caiva yācete neti vai tadā 
na cāśakyanta te tābhyāṃ tadā vārayituṃ dvijāḥ // HV_16.8

pitṛvartī tu yas teṣāṃ nityaṃ śrāddhāhniko dvijaḥ 
sa sarvān abravīd bhrātṝn kopād dharmasamanvitaḥ // HV_16.9

yady avaśyaṃ prakartavyā pitṝn uddiśya sādhv imāṃ 
prakurvīmahi gāṃ samyak sarva eva samāhitāḥ // HV_16.10

evam eṣā ca gaur dharmaṃ prāpsyate nātra saṃśayaḥ 
pitṝn abhyarcya dharmeṇa nādharmo 'smin bhaviṣyati // HV_16.11

tathety uktvā ca te sarve prokṣayitvā ca gāṃ tataḥ 
pitṛbhyaḥ kalpayitvainām upayujyanta bhārata // HV_16.12

upayujya ca gāṃ sarve guros tasya nyavedayat 
śārdūlena hatā dhenur vatso 'yaṃ gṛhyatām iti 
ārjavāt sa tu vatsaṃ taṃ pratijagrāha vai dvijaḥ // HV_16.13

mithyopacarya te taṃ tu gurum anyāyato dvijāḥ 
kālena samayujyanta sarva evāyuṣaḥ kṣaye // HV_16.14

te vai hiṃsratayā krūrā anāryatvād guros tadā 
ugrā hiṃsāvihārāś ca saptājāyanta sodarāḥ 
lubdhakasyātmajās tāta balavanto manasvinaḥ // HV_16.15

pitṝn abhyarcya dharmeṇa prokṣayitvā ca gāṃ tadā 
smṛtiḥ pratyavamarśaś ca teṣāṃ jātyantare 'bhavat // HV_16.16

jātā vyādhā daśārṇeṣu sapta dharmavicakṣaṇāḥ 
svadharmaniratāḥ sarve lobhānṛtavivarjitāḥ // HV_16.17

tāvan mātraṃ prakurvanti yāvatā prāṇadhāraṇam 
śeṣaṃ dharmaparāḥ kālam anudhyānti svakarma tat // HV_16.18

nāmadheyāni cāpy eṣām imāny āsan narādhipa 
nirvairo nirvṛtaḥ kṣānto nirmanyuḥ kṛtir eva ca 
vaidhaso mātṛvartī ca vyādhāḥ paramadhārmikāḥ // HV_16.19

tair evam uṣitais tāta hiṃsādharmaparair vane 
mātā ca pūjitā vṛddhā pitā ca paritoṣitaḥ // HV_16.20

yadā mātā pitā caiva saṃyuktau kāladharmaṇā 
tadā dhanūṃṣi te tyaktvā vane prāṇān avāsṛjan // HV_16.21

śubhena karmaṇā tena jātā jātismarā mṛgāḥ 
trāsodvegena saṃvignā ramye kālaṃjare girau // HV_16.22

unmukho nityavitrastaḥ stabdhakarṇo vilocanaḥ 
paṇḍito ghasmaro nādī nāmabhis te 'bhavan mṛgāḥ // HV_16.23

tam evārtham anudhyānto jātismaraṇasaṃbhavam 
āsan vanecarāḥ kṣāntā nirdvandvā niṣparigrahāḥ // HV_16.24

te sarve śubhakarmāṇaḥ sadharmāṇo vanecarāḥ 
maruṃ sādhya jahuḥ prāṇāṃl laghvāhārās tapasvinaḥ // HV_16.25

teṣāṃ maruṃ sādhayatāṃ padasthānāni bhārata 
tathaivādyāpi dṛśyante girau kālañjare 'cyuta // HV_16.26

karmaṇā tena te tāta śubhenāśubhavarjitāḥ 
śubhāc chubhatarāṃ yoniṃ cakravākatvam āgatāḥ // HV_16.27

śubhe deśe sariddvīpe saptaivāsañ jalaukasaḥ 
tyaktvā sahacarīdharmaṃ munayo dharmacāriṇaḥ // HV_16.28
niḥspṛho nirmamaḥ kṣānto nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ | nirvṛttir nibhṛtaś caiva śakunā nāmataḥ smṛtāḥ || te brahmacāriṇaḥ sarve śakunā dharmacāriṇaḥ | nirāhārā jahuḥ prāṇāṃs tapoyuktāḥ sarittaṭe || atha te sodarā jātā haṃsā mānasacāriṇaḥ | jātismarāḥ susaṃbaddhāḥ saptaiva brahmacāriṇaḥ || viprayonau yato mohān mithyopacarito guruḥ | tiryagyonau tato jātāḥ saṃsāre paribabhramuḥ || yadā tu pitṛkāryārthaḥ kṛtaḥ svārthe vyavasthitaiḥ | tato jñānaṃ ca jātiṃ ca te hi prāpur guṇottaram | 
sumanā muniḥ suvāk śuddhaḥ pañcamaś chidradarśanaḥ 
sunetraś ca svatantraś ca śakunā nāmataḥ smṛtāḥ // HV_16.29

pañcamaḥ pañcikas tatra saptajātiṣv ajāyata 
ṣaṣṭhas tu kaṇḍarīko 'bhūd brahmadattas tu saptamaḥ // HV_16.30

teṣāṃ tu tapasā tena saptajātikṛtena vai 
yogasya cābhinirvṛttyā pratibhānāc ca śobhanāt // HV_16.31

pūrvajātiṣu yad brahma śrutaṃ gurukuleṣu vai 
tathaiva tatsthitaṃ brahma saṃsāreṣv api vartatām // HV_16.32

te brahmacāriṇaḥ sarve vihaṅgāḥ kāmacāriṇaḥ 
yogadharmam anudhyānto viharanti sma tatra ha // HV_16.33
mānasaṃ tu saraḥ prāpya haṃsā bhūtvā jalaukasaḥ | 
teṣāṃ tatra vihaṅgānāṃ caratāṃ sahacāriṇām 
nīpānām īśvaro rājā vibhrājaḥ pauravānvayaḥ // HV_16.34

vibhrājamāno vapuṣā prabhāvena samanvitaḥ 
śrīmān antaḥpuravṛto vanaṃ tat praviveśa ha // HV_16.35

svatantraś cakravākas tu spṛhayām āsa taṃ nṛpam 
dṛṣṭvāyāntaṃ śriyopetaṃ bhaveyam aham īdṛśaḥ // HV_16.36

yady asti sukṛtaṃ kiṃcit tapo vā niyamo 'pi vā 
khinno hy asmy upavāsena tapasā niṣphalena ca // HV_16.37
nṛpatvam aham icchāmi yadi me sukṛtaṃ bhavet | 
tatas taṃ cakravākau dvāv ūcatuḥ sahacāriṇau 
āvāṃ te sacivau syāvas tava priyahitaiṣiṇau // HV_17.1

tathety uktvā ca tasyāsīt tadā yogātmano matiḥ 
evaṃ te samayaṃ cakruḥ suvāktaṃ pratyabhāṣata // HV_17.2

yasmāt kāmapradhānas tvaṃ yogadharmam apāsya vai 
avaraṃ varaṃ prārthayase tasmād vākyaṃ nibodha me // HV_17.3

rājā tvaṃ bhavitā tāta kāmpilye nagarottame 
bhaviṣyataḥ sakhāyau ca dvāv imau sacivau tava // HV_17.4

śaptvā tān abhibhāṣyātha catvāraś cakrur aṇḍajāḥ 
tāṃs trīn abhīpsato rājyaṃ vyabhicārapradharṣitān // HV_17.5

śaptāḥ khagās trayas te tu yogabhraṣṭā vicetasaḥ 
tān ayācanta caturas trayas te sahacāriṇaḥ // HV_17.6

teṣāṃ prasādaṃ cakrus te athaitān sumanābravīt 
sarveṣām eva vacanāt prasādānugataṃ tadā // HV_17.7

antavān bhavitā śāpo yuṣmākaṃ nātra saṃśayaḥ 
itaś cyutāś ca mānuṣyaṃ prāpya yogam avāpsyatha // HV_17.8

sarvasattvarutajñaś ca svatantro 'yaṃ bhaviṣyati 
pitṛprasādo hy asmābhir asya prāptaḥ kṛtena vai // HV_17.9

gāṃ prokṣayitvā dharmeṇa pitṛbhya upakalpatām 
asmākaṃ jñānasaṃyogaḥ sarveṣāṃ yogasādhanaḥ // HV_17.10

idaṃ ca vākyasaṃdarbha+ +ślokam ekam udāhṛtam 
puruṣāntaritaṃ śrutvā tato yogam avāpsyatha // HV_17.11

te yogadharmaniratāḥ sapta mānasacāriṇaḥ 
padmagarbho 'ravindākṣaḥ kṣīragarbhaḥ sulocanaḥ | 
ūrubinduḥ subinduś ca haimagarbhas tu saptamaḥ | 
haṃsā jātā mahātmāno mānaseṣu saraḥsu ca || 
sumanāḥ suvāk suśuddhaś ca tattvadarṣī ca tattvavit | 
sunetraś ca suhotraś ca dvijā nāmabhir eva ca || 
te brahmacāriṇaḥ sarve vihagāḥ kāmacāriṇaḥ | 
vāyvambubhakṣāḥ satataṃ śarīrāṇy upaśoṣayan // HV_18.1

rājā vibhrājamānas tu vapuṣā tad vanaṃ tadā 
cacārāntaḥpuravṛto nandanaṃ maghavān iva // HV_18.2

sa tān abudhyat khacarān yogadharmātmakān budhaḥ 
nirvedāc ca tam evārtham anudhyātvā puraṃ yayau // HV_18.3

aṇuho nāma tasyāsīt putraḥ paramadhārmikaḥ 
aṇudharmaratir nityam aṇuho 'dhyagamat padam // HV_18.4

prādāt kanyāṃ śukas tasmai kṛtvīṃ pūjitalakṣaṇām 
sattvaśīlaguṇopetāṃ yogadharmaratāṃ sadā // HV_18.5

sā hy uddiṣṭā purā bhīṣma pitṛkanyā maṇīṣiṇā 
sanatkumāreṇa tadā saṃnidhau mama śobhanā // HV_18.6

satyadharmabhṛtāṃ śreṣṭhā durvijñeyākṛtātmabhiḥ 
yogā ca yogapatnī ca yogamātā tathaiva ca 
yathā te kathitaṃ pūrvaṃ pitṛsargeṣu vai mayā // HV_18.7

vibhrājas tv aṇuhaṃ rājye sthāpayitvā nareśvaraḥ 
āmantrya paurān prītātmā brāhmaṇān svasti vācya ca 
prāyāt saras tapaś cartuṃ yatra te sahacāriṇaḥ // HV_18.8

sa vai tatra nirāhāro vāyubhakṣo mahātapāḥ 
tyaktvā kāmāṃs tapas tepe sarasas tasya pārṣvataḥ // HV_18.9

tasya saṃkalpa āsīc ca teṣām anyatarasya vai 
putratvaṃ prāpya yogena yujyeyam iti bhārata // HV_18.10

kṛtvābhisaṃdhiṃ tapasā mahatā sa samanvitaḥ 
mahātapāḥ sa vibhrājo virarājāṃśumān iva // HV_18.11

tato vibhrājitaṃ tena vaibhrājam iti tad vanam 
saras tac ca kuruśreṣṭha vaibhrājam iti śabditam // HV_18.12

yatra te śakunā rājaṃś catvāro yogadharmiṇaḥ 
yogabhraṣṭās trayaś caiva dehanyāsakṛto 'bhavan // HV_18.13

kāmpilye nagare te tu brahmadattapurogamāḥ 
jātāḥ sapta mahātmānaḥ sarve vigatakalmaṣāḥ 
smṛtimanto 'tra catvāras trayas tu parimohitāḥ // HV_18.14

svatantras tv aṇuhāj jajñe brahmadatto mahāyaśāḥ 
yathāsyāsīt pakṣibhāve saṃkalpaḥ pūrvacintitaḥ // HV_18.15
jñānadhyānatapaḥpūtā vedavedāṅgapāragāḥ | 
chidradarśī sunetraś ca tathā bābhravyavatsayoḥ 
jātau śrotriyadāyādau vedavedāṅgapāragau // HV_18.16

sakhāyau brahmadattasya pūrvajātisahoṣitau 
pāñcālaḥ pañcamas tatra kaṇḍarīkas tathāparaḥ // HV_18.17

pāñcālo bahvṛcas tv āsīd ācāryatvaṃ cakāra ha 
dvivedaḥ kaṇḍarīkas tu chandogo 'dhvaryur eva ca // HV_18.18

sarvasattvarutajñaś ca rājāsīd aṇuhātmajaḥ 
pāñcālakaṇḍarīkābhyāṃ tasya saṃvid abhūt tadā // HV_18.19

te grāmyadharmaniratāḥ kāmasya vaśavartinaḥ 
pūrvajātikṛtenāsan dharmakāmārthakovidāḥ // HV_18.20

aṇuhas tu nṛpaśreṣṭho brahmadattam akalmaṣam 
abhiṣicya tadā rājye parāṃ gatim avāptavān // HV_18.21

brahmadattasya bhāryā tu devalasyātmajābhavat 
asitasya yogadurdharṣā saṃnatir nāma bhārata // HV_18.22

tām ekabhāvasaṃyuktāṃ lebhe kanyām anuttamām 
saṃnatiṃ saṃnatimatīṃ devalād yogadharmiṇīm // HV_18.23
upayeme vidhānena brahmadatto narādhipaḥ | 
śeṣās tu cakravākā vai kāmpilye sahacāriṇaḥ 
te jātāḥ śrotriyakule sudaridre sahodarāḥ // HV_18.24

dhṛtir mahāmanā vidvāṃs tattvadarśī ca nāmataḥ 
vedādhyayanasaṃpannāś catvāro 'cchinnadarśinaḥ // HV_18.25

teṣāṃ saṃvidathotpannā pūrvajātikṛtā tadā 
te yoganiratāḥ siddhāḥ prasthitāḥ sarva eva hi // HV_18.26

āmantrya pitaraṃ tāta pitā tān abravīt tadā 
adharma eṣa yuṣmākaṃ yan māṃ tyaktvā gamiṣyatha // HV_18.27

dāridryam anapākṛtya putrārthāṃś caiva puṣkalān 
kāmān abhīpsitān sarvān mama kṛtvādya putrakāḥ | 
śuśrūṣām aprayuktvā ca kathaṃ vai gantum arhatha // HV_18.28

te tam ūcur dvijāḥ sarve pitaraṃ punar eva hi 
kariṣyāmo vidhānaṃ te yena tvaṃ vartayiṣyasi // HV_18.29

imaṃ ślokaṃ mahārthaṃ tvaṃ rājānaṃ sahamantriṇam 
śrāvayethāḥ samāgamya brahmadattam akalmaṣam // HV_18.30

prītātmā dāsyati sa te grāmān bhogāṃś ca puṣkalān 
yathepsitāṃś ca sarvārthān gaccha tāta yathāsukham // HV_18.31

etāvad uktvā te sarve pūjayitvā ca taṃ guruṃ 
yogadharmam anuprāpya paramāṃ nirvṛtiṃ yayuḥ // HV_18.32
yoginaḥ paramātmānaḥ saṃyatenāntarātmanā | 
brahmadattasya tanayaḥ sa vaibhrājas tv ajāyata 
yogātmā tapasā yukto viṣvaksena iti śrutaḥ // HV_19.1

kadācid brahmadattas tu bhāryayā sahito vane 
vijahāra prahṛṣṭātmā yathā śacyā śatakratuḥ // HV_19.2

tataḥ pipīlikarutaṃ sa śuśrāva narādhipaḥ 
kāminīṃ kāminas tasya yācataḥ krośato bhṛśam // HV_19.3

śrutvā tu yācyamānāṃ tāṃ kruddhāṃ sūkṣmāṃ pipīlikām 
brahmadatto mahāhāsam akasmād eva cāhasat // HV_19.4

tataḥ sā saṃnatir dīnā vrīḍitā dīnacetanā 
nirāhārā bahutithaṃ babhūvāmitrakarśana // HV_19.5

prasādyamānā bhartrā sā tam uvāca śucismitā 
tvayāvahasitā rājan nāhaṃ jīvitum utsahe // HV_19.6

sa tatkāraṇam ācakhyau na ca sā śraddadhāti tat 
uvāca cainaṃ kupitā naiṣa bhāvo 'sti pārthiva // HV_19.7

ko vai pipīlikarutaṃ mānuṣo vettum arhati 
ṛte devaprasādād vai pūrvajātikṛtena vā 
tapaḥphalena vā rājan vidyayā vā narādhipa // HV_19.8
yady eṣa vai prabhāvas te sarvasattvarutajñatā | 
sāhaṃ yathaiva jānīyāṃ tathā pratyāyayasva mām 
prāṇān vāpi parityakṣye rājan satyena te śape // HV_19.9

tat tasyā vacanaṃ śrutvā mahiṣyāḥ paruṣaṃ vibho 
sa rājā paramāpanno devaśreṣṭham agāt tadā 
śaraṇyaṃ sarvabhūteśaṃ bhaktyā nārāyaṇaṃ prabhum // HV_19.10

samāhito nirāhāraḥ ṣaḍrātreṇa mahāyaśāḥ 
dadarśa darśane rājā devaṃ nārāyaṇaṃ harim // HV_19.11

uvāca cainaṃ bhagavān sarvabhūtānukampakaḥ 
brahmadatta prabhāte tvaṃ kalyāṇaṃ samavāpsyasi 
ity uktvā bhagavān devas tatraivāntaradhīyata // HV_19.12
brahmadatto 'pi rājarṣiḥ sarvasattvarutajñatām | upadiṣya ca bhāryāyai vanāt pratyāgataḥ puram | 
caturṇāṃ tu pitā yo 'sau brāhmaṇānāṃ mahātmanām 
ślokaṃ so 'dhītya putrebhyaḥ kṛtakṛtya ivābhavat // HV_19.13

sa rājānam athānvicchat sahamantriṇam acyutam 
na dadarśāntaraṃ cāpi ślokaṃ śrāvayituṃ tadā // HV_19.14

atha rājā śiraḥsnāto labdhvā nārāyaṇād varam 
praviveśa purīṃ prīto ratham āruhya kāñcanam // HV_19.15

tasya raśmīn agṛhṇāc ca kaṇḍarīko dvijarṣabhaḥ 
camaravyajanaṃ cāpi bābhravyaḥ samavākṣipat // HV_19.16

idam antaram ity eva tataḥ sa brāhmaṇas tadā 
śrāvayām āsa rājānaṃ ślokaṃ taṃ sacivau ca tau // HV_19.17

sapta vyādhā daśārṇeṣu mṛgāḥ kālaṃjare girau 
haṃsāḥ sarasi mānase |
te sma jātāḥ kurukṣetre brāhmaṇā vedapāragāḥ | 
prasthitā dūram adhvānaṃ |
cakravākāḥ sarid dvīpe yūyaṃ tebhyo 'vasīdatha // HV_19.18

tac chrutvā moham agamad brahmadattas tadānagha 
sacivau cāsya pāñcālaḥ kaṇḍarīkaś ca bhārata // HV_19.19

srastaraśmipratodau tau patitavyajanāv ubhau 
dṛṣṭvā babhūvur asvasthāḥ paurāś cāgantavaś ca ha // HV_19.20

muhūrtād iva rājā sa saha tābhyāṃ rathe sthitaḥ 
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ pratyāgacchad ariṃdama // HV_19.21

tatas te tat saraḥ smṛtvā yogaṃ tam upalabhya ca 
brāḥmaṇaṃ vipulair arthair bhogaiś ca samayojayan // HV_19.22

abhiṣicya svarājye tu viṣvaksenam ariṃdamam 
jagāma brahmadatto 'tha sadāro vanam eva ha // HV_19.23

athainaṃ saṃnatir dhīrā devalasya sutā tadā 
uvāca paramaprītā yogād vanagataṃ nṛpam // HV_19.24

jānantyā tvaṃ mahārāja pipīlikarutajñatām 
coditaḥ krodham uddiśya saktaḥ kāmeṣu vai mayā // HV_19.25

ito vayaṃ gamiṣyāmo gatim iṣṭām anuttamām 
tava cāntarhito yogas tataḥ saṃsmārito mayā // HV_19.26

sa rājā paramaprītaḥ patnyāḥ śrutvā vacas tadā 
prāpya yogaṃ vanād eva gatiṃ prāpa sudurlabhām // HV_19.27

kaṇḍarīko 'pi yogātmā sāṃkhyayogam anuttamam 
prāpya yogagatiṃ siddho viśuddhaḥ svena karmaṇā // HV_19.28

kramaṃ praṇīya pāñcālaḥ śikṣām utpādya kevalām 
yogācāryagatiṃ prāpa yaśaś cāgryaṃ mahātapāḥ // HV_19.29

evam etat purā vṛttaṃ mama pratyakṣam acyuta 
tad dhārayasva gāṅgeya śreyasā yokṣyase tataḥ // HV_19.30

ye cānye dhārayiṣyanti teṣāṃ caritam uttamam 
tiryagyoniṣu te jātu na bhaviṣyanti karhicit // HV_19.31

śrutvā cedam upākhyānaṃ mahārthaṃ mahatāṃ gatim 
yogadharmo hṛdi sadā parivarteta bhārata // HV_19.32

sa tenaivānubandhena kadācil labhate śamam 
ya imaṃ śrāvayec chrāddhe pitṝn prīṇāti puṇyakṛt | 
akṣayaṃ ca pitṝṇāṃ vai prītir bhavati śāśvatī || 
ye paṭhanti ca śṛṇvanti śrāvayanti ca ye dvijān | 
tato manogatiṃ yāti siddhānāṃ bhuvi durlabhām // HV_19.33

evam etat purā gītaṃ mārkaṇḍeyena dhīmatā 
śrāddhasya phalam uddiśya somasyāpyāyanāya vai // HV_19.34

somo hi bhagavān devo lokasyāpyāyanaṃ param 
vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena tasya vaṃśaṃ nibodha me // HV_19.35

pitā somasya vai rājañ jajñe 'trir bhagavān ṛṣiḥ 
athātaḥ śrūyatāṃ rājan vaṃśaḥ somasya pāvanaḥ | 
yasminn ailādayo bhūpāḥ kīrtyante puṇyakīrtayaḥ || 
yatra jāto hariḥ sākṣāt kṛṣṇas trailokyapāvanaḥ | 
sahasraśirasaḥ puṃso nābhihradasaroruhāt || 
jātasyāsīt suto dhātur atriḥ pitṛsamo guṇaiḥ | 
brahmaṇo mānasāt pūrvaṃ prajāsargaṃ vidhitsataḥ | 
tatrātriḥ sarvalokānāṃ tasthau svavinayair vṛtaḥ 
karmaṇā manasā vācā śubhāny eva cacāra ha // HV_20.1

ahiṃsraḥ sarvabhūteṣu dharmātmā saṃśitavrataḥ 
kāṣṭhakuḍyaśilābhūta ūrdhvabāhur mahādyutiḥ // HV_20.2

anuttamaṃ nāma tapo yena taptaṃ mahat purā 
trīṇi varṣasahasrāṇi divyānīti hi naḥ śrutam // HV_20.3

tatordhvaretasas tasya sthitasyānimiṣasya hi 
somatvaṃ tanur āpede mahābuddhasya bhārata // HV_20.4

ūrdhvam ācakrame tasya somatvaṃ bhāvitātmanaḥ 
netrābhyāṃ vāri susrāva daśadhā dyotayad diśaḥ // HV_20.5

taṃ garbhaṃ daśadhā dṛṣṭvā daśa devyo dadhus tataḥ 
sametya dhārayām āsur na ca tāḥ tam aśaknuvan // HV_20.6

sa tābhyaḥ sahasaivātha digbhyo garbhaḥ prabhānvitaḥ 
papāta bhāsayaṃl lokāñ śītāṃśuḥ sarvabhāvanaḥ // HV_20.7

yadā na dhāraṇe śaktās tasya garbhasya tā diśaḥ 
tatas tābhiḥ sahaivāśu nipatāta vasuṃdharām // HV_20.8

patitaṃ somam ālokya brahmā lokapitāmahaḥ 
ratham āropayām āsa lokānāṃ hitakāmyayā // HV_20.9

sa hi vedamayas tāta dharmātmā satyasaṃgaraḥ 
yukto vājisahasreṇa siteneti hi naḥ śrutam // HV_20.10

tasmin nipatite devāḥ putre 'treḥ paramātmani 
tuṣṭuvur brahmaṇaḥ putrā mānasāḥ sapta ye śrutāḥ // HV_20.11

tathaivāṅgirasas tatra bhṛgor evātmajaiḥ saha 
ṛgbhir yajurbhiḥ sāmabhir atharvāṅgirasair api // HV_20.12

tasya saṃstūyamānasya tejaḥ somasya bhāsvataḥ 
āpyāyamānaṃ lokāṃs trīn bhāvayām āsa sarvataḥ // HV_20.13

sa tena rathamukhyena sāgarāntāṃ vasuṃdharām 
triḥsaptakṛtvo 'tiyaśāś cakārābhipradakṣiṇām // HV_20.14

tasya yac cyāvitaṃ tejaḥ pṛthivīm anvapadyata 
oṣadhyas tāḥ samudbhūtās tejasā prajvalanty uta // HV_20.15

tābhiṛ dhāryo hy ayaṃ lokaḥ prajāś caiva caturvidhāḥ 
poṣṭā hi bhagavān somo jagato jagatīpate // HV_20.16

sa labdhatejā bhagavān saṃstavaiḥ svaiś ca karmabhiḥ 
tapas tepe mahābhāga padmānāṃ daśatīr daśa // HV_20.17

hiraṇyavarṇā yā devyo dhārayanty ātmanā jagat 
nidhis tāsām abhūd devaḥ prakhyātaḥ svena karmaṇā // HV_20.18

tatas tasmai dadau rājyaṃ brahmā brahmavidāṃ varaḥ 
bījauṣadhīnāṃ viprāṇām apāṃ ca janamejaya // HV_20.19

so 'bhiṣikto mahātejā rājarājyena rājarāṭ 
trīṃl lokān bhāvayām āsa svabhāsā bhāsvatāṃ varaḥ // HV_20.20

saptaviṃśatim indos tu dākṣāyaṇyo mahāvratāḥ 
dadau prācetaso dakṣo nakṣatrāṇīti yā viduḥ // HV_20.21

sa tat prāpya mahad rājyaṃ somaḥ somavatāṃ varaḥ 
samājahre rājasūyaṃ sahasraśatadakṣiṇam // HV_20.22

hotāsya bhagavān atrir adhvaryur bhagavān bhṛguḥ 
hiraṇyagarbhaś codgātā brahmā brahmātvam eyivān // HV_20.23

sadasyas tatra bhagavān harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ 
sanatkumārapramukhair ādyair brahmarṣibhir vṛtaḥ // HV_20.24

dakṣiṇām adadāt somas trīṃl lokān iti naḥ śrutam 
tebhyo brahmarṣimukhyebhyaḥ sadasyebhyaś ca bhārata // HV_20.25

sinīvālī kuhūś caiva dyutiḥ puṣṭiḥ prabhā vasuḥ 
kīrtir dhṛtiś ca lakṣmīś ca nava devyaḥ siṣevire // HV_20.26

prāpyāvabhṛtham avyagraḥ sarvadevarṣipūjitaḥ 
taṃ mūrdhny upāghrāya tadā somo dhātā prajāpatiḥ | 
virarājāti rājendro daśadhā bhāvayan diśaḥ // HV_20.27

tasya tat prāpya duṣprāpyam aiśvaryaṃ munisatkṛtam 
vibabhrāma matis tāta vinayād anayāhṛtā // HV_20.28

bṛhaspateḥ sa vai bhāryāṃ tārāṃ nāma yaśasvinīm 
jahāra tarasā sarvān avamatyāṅgiraḥsutān // HV_20.29

sa yācyamāno devaiś ca tathā devarṣibhiḥ saha 
naiva vyasarjayat tārāṃ tasmā aṅgirase tadā // HV_20.30
sa saṃrabdhas tadā tasmin devācāryo bṛhaspatiḥ | 
uśanā tasya jagrāha pārṣṇim aṅgirasas tadā 
sa hi śiṣyo mahātejāḥ pituḥ pūrvaṃ bṛhaspateḥ // HV_20.31

tena snehena bhagavān rudras tasya bṛhaspateḥ 
pārṣṇigrāho 'bhavad devaḥ pragṛhyājagavaṃ dhanuḥ // HV_20.32

tena brahmaśiro nāma paramāstraṃ mahātmanā 
uddiśya devān utsṛṣṭaṃ yenaiṣāṃ nāśitaṃ yaśaḥ // HV_20.33

tatra tad yuddham abhavat prakhyātaṃ tārakāmayam 
devānāṃ dānavānāṃ ca lokakṣayakaraṃ mahat // HV_20.34

tatra śiṣṭās tu ye devās tuṣitāś caiva ye bhārata 
brahmāṇaṃ śaraṇaṃ jagmur ādidevaṃ pitāmaham // HV_20.35

tato nivāryośanasaṃ taṃ vai rudraṃ ca śaṃkaram 
dadāv aṅgirase tārāṃ svayam eva pitāmahaḥ // HV_20.36

tām antaḥprasavāṃ dṛṣṭvā vipraḥ prāha bṛhaspatiḥ 
madīyāyāṃ na te yonau garbho dhāryaḥ kathaṃ cana // HV_20.37
satyaṃ kathaya me subhru kasya garbhas tavodare | tyaja tyajāśu durbuddhe matkṣetrād āhitaṃ paraiḥ || nāhaṃ tvāṃ bhasmasāt kuryāṃ striyaṃ sāṃtānike sati | śrutvā bṛhaspater vākyaṃ roṣeṇa vyākulābhavat | 
ayonāv asṛjattaṃ tu kumāraṃ dasyuhantamam 
iṣīkāstambam āsādya jvalantam iva pāvakam // HV_20.38

jātamātraḥ sa bhagavān devānām ākṣipad vapuḥ 
tataḥ saṃśayam āpannās tārām akathayan surāḥ // HV_20.39

satyaṃ brūhi sutaḥ kasya somasyātha bṛhaspateḥ 
pṛcchyamānā yadā devair nāha sā sādhv asādhu vā 
kumāro mātaraṃ prāha kupito 'līkalajjayā | 
kiṃ na vocasy asadvṛtte ātmāvadyaṃ vadāśu me | 
tadā tāṃ śaptum ārabdhaḥ kumāro dasyuhantamaḥ // HV_20.40

taṃ nivārya tato brahmā tārāṃ papraccha saṃśayam 
yad atra tathyaṃ tad brūhi tāre kasya suto hy ayam // HV_20.41

sā prāñjalir uvācedaṃ brahmāṇaṃ varadaṃ prabhum 
somasyeti mahātmānaṃ kumāraṃ dasyuhantamam // HV_20.42

taṃ mūrdhny upāghrāya tadā somo dhātā prajāpatiḥ 
budha ity akaron nāma tasya putrasya dhīmataḥ 
pratikūlaṃ ca gagane samabhyuttiṣṭhate budhaḥ // HV_20.43

utpādayām āsa tadā putraṃ vai rājaputrikā 
tasyāpatyaṃ mahārājo babhūvailaḥ purūravāḥ 
urvaśyāṃ jajñire yasya putrāḥ sapta mahātmanaḥ // HV_20.44

prasahya dharṣitas tatra vivaśo rājayakṣmaṇā 
tato yakṣmābhibhūtas tu somaḥ prakṣīṇamaṇḍaḥ 
jagāma śaraṇāyātha pitaraṃ so 'trim eva ca // HV_20.45

tasya tat pāpaśamanaṃ cakārātrir mahāyaśāḥ 
sa rājayakṣmaṇā muktaḥ śriyā jajvāla sarvaśaḥ // HV_20.46

etat somasya te janma kīrtitaṃ kīrtivardhanam 
vaṃśam asya mahārāja kīrtyamānam ataḥ śṛṇu // HV_20.47

dhanyam āyuṣyam ārogyaṃ puṇyaṃ saṃkalpasādhakam 
somasya janma śrutvaiva sarvapāpaiḥ pramucyate // HV_20.48
naro vigatakalmaṣaḥ śraddadhānaḥ prasannātmā | 
budhasya tu mahārāja vidvān putraḥ purūravāḥ 
tejasvī dānaśīlaś ca yajvā vipuladakṣiṇaḥ // HV_21.1

brahmavādī parākrāntaḥ śatrubhir yudhi durjayaḥ 
āhartā cāgnihotrasya yajñānāṃ ca divo mahīm // HV_21.2

satyavādī puṇyamatiḥ kāmyaḥ saṃvṛtamaithunaḥ 
atīva triṣu lokeṣu yaśasāpratimaḥ sadā // HV_21.3

taṃ brahmavādinaṃ kṣāntaṃ dharmajñaṃ satyavādinam 
urvaśī varayām āsa hitvā mānaṃ yaśasvinī // HV_21.4

tayā sahāvasad rājā daśa varṣāṇi pañca ca 
pañca ṣaṭ sapta cāṣṭau ca daśa cāṣṭau ca bhārata // HV_21.5

vane caitrarathe ramye tathā mandākinītaṭe 
alakāyāṃ viśālāyāṃ nandane ca vanottame // HV_21.6

uttarān sa kurūn prāpya manorarathaphaladrumān 
gandhamādanapādeṣu meruśṛṅge tathottare // HV_21.7

eteṣu vanamukhyeṣu surair ācariteṣu ca 
urvaśyā sahito rājā reme paramayā mudā // HV_21.8

deśe puṇyatame caiva maharṣibhir abhiṣṭute 
rājyaṃ sa kārayām āsa prayāge pṛthivīpatiḥ // HV_21.9
uttare jāhnavītīre pratiṣṭhānemahāyaśāḥ | eka evapurā devaḥ praṇavaḥ sarvavāṅmayaḥ | devo nārāyaṇo nānya eko 'gnivarṇa eva ca || purūravasa evāsīt trayī tretāmukhe nṛpa | agninā prajayā rājā lokaṃ gāndharvam eyivān | 
tasya putrā babhūvus te ṣaḍ indropamatejasāḥ 
divi jātā mahātmāna āyur dhīmān amāvasuḥ 
viśvāyuś caiva dharmātmā śrutāyuś ca tathāparaḥ | 
dṛḍhāyuś ca vanāyuś ca śatāyuś corvaśīsutāḥ // HV_21.10

āyoḥ putrāś tathā pañca sarve vīrā mahārathāḥ 
svarbhānutanayāyāṃ ca prabhāyāṃ jajñire nṛpa | 
nahuṣaḥ prathamaṃ jajñe vṛddhaśarmā tataḥ param 
dambho rajir anenāś ca triṣu lokeṣu viśrutāḥ // HV_21.11

rajiḥ putraśatānīha janayām āsa pañca vai 
rājeyam iti vikhyātaṃ kṣatram indrabhayāvaham // HV_21.12

yatra devāsure yuddhe samupoḍhe sudāruṇe 
devāś caivāsurāś caiva pitāmaham athābruvan // HV_21.13

āvayor bhagavan yuddhe vijetā ko bhaviṣyati 
brūhi naḥ sarvabhūteśa śrotum icchāmahe vacaḥ // HV_21.14

yeṣām arthāya saṃgrāme rajir āttāyudhaḥ prabhuḥ 
yotsyate te vijeṣyanti trīṃl lokān nātra saṃśayaḥ // HV_21.15

yato rajir dhṛtis tatra śrīś ca tatra yato dhṛtiḥ 
yato dhṛtiś ca śrīś caiva dharmas tatra jayas tathā // HV_21.16

te devā dānavāḥ prītā devenoktā rajer jaye 
abhyayur jayam icchanto vṛṇvānā bharatarṣabha // HV_21.17

sa hi svarbhānudauhitraḥ prabhāyāṃ samapadyata 
rājā paramatejasvī somavaṃśavivardhanaḥ // HV_21.18

te hṛṣṭamanasaḥ sarve rajiṃ daiteyadānavāḥ 
ūcur asmajjayāya tvaṃ gṛhāṇa varakārmukam // HV_21.19
athovāca rajis tatra tayor vaidevadaityayoḥ | svārthajñaḥ svārtham uddiśya yaśaḥ svaṃ ca prakāśayan | 
yadi devagaṇān sarvāñ jitvā śakrapurogamān 
indro bhavāmi dharmeṇa tato yotsyāmi saṃyuge // HV_21.20
devāḥ prathamatobhūyaḥ pratīyur hṛṣṭamānasāḥ | evaṃ yatheṣṭaṃ nṛpate kāmaḥ saṃpadyatāṃ tava || śrutvā suragaṇānāṃ tu vākyaṃ rājā rajis tadā | papracchāsuramukhyāṃs tu yathā devān apṛcchata || dānavā darpapūrṇās tu svārtham evānugamya ha | pratyūcus taṃ nṛpavaraṃ sābhimānam idaṃ vacaḥ | 
asmākam indraḥ prahrādo yasyārthe vijayāmahe // HV_21.21

asmiṃs tu samaye rājaṃs tiṣṭhethā devacoditaḥ 
sa tatheti bruvann eva devair apy abhicoditaḥ | 
bhaviṣyasīndro jitvaiva devair uktas sa pārthivaḥ 
jaghāna dānavān sarvān ye vadhyā vajrapāṇinā // HV_21.22

sa vipranaṣṭāṃ devānāṃ paramaśrīḥ śriyaṃ vaśī 
nihatya dānavān sarvān ājahāra rajiḥ prabhuḥ // HV_21.23

tato rajiṃ mahāvīryaṃ devaiḥ saha śatakratuḥ 
rajiputro 'ham ity uktvā punar evābravīd vacaḥ // HV_21.24

indro 'si tāta bhūtānāṃ sarveṣāṃ nātra saṃśayaḥ 
yasyāham indraḥ putras te khyātiṃ yāsyāmi karmabhiḥ // HV_21.25

sa tu śakravacaḥ śrutvā vañcitas tena māyayā 
tathety evābravīd rājā prīyamāṇaḥ śatakratum // HV_21.26

tasmiṃs tu devaiḥ sadṛśo divaṃ prāpte mahīpatau 
dāyādyam indrād ājahrur ācārāt tanayā rajeḥ // HV_21.27

tāni putraśatāny asya tad vai sthānaṃ śatakratoḥ 
samākrāmanta bahudhā svargalokaṃ triviṣṭapam // HV_21.28

tato bahutithe kāle samatīte mahābalaḥ 
hṛtarājyo 'bravīc chakro hṛtabhāgo bṛhaspatim // HV_21.29

badarīphalamātraṃ vai puroḍāśaṃ vidhatsva me 
brahmarṣe yena tiṣṭheyaṃ tejasāpyāyitaḥ sadā // HV_21.30

brahman kṛśo 'haṃ vimanā hṛtarājyo hṛtāśanaḥ 
hataujā durbalo mūḍho rajiputraiḥ kṛto vibho // HV_21.31

yady evaṃ coditaḥ śakra tvayā syāṃ pūrvam eva hi 
nābhaviṣyat tvatpriyārtham akartavyaṃ mayānagha // HV_21.32

prayatiṣyāmi devendra tvatpriyārthaṃ na saṃśayaḥ 
yathā bhāgaṃ ca rājyaṃ ca na cirāt pratilapsyase 
tathā tāta kariṣyāmi mā te bhūd viklavaṃ manaḥ // HV_21.33

tataḥ karma cakārāsya tejaso vardhanaṃ tadā 
teṣāṃ ca buddhisaṃmoham akarod ṛṣisattamaḥ // HV_21.34
nāstivādārthaśāstraṃhi dharmavidveṣaṇaṃ param | paramaṃ tarkaśāstrāṇām asatāṃ tan manonugam | na hi dharmapradhānānāṃ rocate vai kathāntare || te tad bṛhaspatikṛtaṃ śāstraṃ śrutvālpacetasaḥ | pūrvoktadharmaśāstrāṇām abhavan dveṣiṇaḥ sadā || pracakrur nyāyarahitaṃ tanmataṃ bahu menire | tenādharmeṇa te pāpāḥ sarva eva kṣayaṃ gatāḥ || trailokyarājyaṃ śakras tu prāpya duṣprāpam eva ca | bṛhaspatiprasādād dhi parāṃ nirvṛtim abhyagāt | 
te yadā sma susaṃmūḍhā rāgonmattā vidharmiṇaḥ 
brahmadviṣaś ca saṃvṛttā hatavīryaparākramāḥ // HV_21.35

tato lebhe suraiśvaryam indraḥ sthānaṃ tathottamam 
hatvā rajisutān sarvān kāmakrodhaparāyaṇān // HV_21.36

ya idaṃ cyāvanaṃ sthānāt pratiṣṭhāṃ ca śatakratoḥ 
śṛṇuyād dhārayed vāpi na sa daurātmyam āpnuyāt // HV_21.37
rajeḥ pañca śatāny āsan putrāṇām amitaujasām | devair abhyarthito daityān hatvendrāyādadād divam || indras tasmai punar hatvā gṛhītvā caraṇau rajeḥ | ātmānam arpayām āsa prahrādādyariśaṅkitaḥ || pitary uparate putrā yācamānāya no daduḥ | guruṇā hūyamāne 'gnau balabhit tanayān rajeḥ | avadhīd dhvaṃsitān mārgān na kaś cid avaśeṣitaḥ | arogaś ca bhavet tāta yāvajjīvam akalmaṣaḥ | 
nahuṣasya tu dāyādāḥ ṣaḍ indropamatejasaḥ 
yatir yayātiḥ saṃyātir āyātir yātir uddhavaḥ 
utpannāḥ pitṛkanyāyāṃ virajāyāṃ mahaujasaḥ | 
ṣaḍ ime nahuṣasyāsann indrayāṇīva dehinaḥ | 
suyātiḥ ṣaṣṭhas teṣāṃ vai yayātiḥpārthivo 'bhavat | 
yatir jyeṣṭhas tu teṣāṃ vai yayātis tu tataḥ param // HV_22.1

kakutsthakanyāṃ gāṃ nāma na lebhe sa yatis tadā 
rājyaṃ naicchad yatiḥ pitrā dattaṃ tatpariṇāmavit | 
yatra praviṣṭaḥ puruṣa ātmānaṃ nāvabudhyate | 
tenāsau mokṣam āsthāya brahmabhūto 'bhavan muniḥ // HV_22.2
pitari dhvaṃsite sthānād indrāṇyā dharṣaṇād dvijaiḥ | prāpito 'jagaratvaṃ vai yayātir abhavan nṛpaḥ | 
teṣāṃ yayātiḥ pañcānāṃ vijitya vasudhām imām 
devayānīm uśanasaḥ sutāṃ bhāryām avāpa ha 
śarmiṣṭhām āsurīṃ caiva tanayāṃ vṛṣaparvaṇaḥ // HV_22.3

yaduṃ ca turvasuṃ caiva devayānī vyajāyata 
druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī // HV_22.4

tasya śakro dadau prīto rathaṃ paramabhāsvaram 
asaṅgaṃ kāñcanaṃ divyaṃ divyaiḥ paramavājibhiḥ 
yuktaṃ manojavaiḥ śubhrair yena bhāryāṃ samudvahat // HV_22.5

sa tena rathamukhyena ṣaḍrātreṇājayan mahīm 
yayātir yudhi durdharṣas tathā devān savāsavān // HV_22.6

sa rathaḥ pauravāṇāṃ tu sarveṣām abhavat tadā 
yāvat tava sanāmā vai pauravo janamejaya // HV_22.7

kuroḥ pautrasya rājye tu rājñaḥ pārikṣitasya ha 
brahmahatyāyutaḥ pāpa indraḥ kruddho 'harad ratham | 
jagāma sa ratho nāśaṃ śāpād gargasya dhīmataḥ // HV_22.8

gargasya hi sutaṃ bālaṃ sa rājā janamejayaḥ 
vākkrūraṃ hiṃsayām āsa brahmahatyām avāpa saḥ // HV_22.9

sa lohagandhī rājarṣiḥ paridhāvann itas tataḥ 
paurajānapadais tyakto na lebhe śarma karhicit // HV_22.10

tataḥ sa duḥkhasaṃtapto nālabhat saṃvidaṃ kva cit 
indrotaṃ śaunakaṃ rājā śaraṇaṃ pratyapadyata // HV_22.11

yājayām āsa cendrotaḥ śaunako janamejaya 
aśvamedhena rājānaṃ pāvanārthaṃ dvijottamāḥ 
sa lohagandho vyanaśat tasyāvabhṛtham etya ha // HV_22.12

sa ca divyo ratho rājan vasoś cedipates tadā 
dattaḥ śakreṇa tuṣṭena lebhe tasmād bṛhadrathaḥ // HV_22.13
bṛhadrathāt krameṇaiva gato bārhadrathaṃ nṛpam | 
tato hatvā jarāsaṃdhaṃ bhīmas taṃ ratham uttamam 
pradadau vāsudevāya prītyā kauravanandana // HV_22.14

saptadvīpāṃ yayātis tu jitvā pṛthvīṃ sasāgarām 
vyabhajat pañcadhā rājyaṃ putrāṇāṃ nāhuṣas tadā // HV_22.15

diśi dakṣiṇapūrvasyāṃ turvasuṃ matimān nṛpaḥ 
pratīcyām uttarasyāṃ tu druhyuṃ cānuṃca nāhuṣaḥ // HV_22.16

diśi pūrvottarasyāṃ tu yaduṃ jyeṣṭhaṃ nyayojayat 
madhye pūruṃ ca rājānam abhyaṣiñcat sa nāhuṣaḥ // HV_22.17

tair iyaṃ pṛthivī sarvā saptadvīpā sapattanā 
yathāpradeśam adyāpi dharmeṇa paripālyate 
prajās teṣāṃ purastāt tu vakṣyāmi nṛpasattama // HV_22.18

dhanur nyasya pṛṣatkāṃś ca pañcabhiḥ puruṣarṣabhaiḥ 
jigāya pṛthivīṃ sarvāṃ saptadvīpavatīṃ nṛpaḥ | 
paravān abhavad rājā bhāram āveśya bandhuṣu // HV_22.19

nikṣiptaśastraḥ pṛthivīṃ nirīkṣya pṛthivīpatiḥ 
prītimān abhavad rājā yayātir aparājitaḥ // HV_22.20

evaṃ vibhajya pṛthivīṃ yayātir yadum abravīt 
jarāṃ me pratigṛhṇīṣva putra kṛtyāntareṇa vai // HV_22.21

taruṇas tava rūpeṇa careyaṃ pṛthivīm imām 
jarāṃ tvayi samādhāya taṃ yaduḥ pratyuvāca ha // HV_22.22
notsahe jarayā sthātum antarā prāptayā tava | aviditvā sukhaṃ grāmyaṃ vaitṛṣṇyaṃ naiti pūruṣaḥ | 
anirdiṣṭā mayā bhikṣā brāhmaṇasya pratiśrutā 
anapākṛtya tāṃ rājan na grahīṣyāmi te jarām // HV_22.23

jarāyā bahavo doṣāḥ pānabhojanakāritāḥ 
tasmāj jarāṃ na te rājan grahītum aham utsahe // HV_22.24

santi te bahavaḥ putrā mattaḥ priyatarā nṛpa 
pratigrahītuṃ dharmajña putram anyaṃ vṛṇīṣva vai // HV_22.25

sa evam ukto yadunā rājā kopasamanvitaḥ 
uvāca vadatāṃ śreṣṭho yayātir garhayan sutam // HV_22.26

ka āśramas tavānyo 'sti ko vā dharmo vidhīyate 
mām anādṛtya durbuddhe yad ahaṃ tava deśikaḥ // HV_22.27

evam uktvā yaduṃ tāta śaśāpainaṃ sa manyumān 
arājyā te prajā mūḍha bhavitrīti narādhipa // HV_22.28

sa turvasuṃ sa druhyuṃ ca anuṃ ca bharatarṣabha 
evam evābravīd rājā pratyākhyātaś ca tair api // HV_22.29

śaśāpa tān api kruddho yayātir aparājitaḥ 
yathā te kathitaṃ pūrvaṃ mayā rājarṣisattama // HV_22.30

evaṃ śaptvā sutān sarvāṃś caturaḥ pūrupūrvajān 
tad eva vacanaṃ rājā pūrum apy āha bhārata // HV_22.31

taruṇas tava rūpeṇa careyaṃ pṛthivīm imām 
jarāṃ tvayi samādhāya tvaṃ pūro yadi manyase // HV_22.32
ko nu loke manuṣyendra pitur ātmakṛtaḥ pumān | pratikartuṃ kṣamo yasya prasādād vindate param || adhamo 'śraddhayā kuryād akartoccaritaṃ pituḥ | so 'pi tadvayasā kāmāñ jujuṣo 'vyāhatendrayaḥ | 
sa jarāṃ pratijagrāha pituḥ pūruḥ pratāpavān 
yayātir api rūpeṇa pūroḥ paryacaran mahīm // HV_22.33

sa mārgamāṇaḥ kāmānām antaṃ bharatasattama 
viśvācyā sahito reme vane caitrarathe prabhuḥ // HV_22.34
yadāvitṛptaḥ kāmānāṃ bhogeṣu ca narādhipaḥ | 
sa yadā dadṛśo kāmān vardhamānān mahīpatiḥ 
tataḥ pūroḥ sakāśād vai svāṃ jarāṃ pratyapadyata // HV_22.35
varaṃ cāsmai dadau prīto vipulaṃ vaṃśam īśvaraḥ | ācandrārkagrahā bhūmir bhaved iti matir mama | apauravā na tu mahī bhaviṣyati kadā cana | 
tatra gāthā mahārāja śṛṇu gītā yayātinā 
yābhiḥ pratyāharet kāmān sarvaśo 'ṅgāni kūrmavat // HV_22.36
sa sukhī dhṛtimān dhanyaḥ paratreha ca modate | 
na jātu kāmaḥ kāmānām upabhogena śāmyati 
haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evābhivardhate // HV_22.37
yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣv amaṅgalaṃ | samadṛṣṭes tadā puṃsaḥ sarvāḥ sukhamayā diśaḥ | 
yat pṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ 
nālam ekasya tat sarvam iti matvā śamaṃ vrajet // HV_22.38
utpannasya ruroḥ śṛṅgaṃ vardhamānasyavardhate | 
yadā bhāvaṃ na kurute sarvabhūteṣu pāpakam 
karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā // HV_22.39

yadānyebhyo na bibheti yadā cāsmān na bibhyati 
yadā necchati na dveṣṭi brahma saṃpadyate tadā // HV_22.40
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ | yo 'sauprāṇāntiko rogas tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham || jīryanti jīryataḥ keśā dantā jīryanti jīryataḥ | dhanāśā jīvitāśā ca jīryato 'pi na jīryati || yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham | tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām | tāṃ tṛṣṇāṃ duḥkhanivahāṃ śarmakāmo drutaṃ tyajet | cakṣuḥśrotre ca jīryete tṛṣṇaikātaruṇāyate | 
evam uktvā sa rājarṣiḥ sadāraḥ prāviśad vanam 
kālena mahatā cāpi cacāra vipulaṃ tapaḥ // HV_22.41

bhṛgutuṅge tapaś cīrtvā tapaso 'nte mahāyaśāḥ 
anaśnan deham utsṛjya sadāraḥ svargam āptavān // HV_22.42

tasya vaṃśe mahārāja pañca rājarṣisattamāḥ 
yair vyāptā pṛthivī sarvā sūryasyeva gabhastibhiḥ // HV_22.43

yados tu śṛṇu rājarṣe vaṃśaṃ rājarṣisatkṛtam 
yatra nārāyaṇo jajñe harir vṛṣṇikulodvahaḥ // HV_22.44

svasthaḥ prajāvān āyuṣmān kīrtimāṃś ca bhaven naraḥ 
dhanyasya mahato dharmyaṃ śrīmato dhīmatastathā | 
yayāteś caritaṃ nityam idaṃ śṛṇvan narādhipa // HV_22.45
mucyate pātakebhyaś ca aputrī na bhavet kadā | 
pūror vaṃśam ahaṃ brahmañ śrotum icchāmi tattvataḥ 
druhyoścānor yadoś caiva turvasoś ca dvijottama 
vistareṇānupūrvyā ca tad bhavān vaktum arhati // HV_23.1

vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena svaṃ vaṃśaṃ pūrvam eva hi 
śṛṇu pūror mahārāja vaṃśam agre mahātmanaḥ 
vistareṇānupūrvyā ca yatra jāto 'si pārthiva // HV_23.2

hanta te vartayiṣyāmi pūror vaṃśam anuttamam 
druhyoścānor yadoś caiva turvasoś ca paraṃtapa // HV_23.3

pūroḥ pravīraḥ putro 'bhūn manasyus tasya cātmajaḥ 
rājā cābhayado nāma manasyor abhavat sutaḥ // HV_23.4

tathaivābhayadasyāsīt sudhanvā ca mahīpatiḥ 
sudhanvanaḥ subāhus tu raudrāśvas tasya cātmajaḥ // HV_23.5
saṃpātis tasya cātmajaḥ |saṃpātes tu rahasyātī |
raudrāśvasya daśārṇeyuḥ kṛkaṇeyus tathaiva ca 
daśāpsarasi sūnavaḥ |
ṛceyuś prathamas teṣāṃ |
kakṣeyuḥ sthaṇḍileyuś ca saṃnateyus tathaiva ca // HV_23.6

ṛceyuś ca jaleyuś ca sthaleyuś ca mahābalaḥ 
ṣaṣṭhaś caiva ruceyuś ca jaleyuś caivasaptamaḥ | 
dharmeyuś ca dṛḍheyuś ca vaneyur daśamaḥ smṛtaḥ | 
vananityo vaneyuś ca putrikāś ca daśa striyaḥ // HV_23.7
daśaite 'psarasaḥ putrā vaneyuś cāvamaḥ smṛtaḥ | ghṛtācyām indriyāṇīva mukhyasya jagadātmanaḥ | 
bhadrā śūdrā ca madrā ca maladā malahā tathā 
khalā balā ca rājendra taladā surathāpi ca 
tathā gopabalā ca strī ratnakūṭā ca tā daśa // HV_23.8

ṛṣir jāto 'trivaṃśe ca tāsāṃ bhartā prabhākaraḥ 
rudrāyāṃ janayām āsa somaṃ putraṃ yaśasvinam // HV_23.9

svarbhānunā hate sūrye patamāne divo mahīm 
tamobhibhūte loke ca prabhā yena pravartitā // HV_23.10

svasti te 'stv iti cokto vai patamāno divākaraḥ 
vacanāt tasya viprarṣer na papāta divo mahīm // HV_23.11

atriśreṣṭhāni gotrāṇi yaś cakāra mahātapāḥ 
yajñeṣv atridhanaṃ caiva surair yasya pravartitam // HV_23.12

sa tāsu janayām āsa putrikāsu sanāmakān 
daśa putrān mahātmānas tapasy ugre ratān sadā // HV_23.13

te tu gotrakarā rājann ṛṣayo vedapāragāḥ 
svastyātreyā iti khyātāḥ kiṃ tv atridhanavarjitāḥ // HV_23.14

kakṣeyutanayās tv āsaṃs traya eva mahārathāḥ 
sabhānaraś cākṣuṣaś ca paramekṣus tathaiva ca // HV_23.15

sabhānarasya putras tu vidvān kālānalo nṛpaḥ 
kālānalasya dharmajñaḥ sṛñjayo nāma vai sutaḥ // HV_23.16

sṛñjayasyābhavat putro vīro rājā puraṃjayaḥ 
janamejayo mahārāja puraṃjayasuto 'bhavat // HV_23.17
puraṃjayān mahārāja putro 'bhūjjanamejayaḥ | 
janamejayasya rājarṣer mahāsālo 'bhavat sutaḥ 
deveṣu sa parijñātaḥ pratiṣṭhitayaśās tathā // HV_23.18

mahāmanā nāma suto mahāsālasya dhārmikaḥ 
jajñe vīraḥ suragaṇaiḥ pūjitaḥ sa mahāmanāḥ // HV_23.19

mahāmanās tu putrau dvau janayām āsa bhārata 
uśīnaraṃ ca dharmajñaṃ titikṣuṃ ca mahābalam // HV_23.20

uśīnarasya patnyas tu pañca rājarṣivaṃśajāḥ 
nṛgā kṛmī navā darvā pañcamī ca dṛṣadvatī // HV_23.21

uśīnarasya putrās tu pañca tāsu kulodvahāḥ 
tapasā caiva mahatā jātā vṛddhasya cātmajāḥ // HV_23.22

nṛgāyās tu nṛgaḥ putraḥ kṛmyāḥ kṛmir ajāyata 
navāyās tu navaḥ putro darvāyāḥ suvrato 'bhavat // HV_23.23

dṛṣadvatyās tu saṃjajñe śibir auśīnaro nṛpa 
śibes tu śibayas tāta yaudheyās tu nṛgasya ha // HV_23.24

navasya navarāṣṭraṃ tu kṛmes tu kṛmilā purī 
suvratasya tathāmbaṣṭhā titikṣos tu prajāḥ śṛṇu // HV_23.25
śibiputrān nibodha me ||śibeś ca putrāś catvāro vīrā vai lokaviśrutāḥ | vṛṣadarbhaḥ suvīraś ca kaikeyo madrakas tathā || teṣāṃ janapadāḥ sphītāḥ kaikeyā madrakās tathā | vṛṣadarbhāḥ suvīrāś ca |
titikṣur abhavad rājā pūrvasyāṃ diśi bhārata 
uṣadratho mahābāhus tasya phenaḥ suto 'bhavat // HV_23.26

phenāt tu sutapā jajñe jajñe sutapasaḥ sutaḥ 
balir mānuṣayonau tu sa rājā kāñcaneṣudhiḥ // HV_23.27

mahāyogī sa tu balir babhūva nṛpatiḥ purā 
putrān utpādayām āsa pañca vaṃśakarān bhuvi // HV_23.28

aṅgaḥ prathamato jajñe vaṅgaḥ suhmas tathaiva ca 
puṇḍraḥ kaliṅgaś ca tathā bāleyaṃ kṣatram ucyate 
bāleyā brāhmaṇāś caiva tasya vaṃśakarā bhuvi // HV_23.29

bales tu brahmaṇā datto varaḥ prītena bhārata 
mahāyogitvam āyuś ca kalpasya parimāṇataḥ 
saṃgrāme cāpy ajeyatvaṃ dharme caiva pradhānatām | 
trailokyadarśanaṃ cāpi prādhānyaṃ prasave tathā | 
balasyāpratimatvaṃ vai dharmatattvārthadarśanam | 
caturo niyatān varṇāṃs tvaṃ ca sthāpayiteti ha // HV_23.30

ity ukto vibhunā rājā baliḥ śāntiṃ parāṃ yayau 
tasya te tanayāḥ sarve kṣetrajāmunipuṃgavāḥ | 
saṃbhūtā dīrghatapasaḥ sudeṣṇāyāṃ mahaujasaḥ | 
balis tān abhiṣicye ha pañca putrān akalmaṣān || 
kṛtārthaḥ so 'pi yogātmā yogam āśritya sa prabhuḥ | 
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ kālāpekṣī caraty uta | 
kālena mahatā rājan svaṃ ca sthānam upāgamat // HV_23.31

teṣāṃ janapadāḥ pañca vaṅgāṅgāḥ suhmakās tathā 
kaliṅgāḥ puṇḍrakāś caiva prajās tv aṅgasya me śṛṇu // HV_23.32

aṅgaputro mahān āsīd rājendro dadhivāhanaḥ 
dadhivāhanaputras tu rājā divirathas tathā // HV_23.33

putro divirathasyāsīc chakratulyaparākramaḥ 
vidvān dharmaratho nāma tasya citrarathaḥ sutaḥ // HV_23.34

tena dharmarathenātha tadā viṣṇupade girau 
yajatā saha śakreṇa somaḥ pīto mahātmanā // HV_23.35

atha citrarathasyāpi putro daśaratho 'bhavat 
lomapāda iti khyāto yasya śāntā sutābhavat // HV_23.36

tasya dāśarathir vīraś caturaṅgo mahāyaśāḥ 
ṛṣyaśṛṅgaprabhāvena jajñe kulavivardhanaḥ // HV_23.37

caturaṅgasya putras tu pṛthulākṣa iti smṛtaḥ 
pṛthulākṣasuto rājā campo nāma mahāyaśāḥ 
campasya tu purī campā yā pūrvaṃ mālinī babhau // HV_23.38

pūrṇabhadraprasādena haryaṅgo 'sya suto 'bhavat 
tato vibhāṇḍakas tasya vāraṇaṃ śatruvāraṇam 
avatārayām āsa mahīṃ mantrair vāhanam uttamam // HV_23.39

haryaṅgasya sutaḥ karṇo vikarṇas tasya cātmajaḥ 
rājā bhadrarathaḥ smṛtaḥ |
putro bhadrarathasyāsīd bṛhatkarmā prajeśvaraḥ | 
bṛhaddarbhaḥ sutas tasya yasmāj jajñe bṛhanmanāḥ || 
bṛhanmanās tu rājendro janayām āsa vai sutam | 
nāmnā jayadrathaṃ nāma yasmād dṛḍharatho nṛpaḥ || 
āsīd dṛḍharathasyāpi viśvajij janamejaya | 
dāyādas tasya karṇas tu |
tasya putraśataṃ tv āsīd aṅgānāṃ kulavardhanam // HV_23.40
vikarṇasya sutas tv āsīd aṅgadaḥkulavardhanaḥ | bṛhaddarbhasuto yas tu rājā nāmnābṛhanmanāḥ | tasya patnīdvayam cāsīc caidyasyaite sute śubhe | yaśodevī ca sattvī ca tābhyāṃ vaṃśaḥ sa bhidhyate || jayadrathas tu rājendra yaśodevyāṃ vyajāyata | brahmakṣatrottaraḥ sattvyāṃ vijayo nāma viśrutaḥ || vijayasya dhṛtiḥ putras tasya putro dhṛtavrataḥ | dhṛtavratasya putras tu satyakarmā mahāvrataḥ || satyakarmasutaś cāpi sūtas tv adhirathas tu vai | yaḥ karṇaṃ pratijagrāha tataḥ karṇas tu sūtajaḥ || etad vaḥ kathitaṃ sarvaṃ karṇaṃ prati mahābalam | karṇasya vṛṣasenas tu vṛṣas tasyātmajaḥ smṛtaḥ | dhārmikaḥ sarvavarṇas tu senastasyātmajo 'bhavat | 
ete 'ṅgavaṃśajāḥ sarve rājānaḥ kīrtitā mayā 
satyavratā mahātmānaḥ prajāvanto mahārathāḥ // HV_23.41

ṛceyos tu mahārāja raudrāśvatanayasya vai 
śṛṇu vaṃśam anuproktaṃ yatra jāto 'si pārthiva // HV_23.42
anādhṛṣyas tu rājarṣir ṛceyuś caikarāṭ smṛtaḥ | ṛceyor jvalanā nāma bhāryā vai takṣakātmajā | 
ṛceyutanayo rājan matināro mahīpatiḥ 
matinārasutāś cāsaṃs trayaḥ paramadhārmikāḥ // HV_23.43

taṃsurogho 'pratirathaḥ subāhuś caiva dhārmikaḥ 
gaurī kanyā cavikhyātā māndhātṛjananī śubhā | 
sarve vedavratasnātā brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ // HV_23.44
sarvekṛtāstrā balinaḥ sarve yuddhaviśāradāḥ | putro 'pratirathasyāsīt kaṇvaḥ samabhavan nṛpaḥ | medhātithiḥ sutas tasya yasmāt kāṇvo 'bhavad dvijaḥ | 
ilā nāma tu yasyāsīt kanyā vai janamejaya 
brahmavādiny adhitrī ca taṃsus tām adhyagacchata // HV_23.45

taṃsoḥ suraugho rājarṣir dharmanetro mahāyaśāḥ 
brahmavādī parākrāntas tasya bhāryopadānavī // HV_23.46

upadānavī sutāṃl lebhe caturas tān suraughataḥ 
tataś cotpādayām āsa caturaḥ purunandanān | 
duḥṣantam atha suḥṣantaṃ pravīram anaghaṃ tathā // HV_23.47

duḥṣantasya tu dāyādo bharato nāma vīryavān 
sa sarvadamano nāma nāgāyutabalo mahān // HV_23.48

cakravartī suto jajñe duḥṣantasya mahāyaśāḥ 
śakuntalāyāṃ bharato yasya nāmnā stha bhāratāḥ // HV_23.49
duḥṣantaṃ prati rājāṇaṃ vāg uvācāśarīriṇī | mātā bhastrā pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ | bharasva putraṃ duḥṣanta māvamaṃsthāḥ śakuntalām || retodhāḥ putra unnayati naradeva yamakṣayāt | tvaṃ cāsya dhātā garbhasya satyam āha śakuntalā | 
bharatasya vinaṣṭeṣu tanayeṣu mahīpateḥ 
mātṝṇāṃ tāta kopeṇa yathā te kathitaṃ tadā // HV_23.50

bṛhaspater aṅgirasaḥ putro rājan mahāmuniḥ 
ayājayad bharadvājo mahadbhiḥ kratubhir vibhuḥ // HV_23.51
atraivodāharantīmaṃ bharadvājasya dhīmataḥ | dharmasaṃkramaṇaṃ cāpi marudbhir bharatāya vai | 
pūrvaṃ tu vitathe tasya kṛte vai putrajanmani 
tato 'tha vitatho nāma bharadvājāt suto 'bhavat // HV_23.52
tato 'tha vitathe jāte bharatas tu divaṃ yayau | vitathaṃ cābhiṣicyātha bharadvājo vanaṃ yayau | vitathasya tu dāyādo bhuvamanyur babhūva ha | mahābhūtopamāś cāmī catvāro bhuvamanyujāḥ | bṛhatkṣatro mahāvīryo naro gārgyaś ca vīryavān || narasya sāṃkṛtiḥ putras tasya putrau mahābalau | varavī rantidevaś ca te ca kātyāyanāḥ smṛtāḥ || dāyādā api gārgyasya śibir vidvān babhūva ha | smṛtāḥ śaibyās tato gārgyāḥ kṣatrotpannā dvijātayaḥ || mahāvīryasutaś cāsīd dhīmān nāmnā purukṣayaḥ | tasya bhāryā viśālā tu suṣuve tat sutatrayam | traiyākṣaṇaṃ puṣkariṇaṃ tṛtīyaṃ suṣuve kapim || kapīnāṃ pravarā hy ete trayaḥ proktā maharṣayaḥ | gārgyāḥ saṃkṛtayaḥ kāpyāḥ kṣatrotpannā dvijātayaḥ | saṃśritāṅgirasaḥ pakṣaṃ sarve jātā mahābalāḥ || bṛhatkṣatrasya dāyādaḥ suhotro nāma dhārmikaḥ | suhotrasya tu dāyādo hastī nāma babhūva ha | tenedaṃ nirmitaṃ pūrvaṃ puraṃ gajasamāhvayam || hastinaś cāpi dāyādās trayaḥ paramakīrtayaḥ | ajamīḍhasya putrās tu jātāḥ kurukulodvaha || tapaso 'nte sumahato rājño vṛddhasya dhārmikāḥ | bharadvājaprasādena jātā vaṃśavivardhanāḥ || ajamīḍhasya keśinyāṃ kaṇvaḥ samabhavat sutaḥ | medhātithiḥ sutas tasya tasmāt kāṇvāyanāḥ smṛtāḥ | 
sa cāpi vitathaḥ putrāñ janayām āsa pañca vai 
suhotraṃ sutahotāraṃ gayaṃ gargaṃ tathaiva ca // HV_23.53
suhotrasya ca putras tu cyavano nāma dhārmikaḥ | 
kapilaṃ ca mahātmānaṃ sutahotuḥ sutadvayam 
kāśikaś ca mahāsattvas tathā gṛtsamatiḥ prabhuḥ // HV_23.54

tathā gṛtsamateḥ putrā brāhmaṇāḥ kṣatriyā viśaḥ 
kāśyasya kāśayo rājan putro dīrghatapās tathā // HV_23.55

babhūva dīrghatapaso vidvān dhanvaṃtariḥ sutaḥ 
dhanvaṃtares tu tanayaḥ ketumān iti viśrutaḥ // HV_23.56

athā ketumataḥ putro vīro bhīmarathaḥ smṛtaḥ 
suto bhīmarathasyāsīd divodāsaḥprajeśvaraḥ | 
divodāsa iti khyātaḥ sarvarakṣaḥpraṇāśanaḥ // HV_23.57

etasminn eva kāle tu purīṃ vārāṇasīṃ nṛpaḥ 
śūnyāṃ niveśayām āsa kṣemako nāma rākṣasaḥ // HV_23.58

śaptā hi sā matimatā nikumbhena mahātmanā 
śūnyā varṣasahasraṃ vai bhavitrīti nararṣabha // HV_23.59

tasyāṃ tu śaptamātrāyāṃ divodāsaḥ prajeśvaraḥ 
viṣayānte purīṃ ramyāṃ gomatyāṃ saṃnyaveśayat // HV_23.60
bhadraśreṇyasya pūrvaṃ tu purī vārāṇasībhavat | yaduvaṃśaprasūtasya tapasy abhiratasya ca | 
bhadraśreṇyasya putrāṇāṃ śatam uttamadhanvinām 
hatvā niveśayām āsa divodāsaḥ prajeśvaraḥ // HV_23.61

divodāsasya putras tu vīro rājā pratardanaḥ 
pratardanasya putrau dvau vatso bhārgava eva ca // HV_23.62

alarko rājaputraś ca rājā saṃnatimān bhuvi 
hehayasya tu dāyādyaṃ hṛtavān vai mahīpatiḥ // HV_23.63

ājahre pitṛdāyādyaṃ divodāsahṛtaṃ balāt 
tasyānvaye suhotro 'bhūd rājā paramadhārmikaḥ | 
bhadraśreṇyasya putreṇa durdamena mahātmanā 
divodāsena bālo hi ghṛṇayā sa visarjitaḥ // HV_23.64

aṣṭāratho nāma nṛpaḥ suto bhīmarathasya vai 
tena putreṣu bāleṣu prahṛtaṃ tasya bhārata 
vairasyāntaṃ mahārāja kṣatriyeṇa vidhitsatā // HV_23.65
so 'py evaṃ putrasaṃhāraṃ kurvan pañcatvamāgataḥ | 
alarkaḥ kāśirājas tu brahmaṇyaḥ satyasaṃgaraḥ 
alarkaṃ prati rājānaṃ śloko gītaḥ purātanam | 
ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi ṣaṣṭiṃ varṣaśatāni ca // HV_23.66
tasyāsītsumahadrājyaṃ rūpayauvanaśālinaḥ | 
yuvā rūpeṇa saṃpanna āsīt kāśikulodvahaḥ 
lopāmudrāprasādena paramāyur avāpa saḥ // HV_23.67

vayaso 'nte mahābāhur hatvā kṣemakarākṣasam 
ramyāṃ niveśayām āsa purīṃ vārāṇasīṃ nṛpaḥ // HV_23.68

alarkasya tu dāyādaḥ kṣemo nāma mahāyaśāḥ 
kṣemako nāma pārthivaḥ |
kṣemakasya tu putro vai |
kṣemasya ketumān putro varṣaketus tato 'bhavat // HV_23.69

varṣaketos tu dāyādo vibhur nāma prajeśvaraḥ 
ānartas tu vibhoḥ putraḥ sukumāras tato 'bhavat // HV_23.70

sukumārasya putras tu satyaketur mahārathaḥ 
suto 'bhavan mahātejā rājā paramadhārmikaḥ 
karantur nāma nṛpatis tasya putrau babhūvatuḥ | 
brahmaṇyau satyasaṃpannau bhārgo vatsas tathaiva ca | 
vatsasya vatsabhūmis tu bhārgabhūmis tu bhārgavāt // HV_23.71

ete tv aṅgirasaḥ putrā jātā vaṃśe 'tha bhārgave 
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś ca bharatarṣabha // HV_23.72
karmabhis te tapomūlaiḥ sthitāḥkurukulodvaha | 
suhotrasya bṛhat putro bṛhatas tanayās trayaḥ 
ajamīḍho dvimīḍhaś ca purumīḍhaś ca vīryavān // HV_23.73

ajamīḍhasya patnyas tu tisro vai yaśasānvitāḥ 
nīlī ca keśinī caiva dhūminī ca varāṅganā // HV_23.74

ajamīḍhasya keśinyāṃ jajñe jahnuḥ pratāpavān 
ya ājahre mahāsattraṃ sarvamedham mahāmakham // HV_23.75

patilobhena yaṃ gaṅgā vitate 'bhisasāra ha 
necchataḥ plāvayām āsa tasya gaṅgā ca tat sadaḥ // HV_23.76

tayā ca plāvitaṃ dṛṣṭvā yajñavāṭaṃ samantataḥ 
sauhotrir abravīd gaṅgāṃ kruddho bharatasattama // HV_23.77

eṣa te triṣu lokeṣu saṃkṣipyāpaḥ pibāmy aham 
asya gaṅge 'valepasya sadyaḥ phalam avāpnuhi // HV_23.78

tataḥ pītāṃ mahātmāno gaṅgāṃ dṛṣṭvā maharṣayaḥ 
upaninyur mahābhāgāṃ duhitṛtvāya jāhnavīm // HV_23.79

yuvanāśvasya putrīṃ tu kāverīṃ jahnur āvahat 
gaṅgāśāpena dehārdhaṃ yasyāḥ paścān nadīkṛtam // HV_23.80

jahnos tu dayitaḥ putro ajako nāma vīryavān 
ajakasya tu dāyādo balākāśvo mahīpatiḥ // HV_23.81

babhūva mṛgayāśīlaḥ kuśikas tasya cātmajaḥ 
pahlavaiḥ saha saṃvṛddho rājā vanacaraiḥ sa ha // HV_23.82

kuśikas tu tapas tepe putram indrasamaṃ prabhuḥ 
labheyam iti taṃ śakras trāsād abhyetya jajñivān // HV_23.83

sa gādhir abhavad rājā maghavān kauśikaḥ svayam 
viśvāmitras tu gādheyo rājā viśvarathaś ca ha // HV_23.84

viśvajid viśvakṛc caiva tathā satyavatī nṛpa 
ṛcīkāj jamadagnis tu satyavatyām ajāyata // HV_23.85

viśvāmitrasya tu sutā devarātādayaḥ smṛtāḥ 
prakhyātās triṣu lokeṣu teṣāṃ nāmāni me śṛṇu // HV_23.86

devaśravāḥ katiś caiva yasmāt kātyāyanāḥ smṛtāḥ 
śālāpatir hiraṇyākṣo reṇur yasyātha reṇukā // HV_23.87

sāṃkṛtyo gālavo rājan maudgalyaśveti viśrutāḥ 
teṣāṃ khyātāni gotrāṇi kauśikānāṃ mahātmanām // HV_23.88

pāṇino babhravaś caiva dhānaṃjayyās tathaiva ca 
pārthivā devarātāś ca sālaṅkāyanasauśravāḥ // HV_23.89

lohityā yamadūtaś ca tathā kārīṣayaḥ smṛtāḥ 
viśrutāḥ kauśikā rājaṃs tathānye saindhavāyanāḥ 
ṛṣyantaravivāhyāś ca kauśikā bahavaḥ smṛtāḥ // HV_23.90

pauravasya mahārāja brahmarṣeḥ kauśikasya ca 
saṃbandho hy asya vaṃśe 'smin brahmakṣatrasya viśrutaḥ // HV_23.91

viśvāmitrātmajānāṃ tu śunaḥśepo 'grajaḥ smṛtaḥ 
bhārgavaḥ kauśikatvaṃ hi prāptaḥ sa munisattamaḥ // HV_23.92

śabarādayaś ca saptānye viśvāmitrasya vai sutāḥ 
dṛṣadvatīsutaś cāpi viśvāmitrād athāṣṭakaḥ // HV_23.93

aṣṭakasya suto lauhiḥ prokto jahnugaṇo mayā 
ājamīḍho 'paro vaṃśaḥ śrūyatāṃ bharatarṣabha // HV_23.94

ajamīḍhāt tu nīlyāṃ vai suśāntir udapadyata 
purujātiḥ suśāntes tu bāhyāśvaḥ purujātitaḥ // HV_23.95

bāhyāśvatanayāḥ pañca babhūvur amaropamāḥ 
mudgalaḥ sṛñjayaś caiva rājā bṛhadiṣus tathā // HV_23.96

yavīnaraś ca vikrāntaḥ kṛmilāśvaś ca pañcamaḥ 
pañceme rakṣaṇāyālaṃ deśānām iti viśrutāḥ // HV_23.97

pañcānāṃ viddhi pāñcālān sphītān puṇyajanāvṛtān 
alaṃ saṃrakṣaṇe teṣāṃ pāñcālā iti viśrutāḥ // HV_23.98

mudgalasya tu dāyādo maudgalyaḥ sumahāyaśāḥ 
sarva ete mahātmānaḥ kṣatropetādvijātayaḥ | 
ete hy aṅgirasaḥ pakṣaṃ saṃśritāḥ kaṇvamaudgalāḥ || 
mudgalasya suto jyeṣṭho brahmarṣiḥ sumahātapāḥ | 
indrasenā yato garbhaṃ vadhryaśvaṃ pratyapadyata // HV_23.99
vadhryaśvān mithunaṃjajñe menakāyām iti śrutiḥ | divodāsaś ca rājarṣir ahalyā ca yaśasvinī || śaradvatasya dāyādam ahalyā saṃprasūyata | śatānandam ṛṣiśreṣṭhaṃ tasyāpi sumahāyaśāḥ | putraḥ satyadhṛtir nāma dhanurvedasya pāragaḥ || tasya satyadhṛte reto dṛṣṭvāpsarasam agrataḥ | atha skannaṃ śarastambe mithunaṃ samapadyata || kṛpayā tac ca jagrāha śaṃtanur mṛgayāṃ gataḥ | kṛpaḥ smṛtaḥ sa vai tasmād gautamī ca kṛpī tathā | ete śāradvatāḥ proktā ete te gautamāḥ smṛtāḥ || ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi divodāsasya saṃtatim | divodāsasya dāyādo brahmarṣir mitrayur nṛpaḥ || maitreyāṇāṃ tataḥ somo maitreyās tu tataḥ smṛtāḥ | ete vipañcitāḥ pakṣāḥ kṣatropetās tu bhārgavāḥ | 
āsīt pañcavanaḥ putraḥ sṛñjayasya mahātmanaḥ 
sutaḥ pañcavanasyāpi somadatto mahīpatiḥ // HV_23.100

somadattasya dāyādaḥ sahadevo mahāyaśāḥ 
sahadevasutaś cāpi somako nāma pārthivaḥ // HV_23.101
ajamīḍhāt punar jātaḥ kṣīṇe vaṃśe tu somakaḥ | 
somakasya suto jantur yasya putraśataṃ babhau 
teṣāṃ yavīyān pṛṣato drupadasya pitā prabhuḥ // HV_23.102
dhṛṣṭadyumnaḥ tudrupadād dhṛṣṭaketuś ca tatsutaḥ || ājamīḍhāḥ smṛtā hy ete mahātmānas tu somakāḥ | putrāṇām ajamīḍhasya somakatvaṃ mahātmanaḥ | 
mahiṣī tv ajamīḍhasya dhūminī putragṛddhinī 
tṛtīyā tava pūrveṣāṃ jananī pṛthivīpate // HV_23.103

sā tu putrārthinī devī vratacaryāsamāhitā 
tapo varṣāśataṃ tepe strībhiḥ paramaduścaram // HV_23.104

hutvāgniṃ vidhivat sā tu pavitramitabhojanā 
agnihotrakuśeṣv eva suṣvāpa janamejaya // HV_23.105

dhūminyā sa tayā devyā ajamīḍhaḥ sameyivān 
ṛkṣaṃ sā janayām āsa dhūmavarṇaṃ sudarśanam // HV_23.106

ṛkṣāt saṃvaraṇo jajñe kuruḥ saṃvaraṇāt tathā 
yaḥ prayāgād apakramya kurukṣetraṃ cakāra ha // HV_23.107
tad vaitat sa mahābhāgo varṣāṇi subahūny atha | tapyamāne tadā śakro yatrāsya varado babhau | 
puṇyaṃ ca ramaṇīyaṃ ca puṇyakṛdbhir niṣevitam 
tasyānvavāyaḥ sumahān yasya nāmnā stha kauravāḥ // HV_23.108

kuroś ca putrāś catvāraḥ sudhanvā sudhanus tathā 
parīkṣic ca mahābāhuḥ pravaraś cārimejayaḥ // HV_23.109
sudhanvanas tu dāyādaḥ suhotro matimān smṛtaḥ | cyavanas tasya putras tu rājā dharmārthakovidaḥ || cyavanāt kṛtayajñas tu iṣṭvā yajñaiḥ sa dharmavit | viśrutaṃ janayām āsa putram indrasakhaṃ nṛpaḥ || caidyoparicaraṃ vīraṃ vasuṃ nāmāntarikṣagam | caidyoparicarāj jajñe girikā sapta mānavān || mahāratho magadharāḍ viśruto yo bṛhadrathaḥ | pratyagrahaḥ kuśaś caiva yam āhur maṇivāhanam | mārutaś ca yaduś caiva matsyakālī ca sattamaḥ || bṛhadrathasya dāyādaḥ kuśāgro nāma viśrutaḥ | kuśāgrasyātmajo vidvān ṛṣabho nāma vīryavān || dāyādas tasya vikrānto rājā satyahitaḥ smṛtaḥ | tasya putraḥ sa dharmātmā nāmnā ūrjas tu jajñivān | ūrjasya saṃbhavaḥ putro yasya jajñe sa vīryavān || śakale dve sa vai jāto jarayā saṃdhitaḥ sa tu | jarayā saṃdhito yasmāj jarāsaṃdhas tataḥ smṛtaḥ || sarvakṣatrasya jetāsau jarāsaṃdho mahābalaḥ | jarāsaṃdhasya putro vai sahadevaḥ pratāpavān || sahadevātmajaḥ śrīmān udāyiḥ sa mahāyaśāḥ | udāyir janayām āsa putraṃ paramadhārmikam | śrutadharmeti nāmānaṃ magadhān yo 'vasad vibhuḥ | vṛṣabhasya tudāyādaḥ puṣpavān nāma dhārmikaḥ | 
parīkṣitas tu tanayo dhārmiko janamejayaḥ 
janamejayasya dāyādās traya eva mahārathāḥ | 
jahnos tukathayiṣyāmi yatra jāto 'si pārthiva || 
jahnus tv ajanayat putraṃ surathaṃ nāma bhūmipam | 
śrutaseno 'grasenau ca bhīmasenaś ca nāmataḥ // HV_23.110
ete sarve mahābhāgā vikrāntā balaśālinaḥ | 
janamejayasya putrau tu suratho matimāṃs tathā 
surathasya tu vikrāntaḥ putro jajñe vidūrathaḥ // HV_23.111

vidūrathasya dāyāda ṛkṣa eva mahārathaḥ 
dvitīyaḥ sa babhau rājā nāmnā tenaiva saṃjñitaḥ // HV_23.112

dvāv ṛkṣau tava vaṃśe 'smin dvāv eva ca parīkṣitau 
bhīmasenās trayo rājan dvāv eva janamejayau // HV_23.113

ṛkṣasya tu dvitīyasya bhīmaseno 'bhavat sutaḥ 
pratīpo bhīmasenasya pratīpasya tu śāṃtanuḥ 
devāpir bāhlikaś caiva traya eva mahārathāḥ // HV_23.114

śāṃtanoḥ prasavas tv eṣa yatra jāto 'si pārthiva 
bāhlikasya tu rājyaṃ vai saptabāhlyaṃ viśāṃ pate // HV_23.115

bāhlikasya sutaś caiva somadatto mahāyaśāḥ 
jajñire somadattāt tu bhūrir bhūriśravāḥ śalaḥ // HV_23.116

upādhyāyas tu devānāṃ devāpir abhavan muniḥ 
cyavanasya putraḥ kṛtaka iṣṭaś cāsīn mahātmanaḥ // HV_23.117

śāṃtanus tv abhavad rājā kauravāṇāṃ dhuraṃdharaḥ // HV_23.118
śāṃtanoḥsaṃpravakṣyāmi yatra jāto 'si pārthiva || gāṅgaṃ devavrataṃ nāma putraṃ so 'janayat prabhuḥ | sa tu bhīṣma iti khyātaḥ pāṇḍavānāṃ pitāmahaḥ | 
kālī vicitravīryaṃ tu janayām āsa bhārata 
śāṃtanor dayitaṃ putraṃ dharmātmānam akalmaṣam // HV_23.119

kṛṣṇadvaipāyanac caiva kṣetre vaicitravīryake 
dhṛtarāṣṭraṃ ca pāṇḍuṃ ca viduraṃ cāpy ajījanat // HV_23.120
dhṛtarāṣṭras tu gāndhāryāṃ putrānajanayac chatam | teṣāṃ duryodhanaḥ śreṣṭhaḥ sarveṣām eva sa prabhuḥ | 
pāṇḍor dhanaṃjayaḥ putraḥ saubhadras tasya cātmajaḥ 
abhimanyoḥ parīkṣit tu pitā tava janeśvara // HV_23.121

eṣa te pauravo vaṃśo yatra jāto 'si pārthiva 
turvasos tu pravakṣyāmi druhyoś cānor yados tathā // HV_23.122

turvasos tu suto vahnir vahner gobhānur ātmajaḥ 
gobhānos tu suto rājā triśānur aparājitaḥ // HV_23.123

karaṃdhamas tu triśānor maruttas tasya cātmajaḥ 
anyas tv āvikṣito rājā maruttaḥ kathitas tava // HV_23.124

anapatyo 'bhavad rājā yajvā vipuladakṣiṇaḥ 
duhitā saṃmatā nāma tasyāsīt pṛthivīpateḥ // HV_23.125

dakṣiṇārthaṃ hi sā dattā saṃvartāya mahātmane 
duḥṣantaṃ pauravaṃ cāpi lebhe putram akalmaṣam // HV_23.126

evaṃ yayāteḥ śāpena jarāsaṃkramaṇe tadā 
pauravaṃ turvasor vaṃśaḥ praviveśa nṛpottama // HV_23.127

duḥṣantasya tu dāyādaḥ śarutthāmaḥ prajeśvaraḥ 
śarutthāmād athākrīḍaś catvāras tasya cātmajāḥ // HV_23.128

pāṇḍyaś ca keralaś caiva kolaś colaś ca pārthivaḥ 
teṣāṃ janapadāḥ sphītāḥ pāṇḍyaś colaś ca keralāḥ // HV_23.129

druhyos tu tanayo rājan babhrusenaś ca pārthivaḥ 
aṅgārasetus tatputro marutāṃ patir ucyate // HV_23.130

yauvanāśvena samare kṛcchreṇa nihato balī 
yuddhaṃ sumahad āsīd dhi māsān pari caturdaśa // HV_23.131

aṅgārasya tu dāyādo gāndhāro nāma pārthivaḥ 
khyāyate yasya nāmnā vai gāndhāraviṣayo mahān 
gāndhāradeśajāś caiva turagā vājināṃ varāḥ // HV_23.132

anos tu putro dharmo 'bhūd dhṛtas tasyātmajo 'bhavat 
dhṛtāt tu duduho jajñe pracetās tasya cātmajaḥ 
pracetasaḥ sucetās tu kīrtitā hy anavo mayā // HV_23.133
yador vaṃśaṃpravakṣyāmi jyeṣṭhasyottamatejasaḥ | vistareṇanupūrvyā ca gadato me niśāmaya | yasya śravaṇamātreṇa pātakebhyaḥpramucyate | 
babhūvus tu yadoḥ putrāḥ pañca devasutopamāḥ 
sahasradaḥ payodaś ca kroṣṭā nīlo 'ñjikas tathā // HV_23.134

sahasradasya dāyādās trayaḥ paramadhārmikāḥ 
śatajin nāma pārthivaḥ |
śatajitaḥ sutāḥ khyātās |
hehayaś ca hayaś caiva rājan veṇuhayas tathā // HV_23.135

hehayasyābhavat putro dharmanetra iti śrutaḥ 
dharmanetrasya kāntas tu kāntaputrās tato 'bhavan // HV_23.136
sāhañjasya mahiṣmāṃs tu bhadraśreṇyaś catatsutaḥ | sāhañjanī nāmapurī tena rājñā niveśitā || sāhañjasya tu dāyādo mahiṣmān nāma pārthivaḥ | māhiṣmatī nāma purī yena rājñā niveśitā || āsīn mahiṣmataḥ putro bhadraśreṇyaḥ pratāpavān | vārāṇasyadhipo rājā kathitaḥ pūrvam eva tu | bhadraśreṇyasya dāyādo durdamo nāma viśrutaḥ || durdamasya suto dhīmān kanako nāma nāmataḥ | kanakasya tu dāyādāś catvāro lokaviśrutāḥ | 
kṛtavīryaḥ kṛtaujāś ca kṛtadhanvā tathaiva ca 
kṛtāgniś ca caturtho 'bhūt kṛtavīryāt tathārjunaḥ // HV_23.137

yaḥ sa bāhusahasreṇa saptadvīpeśvaro 'bhavat 
jigāya pṛthivīm eko rathenādityavarcasā // HV_23.138

sa hi varṣaśataṃ taptvā tapaḥ paramaduścaram 
dattam ārādhayām āsa kārtavīryo 'trisaṃbhavam // HV_23.139

tasmai datto varān prādāc caturo bhūritejasaḥ 
pūrvaṃ bāhusahasraṃ tu prārthitaṃ paramaṃ varam // HV_23.140

adharme dhīyamānasya sadbhiḥ syān me nibarhaṇam 
ugreṇa pṛthivīṃ jitvā dharmeṇaivānurañjanam // HV_23.141

saṃgrāmān subahūñ jitvā hatvā cārīn sahasraśaḥ 
saṃgrāme vartamānasya vadhaṃ cābhyadhikād raṇe // HV_23.142

tasya bāhusahasraṃ tu yudhyataḥ kila bhārata 
yogād yogeśvarasyāgre prādurbhavati māyayā // HV_23.143

teneyaṃ pṛthivī kṛtsnā saptadvīpā sapattanā 
sasamudrā sanagarā ugreṇa vidhinā jitā // HV_23.144

tena saptasu dvīpeṣu sapta yajñaśatāni vai 
prāptāni vidhinā rājñā śrūyante janamejaya // HV_23.145

sarve yajñā mahābāho tasyāsan bhūridakṣiṇāḥ 
sarve kāñcanayūpāś ca sarve kāñcanavedayaḥ // HV_23.146

sarve devair mahārāja vimānasthair alaṃkṛtāḥ 
gandharvair apsarobhiś ca nityam evopaśobhitāḥ // HV_23.147

yasya yajñe jagau gāthāṃ gandharvo nāradas tathā 
varīdāsātmajo vidvān mahimnā tasya vismitaḥ // HV_23.148

na nūnaṃ kārtavīryasya gatiṃ yāsyanti pārthivāḥ 
yajñair dānais tapobhir vā vikrameṇa śrutena vā // HV_23.149
pañcāśītisahasrāṇi avyāhatabalaḥ samāḥ | akarod arjuno rājyaṃ hariṃ caivānvahaṃ smaran | anaṣṭavittasmaraṇe bubhuje 'kṣayyaṣaḍvasu | 
sa hi saptasu dvīpeṣu khaḍgī carmī śarāsanī 
rathī dvīpān anucaran yogī saṃdṛśyate nṛbhiḥ // HV_23.150
anaṣṭadravyatā caiva na śoko na ca vibhramaḥ | prabhāveṇa mahārājñaḥ prajā dharmeṇa rakṣataḥ || sa sarvaratnabhāk samrāṭ cakravartī babhūva ha | sa eva paśupālo 'bhūt kṣetrapālaḥ sa eva ca | sa eva vṛṣṭyā parjanyo yogitvād arjuno 'bhavat || sa vai bāhusahasreṇa jyāghātakaṭhinatvacā | bhāti raśmisahasreṇa śaradīva ca bhāskaraḥ || sa hi nāgān manuṣyeṣu māhiṣmatyāṃ mahādyutiḥ | karkoṭakasutāñ jitvā puryāṃ tasyāṃ nyaveśayat || sa vai vegaṃ samudrasya prāvṛṭkāle 'mbujekṣaṇaḥ | krīḍann iva bhujodbhinnaṃ pratisrotaś cakāra ha || luṇṭhitā krīḍatā tena phenasragdāmamālinī | caladūrmisahasreṇa śaṅkitābhyeti narmadā || tasya bāhusahasreṇa kṣubhyamāṇe mahodadhau | bhayān nilīnā niśceṣṭāḥ pātālasthā mahāsurāḥ || cūrṇīkṛtamahāvīciṃ calanmīnamahātimim | mārutāviddhaphenaugham āvartakṣobhaduḥsaham || prāvartayat tadā rājā sahasreṇa ca bāhunā | devāsurasamākṣiptaḥ kṣīrodam iva mandaraḥ || mandarakṣobhacakitā amṛtotpādaśaṅkitāḥ | sahasotpatitā bhītā bhīmaṃ dṛṣṭvā nṛpottamam || natā niścalamūrdhāno babhūvus te mahoragāḥ | sāyāhne kadalīkhaṇḍaiḥ kampitās tasya vāyunā || sa vai baddhvā dhanur jyābhir utsiktaṃ pañcabhiḥ śaraiḥ | laṅkeśaṃ mohayitvā tu sabalaṃ rāvaṇaṃ balāt | nirjityaiva samānīya māhiṣmatyāṃ babandha tam || śrutvā tu baddhaṃ paulastyaṃ rāvaṇaṃ tv arjunena tu | tato gatvā pulastyas tam arjunaṃ dadṛśe svayam | mumoca rakṣaḥ paulastyaṃ pulastyenānuyācitaḥ || yasya bāhusahasrasya babhūva jyātalasvanaḥ | yugānte tv ambudasyeva sphuṭato hy aśaner iva || aho bata mṛdhe vīryaṃ bhārgavasya yad acchinat | rājño bāhusahasraṃ tu haimaṃ tālavanaṃ yathā || tṛṣitena kadā cit sa bhikṣitaś citrabhānunā | pañcāśītisahasrāṇi varṣāṇāṃ vai narādhipaḥ | uvāsa tām anusarann avagāḍhomahārṇavaṃ | cakāroddhatavelāntam akālaprāvṛḍuddhataṃ | 
sa bhikṣām adadād vīraḥ sapta dvīpān vibhāvasoḥ 
purāṇigrāmaghoṣāṃś ca viṣayāṃś caiva sarvaśaḥ | 
jajvāla tasya sarvāṇi citrabhānur didhakṣayā || 
sa tasya puruṣendrasya prabhāveṇa mahātmanaḥ | 
dadāha kārtavīryasya śailāṃś caiva vanāni ca || 
sa śūnyam āśramaṃ ramyaṃ varuṇasyātmajasya vai | 
dadāha balavadbhītaś citrabhānuḥ sa haihayaḥ | 
yaṃ lebhe varuṇaḥ putraṃ purā bhāsvantam uttamam | 
vasiṣṭhaṃ nāma sa muniḥ khyāta āpava ity uta | 
yatrāpavas tu taṃ krodhāc chaptavān arjunaṃ vibhuḥ // HV_23.151

yasmān na varjitam idaṃ vanaṃ te mama hehaya 
tasmāt te duṣkaraṃ karma kṛtam anyo hariṣyati 
arjuno nāma kauravyaḥ pāṇḍavaḥ kuntinandanaḥ // HV_23.152
rāmo nāmamahābāhur jāmadagnyaḥ pratāpavān | 
chittvā bāhusahasraṃ te pramathya tarasā balī 
tapasvī brāhmaṇaś ca tvāṃ haniṣyati sa bhārgavaḥ // HV_23.153

anaṣṭadravyatā yasya babhūvāmitrakarśana 
prabhāveṇa narendrasya prajā dharmeṇa rakṣataḥ // HV_23.154

rāmāt tato 'sya mṛtyur vai tasya śāpān mahāmuneḥ 
varaś caiṣa hi kauravya svayam eva vṛtaḥ purā // HV_23.155

tasya putraśatasyāsan pañca śeṣā mahātmanaḥ 
kṛtāstrā balinaḥ śūrā dharmātmāno yaśasvinaḥ // HV_23.156

śūrasenaś ca śūraś ca dhṛṣṭoktaḥ kṛṣṇa eva ca 
jayadhvajaś ca nāmnāsīd āvantyo nṛpatir mahān 
kārtavīryasya tanayā vīryavanto mahārathāḥ // HV_23.157

jayadhvajasya putras tu tālajaṅgho mahābalaḥ 
tasya putrāḥ śatākhyās tu tālajaṅghā iti śrutāḥ // HV_23.158

teṣāṃ kule mahārāja hehayānāṃ mahātmanām 
vītihotrāḥ sujātāś ca bhojāś cāvantayas tathā // HV_23.159

tauṇḍikerā iti khyātās tālajaṅghās tathaiva ca 
bharatāś ca sujātāś ca bahutvān nānukīrtitāḥ // HV_23.160

vṛṣaprabhṛtayo rājan yādavāḥ puṇyakarmiṇaḥ 
vṛṣo vaṃśadharas tatra tasya putro 'bhavan madhuḥ 
madhoḥ putraśataṃ tv āsīd vṛṣaṇas tasya vaṃśabhāk // HV_23.161

vṛṣaṇād vṛṣṇayaḥ sarve madhos tu mādhavāḥ smṛtāḥ 
yādavā yadunā cāgre nirucyante ca hehayāḥ // HV_23.162
śūrāś ca śūravīrāś ca śūrasenās tathānagha || śūrasena iti khyātas tasya deśo mahātmanaḥ | 
na tasya vittanāśaḥ syān naṣṭaṃ pratilabhec ca saḥ 
kārtavīryasya yo janma kathayed iha nityaśaḥ // HV_23.163
vittavāṃś ca bhavec caiva dharmaścaiva vivardhate | yathā sṛṣṭir yador jātā tathā svarge mahīyate | kimarthaṃ tad vanaṃ dagdham āpavasya mahātmanaḥ | kārtavīryeṇa vikramya tan me brūhi prapṛcchataḥ || rakṣitā sa hi rājarṣiḥ prajānām iti naḥ śrutam | kathaṃ sa rakṣitā bhūtvā nāśayām āsa tadvanam || ādityo viprarūpeṇa kārtavīryam upasthitaḥ | tṛptim ekām prayacchasva ādityo 'ham upasthitaḥ || bhagavan kena tṛptis te bhaved brūhi vibhāvaso | kīdṛśaṃ bhojanaṃ dadmi śrutvā te vidadhāmy aham || sthāvaraṃ dehi me sarvam āhāraṃ vadatāṃ vara | tena tṛpsir bhaven mahyaṃ tena tuṣṭiś ca pārthiva || na śakyaṃ sthāvaraṃ sarvaṃ tejasā mānuṣeṇa tu | nirdagdhuṃ tapatāṃ śreṣṭha tvām eva praṇamāmy aham || tuṣṭas te 'haṃ śarān dadmi cākṣayān sarvatomukhān | ye [pra]kṣiptāḥ saṃjvalanti mama tejaḥsamanvitāḥ || āviṣṭas tejasā me 'dya sthāvaraṃ śoṣayiṣyasi | śuṣkaṃ bhasma kariṣyāmi tena tṛptir narādhipa || tataḥ śarāṃs tadādityo arjunāya tadā dadau | tataḥ sa prācyam adahat sthāvaraṃ sarvam eva tat || āśramān atha grāmāṃś ca ghoṣāṃś ca nagarāṇy api | tapovanāni ramyāṇi vanāny upavanāni ca || evaṃ sa prācyam adahat tataḥ sarvaṃ pradakṣiṇam | nirvṛkṣā nistṛṇā bhūmir dagdhā sā yogatejasā || etasminn eva kāle tu āpavo jalam āśritaḥ | daśa varṣasahasrāṇi jalavāsī mahān ṛṣiḥ || pūrṇe vrate mahātejā udatiṣṭhan mahān ṛṣiḥ | krodhāc chaśāpa rājarṣiṃ kīrtitaṃ vai yathā mayā | 
ete yayātiputrāṇāṃ pañca vaṃśā viśāṃ pate 
kīrtitā lokavīrāṇāṃ ye lokān dhārayanti vai 
bhūtānīva mahārāja pañca sthāvarajaṅgamam // HV_23.164

śrutvā pañcavisargaṃ tu rājā dharmārthakovidaḥ 
vaśī bhavati pañcānām ātmajānāṃ tatheśvaraḥ // HV_23.165

labhet pañca varāṃś caiṣa durlabhān iha laukikān 
āyuḥ kīrtiṃ dhanaṃ putrān aiśvaryaṃ bhūya eva ca 
dhāraṇāc chravaṇāc caiva pañcavargasya bhārata // HV_23.166
lobhate manujaḥ śraiṣṭhyaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate | 
kroṣṭos tu śṛṇu rājendra vaṃśam uttamapūruṣam 
yador vaṃśadharasyeha yajvanaḥ puṇyakarmaṇaḥ // HV_23.167

kroṣṭor hi vaṃśaṃ śrutvemaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate 
yasyānvavāyajo viṣṇur harir vṛṣṇikulaprabhuḥ // HV_23.168

gāndhārī caiva mādrī ca kroṣṭor bhārye babhūvatuḥ 
gāndhārī janayām āsa anamitraṃ mahābalam // HV_24.1

mādrī yudhājitaṃ putraṃ tato vai devamīḍhuṣam 
teṣāṃ vaṃśas tridhā bhūto vṛṣṇīnāṃ kulavardhanaḥ // HV_24.2

mādryāḥ putrau tu jajñāte śrutau vṛṣṇyandhakāv ubhau 
jajñāte tanayau vṛṣṇeḥ śvaphalkaś citrakas tathā // HV_24.3

śvaphalkas tu mahārāja dharmātmā yatra vartate 
nāsti vyādhibhayaṃ tatra nāvarṣabhayam apyuta // HV_24.4

kadā cit kāśirājasya vibhor bharatasattama 
trīṇi varṣāṇi viṣaye nāvarṣat pākaśāsanaḥ // HV_24.5

sa tatra vāsayām āsa śvaphalkaṃ paramārcitam 
śvaphalkaparivarte ca vavarṣa harivāhanaḥ // HV_24.6
sā mātur udarasthā tu bahūnvarṣagaṇān kila | nivasantī na vai jajñe garbhasthāṃ tāṃ pitābravīt || jāyasva śīghraṃ bhadraṃ te kimartham iha tiṣṭhasi | provāca cainaṃ garbhasthā kanyā gāṃ ca dine dine || yadi dadyāṃ tato 'dyāhaṃ jāyayiṣyāmi tāṃ pitā | tathety uvāca taṃ cāsyāḥ pitā kāmam apūrayat | 
śvaphalkaḥ kāśirājasya sutāṃ bhāryām avindata 
gāndinīṃ nāma sā gāṃ tu dadau vipreṣu nityaśaḥ // HV_24.7

dātā yajvā ca dhīraś ca śrutavān atithipriyaḥ 
akrūraḥ suṣuve tasmāc chvaphalkād bhūridakṣiṇaḥ // HV_24.8

upamadgus tathā madgur mṛdaraś cārimejayaḥ 
arikṣepas tathopekṣaḥ śatrughno 'thārimardanaḥ // HV_24.9

carmabhṛd yudhivarmā ca gṛdhramojās tathāntakaḥ 
āvāhaprativāhau ca sundarā ca varāṅganā // HV_24.10
viśrutā sāmbamahiṣī kanyā cāsyapunarnavā | rūpayauvanasaṃpannā sarvabhūtamanoharā || akrūrāt kāśikanyāyāṃ satyaketur ajāyata | 
akrūreṇaugrasenyāṃ tu sugātryāṃ kurunandana 
prasenaś copadevaś ca jajñāte devavarcasau // HV_24.11

citrakasyābhavan putrāḥ pṛthur vipṛthur eva ca 
aśvagrīvo 'śvabāhuś ca supārśvakagaveṣaṇau // HV_24.12

ariṣṭanemir aśvaś ca sudharmā dharmabhṛt tathā 
subāhur bahubāhuś ca śraviṣṭhāśravaṇe striyau // HV_24.13

aśmakyāṃ janayām āsa śūraṃ vai devamīḍhuṣam 
mahiṣyāṃ jajñire śūrād bhojyāyāṃ puruṣā daśa // HV_24.14

vasudevo mahābāhuḥ pūrvam ānakadundubhiḥ 
jajñe yasya prasūtasya dundubhyaḥ prāṇadan divi // HV_24.15

ānakānāṃ ca saṃhrādaḥ sumahān abhavad divi 
papāta puṣpavarṣaṃ ca śūrasya bhavane mahat // HV_24.16

manuṣyaloke kṛtsne 'pi rūpe nāsti samo bhuvi 
yasyāsīt puruṣāgryasya kāntiś candramaso yathā // HV_24.17

devabhāgas tato jajñe tato devaśravāḥ punaḥ 
anādhṛṣṭiḥ kanavako vatsavān atha gṛñjimaḥ // HV_24.18

śyāmaḥ śamīko gaṇḍūṣaḥ pañca cāsya varāṅganāḥ 
pṛthukīrtiḥ pṛthā caiva śrutadevā śrutaśravā 
rājādhidevī ca tathā pañcaitā vīramātaraḥ // HV_24.19
pṛthāṃ duhitaraṃ vavre kuntis tāṃkurunandana | śūraḥ pūjyāya vṛddhāya kuntibhojāya tāṃ dadau | tasmāt kuntīti vikhyātā kuntibhojātmajā pṛthā | 
kuntyasya śrutadevāyām agṛdhnuḥ suṣuve nṛpaḥ 
śrutadevyāṃ kekayas tu pañca putrān akalmaṣān | 
sutardanapurogāṃs tu janayām āsa bhārata || 
rājādhidevī rājendra putrau paramadharmikau | 
vindānuvindāv āvantyau suṣuve bharatarṣabha | 
śrutaśravāyāṃ caidyas tu śiśupālo mahābalaḥ // HV_24.20
yo hato rājasūye vai kṛṣṇena sumahātmanā | 
hiraṇyakaśipur yo 'sau daityarājo 'bhavat purā 
pṛthukīrtyāṃ tu saṃjajñe tanayo vṛddhaśarmaṇaḥ // HV_24.21

karūṣādhipater vīro dantavaktro mahābalaḥ 
pṛthāṃ duhitaraṃ cakre kauntyas tāṃ pāṇḍur āvahat // HV_24.22

yasyāṃ sa dharmavid rājā dharmād jajñe yudhiṣṭhiraḥ 
bhīmasenas tathā vātād indrāc caiva dhanaṃjayaḥ 
loke 'pratiratho vīraḥ śakratulyaparākramaḥ // HV_24.23

anamitrāc chanir jajñe kaniṣṭhād vṛṣṇinandanāt 
śaineyaḥ satyakas tasmād yuyudhānas tu sātyakiḥ // HV_24.24
asaṅgo yuyudhānasya bhūmis tasyābhavatsutaḥ | bhūmer yugaṃdharaḥ putra iti vaṃśaḥ samāpyate | 
uddhavo devabhāgasya mahābhāgaḥ suto 'bhavat 
paṇḍitānāṃ paraṃ prāhur devaśravasam uddhavam // HV_24.25
paṇḍitaṃ nāma rājendra lebhe devaśravāḥsutam | 
aśmaky alabhatāpatnyam anādhṛṣṭiṃ yaśasvinam 
nivṛttaśatruṃ śatrughnaṃ śrutadevā vyajāyata // HV_24.26

śrutadevāprajātas tu naiṣādir yaḥ pariśrutaḥ 
śrutadevāt tu naiṣādiḥ so 'smābhir yaḥpariśrutaḥ | 
ekalavyo mahārāja niṣādaiḥ parivardhitaḥ // HV_24.27
vasudevasya vai putro vāsudevaḥ pratāpavān | 
vatsāvate tv aputrāya vasudevaḥ pratāpavān 
adbhir dadau sutaṃ vīraṃ śauriḥ kauśikam aurasam // HV_24.28
dadau putraṃ svakaṃ śauriḥ kumāramamitaujasam | 
gaṇḍūṣāya tv aputrāya viṣvakseno dadau sutam 
cārudeṣṇaṃ sucāruṃ ca pañcālaṃ kṛtalakṣaṇam // HV_24.29

asaṃgrāmeṇa yo vīro nāvartata kadā cana 
raukmiṇeyo mahābāhuḥ kanīyān bharatarṣabha // HV_24.30

vāyasānāṃ sahasrāṇi yaṃ yāntaṃ pṛṣṭhato 'nvayuḥ 
cārūn adyopayokṣyāmaś cārudeṣṇahatān iti // HV_24.31

tantrijas tantripālaś ca sutau kanavakasya tu 
vīraś cāśvahanuś caiva vīrau tāv atha gṛñjimau // HV_24.32

śyāmaputraḥ sumitras tu śamīko rājyam āvahat 
jugupsamāno bhojatvād rājasūyamavāpa saḥ | 
ajātaśatruḥ śatrūṇāṃ jajñe tasya vināśanaḥ // HV_24.33

vasudevasya tu sutān kīrtayiṣyāmy tāñ śṛṇu // HV_24.34

vṛṣṇes trividham etaṃ tu bahuśākhaṃ mahaujasam 
prakṛtānupayuktatvād vistarān nānukīrtanam | 
dhārayan vipulaṃ vaṃśaṃ nānarthair iha yujyate // HV_24.35

pauravī rohiṇī nāma bāhlikasyātmajā nṛpa 
jyeṣṭhā patnī mahārāja dayitānakadundubheḥ // HV_25.1
yāḥ patnyo vasudevasya caturdaśa varāṅganāḥ | pauravī rohiṇī nāma madirāpi tathāparā | vaiśākhī ca tathā bhadrā sunāmnī caiva pañcamī || sahadevā śāntidevā śrīdevā devarakṣitā | vṛkadevy upadevī ca devakī caiva saptamī || sutanur vaḍavā caiva dve ete paricārike | 
lebhe jyeṣṭhaṃ sutaṃ rāmaṃ śāraṇaṃ śaṭham eva ca 
durdamaṃ damanaṃ śvabhraṃ piṇḍārakakuśīnarau // HV_25.2

citrāṃ nāma kumārīṃ ca rohiṇītanayā nava 
citrā subhadreti punar vikhyātā kurunandana // HV_25.3

vasudevāc ca devakyāṃ jajñe śaurir mahāyaśāḥ 
kīrtimantaṃ suṣeṇaṃ ca bhadrasenam udāradhī | 
mṛtyuṃ samardanaṃ bhadraṃ saṃkarṣaṇam ahīśvaram | 
vipulaṃ teṣv aṣṭatamo svayam eva hariḥ kila | 
rāmāc ca niśaṭho jajñe revatyāṃ dayitaḥ sutaḥ // HV_25.4

subhadrāyāṃ rathī pārthād abhimanyur ajāyata 
akrūrāt kāśikanyāyāṃ satyaketur ajāyata // HV_25.5

vasudevasya bhāryāsu mahābhāgāsu saptasu 
ye putrā jajñire śūrā namatas tān nibodhata // HV_25.6

bhojaś ca vijayaś caiva śāntidevāsutāv ubhau 
upāsaṅgaṃ varaṃ lebhe tanayaṃdevarakṣitā | 
vṛkadevaḥ sunāmāyāṃ gadaś cāsyāḥ sutāv ubhau 
agāvahaṃ mahātmānaṃ vṛkadevī vyajāyata // HV_25.7
vijayaṃ lomapādaṃ ca vardhamānaṃ ca devakī || ete svayaṃ mahātmanā upadevyāṃ ca jajñire | sutanū ca narāvī ca śaurer āstāṃ parigrahaḥ || pauṇḍraś ca kapilaś caiva vasudevasutāv ubhau | narākhyāṃ kapilo jajñe pauṇḍraś ca sutanūsutaḥ | tayor nṛpo 'bhavat pauṇḍraḥ kapilas tu vanaṃ yayau || pūrvyāṃ samabhavad dvīpo vasudevān mahābalaḥ | jarā nāma niṣādānāṃ prabhuḥ sarvadhanuṣmatām | 
kanyā trigartarājasya bhartā vai śiśirāyaṇaḥ 
jijñāsāṃ pauruṣe cakre na caskande 'tha pauruṣam // HV_25.8
kṛṣṇāyasasamācakhyo na pumāṃstvaṃ napuṃsakaḥ | 
kṛṣṇāyasasamaprakhyo varṣe dvādaśame tadā 
mithyābhiśapto gārgyas tu manyunābhisamīritaḥ 
ghoṣakanyām upādāya maithunāyopacakrame // HV_25.9

gopālī tv apsarās tasya gopastrīveṣadhāriṇī 
dhārayām āsa gārgyasya garbhaṃ durdharam acyutam // HV_25.10

mānuṣyāṃ gargyabhāryāyāṃ niyogāc chūlapāṇinaḥ 
sa kālayavano nāma jajñe rājā mahābalaḥ 
vṛṣapūrvārdhakāyās tam avahan vājino raṇe // HV_25.11

aputrasya sa rājñas tu vavṛdhe 'ntaḥpure śiśuḥ 
yavanasya mahārāja sa kālayavano 'bhavat // HV_25.12

sa yuddhakāmo nṛpatiḥ paryapṛcchad dvijottamān 
vṛṣṇyandhakakulaṃ tasya nārado 'kathayad vibhuḥ // HV_25.13

akṣauhiṇyā tu sainyasya mathurām abhyayāt tadā 
dūtaṃ ca preṣayām āsa vṛṣṇyandhakaniveśane // HV_25.14

tato vṛṣṇyandhakāḥ kṛṣṇaṃ puraskṛtya mahāmatim 
sametā mantrayām āsur jarāsaṃdhabhayena ca // HV_25.15

kṛtvā ca niścayaṃ sarve palāyanam arocayan 
tyaktvā gṛhān dhanaṃ sarve palāyanta manoratham | 
vihāya mathurāṃ ramyāṃ mānayantaḥ pinākinam 
kuśasthalīṃ dvāravatīṃ niveśayitum īpsavaḥ // HV_25.16
evaṃ devo mahābāhuḥ pūrvaṃ kṛṣṇaḥprajāpatiḥ | vihārārthaṃ manuṣyāṃśo mānuṣeṣv abhyajāyata | 
iti kṛṣṇasya janmedaṃ yaḥ śucir niyatendriyaḥ 
parvasu śrāvayed vidvān nirṛṇaḥ sa sukhī bhavet // HV_25.17

kroṣṭor evābhavat putro vṛjinīvān mahāyaśāḥ 
vārjinīvatam icchanti svāhiṃ svāhākṛtāṃ varam // HV_26.1

svāhiputro 'bhavad rājā ruṣadgur vadatāṃ varaḥ 
mahākratubhir īje yo vividhair āptadakṣiṇaiḥ // HV_26.2

śataprasūtim icchan vai ruṣadguḥ so 'gryam ātmajam 
citraiś citrarathas tasya putraḥ karmabhir anvitaḥ // HV_26.3

āsīc caitrarathir vīro yajvā vipuladakṣiṇaḥ 
śaśabinduḥ paraṃ vṛttaṃ rājarṣīṇām anuṣṭhitaḥ // HV_26.4

pṛthuśravāḥ pṛthuyaśā rājāsīc chāśabindujaḥ 
śaṃsanti ca purāṇajñāḥ pārthaśravasam antaram // HV_26.5

antarasya suyajñas tu suyajñatanayo 'bhavat 
uṣato yajñam akhilaṃ svadharmam uṣatāṃ varaḥ // HV_26.6
udyatas tasya dharmātmā+ +bhavat putravatāṃvaraḥ | 
śineyur abhavat putra uṣataḥ śatrutāpanaḥ 
maruttas tasya tanayo rājarṣir abhavan nṛpaḥ // HV_26.7

marutto 'labhata jyeṣṭhaṃ sutaṃ kambalabarhiṣam 
cacāra paramaṃ dharmam amarṣāt pretyabhāvavit // HV_26.8

śataprasūtim icchan vai sutaṃ kambalabarhiṣaḥ 
babhūva rukmakavacaḥ śataprasavataḥ sutaḥ // HV_26.9

nihatya rukmakavacaḥ śataṃ kavacināṃ raṇe 
dhanvināṃ niśitair bāṇair avāpa śriyam uttamām // HV_26.10

jajñe ca rukmakavacāt parājit paravīrahā 
jajñire pañca putrās tu mahāvīryāḥ parājitāḥ 
rukmeṣuḥ pṛthurukmaś ca jyāmaghaḥ pālito hariḥ // HV_26.11

pālitaṃ ca hariṃ caiva videhebhyaḥ pitā dadau 
rukmeṣur abhavad rājā pṛthurukmaś ca saṃśritaḥ 
tābhyāṃ pravrājito rājyāj jyāmagho 'vasad āśrame // HV_26.12

praśāntaḥ sa vanasthas tu brāhmaṇenāvabodhitaḥ 
jagāma ratham āsthāya deśam anyaṃ dhvajī rathī // HV_26.13

narmadākūlam ekākī narmadāṃ mṛttikāvatīm 
ṛkṣavantaṃ giriṃ jitvā śuktimatyām uvāsa saḥ // HV_26.14

jyāmaghasyābhavad bhāryā caitrā pariṇatā satī 
aputro 'pi ca rājā sa nānyāṃ bhāryām avindata // HV_26.15

tasyāsīd vijayo yuddhe tatra kanyām avāpa saḥ 
ratham āropya sā nītā patnyarthaṃ strīniveśanam || 
tāṃ dṛṣṭvā ruṣitā śaibyā bhartāram idam abravīt | 
kimartham iyam ānītā sapatnī durnayā mama | 
bhāryām uvāca saṃtrāsāt snuṣeti sa nareśvaraḥ // HV_26.16

etac chrutvābravīd enaṃ kasya ceyaṃ snuṣeti vai 
na hi prasūtā putreṇa nānyā bhāryāsti te'nagha | 
snuṣā saṃbandhavāg eṣā katamena sutena te | 
abravīt tad upaśrutya jyāmaghorājasattamaḥ | 
yas te janiṣyate putras tasya bhāryeti jātabhīḥ // HV_26.17

ugreṇa tapasā tasyāḥ kanyāyāḥ sā vyajāyata 
putryāṃ vidarbhaṃ subhāgā caitrā pariṇatā satī // HV_26.18

rājaputryāṃ tu vidvāṃsau snuṣāyāṃ krathakaiśikau 
paścād vidarbho 'janayac chūrau raṇaviśāradau // HV_26.19
lomapādaṃ tṛtīyaṃ tu putraṃparamadhārmikam || lomapādātmajo babhrur āhvatis tasya cātmajaḥ | āhvateḥ kaiśikaś caiva vidvān paramadhārmikaḥ | kaiśikasya cidiḥ putras tasmāc caidyā nṛpāḥ smṛtāḥ | 
bhīmo vidarbhasya sutaḥ kuntis tasyātmajo 'bhavat 
kunter dhṛṣṭaḥ suto jajñe raṇadhṛṣṭaḥ pratāpavān // HV_26.20

dhṛṣṭasya jajñire śūrās trayaḥ paramadhārmikāḥ 
āvantaś ca daśārhaś ca balī viṣṇuharaś ca yaḥ // HV_26.21

daśārhasya suto vyomā vidvāñ jīmūta ucyate 
jīmūtaputro vṛkatis tasya bhīmarathaḥ sutaḥ // HV_26.22

atha bhīmarathasyāsīt putro navarathas tathā 
tasya cāsīd daśarathaḥ śakunis tasya cātmajaḥ // HV_26.23

tasmāt karambhaḥ kārambhir devarāto 'bhavan nṛpaḥ 
devakṣatro 'bhavat tasya daivakṣatrir mahātmanaḥ // HV_26.24

devagarbhasamo jajñe devakṣatrasya nandanaḥ 
madhūnāṃ vaṃśakṛd rājā madhur madhuravāg api // HV_26.25

madhor jajñe tu vaidarbhyāṃ purutvān puruṣottamaḥ 
putro maruvasas tathā |
āsīn maruvasaḥ putraḥ |
mātā jajñe 'tha vaidarbhyāṃ bhadravatyāṃ kurūdvaha // HV_26.26

ekṣvākī cābhavad bhāryā mātus tasyām ajāyata 
sarvasattvaguṇopetaḥ sātvatāṃ kīrtivardhanaḥ // HV_26.27
yatrāsan sadguṇopetāḥ sātvatāḥ kulavardhanāḥ | 
imāṃ visṛṣṭiṃ vijñāya jyāmaghasya mahātmanaḥ 
yujyate parayā prītyā prajāvāṃś ca bhavaty uta // HV_26.28

satvataḥ sattvasaṃpannān kausalyā suṣuve sutān 
bhajinaṃ bhajamānaṃ ca divyaṃ devāvṛdhaṃ nṛpam // HV_27.1

andhakaṃ ca mahābāhuṃ vṛṣṇiṃ ca yadunandanam 
teṣāṃ visargāś catvāro vistareṇeha tāṅ śṛṇu // HV_27.2

bhajamānasya sṛñjayyau bāhyakā copabāhyakā 
āstāṃ bhārye tayos tasmāj jajñire bahavaḥ sutāḥ // HV_27.3

nimiś ca kramaṇaś caiva viṣṇuḥ śūraḥ puraṃjayaḥ 
ete bāhyakasṛñjayyāṃ bhajamānād vijajñire // HV_27.4

āyutājit sahasrājic chatājic cātha dāsakaḥ 
upabāhyakasṛñjayyāṃ bhajamānād vijajñire // HV_27.5

yajvā devāvṛdho rājā cacāra vipulaṃ tapaḥ 
putraḥ sarvaguṇopeto mama syād iti niścitaḥ // HV_27.6

saṃyujyātmānam evaṃ sa parṇāśāyā jalaṃ spṛśan 
sadopaspṛśatas tasya cakāra priyam āpagā // HV_27.7

cintayābhiparītā sā jagāmaikaviniścayam 
kalyāṇatvān narapates tasya sā nimnagottamā // HV_27.8

nādhyagacchata tāṃ nārīṃ yasyām evaṃvidhaḥ sutaḥ 
bhavet sarvaguṇopeto rājño devāvṛdhasya ca | 
jāyet tasmāt svayaṃ hanta bhavāmy asya sahavratā // HV_27.9

atha bhūtvā kumārī sā bibhratī paramaṃ vapuḥ 
varayām āsa nṛpatiṃ tām iyeṣa ca sa prabhuḥ // HV_27.10
tasyām ādhatta garbhaṃ sa tejasvinamudāradhīḥ | 
atha sā daśame māsi suṣuve saritāṃ varā 
putraṃ sarvaguṇopetaṃ babhruṃ devāvṛdhān nṛpāt // HV_27.11

anuvaṃśe purāṇajñā gāyantīti pariśrutam 
guṇān devāvṛdhasyātha kīrtayanto mahātmanaḥ // HV_27.12

yathaivāgre śrutaṃ dūrād apaśyāma tathāntikāt 
babhruḥ śreṣṭho manuṣyāṇāṃ devair devāvṛdhaḥ samaḥ // HV_27.13

ṣaṣṭiś ca ṣaṭ ca puruṣāḥ sahasrāṇi ca sapta ca 
ete 'mṛtatvaṃ saṃprāptā babhror daivāvṛdhād iti // HV_27.14

yajvā dānapatir dhīmān brahmaṇyaḥ sudṛḍhāyudhaḥ 
kīrtimāṃś ca mahātejāḥ sātvatānāṃ mahārathaḥ | 
tasyānvavāyaḥ sumahān bhojā ye mārtikāvatāḥ // HV_27.15

andhakāt kāśyaduhitā caturo 'labhatātmajān 
kukuraṃ bhajamānaṃ ca śamiṃ kambalabarhiṣam // HV_27.16

kukurasya suto dhṛṣṇur dhṛṣṇos tu tanayas tathā 
kapotaromā tasyātha taittiris tanayo 'bhavat 
jajñe punar vasus tasmād abhijit tu punar vasoḥ // HV_27.17

tasya vai putramithunaṃ babhūvābhijitaḥ kila 
āhukaś cāhukī caiva khyātau khyātimatāṃ varau // HV_27.18

imāś codāharanty atra gāthāḥ prati tam āhukam // HV_27.19

śvetena parivāreṇa kiśorapratimo mahān 
aśīticarmaṇā yukto nāhukaḥ prathamaṃ vrajet // HV_27.20

nāputravān nāśatado nāsahasraśatāyudhaḥ 
nāśuddhakarmā nāyajvā yo bhojam abhito vrajet // HV_27.21

pūrvasyāṃ diśi nāgānāṃ bhojasyety anumodanam 
sopāsaṅgānukarṣāṇāṃ dhvajināṃ savarūthinām | 
rathānāṃ meghaghoṣāṇāṃ sahasrāṇi daśaiva tu | 
rūpyakāñcanakakṣyāṇāṃ sahasrāṇi daśāpi ca // HV_27.22

tāvanty eva sahasrāṇi uttarasyāṃ tathā diśi 
ā bhūmipālān bhojān svān atiṣṭhan kiṃkiṇīkinaḥ // HV_27.23

āhukīṃ cāpy avantibhyaḥ svasāraṃ dadur andhakāḥ // HV_27.24

āhukasya tu kāśyāyāṃ dvau putrau saṃbabhūvatuḥ 
devakaś cograsenaś ca devagarbhasamāv ubhau // HV_27.25

devakasyābhavan putrāś catvāras tridaśopamāḥ 
devavān upadevaś ca sudevo devarakṣitaḥ 
kumāryaḥ sapta cāpyāsan vasudevāya tā dadau // HV_27.26

devakī śāntidevā ca sudevā devarakṣitā 
vṛkadevy upadevī ca sunāmnī caiva saptamī // HV_27.27

navograsenasya sutās teṣāṃ kaṃsas tu pūrvajaḥ 
nyagrodhaś ca sunāmā ca kaṅkuśaṅkusubhūmayaḥ 
rāṣṭrapālo 'tha sutanur anādhṛṣṭiś ca puṣṭimān // HV_27.28

eṣāṃ svasāraḥ pañcāsan kaṃsā kaṃsavatī tathā 
sutanū rāṣṭrapālī ca kaṅkā caiva varāṅganā // HV_27.29

ugrasenaḥ sahāpatyo vyākhyātaḥ kukurodbhavaḥ // HV_27.30

kukurāṇām imaṃ vaṃśaṃ dhārayann amitaujasām 
ātmano vipulaṃ vaṃśaṃ prajāvān āpnute naraḥ // HV_27.31

bhajamānasya putro 'tha rathamukhyo vidūrathaḥ 
rājādhidevaḥ śūras tu vidūrathasuto 'bhavat // HV_28.1

rājādhidevasya sutā jajñire vīryavattarāḥ 
dattātidattau balinau śoṇāśvaḥ śvetavāhanaḥ // HV_28.2

śamī ca daṇḍaśarmā ca dattaśatruś ca śatrujit 
śravaṇā ca śraviṣṭhā ca svasārau saṃbabhūvatuḥ // HV_28.3

śamīputraḥ pratikṣatraḥ pratikṣatrasya cātmajaḥ 
svayaṃbhojaḥ svayaṃbhojād dhṛdikaḥ saṃbabhūva ha // HV_28.4

tasya putrā babhūvur hi sarve bhīmaparākramāḥ 
kṛtavarmāgrajas teṣāṃ śatadhanvā tu madhyamaḥ // HV_28.5

devāntaś ca narāntaś ca bhiṣag vaitaraṇaś ca yaḥ 
sudāntaś cādhidāntaś ca kīnāśo dāmadambhakau // HV_28.6

devāntasyābhavat putro vidvān kambalabarhiṣaḥ 
kroṣṭoḥ putro 'namitras tu tasmād vai devamīḍhuṣaḥ | 
asamaujās tathā vīro nāsamaujāś ca tāv ubhau // HV_28.7

ajātaputrāya sutān pradadāv asamaujase 
sudaṃṣṭraṃ ca sucāruṃ ca kṛṣṇam ity andhakāḥ smṛtāḥ // HV_28.8
ete cānye ca bahavo andhakāḥ kathitās tava | andhakānām imaṃ vaṃśaṃ dhārayed yas tu nityaśaḥ | ātmano vipulaṃ vaṃśaṃ labhate nātra saṃśayaḥ | 
gāndhārī caiva mādrī ca kroṣṭor bhārye babhūvatuḥ 
gāndhārī janayām āsa sumitraṃ mitranandanam // HV_28.9

mādrī yudhājitaṃ putraṃ tato vai devamīḍhuṣam 
anamitram amitrāṇāṃ jetāraṃ ca mahābalam // HV_28.10

anamitrasuto nighno nighnasya dvau babhūvatuḥ 
prasenaś cātha satrājic chatrusenājitāv ubhau // HV_28.11

praseno dvāravatyāṃ tu niviśantyāṃ mahāmaṇim 
divyaṃ syamantakaṃ nāma samudrād upalabdhavān // HV_28.12
tasya satrājitaḥ sūryaḥ sakhā prāṇasamo 'bhavat | sa kadācin niśāpāye rathena rathināṃ varaḥ | abdhikūlam upaspraṣṭum upasthātuṃ yayau ravim | tasyopatiṣṭhataḥ sūryaṃ vivasvān agrataḥ sthitaḥ | aspaṣṭamūrtir bhagavāṃs tejomaṇḍalavān prabhuḥ || atha rājā vivasvantam uvāca sthitam agrataḥ | yathaiva vyomni paśyāmi sadā tvāṃ jyotiṣāṃ pate | tejomaṇḍalinaṃ devaṃ tathaiva purataḥ sthitam | ko viśeṣo 'sti me tvattaḥ sakhyenopāgatasya vai | etac chrutvā tu bhagavān maṇiratnaṃ syamantakam || svakaṇṭhād avamucyaiva ekānte nyastavān bhuvi | tato vigrahavantaṃ taṃ dadarśa nṛpatis tadā | prītimān atha taṃ dṛṣṭvā muhūrtaṃ kṛtavān kathām | tam abhiprasthitaṃ bhūyo vivasvantaṃ sa satrajit | lokān udbhāsayasy etān yena tvaṃ satataṃ prabho || tad etan maṇiratnaṃ me bhagavan dātum arhasi | tataḥ syamantakamaṇiṃ dattavāṃs tasya bhāskaraḥ | sa tam ābadhya nagarīṃ praviveśa mahīpatiḥ | taṃ janāḥ paryadhāvanta sūryo 'yaṃ gacchatīti ha | purīṃ vismāpayitvā sa rājā tv antaḥpuraṃ yayau || tat prasenajite divyaṃ maṇiratnaṃ syamantakam | dadau bhrātre narapatiḥ premṇā satrājid uttamam | satrājit svagṛhaṃ śrīmat kṛtakautukamaṅgalam | praviśya devasadane maṇiṃ viprair nyavedayat || dine dine svarṇabhārān aṣṭau sa sravati prabho | avatārya galāt tūrṇam ekānte saṃnyaveśayat | tataḥ satrājitaḥ sūryaṃ jvalantaṃ vapuṣā tadā | praṇipatya mahātmānaṃ kṛtāñjalir avasthitaḥ || stutvā ca vividhaiḥ stotraiḥ prīṇayām āsa bhāskaram | tataḥ prasanno bhagavān vṛṇīṣva varam īpsitam || ity uvāca sa rājānaṃ sa ca vavre maṇiṃ tadā | sa cāpi taṃ maṇiṃ dattvā tatraivāntaradhīyata || satrājic ca mahārāja maṇiratnaṃ syamantakam | 
sa maṇiḥ syandate rukmaṃ vṛṣṇyandhakaniveśane 
kālavarṣī ca parjanyo na ca vyādhibhayaṃ bhavet // HV_28.13

lipsāṃ cakre prasenāt tu maṇiratnaṃ syamantakam 
govindo na ca taṃ lebhe śakto 'pi na jahāra saḥ // HV_28.14

kadācin mṛgayāṃ yātaḥ prasenas tena bhūṣitaḥ 
syamantakakṛte siṃhād vadhaṃ prāpa vanecarāt // HV_28.15

atha siṃhaṃ pradhāvantam ṛkṣarājo mahābalaḥ 
nihatya maṇiratnaṃ tam ādāya bilam āviśat // HV_28.16

tato vṛṣṇyandhakāḥ kṛṣṇaṃ prasenavadhakāraṇāt 
prārthanāṃ tāṃ maṇer buddhvā sarva eva śaśaṅkire // HV_28.17

sa śaṅkyamāno dharmātmā nakārī tasya karmaṇaḥ 
āhariṣye maṇim iti pratijñāya vanaṃ yayau // HV_28.18
devadvijātibhakto 'yaṃ śriyaḥ sarvecaro 'pi ca | yatra praseno bhṛgayām ācarat tatra cāpy atha | 
prasenasya padaṃ gṛhya puruṣair āptakāribhiḥ 
ṛkṣavantaṃ girivaraṃ vindhyaṃ ca girim uttamam // HV_28.19

anveṣayan pariśrāntaḥ sa dadarśa mahāmanāḥ 
sāśvaṃ hataṃ prasenaṃ tu nāvindac caiva taṃ maṇim // HV_28.20

atha siṃhaḥ prasenasya śarīrasyāvidūrataḥ 
ṛkṣena nihato dṛṣṭaḥ pādair ṛkṣasya sūcitaḥ // HV_28.21

pādais tair anviyāyātha guhām ṛkṣasya mādhavaḥ 
mahaty ṛkṣabile vāṇīṃ śuśrāva pramaderitām // HV_28.22

dhātryā kumāram ādāya sutaṃ jāmbavato nṛpa 
krīḍāpayantyā maṇinā mā rodīr ity atheritām // HV_28.23

siṃhaḥ prasenam avadhīt siṃho jāmbavatā hataḥ 
sukumāraka mā rodīs tava hy eṣa syamantakaḥ // HV_28.24

vyaktīkṛtaś ca śabdaḥ sa tūrṇaṃ cāpi yayau bilam 
praviśya cāpi bhagavāṃs tam ṛkṣabilam añjasā | 
sthāpayitvā biladvāri yadūṃl lāṅgalinā saha | 
śārṅgadhanvā bilasthaṃ tu jāmbavantaṃ dadarśa ha // HV_28.25

yuyudhe vāsudevas tu bile jāmbavatā saha 
bāhubhyām eva govindo divasān ekaviṃsatim // HV_28.26
sa vai bhagavatānena yuyudhe svāminātmanaḥ | puruṣaṃ prākṛto matvā kupito nānubhāvavit | dvaṃdvayuddhaṃ sutumulam ubhayor vijigīṣatoḥ | āyudhāśmadrumair dorbhiḥ kravyārthe śyenayor iva | 
praviṣṭe tu bilaṃ kṛṣṇe vasudevapuraḥsarāḥ 
adṛṣṭvā nirgamaṃ śaureḥ praviṣṭasya bilaṃ janāḥ | 
pratīkṣya dvādaśāhāni duḥkhitāḥ svapuraṃ yayuḥ | 
punar dvāravatīm etya hataṃ kṛṣṇaṃ nyavedayan // HV_28.27
niśamya devakī rājan rukmiṇy ānakaduṃdubhiḥ | suhṛdo jñātayo 'śocan bilāt kṛṣṇam anirgatam | 
vāsudevas tu nirjitya jāmbavantaṃ mahābalam 
jāmbavantaṃ vinirjitya vāsudevo mahābalam | 
lebhe jāmbavatīṃ kanyām ṛkṣarājasya saṃmatām // HV_28.28

maṇiṃ syamantakaṃ caiva jagrāhātmaviśuddhaye 
anunīyarkṣarājānaṃ niryayau ca tadā bilāt // HV_28.29
dvārakām agamat kṛṣṇaḥ śriyā paramayā yutaḥ | 
evaṃ sa maṇim āhṛtya viśodhyātmānam acyutaḥ 
dadau satrājite taṃ vai sarvasātvatasaṃsadi // HV_28.30

evaṃ mithyābhiśastena kṛṣṇenāmitraghātinā 
ātmā viśodhitaḥ pāpād vinirjitya syamantakam // HV_28.31

satrājito daśa tv āsan bhāryās tāsāṃ śataṃ sutāḥ 
khyātimantas trayas teṣāṃ bhaṅgakāras tu pūrvajaḥ // HV_28.32

vīro vātapatiś caiva upasvāvāṃs tathaiva ca 
kumāryaś cāpi tisro vai dikṣu khyātā narādhipa // HV_28.33

satyabhāmottamā strīṇāṃ vratinī ca dṛḍhavratā 
tathā padmāvatī caiva bhāryāḥ kṛṣṇasya tā dadau // HV_28.34

sabhākṣo bhaṅgakārāt tu nāreyaś ca narottamau 
jajñāte guṇasaṃpannau viśrutau guṇasaṃpadā // HV_28.35

madhoḥ putrasya jajñe 'tha pṛśniḥ putro yudhājitaḥ 
jajñāte tanayau pṛśneḥ śvaphalkaś citrakas tathā // HV_28.36

śvaphalkaḥ kāśirājasya sutāṃ bhāryām avindata 
gāṃdīṃ tasyās tu gāṃdītvaṃ sadā gāḥ pradadau hi sā // HV_28.37

tasyāṃ jajñe tadā vīraḥ śrutavān iti bhārata 
akrūro 'tha mahābhāgo yajvā vipuladakṣiṇaḥ // HV_28.38

upāsaṅgas tathā madgur mṛduraś cārimardanaḥ 
girikṣipas tathopekṣaḥ śatruhā cārimejayaḥ // HV_28.39

carmabhṛc cārivarmā ca gṛdhram ojā naras tathā 
āvāhaprativāhau ca sundarā ca varāṅganā // HV_28.40

viśrutā sāmbamahiṣī kanyā cāsya vasuṃdharā 
rūpayauvanasaṃpannā sarvasattvamanoharā // HV_28.41

akrūreṇaugrasenyāṃ tu sugātryāṃ kurunandana 
sudevaś copadevaś ca jajñāte devavarcasau // HV_28.42

citrakasyābhavan putrāḥ pṛthur vipṛthur eva ca 
aśvaseno 'śvabāhuś ca supārśvakagaveṣaṇau // HV_28.43

ariṣṭanemes tu sutā dharmo dharmabhṛd eva ca 
subāhur bahubāhuś ca śraviṣṭḥāśravaṇe striyau // HV_28.44

imāṃ mithyābhiśastiṃ yaḥ kṛṣṇasya samudāhṛtām 
veda mithyābhiśāpās taṃ na spṛśanti kadācana // HV_28.45

yat tat satrājite kṛṣṇo maṇiratnaṃ syamantakam 
adāt tad dhārayad babhrur bhojena śatadhanvanā // HV_29.1

sadā hi prārthayām āsa satyabhāmām aninditām 
akrūro 'ntaram anvicchan maṇiṃ caiva syamantakam // HV_29.2

satrājitaṃ tato hatvā śatadhanvā mahābalaḥ 
rātrau taṃ maṇim ādāya tato 'krūrāya dattavān // HV_29.3

akrūras tu tadā ratnam ādāya bharatarṣabha 
samayaṃ kārayāṃ cakre nāvedyo 'haṃ tvayācyute // HV_29.4

vayam abhyupapatsyāmaḥ kṛṣṇena tvāṃ pradharṣitam 
mamādya dvārakā sarvā vaśe tiṣṭhaty asaṃśayam // HV_29.5

hate pitare duḥkhārtā satyabhāmā yaśasvinī 
prayayau ratham āruhya nagaraṃ vāraṇāvatam // HV_29.6

satyabhāmā tu tad vṛttaṃ bhojasya śatadhanvanaḥ 
bhartur nivedya duḥkhārtā pārśvasthāśrūṇy avartayat // HV_29.7

pāṇḍavāṇāṃ tu dagdhānāṃ hariḥ kṛtvodakaṃ tadā 
kulyārthe ca sa bhrātṝṇāṃ nyayojayata sātyakim // HV_29.8

tatas tvaritam āgamya dvārakāṃ madhusūdanaḥ 
pūrvajaṃ halinaṃ śrīmān idaṃ vacanam abravīt // HV_29.9

hataḥ prasenaḥ siṃhena satrājic chatadhanvanā 
syamantakaḥ sa madgāmī tasya prabhur ahaṃ vibho // HV_29.10

tadāroha rathaṃ śīghraṃ bhojaṃ hatvā mahābalam 
syamantako mahābāho saha nau sa bhaviṣyati // HV_29.11
tato rathaṃ samāruhya rāmakṛṣṇau mahābalau | śatadhanvavināśāya nagarād vāraṇāvatād | śatadhanvā tato bhīto vijñāyācyutam āgatam | 
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ bhojakṛṣṇayoḥ 
śatadhanvā tato 'krūram avaikṣat sarvatodiśam // HV_29.12

anāptau ca vadhārhau ca kṛtvā bhojajanārdanau 
śakto 'pi śāṭhyād dhārdikyaṃ nākrūro 'bhyupapadyata // HV_29.13

apayāne tato buddhiṃ bhojaś cakre bhayārditaḥ 
yojanānāṃ śataṃ sāgraṃ hayayā pratyapadyata // HV_29.14

vikhyātā hṛdayā nāma śatayojanagāminī 
bhojasya vaḍavā rājan yayā kṛṣṇam ayodhayat // HV_29.15
tataḥ kruddhau bhojakṛṣṇau tvaritau tu mahābalau | vañcayitvā tataḥ kṛṣṇaṃ śatadhanvātibuddhimān | pūrvāṃ diśaṃ jagāmāśu hayayā vātavegayā | atha drutam agāt kṛṣṇo rathena rathināṃ varaḥ | balena sahito rājan prayayau tasya mārgaṇe | 
kṣīṇāṃ javena hṛdayām adhvanaḥ śatayojane 
dṛṣṭvā rathasya svāṃ vṛddhiṃ śatadhanvānam ārdayat // HV_29.16

tatas tasyā hayāyās tu śramāt khedāc ca bhārata 
kham utpetur atha prāṇāḥ kṛṣṇo rāmam athābravīt // HV_29.17

tiṣṭhasveha mahābāho dṛṣṭadoṣā hayā mayā 
padbhyāṃ gatvā hariṣyāmi maṇiratnaṃ syamantakam // HV_29.18

padbhyām eva tato gatvā śatadhanvānam acyutaḥ 
mithilām abhito rājañ jaghāna paramāstravit // HV_29.19

syamantakaṃ ca nāpaśyad dhatvā bhojaṃ mahābalam 
nivṛttaṃ cābravīt kṛṣṇaṃ ratnaṃ dehīti lāṅgalī // HV_29.20

nāstīti kṛṣṇaś covāca tato rāmo ruṣānvitaḥ 
dhikśabdapūrvam asakṛt pratyuvāca janārdanam // HV_29.21

bhrātṛtvān marṣayāmy eṣa svasti te 'stu vrajāmy aham 
kṛtyaṃ na me dvārakayā na tvayā na ca vṛṣṇibhiḥ // HV_29.22

praviveśa tato rāmo mithilām arimardanaḥ 
sarvakāmair upacitair maithilenābhipūjitaḥ // HV_29.23

etasminn eva kāle tu babhrur matimatāṃ varaḥ 
nānārūpān kratūn sarvān ājahāra nirargalān // HV_29.24

dīkṣāmayaṃ sa kavacaṃ rakṣārthaṃ praviveśa ha 
syamantakakṛte prājño gāṃdīputro mahāyaśāḥ // HV_29.25

arthān ratnāni cāgryāṇi dravyāṇi vividhāni ca 
ṣaṣṭiṃ varṣāṇi dharmātmā yajñeṣu viniyojayat // HV_29.26

akrūrayajñā iti te khyātās tasya mahātmanaḥ 
bahvannadakṣiṇāḥ sarve sarvakāmapradāyinaḥ // HV_29.27

atha duryodhano rājā gatvā sa mithilāṃ prabhuḥ 
gadāśikṣāṃ tato divyāṃ balabhadrād avāptavān // HV_29.28

prasādya tu tato rāmo vṛṣṇyandhakamahārathaiḥ 
ānīto dvārakām eva kṛṣṇena ca mahātmanā // HV_29.29

akrūras tv andhakaiḥ sārdham apāyād bharatarṣabha 
hatvā satrājitaṃ yuddhe sahabandhuṃ mahābalī // HV_29.30
śvaphalkatanayāyāṃ tu tārāyāṃ narasattamau | bhaṅgakārasya tanayau viśrutau ca mahābalau | jajñāte 'ndhakamukhyasya śatrughno bandhumāṃś ca tau | varāt tu bhaṅgakārasya sa kṛṣṇapratimo 'bhavat | 
jñātibhedabhayāt kṛṣṇas tam upekṣitavān atha 
apayāte tadākrūre nāvarṣat pākaśāsanaḥ // HV_29.31

anāvṛṣṭyā tadā rāṣṭram abhavad bahudhā kṛśam 
tataḥ prasādayām āsur akrūraṃ kukurāndhakāḥ // HV_29.32

punar dvāravatīṃ prāpte tasmin dānapatau tataḥ 
pravavarṣa sahasrākṣaḥ kacche jalanidhes tadā // HV_29.33

kanyāṃ ca vāsudevāya svasāraṃ śīlasaṃmatām 
akrūraḥ pradadau dhīmān prītyarthaṃ kurunandana // HV_29.34

atha vijñāya yogena kṛṣṇo babhrugataṃ maṇim 
sabhāmadhyagataṃ prāha tam akrūraṃ janārdanaḥ // HV_29.35

yat tad ratnaṃ maṇivaraṃ tava hastagataṃ vibho 
tat prayacchasva mānārha mayi mānāryakaṃ kṛthāḥ // HV_29.36

ṣaṣṭivarṣagate kāle yad roṣo 'bhūt tadā mama 
sa saṃrūḍho 'sakṛtprāptas tataḥ kālātyayo mahān // HV_29.37

tataḥ kṛṣṇasya vacanāt sarvasātvatasaṃsadi 
pradadau taṃ maṇiṃ babhrur akleśena mahāmatiḥ // HV_29.38

tatas tam āryavatprāptaṃ babhror hastād ariṃdamaḥ 
dadau hṛṣṭamanāḥ kṛṣṇas taṃ maṇiṃ babhrave punaḥ // HV_29.39

sa kṛṣṇahastāt saṃprāpya maṇiratnaṃ syamantakam 
ābadhya gāṃdinīputro virarājāṃśumān iva // HV_29.40
yas tv evaṃ śṛṇuyān nityaṃ śucir bhūtvā samāhitaḥ | sukhānāṃ tat sakalpānāṃ phalabhāgī bhaviṣyati | ā brahmabhavanāc cāpi yaśaḥkhyātir na saṃśayaḥ | bhaviṣyati naraśreṣṭha satyam etad bravīmi te | tataḥ sarve yaduvarā hṛṣṭāḥ prāñjalayas tadā | vavandire mahātmānaḥ kṛṣṇaṃ kamalalocanam | 
vistareṇaiva sarvāṇi karmāṇi ripughātinaḥ 
śrotum icchāmy aśeṣeṇa hareḥ kṛṣṇasya dhīmataḥ // HV_30.1
prādurbhāvaḥ purāṇeṣu viṣṇor amitatejasaḥ | satāṃ kathayatāṃ eva vārāha iti naḥ śrutam | na jāne tasya caritaṃ vidhiṃ naiva ca vistaram | na karmaguṇasaṃtānaṃ na hetuṃ na manīṣitam | kimātmako varāhaḥ sa kā mūrtiḥ kā ca devatā | kimācāraḥ prabhāvo vā kiṃ vā tena purā kṛtam | yajñārthaṃ samavetānāṃ miṣatāṃ ca dvijanmanām | mahāvarāhacaritaṃ kṛṣṇadvaipāyaneritam | yathā nārāyaṇo brahman vārāhaṃ rūpam āsthitaḥ | daṃṣṭrayā gāṃ samudrasthāṃ ujjahārārisūdanaḥ | 
karmaṇām ānupūrvyā ca prādurbhāvāś ca ye vibhoḥ 
yā cāsya prakṛtir brahmaṃs tāṃ ca vyākhyātum arhasi // HV_30.2

kathaṃ ca bhagavān viṣṇuḥ sureśo 'riniṣūdanaḥ 
vasudevakule dhīmān vāsudevatvam āgataḥ // HV_30.3

amarair āvṛtaṃ puṇyaṃ puṇyakṛdbhir alaṃkṛtam 
devalokaṃ samutsṛjya martyalokam ihāgataḥ // HV_30.4

devamānuṣayor netā dyor bhuvaḥ prabhavo vibhuḥ 
kimarthaṃ divvyam ātmānaṃ mānuṣye saṃnyayojayat // HV_30.5

yaś cakraṃ vartayaty eko mānuṣāṇām anāmayam 
mānuṣye sa kathaṃ buddhiṃ cakre cakrabhṛtāṃ varaḥ // HV_30.6

gopāyanaṃ yaḥ kurute jagataḥ sārvalaukikam 
sa kathaṃ gāṃ gato viṣṇur gopatvam agamad vibhuḥ // HV_30.7

mahābhūtāni bhūtātmā yo dadhāra cakāra ca 
śrīgarbhaḥ sa kathaṃ garbhe striyā bhūcarayā dhṛtaḥ // HV_30.8

yena lokān kramair jitvā tribhis trīṃs tridaśepsayā 
sthāpitā jagato mārgās trivargaprabhavās trayaḥ // HV_30.9

yo 'ntakāle jagat pītvā kṛtvā toyamayaṃ vapuḥ 
lokam ekārṇavaṃ cakre dṛśyādṛśyena vartmanā // HV_30.10

yaḥ purāṇe purāṇātmā vārāhaṃ vapur āsthitaḥ 
viṣāṇāgreṇa vasudhām ujjahārārisūdanaḥ // HV_30.11

yaḥ purā puruhūtārthe trailokyam idam avyayam 
dadau jitvā vasumatīṃ surāṇāṃ surasattamaḥ // HV_30.12

yena saiṃhaṃ vapuḥ kṛtvā dvidhā kṛtvā ca tat punaḥ 
pūrvadaityo mahāvīryo hiraṇyakaśipur hataḥ // HV_30.13

yaḥ purā hy analo bhūtvā aurvaḥ saṃvartako vibhuḥ 
pātālastho 'rṇavagataṃ papau toyamayaṃ haviḥ // HV_30.14

sahasracaraṇaṃ brahman sahasrāṃśuṃ sahasraśaḥ 
sahasraśirasaṃ devaṃ yam āhur vai yuge yuge // HV_30.15

nābhyaraṇyāṃ samutpannaṃ yasya paitāmahaṃ gṛham 
ekārṇavagate loke tat paṅkajam apaṅkajam // HV_30.16

yena te nihatā daityāḥ saṃgrāme tārakāmaye 
sarvadevamayaṃ kṛtvā sarvāyudhadharaṃ vapuḥ 
garuḍasthena cotsiktaḥ kālanemir nipātitaḥ // HV_30.17
nirjitaś ca mahādaityas tārakaś ca mahāsuraḥ | 
uttarānte samudrasya kṣīrodasyāmṛtodadheḥ 
yaḥ śete śāśvataṃ yogam āsthāya timiraṃ mahat // HV_30.18

surāraṇir garbham adhatta divyaṃ tapaḥprakarṣād aditiḥ purāṇam 
śakraṃ ca yo daityagaṇāvaruddhaṃ garbhāvasāne nakṛśaṃ cakāra // HV_30.19

padāni yo lokapadāni kṛtvā cakāra daityān salilāśayasthān 
kṛtvā ca devāṃs tridivasya devāṃś cakre sureśaṃ puruhūtam eva // HV_30.20
pātrāṇi dakṣiṇā dīkṣā camasolūkhalāni ca | 
gārhapatyena vidhinā anvāhāryeṇa karmaṇā 
agnim āhavanīyaṃ ca vedīṃ caiva kuśān sruvam // HV_30.21

prokṣaṇīyaṃ dhruvāṃ caiva āvabhṛthyaṃ tathaiva ca 
arāṃs trīṇi ca yaś cakre havyakavyapradān makhe // HV_30.22

havyādāṃś ca surāṃś cakre kavyādāṃś ca pitṝn api 
bhāgārthe yajñavidhinā yogajño yajñakarmaṇi // HV_30.23

yūpān samit srucaṃ somaṃ pavitraṃ paridhīn api 
yajñiyāni ca dravyāṇi yajñāṃś ca cayanānalān 
sadasyāny ajamānāṃś ca medhādīṃś ca kratūttamān // HV_30.24

vibabhāja purā yaś ca pārameṣṭhyena karmaṇā 
yugānurūpaṃ yaḥ kṛtvā lokān anu parikraman // HV_30.25

kṣaṇā nimeṣāḥ kāṣṭhāś ca kalās traikālyam eva ca 
muhūrtās tithayo māsā dinasaṃvatsarās tathā // HV_30.26

ṛtavaḥ kālayogāś ca pramāṇaṃ vividhaṃ nṛṣu 
āyuḥ kṣetrāṇy upacayo lakṣaṇaṃ rūpasauṣṭhavam // HV_30.27

trayo varṇās trayo lokās traividyaṃ pāvakās trayaḥ 
traikālyaṃ trīṇi karmāṇi trayo 'pāyās trayo guṇāḥ 
sṛṣṭā lokās trayo 'nantā yenānantyena vartmanā // HV_30.28

sarvabhūtaguṇasraṣṭā sarvabhūtaguṇātmakaḥ 
nṛṇām indriyapūrveṇa yogena ramate ca yaḥ 
gatāgatābhyāṃ yo netā tatreha ca vidhīśvaraḥ // HV_30.29

yo gatir dharmayuktānām agatiḥ pāpakarmaṇām 
cāturvarṇyasya prabhavaś cāturvarṇyasya rakṣitā // HV_30.30

cāturvidyasya yo vettā cāturāśramyasaṃśrayaḥ 
digantaro nabhobhūto vāyur vāyuvibhāvanaḥ // HV_30.31

candrasūryadvayaṃ jyotir yogīśaḥ kṣaṇadātanuḥ 
yaḥ paraṃ śrūyate jyotir yaḥ paraṃ śrūyate tapaḥ // HV_30.32

yaḥ paraṃ prāha parataḥ paraṃ yaḥ paramātmavān 
nārāyaṇaparā vedā nārāyaṇaparāḥ kriyāḥ | 
nārāyaṇaparo dharmo nārāyaṇaparā gatiḥ | 
nārāyaṇaparaṃ satyaṃ nārāyaṇaparaṃ tapaḥ | 
nārāyaṇaparo mokṣo nārāyaṇaparaṃ param | 
ādityādis tu yo divyo yaś ca daityāntako vibhuḥ // HV_30.33

yugānteṣv antako yaś ca yaś ca lokāntakāntakaḥ 
setur yo lokasetūnāṃ medhyo yo medhyakarmaṇām // HV_30.34

vedyo yo vedaviduṣāṃ prabhur yaḥ prabhavātmanām 
somabhūtaś ca bhūtānām agnibhūto 'gnivarcasām // HV_30.35

manuṣyāṇāṃ manobhūtas tapobhūtas tapasvinām 
vinayo nayavṛttānāṃ tejas tejasvinām api // HV_30.36

sargakāraś ca sargāṇāṃ lokahetur anuttamaḥ 
vigraho vigrahārhāṇāṃ gatir gatimatām api // HV_30.37

ākāśaprabhavo vāyur vāyuprāṇo hutāśanaḥ 
devā hutāśanaprāṇāḥ prāṇo 'gner madhusūdanaḥ // HV_30.38

rasād vai śoṇitaṃ bhavati śoṇitān māṃsam ucyate 
māṃsāt tu medaso janma medaso 'sthi nirucyate // HV_30.39

asthno majjā samabhavan majjāyāḥ śukrasaṃbhavaḥ 
śukrād narbhaḥ samabhavad rasamūlena karmaṇā // HV_30.40

tatrāpāṃ prathamo bhāgaḥ sa saumyo rāśir ucyate 
garbhoṣmasaṃbhavo jñeyo dvitīyo rāśir ucyate // HV_30.41

śukraṃ somātmakaṃ vidyād ārtavaṃ pāvakātmakam 
bhāvau rasānugāv etau vīryaṃ ca śaśipāvakau // HV_30.42

kaphavarge bhavec chukraṃ pittavarge ca śoṇitam 
kaphasya hṛdayaṃ sthānaṃ nābhyāṃ pittaṃ pratiṣṭhitam // HV_30.43

dehasya madhye hṛdayaṃ sthānaṃ tu manasaḥ smṛtam 
nābhikaṇṭhāntarasthas tu tatra devo hutāśanaḥ // HV_30.44

manaḥ prajāpatir jñeyaḥ kaphaḥ somo vibhāvyate 
pittam agniḥ smṛtas tv evam agnīṣomamayaṃ jagat // HV_30.45

evaṃ pravartite garbhe vartite 'rbudasaṃnibhe 
vāyuḥ praveśanaṃ cakre saṃgataḥ paramātmanā // HV_30.46
tato 'ṅgāni visṛjati bibharti parivartayan | 
sa pañcadhā śarīrastho bhidyate vardhate punaḥ 
prāṇāpānau samānaś ca udāno vyāna eva ca // HV_30.47

prāṇo 'sya prathamaṃ sthānaṃ vardhayan parivartate 
apānaḥ paścimaṃ kāyam udānordhvaṃ śarīriṇaḥ // HV_30.48

vyāno vyāyacchate yena samānaḥ saṃnivartate 
bhūtāvāptis tatas tasya jāyatendriyagocarā // HV_30.49

pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam 
tasyendriyāṇi śiṣṭāni svaṃ svaṃ yogaṃ pracakrire // HV_30.50

pārthivaṃ deham āhus tu prāṇātmānaṃ ca mārutam 
chidrāṇy ākāśayonīni jalasrāvaḥ pravartate // HV_30.51

jyotiś cakṣuṣi tejaś ca teṣāṃ yantṛ manaḥ smṛtam 
grāmyāś ca viṣayāś caiva yasya vīryāt pravartitāḥ // HV_30.52

ity etān puruṣaḥ sarvān sṛjaṃl lokān sanātanān 
naidhane 'smin kathaṃ loke naratvaṃ viṣṇur āgataḥ // HV_30.53

eṣa me saṃśayo brahmann eṣa me vismayo mahān 
kathaṃ gatir gatimatām āpanno mānuṣīṃ tanum // HV_30.54

śruto me svasya vaṃśasya pūrvajānāṃ ca saṃbhavaḥ 
śrotum icchāmi viṣṇos tu vṛṣṇīnāṃ ca yathākramam // HV_30.55

āścaryaṃ paramaṃ viṣṇur devair daityaiś ca kathyate 
viṣṇor utpattim āścaryaṃ mamācakṣva mahāmune // HV_30.56

etad āścaryam ākhyānaṃ kathayasva sukhāvaham 
prakhyātabalavīryasya viṣṇor amitatejasaḥ 
karmaṇāścaryabhūtasya viṣṇos tattvam ihocyatām // HV_30.57
vyāpino devadevasya saṃbhavaṃ vaktum arhasi | 
praśnabhāro mahāṃs tāta tvayoktaḥ śārṅgadhanvani 
yathāśakti tu vakṣyāmi śrūyatāṃ vaiṣṇavaṃ yaśaḥ // HV_31.1

viṣṇoḥ prabhāvaśravaṇe diṣṭyā te matir utthitā 
hanta viṣṇoḥ samastās tvaṃ śṛṇu divyāḥ pravṛttayaḥ // HV_31.2

sahasrāsyaṃ sahasrākṣaṃ sahasracaraṇaṃ ca yam 
sahasraśirasaṃ devaṃ sahasrakaram avyayam // HV_31.3
sahasrayugaparyantaṃ sahasraparivatsaram | sahasraśatadhā bhūtvā pralayaṃ kārayet tu yaḥ | 
sahasrajihvaṃ bhāsvantaṃ sahasramukuṭaṃ prabhum 
sahasradaṃ sahasrādiṃ sahasrabhujam avyayam // HV_31.4

savanaṃ havanaṃ caiva havyaṃ hotāram eva ca 
pātrāṇi ca pavitrāṇi vediṃ dīkṣāṃ caruṃ sruvam // HV_31.5

sruksomaśūrpam upabhṛt prokṣaṇīṃ dakṣiṇāyanam 
adhvaryuṃ sāmagaṃ vipraṃ sadasyaṃ sadanaṃ savam // HV_31.6

yūpaṃ samitsruvaṃ darvīṃ camasolūkhalāni ca 
prāgvaṃśaṃ yajñabhūmiṃ ca hotāraṃ cayanaṃ ca yat // HV_31.7

hrasvāny atipramāṇāni sthāvarāṇi carāṇi ca 
prāyaścittāni cārghyaṃ ca sthaṇḍilāni kuśāṃs tathā // HV_31.8

mantraṃ yajñavahaṃ vahniṃ bhāgaṃ bhāgavahaṃ ca yat 
agrebhujaṃ somabhujaṃ hutārciṣam udāyudham 
āhur vedavido viprā yaṃ yajñaṃ śāśvataṃ vibhum // HV_31.9

tasya viṣṇoḥ sureśasya śrīvatsāṅkasya dhīmataḥ 
prādurbhāvasahasrāṇi samatītāny anekaśaḥ 
sarvayajñamukhaṃ devaṃ sarvayajñapravartinam | 
bhūyaś caiva bhaviṣyantīty evam āha pitāmahaḥ // HV_31.10

yat pṛcchasi mahārāja divyāṃ puṇyāṃ kathāṃ śubhām 
kimarthaṃ bhagavān viṣṇur vasudevakule 'bhavat // HV_31.11
sureśo ripusūdanaḥ |devalokaṃ samutsṛjya |
tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇu sarvam aśeṣataḥ 
vāsudevasya māhātmyaṃ caritaṃ ca mahādyuteḥ // HV_31.12

hitārthaṃ suramartyānāṃ lokānāṃ prabhavāya ca 
bahuśaḥ sarvabhūtātmā prādurbhavati kāryataḥ 
prādurbhāvāṃś ca vakṣyāmi puṇyān devaguṇair yutān // HV_31.13
chāndasībhir udārābhiḥ śrutibhiḥ samalaṃkṛtān | śuciḥ prayatavāg bhūtvā nibodha janamejaya | idaṃ purāṇaṃ paramaṃ puṇyaṃ vedaiś ca saṃmitam | hanta te kathayiṣyāmi viṣṇor divyāṃ kathāṃ śṛṇu | yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata | dharmasaṃsthāpanārthāya tadā saṃbhavati prabhuḥ | tasya hy ekā mahārāja mūrtir bhavati sattama | nityaṃ diviṣṭhā yā rājaṃs tapaś carati duścaram | dvitīyā cāsya śayane nidrāyogam upāyayau | prajāsaṃhārasargārthaṃ kim adhyātmavicintakam | 
suptvā yugasahasraṃ sa prādurbhavati kāryavān 
pūrṇe yugasahasre tu devadevo jagatpatiḥ // HV_31.14
pitāmaho lokapālāś candrādityau hutāśanaḥ | 
brahmā ca kapilaś caiva parameṣṭhī tathaiva ca 
devāḥ saptarṣayaś caiva tryambakaś ca mahāyaśāḥ // HV_31.15
vāyuḥ samudrāḥ śailāś ca tasya dehe samāśritāḥ | 
sanatkumāraś ca mahānubhāvo manur mahātmā bhagavān prajākaraḥ 
purāṇadevo 'tha purāṇi cakre pradīptavaiśvānaratulyatejāḥ // HV_31.16

yena cārṇavamadhyasthau naṣṭe sthāvarajaṃgame 
naṣṭe devāsuranare pranaṣṭoragarākṣase // HV_31.17

yoddhukāmau sudurdharṣau dānavau madhukaiṭabhau 
hatau prabhavatā tena tayor dattvāmitaṃ varam // HV_31.18

purā kamalanābhasya svapataḥ sāgarāmbhasi 
puṣkare yatra saṃbhūtā devāḥ sarṣigaṇāḥ purā // HV_31.19

eṣa pauṣkarako nāma prādurbhāvaḥ prakīrtitaḥ 
purāṇaṃ kathyate yatra vedaśrutisamāhitam // HV_31.20

vārāhas tu śrutisukhaḥ prādurbhāvo mahātmanaḥ 
yatra viṣṇuḥ suraśreṣṭho vārāhaṃ rūpam āsthitaḥ // HV_31.21
mahīṃ sāgaraparyantāṃ saśailavanakānanām | 
vedapādo yūpadaṃṣṭraḥ kratudantaś citīmukhaḥ 
agnijihvo darbhalomā brahmaśīrṣo mahātapāḥ // HV_31.22

ahorātrekṣaṇo divyo vedāṅgaśrutibhūṣaṇaḥ 
ājyanāsaḥ sruvas tuṇḍaḥ sāmaghoṣasvano mahān // HV_31.23

dharmasatyamayaḥ śrīmān kramavikramasatkṛtaḥ 
prāyaścittanakho dhīraḥ paśujānur mahāvṛṣaḥ // HV_31.24

udgātrāntro homaliṅgaḥ phalabījamahauṣadhiḥ 
vāyvantarātmā mantrasphig vikṛtaḥ somaśoṇitaḥ // HV_31.25

vediskandho havirgandho havyakavyātivegavān 
prāgvaṃśakāyo dyutimān nānādīkṣābhir ācitaḥ // HV_31.26

dakṣiṇāhṛdayo yogī mahāsatramayo mahān 
upākarmeṣṭharucakaḥ pravargyāvartabhūṣaṇaḥ 
nānāchandogatipatho guhyopaniṣadāsanaḥ | 
chāyāpatnīsahāyo vai maṇiśṛṅga ivocchritaḥ // HV_31.27
rasātalatale magnāṃ rasātalatalaṃ gataḥ | 
mahīṃ sāgaraparyantāṃ saśailavanakānanām 
ekārṇavajale bhraṣṭām ekārṇavagatiḥ prabhuḥ // HV_31.28
pūrvaṃ lokahitārthāya daṃṭrābhyām ujjahāra gām | tataḥ svasthānam ānīya pṛthivīṃ pṛthivīśvaraḥ | mumoca pūrvaṃ manasā dhārayitvā dharādharān | sadyo jagāma nirvāṇaṃ medinī tasya dhāraṇāt | cakāra ca namaskāraṃ tasmai devāya vedhase | 
daṃṣṭrayā yaḥ samuddhṛtya lokānāṃ hitakāmyayā 
sahasraśīrṣo devādiś cakāra jagatīṃ punaḥ // HV_31.29

evaṃ yajñavarāheṇa bhūtvā bhūtahitārthinā 
uddhṛtā pṛthivī devī sāgarāmbudharā purā // HV_31.30

vārāha eṣa kathito nārasiṃham ataḥ śṛṇu 
yatra bhūtvā mṛgendreṇa hiraṇyakaśipur hataḥ // HV_31.31

purā kṛtayuge rājan surārir baladarpitaḥ 
daityānām ādipuruṣaś cakāra tapa uttamam // HV_31.32

daśa varśasahasrāṇi śatāni daśa pañca ca 
jalopavāsas tasyāsīt sthānamaunadṛḍhavrataḥ // HV_31.33

tataḥ śamadamābhyāṃ ca brahmacaryeṇa cānagha 
brahmā prītamanās tasya tapasā niyamena ca // HV_31.34

taṃ vai svayaṃbhūr bhagavān svayam āgamya bhūpate 
vimānenārkavarṇena haṃsayuktena bhāsvatā // HV_31.35

ādityair vasubhiḥ sādhyair marudbhir daivataiḥ saha 
rudrair viśvasahāyaiś ca yakṣarākṣasakiṃnaraiḥ // HV_31.36

diśābhir vidiśābhiś ca nadībhiḥ sāgarais tathā 
nakṣatraiś ca muhūrtaiś ca khecaraiś ca mahāgrahaiḥ // HV_31.37

devarṣibhis tapovṛddhaiḥ siddhaiḥ saptarṣibhis tathā 
rājarṣibhiḥ puṇyatamair gandharvair apsarogaṇaiḥ // HV_31.38

carācaraguruḥ śrīmān vṛtaḥ sarvaiḥ surais tathā 
brahmā brahmavidāṃ śreṣṭho daityaṃ vacanam abravīt // HV_31.39

prīto 'smi tava bhaktasya tapasānena suvrata 
varaṃ varaya bhadraṃ te yatheṣṭaṃ kāmam āpnuhi // HV_31.40

na devāsuragandharvā na yakṣoragarākṣsāḥ 
na mānuṣāḥ piśācā vā hanyur māṃ devasattama // HV_31.41

ṛṣayo vā na māṃ śāpaiḥ kruddhā lokapitāmaha 
śapeyus tapasā yuktā varam etaṃ vṛṇomy aham // HV_31.42

na śastreṇa na cāstreṇa giriṇā pādapena vā 
na śuṣkeṇa na cārdreṇa syān na cānyena me vadhaḥ // HV_31.43
pāṇiprahāreṇaikena sabhṛtyabalavāhanam | yo māṃ nāśayituṃ śaktaḥ sa me mṛtyur bhaviṣyati | nākāśe vā na bhūmau vā rātrau vā divase 'pi vā | nāntar vā na bahir vāpi syād vadho me pitāmaha | paśubhir vā mṛgendrair vā pakṣibhir vā sarīsṛpaiḥ | 
bhaveyam aham evārkaḥ somo vāyur hutāśanaḥ 
salilaṃ cāntarikṣaṃ ca nakṣatrāṇi diśo daśa // HV_31.44

ahaṃ krodhaś ca kāmaś ca varuṇo vāsavo yamaḥ 
dhanadaś ca dhanādhyakṣo yakṣaḥ kiṃpuruṣādhipaḥ // HV_31.45
evam uktas tu daityena svayaṃbhur bhagavāṃs tadā | uvāca daityarājaṃ taṃ prahasan nṛpasattama | na divā na ca rātrau vā na me mṛtyur bhaviṣyati | 
ete divyā varās tāta mayā dattās tavādbhutāḥ 
sarvān kāmān imāṃs tāta prāpsyasi tvaṃ na saṃśayaḥ // HV_31.46

evam uktvā tu bhagavāñ jagāmākāśam eva ha 
vairājaṃ brahmasadanaṃ brahmarṣigaṇasevitam // HV_31.47
śrutvā devā varaṃ taṃ ca dattaṃ salilayoninā | vibhuṃ vijñāpayām āsur devāḥ śakrapurogamāḥ | 
tato devāś ca nāgāś ca gandharvā munayas tathā 
varapradānaṃ śrutvaiva pitāmaham upasthitāḥ // HV_31.48

varadānena bhagavan vadhiṣyati sa no 'suraḥ 
tat prasīdasva bhagavan vadho 'sya pravicintyatām // HV_31.49

bhagavān sarvabhūtānāṃ svayaṃbhūr ādikṛd vibhuḥ 
sraṣṭā ca havyakavyānām avyaktaḥ prakṛtir dhruvaḥ // HV_31.50

tato lokahitaṃ vākyaṃ śrutvā devaḥ prajāpatiḥ 
provāca bhagavān vākyaṃ sarvān devagaṇāṃs tadā // HV_31.51

avaśyaṃ tridaśās tena prāptavyaṃ tapasaḥ phalam 
tapaso 'nte 'sya bhagavān vadhaṃ viṣṇuḥ kariṣyati // HV_31.52

etac chrutvā surāḥ sarve vākyaṃ paṅkajajanmanaḥ 
svāni sthānāni divyāni jagmus te vai mudā yutāḥ // HV_31.53

labdhamātre vare cāpi sarvāḥ so 'bādhata prajāḥ 
hiraṇyakaśipur daityo varadānena darpitaḥ // HV_31.54

āśrameṣu mahābhāgān munīn vai saṃśitavratān 
satyadharmaratān dāntān purā dharṣitavāṃs tu saḥ // HV_31.55

devāṃs tribhuvanasthāṃś ca parājitya mahāsuraḥ 
trailokyaṃ vaśam ānīya svarge vasati dānavaḥ // HV_31.56

yadā varamadonmatto nyavasad dānavo bhuvi 
yajñiyān akarod daityān ayajñīyāś ca devatāḥ // HV_31.57

ādityāś ca tataḥ sādhyā viśve 'tha vasavas tathā 
maruto 'psarasaś caiva gandharvā brahmaviddvijāḥ | 
ṛṣināgāḥ suparṇāś ca ye cānye 'py evamādayaḥ | 
śaraṇyaṃ śaraṇaṃ viṣṇum upatasthur mahābalam // HV_31.58

devaṃ brahmamayaṃ yajñaṃ brahmadevaṃ sanātanam 
bhūtabhavyabhaviṣyasya prabhuṃ lokanamaskṛtam 
nārāyaṇaṃ vibhuḥ devāḥ śaraṇyaṃ śaraṇyaṃ gatāḥ // HV_31.59

trāyasva no 'dya deveśa hiraṇyakaśipor vadhāt 
tvaṃ hi na paramo devas tvaṃ hi na paramo guruḥ 
tvaṃ hi naḥ paramo dhātā brahmādīnāṃ surottama // HV_31.60

utphullāmbujapatrākṣa śatrupakṣabhayāvaha 
kṣayāya ditivaṃśasya śaraṇaṃ tvaṃ bhavasva naḥ // HV_31.61

bhayaṃ tyajadhvam amarā abhayaṃ vo dadāmy aham 
tathaiva tridivaṃ devāḥ pratipadyata māciram // HV_31.62

eṣo 'haṃ sagaṇaṃ daityaṃ varadānena darpitam 
avadhyam amarendrāṇāṃ dānavendraṃ nihanmi tam // HV_31.63

evam uktvā sa bhagavān visṛjya tridaśeśvarān 
hiraṇyakaśipo rājann ājagāma hariḥ sabhām // HV_31.64
sabhāṃ hiraṇyakaśipor jagāma harir īśvaraḥ | 
narasya kṛtvārdhatanuṃ siṃhasyārdhatanuṃ tathā 
nārasiṃhena vapuṣā pāṇiṃ saṃspṛśya pāṇinā // HV_31.65

jīmūtaghanasaṃkāśo jīmūtaghananisvanaḥ 
jīmūtaghanadīptaujā jīmūta iva vegavān // HV_31.66
devādir ditijān vīro nṛsiṃhaḥ samupādravat | samutpatya nakhais tīkṣṇair vidārya nihato yudhi | 
daityaṃ so 'tibalaṃ dṛptaṃ dṛptaśārdūlavikramam 
dṛptair daityagaṇair guptaṃ hatavān ekapāṇinā // HV_31.67

nṛsiṃha eṣa kathito bhūyo 'yaṃ vāmano 'paraḥ 
yatra vāmanam āśritya rūpaṃ daityavināśanam // HV_31.68

baler balavato yajñe balinā viṣṇunā purā 
vikramais tribhir akṣobhyāḥ kṣobhitās te mahāsurāḥ // HV_31.69

vipracittiḥ śibiḥ śaṅkur ayaḥśaṅkus tathaiva ca 
ayaḥśirā aśvaśirā hayagrīvaś ca vīryavān 
vegavān ketumān ugraḥ sogravyagro mahāsuraḥ // HV_31.70

puṣkaraḥ puṣkalaś caiva sāśvo 'śvapatir eva ca 
prahrādo 'śvaśirāḥ kumbhaḥ saṃhrādo gaganapriyaḥ // HV_31.71

anuhrādo hariharau varāhaḥ saṃharo rujaḥ 
vepanaś ca mahārathaḥ |
bṛhatkīrtir mahājihvaḥ |
śarabhaḥ śalabhaś caiva kupanaḥ kopanaḥ krathaḥ // HV_31.72

bṛhatkīrtir mahājihvaḥ śaṅkukarṇo mahāsvanaḥ 
dīrghajihvo 'rkanayano mṛdupādo mṛdupriyaḥ // HV_31.73

vāyur gaviṣṭho namuciḥ śambaro vikṣaro mahān 
candrahantā krodhahantā krodhavardhana eva ca // HV_31.74

kālakaḥ kālakeyaś ca vṛtraḥ krodho virocanaḥ 
gariṣṭhaś ca variṣṭhaś ca pralambanarakāv ubhau // HV_31.75

indratāpanavātāpī ketumān baladarpitaḥ 
asilomā pulomā ca bāṣkalaḥ pramado madaḥ // HV_31.76

khasṛmaḥ kālavadanaḥ karālaḥ keśir eva ca 
ekākṣaś candrahā rāhuḥ saṃhrādaḥ sṛmaraḥ svanaḥ // HV_31.77

śataghnīcakrahastāś ca tathā parighapāṇayaḥ 
aśmayantrāyudhopetā bhiṇḍipālāyudhās tathā // HV_31.78

śūlolūkhalahastāś ca paraśvadhadharās tathā 
pāśamudgarahastā vai tathā laguḍapāṇayaḥ // HV_31.79

mahāśilāpraharaṇāḥ śūlahastāś ca dānavāḥ 
nānāpraharaṇā ghorā nānāveṣā mahājavāḥ // HV_31.80

kūrmakukkuṭavaktrāś ca śaśolūkamukhās tathā 
kharoṣṭravadanāś caiva varāhavadanās tathā // HV_31.81

bhīmā makaravaktrāś ca kroṣṭuvaktrāś ca dānavāḥ 
ākhudarduravaktrāś ca ghorā vṛkamukhās tathā // HV_31.82

mārjāraśaśavaktrāś ca mahāvaktrās tathāpare 
nakrameṣānanāḥ śūrā gojāvimahiṣānanāḥ // HV_31.83

godhāśalyakavaktrāś ca krauñcavaktrās tathāpare 
garuḍānanāḥ khaḍgamukhā mayūravadanās tathā // HV_31.84

gajendracarmavasanās tathā kṛṣṇājināmbarāḥ 
cīrasaṃvṛtagātrāś ca tathā valkalavāsasaḥ // HV_31.85

uṣṇīṣiṇo mukuṭinas tathā kuṇḍalino 'surāḥ 
kirīṭino lambaśikhāḥ kambugrīvāḥ suvarcasaḥ 
nānāveṣadharā daityā nānāmālyānulepanāḥ // HV_31.86

svāny āyudhāni saṃgṛhya pradīptānīva tejasā 
kramamāṇaṃ hṛṣīkeśam upāvartanta sarvaśaḥ // HV_31.87

pramathya sarvāndaiteyān pādahastatalais tataḥ 
rūpaṃ kṛtvā mahābhīṃaṃ jahārāśu sa medinīm // HV_31.88

tasya vikramato bhūmiṃ candrādityau stanāntare 
nabhaḥ prakramamāṇasya nābhyāṃ kila samāsthitau // HV_31.89

paramākramamāṇasya jānubhyāṃ tau vyavasthitau 
viṣṇor amitavīryasya vadanty evaṃ dvijātayaḥ // HV_31.90

hṛtvā sa medinīṃ kṛtsnāṃ hatvā cāsurapuṃgavān 
dadau śakrāya vasudhāṃ viṣṇur balavatāṃ varaḥ // HV_31.91

eṣa te vāmano nāma prādurbhāvo mahātmanaḥ 
vedavidbhir dvijair etat kathyate vaiṣṇavaṃ yaśaḥ // HV_31.92

bhūyo bhūtātmano viṣṇoḥ prādurbhāvo mahātmanaḥ 
dattātreya iti khyātaḥ kṣamayā parayā yutaḥ // HV_31.93

tena naṣṭeṣu deveṣu prakriyāsu makheṣu ca 
cāturvarṇye ca saṃkīrṇe dharme śithilatāṃ gate // HV_31.94

abhivardhati cādharme satye naṣṭe 'nṛte sthite 
prajāsu śīryamāṇāsu dharme cākulatāṃ gate // HV_31.95

sayajñāḥ sakriyā vedāḥ pratyānītā hi tena vai 
cāturvarṇyam asaṃkīrṇaṃ kṛtaṃ tena mahātmanā // HV_31.96

tena hehayarājasya kārtavīryasya dhīmataḥ 
varadena varo datto dattātreyeṇa dhīmatā // HV_31.97

etad bāhudvayaṃ yat te tat te mama kṛte nṛpa 
śatāni daśa bāhūnāṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ // HV_31.98

pālayiṣyasi kṛtsnāṃ ca vasudhāṃ vasudheśvara 
durnirīkṣyo 'rivṛndānāṃ yuddhasthaś ca bhaviṣyasi // HV_31.99

eṣa te vaiṣṇavaḥ śrīmān prādurbhāvo 'dbhutaḥ śubhaḥ 
kathito vai mahārāja yathāśrutam ariṃdama | 
bhūyaś ca jāmadagnyo 'yaṃ prādurbhāvo mahātmanaḥ // HV_31.100

yatra bāhusahasreṇa vismitaṃ durjayaṃ raṇe 
rāmo 'rjunam anīkasthaṃ jaghāna nṛpatiṃ prabhuḥ // HV_31.101

rathasthaṃ pārthivaṃ rāmaḥ pātayitvārjunaṃ bhuvi 
dharṣayitvā yathākāmaṃ krośamānaṃ ca meghavat // HV_31.102

kṛtsnaṃ bāhusahasraṃ ca ciccheda bhṛgunandanaḥ 
paraśvadhena dīptena jñātibhiḥ sahitasya vai // HV_31.103

kīrṇā kṣatriyakoṭībhir merumandarabhūṣaṇā 
triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivī tena niḥkṣatriyā kṛtā // HV_31.104

kṛtvā niḥkṣatriyāṃ caiva bhārgavaḥ sumahātapāḥ 
sarvapāpavināśāya vājimedhena ceṣṭavān // HV_31.105

tasmin yajñe mahādāne dakṣiṇāṃ bhṛgunandanaḥ 
mārīcāya dadau prītaḥ kaśyapāya vasuṃdharām // HV_31.106

vāruṇāṃs turagāñ śubhrān rathaṃ ca rathināṃ varaḥ 
hiraṇyam akṣayaṃ dhenūr gajendrāṃś ca mahāmatiḥ 
dadau tasmin mahāyajñe vājimedhe mahāyaśāḥ // HV_31.107

adyāpi ca hitārthāya lokānāṃ bhṛgunandanaḥ 
caramāṇas tapo dīptaṃ jāmadagnyaḥ punaḥ punaḥ 
tiṣṭhate devavac chrīmān mahendre parvatottame // HV_31.108
kṛṣṇājinottarīyaṃ ca jaṭāmakuṭamaṇḍalī | 
eṣa viṣṇoḥ sureśasya śāśvatasyāvyayasya ca 
jāmadagnya iti khyātaḥ prādurbhāvo mahātmanaḥ // HV_31.109

caturviṃśe yuge cāpi viśvāmitrapuraḥsaraḥ 
jajñe daśarathasyātha putraḥ padmāyatekṣaṇaḥ // HV_31.110

kṛtvātmānaṃ mahābāhuś caturdhā prabhur īśvaraḥ 
loke rāma iti khyātas tejasā bhāskaropamaḥ // HV_31.111

prasādanārthaṃ lokasya rakṣasāṃ nigrahāya ca 
dharmasya ca vivṛddhyarthaṃ jajñe tatra mahāyaśāḥ 
tam apy āhur manuṣyendraṃ sarvabhūtapates tanum // HV_31.112

tasmai dattāni cāstrāṇi viśvāmitreṇa dhīmatā 
vadhārthaṃ devaśatrūṇāṃ durdharāṇi surair api // HV_31.113

yajñavighnakarau yena munīnāṃ bhāvitātmanām 
mārīcaś ca subāhuś ca balena balināṃ varau 
nihatau ca nirāśau ca kṛtau tena mahātmanā // HV_31.114

vartamāne makhe yena janakasya mahātmanaḥ 
bhagnaṃ māheśvaraṃ cāpaṃ krīḍatā līlayā purā // HV_31.115

yaḥ samāḥ sarvadharmajñaś caturdaśa vane 'vasat 
lakṣmaṇānucaro rāmaḥ sarvabhūtahite rataḥ // HV_31.116

rūpiṇī yasya pārśvasthā sīteti prathitā janaiḥ 
pūrvocitatvādyā lakṣmīr bhartāram anugacchati // HV_31.117

caturdaśa vane taptvā tapo varṣāṇi rāghavaḥ 
janasthāne vasan kāryaṃ tridaśānāṃ cakāra saḥ // HV_31.118

sītāyāḥ padam anvicchan nijaghāna mahāmanāḥ 
virādhaṃ ca kabandhaṃ ca rākṣasau bhīmavikramau 
jaghāna puruṣavyāghrau gandharvau śāpavikṣatau // HV_31.119

hutāśanārkāṃśutaḍitprakāśaiḥ prataptajāmbūnadacitrapuṅkhaiḥ 
surendravajrāśanitulyasāraiḥ śaraiḥ śarīreṣu viyojitau balāt // HV_31.120

sugrīvasya kṛte yena vānarendro mahābalaḥ 
vālī vinihataḥ saṃkhye sugrīvaś cābhiṣecitaḥ // HV_31.121

devāsuragaṇānāṃ hi yakṣarākṣasapakṣiṇām 
yatrāvadhyaṃ rākṣasendraṃ rāvaṇaṃ yudhi durjayam // HV_31.122

guptaṃ rākṣasakoṭībhir nīlāñjanacayopamam 
trailokyarāvaṇaṃ krūraṃ rākṣasaṃ rākṣaseśvaram // HV_31.123

durjaraṃ durdharaṃ dṛptaṃ śārdūlasamavikramam 
durnirīkṣyaṃ suragaṇair varadānena darpitam // HV_31.124

jaghāna sacivaiḥ sārdhaṃ sasainyaṃ rāvaṇaṃ yudhi 
mahābhraghanasaṃkāśaṃ mahākāyaṃ mahābalam // HV_31.125

tam āgaskāriṇaṃ krūraṃ paulastyaṃ puruṣarṣabhaḥ 
sabhrātṛputrasacivaṃ sasainyaṃ krūraniścayam | 
rāvaṇaṃ nijaghānāśu rāmo bhūtapatiḥ purā // HV_31.126

madhoś ca tanayo dṛpto lavaṇo nāma dānavaḥ 
hato madhuvane bhīmo varadatto mahāsuraḥ 
samare yuddhaśauṇḍena tathānye cāpi rākṣasāḥ // HV_31.127

etāni kṛtvā karmāṇi rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ 
daśāśvamedhāñ jārūthyān ājahāra nirargalān // HV_31.128

nāśrūyantāśubhā vāco nākulaṃ māruto vavau 
na vittaharaṇaṃ cāsīd rāme rājyaṃ praśāsati // HV_31.129

paryadevan na vidhavā nānarthaś cābhavat tadā 
sarvam āsīj jagaddāntaṃ rāme rājyaṃ praśāsati // HV_31.130

na prāṇināṃ bhayaṃ cāsīj jalānalavighātajam 
na ca sma vṛddhā bālānāṃ pretakāryāṇi kurvate // HV_31.131

brahma paryaccarat kṣatraṃ viśaḥ kṣatram anuvratāḥ 
śūdrāś caiva hi varṇāṃs trīñ śuśrūṣanty anahaṃkṛtāḥ // HV_31.132

nāryo nātyacaran bhartṝn bhāryāṃ nātyacarat patiḥ 
sarvam āsīj jagaddāntaṃ nirdasyur abhavan mahī 
rāma eko 'bhavad bhartā rāmaḥ pālayitābhavat // HV_31.133

āsan varṣasahasrāṇi tathā putrasahasriṇaḥ 
arogāḥ prāṇinaś cāsan rāme rājyaṃ praśāsati // HV_31.134

devatānām ṛṣīṇāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca sarvaśaḥ 
pṛthivyāṃ sahavāso 'bhūd rāme rājyaṃ praśāsati // HV_31.135
rāmo rāmo rāma iti prajānām abhavat kathāḥ | rāmārāmaṃ jagadbhūtaṃ rāme rājyaṃ praśāsati | 
gāthā apy atra gāyanti ye purāṇavido janāḥ 
rāme nibaddhās tattvārthā māhātmyaṃ tasya dhīmataḥ // HV_31.136

śyāmo yuvā lohitākṣo dīptāsyo mitabhāṣitā 
ājānabāhuḥ sumukhaḥ siṃhaskandho mahābhujaḥ // HV_31.137

daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca 
ayodhyādhipatir bhūtvā rāmo rājyam akārayat // HV_31.138

ṛksāmayajuṣāṃ ghoṣo jyāghoṣaś ca mahātmanaḥ 
avyucchinno 'bhavad rāṣṭre dīyatāṃ bhujyatām iti // HV_31.139

sattvavān guṇasaṃpanno dīpyamānaḥ svatejasā 
ati sūryaṃ ca candraṃ ca rāmo dāśarathir babhau // HV_31.140

īje kratuśataiḥ puṇyaiḥ samāptavaradākṣiṇaiḥ 
hitvāyodhyāṃ divaṃ yāto rāghavo 'saumahābalaḥ // HV_31.141

evam eṣa mahābāhūr ikṣvākukulanandanaḥ 
rāvaṇaṃ sagaṇaṃ hatvā divam ācakrame prabhuḥ // HV_31.142

aparaḥ keśavasyāyaṃ prādurbhāvo mahātmanaḥ 
vikhyāto māthure kalpe sarvalokahitāya vai // HV_31.143

yatra sālvaṃ ca kaṃsaṃ ca maindaṃ dvividam eva ca 
ariṣṭaṃ vṛṣabhaṃ keśiṃ pūtanāṃ daityadārikām // HV_31.144

nāgaṃ kuvalayāpīḍaṃ cāṇūraṃ muṣṭikaṃ tathā 
daityān mānuṣadehasthān sūdayām āsa vīryavān // HV_31.145

chinnaṃ bāhusahasraṃ ca bāṇasyādbhutakarmaṇaḥ 
narakaś ca hataḥ saṃkhye yavanaś ca mahābalaḥ // HV_31.146

hṛtāni ca mahīpānāṃ sarvaratnāni tejasā 
durācārāś ca nihatāḥ pārthivā ye mahītale // HV_31.147
navame dvāpare viṣṇur aṣṭāviṃśe purābhavat | vedavyāsas tadā jajñe jātūkarṇyapuraḥsaraḥ | eko vedaś caturdhā tu kṛtas tena mahātmanā | janito bhārato vaṃśaḥ satyavatyāḥ sutena ca | 
ete lokahitārthāya prādurbhāvā mahātmanaḥ 
atītāḥ kathitā rājan kathyante cāpy anāgatāḥ | 
kalkī viṣṇuyaśā nāma bhūyaś cotpatsyate prabhuḥ // HV_31.148
... saṃbhalagrāmako dvijaḥ | sarvalokahitārthāya ... | daśamo bhāvyasaṃpanno yājñavalkyapuraḥsaraḥ | kṣapayitvā ca tān sarvān bhāvinārthena coditān | gaṅgāyamunayor madhye niṣṭhāṃ prāpsyati sānugaḥ | tataḥ kāle vyatīte tu sāmātye sahasainike | nṛpeṣv atha pranaṣteṣu tadā tv apragrahāḥ prajāḥ || kṣaṇena nirvṛte caiva hatvā cānyonyam āhave | parasparahṛtasvāś ca nirākrandāḥ suduḥkhitāḥ | evaṃ kaṣṭam anuprāptāḥ kalisaṃdhyāṃśake tadā | prajāḥ kṣayaṃ prayāsyanti sārdhaṃ kaliyugena ha | kṣīṇe kaliyuge tasmiṃs tataḥ kṛtayugaṃ punaḥ | prapatsyate yathānyāyaṃ svabhāvād eva nānyathā | anukarṣan sa vai senāṃ hastyaśvarathasaṃkulām | pragṛhītāyudhair viprair vṛtaḥ śatasahasraśaḥ | niḥśeṣāñ śuddharājāṃs tāṃs tadā sa tu kariṣyati | pāṣaṇḍān mlecchajātīṃś ca dasyūṃś caiva sahasraśaḥ | nātyarthaṃ dhārmikā ye ca ye ca dharmadviṣaḥ kvacit | udīcyā madhyadeśasthāḥ pārvatīyās tathaiva ca | prācyān pratīcyāṃś ca tathā vindhyapṛṣṭhaparānugān | tathaiva dākṣiṇātyāṃś ca draviḍān siṃhalaiḥ saha | gāndhārān pāradāṃś caiva pahlavān yavanāñ śakān | tukhārān barbarāṃś caiva śvānikān daradān khaśān | lambakāṃś ca maruṃdhāṃś ca kirātāṃś caiva sa prabhuḥ | pravṛttacakro balavān dasyūn āmantako balī | adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ pṛthivīṃ vicariṣyati | mānuṣaḥ sa tu saṃjajñe devasyāgrasya dhīmataḥ | pūrvajanmani viṣṇuḥ sa pramatir nāma vīryavān | gātreṇa vai candramasaḥ pūrṇe kaliyuge 'bhavat | ity etā vāsudevasya daśa saṃbhūtayaḥ smṛtāḥ | taṃ taṃ kālaṃ ca kāryaṃ ca taṃ tathoddeśakāriṇam | aṃśena triṣu lokeṣu tāṃs tān yonīn viśaty api | pañcaviṃśotthitaḥ kalkī pañcāśaccharadāṃ samāḥ | vinighnan sarvabhūtāni mānuṣāṃś caiva sarvaśaḥ | kṛtvā bījāvaśeṣāṃ tu mahīṃ krūreṇa karmaṇā | saṃyodhayitvā ca khalān prāyas tān apy adhārmikān | tad eṣa vai tadā kalkī caritārthaḥ sasainikaḥ | prajānāṃ sādhayitvā ca saṃsiddhārthaḥ punaḥ svayam | vṛthānyonyaṃ prakupitān saṃhariṣyati mohitān | purāṇi hatvā grāmāṃś ca tadā duṣpragrahāḥ prajāḥ | pranaṣṭaśrutidharmāś ca naṣṭavarṇāśramās tathā | hvasvā alpāyuṣaś caiva bhaviṣyanti kalau yuge | saritparvatasevinyaḥ patramūlaphalāśanāḥ | cīrapatrājinadharā gahvaraṃ ghoram āśritāḥ | alpāyuṣo naṣṭavārtā bahubādhāḥ suduḥkhitāḥ | 
ete cānye ca bahavo divyā devaguṇair yutāḥ 
prādurbhāvāḥ purāṇeṣu gīyante brahmavādibhiḥ // HV_31.149

yatra devā vimuhyanti prādurbhāvānukīrtane 
purāṇaṃ vartate yatra vedaśrutisamāhitam // HV_31.150

etaduddeśamātreṇa prādurbhāvānukīrtanam 
kīrtitaṃ kīrtanīyasya sarvalokaguroḥ prabhoḥ // HV_31.151

prīyante pitaras tasya prādurbhāvānukīrtanāt 
viṣṇor amitavīryasya yaḥ śṛṇoti kṛtāñjaliḥ // HV_31.152
sarvapāpavinirmukto dhanaputrapaśūṃl labhet | nāśubhaṃ vidyate tasya putravān dyutimān bhavet | 
etās tu yogeśvarayogamāyāḥ śrutvā naro mucyati sarvapāpaiḥ 
ṛddhiṃ samṛddhiṃ vipulāṃś ca bhogān prāpnoti śīghraṃ bhagavatprasādāt // HV_31.153

viśvatvaṃ śṛṇu me viṣṇor haritvaṃ ca kṛte yuge 
vaikuṇṭhatvaṃ ca deveṣu kṛṣṇatvaṃ mānuṣeṣu ca // HV_32.1

īśvarasya hi tasyemāṃ karmaṇāṃ gahanāṃ gatim 
saṃpratyatītāṃ bhāvyāṃ ca śṛṇu rājan yathātatham // HV_32.2

avyakto vyaktaliṅgastho ya eṣa bhagavān prabhuḥ 
nārāyaṇo hy anantātmā prabhavo 'vyaya eva ca // HV_32.3

eṣa nārāyaṇo bhūtvā harir āsīt sanātanaḥ 
brahmā śakraś ca somaś ca dharmaḥ śukro bṛhaspatiḥ // HV_32.4

aditer api putratvam etya yādavanandanaḥ 
eṣa viṣṇur iti khyāta indrād avarajo 'bhavat // HV_32.5

prasādajaṃ hy asya vibhor adityāṃ putrajanma tat 
vadhārthaṃ suraśatrūṇāṃ daityadānavarakṣasām // HV_32.6

pradhānātmā purā hy eṣa brahmāṇam asṛjat prabhuḥ 
so 'sṛjat pūrvapuruṣaḥ purākalpe prajāpatīn // HV_32.7

te tanvānās tanūs tatra brahmavaṃśān anuttamān 
tebhyo 'bhavan mahātmabhyo bahudhā brahma śāśvatam // HV_32.8

etad āścaryabhūtasya viṣṇoḥ karmānukīrtanam 
kīrtitaṃ kīrtanīyasya kīrtyamānaṃ nibodha me // HV_32.9

vṛtte vṛtravadhe tāta vartamāne kṛte yuge 
āsīt trailokyavikhyātaḥ saṃgrāmas tārakāmayaḥ // HV_32.10

tatra sma dānavā ghorāḥ sarve saṃgrāmadarpitāḥ 
ghnanti devān sagandharvān sayakṣoragacāraṇān // HV_32.11

te vadhyamānā vimukhāḥ kṣīṇapraharaṇā raṇe 
trātāraṃ manasā jagmur devaṃ nārāyaṇaṃ prabhum // HV_32.12

etasminn antare meghā nirvāṇāṅgāravarcasaḥ 
sārkacandragrahagaṇaṃ chādayanto nabhastalam // HV_32.13

cañcadvidyudgaṇāviddhā ghorā nihrādakāriṇaḥ 
anyonyavegābhihatāḥ pravavuḥ sapta mārutāḥ // HV_32.14

dīptatoyāśanīpātair vajravegānalānilaiḥ 
rarāsa ghorair utpātair dahyamānam ivāmbaram // HV_32.15

petur ulkāsahasrāṇi petur ākāśagāny api 
nyubjāni ca vimānāni prapatanty utpatanti ca // HV_32.16

caturyugāntaparyāye lokānāṃ yadbhayaṃ bhavet 
arūpavanti rūpāṇi tasminn utpātalakṣaṇe // HV_32.17

tamasā niṣprabhaṃ sarvaṃ na prājñāyata kiṃcana 
timiraughaparikṣiptā na rejuś ca diṣo daśa // HV_32.18

viveśa rūpiṇī kālī kālameghāvaguṇṭhitā 
dyaur na bhāty abhibhūtārkā ghoreṇa tamasā vṛtā // HV_32.19

tān ghanaughān satimirān dorbhyāṃ vikṣipya sa prabhuḥ 
vapuḥ saṃdarśayām āsa divyaṃ kṛṣṇavapur hariḥ // HV_32.20

balāhakāñjananibhaṃ balāhakatanūruham 
tejasā vapuṣā caiva kṛṣṇaṃ kṛṣṇam ivācalam // HV_32.21

dīptapītāmbaradharaṃ taptakāñcanabhūṣaṇam 
dhūmāndhakāravapuṣaṃ yugāntāgnim ivotthitam // HV_32.22

caturdviguṇapīnāṃsāṃ kirīṭacchannamūrdhajam 
cāmīkarakarāsaktam āyudhair upaśobhitam // HV_32.23

candrārkakiraṇopetaṃ girikūṭam ivocchritam 
nandakānanditakaraṃ śarāśīviṣadhāriṇam // HV_32.24

śakticitraṃ halodagraṃ śaṅkhacakragadādharam 
viṣṇuśailaṃ kṣamāmūlaṃ śrīvṛkṣaṃ śārṅgaśṛṅgiṇam // HV_32.25

haryaśvarathasaṃyukte suparṇadhvajaśobhite 
candrārkacakraracite mandarākṣadhṛtāntare // HV_32.26

anantaraśmisaṃyukte durdarśe merukūbare 
tārakācitrakusume grahanakṣatravandhure // HV_32.27

bhayeṣv abhayadaṃ vyomni devā daityaparājitāḥ 
dadṛśus te sthitaṃ devaṃ divyalokamaye rathe // HV_32.28

te kṛtāñjalayaḥ sarve devāḥ śakrapurogamāḥ 
jayaśabdaṃ puraskṛtya śaraṇyaṃ śaraṇaṃ gatāḥ // HV_32.29
tuṣṭuvuś ca jagannāthaṃ devaṃ nārāyaṇaṃ harim | jaya deva jagannātha jaya deva janārdana | jaya deva prabho viṣṇo jaya śaṅkhagadādhara | namas tubhyaṃ hṛṣīkeśa namo deva janārdana | ādideva jagannātha bhūtabhāvanabhāvana | namas tubhyaṃ prabho viṣṇo bhūtādipataye namaḥ | nama ādyāya bījāya puruṣāya namo namaḥ | namo 'stu te jagannātha namo bhūyo mahātmane | kiṃ vānena jagannātha namaskāreṇa keśava | rakṣa naḥ sakalān devān daityapāśavipāśitān | 
sa teṣāṃ tāṃ giraṃ śrutvā viṣṇur dayitadaivataḥ 
manaś cakre vināśāya dānavānāṃ mahāmṛdhe // HV_32.30

ākāśe tu sthito viṣṇur uttamaṃ vapur āsthitaḥ 
uvāca devatāḥ sarvāḥ sapratijñam idaṃ vacaḥ // HV_32.31

śāntiṃ vrajata bhadraṃ vo mā bhaiṣṭa marutāṃ gaṇāḥ 
jitā me dānavāḥ sarve trailokyaṃ pratigṛhyatām // HV_32.32

te tasya satyasaṃdhasya viṣṇor vākyena toṣitāḥ 
devāḥ prītiṃ parāṃ jagmuḥ prāpyevāmṛtam uttamam // HV_32.33

tatas tamaḥ saṃhriyate vineśuś ca balāhakāḥ 
pravavuś ca śivā vātāḥ prasannāś ca diśo daśa // HV_32.34

suprabhāṇi ca jyotiṃṣi candraṃ cakruḥ pradakṣiṇam 
dīptimanti ca tejāṃsi cakrur arkaṃ pradakṣiṇam // HV_32.35

na vigrahaṃ grahāś cakruḥ praseduś cāpi sindhavaḥ 
virajaskā babhur mārgā nākamārgādayas trayaḥ // HV_32.36

yathārtham ūhuḥ sarito nāpi cukṣubhire 'rṇavāḥ 
āsañ śubhānīndriyāṇi narāṇām antarātmasu // HV_32.37

maharṣayo vītaśokā vedānuccair adhīyire 
yajñeṣu ca haviḥ svādu śivam āpa ca pāvakaḥ // HV_32.38

pravṛttadharmāḥ saṃvṛttā lokā muditamānasāḥ 
sarve lokā mudānvitāḥ |
babhūvur adhikāś caiva |
prītyā paramayā yuktā devadevasya bhūpateḥ | 
viṣṇor dattapratijñasya śrutvārinidhane giram // HV_32.39
nihanmi dānavāndṛptān yuṣmākaṃ vigrahaiḥ saha | giraṃ te dānavān ugrān menire nihatān yudhi | 
tato bhayaṃ viṣṇumayaṃ śrutvā daiteyadānavāḥ 
udyogaṃ vipulaṃ cakrur yuddhāya yudhi durjayāḥ // HV_33.1

mayas tu kāñcanamayaṃ trinalvāntaram avyayam 
catuścakraṃ suvapuṣaṃ sukalpitamahāyudham // HV_33.2

kiṃkiṇījālanirghoṣaṃ dvīpicarmapariṣkṛtam 
racitaṃ ratnajālaiś ca hemajālaiś ca śobhitam // HV_33.3

īhāmṛgagaṇākīrṇaṃ pakṣibhiś ca virājitam 
divyāstratūṇīradharaṃ payodharanināditam // HV_33.4

svakṣaṃ rathavarodāraṃ sūpastham agamopamam 
gadāparighasaṃpūrṇaṃ mūrtimantam ivārṇavam // HV_33.5

hemakeyūravalayaṃ svarṇakuṇḍalakūbaram 
sapatākadhvajodagraṃ sādityam iva mandaram // HV_33.6

gajendrāmbhodavapuṣaṃ kvacit kesaravarcasam 
yuktam ṛkṣasahasreṇa sahasrāmbudanāditam // HV_33.7

dīptam ākāśagaṃ divyaṃ rathaṃ pararathārujam 
atiṣṭhat samarākāṅkṣī meruṃ dīpta ivāṃśumān // HV_33.8

tāras tu kroṣavistāram āyasaṃ vāhayan ratham 
śailotkarimasaṃkāśaṃ nīlāñjanacayopamam // HV_33.9

kālalohāṣṭacaraṇaṃ loheṣāyugakūbaram 
timirodgārikiraṇaṃ garjantam iva toyadam // HV_33.10

lohajālena mahatā sagavākṣeṇa daṃśitam 
āyasaiḥ parighaiḥ pūrṇaṃ kṣepaṇīyaiś ca mudgaraiḥ // HV_33.11

prāsaiḥ pāśaiś ca vitatair avasaktaiś ca mudgaraiḥ 
śobhitaṃ trāsanīyaiś ca tomaraiḥ saparaśvadhaiḥ // HV_33.12

udyataṃ dviṣatāṃ hetor dvitīyam iva mandaram 
yuktaṃ kharasahasreṇa so 'dhyārohad rathottamam // HV_33.13

virocanas tu saṃkruddho gadāpāṇir avasthitaḥ 
pramukhe tasya sainyasya dīptaśṛṅga ivācalaḥ // HV_33.14

yuktaṃ hayasahasreṇa hayagrīvas tu dānavaḥ 
syandanaṃ vāhayām āsa sapatnānīkamardanam // HV_33.15

vyāyataṃ bahusahasraṃ dhanur visphārayan mahat 
varāhaḥ pramukhe tasthau sāvaroha ivācalaḥ // HV_33.16

kṣaras tu vikṣaran darpān netrābhyāṃ roṣajaṃ jalam 
sphuraddantauṣṭhavadanaḥ saṃgrāmaṃ so 'bhyakāṅkṣata // HV_33.17

tvaṣṭā tv aṣṭādaśahayaṃ yānam āsthāya dānavaḥ 
vyūhito dānavair vyūhaiḥ paricakrāma vīryavān // HV_33.18

vipracittisutaḥ śvetaḥ śvetakuṇḍalabhūṣaṇaḥ 
śvetaśailapratīkāśo yuddhāyābhimukhaḥ sthitaḥ // HV_33.19

ariṣṭo baliputras tu variṣṭho 'driśilāyudhaḥ 
yuddhāyātiṣṭhad āyasto dharādhara ivāparaḥ // HV_33.20

kiśoras tv atisaṃharṣāt kiśora iva coditaḥ 
abhavad daityasainyasya madhye ravir ivoditaḥ // HV_33.21

lambas tu lambameghābhaḥ pralambāmbarabhūṣaṇaḥ 
daityavyūhagato bhāti sanīhāra ivāṃśumān // HV_33.22

svarbhānurāsyayodhī tu daśanauṣṭhekṣaṇāyudhaḥ 
pramukhe devasenāya rarāja girisaṃnibhaḥ | 
hasaṃs tiṣṭhati daityānāṃ pramukhe sumukho grahaḥ // HV_33.23

anye hayagatā bhānti nāgaskandhagatāḥ pare 
siṃhavyāghragatāś cānye varāharkṣagatāḥ pare // HV_33.24

kecit kharoṣṭrayātāraḥ kecit toyadavāhanāḥ 
nānāpakṣigatāḥ kecit kecit pavanavāhanāḥ // HV_33.25

pattinas tv apare daityā bhīṣaṇā vikṛtānanāḥ 
ekapādā dvipādāś ca nanṛtur yuddhakaṅkṣiṇaḥ // HV_33.26

prakṣveḍamānā bahavaḥ sphoṭayantaś ca dānavāḥ 
dṛptaśārdūlanirghoṣā nedur dānavapuṃgavāḥ // HV_33.27

te gadāparighair ugrair dhanur vyāyāmaśālinaḥ 
bāhubhiḥ parighākārais tarjayanti sma dānavāḥ // HV_33.28

prāsaiḥ pāśaiś ca khaḍgaiś ca tomarāṅkuśapaṭṭisaiḥ 
cikrīḍus te śataghnībhiḥ śitadhāraiś ca mudgaraiḥ // HV_33.29

gaṇḍaśailaiś ca śailaiś ca parighaiś cottamāyudhaiḥ 
cakraiś ca daityapravarāś cakrur ānanditaṃ balam // HV_33.30
kāṅkṣanto vijayaṃ yuddhe dānavā yuddhadurmadāḥ | 
evaṃ tad dānavaṃ sainyaṃ sarvaṃ yuddhamadotkaṭam 
devān abhimukhaṃ tasthau meghānīkam ivoddhatam // HV_33.31

tadadbhutaṃ daityasahasragāḍhaṃ vāyvagnitoyāmbudaśailakalpam 
balaṃ raṇaughābhyudayābhyudīrṇaṃ yuyutsayonmattam ivābabhāse // HV_33.32

śrutas te daityasainyasya vistaras tāta vigrahe 
surāṇāṃ sarvasainyasya vistaraṃ vaiṣṇavaṃ śṛṇu // HV_34.1

ādityā vasavo rudrā aśvinau ca mahābalau 
sabalāḥ sānugāś caiva saṃnahyanta yathākramam // HV_34.2

puruhūtas tu purato lokapālaḥ sahasradṛk 
grāmaṇīḥ sarvadevānām āruroha suradvipam // HV_34.3

savye cāsya rathaḥ pārśve pakṣipravaravegavān 
sucārucakracaraṇo hemavajrapariṣkṛtaḥ // HV_34.4

devagandharvayakṣaughair anuyātaḥ sahasraśaḥ 
dīptimadbhiḥ sadasyaiś ca brahmarṣibhir abhiṣṭutaḥ // HV_34.5

vajravisphūrjitoddhūtair vidyudindrāyudhārpitaiḥ 
gupto balāhakagaṇaiḥ parvatair iva kāmagaiḥ // HV_34.6

yam ārūḍhaḥ sa bhagavān paryeti maghavān gajam 
havir dhāneṣu gāyanti viprā makhamukhe sthitāḥ // HV_34.7

svarge śakrānuyāteṣu devatūryānunādiṣu 
indraṃ samupanṛtyanti śataśo hy apsarogaṇāḥ // HV_34.8

ketunā vaṃśarājena bhrājamāno yathā raviḥ 
yukto hayasahasreṇa manomārutaraṃhasā // HV_34.9

sa syandanavaro bhāti yukto mātalinā tadā 
kṛtsnaḥ parivṛto merur bhāskarasyeva tejasā // HV_34.10

yamas tu daṇḍam udyamya kālayuktaṃ ca mudgaram 
tasthau suragaṇānīke daityān nādena bhīṣayan // HV_34.11

caturbhiḥ sāgarair gupto lelihadbhiś ca pannagaiḥ 
śaṅkhamuktāṅgadadharo bibhrat toyamayaṃ vapuḥ // HV_34.12
śaṅkhamuktāmalatanuḥ śītībhūto 'yam ambupaḥ | 
kālapāśān samāvidhya hayaiḥ śaśikaropamaiḥ 
vāyvīritajalodgāraiḥ kurvaṃl līlāḥ sahasraśaḥ // HV_34.13

pāṇḍuroddhūtavasanaḥ pravālarucirāṅgadaḥ 
maṇiśyāmottamavapur hārabhārārpitodaraḥ // HV_34.14

varuṇaḥ pāśabhṛnmadhye devānīkasya tasthivān 
varuṇaḥ pāśahastaḥ san devānīke vyatiṣṭhata | 
yuddhavelām abhilaṣan bhinnavela ivārṇavaḥ // HV_34.15

yakṣarākṣasasainyena guhyakānāṃ gaṇair api 
maṇiśyāmottamavapuḥ kubero naravāhanaḥ | 
yuktaś ca śaṅkhapadmābhyāṃ nidhīnām adhipaḥ prabhuḥ 
rājarājeśvaraḥ śrīmān gadāpāṇir adṛśyata // HV_34.16

vimānayodhī dhanado vimāne puṣpake sthitaḥ 
sa rājarājaḥ śuśubhe yuddhārthī naravāhanaḥ 
prekṣamāṇaḥ śivasakhaḥ sākṣād iva śivaḥ svayam // HV_34.17
kṣaumavāsāḥ śivaḥ sākṣāc chivarūpaḥ svayaṃ svayam | 
pūrvaṃ pakṣaṃ sahasrākṣaḥ pitṛrājas tu dakṣiṇam 
varuṇaḥ paścimaṃ pakṣam uttaraṃ naravāhanaḥ // HV_34.18

caturṣu yuktāś catvāro lokapālā balotkaṭāḥ 
svāṃ svāṃ diśaṃ rarakṣus te tasya devabalasya ha // HV_34.19

sūryaḥ saptāśvayuktena rathenāmbaragāminā 
śriyā jājvalyamānena dīpyamānaiś ca raśmibhiḥ // HV_34.20

udayāstagacakreṇa meruparyantagāminā 
tridivadvāracitreṇa tapatā lokam avyayam // HV_34.21

sahasraraśmiyuktena bhrājamānena tejasā 
cacāra madhye devānāṃ dvādaśātmā dineśvaraḥ // HV_34.22

somaḥ śvetahayo bhāti syandane śītaraśmivān 
himatoyaprapūrṇābhir bhābhir āplāvayañ jagat // HV_34.23

tam ṛkṣayogānugataṃ śiśirāṃśuṃ dvijeśvaram 
śaśacchāyāṅkitatanuṃ naiśasya tamasaḥ kṣayam // HV_34.24

jyotiṣām īraṇaṃ vyomni rasānāṃ rasanaṃ prabhum 
oṣadhīnāṃ paritrāṇaṃ nidhānam amṛtasya ca // HV_34.25

jagataḥ prathamaṃ bhāgaṃ saumyaṃ śaityamayaṃ rasam 
dadṛśur dānavāḥ somaṃ himapraharaṇaṃ sthitam // HV_34.26

yaḥ prāṇaḥ sarvabhūtānāṃ pañcadhā bhidyate nṛṣu 
saptaskandhagato lokāṃs trīn dadhāra cacāra ca // HV_34.27

yam āhur agner yantāraṃ sarvaprabhavam īśvaram 
saptasvaragatā yasya yonir gībhir udīryate // HV_34.28

yaṃ vadanty uttamaṃ bhūtaṃ yaṃ vadanty aśarīriṇam 
yam āhur ākāśagamaṃ śīghragaṃ śabdayoninam // HV_34.29

sa vāyuḥ sarvabhūtāyur uddhataḥ svena tejasā 
pravavau vyathayan daityān pratilomaḥ satoyadaḥ // HV_34.30

maruto devagandharvā vidyādharagaṇaiḥ saha 
cikrīḍur asibhiḥ śubhrair nirmuktair iva pannagaiḥ // HV_34.31
yakṣaiś ca sumahābhogaiḥ pannagair garuḍair api | 
sṛjantaḥ sarpapatayas tīvraṃ roṣamayaṃ viṣam 
śarabhūtāḥ surendrāṇāṃ cerur vyāttamukhā divi // HV_34.32

parvatās tu śilāśṛṅgaiḥ śataśākhaiś ca pādapaiḥ 
upatasthuḥ suragaṇān prahartuṃ dānavaṃ balam // HV_34.33

yaḥ sa devo hṛṣīkeśaḥ padmanābhas trivikramaḥ 
kṛṣṇavartmā yugāntābho viśvasya jagataḥ prabhuḥ // HV_34.34

samudrayonir madhuhā havyabhuk kratusatkṛtaḥ 
bhūmyāpovyomabhūtātmā syāmaḥ śāntikaro 'rihā // HV_34.35
jagayonir jagadbījo jagadgurur udāradhīḥ | 
so 'rkam agnāv ivodyantam udyamyottamatejasam 
arighnam asurānīke cakraṃ cakragadādharaḥ 
saparīveṣam udyantaṃ savitur maṇḍalaṃ yathā // HV_34.36

savyenālambya mahatīṃ sarvāsuravināśinīm 
kareṇa kālīṃ vapuṣā śatrukālapradāṃ gadām // HV_34.37

śeṣair bhujaiḥ pradīptāni bhujagāridhvajaḥ prabhuḥ 
dadhārāyudhajātāni śārṅgādīni mahāyaśāḥ // HV_34.38

sa kaśyapasyātmabhuvaṃ dvijaṃ bhujagabhojanam 
pavanādhikasaṃpātaṃ gaganakṣobhaṇaṃ khagam // HV_34.39

bhujagendreṇa vadane niviṣṭena virājitam 
amṛtārambhanirmuktaṃ mandarādrim ivocchritam // HV_34.40

devāsuravimardeṣu śataśo dṛṣṭavikramam 
mahendreṇāmṛtasyārthe vajreṇa kṛtalakṣaṇam // HV_34.41

śikhinaṃ cūḍinaṃ caiva taptakuṇḍalabhūṣaṇam 
vicitrapatravasanaṃ dhātumantam ivācalam // HV_34.42
tīkṣṇatuṇḍogranakharaṃ calatpakṣasamākulam | 
sphītakroḍāvalambena śītāṃśusamatejasā 
bhogibhogāvasaktena maṇiratnena bhāsvatā // HV_34.43

pakṣābhyāṃ cārupatrābhyām āvṛtya divi līlayā 
yugānte sendracāpābhyāṃ toyadābhyām ivāmbaram // HV_34.44

nīlalohitapītābhiḥ patākābhir alaṃkṛtam 
ketuveṣapraticchannaṃ mahākāyaniketanam // HV_34.45

aruṇāvarajaṃ śrīmān āruroha raṇe hariḥ 
sthitaḥ samaradurjeyo daityasainyaṃ vilokayan | 
suparṇaḥ svena vapuṣā suparṇaṃ khecarottamam // HV_34.46
dahaṃs tasthau surānīke daityān ativibhīṣayan | 
tam anvayur devagaṇā munayaś ca samāhitāḥ 
gīrbhiḥ paramamantrābhis tuṣṭuvuś ca gadādharam // HV_34.47
namas te 'stu hṛṣīkeśa jahi daityabalaṃ vibho | namas trimūrtaye tubhyaṃ haribrahmaśivātmane | namas traividyarūpāya ṛksāmayajuṣe namaḥ | namo 'stu yogicintyāya teṣāṃ yogapradāyine | namo vikalpaśūnyāya namo vijñaptirūpine | yaṃ ca jñānamayaṃ tejaḥ pravadanti manīṣiṇaḥ | taṃ natāḥ sma jagannāthaṃ jahi daityagaṇān hare | tvāṃ stotuṃ hi vayaṃ deva śaktā varṣaśatair api | na hi deva jagannātha jayasva puruṣottama | itīritāṃ giriṃ śrutvā gantum abhyudyato hariḥ | 
tad vaiśravaṇasuśliṣṭaṃ vaivasvatapuraḥsaram 
vārirājaparikṣiptaṃ devarājavirājitam // HV_34.48

candraprabhābhir vimalaṃ yuddhāya samavasthitam 
yayau hitaṃ devapathaṃ dīptabhāskaratejasam | 
pavanāviddhanirghoṣaṃ saṃpradīptahutāśanam // HV_34.49

viṣṇor jiṣṇoḥ sahiṣṇoś ca bhrājiṣṇos tejasā vṛtam 
balaṃ balavaduddhūtaṃ yuddhāya samavartata // HV_34.50

svasty astu devebhya iti stuvaṃs tatrāṅgirābravīt 
svasty astv iti stuvaṃs tatra devān āṅgiraso 'bravīt | 
svasty astu daityebhya iti uśanā vākyam abravīt // HV_34.51
svasti daityebhya iti cāpy uśanā vākyam ādade | 
tābhyāṃ balābhyāṃ saṃjajñe tumulo vigrahas tadā 
surāṇām asurāṇāṃ ca parasparajayaiṣiṇām // HV_35.1
sarvadevamayo yas tu sarvadharmamayas tu yaḥ | tasya viṣṇoḥ sureśasya tejasā vidhṛtāḥ surāḥ | sabalāḥ sānugāś caiva tridaśāś ca madotkaṭāḥ | prahartuṃ dānavaṃ sainyaṃ tarasā hi samabhyayuḥ | 
dānavā daivataiḥ sārdhaṃ nānāpraharaṇodyatāḥ 
samīyur yudhyamānā vai parvatā iva parvataiḥ // HV_35.2

tatsurāsurasaṃyuktaṃ yuddham atyadbhutaṃ babhau 
dharmādharmasamāyuktaṃ darpeṇa vinayena ca // HV_35.3

tato rathaiḥ prajvalitair vāhanaiś ca pracoditaiḥ 
utpatadbhiś ca gaganaṃ sāsihastaiḥ samantataḥ // HV_35.4

kṣipyamāṇaiś ca musalaiḥ saṃpreṣyadbhiś ca sāyakaiḥ 
cāpair visphāryamāṇaiś ca pātyamānaiś ca mudgaraiḥ // HV_35.5

tad yuddham abhavad ghoraṃ devadānavasaṃkulam 
jagatas trāsajananaṃ yugasaṃvartakopamam // HV_35.6

svahastamuktaiḥ parighaiḥ kṣipramuktaiś ca parvataiḥ 
dānavāḥ samare jaghnur devān indrapurogamān // HV_35.7

te vadhyamānā balibhir dānavair jitakāśibhiḥ 
viṣaṇṇamanaso devā jagmur ārtiṃ mahāmṛdhe // HV_35.8

te 'strajālaiḥ pramathitāḥ parighair bhinnamastakāḥ 
bhinnoraskā ditisutair vemū raktaṃ vraṇair bahu // HV_35.9

saṃditāḥ pāśajālaiś ca niryatnāś ca śaraiḥ kṛtāḥ 
praviṣṭā dānavīṃ māyāṃ na śekus te viceṣṭitum // HV_35.10

tatstambhitam ivābhāti niṣprāṇasadṛśākṛti 
balaṃ surāṇām asurair niṣprayatnāyudhaṃ kṛtam // HV_35.11

māyāpāśānvikarṣaṃś ca chindan vajreṇa tāñ śarān 
śakro daityabalaṃ ghoraṃ viveśa bahulocanaḥ // HV_35.12

sa daityān pramukhe hatvā taddānavabalaṃ mahat 
tāmasenāstrajālena tamobhūtam athākarot // HV_35.13

te 'nyonyaṃ nāvabudhyanta devān vā vāhanāni vā 
ghoreṇa tamasāviṣṭāḥ puruhūtasya tejasā // HV_35.14

māyāpāśair vimuktās tu yatnavantaḥ surottamāḥ 
vapūṃṣi daityasaṃghānāṃ tamobhūtāny apātayan // HV_35.15

apadhvastā visaṃjñāś ca tamasā nīlavarcasaḥ 
petus te dānavagaṇāś chinnapakṣā ivācalāḥ // HV_35.16

tadghanībhūtadaityendram andhakāram ivārṇavam 
dānavaṃ devasadanaṃ tamobhūtam ivābabhau // HV_35.17

tadāsṛjanmahāmāyāṃ mayas tāṃ tāmasīṃ dahan 
yugāntoddyotajananīṃ sṛṣṭām aurveṇa vahninā // HV_35.18

sā dadāha tamaḥ sarvaṃ māyā mayavikalpitā 
daityāś cādityavapuṣaḥ sadya uttasthur āhave // HV_35.19

māyām aurvīṃ samāsādya dahyamānā divaukasaḥ 
bhejire candraviṣayaṃ śītāṃśusalilahradam // HV_35.20

te dahyamānā aurveṇa tejasā bhraṣṭatejasaḥ 
śaśaṃsur vajriṇe devāḥ saṃtaptāḥ śaraṇaiṣiṇaḥ // HV_35.21

saṃtapte māyayā sainye dahyamāne ca dānavaiḥ 
codito devarājena varuṇo vākyam abravīt // HV_35.22

purā brahmarṣijaḥ śakra tapas tepe sudāruṇam 
aurvaḥ pūrvaṃ sa tejasvī sadṛśo brahmaṇo guṇaiḥ // HV_35.23

taṃ tapantam ivādityaṃ tapasā jagad avyayam 
upatasthur munigaṇā devā devarṣibhiḥ saha // HV_35.24

hiraṇyakaśipuś caiva dānavo dāvaneśvaraḥ 
ṛṣiṃ vijñāpayām āsa purā paramatejasam // HV_35.25

tam ūcur brahmaṝṣayo vacanaṃ dharmasaṃhitam 
ṛṣivaṃśeṣu bhagavañś chinnamūlam idaṃ kulam // HV_35.26

ekas tvam anapatyaś ca gotrāpatyaṃ na vartate 
kaumāraṃ vratam āsthāya kleśam evānuvartase // HV_35.27

bahūni vipra gotrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām 
ekadehāni tiṣṭhanti viviktāni vinā prajāḥ // HV_35.28

dharatsūtsannabhūteṣu teṣu te nāsti kāraṇam 
bhavāṃs tu tapasā śreṣṭhaḥ prajāpatisamadyutiḥ // HV_35.29

tatpravartasva vaṃśāya vardhayātmānam ātmanā 
ādadhat svorjitaṃ tejo dvitīyāṃ kuru vai tanum // HV_35.30

sa evam ukto munibhir munir manasi tāḍitaḥ 
jagarhe tān ṛṣigaṇān vacanaṃ cedam abravīt // HV_35.31

yathāyaṃ śāśvato dharmo munīnāṃ vihitaḥ purā 
ārṣaṃ vai sevatāṃ karma vanyamūlaphalāśinaḥ // HV_35.32

brahmayonau prasūtasya brāhmaṇasyātmavartinaḥ 
brahmacaryaṃ sucaritaṃ brahmāṇam api cālayet // HV_35.33

dvijānāṃ vṛttayas tisro ye gṛhāśramavāsinaḥ 
asmākaṃ tu vanaṃ vṛttir vanyāśramanivāsinām // HV_35.34

abbhakṣā vāyubhakṣāś ca dantolūkhalinas tathā 
aśmakuṭṭā daśatapāḥ pañcasaptatapāś ca ye // HV_35.35

ete tapasi tiṣṭhanto vratair api suduṣcaraiḥ 
brahmacaryaṃ puraskṛtya prārthayanti parāṃ gatim // HV_35.36

brahmacaryād brāhmaṇasya brāhmaṇatvaṃ vidhīyate 
evam āhuḥ pare loke brahmacaryavido janāḥ // HV_35.37

brahmacarye sthitaṃ dhairyaṃ brahmacarye sthitaṃ tapaḥ 
ye sthitā brahmacaryeṇa brāhmaṇā divi te sthitāḥ // HV_35.38

nāsti yogaṃ vinā siddhir nāsti siddhiṃ vinā yaśaḥ 
nāsti loke yaśomūlaṃ brahmacaryāt paraṃ tapaḥ // HV_35.39

yo nigṛhyendriyagrāmaṃ bhūtagrāmaṃ ca pañcakam 
brahmacaryaṃ samādhatte kim ataḥ paramaṃ tapaḥ // HV_35.40

ayoge keśadharaṇam asaṃkalpe vratakriyā 
brahmacaryaṃ ca caryā ca trayaṃ syād dambhasaṃjñitam // HV_35.41

kva dārāḥ kva ca saṃyogaḥ kva ca bhāvaviparyayaḥ 
yad iyaṃ brahmaṇā sṛṣṭā manasā mānasī prajā // HV_35.42

yady asti tapaso vīryaṃ yuṣmākam amitātmanām 
mukhanetravikāreṇa sparśanair bhāṣaṇena ca | 
smaraṇaṃ sundarīṇāṃ ca manaso vikṛtiḥ purā | 
tasyām utpattim āsādya tasyāṃ bījaṃ ka āvehat | 
pāpātmā vikalo mūḍho bhavādṛśa iti śrutiḥ | 
smṛtvā brahmapadāt khinno dṛṣṭvā śukraṃ pramuñcati | 
sṛṣṭvā vidrāvayaty ātmā tasyāṃ bījaṃ ka āvahet | 
brahmacarye yadā bhūte bhaved yadi viniścayaḥ | 
prāṇino dadhati ke ratiṃ tato |
yoṣitāṃ vapuṣi nirghṛṇe 'śucau |
brahmacaryam aparaṃ suniścitāḥ |
kurmahe yad abhikāṅkṣitaṃ hṛdi |
sṛjadhvaṃ mānasān putrān prājāpatyena karmaṇā // HV_35.43

manasā nirmitā yonir ādhātavyā tapasvinā 
na dārayogaṃ bījaṃ vā vratamuktaṃ tapasvinām // HV_35.44

yad idaṃ luptadharmārthaṃ yuṣmābhir iha nirbhayaiḥ 
vyāhṛtaṃ sadbhir atyartham asadbhir iva me matam // HV_35.45

vapur dīptāntarātmānam eṣa kṛtvā manomayam 
dārayogaṃ vinā srakṣye putram ātmatanūruham // HV_35.46

evam ātmānam ātmā me dvitīyaṃ janayiṣyati 
vanyenānena vidhinā didhakṣantam iva prajāḥ // HV_35.47

ūrvas tu tapasāviṣṭo niveśyoruṃ hutāśane 
mamanthaikena darbheṇa sutasya prabhavāraṇim // HV_35.48

tasyoruṃ sahasā bhittvā jvālāmālī nirindhanaḥ 
jagato dahanākāṅkṣī putro 'gniḥ samapadyata // HV_35.49

ūrvasyoruṃ vinirmidya aurvo nāmāntako 'nalaḥ 
didhakṣann iva lokāṃs trīñ jajñe paramakopanaḥ // HV_35.50

utpannamātraś covāca pitaraṃ dīptayā girā 
kṣudhā me bādhate tāta jagad dhakṣye tyajasva mām // HV_35.51

tridivārohibhir jvālair jṛmbhamāṇo diśo daśa 
nirdahan sarvabhūtāni vavṛdhe so 'ntako 'nalaḥ // HV_35.52

etasminn anantare brahmā munim ūrvaṃ sabhājayan 
sarvalokapatiḥ prabhuḥ |
ājagāma munir yatra vyasṛjat putram uttamam | 
sa dadarśorum ūrvasya dīpyamānaṃ sutāgninā | 
aurvakopāgnisaṃtaptāṃl lokāṃś ca ṛṣibhiḥ saha | 
tam uvāca tato brahmā |
putredaṃ dhāryatāṃ tejo lokānāṃ kriyatāṃ dayā // HV_35.53

asyāpatyasya te vipra kariṣye sāhyam uttamam 
vāsaṃ cāsya pradāsyāmi prāśanaṃ cāmṛtopamam 
tathyam etan mama vacaḥ śṛṇu tvaṃ vadatāṃ vara // HV_35.54
bhojanaṃ cāsya dāsyāmi yena prīto bhaviṣyati | 
dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yan me 'dya bhagavāñ śiśoḥ 
matim etāṃ dadātīha paramānugrahāya vai // HV_35.55

prabhātakāle saṃprāpte kāṅkṣitavye samāgame 
bhagavaṃs tarpitaḥ putraḥ kair havyaiḥ prāpsyate sukham // HV_35.56

kutra vāsya nivāsaḥ syād bhojanaṃ ca kimātmakam 
vidhāsyati bhavān asya vīryatulyaṃ mahaujasaḥ // HV_35.57

vaḍavāmukhe 'sya vasatiḥ samudre vai bhaviṣyati 
mama yonir jalaṃ vipra tac ca me toyapaṃ mukham // HV_35.58

tatrāham āse nirataḥ piban vārimayaṃ havaiḥ 
taddhavis tava putrasya visṛjāmy ālayaṃ ca tat // HV_35.59

tato yugānte bhūtānām eṣa cāhaṃ ca suvrata 
sahitau vicariṣyāvo niṣprāṇanakarāv iha // HV_35.60

eṣo 'gnir antakālasya salilāśī mayā kṛtaḥ 
dahanaḥ sarvabhūtānāṃ sadevāsurarakṣasām // HV_35.61

evam astv iti so 'py agniḥ saṃvṛtajvālamaṇḍalaḥ 
praviveśārṇavamukhaṃ nikṣipya pitari prabhām // HV_35.62

pratiyātas tato brahmā te ca sarve maharṣayaḥ 
aurvasyāgneḥ prabhāvajñāḥ svāṃ svāṃ gatim upāśritāḥ // HV_35.63

hiraṇyakaśipur dṛṣṭvā tad adbhutam apūjayat 
aurvaṃ praṇatasarvāṅgo vākyaṃ cedam uvāca ha // HV_35.64

bhagavann adbhutam idaṃ nirvṛttaṃ lokasākṣikam 
tapasā te muniśreṣṭha parituṣṭaḥ pitāmahaḥ // HV_35.65

ahaṃ tu tava putrasya tava caiva mahāvrata 
bhṛtya ity avagantavyaḥ ślāghyo 'smi yadi karmaṇā // HV_35.66

taṃ mā paśya samāpannaṃ tavaivārādhane ratam 
yat sīdeyaṃ muniśreṣṭha tavaiva syātparājayaḥ // HV_35.67
śiṣyo 'smi te tapaḥśreṣṭha surebhyo me bhayaṃ nuda | 
dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yasya te 'haṃ gurur mataḥ 
nāsti te tapasānena bhayam adyeha suvrata // HV_35.68

imāṃ ca māyāṃ gṛhṇīṣva mama putreṇa nirmitām 
nirindhanām agnimayīṃ duḥsparśāṃ pāvakair api // HV_35.69

eṣā te svasya vaṃśasya vaśagārivinigrahe 
rakṣiṣyaty ātmapakṣaṃ ca parāṃś ca pradahiṣyati // HV_35.70

evam astv iti tāṃ gṛhya praṇamya munipuṃgavam 
jagāma tridivaṃ hṛṣṭaḥ kṛtārtho dānaveśvaraḥ // HV_35.71

saiṣā durviṣahā māyā devair api durāsadā 
aurveṇa nirmitā pūrvaṃ pāvakenorvasūnunā // HV_35.72

tasmiṃs tu vyutthite daitye nirvīyaiṣā na saṃśayaḥ 
śāpo hy asyāḥ purā dattaḥ sṛṣṭā yenaiva tejasā // HV_35.73

yady eṣā pratihantavyā kartavyo bhagavān sukhī 
dīyatāṃ me sakhā śakra toyayonir niśākaraḥ 
tenāhaṃ saha saṃgamya yādobhiś ca samāhitaḥ | 
māyām etāṃ haniṣyāmi tvatprasādān na saṃśayaḥ // HV_35.74

evam astv iti saṃhṛṣṭaḥ śakras tridaśavardhanaḥ 
saṃdideśāgrataḥ somaṃ yuddhāya śiśirāyudham // HV_36.1

gaccha soma sahāyatvaṃ kuru pāśadharasya vai 
asurāṇāṃ vināśāya jayārthaṃ ca divaukasām // HV_36.2

tvam apratimavīryaś ca jyotiṣāṃ ceśvareśvaraḥ 
tvanmayaṃ sarvalokānāṃ rasaṃ rasavido viduḥ // HV_36.3

kṣayavṛddhis tava vyaktā sāgare khe ca maṇḍale 
parivartasy ahorātraṃ kālaṃ jagati yojayan // HV_36.4

lokacchāyāmayaṃ lakṣma tavāṅke śaśasaṃsthitam 
na viduḥ soma devāś ca ye ca nakṣatrayoginaḥ // HV_36.5

tvam ādityapathād ūrdhvaṃ jyotiṣāṃ copari sthitaḥ 
tamaḥ protsārya vapuṣā bhāsayasy akhilaṃ jagat // HV_36.6

śvetabhānur himatanur jyotiṣām adhipaḥ śaśī 
abdakṛt kālayogātmā ījyo yajñaraso 'vyayaḥ // HV_36.7

oṣadhīśaḥ kriyāyonir abjayonir anuṣṇabhāk 
śītāṃśur amṛtādhāraś capalaḥ śvetavāhanaḥ // HV_36.8

tvaṃ kāntiḥ kāntavapuṣāṃ tvaṃ somaḥ somavṛttinām 
saumyas tvaṃ sarvabhūtānāṃ timiraghnas tvam ṛkṣarāṭ // HV_36.9

tad gaccha tvaṃ sahānena varuṇena varūthinā 
śamayasvāsurīṃ māyāṃ yayā dahyāma saṃyuge // HV_36.10

yan mā vadasi yuddhārthe devarāja varaprada 
eṣa varṣāmi śiśiraṃ daityamāyāpakarṣaṇam // HV_36.11

etān macchītanirdagdhān paśyasva himaveṣṭitān 
vimāyān vimadāṃś caiva daityasaṃghān mahāhave // HV_36.12

tato himakarotsṛṣṭāḥ sabāṣpā himavṛṣṭayaḥ 
veṣṭayanti sma tān ghorān daityān meghagaṇā iva // HV_36.13

tau pāśaśuklāṃśudharau varuṇendū mahāraṇe 
jaghnatur himapātaiś ca pāśapātaiś ca dānavān // HV_36.14

dvāv ambunāthau samare tau pāśahimayodhinau 
mṛdhe ceratur ambhobhiḥ kṣubdhāv iva mahārṇavau // HV_36.15

tābhyām āplāvitaṃ sainyaṃ tad dānavam adṛśyata 
jagatsaṃvartakāmbhodaiḥ pravṛttair iva saṃvṛtam // HV_36.16

tāv udyatāṃśupāśau tu śaśāṅkavaruṇāv ubhau 
tāṃ māyāṃ śamayām āstāṃ devau daiteyanirmitām // HV_36.17

śītāṃśujalanirdagdhāḥ pāśaiś ca prasitā mṛdhe 
na śekuś calituṃ daityā viśiraskā ivādrayaḥ // HV_36.18

śītāṃśunihatās te tu petur daityā himārditāḥ 
himaplāvitasarvāṅgā niruṣmāṇa ivāgrayaḥ // HV_36.19

teṣāṃ tu divi daityānāṃ viparītaprabhāṇi ha 
vimānāni vicitrāṇi prapatanty utpatanti ca // HV_36.20

tān pāśahastagrathitāṃś chāditāñ śītaraśmibhiḥ 
mayo dadarśa māyāvī dānavān divi dānavaḥ // HV_36.21

sa śilājālavitatāṃ gaṇḍaśailāṭṭahāsinīm 
pādapotkaṭakūṭāgrāṃ kandarākīrṇakānanām // HV_36.22

siṃhavyāghragajākīrṇāṃ nadantīṃ dvipayūthapaiḥ 
īhāmṛgagaṇākīrṇāṃ pavanāghūrṇitadrumām // HV_36.23

nirmitāṃ svena putreṇa krauñcena divi kāmagām 
prathitāṃ pārvatīṃ māyāṃ sasṛje sa samantataḥ // HV_36.24

sāśmaśabdaiḥ śilāvarṣaiḥ prapatadbhiś ca pādapaiḥ 
nijaghne devasaṃghāṃs tān dānavāṃś cāpy ajīvayat // HV_36.25

naiśākarī vāruṇī ca māye 'ntardadhatus tataḥ 
aśmabhiś cāyasaghanaiḥ kiraddevagaṇān raṇe // HV_36.26

sāśmasaṃghātaviṣamā drumaparvatasaṃkaṭā 
abhavad dyaur asaṃhāryā pṛthivī parvatair iva // HV_36.27

nānāhato 'śmabhiḥ kaścic chilābhiś cāpy atāḍitaḥ 
nāniruddho drumagaṇair devo 'dṛśyata saṃyuge // HV_36.28

tad asaṃsrastadhanuṣaṃ bhagnapraharaṇāvilam 
niṣprayatnaṃ surānīkaṃ varjayitvā gadādharam // HV_36.29

sa hi yuddhagataḥ śrīmān īśo na sma vyakampata 
sahiṣṇutvāj jagatsvāmī na cukrodha gadādharaḥ // HV_36.30

kālajñaḥ kālameghābhaḥ samīkṣan kālam āhave 
devāsuravimardaṃ sa draṣṭukāmo janārdanaḥ // HV_36.31

tato bhagavatādiṣṭau raṇe pāvakamārutau 
māyāyā mayasṛṣṭāyāḥ pravṛddhāyāḥ śamāya vai | 
tataḥ pravṛddhāv anyonyaṃ pravṛddhajvālaveginau | 
coditau viṣṇuvākyena tau māyām apakarṣatām // HV_36.32

tābhyām udbhrāntameghābhyāṃ pravṛddhābhyāṃ mahāmṛdhe 
dagdhā sā pārvatī māyā bhasmabhūtā nanāśa ha // HV_36.33

so 'nalo 'nilasaṃyuktaḥ so 'nilaś cānalākulaḥ 
daityasenāṃ dadahatur yugānteṣv iva mūrcchitau // HV_36.34

vāyuḥ pradhāvitas tatra paścād agniś ca mārutāt 
ceratur dānavānīke krīḍantāv anilānalau // HV_36.35

bhasmāvayavabhūteṣu prapatatsūtpatatsu ca 
dānavānāṃ vimāneṣu vimāneṣu samantataḥ // HV_36.36

vātaskandhāpaviddheṣu kṛtakarmaṇi pāvake 
māyāvadhe vinirvṛtte stūyamāne gadādhare // HV_36.37

niṣprayatneṣu daityeṣu trailokye muktabandhane 
saṃprahṛṣṭeṣu deveṣu sādhu sādhv iti sarvaśaḥ // HV_36.38

jaye daśaśatākṣasya mayasya ca parājaye 
dikṣu sarvāsu śuddhāsu pravṛtte dharmasaṃstare // HV_36.39

apāvṛte candrapathe svayanasthe divākare 
prakṛtistheṣu lokeṣu nṛṣu cāritrabandhuṣu // HV_36.40
virājamānā devās tu tato munigaṇaiḥ saha | 
abhinnabandhane mṛtyau hūyamāne hutāśane 
yajñaśobhiṣu deveṣu svargārthaṃ darśayatsu ca // HV_36.41

lokapāleṣu sarveṣu dikṣu saṃyānavartiṣu 
bhāve tapasi śuddhānām abhāve pāpakarmaṇām // HV_36.42

devapakṣe pramudite daityapakṣe viṣīdati 
tripādavigrahe dharme adharme pādavigrahe // HV_36.43

apāvṛte mahādvāre vartamāne ca satpathe 
svadharmastheṣu varṇeṣu loke 'sminn āśrameṣu ca // HV_36.44

prajārakṣaṇayukteṣu bhrājamāneṣu rājasu 
gīyamānāsu gāthāsu devasaṃstavanādiṣu | 
praśāntakalmaṣe loke śānte tamasi dāruṇe // HV_36.45

agnimārutayos tasmin vṛtte saṃgrāmakarmaṇi 
tanmayā vimalā lokās tābhyāṃ jayakṛtakriyāḥ // HV_36.46

pūrvadevabhayaṃ śrutvā mārutāgnibhayaṃ mahat 
kālanemir iti khyāto dānavaḥ pratyadṛśyata // HV_36.47

bhāskarākāramukuṭaḥ śiñjitābharaṇāṅgadaḥ 
mandarotkīrṇasaṃkāśo mahārajatasaṃvṛtaḥ // HV_36.48

śatapraharaṇodagraḥ śatabāhuḥ śatānanaḥ 
śataśīrṣaḥ sthitaḥ śrīmāñ śataśṛṅga ivācalaḥ 
kakṣe mahati saṃvṛddho nidāgha iva pāvakaḥ // HV_36.49

dhūmrakeśo hariśmaśrur daṃṣṭrālauṣṭhapuṭānanaḥ 
trailokyāntaravistāri dhārayan vipulaṃ vapuḥ // HV_36.50

bāhubhis tulayan vyoma kṣipan padbhyāṃ mahīdharān 
īrayan mukhaniḥśvāsair vṛṣṭimanto balāhakān // HV_36.51

tiryagāyataraktākṣaṃ mandarodagravakṣasam 
didhakṣantam ivāyāntaṃ sarvān devagaṇān mṛdhe // HV_36.52

tarjayantaṃ suragaṇāṃś chādayantaṃ diśo daśa 
saṃvartakāle tṛṣitaṃ dṛptaṃ mṛtyum ivotthitam // HV_36.53

sutalenocchrayavatā vipulāṅguliparvaṇā 
lambābharaṇapūrṇena kiṃcic calitavarmaṇā // HV_36.54

ucchritenāgrahastena dakṣiṇena vapuṣmatā 
dānavān devanihatān uttiṣṭhata iti bruvan // HV_36.55

taṃ kālanemiṃ samare dviṣatāṃ kālasaṃmitam 
vīkṣanti sma surāḥ sarve bhayavitrastalocanāḥ // HV_36.56

taṃ sma vīkṣanti bhūtāni kramantaṃ kālaneminam 
trivikrame vikramantaṃ nārāyaṇam ivāparam // HV_36.57

socchrayan prathamaṃ pādaṃ mārutāghūrṇitāmbaram 
prākrāmadasuro yuddhe trāsayan sarvadevatāḥ // HV_36.58

sa mayenāsurendreṇa pariṣvaktaḥ kraman raṇe 
kālanemir babhau daityaḥ saviṣṇur iva mandaraḥ // HV_36.59

atha pravivyathur devāḥ sarve śakrapurogamāḥ 
dṛṣṭvā kālam ivāyāntaṃ kālanemiṃ bhayāvaham // HV_36.60

dānavānāṃ tu piprīṣuḥ kālanemiḥ sa dānavaḥ 
vyavardhata mahātejās tapānte jalado yathā // HV_37.1

taṃ trailoyāntaragataṃ dṛṣṭvā te dānaveśvarāḥ 
uttasthur apariśrāntāḥ prāpyevāmṛtam uttamam // HV_37.2

te vītabhayasaṃtrāsā mayatārapurogamāḥ 
tārakāmayasaṃgrāme satataṃ jitakāśinaḥ | 
rejur āyodhanagatā dānavā yuddhakaṅkṣiṇaḥ // HV_37.3

mantram abhyasyataṃ teṣāṃ vyūhaṃ ca paridhāvatām 
prekṣatāṃ cābhavat prītir dānavaṃ kālaneminam // HV_37.4

ye tu tatra mayasyāsan mukhyā yuddhapuraḥsarāḥ 
te'pi sarve bhayaṃ tyaktvā hṛṣṭā yoddhum upasthitāḥ // HV_37.5

mayas tāro varāhaś ca hayagrīvaś ca vīryavān 
vipracittisutaḥ śvetaḥ kharalambāv ubhāv api // HV_37.6

ariṣṭo baliputraś ca kiśorāṣṭrau tathaiva ca 
svarbhānuś cāmaraprakhyo vaktrayodhī mahāsuraḥ // HV_37.7

ete 'straviduṣaḥ sarve sarve tapasi saṃsthitāḥ 
dānavāḥ kṛtino jagmuḥ kālaneminam uttamam // HV_37.8

te gadābhiś ca gurvībhiś cakraiś ca saparaśvaghaiḥ 
kālakalpaiś ca musalaiḥ kṣepaṇīyaiś ca mudgaraiḥ // HV_37.9

aśmabhiś cāṭṭasadṛśair gaṇḍaśailaiś ca daṃśitaiḥ 
paṭṭisair bhiṇḍipālaiś ca parighaiś cottamāyasaiḥ // HV_37.10

ghātanībhiś ca gurvībhiḥ śataghnībhis tathaiva ca 
yugair yantraiś ca nirmuktair argalaiś cāgratāḍitaiḥ // HV_37.11
dānavā yuddhadurdharṣāḥ saṃgrāmamukhataḥ sthitāḥ | 
dorbhiś cāyatapīnābhiḥ prāsaiḥ pāśaiś ca mudgaraiḥ 
sarpair lelihyamānaiś ca visarpadbhiś ca sāyakaiḥ // HV_37.12

vajraiḥ praharaṇīyaiś ca dīpyadbhiś cāpi tomaraiḥ 
vikośaiś cāsibhis tīkṣṇaiḥ śūlaiś ca śitanirmalaiḥ // HV_37.13

te vai saṃdīptamanasaḥ pragṛhītottamāyudhāḥ 
kālanemiṃ puraskṛtya tasthuḥ saṃgrāmamūrdhani // HV_37.14

sā dīptaśastrapravarā daityānāṃ śuśubhe camūḥ 
dyaur nimīlitanakṣatrā ghananīlāmbudāgame // HV_37.15

devatānām api camūr mumude śakrapālitā 
dīptā śītoṣṇatejobhyāṃ candrabhāskaratejasā // HV_37.16

vāyuvegavatī saumyā tārāgaṇapatākinī 
toyadāviddhavasanā grahanakṣatrahāsinī // HV_37.17

yamendravaruṇair guptā dhanadena ca dhīmatā 
saṃpradīptāgnipavanā nārāyaṇaparāyaṇā // HV_37.18

sā samudraughasadṛśī divyā devamahācamūḥ 
rarājāstravatī bhīmā yakṣagandharvaśālinī // HV_37.19

tayoś camvos tadānīṃ tu babhūva sa samāgamaḥ 
dvāvāpṛthivyoḥ saṃyogo yathā syād yugaparyaye // HV_37.20

tadyuddham abhavad ghoraṃ devadānavasaṃkulam 
kṣamāparākramamayaṃ darpasya vinayasya ca // HV_37.21

niścakramur balābhyāṃ tu tābhyāṃ bhīmāḥ surāsurāḥ 
pūrvāparābhyāṃ saṃrabdhāḥ sāgarābhyām ivāmbudāḥ // HV_37.22

tābhyāṃ balābhyāṃ saṃhṛṣṭāś cerus te devadānavāḥ 
vanābhyāṃ pārvatīyābhyāṃ puṣpitābhyāṃ yathā gajāḥ // HV_37.23

samājaghnus tato bherīḥ śaṅkhān dadhmuś ca naikaśaḥ 
sa dyāṃ divaṃ bhuvaṃ caiva diśaś ca samapūrayat // HV_37.24

jyāghātatalanirghoṣo dhanuṣāṃ kūjitāni ca 
duṃdubhīnāṃ ca ninadā daityam antardadhuḥ svanam // HV_37.25

te 'nyonyam abhisaṃpetuḥ pātayantaḥ parasparam 
babhañjur bāhubhir bāhūn dvaṃdvam anye yuyutsavaḥ // HV_37.26

devatās tv aśanīr ghorāḥ parighāṃś cottamāyasān 
sasarjur ājau nistriṃśān gadā gurvīś ca dānavāḥ // HV_37.27

gadānipātair bhagnāṅgā bāṇaiś ca śakalīkṛtāḥ 
paripetur bhṛśaṃ kecin nyubjāḥ kecic ca jajñire // HV_37.28

tato rathaiḥ saturagair vimānaiś cāśugāmibhiḥ 
samīyus te susaṃrabdhā roṣād anyonyam āhave // HV_37.29

saṃvartamānāḥ samare vivartantas tathāpare 
rathā rathair nirudhyante padātāś ca padātibhiḥ // HV_37.30

teṣāṃ rathānāṃ tumulaḥ sa śabdaḥ śabdavāhinām 
nabhaḥ svasvāna hi yathā nabhasye jaladasvanaiḥ // HV_37.31
babhūvātha prasaktānāṃ nabhasīva payomucām | 
babhañjire rathān kecit kecit saṃmṛditā rathaiḥ 
saṃbādham eke saṃprāpya na śekuś calituṃ rathāḥ // HV_37.32

anyonyam anye samare dorbhyām utkṣipya darpitāḥ 
saṃhrādamānābharaṇā jaghnus tatrāsicarmiṇaḥ // HV_37.33

astrair anye vinirbhinnā raktaṃ vemur hatā yudhi 
kṣarajjalānāṃ sadṛśā jaladānāṃ samāgame // HV_37.34

tadastraśastragrathitaṃ kṣiptotkṣiptagadāvilam 
devadānavasaṃkṣubdhaṃ saṃkulaṃ yuddham ābabhau // HV_37.35

taddānavamahāmeghaṃ devāyudhavirājitam 
anyonyabāṇavarṣaṃ tad yuddhadurdinam ābabhau // HV_37.36

etasminn antare kruddhaḥ kālanemiḥ sa dānavaḥ 
vyavardhata samudraughaiḥ pūryamāṇa ivāmbudaḥ // HV_37.37

tasya vidyuccalāpīḍāḥ pradīptāśanivarṣiṇaḥ 
gātrān nāgaśiraḥprakhyā viniṣpetur balāhakāḥ // HV_37.38

krodhān niḥśvasatas tasya bhrūbhedasvedavarṣiṇaḥ 
sāgniniṣpeṣapavanā mukhān niścerur arciṣaḥ // HV_37.39

tiryag ūrdhvaṃ ca gagane vavṛdhus tasya bāhavaḥ 
pañcāsyāḥ kṛṣṇavapuṣo lelihanta ivoragāḥ // HV_37.40

so 'strajālair bahuvidhair dhanurbhiḥ parighair api 
divyam ākāśam āvavre parvatair ucchritair iva // HV_37.41

so 'niloddhūtavasanas tasthau saṃgrāmamūrdhani 
saṃdhyātapagrastaśikhaḥ sākṣān merur ivācalaḥ // HV_37.42

ūruvegapratikṣiptaiḥ śailaśṛṅgāgrapādapaiḥ 
apātayad devagaṇān vajreṇeva mahāgirīn // HV_37.43

bahubhiḥ śastranistriṃśaiś cchinnabhinnaśirorasaḥ 
na śekuś calituṃ devāḥ kālanemihatā yudhi // HV_37.44

muṣṭibhir nihatāḥ kecit kecid dhi vidalīkṛtāḥ 
yakṣagandharvapatagāḥ petuḥ saha mahoragaiḥ // HV_37.45

tena vitrāsitā devāḥ samare kālaneminā 
na śekur yatnavanto 'pi yatnaṃ kartuṃ vicetasaḥ // HV_37.46
jitvetthaṃ devatānīkaṃ gadām āvidhya dānavaḥ | airāvatagataṃ śakram uvācāsurasattamaḥ | āgacchāgaccha devendra nirjito 'si mayā raṇe | adyaprabhṛti devendro na tvaṃ bhavasi vṛtrahan | eṣa te gadayā śakra śiro bhetsyāmi paśyataḥ || adyaprabhṛti devendro dānavendro 'ham acyuta | bhaviṣyāmi na saṃdeho hatvā tvām ugrapauruṣam | iti bruvāṇaṃ samare vṛtrahā vajram ādade | jaghāna tarasā śakro vajreṇa hi sa dānavam | vajraṃ tadvakṣasi prāpya bahudhā samapadyata || aśaktaṃ vajram āsīt tu dānavaṃ hantum ojasā | punaḥ papāta sahasā śakrasyaiva tadā karam | kālanemis tu sahasā gadām ādāya yatnataḥ | airāvatasya rabhasā jaghānaikaṃ sa mastakam | sa vinirbhinnakumbhas tu papāta dharaṇītale || sasrāva rudhiraṃ tīkṣṇaṃ gajarājas tadā balī | punaś ca gadayā rājaṃs tadā samaramūrdhani | jaghāna dānavendras tu vṛtrahantāram ojasā | utsṛjya sahasā śakro gajarājaṃ puraṃdaraḥ | bhinnavarmāsthinicayo mukhāc choṇitam udvaman || papātorvyāṃ mahārāja kiṃcid viśramya bhūtale | utsṛjya sahasā śakraḥ svargalokaṃ mahīpate | manuṣyalokaṃ saṃprāpya mānuṣīṃ tanum āvrajat | 
tena śakraḥ sahasrākṣaḥ saṃditaḥ śarabandhanaiḥ 
airāvatagataḥ saṃkhye calituṃ na śaśāka ha // HV_37.47

nirjalāmbhodasadṛśo nirjalārṇavasaprabhaḥ 
nirvyāpāraḥ kṛtas tena vipāśo varuṇo mṛdhe // HV_37.48
agnimārutayor nāśaṃ kṛtvā sa ditijeśvaraḥ | jaghāna devarājam ca somaṃ varuṇam aśvinau | ādityavasurudrādīn aśeṣāṃś ca divaukasaḥ | tato 'tīva prakurvīta āpo vasur amitrahā | kālanemiṃ jaghānājau śaktyā guha ivāparaḥ || śaktyā nirbhinnahṛdayo dhātumān iva parvataḥ | susrāva rudhiraṃ bhūmau kālanemir mahāsuraḥ | tato 'tikrodhatāmrākṣaḥ śaktim udyamya vegavān | svaśaktyā tāḍayām āsa vasum urvyāṃ papāta saḥ | dhanadaś ca kṛtāntaś ca varuṇaś ca śacīpatiḥ || ekadaiva nijaghnus te sāyudhair anibarhaṇaiḥ | nivārya tāni śastrāṇi tāñ jaghāna pṛthak pṛthak | yamena preṣitaṃ daṇḍaṃ jagṛhe sa mahāsuraḥ | taṃ dṛṣṭvā vismitāḥ sarve lokapālā mahaujasaḥ | jaghāna vajreṇa ruvā devarājaḥ śatakratuḥ || vajreṇa nihato daityo na cakampe girir yathā | punar vajreṇa taṃ daityam indro mārutavartmani | sthitas tadā jṛmbhaṇena jigīrṇe sāyudhaṃ hariḥ | praviveśa susūkṣmeṇa kukṣiṃ rūpeṇa vṛtrahā | tatkṣaṇād eva devendraḥ pārśvaṃ nirbhidya niryayau || kavacenābhiguptaḥ sa nārāyaṇamayena ca | tataḥ śūlam amoghaṃ tu śaṃkaro hantum ādade | prajāpatir uvācedaṃ mayā dattavaro balī | na śūlena na cānyena hantuṃ śakyo mahāsuraḥ | śūlaṃ etad amoghaṃ ca mā prayuñkṣva mahāsure || ity uktaḥ śūlapāṇiḥ sa saṃjahārāyudhaṃ svakam | etasminn antare devāḥ kālanemibhayāturāḥ | ūcuḥ kṛṣṇaṃ mahātmāno gīrbhiḥ stutvā janārdanam | mumucuḥ svāni śastrāṇi śataśo 'tha sahasraśaḥ | 
raṇe vaiśravaṇas tena parighaiḥ kāmarūpibhiḥ 
vilapaṃl lokapāleśas tyājito dhanadakriyām // HV_37.49
tadaiva lokapālāś ca nihatās tena saṃyugam | 
yamaḥ sarvaharas tena mṛtyupraharaṇo raṇe 
yāmyām avasthām amaro nītaḥ svāṃ diśam āviśat // HV_37.50
lokapālās tu te sarve mānuṣīṃ tanum āsthitāḥ | vihāya svapadaṃ rājan vivadanti sma mānuṣe | 
sa lokapālān utsādya hṛtvā teṣāṃ ca karma tat 
dikṣu sarvāsu dehaṃ svaṃ caturdhā vidadhe tadā // HV_37.51

sa nakṣatrapathaṃ gatvā divyaṃ svarbhānudarśitam 
jahāra lakṣmīṃ somasya taṃ cāsya viṣayaṃ mahat // HV_37.52

cālayāmāsa dīptāṃśuṃ svargadvārāt sa bhāskaram 
sāyanaṃ cāsya viṣayaṃ jahāra dinakarma ca // HV_37.53

so 'gniṃ devamukhe dṛṣṭvā cakārātmamukheśayam 
vāyuṃ ca tarasā jitvā cakārātmavaśānugam // HV_37.54

sa samudrān samānīya sarvāś ca sarito balāt 
cakārātmavaśe vīryād dehabhūtāś ca sindhavaḥ // HV_37.55

āpaḥ sa vaśagāḥ kṛtvā divijātāś ca bhūmijāḥ 
sthāpayām āsa jagatīṃ suguptāṃ dharaṇīdharaiḥ // HV_37.56

sa svayaṃbhūr ivābhāti mahābhūtapatir mahān 
sarvalokamayo daityaḥ sarvalokabhayāvahaḥ // HV_37.57

sa lokapālaikavapuś candrasūryagrahātmavān 
pāvakānilasaṃghāto rarāja yudhi dānavaḥ // HV_37.58

pārameṣṭhye sthitaḥ sthāne lokānāṃ prabhavāpyaye 
taṃ tuṣṭuvur daityagaṇā devā iva pitāmaham // HV_37.59

pañca taṃ nābhyavartanta viparītena karmaṇā 
vedo dharmaḥ kṣamā satyaṃ śrīś ca nārāyaṇāśrayā // HV_38.1

sa teṣām anupasthānāt sakrodho dānaveśvaraḥ 
vaiṣṇavaṃ padam anvicchan yayau nārāyaṇāntikam // HV_38.2

sa dadarśa suparṇasthaṃ śaṅkhacakragadādharam 
dānavānāṃ vināśāya bhrāmayantaṃ gadāṃ śubhām // HV_38.3

sajalāmbhodasadṛśaṃ vidyutsadṛśavāsasam 
svārūḍhaṃ svarṇapatrāḍhyaṃ śikhinaṃ kāśyapaṃ khagam // HV_38.4

dṛṣṭvā daityavināśāya raṇe svastham avasthitam 
dānavo viṣṇum akṣobhyaṃ babhāṣe kṣubdhamānasaḥ // HV_38.5

ayaṃ sa ripur asmākaṃ pūrveṣāṃ dānavarṣiṇām 
arṇavāvāsinaś caiva madhor vai kaiṭabhasya ca // HV_38.6

ayaṃ sa vigraho 'smākam aśāmyaḥ kila kathyate 
yena naḥ saṃyugeṣv adya bahavo dānavā hatāḥ // HV_38.7

ayaṃ sa nirghṛṇo yuddhe strībālanirapatrapaḥ 
yena dānavanārīṇāṃ sīmantoddharaṇaṃ kṛtam // HV_38.8

ayaṃ sa viṣṇur devānāṃ vaikuṇṭhaś ca divaukasām 
ananto bhoginām apsu svayaṃbhūś ca svayaṃbhuvaḥ // HV_38.9

ayaṃ sa nātho devānām asmābhir viprakṛṣyatām 
asya krodhaṃ samāsādya hiraṇyakaśipur hataḥ // HV_38.10

asya cchāyāṃ samāśritya devā makhamukhe sthitāḥ 
ājyaṃ maharṣibhir dattam aśnuvanti tridhā hutam // HV_38.11

ayaṃ sa nidhane hetuḥ sarveṣāṃ daitavadviṣām 
asya cakraṃ praviṣṭāni kulāny asmākam āhave // HV_38.12

ayaṃ sa kila yuddheṣu surārthe tyaktajīvitaḥ 
savitus tejasā tulyaṃ cakraṃ kṣipati śatruṣu // HV_38.13

ayaṃ sa kālo daityānāṃ kālabhūte mayi sthite 
atikrāntasya kālasya phalaṃ prāpsyati durmatiḥ // HV_38.14

diṣṭyedānīṃ samakṣaṃ me viṣṇur eṣa samāgataḥ 
adya madbāṇaniṣpiṣṭo mayy eva praṇamiṣyati // HV_38.15

yāsyāmy apacitiṃ diṣṭyā pūrveṣām adya saṃyuge 
imaṃ nārāyaṇaṃ hatvā dānavānāṃ bhayāvaham // HV_38.16

kṣipram eva vadhiṣyāmi raṇe nārāyaṇaṃ śairaiḥ 
jātyantaragato hy eṣa mṛdhe bādhati dānavān // HV_38.17

eṣo 'ntakaḥ purā bhūtvā padmanābha iti smṛtaḥ 
jaghānaikārṇave ghore tāv ubhau madhukaiṭabhau // HV_38.18
viniveśya svake ūrau nihatau dānaveśvarau | 
dvidhābhūtaṃ vapuḥ kṛtvā siṃhārdhaṃ narasaṃsthitam 
pitaraṃ me jaghānaiko hiraṇyakaśipuṃ purā // HV_38.19

śubhaṃ garbham adhattainam aditir devatāraṇiḥ 
yajñakāle baler yo vai kṛtvā vāmanarūpatām | 
trīṃl lokāṃś ca jahāraiṣa kramamāṇas tribhiḥ kramaiḥ // HV_38.20

bhūyas tv idānīṃ samare saṃprāpte tārakāmaye 
mayā saha samāgamya sadevo vinaśiṣyati // HV_38.21

sa evam uktvā bahudhā kṣipan nārāyaṇaṃ raṇe 
vāgbhir apratirūpābhir yuddham evābhyarocayat // HV_38.22

kṣipyamāṇo 'surendreṇa ya cukopa gadādharaḥ 
kṣamābalena manasā sasmitaṃ vākyam abravīt // HV_38.23

alaṃ darpabalaṃ daitya sthiraṃ matkrodhajaṃ balam 
hatas tvaṃ darpajair doṣaiḥ kṣamāṃ yo 'tītya bhāṣase // HV_38.24

adhamas tvaṃ mama mato dhig etat tava vāgbalam 
na tatra puruṣāḥ santi yatra garjanti yoṣitaḥ // HV_38.25

ahaṃ tvāṃ daitya paśyāmi pūrveṣāṃ mārgagāminam 
prajāpatikṛtaṃ setuṃ ko bhittvā svastimān vrajet // HV_38.26

adya tvāṃ nāśayiṣyāmi devavyāghātakāriṇam 
sveṣu sveṣu ca sthāneṣu sthāpayiṣyāmi devatāḥ // HV_38.27

evaṃ bruvati vākyaṃ tu mṛdhe śrīvatsadhāriṇi 
jahāsa dānavaḥ krodhād dhastāṃś cakre ca sāyudhān // HV_38.28

sa bāhuśatam udyamya sarvāstragrahaṇaṃ raṇe 
krodhād rudhiraraktākṣo viṣṇor vakṣasy atāḍayat // HV_38.29

dānavāś cāpi samare mayatārapurogamāḥ 
udyatāyudhanistriṃśāḥ sarve viṣṇum abhidravan // HV_38.30

sa tāḍyamāno 'tibalair daityaiḥ sarvāyudhodyataiḥ 
na cacāla harir yuddhe 'kampyamāna ivācalaḥ // HV_38.31

saṃsaktaś ca suparṇena kālanemir mahāsuraḥ 
sarvaprāṇena mahatīṃ gadām udyamya bāhubhiḥ 
mumoca jvalitāṃ ghorāṃ saṃrabdho garuḍopari // HV_38.32

karmaṇā tena daityasya viṣṇur vismayam āgamat 
sa tena tāḍitaḥ pakṣī cacāla ca punaḥ punaḥ | 
hariṇā vardhitabalo na moham upagacchati | 
yena tasya suparṇasya patitā mūrdhni sā gadā // HV_38.33
tadāgamat padā bhūmiṃ pakṣī vyathitavigrahaḥ | loṣṭaiḥ sarṣṭiśilābhiś ca vajrapraharaṇais tataḥ | jaghnus te samare viṣṇuṃ gopālaṃ ca mahāraṇe | bhramantaṃ ghūrṇamānaṃ ca stutiṃ devāḥ pracakrire | jaya deva mahābāho madhukaiṭabhanāśana | hiraṇyakaśipor vakṣo nakhalāṅgaladāraṇa | uttasthau ca raṇād viṣṇur amaraiḥ saṃstutaḥ purā | hataṃ viṣṇuṃ samājñāya śaṅkhaṃ dadhmau sa dānavaḥ | mṛdaṅgāṃś ca tridhā tatra vādayanto mahāsurāḥ | tālāśrayāś ca nanṛtur mahotsava ivābabhau | 
suparṇaṃ vyathitaṃ dṛṣṭvā kṣataṃ ca vapur ātmanaḥ 
krodhāt saṃraktanayano vaikuṇṭhaś cakramādade // HV_38.34

vyavardhata ca vegena suparṇena samaṃ vibhuḥ 
bhujāś cāsya vyavardhanta vyāpnuvanto diśo daśa // HV_38.35

sa diśaḥ pradiśaś caiva khaṃ ca gāṃ caiva pūrayan 
vavṛdhe sa punar lokān krāntukāma ivaujasā // HV_38.36

taṃ jayāya surendrāṇāṃ vardhamānaṃ nabhastale 
ṛṣayaḥ saha gandharvais tuṣṭuvur madhusūdanam // HV_38.37
namo 'stu devadeveśa śaṅkhacakragadādhara | viṣṇo kṛṣṇa hṛṣīkeśa jahi daityaṃ mahābalam | namas tubhyaṃ virūpākṣa śaṃkarasya jagatpate | pāhi naḥ sakalān asmāñ jahi daityaṃ mahābalam | 
sa dyāṃ kirīṭena likhan sābhram ambaram ambaraiḥ 
padbhyām ākramya vasudhāṃ diśaḥ pracchādya bāhubhiḥ // HV_38.38

sa sūryakaratulyābhaṃ sahasrāram arikṣayam 
dīptāgnisadṛśaṃ ghoraṃ darśanīyaṃ sudarśanam // HV_38.39

suvarṇareṇuparyantaṃ vajranābhaṃ bhayāvaham 
medosthimajjārudhiraiḥ siktaṃ dānavasaṃbhavaiḥ // HV_38.40

advitīyaṃ prahāreṣu kṣuraparyantamaṇḍalam 
sragdāmamālāvitataṃ kāmagaṃ kāmarūpiṇam // HV_38.41

svayaṃ svayaṃbhuvā sṛṣṭaṃ bhayadaṃ sarvavidviṣām 
maharṣiroṣair āviṣṭaṃ nityam āhavadarpitam // HV_38.42

kṣepaṇādyasya muhyanti lokāḥ sasthāṇujaṃgamāḥ 
kravyādāni ca bhūtāni tṛptiṃ yānti mahāmṛdhe // HV_38.43

tam apratimakarmāṇaṃ samānaṃ sūryavarcasā 
cakram udyasya samare krodhadīpto gadādharaḥ // HV_38.44

saṃmuṣṇan dānavaṃ tejaḥ samare svena tejasā 
ciccheda bāhūṃś cakreṇa śrīdharaḥ kālaneminaḥ // HV_38.45

tac ca vaktraśataṃ ghoraṃ sāgnicūrṇāṭṭahāsi yat 
tasya daityasya cakreṇa pramamātha balād dhariḥ // HV_38.46

sa cchinnabāhur viśirā na prākampata dānavaḥ 
kabandhāvasthitaḥ saṃkhye viśākha iva pādapaḥ // HV_38.47

taṃ vitatya mahāpakṣau vāyoḥ kṛtvā samaṃ javam 
urasā pātayām āsa garuḍaḥ kālaneminam // HV_38.48

sa tasya deho vimukho viśākhaḥ khāt paribhraman 
nipapāta divaṃ tyaktvā kṣobhayan dharaṇītalam // HV_38.49

tasmin nipatite daitye devāḥ sarṣigaṇās tadā 
sādhu sādhv iti vaikuṇṭhaṃ sametāḥ pratyapūjayan // HV_38.50

apare ye tu daityā vai yuddhe dṛṣṭaparākramāḥ 
te sarve bāhubhir vyāptā na śekuś calituṃ raṇe // HV_38.51

kāṃścit keśeṣu jagrāha kāṃścit kaṇṭhe nyapīḍayat 
pāṭayan kasyacid vaktraṃ madhye kāṃścid agṛhyata // HV_38.52

te gadācakranirdagdhā gatasattvā gatāsavaḥ 
gaganād bhraṣṭasarvāṅgā nipetur dharaṇītale // HV_38.53

teṣu sarveṣu daityeṣu hateṣu puruṣottamaḥ 
tasthau śakrapriyaṃ kṛtvā kṛtakarmā gadādharaḥ // HV_38.54

tasmin vimarde nirvṛtte saṃgrāme tārakāmaye 
taṃ deśam ājagāmāśu brahmā lokapitāmahaḥ // HV_38.55

sarvair brahmarṣibhiḥ sārdhaṃ gandharvaiḥ sāpsarogaṇaiḥ 
devadevo hariṃ devaṃ pūjayan vākyam abravīt // HV_38.56

kṛtaṃ deva mahatkarma surāṇāṃ śalyam uddhṛtam 
vadhenānena daityānāṃ vayaṃ ca paritoṣitāḥ // HV_38.57

yo 'yaṃ tvayā hato viṣṇo kālanemir mahāsuraḥ 
tvam eko 'sya mṛdhe hantā nānyaḥ kaścana vidyate // HV_38.58

eṣa devān paribhavaṃl lokāṃś ca sacarācarān 
ṛṣīṇāṃ kadanaṃ kṛtvā mām api pratigarjati // HV_38.59

tad anena tavogreṇa parituṣṭo 'smi karmaṇā 
yad ayaṃ kālatulyābhaḥ kālanemir nipātitaḥ // HV_38.60

tadāgacchasva bhadraṃ te gacchāma divam uttamam 
brahmarṣayas tvāṃ tatrasthāḥ pratīkṣante sadogatāḥ // HV_38.61
ahaṃ maharṣayaś caiva tatra tvāṃ vadatāṃ vara | vidhivac cārcayiṣyanti gīrbhir divyābhir acyuta | 
kiṃ cāhaṃ tava dāsyāmi varaṃ varabhṛtāṃ vara 
sureṣv api sadaityeṣu varāṇāṃ varado bhavān // HV_38.62

niryātayaitat trailokyaṃ sphītaṃ nihatakaṇṭakam 
asminn eva mṛdhe viṣṇo śakrāya sumahātmane // HV_38.63

evam ukto bhagavatā brahmaṇā harir īśvaraḥ 
devāñ śakramukhān sarvān uvāca śubhayā girā // HV_38.64

śrūyatāṃ tridaśāḥ sarve yāvantaḥ stha samāgatāḥ 
śravaṇāvahitair devaiḥ puraskṛtya puraṃdaram // HV_38.65

asmin naḥ samare sarve kālanemimukhā hatāḥ 
dānavā vikramopetāḥ śakrād api mahattarāḥ // HV_38.66

asmin mahati saṃkrande dvāv eva tu viniḥsṛtau 
vairocaniś ca daityendraḥ svarbhānuś ca mahāgrahaḥ // HV_38.67

tad iṣṭāṃ bhajatāṃ śakro diśaṃ varuṇa eva ca 
yāmyāṃ yamaḥ pālayatām uttarāṃ ca dhanādhipaḥ // HV_38.68

ṛkṣaiḥ saha yathāyogaṃ kālaṃ caratu candramāḥ 
abdaṃ hy ṛtumukhaṃ sūryo bhajatām ayanaiḥ saha // HV_38.69

ājyabhāgāḥ pravartantāṃ sadasyair abhipūjitāḥ 
hūyantām agnayo viprair vedadṛṣṭena karmaṇā // HV_38.70

devāś ca balihomena svādhyāyena maharṣayaḥ 
śrāddhena pitaraś caiva tṛptiṃ yāntu yathāsukham // HV_38.71

vāyuś caratu mārgasthas tridhā dīpyatu pāvakaḥ 
trayo varṇāś ca lokāṃs trīṃs tarpayantv ātmajair guṇaiḥ // HV_38.72

kratavaḥ saṃpravartantāṃ dīkṣaṇīyair dvijātibhiḥ 
dakṣiṇāś cāpi vartantāṃ yathoktaṃ sarvasatriṇām // HV_38.73

gāś ca sūryo rasān somo vāyuḥ prāṇāṃś ca prāṇiṣu 
tarpayantaḥ pravartantāṃ śivaiḥ saumyaiś ca karmabhiḥ // HV_38.74

yathāvad anupūrveṇa mahendra salilodvahāḥ 
trailokyamātaraḥ sarvāḥ sāgaraṃ yāntu nimnagāḥ // HV_38.75

daityebhyas tyajyatāṃ bhītiḥ śāntiṃ vrajata devatāḥ 
svasti vo 'stu gamiṣyāmi brahmalokaṃ sanātanam // HV_38.76

svagṛhe svargaloke vā saṃgrāme vā viśeṣataḥ 
visrambho vo na gantavyo nityaṃ kṣudrā hi dānavāḥ // HV_38.77

chidreṣu praharanty ete na caiṣāṃ saṃsthitir dhruvā 
saumyānām ṛjubhāvānāṃ bhavatāṃ cārjavā matiḥ // HV_38.78
ahaṃ tu duṣṭabhāvānāṃ yuṣmāsu sudurātmanām | asamyag vartamānānāṃ mohaṃ dāsyāmi devatāḥ | yadā ca sudurādharṣaṃ dānavebhyo bhayaṃ bhavet | tadā samupagamyāśu vidhāsye vas tato 'bhayam | 
evam uktvā suragaṇān viṣṇuḥ satyaparākramaḥ 
jagāma brahmaṇā sārdhaṃ brahmalokaṃ mahāyaśāḥ // HV_38.79

etad āścaryam abhavat saṃgrāme tārakāmaye 
dānavānāṃ ca viṣṇoś ca yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // HV_38.80

brahmaṇā devadevena sārdhaṃ salilayoninā 
brahmalokaṃ gato brahman vaikuṇṭhaḥ kiṃ cakāra ha // HV_39.1

kimarthaṃ cādidevena nītaḥ salilayoninā 
viṣṇur daityavadhe vṛtte devair akṛtasatkriyaḥ // HV_39.2

brahmaloke ca kiṃ sthānaṃ kaṃ vā yogam upāsta saḥ 
kaṃ vā dadhāra niyamaṃ sa vibhur bhūtabhāvanaḥ // HV_39.3

kathaṃ tatrāsatas tasya viśvaṃ jagad idaṃ mahat 
śriyam āpnoti vipulāṃ surāsuranarārcitām // HV_39.4

kathaṃ svapiti gharmānte budhyate cāmbudakṣaye 
kathaṃ ca brahmalokastho dhuraṃ vahati laukikīm // HV_39.5

caritaṃ tasya viprendra divyaṃ bhagavato divi 
vistareṇa yathātattvaṃ sarvam icchāmi veditum // HV_39.6

śṛṇu nārāyaṇasyādau vistareṇa pravṛttayaḥ 
brahmalokaṃ yathārūḍho brahmaṇā saha modate // HV_39.7

kāmaṃ tasya gatiḥ sūkṣmā devair api durānugā 
yat tu śakṣyāmy ahaṃ vaktuṃ tan me nigadataḥ śṛṇu // HV_39.8

eṣa lokamayo devo lokāś caitan mayāstrayaḥ 
eṣa devamayaś caiva devāś caitan mayā divi // HV_39.9

devena vardhate yad dhi sarvaṃ tad dhi janārdanāt 
yat pravṛttaṃ ca devebhyas tad viddhi madhusūdanāt // HV_39.10

agnīṣomamayaṃ lokaṃ yaṃ vidur viduṣo janāḥ 
taṃ somam agniṃ lokaṃ ca veda viṣṇuṃ pitāmahaḥ // HV_39.11

kṣīrād yathā dadhi bhaved dadhnaḥ sarpir yathā bhavet 
mathyamāneṣu bhūteṣu tathā loko janārdanāt // HV_39.12

yathendriyaiś ca bhūtaiś ca paramātmā vidhīyate 
tathā vedaiś ca devaiś ca lokaiś ca vidito hariḥ // HV_39.13

yathā bhūtendriyāvāptir vihitā bhuvi dehinām 
tathā prāṇeśvarāvāptir devānāṃ divi vaiṣṇavī // HV_39.14

satriṇāṃ satraphaladaḥ pavitraṃ paramātmavān 
lokatantradharo hy eva mantrair mantra ivārcyate // HV_39.15

asya pāraṃ na paśyanti bahavaḥ pāratantriṇaḥ 
eṣa pāraṃ paraṃ caiva lokānāṃ veda mādhavaḥ // HV_39.16

asya devān dhakārasya mārgitavyasya daivataiḥ 
śṛṇu vai yat tadā vṛttaṃ brahmaloke purātanam // HV_39.17

sa gatvā brahmaṇo lokaṃ dṛṣṭvā paitāmahaṃ padam 
vavande tān ṛṣīn sarvān viṣṇur ārṣeṇa karmaṇā // HV_39.18

so 'gniṃ prāk savane dṛṣṭvā hūyamānaṃ maharṣibhiḥ 
avandata mahātejāḥ kṛtvā paurvāhṇikaṃ vidhim // HV_39.19

sa dadarśa makheṣv ājyair ijyamānaṃ maharṣibhiḥ 
bhāgaṃ yajñiyam aśnānaṃ svadeham aparaṃ sthitam // HV_39.20

abhivādyābhivādyānām ṛṣīṇāṃ brahmavarcasām 
paricakrāma so 'cintyo brahmalokaṃ sanātanam // HV_39.21

sa dadarśocchritān yūpāṃś caṣālāgravibhūṣitān 
makheṣu ca brahmarṣibhiḥ śataśaḥ kṛtalakṣaṇān // HV_39.22

ājyadhūmaṃ samāghrāya śṛṇvan vedān dvijeritān 
yajñair ijyantam ātmānam paśyaṃs tatra cacāra ha // HV_39.23

tam ūcur ṛṣayo devāḥ sadasyāḥ sadasi sthitāḥ 
arghyodyatabhujāḥ sarve pavitrān taritānanāḥ // HV_39.24

svāgataṃ te suraśreṣṭha padmanābha mahādyute 
namo 'stu te hṛṣīkeśa madhukaiṭabhasūdana | 
dāmodara namas te 'stu padmapatrāyatekṣaṇa || 
prabhus tvaṃ sarvadevānāṃ lokānāṃ prabhur avyayaḥ | 
tvaṃ yajñas tvaṃ vaṣaṭkāras tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam | 
idaṃ yajñiyam ātithyaṃ mantrataḥ pratigṛhyatām // HV_39.25

tvam asya yajñapūtasya pātraṃ pādyasya pāvanaḥ 
atithis tvaṃ hi mantroktaḥ sa dṛṣṭaḥ satataṃ mataḥ // HV_39.26

tvayi yoddhu gate viṣṇo na prāvartanta naḥ kriyāḥ 
avaiṣṇavasya yajñasya na hi karma vidhīyate // HV_39.27

sadakṣiṇasya yajñasya tvatprasūtaṃ phalaṃ bhavet 
sadakṣiṇamahāyajñās tvatprasūtir janārdana | 
yady ātmānam ihāsmābhir ijyamānaṃ nirīkṣase // HV_39.28

evam astv iti tān viprān bhagavān pratyapūjayat 
mumude brahmalokastho brahmaiva hi pitāmahaḥ // HV_39.29

ṛṣibhiḥ pūjitas tais tu viveśa harir īśvaraḥ 
paurāṇaṃ brahmasadanaṃ divyaṃ nārāyaṇāśramam // HV_40.1

sa tatra viviśe hṛṣṭas tān āmantrya sadogatān 
praṇamya cādidevāya brahmaṇe padmayonaye // HV_40.2

svena nāmnā parijñātaṃ sa taṃ nārāyaṇāśramam 
praviśann eva bhagavān āyudhāni vyasarjayat // HV_40.3

sa tatrāmbupatiprakhyaṃ dadarśālayam ātmanaḥ 
svadhiṣṭhitaṃ bhūtagaṇaiḥ śāśvataiś ca maharṣibhiḥ // HV_40.4

saṃvartakāmbudopetaṃ nakṣatrasthānasaṃkulam 
timiraughaparikṣiptam apradhṛṣyaṃ surāsuraiḥ // HV_40.5

na tatra viṣayo vāyor nendor nāpi vivasvataḥ 
vapuṣā padmanābhasya sa deśas tejasā vṛtaḥ // HV_40.6

sa tatra praviśann eva jaṭābhāraṃ samudvahan 
sa sahasraśirā bhūtvā śayanāyopacakrame // HV_40.7

lokānām antakālajñā kālī nayanaśālinī 
upatasthe mahātmānaṃ nidrā taṃ kālarūpiṇī // HV_40.8
viśvasya jagataḥ prabhum |nārāyaṇaṃ viśvabījam |
sa śiśye śayane divye samudrāmbhodaśītale 
harir ekārṇavoktena vratena vratināṃ varaḥ // HV_40.9

taṃ śayānaṃ mahātmānaṃ bhavāya jagataḥ prabhum 
upāsāṃ cakrire viṣṇuṃ devāḥ sarṣigaṇās tadā // HV_40.10

tasya suptasya śuśubhe nābhimadhyāt samutthitam 
ādyasya sadanaṃ padmaṃ brahmaṇaḥ sūryasaṃnibham // HV_40.11
sahasrapatraṃ varṇāḍhyaṃ sukumāraṃ vibhūṣitam | 
brahmasūtrodyatakaraḥ svapann eva mahāmuniḥ 
āvartayati lokānāṃ sarveṣāṃ kālaparyayam // HV_40.12

vivṛtāt tasya vadanān niḥśvāsapavaneritāḥ 
prajānāṃ paṅktayo hy oghair niṣpatanti viśanti ca // HV_40.13

te sṛṣṭāḥ prāṇinām oghā vibhaktā brahmaṇā svayam 
caturdhā svāṃ gatiṃ jagmuḥ kṛtāntoktena karmaṇā // HV_40.14

na taṃ veda svayaṃ brahmā nāpi brahmarṣayo 'vyayāḥ 
viṣṇuṃ nidrāmayaṃ yogaṃ praviṣṭaṃ tamasāvṛtam // HV_40.15

te tu brahmarṣayaḥ sarve pitāmahapurogamāḥ 
na vidus taṃ kvacit suptaṃ kvacid āsīnam āsane // HV_40.16

jāgarti ko 'tra kaḥ śete kaḥ śvasan kaś ca neṅgate 
ko bhogavān ko dyutimān kṛṣṇāt kṛṣṇataraś ca kaḥ // HV_40.17

vimṛśanti sma taṃ devaṃ divyābhir upapattibhiḥ 
vākyair brahmapadaiś cāpi pramāṇaiḥ sarvalakṣaṇaiḥ | 
na cainaṃ śekur anveṣṭuṃ karmato janmato 'pi vā // HV_40.18

kathābhis tatpradiṣṭābhir ye tasya caritaṃ viduḥ 
purāṇaṃ taṃ purāṇeṣu ṛṣayaḥ saṃpracakṣate // HV_40.19

śrūyate cāsya caritaṃ deveṣv api purātanam 
mahāpurāṇāt prabhṛti paraṃ tasya na vidyate // HV_40.20
tat purāṇād ṛte tasya caritaṃ naiva vidyate | 
yac cāsya veda vedo 'pi caritaṃ svaprabhāvajam 
tenemāḥ śrutayo vyāptā vaidikā laukikāś ca yāḥ // HV_40.21

bhavakāle bhavaty eṣa lokānāṃ bhūtabhāvanaḥ 
dānavānām abhāvāya jāgarti madhusūdanaḥ // HV_40.22

yadainaṃ vīkṣituṃ devā na śekuḥ suptam acyutam 
tataḥ svapiti gharmānte jāgarti jaladakṣaye // HV_40.23
sa hi yajñāś ca vedāś ca yajñāṅgāni ca sarvaśaḥ | yā tu yajñagatiḥ proktā sa eṣa puruṣottamaḥ | 
tasmin supte na vartante mantrapūtāḥ kratukriyāḥ 
śaratpravṛttayajño hi jāgarti madhusūdanaḥ // HV_40.24
śaratprabhṛti yajñā hi jāgrati śrīdhare harau | 
tad idaṃ vārṣikaṃ cakraṃ kārayaty ambudeśvaraḥ 
vaiṣṇavaṃ karma kurvāṇaḥ supte viṣṇau puraṃdaraḥ // HV_40.25

yā hy eṣā gahvarī māyā nidreti jagati sthitā 
akasmād dveṣiṇī ghorā kālarātrir mahīkṣitām // HV_40.26

asyās tanus tamodvārā niśādivasanāśinī 
jīvitārdhaharī ghorā sarvaprāṇabhṛtāṃ bhuvi // HV_40.27

naitayā kaścid āviṣṭo jṛmbhamāṇo muhur muhuḥ 
śaktaḥ prasahituṃ vegaṃ majjann iva mahārṇave // HV_40.28

annajā bhuvi martyānāṃ śramajā vā kathaṃcana 
naiśā bhavati lokasya nidrā sarvasya laukikī // HV_40.29

svapnānte kṣīyate hy eṣā prāyaśo bhuvi dehinām 
mṛtyukāle ca bhūtānāṃ prāṇān nāśayate bhṛśam // HV_40.30

deveṣv api dadhāraināṃ nānyo nārāyaṇād ṛte 
sakhī sarvaharasyaiṣā māyā viṣṇuśarīrajā // HV_40.31

saiṣā nārāyaṇamukhe dṛṣṭā kamalalocanā 
lokān alpena kālena bhajate bhūtamohinī // HV_40.32

evam eṣā hitārthāya lokānāṃ kṛṣṇavartmanā 
dhriyate sevanīyena patineva pativratā // HV_40.33

sa tayā nidrayā channas tasmin nārāyaṇāśrame 
śete sma hi tadā viṣṇur mohayañ jagad avyayaḥ // HV_40.34

tasya varṣasahasrāṇi śayānasya mahātmanaḥ 
jagmuḥ kṛtayugaṃ caiva tretā caiva yugottamam // HV_40.35

sa tu dvāparaparyante dṛṣṭvā lokān suduḥkhitān 
prābudhyata mahātejāḥ stūyamāno maharṣibhiḥ // HV_40.36

jahīhi nidrāṃ sahajāṃ bhuktapūrvām iva srajam 
ime te brahmaṇā sārdhaṃ devā darśanakāṅkṣiṇaḥ // HV_40.37

ime tvāṃ brahmaviduṣo brahmasaṃstavavādinaḥ 
vardhayanti hṛṣīkeśa ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ // HV_40.38

eteṣām ātmabhūtānāṃ bhūtānāṃ bhūtabhāvana 
śṛṇu viṣṇo śubhāṃ vācaṃ bhūvyomāgnyanilāmbhasām // HV_40.39

ime tvā sapta munayaḥ sahitā munimaṇḍalaiḥ 
stuvanti deva divyābhir geyābhir gīrbhir añjasā // HV_40.40

uttiṣṭha śatapatrākṣa padmanābha mahādyute 
kāraṇaṃ kiṃcid utpannaṃ devānāṃ kāryagauravāt // HV_40.41
jahi nidrāṃ jagaddhetoḥ keśaveśa janārdana | tvayi supte jagat suptaṃ tvayi jāgrati jāgṛtam || mīlanaṃ kuru devānāṃ devadeva jagatpate | kiṃ tvaṃ svapiṣi govinda naṣṭe jagati sāṃpratam | naṣṭaprāyaṃ jagat paśya sadevāsuramānuṣam | 
sa saṃkṣipya jagat sarvaṃ timiraughaṃ vidārayan 
udatiṣṭhad dhṛṣīkeśaḥ śriyā paramayā jvalan // HV_40.42

sa dadarśa surān sarvān sametān sapitāmahān 
vivakṣataḥ prakṣubhitāñ jagadarthe samāgatān // HV_40.43

tān uvāca harir devān nidrāviśrāntalocanaḥ 
tattvadṛṣṭārthayā vācā dharmahetvarthayuktayā // HV_40.44

kuto vo vigraho devāḥ kuto vo bhayam āgatam 
kasya vā kena vā kāryaṃ kiṃ vā mayi na vartate // HV_40.45

na khalv akuśalaṃ loke vartate dānavotthitam 
nṛṇām āyāsajananaṃ śīghram icchāmi veditum // HV_40.46

eṣa brahmavidāṃ madhye vihāya śayanottamam 
śivāya bhavatām arthe sthitaḥ kiṃ karavāṇi vaḥ // HV_40.47

tac chrutvā viṣṇugaditaṃ brahmā lokapitāmahaḥ 
uvāca paramaṃ vākyaṃ hitaṃ sarvadivaukasām // HV_41.1

nāsti kiṃcid bhayaṃ viṣṇo surāṇām asurāntaka 
yeṣāṃ bhavān abhayadaḥ karṇadhāro raṇe raṇe // HV_41.2

śakre jayati deveśe tvayi cāsurasūdane 
dharme prayatamānānāṃ mānavānāṃ kuto bhayam // HV_41.3

satye dharme ca niratā mānavā vigatajvarāḥ 
nākāladharmaṇā mṛtyuḥ śaknoti prasamīkṣitum // HV_41.4

mānavānāṃ ca patayaḥ pārthivāś ca parasparam 
ṣaḍbhāgam upayuñjānā na bhedaṃ kurvate mithaḥ // HV_41.5

te prajānāṃ śubhakarāḥ karadair avigarhitāḥ 
akarair viprayuktārthāḥ kośam āpūrayan sadā // HV_41.6

sphītāñjanapadān svān svān pālayantaḥ kṣamāparāḥ 
atīkṣṇad aṇḍāś caturo varṇāñ jugupur añjasā // HV_41.7

nodvejanīyā bhūtānāṃ sacivaiḥ sādhu pūjitāḥ 
caturaṅgabalair yuktāḥ ṣaḍguṇān upayuñjate // HV_41.8

dhanurvedaparāḥ sarve sarve vedeṣu niṣṭhitāḥ 
yajanti ca yathākālaṃ yajñair vipuladakṣiṇaiḥ // HV_41.9

vedān adhītya dīkṣābhir maharṣīn brahmacaryayā 
śrāddhaiś ca medhyaiḥ śataśas tarpayanti pitāmahān // HV_41.10

naiṣām aviditaṃ kiṃcit trividhaṃ bhuvi vidyate 
vaidikaṃ laukikaṃ caiva dharmaśāstroktam eva ca // HV_41.11

te parāvaradṛṣṭārthā maharṣisamatejasaḥ 
bhūyaḥ kṛtayugaṃ kartum utsahante narādhipāḥ // HV_41.12

teṣām eva prabhāvena śivaṃ varṣati vāsavaḥ 
yathārthaṃ ca vavur vātā virajaskā diśo daśa // HV_41.13
... vātāḥ śivasugandhinaḥ | nirmalaṃ cābhavad vyoma ... | 
nirutpātā ca vasudhā supracārāś ca vai grahāḥ 
candramāś ca sanakṣatraḥ saumyaṃ carati yogataḥ // HV_41.14

anulomakaraḥ sūryo ayane dve cacāra ha 
havyaiś ca vividhais tṛptaḥ śubhagandho hutāśanaḥ // HV_41.15

evaṃ samyakpravṛtteṣu nivṛtteṣv aparādhataḥ 
tarpayatsu mahīṃ kṛtsnāṃ nṛṇāṃ kālabhayaṃ kutaḥ // HV_41.16

teṣāṃ jvalitakīrtīnām anyonyam anuvartinām 
rājñāṃ balair balavatāṃ pīḍyate vasudhātalam // HV_41.17

seyaṃ bhārapariśrāntā pīḍyamānā narādhipaiḥ 
pṛthivī samanuprāptā naur ivāsann aviplavā // HV_41.18

yugāntasadṛśaṃ rūpaṃ śailoccalitabandhanam 
jalotpīḍākulā svedaṃ darśayantī muhur muhuḥ // HV_41.19

kṣatriyāṇāṃ vapurbhiś ca tejasā ca balena ca 
nṛṇāṃ ca rāṣṭrair vistīrṇaiḥ śrāmyatīva vasuṃdharā // HV_41.20
yac coktaṃ brahmasadane brahmaṇā parameṣṭhinā | tac chṛṇuṣva mahābāho rahasyam idam uttamam | 
pure pure narapatiḥ koṭisaṃkhyair balair vṛtaḥ 
rāṣṭre rāṣṭre ca bahavo grāmāḥ śatasahasraśaḥ // HV_41.21

bhūmipānāṃ sahasraiś ca teṣāṃ ca balināṃ balaiḥ 
grāmāyutāḍhyai rāṣṭraiś ca bhūmir nirvivarīkṛtā // HV_41.22

seyaṃ nirāmiṣaṃ kṛtvā niśceṣṭaṃ kālam agrataḥ 
prāptā mamālayaṃ viṣṇo bhavāṃś cāsyāḥ parā gatiḥ // HV_41.23

karmabhūmir ihasthānāṃ bhūmir eṣā vyathāṃ gatā 
yathā na sīdet tatkāryaṃ jagaty eṣā hi śāśvatī // HV_41.24

asyā hi pīḍane doṣo mahān syān madhusūdana 
kriyālopaś ca lokānāṃ dūṣitaṃ ca jagad bhavet // HV_41.25

śrāmyate vyaktam eveyaṃ pārthivaughaprapīḍitā 
sahajāṃ yā kṣamāṃ tyaktvā calatvam acalā gatā // HV_41.26

tad asyāḥ śrutavantaḥ sma tac cāpi bhavatā śrutam 
bhārāvataraṇārthaṃ hi mantrayāmas tvayā saha // HV_41.27

satpathe hi sthitāḥ sarve rājāno rāṣṭravardhanāḥ 
narāṇāṃ ca trayo varṇā brāhmaṇān anuyāyinaḥ // HV_41.28

sarvaṃ satyamayaṃ vākyaṃ varṇā dharmaparās tathā 
sarve vedaparā viprāḥ sarve vipraparā narāḥ // HV_41.29

evaṃ jagati vartante manuṣyā dharmakāraṇāt 
yathā dharmavadho na syāt tathā mantraḥ pravartatām // HV_41.30

satāṃ gatir iyaṃ nānyā dharmaś cāsyāḥ susādhanam 
rājñāṃ caiva vadhaḥ kāryo dharaṇyā bhāranirṇaye // HV_41.31

tadāgaccha mahābhāga saha vai mantrakāraṇāt 
vrajāma meruśikharaṃ puraskṛtya vasuṃdharām // HV_41.32
etāvad uktvā rājendra brahmā lokapitāmahaḥ | pṛthivyā saha viśvātmā virarāma mahādyutiḥ | 
bāḍham ity eva saha tair durdināmbhodanisvanaḥ 
pratasthe durdinākāraḥ sadurdina ivācalaḥ // HV_42.1

samuktāmaṇividyotaṃ sacandrāmbhodavarcasam 
sa jatāmaṇḍalaṃ kṛṣṇaṃ bibhrat kṛṣṇavapur hariḥ // HV_42.2

sa cāsyorasi vistīrṇe romāñcodgatarājimān 
śrīvatso rājate śrīmān stanadvayamukhāñcitaḥ // HV_42.3

pīte vasāno vasane lokānāṃ gurur avyayaḥ 
hariḥ so 'bhavad ālakṣyaḥ sasaṃdhyābhra ivācalaḥ // HV_42.4

taṃ vrajantaṃ suparṇena padmayonigatānugam 
anujagmuḥ surāḥ sarve tadgatāsaktacakṣuṣaḥ // HV_42.5

nātidīrgheṇa kālena te gatā ratnaparvatam 
dadṛśur devatās tatra svāṃ sabhāṃ kāmarūpiṇīm // HV_42.6

meroḥ śikharavinyastāṃ saṃsaktāṃ sūryavarcasā 
kāñcanastambhacaraṇāṃ vajrasaṃghātatoraṇām // HV_42.7

manonirmāṇacitrāḍhyāṃ vimānākulamālinīm 
ratnajālāntaravatīṃ kāmagāṃ ratnabhūṣitām // HV_42.8

kḷptaratnasamākīrṇāṃ sarvartukusumotkaṭām 
maṇipravālasopānāṃ vaidūryamaṇiśobhitām | 
muktājālasamākīrṇāṃ kiṃkiṇīśataśobhitām | 
devamāyādharāṃ divyāṃ nirmitāṃ viśvakarmaṇā // HV_42.9

tāṃ hṛṣṭamanasaḥ sarve yathāsthānaṃ yathāvayaḥ 
yathānideśaṃ tridaśā viviśus te sabhāṃ śubhām // HV_42.10

te niṣedur yathokteṣu vimāneṣv āsaneṣu ca 
bhadrāsaneṣu pīṭheṣu kuthāsv āstaraṇeṣu ca // HV_42.11

tataḥ prabhañjano vāyur brahmaṇā sādhu coditaḥ 
mā śabda iti sarvatra pracakrāma sabhāṃ śubhām // HV_42.12

niḥśabde stimite tasmin samāje tridivaukasām 
babhāṣe dharaṇī vākyaṃ svedāt karuṇabhāṣiṇī // HV_42.13
tvayā dhāryā tv ahaṃ deva tvayā vai dhāryate jagat | tvaṃ dhārayasi bhūtāni bhuvanaṃ tvaṃ bibharṣi ca || yat tvayā dhāryate kiṃcit tejasā ca balena ca | tatas tava prasādena mayā paścāt tu dhāryate || tvayā dhṛtaṃ dhārayāmi nādhṛtaṃ dhārayāmy aham | na hi tad vidyate bhūtaṃ yat tvayā nānudhāryate || tvam eva kuruṣe deva nārāyaṇa yuge yuge | mahābhārāvataraṇaṃ jagato hitakāmyayā || tavaiva tejasā krāntāṃ rasātalatalaṃ gatām | trāyasva māṃ suraśreṣṭha tavaiva śaraṇaṃ gatām || dānavaiḥ pīḍyamānāhaṃ rākṣasaiś ca durātmabhiḥ | tvām eva śaraṇaṃ nityam upayāsye sanātanam || tāvan me 'sti bhayaṃ bhūyo yāvan na tvāṃ kakudminam | śaraṇaṃ yāmi manasā śataśo hy upalakṣaye | 
aham ādau purānena saṃkṣiptā padmayoninā 
māṃ ca badhvā kṛtau pūrvaṃ mṛṅmayau dvau mahāsurau // HV_42.14

karṇasrotodbhavau tau hi viṣṇor asya mahātmanaḥ 
mahārṇave prasvapataḥ kāṣṭhakuḍyasamau sthitau // HV_42.15

tau viveśa svayaṃ vāyur brahmaṇā sādhu coditaḥ 
tau divaṃ chādayantau tu vavṛdhāte mahāsurau // HV_42.16

vāyuprāṇau tu tau gṛhya brahmā parimṛśyañ śanaiḥ 
ekaṃ mṛdutaraṃ mene kaṭhinaṃ veda cāparam // HV_42.17

nāmanī tu tayoś cakre sa vibhuḥ salilodbhavaḥ 
mṛdus tv ayaṃ madhur nāma kaṭhinaḥ kaiṭabho 'bhavat // HV_42.18

tau daityau kṛtanāmānau ceratur baladarpitau 
sarvam ekārṇavaṃ lokaṃ yoddhukāmau sunirbhayau // HV_42.19

tāv āgatau samālokya brahmā lokapitāmahaḥ 
ekārṇavāmbunicaye tatraivānataradhīyata // HV_42.20

sa padme padmanābhasya nābhimadhyād samutthite 
rocayām āsa vasatiṃ guhyāṃ brahmā caturmukhaḥ // HV_42.21

tāv ubhau jalagarbhasthau nārāyaṇapitāmahau 
bahūn varṣagaṇān apsu śayānau na cakampatuḥ // HV_42.22

atha dīrghasya kālasya tāv ubhau madhukaiṭabhau 
ājagmatus tam uddeśaṃ yatra brahmā vyavasthitaḥ // HV_42.23

dṛṣṭvā tāv asurau ghorau mahāntau yuddhadurmadau 
brahmaṇā tāḍito viṣṇuḥ padmanālena vai purā | 
utpapātāśu śayanāt padmanābho mahādyutiḥ // HV_42.24

tad yuddham abhavad ghoraṃ tayos tasya ca vai tadā 
ekārṇave tadā loke trailokye jalatāṃ gate // HV_42.25

tad abhūt tumulaṃ yuddhaṃ varṣasaṃkhyāḥ sahasraśaḥ 
na ca tāv asurau yuddhe tadā śramam avāpatuḥ // HV_42.26

atha dīrghasya kālasya tau daityau yuddhadurmadau 
ūcatuḥ prītamanasau devaṃ nārāyaṇaṃ hariṃ // HV_42.27

prītau svas tava yuddhena ślāghyas tvaṃ mṛtyur āhave 
āvāṃ jahi na yatrorvī jalena samabhiplutā // HV_42.28

hatau ca tava putratvaṃ prāpnuyāvaḥ surottama 
so hy āvāṃ yudhi nirjetā tasyāvāṃ vihitau sutau // HV_42.29

sa hi gṛhya mṛdhe daityau dorbhyāṃ tau samapīḍayat 
janmatur nidhanaṃ cāpi tāv ubhau madhukaiṭabhau // HV_42.30

tāv ubhāv āplutau toye vapurbhyām ekatāṃ gatau 
medo mumucatur daityau mathyamānau jalormibhiḥ // HV_42.31

medasā tajjalaṃ vyāptaṃ tābhyāṃ antardadhe tadā 
nārāyaṇaś ca bhagavān asṛjat sa punaḥ prajāḥ // HV_42.32

daityayor medasā channā medinīti tataḥ smṛtā 
prabhāvāt padmanābhasya śāśvatī ca nṛṇāṃ kṛtā // HV_42.33

varāheṇa punar bhūtvā mārkaṇḍeyasya paśyataḥ 
viṣāṇenāham ekena toyamadhyāt samuddhṛtā // HV_42.34

hṛtāhaṃ kramatā bhūyas tadā yuṣmākam agrataḥ 
baleḥ sakāśād daityasya viṣṇunā prabhaviṣṇunā // HV_42.35

sāṃprataṃ khidyamānāham enam eva gadādharam 
anāthā jagato nāthaṃ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ gatā // HV_42.36

agniḥ suvarṇasya gurur gavāṃ sūryo guruḥ smṛtaḥ 
akṣatrāṇāṃ guruḥ somo mama nārāyaṇo guruḥ // HV_42.37

yad ahaṃ dhārayāmy ekā jagatsthāvarajaṃgamam 
mayā dhṛtaṃ dhārayate sarvam etad gadādharaḥ // HV_42.38

jāmadagnyena rāmeṇa bhārāvataraṇepsayā 
roṣāt triḥsaptakṛtvo 'haṃ kṣatriyair viprayojitā // HV_42.39

sāsmi vedyām samāropya tarpitā nṛpaśoṇitaiḥ 
bhārgaveṇa pituḥ śrāddhe kaśyapāya niveditā // HV_42.40

māṃsamedosthidurgandhā digdhā kṣatriyaśoṇitaiḥ 
rajasvaleva yuvatiḥ kaśyapaṃ samupasthitā // HV_42.41

sa māṃ brahmarṣir apy āha kim urvi tvam avāṅmukhī 
vīrapatnīvratam idaṃ vīrapatni niṣevase // HV_42.42

sāhaṃ vijñāpitavatī kaśyapaṃ lokabhāvanam 
patayo me hatā brahman bhārgaveṇa mahātmanā // HV_42.43

sāhaṃ vihīnā vikrāntaiḥ kṣatriyaiḥ śastravṛttibhiḥ 
vidhavā śūnyanagarā na dhārayitum utsahe // HV_42.44

tan mahyaṃ dīyatāṃ bhartā bhagavaṃs tvatsamo nṛpaḥ 
rakṣet sagrāmanagarāṃ yo māṃ sāgaramālinīm // HV_42.45

sa śrutvā bhagavān vākyaṃ bāḍham ity abravīt prabhuḥ 
tato māṃ mānavendrāya manave saṃprayacchata // HV_42.46

sā manuprabhavaṃ puṇyaṃ prāpyekṣvākukulaṃ mahat 
vipulenāsmi kālena pārthivāt pārthivaṃ gatā // HV_42.47

evaṃ dattāsmi manave mānavendrāya dhīmate 
bhuktā rājakulaiś cāpi maharṣikulasaṃmitaiḥ // HV_42.48

bahavaḥ kṣatriyāḥ śūrā māṃ jitvā divam āśritāḥ 
te sma kālavaśaṃ prāpya mayy eva pralayaṃ gatāḥ // HV_42.49

matkṛte vigrahā loke vṛtte vartanta eva ca 
kṣatriyāṇāṃ balavatāṃ saṃgrāmeṣv anivartinām // HV_42.50

etad yuṣmatpravṛttena daivena pariṇāmitā 
jagaddhitārthaṃ kuruta rājñāṃ hetuṃ raṇakṣaye // HV_42.51

yady asti mayi kāruṇyaṃ bhāraśaithilyakāraṇāt 
ekaś cakradharaḥ śrīmān abhayaṃ me prayacchatu // HV_42.52

yam ahaṃ bhārasaṃtaptā saṃprāptā śaraṇaiṣiṇī 
bhāro yady avaroptavyo viṣṇur eṣa bravītu mām // HV_42.53
mā bhair dharaṇi kalyāṇi śāntiṃ vraja samāhite | eṣa tvām ucitaṃ sthānaṃ sthāpayāmi vasiṃdhare | etasyāhaṃ prasādena śramaṃ tyakṣyāmi devatāḥ | 
te śrutvā pṛthivīvākyaṃ sarva eva divaukasaḥ 
tadarthakṛtyaṃ saṃcintya pitāmaham athābruvan // HV_43.1

bhagavan kriyatām asyā dharaṇyā bhārasaṃnatiḥ 
śarīrakartā lokānāṃ tvaṃ hi lokasya ceśvaraḥ // HV_43.2

yat kartavyaṃ mahendreṇa yamena varuṇena ca 
yad vā kāryaṃ dhaneśena svayaṃ nārāyaṇena vā // HV_43.3

yad vā candramasā kāryaṃ bhāskareṇānilena vā 
ādityair vasubhir vāpi rudrair vā lokabhāvanaiḥ // HV_43.4

aśvibhyāṃ vā surāgryābhyāṃ sādhyair vā tridivālayaiḥ 
marudbhir vā suraśreṣṭhaiḥ pāvakenāpi ca prabho | 
bṛhaspatyuśanobhyāṃ vā kālena kalināpi vā // HV_43.5

maheśvareṇa vā brahman viśākhena guhena vā 
yakṣarākṣasagandharvaiś cāraṇair vā mahoragaiḥ // HV_43.6

parvataiḥ śailamukhyair vā sāgarair vā mahormibhiḥ 
gaṅgāmukhābhir divyābhiḥ saridbhir vā sureśvara // HV_43.7

kṣipram ājñāpaya vibho katham aṃśaḥ prayujyatām 
yadi te pārthivaṃ kāryaṃ kāryaṃ pārthivavigrahe // HV_43.8

katham aṃśāvataraṇaṃ kurmaḥ sarve pitāmaha 
antarikṣagatā ye ca pṛthivyāṃ ye ca pārthivāḥ // HV_43.9

sadasyānāṃ ca viprāṇāṃ pārthivānāṃ kuleṣu ca 
ayonijāś cāpi tanūḥ sṛjāma jagatītale // HV_43.10

surāṇām ekakāryāṇāṃ śrutvaitan niścitaṃ mahat 
devaiḥ parivṛtaḥ prāha vākyaṃ lokapitāmahaḥ // HV_43.11

rocate me suraśreṣṭhā yuṣmākam api niścayaḥ 
sṛjadhvaṃ svaśarīrāṃśāṃs tejasātmasamān bhuvi // HV_43.12

sarva eva suraśreṣṭhās tejobhir avarohata 
bhāvayanto bhuvaṃ devīṃ labdhvā tribhuvanaśriyam // HV_43.13

pārthive bhārate vaṃśe pūrvam eva vijānatā 
pṛthivyāṃ saṃbhavam imaṃ śrūyatāṃ yan mayā kṛtam // HV_43.14

samudre 'haṃ surāḥ pūrve velām āsādya paścimām 
āse sārdhaṃ tanūjena kaśyapena mahātmanā // HV_43.15

kathābhiḥ pūrvavṛttābhir lokavedānugāmibhiḥ 
itivṛttaiś ca bahubhiḥ purāṇaprabhavair guṇaiḥ // HV_43.16
nirūpayaṃs taṃ deveśaṃ pramāṇair bahulakṣaṇaiḥ | 
kurvatas tu kathās tās tāḥ samudraḥ saha gaṅgayā 
samīpam ājagāmāśu yuktas toyadamārutaiḥ // HV_43.17

sa vīciviṣamāṃ kurvan gatiṃ vegataraṅgiṇīm 
yādogaṇavicitreṇa saṃchannas toyavāsasā // HV_43.18

śaṅkhamuktāmalatanuḥ pravālamaṇibhūṣaṇaḥ 
yuktaś candramasā pūrṇaḥ sābhragambhīranisvanaḥ // HV_43.19

sa māṃ paribhavann eva svāṃ velāṃ samatikraman 
kledayām āsa capalair lāvaṇair ambuvisravaiḥ // HV_43.20

taṃ ca deśaṃ vyavasitaḥ samudro 'dbhir vimarditum 
uktaḥ saṃrabdhayā vācā śānto 'sīti tato mayā // HV_43.21

śānto 'sīty uktamātras tu tanutvaṃ sāgaro gataḥ 
saṃhatormitaraṅgaughaḥ sthito rājaśriyā jvalan // HV_43.22

bhūyaś caiva mayā śaptaḥ samudraḥ saha gaṅgayā 
sakāraṇāṃ matiṃ kṛtvā yuṣmākaṃ hitakāmyayā // HV_43.23

yasmāt tvaṃ rājatulyena vapuṣā samupasthitaḥ 
gacchārṇava mahīpālo rājaiva tvaṃ bhaviṣyasi // HV_43.24

tatrāpi sahajāṃ līlāṃ dhārayan svena tejasā 
bhaviṣyasi nṛṇāṃ bhartā bhāratānāṃ kulodvahaḥ // HV_43.25

śānto 'sīti mayoktas tvaṃ yac cāsi tanutāṃ gataḥ 
sutanur yaśasā loke śaṃtanus tvaṃ bhaviṣyasi // HV_43.26

iyam apy āyatāpāṅgī gaṅgā sarvāṅgaśobhanā 
iyam apy āgatā gaṅgā tavārthe varavarṇinī | 
rūpiṇī vai saric chreṣṭhā tatra tvām upayāsyati // HV_43.27

evam uktas tu māṃ kruddhaḥ so 'bhigamyāṛṇavo 'bravīt 
māṃ prabho devadeveśa kimarthaṃ śaptavān asi // HV_43.28

ahaṃ tava vidheyātmā tvatkṛtas tvatparāyaṇaḥ 
aśapo 'sadṛśair vākyair ātmajaṃ māṃ kim ātmanā // HV_43.29

bhagavaṃs tvatprasādena vegāt parvaṇi vardhitaḥ 
yady ahaṃ calito brahman ko 'tra doṣo mamātmanaḥ // HV_43.30

kṣiptābhiḥ pavanenādbhiḥ spṛṣṭo yady asi parvaṇi 
atra me bhagavan kiṃ nu vidyate śāpakāraṇam // HV_43.31

uddhūtaiś ca mahāvātaiḥ pravṛddhaiś ca balāhakaiḥ 
parvaṇā cenduyuktena tribhiḥ kṣubdho 'smi kāraṇaiḥ // HV_43.32

evaṃ yady aparāddho 'haṃ kāraṇais tvatpravartitaiḥ 
kṣantum arhasi me brahmañ śāpo 'yaṃ vinivartyatām // HV_43.33

evaṃ mayi nirālambe śāpāc chithilatāṃ gate 
kāruṇyaṃ kuru deveśa pramāṇaṃ yady avekṣase // HV_43.34

asyāś ca deva gaṅgāyā gāṃ gatāyās tavājñayā 
maddoṣāt samadoṣāyāḥ prasādaṃ kartum arhasi // HV_43.35
prasādaṃ kuru me brahman vidyate śāpakāraṇam | 
tam ahaṃ ślakṣṇayā vācā mahārṇavam athābruvam 
akāraṇajñaṃ devānāṃ trastaṃ śāpānileritam // HV_43.36

śāntiṃ vraja na bhetavyaṃ prasanno 'smi mahāmate 
śāpe 'smin saritāṃ nātha bhaviṣyaṃ śṛṇu kāraṇam // HV_43.37

tvaṃ gaccha bhārate vaṃśe svadehaṃ svena tejasā 
ādhatsva saritāṃ nātha tyaktvemāṃ sāgarīṃ tanum // HV_43.38

mahodadhe mahīpālas tatra rājaśriyā vṛtaḥ 
pālayaṃś caturo varṇān raṃsyase salileśvara // HV_43.39

iyaṃ ca tvāṃ saric chreṣṭhā bibhratī mānuṣīṃ tanum 
tat kālaramaṇīyāṅgī gaṅgā paricariṣyati // HV_43.40

anayā saha jāhnavyā modamāno mamājñayā 
imaṃ salilasaṃkledaṃ vismariṣyasi sāgara // HV_43.41

tvaratā caiva kartavyaṃ tvayedaṃ devaśāsanam 
prājāpatyena vidhinā gaṅgayā saha sāgara // HV_43.42

vasavaḥ pracyutāḥ svargāt praviṣṭāś ca rasātalam 
teṣām utpādanārthāya tvaṃ mayā viniyojitaḥ // HV_43.43

aṣṭau tāñ jāhnavīgarbhān apatyārthaṃ dadāmy aham 
vibhāvasos tulyaguṇān surāṇāṃ prītivardhanān // HV_43.44

utpādya tvaṃ vasūñ śīghraṃ kṛtvā kurukulaṃ mahat 
praveṣṭāsi tanuṃ tyaktvā punaḥ sāgara sāgarīm // HV_43.45

evam etan mayā pūrvaṃ hitārthaṃ vaḥ surottamāḥ 
bhaviṣyaṃ paśyatā bhāraṃ pṛthivyāḥ pārthivātmakam // HV_43.46

tad eṣa śaṃtanor vaṃśaḥ pṛthivyāṃ ropito mayā 
vasavo yatra gaṅgāyāṃ utpannās tridivaukasaḥ // HV_43.47

adyāpi bhuvi gāṅgeyas tatraiva vasur aṣṭamaḥ 
sapteme vasavaḥ prāptāḥ sa ekaḥ parilambate // HV_43.48

dvitīyāyāṃ striyāṃ sṛṣṭā dvitīyā śaṃtanos tanuḥ 
vicitravīryo dyutimān āsīd rājā pratāpavān // HV_43.49

vaicitravīryau dvāv eva pārthivau bhuvi sāṃpratam 
pāṇḍuś ca dhṛtarāṣṭraś ca vikhyātau puruṣarṣabhau // HV_43.50

tatra pāṇḍoḥ śriyā juṣṭe dve bhārye yauvanasthite 
śubhe kuntī ca mādrī ca devayoṣopame bhuvi // HV_43.51

dhṛtarāṣṭrasya rājñas tu bhāryaikā tulyacāriṇī 
gāndhārī bhuvi vikhyātā bhartur nityaṃ vrate sthitā // HV_43.52

atra vo 'ṃśā vibhajyantāṃ vipakṣaḥ pakṣa eva ca 
putrāṇāṃ hi tayo rājñor bhavitā vigraho mahān // HV_43.53

teṣāṃ vimarde dāyādye nṛpāṇāṃ bhavitā kṣayaḥ 
yugāntapratimaṃ caiva bhaviṣyati mahad bhayam // HV_43.54

sabaleṣu narendreṣu śātayatsv itaretaram 
viviktapurarāṣṭraughā kṣitiḥ śaithilyam eṣyati // HV_43.55

dvāparasya yugasyānte mayā dṛṣṭaṃ purātane 
kṣayaṃ yāsyanti śastreṇa pārthivāḥ saha vāhanaiḥ // HV_43.56

tatrāvaśiṣṭān manujān suptān niśi vicetasaḥ 
dhakṣyate śaṃkarasyāṃśaḥ pāvakenāstratejasā // HV_43.57

antakapratime tasmin nivṛtte krūrakarmaṇi 
samāptam idam ākhyāsye tṛtīyaṃ dvāparaṃ yugam // HV_43.58

maheśvarāṃśe 'pasṛte tato māheśvaraṃ yugam 
tiṣyaṃ prapatsyate paścād yugaṃ dāruṇamānuṣam // HV_43.59

adharmaprāyapuruṣaṃ svalpadharmaparigraham 
utsannasatyasaṃyogaṃ vardhitānṛtasaṃcayam // HV_43.60

maheśvaraṃ kumāraṃ ca dvau ca devau samāśritāḥ 
bhaviṣyanti narāḥ sarve loke nasthavirāyuṣaḥ // HV_43.61

tad eṣa nirṇayaḥ śreṣṭhaḥ pṛthivyāṃ pārthivāntakaḥ 
aṃśāvataraṇaṃ sarve surāḥ kuruta māciram // HV_43.62

dharmasyāṃśo 'tha kuntyāṃ vai mādryāṃ ca viniyujyatām 
vigrahasya kalir mūlaṃ gāndhāryāṃ viniyujyatām // HV_43.63

etau pakṣau bhaviṣyanti rājānaḥ kālacoditāḥ 
jātarāgāḥ pṛthivyarthe sarve saṃgrāmalālasāḥ // HV_43.64

gacchatv iyaṃ vasumatī svāṃ yoniṃ lokadhāriṇī 
sṛṣṭo 'yaṃ naiṣṭhiko rājñām upāyo lokaviśrutaḥ // HV_43.65

śrutvā pitāmahavacaḥ sā jagāma yathāgatam 
pṛthivī saha kālena vadhāya pṛthivīkṣitām // HV_43.66

devān acodayad brahmā nigrahārthaṃ suradviṣām 
naraṃ caiva purāṇarṣiṃ śeṣaṃ ca dharaṇīdharam // HV_43.67

sanatkumāraṃ sādhyāṃś ca devāṃś cāgnipurogamān 
varuṇaṃ ca yamaṃ caiva sūryācandramasau tathā 
gandharvāpsarasaś caiva rudrādityāṃs tathāśvinau // HV_43.68

tato 'ṃśān avaniṃ devāḥ sarva evāvatārayan 
yathā te kathitaṃ pūrvam aṃśāvataraṇaṃ mayā // HV_43.69

ayonijā yonijāś ca te devāḥ pṛthivītale 
daityadānavahantāraḥ saṃbhūtāḥ puruṣeśvarāḥ 
kṣīrikāvṛkṣasaṃghātā vajrasaṃhananās tathā // HV_43.70

nāgāyutabalāḥ kecit kecid oghabalānvitāḥ 
gadāparighaśaktīnāṃ sahāḥ parighabāhavaḥ 
giriśṛṅgaprahartāraḥ sarve parighayodhinaḥ // HV_43.71

vṛṣṇivaṃśe samutpannāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ 
kuruvaṃśe ca devās te pāñcāleṣu ca pārthivāḥ // HV_43.72

yājñikānāṃ samṛddhānāṃ brāhmaṇānāṃ ca yoniṣu 
sarvāstrajñā maheṣvāsā vedavrataparāyaṇāḥ // HV_43.73
sarvarddhiguṇasaṃpannā yajvānaḥ puṇyakarṃiṇaḥ | 
ācālayeyuḥ śailāṃs te kruddhā bhindyur mahītalam 
utpateyur athākāśaṃ kṣobhayeyur mahodadhim // HV_43.74

evam ādiśya tān brahmā bhūtabhavyabhavatprabhuḥ 
nārāyaṇe samāveśya lokāñ śāntim upāgamat // HV_43.75

bhūyaḥ śṛṇu yathā viṣṇur avatīrṇo mahītalam 
prajānāṃ vai hitārthāya prabhuḥ prāṇadhaneśvaraḥ // HV_43.76

yayātivaṃśajasyātha vasudevasya dhīmataḥ 
kule pūjye yaśaskāmo jajñe nārāyaṇaḥ prabhuḥ // HV_43.77

kṛtakārye gate kāle jagatyāṃ ca yathānayam 
aṃśāvataraṇe vṛtte surāṇāṃ bhārate kule // HV_44.1

bhāge 'vatīrṇe dharmasya śakrasya pavanasya ca 
aśvinor devabhiṣajor bhāge vai bhāskarasya ca // HV_44.2

pūrvam evāvanigate bhāge devapurodhasaḥ 
vasūnām aṣṭame bhāge prāg eva dharaṇīṃ gate // HV_44.3

mṛtyor bhāge kṣitigate kaler bhāge tathaiva ca 
bhāge somasya vahneś ca varuṇasya ca gāṃ gate // HV_44.4

śaṃkarasya gate bhāge viśveṣāṃ ca divaukasām 
gandharvoragayakṣāṇāṃ bhāgāṃśeṣu gateṣv atha // HV_44.5
bhāge 'vatīrṇe mitrasya yamasyāṃśe tathaiva ca | varuṇasya gate tv aṃśe pṛthivīṃ janamejaya | 
bhāgeṣv eteṣu gaganād avatīrṇeṣu medinīm 
tiṣṭhan nārāyaṇasyāṃśe nāradaḥ pratyadṛṣyata // HV_44.6

jvalitāgnipratīkāśo bālārkasadṛśekṣaṇaḥ 
savyāpavṛttaṃ vipulaṃ jaṭāmaṇḍalam udvahan // HV_44.7

candrāṃśuśukle vasane vasāno rukmabhūṣaṇaḥ 
vīṇāṃ gṛhītvā mahatīṃ kakṣāsaktāṃ sakhīm iva // HV_44.8

kṛṣṇājinottarāsaṅgo hemayajñopavītavān 
daṇḍī kamaṇḍaludharaḥ sākṣāc chakra ivāparaḥ // HV_44.9
mudrāsamarpitakaraḥ sumanoveṣṭitāṅgavān | 
bhettā jagati guhyānāṃ vigrahāṇāṃ grahopamaḥ 
maharṣir vigraharucir vidvān gāndharvavedavit // HV_44.10

vairikelikilo vipro brāhmaḥ kalir ivāparaḥ 
gātā caturṇāṃ vedānām udgātā prathamartvijām // HV_44.11
devagandharvalokānām ādivaktā mahāmuniḥ | 
sa nārado 'tha brahmarṣir brahmalokacaro 'vyayaḥ 
sthito devasabhāmadhye saṃrabdho viṣṇum abravīt // HV_44.12
svaraiś ca saptabhir viṣṇuṃ jagau vipraḥ sa nāradaḥ | ṣaḍjaṃ prathamam āvidhya ṛṣabhaṃ ca tataḥ param || miśrayitvā ca gāndhāraṃ tato dhaivatamadhyamau | pañcamaṃ ca tataḥ kurvan niṣādaṃ tadanantaram || kākalīṃ ca vimātrāṃ tu tato dve ca śrutī prabho | tisras tisras tathā rājaṃl layaiś ca saha sarvaśaḥ || tānatānāgaṇānāṃ ca vivicya kramaśaḥ prabhuḥ | taiś cāpi saptabhir vācyaṃ vācakaiś cāpi sarvaśaḥ | anantavīryaṃ deveśaṃ jagau brahmapuraḥsaram || etaiḥ saptabhir ādyeśaṃ vicinvan prabhavaṃ tathā | evaṃ samāpya geyaṃ tu vākyam etad uvāca ha | 
aṃśāvataraṇaṃ viṣṇo yad idaṃ tridaśaiḥ kṛtam 
kṣayāya pṛthivīndrāṇāṃ sarvam etad akāraṇam // HV_44.13

yad etat pārthivaṃ kṣatraṃ sthitaṃ tvayi vidhīśvara 
nṛnārāyaṇayukto 'yaṃ kāryārthaḥ pratibhāti me // HV_44.14

na yuktaṃ jānatā deva tvayā tattvārthadarśinā 
devadeva pṛthivyarthe prayoktuṃ kāryam īdṛśam // HV_44.15

tvaṃ hi cakṣuṣmatāṃ cakṣuḥ ślāghyaḥ prabhavatāṃ prabhuḥ 
śreṣṭho yogavatāṃ yogī gatir gatimatām api // HV_44.16

devabhāgān gatān dṛṣṭvā kiṃ tvaṃ sarvāgrago vibhuḥ 
vasuṃdharāyāḥ sāhyārtham aṃśaṃ svaṃ nānuyuñjase // HV_44.17

tvayā sanāthā devāṃśās tvanmayās tvatpracoditāḥ 
jagatyāṃ saṃtariṣyanti kāryāt kāryāntaraṃ gatāḥ // HV_44.18

tad ahaṃ tvarayā viṣṇo prāptaḥ surasabhām imām 
tava saṃcodanārthaṃ vai śṛṇu cāpy atra kāraṇam // HV_44.19

ye tvayā nihatā daityāḥ saṃgrāme tārakāmaye 
teṣāṃ śṛṇu gatiṃ viṣṇo ye gatāḥ pṛthivītalam // HV_44.20

pūḥ pṛthivyāṃ samuditā mathurā nāma nāmataḥ 
niviṣṭā yamunātīre sphītā janapadāyutā // HV_44.21

madhur nāma mahān āsīd dānavo yudhi durjayaḥ 
tasya sma sumaharddhyāsīn mahāpādapasaṃtatam 
ghoraṃ madhuvanaṃ nāma yatrāsau nyavasat tadā // HV_44.22

tasya putro mahān āsīl lavaṇo nāma dānavaḥ 
lavaṇas tasya putro 'bhūn mahābalaparākramaḥ | 
trāsanaḥ sarvabhūtānāṃ bale mahati tasthivān // HV_44.23

sa tatra dānavaḥ krīḍan varṣapūgān anekaśaḥ 
sadaivatagaṇāṃl lokān udvāsayati darpitaḥ // HV_44.24

ayodhyāyām ayodhyāyāṃ rāme dāśarathau sthite 
rājyaṃ śāsati dharmajñe rākṣasānāṃ bhayāvahe // HV_44.25

sa dānavo balaślāghī ghoraṃ vanam upāśritaḥ 
preṣayām āsa rāmāya dūtaṃ paruṣavādinam // HV_44.26

viṣayāsannabhūto 'smi tava rāma ripuś ca saḥ 
na ca sāmantam icchanti rājāno baladarpitam // HV_44.27

rājñā rājavratasthena prajānāṃ śubham icchatā 
jetavyā ripavaḥ sarve sphītaṃ viṣayam icchatā // HV_44.28

abhiṣekārdrakeśena rājñā rañjanakāmyayā 
jetavyānīndriyāṇy ādau taj jaye hi dhruvo jayaḥ // HV_44.29

samyagvartitukāmasya viśeṣeṇa mahīpateḥ 
nayānām upadeśena nāsti lokasamo guruḥ // HV_44.30

vyasaneṣu jaghanyasya dharmamadhyasya dhīmataḥ 
balajyeṣṭhasya nṛpater nāsti sāmantajaṃ bhayam // HV_44.31

sahajair badhyate sarvaḥ pravṛddhair indriyāribhiḥ 
amitrāṇāṃ priyakarair mohair adhṛtir īśvaraḥ // HV_44.32

yat tvayā strīkṛte mohāt sabalo rāvaṇo hataḥ 
naitad aupayikaṃ manye mahat te karma kutsitam // HV_44.33

vanavāsapravṛttena yat tvayā vrataśālinā 
prahṛtaṃ rākṣase nīce naiṣa dṛṣṭaḥ satāṃ vidhiḥ // HV_44.34

satām akrodhajo dharmaḥ śubhāṃ nayati sadgatim 
yat tvayā nihato mohād dūṣitāś ca vanaukasaḥ // HV_44.35

sa eva rāvaṇo dhanyo yas tvayā vratacāriṇā 
strīnimittaṃ hato yuddhe grāmyān dharmān avekṣatā // HV_44.36

yadi te sa hataḥ saṃkhye durbuddhir ajitendriyaḥ 
yudhyasvādya mayā sārdhaṃ mṛdhe yady asi vīryavān // HV_44.37

tasya dūtasya tac chrutvā bhāṣitaṃ tattvavādinaḥ 
dhairyād asaṃbhrāntavapuḥ sasmitaṃ rāghavo 'bravīt // HV_44.38

asad etat tvayā dūta kathitaṃ tasya gauravāt 
yan māṃ kṣipasi doṣeṇa vedātmānaṃ ca susthiram // HV_44.39

yady ahaṃ satpathe mūḍho yadi vā rāvaṇo hataḥ 
yadi vā me hṛtā bhāryā tasya kā paridevanā // HV_44.40

na vāṅmātreṇa duṣyanti sādhavaḥ satpathe sthitāḥ 
jāgarti ca yathā daivaṃ sadā satsv itareṣu ca // HV_44.41

kṛtaṃ dūtena yat kāryaṃ gaccha tvaṃ dūta māciram 
nātmaślāghiṣu nīceṣu praharantīha madvidhāḥ // HV_44.42

ayaṃ mamānujo bhrātā śatrughnaḥ śatrutāpanaḥ 
tasya daityasya durbuddhe mṛdhe pratikariṣyati // HV_44.43

evam uktaḥ sa dūtas tu yayau saumitriṇā saha 
anujñāto narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā // HV_44.44

sa śīghrayānaḥ saṃprāptas tad dānavavanaṃ mahat 
cakre niveśaṃ saumitrir vanānte yuddhalālasaḥ // HV_44.45

tato dūtasya vacanāt sa daityaḥ krodhamūrcchitaḥ 
jaghane tad vanaṃ kṛtvā yuddhāyābhimukhaḥ sthitaḥ // HV_44.46

tad yuddham abhavad ghoraṃ saumitrer dānavasya ca 
ubhayor eva dhṛtayoḥ śūrayo raṇamūrdhani // HV_44.47

tau śaraiḥ sādhuniśitair anyonyam abhijaghnatuḥ 
na ca tau yuddhavaimukhyaṃ śramaṃ vāpy upajagmatuḥ // HV_44.48

atha saumitriṇā bāṇaiḥ pīḍito dānavo yudhi 
tataḥ sa śūlarahitaḥ paryahīyata dānavaḥ // HV_44.49
sa gṛhītvāṅkuśaṃ caiva devair dattavaraṃ raṇe | karṣaṇaṃ sarvabhūtānāṃ lavaṇo virarāsa ha || śirodharāyāṃ jagrāha so 'ṅkuśena cakarṣa ha | praveśayitum ārabdho lavaṇo rāghavānujam | 
sa rukmatsarum udyamya śatrughnaḥ śatrutāpanaḥ 
śiraś ciccheda khaḍgena lavaṇasya mahāmṛdhe // HV_44.50
aṅkuśaṃ caiva ciccheda daityasya ca śiro mahat | 
sa hatvā dānavaṃ saṃkhye saumitrir mitranandanaḥ 
tad vanaṃ tasya daityasya cicchedāstreṇa buddhimān // HV_44.51

chittvā vanaṃ sa saumitrir niveśam abhirocayat 
bhavāya tasya deśasya purīṃ paramadharmavit // HV_44.52

tasmin madhuvanasthāne mathurā nāma sā purī 
śatrughnena purā sṛṣṭā hatvā taṃ dānavaṃ raṇe // HV_44.53

sā purī paramodārā sāṭṭaprākāratoraṇā 
sphītā rāṣṭrasamākīrṇā samṛddhabhavanākulā // HV_44.54

udyānavanasaṃpannā susīmā supratiṣṭhitā 
prāṃśuprākārasaṃpannā parikhārgalamekhalā // HV_44.55

cayāṭṭālakakeyūrā prāsādavarakuṇḍalā 
susaṃvṛtadvāramukhī catvarodgārahāsinī // HV_44.56

arogavīrapuruṣā hastyaśvarathasaṃkulā 
ardhacandrapratīkāśā yamunātīraśobhitā // HV_44.57

puṇyāpaṇavatī durgā ratnasaṃcayagarvitā 
kṣetrāṇi rasavanty asyāḥ kāle devaś ca varṣati // HV_44.58
aṃśāvataraṇe vṛtte surāṇāṃ bhāvitātmanām | nārāyaṇaṃ samabhyetya nārado vākyam abravīt || yamunāyās taṭe ramye mathurā nāma viśrutā | 
naranārīsamuditā sā purī sma prakāśate 
niviṣṭo viṣayaś caiva śūrasenas tato 'bhavat // HV_44.59

tasyāṃ puryāṃ mahāvīryo rājā bhojakulodvahaḥ 
ugrasena iti khyāto mahāsenaparākramaḥ // HV_44.60

tasya putratvam āpanno yo 'sauviṣṇo tvayā hataḥ 
kālanemir mahādaityaḥ saṃgrāme tārakāmaye // HV_44.61

kaṃso nāma viśālākṣo bhojavaṃśavivardhanaḥ 
rājā pṛthivyāṃ vikhyātaḥ siṃhavispaṣṭavikramaḥ // HV_44.62

rājñāṃ bhayaṃkaro ghoraḥ śaṅkanīyo mahīkṣitām 
bhayadaḥ sarvabhūtānāṃ satpathād bāhyatāṃ gataḥ // HV_44.63

dāruṇābhiniveśena dāruṇenāntarātmanā 
yuktas tenaiva darpeṇa prajānāṃ lomaharṣaṇaḥ // HV_44.64

na rājadharmābhirato nātmapakṣasukhāvahaḥ 
nātmarājyapriyakaraś caṇḍaḥ kararuciḥ sadā // HV_44.65

sa kaṃsas tatra saṃbhūtas tvayā yuddhe parājitaḥ 
sa badhvā pitaraṃ rājā mathurām abhyarakṣata | 
kravyādo bādhate lokān āsureṇāntarātmanā // HV_44.66

yo 'py asau hayavikrānto hayagrīva iti smṛtaḥ 
keśī nāma hayo jātaḥ sa tasyaiva jaghanyajaḥ // HV_44.67

sa duṣṭo heṣitapaṭuḥ kesarī niravagrahaḥ 
vṛndāvane vasaty eko nṛṇāṃ māṃsāni bhakṣayan // HV_44.68

ariṣṭo baliputras tu kakudmī vṛṣarūpadhṛk 
gavām aritvam āpannaḥ kāmarūpī mahāsuraḥ // HV_44.69

riṣṭo nāma diteḥ putro variṣṭho dānaveṣu yaḥ 
sa kuñjaratvam āpanno daityaḥ kaṃsasya vāhanaḥ // HV_44.70
kuñjaratvam agād daityaḥ kaṃsasyaiva sa vāhanaḥ | 
lambo nāmeti vikhyāto yo 'saudaityeṣu darpitaḥ 
pralambo nāma bhūtvāsau vaṭaṃ bhāṇḍīram āśritaḥ // HV_44.71
śikharo nāma balavān ya āsīd dānavarṣabhaḥ | 
khara ity ucyate daityo dhenukaḥ so 'surottamaḥ 
ghoraṃ tālavanaṃ daityaś caraty utsārayan prajāḥ // HV_44.72

varāhaś ca kiśoraś ca tāv ubhau dānavottamau 
mallau raṅgagatau tau tu jātau cāṇūramuṣṭikau // HV_44.73

yau tau mayaś ca tāraś ca dānavau dānavāntaka 
prāgjyotiṣe tau bhaumasya narakasya pure ratau // HV_44.74

ete daityā vinihatās tvayā viṣṇo nirākṛtāḥ 
mānuṣaṃ vapur āsthāya bādhante bhuvi mānavān // HV_44.75

tvatkathādveṣiṇaḥ sarve tvanmayān ghnanti mānavān 
tava prasādāt teṣāṃ vai dānavānāṃ kṣayo bhavet // HV_44.76

tava te divi bibhyanti tvatto bibhyanti sāgare 
pṛthivyāṃ bibhyati tvatto nānyasya tu kathaṃcana // HV_44.77

durvṛttasya hatasyāpi tvayā nānyena śrīdhara 
divaś cyutasya daityasya gatir bhavati medinī // HV_44.78

vyutthitasya tu medinyāṃ hatasya nṛśarīriṇaḥ 
durlabhaṃ svargagamanaṃ tvayi jāgrati keśava // HV_44.79

tad āgaccha svayaṃ viṣṇo gacchāva pṛthivītalam 
dānavānāṃ vināśāya visṛjātmānam ātmanā // HV_44.80

mūrtayo hi tavāvyaktā dṛśyādṛśyāḥ surottamaiḥ 
tāsu sṛṣṭās tvayā devāḥ saṃbhaviṣyanti bhūtale // HV_44.81

tavāvataraṇe viṣṇo kaṃsaḥ sa vinaśiṣyati 
setsyate ca sa kāryārtho yasyārthe bhūmir āgatā // HV_44.82

tvaṃ bhārate kāryagurus tvaṃ cakṣus tvaṃ parāyaṇaḥ 
tad āgaccha hṛṣīkeśa kṣitau tāñ jahi dānavān // HV_44.83

nāradasya vacaḥ śrutvā sasmitaṃ madhusūdanaḥ 
pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ vareṇyaḥ prabhur īśvaraḥ // HV_45.1

trailokyasya hitārthāya yan mā vadasi nārada 
tasya samyakpravṛttasya śrūyatām uttaraṃ vacaḥ // HV_45.2

viditā dehino jātā mayaite bhuvi dānavāḥ 
yāṃ yāṃ tanuṃ samāsthāya daityaḥ puṣyati vigraham // HV_45.3

jānāmi kaṃsaṃ saṃbhūtam ugrasenasutaṃ bhuvi 
keśinaṃ cāpi jānāmi daityaṃ turagavigraham // HV_45.4

hastinaṃ cotpalāpīḍaṃ mallau cāṇūramuṣṭikau 
ariṣṭaṃ caiva jānāmi daityaṃ vṛṣabharūpiṇam // HV_45.5

vidito me kharaś caiva pralambaś ca mahāsuraḥ 
sā ca me viditā vipra pūtanā duhitā baleḥ // HV_45.6

kāliyaṃ cāpi jānāmi yamunāhradagocaram 
vainateyabhayād vipra sarpam ajñātarūpiṇam // HV_45.7

vidito me jarāsaṃdhaḥ sthito mūrdhni mahīkṣitām 
prāgjyotiṣapure cāpi narakaṃ sādhu tarkaye // HV_45.8
mānuṣe pārthive loke mānuṣatvam upāgatam | bāṇaṃ ca śoṇitapure guhapratimatejasam | dṛptaṃ bāhusahasreṇa devair api sudurjayam | śiśupālaṃ ca jānāmi tau haṃsaḍimakau tathā | jānāmi pauṇḍraṃ sālvaṃ ca taṃ kālayavanaṃ tathā || ekalavyaṃ ca jānāmi ye cānye duṣṭacāriṇaḥ | tān sarvān nihaniṣyāmi nātra kāryā vicāraṇā | 
mayy āsaktāṃ ca jānāmi bhāratīṃ mahatīṃ dhuram 
tac ca sarvaṃ vijānāmi yathā sthāsyanti te nṛpāḥ // HV_45.9

kṣayo bhuvi mayā dṛṣṭaḥ śakraloke ca satkriyā 
teṣāṃ puruṣadehānām aparāvṛttivartinām // HV_45.10

saṃpravekṣyāmy ahaṃ yogam ātmanaś ca parasya ca 
saṃprāpya pārthivaṃ lokaṃ mānuṣatvam upāgataḥ // HV_45.11

kaṃsādīṃś cāpi tān sarvān vadhiṣyāmi mahāsurān 
tena tena vidhānena yena yaḥ śāntim eṣyati // HV_45.12

anupraviśya yogena tās tā hi gatayo mama 
amīṣām amarendrāṇāṃ hantavyā ripavo yudhi // HV_45.13

jagatyarthe kṛto yo 'yam aṃśotsargo mahātmabhiḥ 
suradevarṣigandharvair etac cānumataṃ mama // HV_45.14

viniścayo hi prāg eva nāradāyaṃ kṛto mayā 
nivāsaṃ tu na me brahmā vidadhāti pitāmahaḥ // HV_45.15

yatra deśe yathā jāto yena veṣeṇa vā vasan 
tān ahaṃ samare hanyāṃ tan me brūhi pitāmaha // HV_45.16

nārāyaṇemaṃ siddhārtham upāyaṃ śṛṇu me vibho 
bhuvi yas te janayitā jananī ca bhaviṣyati // HV_45.17

yatra vai tvaṃ mahābāho jātaḥ kulakaro bhuvi 
yādavānāṃ mahadvaṃśam akhilaṃ dhārayiṣyasi // HV_45.18

tāṃś cāsurān samutsādya vaṃśaṃ kṛtvātmano mahat 
sthāpayiṣyasi maryādāṃ nṛṇāṃ tan me niśāmaya // HV_45.19

purā hi kaśyapo viṣṇo varuṇasya mahātmanaḥ 
jahāra yajñiyā gāvaḥ payodāś ca mahāmakhe // HV_45.20

aditiḥ surabhiś cobhe dve bhārye kaśyapasya tu 
pradīyamānā gās tās tu naicchatāṃ varuṇasya vai // HV_45.21

tato māṃ varuṇo 'bhyetya praṇamya śirasānataḥ 
uvāca bhagavan gāvo guruṇā me hṛtā iti // HV_45.22

kṛtakāryo hi gās tās tu nānujānāti me guruḥ 
anvavartata bhārye dve aditiṃ surabhiṃ tathā // HV_45.23

mama tā hy akṣayā gāvo divyāḥ kāmadughā vibho 
caranti sagārān sarvān rakṣitāḥ svena tejasā // HV_45.24

kas tā dharṣayituṃ śakto mama gāḥ kaśyapād ṛte 
akṣayaṃ yāḥ kṣaranty agraṃ payo devāmṛtopamam // HV_45.25

prabhur vā vyutthito brahman gurur vā yadi vetaraḥ 
tvayā niyamyāḥ sarve vai tvaṃ hi naḥ paramā gatiḥ // HV_45.26

yadi prabhavatāṃ daṇḍo loke kāryam ajānatām 
na vidyate lokaguro na syur vai lokasetavaḥ // HV_45.27

yathā vāstu tathā vāstu kartavye bhagavān prabhuḥ 
mama gāvaḥ pratīyantāṃ tato gantāsmi sāgaram // HV_45.28

yas te 'tmā devatā gāvo yā gāvaḥ sa tvam avyayam 
lokānāṃ tvatpravṛttānām ekaṃ gobrāhmaṇaṃ smṛtam // HV_45.29

trātavyāḥ prathamaṃ gāvas trātās trāyanti tā dvijān 
gobrāhmaṇaparitrāṇāt paritrātaṃ jagad bhavet // HV_45.30

ity ambupatinā prokto varuṇenāham acyuta 
gavāṃ kāraṇatattvajñaḥ kaśyape śāpam utsṛjam // HV_45.31

yenāṃśena hṛtā gāvaḥ kaśyapena mahātmanā 
sa tenāṃśena jagatīṃ gatvā gopatvam eṣyati // HV_45.32

yā ca sā surabhir nāma yāditiś ca surāraṇiḥ 
te 'py ubhe tasya vai bhārye saha tenaiva yāsyataḥ // HV_45.33
tābhyāṃ saha sa gopatve kaśyapo bhuvi raṃsyate | 
tad asya kaśyapasyāṃśas tejasā kaśyapopamaḥ 
vasudeva iti khyāto goṣu tiṣṭhati bhūtale // HV_45.34

girir govardhano nāma mathurāyās tv adūrataḥ 
tatrāsau goṣu nirataḥ kaṃsasya karadāyakaḥ // HV_45.35

tasya bhāryādvayaṃ caiva aditiḥ surabhis tathā 
devakī rohiṇī caiva vasudevasya dhīmataḥ // HV_45.36
surabhī rohiṇī devī cāditir devakī tv abhūt | 
tatrāvatara lokānāṃ bhavāya madhusūdana 
jayāśīrvacanais tv ete vardhayanti divaukasaḥ // HV_45.37

ātmānam ātmanā hi tvam avatārya mahītalam 
devakīṃ rohiṇīṃ caiva garbhābhyāṃ paritoṣaya // HV_45.38

tatra tvaṃ śiśur evādau gopālakṛtalakṣaṇaḥ 
vardhayasva mahābāho purā traivikrame yathā // HV_45.39

chādayitvātmanātmānaṃ māyayā yogarūpayā 
gopakanyāsahasrāṇi ramayaṃś cara medinīm // HV_45.40

gāś ca te rakṣato viṣṇo vanāni paridhāvataḥ 
vanamālāparikṣiptaṃ dhanyā drakṣyanti te vapuḥ // HV_45.41
pītāmbaradharaṃ caiva nīlakuñcitamūrdhajam | vanamālākṛtoraskaṃ mayūravyajanākulam | 
viṣṇo padmapalāśākṣa gopālavasatiṃ gate 
bāle tvayi mahābāho loko bālatvam eṣyati // HV_45.42

tvadbhaktāḥ puṇḍarīkākṣa tava cittavaśānugāḥ 
goṣu gopā bhaviṣyanti sahāyāḥ satataṃ tava | 
vane cārayato gās tu goṣṭhāṃś ca paridhāvataḥ 
majjato yamunāyāṃ ca ratim āpsyanti te tvayi // HV_45.43

jīvitaṃ vasudevasya bhaviṣyati sujīvitam 
yas tvayā tāta ity uktaḥ putra ity eva vakṣyati // HV_45.44
sa hi dhanyataro loke yasya tvaṃ putratāṃ gataḥ | sa hi puṇyakṛtāṃ śreṣṭho yas tvāṃ putreti kīrtayet || ye namasyanti deva tvāṃ gopālakṛtalakṣaṇam | te hi puṇyakṛtāṃ śreṣṭhāḥ praṇamyāḥ sarvajantubhiḥ | 
atha vā kasya putratvaṃ gaccheran yatra kaśyapāt 
kā ca dhārayituṃ śaktā viṣṇo tvām aditiṃ vinā // HV_45.45

yogenātmasamutthena tvaṃ gaccha vijayāya vai 
vayam apy ālayaṃ svaṃ gacchāmo madhusūdana // HV_45.46
ity uktvā devadeveśaṃ brahmā lokapitāmahaḥ | jagāma sa prabhur gehaṃ devāś cāpi yathāgatam | 
sa devān abhyanujñāya vivikte tridivālaye 
jagāma viṣṇuḥ svaṃ deśaṃ kṣīrodasyottarāṃ diśam // HV_45.47

tatraiva pārvatī nāma guhā meroḥ sudurgamā 
tribhis tasyaiva vikrāntair nityaṃ parvasu pūjitā // HV_45.48

purāṇaṃ tatra vinyasya dehaṃ harir udāradhīḥ 
ātmānaṃ yojayām āsa vasudevagṛhe prabhuḥ // HV_45.49

||* śrīr astu *||

||* śrīvājivadanāya namaḥ *||

||* atha dvitīyaṃ viṣṇuparva samārabhyate *||
vedavyāsaguṇāvāsa vidyādhīśa satāṃ vaśa | māṃ nirāśaṃ gatakleśaṃ kurvan āśaṃ hare 'niśam | 
jñātvā viṣṇuṃ kṣitigataṃ bhāgāṃś ca tridivaukasām 
vināśaśaṃsī kaṃsasya nārado mathurāṃ yayau // HV_46.1

triviṣṭapād āpatito mathuropavane sthitaḥ 
preṣayām āsa kaṃsasya ugrasenasutasya vai // HV_46.2
sa dūtaḥ kathayām āsa muner āgamanaṃ nṛpe | dvāḥsthaṃ viditavistāraṃ dvāri tiṣṭhati nāradaḥ | iti śrutvā sa kaṃsasya dvārapālas tvarann iva || gatvā tu tvaritaṃ rājann uvāca madhureśvaram | eṣa tiṣṭhati rājendra nārado lokanāradaḥ | 
sa nāradasyāgamanaṃ śrutvā tvaritavikramaḥ 
nirgajāmāsuraḥ kaṃsaḥ svapuryāḥ padmalocanaḥ // HV_46.3

sa dadarśātithiṃ ślāghyaṃ devarṣiṃ vītakalmaṣam 
tejasā jvalanākāraṃ vapuṣā sūryavarcasam // HV_46.4

so 'bhivādyarṣaye tasmai pūjāṃ cakre yathāvidhi 
āsanaṃ cāgnivarṇābhaṃ visṛjyopajahāra vai // HV_46.5

niṣasādāsane tasmin sa vai śakrasakho muniḥ 
uvāca cograsenasya sutaṃ paramakopanam // HV_46.6

pūjito 'haṃ tvayā vīra vidhidṛṣṭena karmaṇā 
gate tv evaṃ mama vacaḥ śrūyatāṃ gṛhyatāṃ ca vai // HV_46.7
evaṃ gate mahārāja śrūyatāṃ vacanaṃ mama | 
anusṛtya divo lokān ahaṃ brahmapurogamān 
gataḥ sūryasakhaṃ tāta vipulaṃ meruparvatam // HV_46.8

sanandanavanaṃ caiva dṛṣṭvā caitrarathaṃ vanam 
āplutaṃ me sutīrthāsu saritsu saha daivataiḥ // HV_46.9

divyā tridhārā dṛṣṭā me puṇyā tripathagā nadī 
divyāṃ tripathagāṃ dṛṣṭvā puṇyāṃ bhāgirathīṃ nadīm | 
divyā tripathagā dṛṣṭā puṇyā bhāgīrathī nadī | 
smaraṇād eva sarveṣām aṃhasāṃ yā vibhedinī | 
upaspṛṣṭaṃ ca tīrtheṣu divyeṣu ca yathākramam // HV_46.10

dṛṣṭaṃ me brahmasadanaṃ brahmarṣigaṇasevitam 
devagandharvanirghoṣair apsarobhiś ca nāditam // HV_46.11

so 'haṃ kadācid devānāṃ samājaṃ merumūrdhani 
saṃgṛhya vīṇāṃ saṃsaktām agacchaṃ brahmaṇaḥ sabhām // HV_46.12

so 'haṃ tatra sitoṣṇīṣān nānāratnavibhūṣitān 
divyāsanagatān devān apaśyaṃ sapitāmahān // HV_46.13

tatra manatrayatām evaṃ devatānāṃ mayā śrutaḥ 
bhavataḥ sānugasyeha vadhopāyaḥ sudāruṇaḥ // HV_46.14

tatraiṣā devakī yā te mathurāyāṃ pitṛṣvasā 
asyā garbho 'ṣṭamaḥ kaṃsa sa te mṛtyur bhaviṣyati // HV_46.15

devānāṃ sa tu sarvasvaṃ tridivasya gatiś ca saḥ 
paraṃ rahasyaṃ devānāṃ sa te mṛtyur bhaviṣyati // HV_46.16

parato 'pi paras tv eṣāṃ svayaṃbhūś ca savayaṃbhuvām 
tatas te tan mahad bhūtaṃ divyaṃ na kathayāmy aham // HV_46.17

ślāghyaś ca sa hi te mṛtyur bhūtapūrvaś ca taṃ smara 
yatnaś ca kriyatāṃ kaṃsa garbhasthe yadi śakyate // HV_46.18

eṣā me tvadgatā prītir ityarthaṃ cāham āgataḥ 
bhujyantāṃ sarvakāmārthāḥ svasti te 'stu vrajāmy aham // HV_46.19
dāsyantāṃ dānavistarāḥ |bhujyantāṃ kaṃsa kāmāś ca |
ity uktvā nārade yāte tasya vākyaṃ vicintayan 
jahāsoccais tataḥ kaṃsaḥ pakāśadaśanaś ciram // HV_46.20

sasmitaṃ ceva provāca bhṛtyānām agrataḥ sthitaḥ 
hāsyaḥ khalu sa sattveṣu nārado na viśāradaḥ // HV_46.21

nāhaṃ bhīṣayituṃ śakyo devair api savāsavaiḥ 
āhavasthaḥ śayāno vā pramato matta eva vā // HV_46.22

yo 'haṃ dorbhyām udārābhyāṃ kṣobhaye 'haṃ dharām imām 
ko 'sti yo mānuṣe loke māṃ kṣobhayitum utsahet // HV_46.23

adyaprabhṛti bhūtānām eṣa devānuvartinām 
nṛpakṣipaśusaṃghānāṃ karomi kadanaṃ mahat // HV_46.24

ājñāpyatāṃ hayaḥ keśī pralambo dhenukas tathā 
ariṣṭo vṛṣabhaś caiva pūtanā kāliyas tathā // HV_46.25

aṭadhvaṃ pṭhivīṃ kṛtsnāṃ yatheṣṭaṃ kāmarūpiṇaḥ 
praharadhvaṃ ca sarveṣu ye 'smākaṃ pakṣadūṣakāḥ // HV_46.26

garbhasthānām api gatir vijñeyā bhuvi dehinām 
nāradena hi garbhebhyo bhayaṃ naḥ samudāhṛtam // HV_46.27

bhavanto hi yathākāmaṃ modantāṃ vigatajvarāḥ 
māṃ ca vo nātham āśritya nāsti devakṛtaṃ bhayam // HV_46.28

sa tu kelikilo vipro bhedaśīlaś ca nāradaḥ 
suśliṣṭān api lokeṣu bhedayaṃl labhate ratim // HV_46.29

kaṇḍūyamānaḥ satataṃ lokān aṭati cañcalaḥ 
ghaṭayāno narendrāṇāṃ tantrīvairāṇi caiva ha // HV_46.30

evaṃ sa vilapann eva vāṅmātreṇa tu kevalam 
viveśa kaṃso bhavanaṃ dahyamānena cetasā // HV_46.31

so ājñāpayata saṃrabdhaḥ sacivān ātmano hitān 
yattā bhavata sarve vai devakyā garabhakṛntane // HV_47.1

prathamād eva hantavyā garbhās te sarva eva hi 
mūlād eva hi hantavyaḥ so 'nartho yatra saṃśayaḥ // HV_47.2

devakī ca gṛhe guptā pracchannair abhirakṣitā 
svairaṃ caratu visrabdhā madbalair yatnam āsthitaiḥ // HV_47.3

māsān vai puṣpamāsādīn gaṇayantu mama striyaḥ 
pariṇāme tu garbhasya śeṣaṃ jñāsyāmahe vayam // HV_47.4

vasudevaś ca saṃrakṣyaḥ strīsanāthāstu bhūmiṣu 
apramattair mama hitai rātrāv ahani caiva ha 
strībhir varṣavaraiś caiva vaktavyaṃ na ca kāraṇam // HV_47.5

eṣa mānuṣako yatno mānuṣair eva sādhyate 
śrūyatāṃ yena daivaṃ hi madvidhaiḥ pratihanyate // HV_47.6

mantragrāmaiḥ suvihitair auṣadhaiś ca suyojitaiḥ 
yatnena cānukūlena daivam apy anuvartate // HV_47.7

evaṃ sa yatnavān kaṃso devakīgarbhakṛntane 
bhayena mantrayām āsa śrutārtho nāradāt sa vai // HV_47.8
atha brahmatanūjas tu nārado munipuṃgavaḥ | viṣṇave sarvam ācakhyau yathā kaṃsaviceṣṭitam | 
evaṃ śrutvā prayatnaṃ vai kaṃsasyāriṣṭasaṃjñitam 
śrutvaiva kaṃsarājasya ceṣṭitaṃ jagatīpatiḥ | 
antardhānaṃ gato viṣṇuś cintayām āsa vīryavān // HV_47.9

saptemān devakīgarbhān bhojaputro vadhiṣyati 
aṣṭame ca mayā garbhe kāryam ādhānam ātmanaḥ // HV_47.10

tasya cintayatas tv evaṃ pātālam agaman manaḥ 
yatra te garbhaśayanāḥ ṣadgarbhā nāma dānavāḥ // HV_47.11

vikrāntavapuṣo dīptās te 'mṛtaprāśanopamāḥ 
amarapratimā yuddhe putrā vai kālaneminaḥ // HV_47.12
āryakaṃ vai parityajya hiraṇyakaśipuṃ purā | 
upāsāṃ cakrire daityāḥ purā lokapitāmaham 
tapyamānās tapas tīvraṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇaḥ // HV_47.13
samāḥ sahasram ayutam ambuvāyuvicāriṇaḥ | 
teṣāṃ prīto 'bhavad brahmā ṣadgarbhāṇāṃ varaṃ dadau 
bho bho dānavaśārdūlās tapasāhaṃ sutoṣitaḥ | 
brūta vo yasya yaḥ kāmaḥ ko varo vaḥ pradīyatāṃ // HV_47.14

te tu sarve samānārthā daityā brahmāṇam abruvan 
yadi no bhagavān prītaḥ śrūyatāṃ no varo varaḥ // HV_47.15

avadhyāḥ syāma bhagavan daivataiḥ samahauragaiḥ 
śāpapraharaṇaiś cāpi niyataiḥ paramarṣibhiḥ // HV_47.16

yakṣagandharvapatibhiḥ siddhacāraṇamānavaiḥ 
mā bhūd vadho no bhagavan dadāsi yadi no varam // HV_47.17

tān uvāca tato brahmā suprītenāntarātmanā 
bhavadbhir yad idaṃ proktaṃ sarvam etad bhaviṣyati // HV_47.18

ṣaḍgarbhāṇāṃ varaṃ dasttvā svayaṃbhūs tridivaṃ gataḥ 
tato hiraṇyakaśipuḥ saroṣo vākyam abravīt // HV_47.19

mām utsṛjya varo yasmād vṛto vaḥ padmasaṃbhavāt 
tasmād vas tyājitaḥ snehaḥ śatrubhūtāṃs tyajāmy aham // HV_47.20

ṣaḍgarbhā iti yo yaṃ vaḥ śabdaḥ pitrābhivardhitaḥ 
sa eva vo garbhagatān pitā sarvān vadhiṣyati // HV_47.21

ṣaḍ eva devakīgarbhāḥ ṣadgarbhā vai mahāsurāḥ 
bhaviṣyanti tataḥ kaṃso garbhasthān vo vadhiṣyati // HV_47.22
śaptvā caivaṃ tato daityān daityeśo roṣamūrcchitaḥ | pātāle jalagarbhasthāṃś cakārāmitavikramaḥ | jñātvā haris tu taṃ śāpaṃ kaṃsasya ca viniścayam | 
jagāmātha tato viṣṇuḥ pātālaṃ yatra te śurāḥ 
ṣaḍgarbhāḥ saṃyatāḥ santi jalagarbhagṛheśayāḥ // HV_47.23

sa dadarśa jale suptān ṣaḍgarbhān garbhasaṃsthitān 
nidrayā kālarūpiṇyā sarvān antarhitān iva // HV_47.24

svapnarūpeṇa teṣāṃ vai viṣṇur dehān athāviśat 
prāṇeśvarāṃś ca niṣkṛṣya nidrāyai pradadau tadā // HV_47.25

tāṃ covāca tadā nidrāṃ viṣṇuḥ satyaparākramaḥ 
gaccha nidre mayotsṛṣṭā devakībhavanāntikam // HV_47.26

imān prāṇeśvarān gṛhya ṣaḍgarbhān nāma dehinaḥ 
ṣaḍgarbhān dānavottamān |
sarvaprāṇeśvarī caiva |
ṣaṭsu garbheṣu devakyā yojayasva yathākramam // HV_47.27

jāteṣv eteṣu garbheṣu nīteṣu ca yamakṣayam 
kaṃsasya viphale yatne devakyāḥ saphale śrame // HV_47.28

prasādaṃ te kariṣyāmi matprasādasamaṃ bhuvi 
yena sarvasya lokasya devi devī bhavīṣyasi // HV_47.29
bhaviṣyanti mamāsrāṇi tathā bāhusthitāni te | śārṅgaśaṅkhagadācakra+ +musalaṃ śūlam eva ca | 
saptamo devakīgarbho yo 'ṃśaḥ saumyo mamāgrajaḥ 
sa saṃkrāmayitavyas te saptame māsi rohiṇīm // HV_47.30

saṃkarṣaṇāt tu garbhasya sa tu saṃkarṣaṇo yuvā 
bhaviṣyaty agrajo bhrātā mama śītāṃśudarśanaḥ // HV_47.31

patito devakīgarbhaḥ saptamo 'yaṃ bhayād iti 
aṣṭame mayi garbhasthe kaṃso yatnaṃ kariṣyati // HV_47.32

yā tu sā nandagopasya dayitā kaṃsagopateḥ 
yaśodā nāma bhadraṃ te bhāryā gopakulodvahā // HV_47.33

tasyās tvaṃ navamo 'smākaṃ kule garbho bhaviṣyasi 
navamyām eva saṃjāto kṛṣṇapakṣasya vai tithau // HV_47.34

ahaṃ tv abhijito yoge niśāyā yauvane gate 
ardharātre kariṣyāmi garbhamokṣaṃ yathāsukham // HV_47.35

aṣṭamasya tu māsasya jātāv āvāṃ tataḥ samam 
prāpsyāvo garabhavyatyāsaṃ prāpte kaṃsasya śasane // HV_47.36

ahaṃ yaśodāṃ yāsyāmi tvaṃ devi bhaja devakīm 
āvayor garbhavyatyāse kaṃso gacchatu mūḍhatām // HV_47.37

tatas tvāṃ gṛhya caraṇe śilāyāṃ nirasiṣyati 
tatas taddhastavibhraṣṭā madyogād bhavitā śubhā | 
nirasyamānā gagane sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam // HV_47.38

macchavīsadṛśī kṛṣṇā saṃkarṣaṇasamānanā 
bibhratī vipulān bāhūn mama bāhūpamān bhuvi // HV_47.39

triśikhaṃ śūlam udyamya khaḍgaṃ ca kanakatsarum 
pātrīṃ ca pūrṇāṃ madhunaḥ paṅkajaṃ ca sunirmalam // HV_47.40

vasānā mecakaṃ kṣaumaṃ pītenottaravāsasā 
śaśiraśmiprakāśena hāreṇorasi rājatā // HV_47.41

divyakuṇḍalapūrṇābhyāṃ śravaṇābhyāṃ vibhūṣitā 
candrasāpatnyabhūtena tvaṃ mukhena virājitā // HV_47.42

mukuṭena tricakreṇa keśabandhena śobhitā 
bhujagābhoganirghoṣair bāhubhiḥ parighopamaiḥ // HV_47.43
bhujagābhair bhujair bhīmair bhūṣayantī diśo daśa | aṣṭabhiḥ śobhayanty ugraiḥ śārṅgacakrāsidhāribhiḥ | 
dhvajena śikhibarhāṇām ucchritena samīpataḥ 
aṅgajena mayūrāṇām aṅgadena ca bhāsvatā // HV_47.44

kīrṇā bhūtagaṇair ghorair mannideśānuvartinī 
kaumāraṃ vratam āsthāya atridivaṃ tvaṃ gamiṣyasi // HV_47.45

tatra tvāṃ śatadṛk śakro matpradiṣṭena karmaṇā 
abhiṣekeṇa divyena daivataiḥ saha yokṣyate // HV_47.46

tatraiva tvāṃ bhaginyarthe grahiṣyati sa vāsavaḥ 
kuśikasya tu gotreṇa kauśikī tvaṃ bhaviṣyasi // HV_47.47

sa te vindhye nagaśreṣṭhe sthānaṃ dāsyati śāśvatam 
tataḥ sthānasahasreais tvaṃ pṛthivīṃ śobhayiṣyasi // HV_47.48

tataḥ sumbhanisumbhau a dānavau nagacārtiṇau 
tau ca kṛtvā manasi māṃ sānugau nāśayiṣyasi // HV_47.49

trailokyacāriṇī sā tvaṃ bhuvi satyopayācitā 
bhaviṣyasi mahābhāge varadā kāmarūpiṇī // HV_47.50

kṛtānuyātrā bhūtais tvaṃ nityaṃ māṃsabalipriyā 
tithau navamyāṃ pūjāṃ ca prāpsyase sapaśukriyām // HV_47.51

ye ca tvāṃ matprabhāvajñāḥ praṇamiṣyanti mānavāḥ 
na teṣāṃ durlabhaṃ kiṃcit putrato dhanato 'pi vā // HV_47.52

kāntāreṣv avasannānāṃ mganānāṃ ca mahārṇave 
dasyubhir vā niruddhānāṃ tvaṃ gatiḥ paramā nṛṇām // HV_47.53

tvaṃ siddhiḥ śrīr dhṛtiḥ kīrtir hrīr vidyā saṃnatir matiḥ 
saṃdhyā lakṣmīr vapur medhā kāntiḥ śraddhā kriyā gatiḥ | 
saṃdhyā rātriḥ prabhā nidrā kālarātris tathaiva ca // HV_47.54
tvāṃ tu stoṣyanti ye bhaktyā stavenānena vai śubhe | tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca me na praṇaśyati || āryāstavaṃ pravakṣyāmi yathoktam ṛṣibhiḥ purā | nārāyaṇīṃ namasyāmi devīṃ tribhuvaneśvarīm | 
nṛṇāṃ bandhaṃ vadhaṃ ghoraṃ putranāśaṃ dhanakṣayam 
vyādhimṛtyubhayaṃ caiva pūjitā śamayiṣyasi // HV_47.55
bhaviṣyasi mahābhāge varadā kāmarūpiṇī | 
mohayitvā ca taṃ kaṃsam ekā tvaṃ bhokṣyase jagat 
aham apy ātmano vṛttiṃ vidhāsye goṣu gopavat | 
svavṛddhyartham ahaṃ caiva kariṣye kaṃsaghātanam // HV_47.56

evaṃ tu tāṃ samādiśya gato 'ntardhānam īśvaraḥ 
sā cāpi taṃ namaskṛtya tathāstv iti vinirgatā // HV_47.57
yaś caitat paṭhate stotraṃ śṛṇuyād vāpy abhīkṣṇaśaḥ | sarvārthasiddhiṃ labhate naro nāsty atra saṃśayaḥ | 
kṛte garbhavidhāne tu devakī devatopamā 
jagrāha sapta tān garbhān yathāvat samudāhṛtān // HV_48.1

ṣaḍgarbhān niḥsṛtān kaṃsas tāñ jaghāna śilātale 
āpannaṃ saptamaṃ garbhaṃ sā nināyātha rohiṇīm // HV_48.2

sārdharātre sthitaṃ garbhaṃ śātayantī rajasvalā 
nidrayā sahasāviṣṭā papāta dharaṇītale // HV_48.3

sā svapnam iva taṃ dṛṣṭvā garbhaṃ niḥsṛtam ātmanaḥ 
apaśyantī ca taṃ garbhaṃ muhūrtaṃ vyathitābhavat // HV_48.4

tām āha nidrā saṃvignāṃ naiśe tamasi rohiṇīm 
rohiṇīm iva somasya vasudevasya rohiṇīm // HV_48.5

karsaṇenāsya garbhasya svagarbhe cāhitasya vai 
saṃkarṣaṇo nāma śubhe tava putro bhaviṣyati // HV_48.6

sā taṃ putram avāpyaiva hṛṣṭā kiṃcid avāṅmukhī 
viveśa rohiṇī veśma suprabhā rohiṇī yathā // HV_48.7

tasya garbhasya mārgeṇa garbham ādhatta devakī 
yadarthaṃ sapta te garbhāḥ kaṃsena vinipātitāḥ // HV_48.8

taṃ tu garbhaṃ prayatnena rarakṣur tasya rakṣiṇaḥ 
jāgrataḥ prayatāḥ sarve māsān saṃkhyāya śastriṇaḥ | 
sa tatra garbhavasatiṃ vasaty ātmecchayā hariḥ // HV_48.9
yasminn ahani deveśaṃ garbham ādatta devakī | 
yaśodāpi samādhatta garbhaṃ tadahar eva tu 
viṣṇoḥ śarīrajāṃ nidrāṃ viṣṇor nirdeśakāriṇīm // HV_48.10

garbhakāle tv asaṃpūrṇe aṣṭame māsi te striyau 
devakī ca yaśodā ca suṣuvāte samaṃ tadā // HV_48.11

yām eva rajanīṃ kṛṣṇo jajñe vṛṣṇikule prabhuḥ 
tām eva rajanīṃ kanyāṃ yaśodāpi vyajāyata 
nandagopasya bhāryā vai kaṃsagopasya saṃmatā // HV_48.12

tulyakālaṃ hi garbhiṇyau yaśodā devakī tathā 
aṣṭamyāṃ śrāvaṇe māse kṛṣṇapakṣe mahātithau | 
rohiṇyām ardharātre ca sudhāṃśor udaye tathā | 
devaky ajanayad viṣṇuṃ yaśodā tāṃ tu kanyakām 
muhūrte 'bhijite prāpte sārdharātre vibhūṣite // HV_48.13

sāgarāḥ samakampanta celuś ca dharaṇīdharāḥ 
jajvaluś cāgnayaḥ śāntā jāyamāne janārdane // HV_48.14

śivāḥ saṃpravavur vātāḥ praśāntam abhavad rajaḥ 
jyotīṃsi ca prakāśanta jāyamāne janārdane // HV_48.15
abhijin nāma nakṣatraṃ jayantī nāma śarvarī | muhūrto vijayo nāma yatra jāto janārdanaḥ || avyaktaḥ śāśvataḥ sūkṣmo harinārāyaṇaḥ prabhuḥ | jāyate bhagavāṃs tatra nayanair mohayañ jagat | 
anāhatā duṃdubhayo devānāṃ prāṇadan divi 
ākāśāt puṣpavarṣaṃ ca vavarṣa tridiveśvaraḥ // HV_48.16
antardhānagatāḥ sarve munayaḥ saṃśitavratāḥ | astuvan niśi deveśaṃ jāyamānaṃ janārdanam || eṣa eva jagatsvāmī vasudevasya veśmani | bālyaṃ vapuḥ samāsthāya tūṣṇīm āste 'tha paśyata || paśyatainaṃ suviśrabdhāḥ sākṣāl lokeśvaraṃ prabhum | mānuṣīṃ tanum āsthāya lambantaṃ devakīkare || eṣa hantuṃ durātmānaṃ kaṃsam āvirbhaviṣyati || namas tasmai jagaddhātre viṣṇave kṛṣṇarūpiṇe | acintyavibhave tasmai viśvakartre namo namaḥ | 
gīrbhir maṅgalayuktābhiḥ stuvanto madhusūdanam 
arthyābhir gīrbhir evaṃ taṃ jāyamānaṃ janārdanam | 
maharṣayaḥ sagandharvā upatasthuḥ sahāpsarāḥ // HV_48.17
jāyamāne hṛṣīkeśe prahṛṣṭam abhavaj jagat | indraś ca tridaśaiḥ sārdhaṃ tuṣṭāva madhusūdanam || vasudevas tu taṃ rātrau jātaṃ putram adhokṣajam | śrīvatsalakṣaṇaṃ dṛṣṭvā yutaṃ divyaiś ca lakṣaṇaiḥ | devakī ca tato dīnā tam uvāca śucismitā | upasaṃhara sarvāsu divyaṃ rūpam idaṃ hare || jānātu māvatāraṃ te kaṃso 'yaṃ ditijāntaka | uvāca vasudevas taṃ rūpaṃ saṃhara vai prabho | bhīto 'haṃ deva kaṃsasya tasmād evaṃ vadāmy aham | mama putrā hatās tena tava jyeṣṭhāmbujekṣaṇa || vasudevavacaḥ śrutvā rūpaṃ saṃharad acyutaḥ | anujñāpya pitṛtvena nandagopagṛhaṃ naya | ugrasenamate tiṣṭhan yaśodāyai dadau tadā | evaṃ samākule kāle suṣupū rakṣiṇas tadā || na kevalaṃ rakṣitāraḥ sāyudhā mohitāḥ kila | sā purī madhurā sarvā suṣvāpa harimāyayā | vasudevād ṛte tasmād devakyāś ca mahīpate || vasudevas tato gatvā devakīgarbhaveśma tat | dadarśa devadeveśaṃ rātrau jātam adhokṣajam || nīlakuñcitakeśāntam unnidrāmbujavaktrakam | nīlameghanibhaṃ kāntaṃ tejoraśim amānuṣam || śayānam ambuje patre vaṭapatre yathā purā | prācīnaśirasaṃ kṛṣṇaṃ paścimanyastapādakam || tatra dṛṣṭo jarāyur na na ca prasavavedanā || devakī sumukhī dṛṣṭvā sāsīnā putralokinī | atyantavismayāviṣṭā vasudevena sābhavat | 
vasudevas tu saṃgṛhya dārakaṃ kṣipram eva tu 
śayānam aṅke devakyā rātrāv ādāya yādavaḥ | 
yaśodāyā gṛhaṃ bhīto viveśa sutavatsalaḥ // HV_48.18
tayā hṛtapratyayasarvavṛttiṣu |dvāḥstheṣu paureṣv anuśāyiteṣv atha |dvāras tu saravāḥ pihitā duratyayā |bṛhatkapāṭāyasakīlaśṛṅkhalaiḥ ||tāḥ kṛṣṇavāhe vasudeva āgate |svayaṃ viśīryanta tamo yathā raveḥ |vavarṣa parjanya upāṃśugarjitaṃ |śeṣo 'nvagād vāri nivārayan phaṇaiḥ ||magho 'tivarṣaty asakṛd yamānujā |gambhīratoyaughajavormiphenilā |bhayānakāvartaśatākulā nadī |mārgaṃ dadau sindhur iva śriyaḥ pateḥ ||nandavrajaṃ śaurir upetya tatra tān |gopān prasuptān upalabhya nidrayā |sutaṃ yaśodāśayane nidhāya tam |sutām upādāya punar gṛhān agāt ||
yaśodāyās tv avijñātaṃ tatra nikṣipya dārakam 
gṛhya tāṃ dārikāṃ cāpi devakīśayane 'nyasat // HV_48.19
suptā eva tadā sarve rakṣiṇo viṣṇumāyayā | 
parivarte kṛte tābhyāṃ garbhābhyāṃ bhayaviklavaḥ 
vasudevaḥ kṛtārtho vai nirjagāma niveśanāt // HV_48.20
bahir antaḥ puradvāraḥ sarvāḥ pūrvavad āvṛtāḥ | tato bāladhvaniṃ śrutvā gṛhapālāḥ samutthitāḥ || te tu tūrṇam upavrajya devakyā garbhajanma tat | ācakhyur bhojarājāya yad udvignaḥ pratīkṣate | 
ugrasenasutāyātha kaṃsāyānakaduṃdubhiḥ 
nivedayām_āsa tadā kanyāṃ tāṃ varavarṇinīm // HV_48.21
bhīto nivedayām āsa jātā naḥ kanyaketi ha | 
tac chrutvā tvaritaḥ kaṃso rakṣibhiḥ saha vegitaḥ 
ājagāma gṛhadvāraṃ vasudevasya vīryavān // HV_48.22

sa tatra tvarito dvāri kiṃ jātam iti cābravīt 
dīyatāṃ śīghram ity evaṃ vāgbhiḥ samabhitarjayat // HV_48.23

tato hāhākṛtāḥ sarvā devakīpramukhāḥ striyaḥ 
uvāca devakī dīnā bāṣpaviklavayā girā | 
dārikā putra jāteti kaṃsaṃ tūvāca devakī // HV_48.24

śrīmanto me hatāḥ sapta putragarbhās tvayā vibho 
dārikeyaṃ hataivaiṣā paśyasva yadi manyase // HV_48.25

dṛṣṭvā kaṃsas tu tāṃ kanyām ahṛṣyata mudā yutaḥ 
hataivaiṣā yadā kanyā jātety uktvā vṛthāmatiḥ // HV_48.26

sā garbhaśayane kliṣṭā garbhāmbuklinnamūrdhajā 
kaṃsasya purato nyastā pṛthivyāṃ pṛthivīsamā // HV_48.27

pāde tāṃ gṛhya puruṣaḥ samāvidhyāvadhūya ca 
udyacchann eva sahasā śilāyāṃ samapothayat 
sāvadhūtā śilāpṛṣṭhe 'niṣpiṣṭā divam utpatat // HV_48.28

hitvā garbhatanuṃ cāpi sahasā muktamūrdhajā 
jagāmākāśam āviśya divyasraganulepanā 
hāraśobhitasarvāṅgī mukuṭojjvalabhūṣitā | 
kanyaiva cābhavan nityaṃ divyā devair abhiṣṭutā // HV_48.29

nīlapītāmbaradharā gajakumbhopamastanī 
rathavistīrṇajaghanā candravaktrā caturbhujā // HV_48.30

vidyudvispaṣṭavarṇābhā bālārkasadṛśekṣaṇā 
payodharasvanavatī saṃdhyeva sapayodharā // HV_48.31

sā vai niśi tamograste babhau bhūtagaṇākule 
nṛtyatī hasatī caiva viparītena bhāsvatī // HV_48.32

vihāyasagatā raudrā papau pānam anuttamam 
jahāsa ca mahāhāsaṃ kaṃsaṃ ca ruṣitābravīt // HV_48.33

kaṃsa kaṃsa vināśāya yad ahaṃ ghātitā tvayā 
sahasā ca samutkṣipya śilāyāṃ vinipātitā // HV_48.34

tasmāt tavāntakāle 'haṃ kṛṣyamāṇasya śatruṇā 
pāṭayitvā karair deham uṣṇaṃ pāsyāmi śoṇitam // HV_48.35

evam uktvā vaco ghoraṃ sā yatheṣṭena vartmanā 
khaṃ sā devālayaṃ devī sagaṇā vicacāra ha // HV_48.36
sā kanyā vavṛdhe atra vṛṣṇisadmani pūjitā | putravat pālyamānā sā devī devājñayā tadā || viddhi caināṃ athotpannām aṃśād devīṃ prajāpateḥ | ekānaṃśāṃ yogakanyāṃ rakṣārthaṃ keśavasya tu || tāṃ vai sarve sumanasaḥ pūjayanti sā yādavāḥ | devavaddivyavapuṣaṃ kṛṣṇaḥ saṃrakṣito yayā | ekānaṃśeti yām āhur utpannāṃ mānavā bhuvi | 
tasyāṃ gatāyāṃ kaṃsas tu tāṃ mene mṛtyum ātmanaḥ 
vivikte devakīṃ caiva vrīḍitaḥ pratyabhāṣata // HV_48.37

pitṛṣvasaḥ kṛto yatnas tava garbhā hatā mayā 
anyathaivānyato devi mama mṛtyuḥ samutthitaḥ // HV_48.38

nairāśyena kṛto yatnaḥ svajane prahṛtaṃ mayā 
daivaṃ puruṣakāreṇa na cātikrāntavān aham // HV_48.39

tyaja garbhakṛtāṃ cintāṃ tvam imāṃ śokakārikām 
hetubhūtas tv ahaṃ teṣāṃ sati kālaviparyaye // HV_48.40

kāla eva nṛṇāṃ śatruḥ kālaś ca pariṇāmakaḥ 
kālo nayati sarvaṃ vai hetubhūtaś ca madvidhaḥ // HV_48.41
āgamiṣyanti vai devi yathābhāgam upadravaḥ | idaṃ tu kaṣṭaṃ yaj jantuḥ kartāham iti manyate | 
mā kārṣīḥ putrajāṃ cintāṃ vilāpaṃ śokajaṃ tyaja 
evaṃprāyā nṛṇāṃ yonir nāsti kālasya saṃsthitiḥ // HV_48.42

patāmi pādayor mūrdhnā putravat tava devaki 
madgatas tyajyatāṃ roṣo jānāmy apakṛtaṃ svayam // HV_48.43
ity uktavantaṃ kaṃsaṃ sā devakī vākyam abravīt | 
sāśrupūrṇamukhī dīnā bhartāram abhivīkṣatī 
uttiṣṭhottiṣṭha vatseti kaṃsaṃ māteva jalpatī // HV_48.44

mamāgrato hatā garbhā ye tvayā kālarūpiṇā 
kāraṇaṃ tvaṃ na vai putra kṛtānto hy atra kāraṇam // HV_48.45

garbhakṛntanam etan me sahanīyaṃ tvayā kṛtam 
mūrdhnā padbhyāṃ nipatatā svaṃ ca karma jugupsatā // HV_48.46

garbhe 'pi niyato mṛtyur bālye 'pi na nivartate 
yuvāpi mṛtyor vaśagaḥ sthaviro mṛta eva tu // HV_48.47
kālamūlam idaṃ sarvaṃ hetubhūtas tvam eva hi | 
ajāte darśanaṃ nāsti yathā nāsti tathaiva saḥ 
jāto 'py ajātatāṃ yāti vidhātrā yatra nīyate // HV_48.48

tad gaccha putra mā te bhūn madgataṃ manyukāraṇam 
mṛtyunāpahṛte pūrvaṃ śeṣo hetuḥ pravartate // HV_48.49

vidhinā pūrvadṛṣṭena prajāsargeṇa tattvataḥ 
mātāpitros tu kāryeṇa janmatas tūpapadyate // HV_48.50

niśamya devakīvākyaṃ sa kaṃsaḥ svam niveśanam 
praviveśa susaṃrabdho dahyamānena cetasā | 
kṛtye pratihate dīno jagāma vimanā bhṛśam // HV_48.51
svavadhaṃ cintyamānas tu kanyāvākyam anusmaran | 
prāg eva vasudevas tu vraje śuśrāva rohiṇīm 
prajātāṃ putram evāgre candrāt kāntatarānanam // HV_49.1

sa nandagopaṃ tvaritaḥ provāca śubhayā girā 
gacchānayā saha tvaṃ tu vrajam eva yaśodayā // HV_49.2
yadā ca rohiṇī putraṃ prasūtā kamalekṣaṇā | yaśodāpi tadaiveyaṃ prasūtā tanayaṃ vibho | 
tatremau dārakau gatvā jātakarmādibhir guṇaiḥ 
yojayitvā vraje tāta saṃvardhaya yathāsukham 
rauhiṇeyaṃ ca me putraṃ parirakṣa śiśuṃ vraje // HV_49.3
pālayasva tadā tāta pramādabahule vraje | 
bālye kelikilaḥ sarvo bālye mūrcchanty amānuṣāḥ 
bālye caṇḍatamaḥ sarvas tatra yatnaparo bhava // HV_49.4

ahaṃ vācyo bhaviṣyāmi pitṛpakṣeṣu putriṇām 
yo 'ham ekasya putrasya na paśyāmi śiśor mukham // HV_49.5

hriyate hi balāt prajñā prājñasyāpi sato mama 
asmād dhi me bhayaṃ kaṃsān nirghṛṇād vai śiśor vadhe // HV_49.6

tad yathā rauhiṇeyaṃ tvaṃ nandagopa mamātmajam 
gopāyasi yathā tāta tattvānveṣī tathā kuru 
vighnā hi bahavo loke bālān uttrāsayanti hi // HV_49.7

sa ca putro mama jyāyān kanīyāṃs tava cāpy ayam 
ubhāv api samaṃ premṇā nirīkṣasva yathāsukham // HV_49.8

vardhamānāv ubhāv etau samānavayasau yathā 
śobhetāṃ govraje tasmin nandagopa tathā kuru // HV_49.9

na ca vṛndāvane kāryo gavāṃ ghoṣaḥ kadācana 
tatrāsau vasati krūro māṃsabhojī durātmavān | 
tatra vāse tu bhetavyaṃ keśinaḥ pāpadarśinaḥ // HV_49.10

sarīsṛpebhyaḥ kīṭebhyaḥ śakunibhyas tathaiva ca 
goṣṭheṣu gobhyo vatsebhyo rakṣyau te dvāv imau śiśū // HV_49.11
yamunā naiva gantavyā tasyāṃ vasati kāliyaḥ | 
nandagopa gatā rātriḥ śīghrayāno vrajāśugaḥ 
ime tvāṃ tvarayantīha pakṣiṇaḥ savyadakṣiṇāḥ // HV_49.12

rahite vasudevena so 'nujñāto mahātmanā 
yānaṃ yaśodayā sārdham āruroha mudā yutaḥ // HV_49.13

kumāraṃ skandhavāhyāyāṃ śivikāyāṃ samāhitaḥ 
śayane taṃ śiśuṃ caiva saṃveśya mṛdusaṃstare | 
saṃveśayāmāsa śiśuṃ śayanīye mahāmatiḥ // HV_49.14

sa jagāma viviktena śītānilavisarpiṇā 
bahūdakena mārgena yamunātīraśobhinā // HV_49.15

sa dadarśa śive deśe govardhananagopage 
yamunātīrasaṃbaddhaṃ śītamārutasevitam // HV_49.16

virataśvāpadaṃ ramyaṃ latāvallīmahādrumam 
gobhis tṛṇanimagnābhiḥ syandantībhir alaṃkṛtam // HV_49.17

samapracāraṃ ca gavāṃ samatīrthajalāśayam 
viṣāṇaskandhaghātaiś ca vṛṣāṇāṃ ghṛṣṭapādapam // HV_49.18

bhāsāmipādānusṛtaṃ śyenaiś cāmiṣagṛddhibhiḥ 
sṛgālamṛgasiṃhaiś ca vasāmedośibhir vṛtam // HV_49.19

śārdūlaśabdābhirutaṃ nānāpakṣisamākulam 
svādupuṣpaphalaṃ ramyaṃ paryāptatṛṇasaṃstaram // HV_49.20

govrajaṃ gorutaśivaṃ gopanārībhir āvṛtam 
hambhāravaiś ca vatsānāṃ sarvataḥ kṛtanisvanam // HV_49.21

sakaṭāvartavipulaṃ kaṇṭakīvāṭasaṃkulam 
paryanteśv āvṛtaṃ vanyair bṛhadbhiḥ patitair drumaiḥ // HV_49.22

vatsānāṃ ropitaiḥ kīlair dāmabhiś ca vibhūṣitam 
karīṣākīrṇavasudhaṃ kaṭacchannakuṭīmaṭham // HV_49.23

kṣamapracārabahulaṃ hṛṣṭapuṣṭajanāyutam 
dāmanīprāyabahulaṃ gargarodgāranisvanam // HV_49.24

takranisrāvabahulaṃ dadhimaṇḍārdramṛttikam 
navanītaparikṣiptam ājyagandhavibhūṣitam | 
manthānavalayodgārair gopīnāṃ janitasvanam // HV_49.25

kākapakṣadharair bālair gopālaiḥ krīḍitālayam 
dārakair dārikābhiś ca parasparasamākulam | 
sārgaladvāragovāṭaṃ madhye gosthānasaṃkulam 
sarpiṣā pacyamānena surabhīkṛtamārutam // HV_49.26

nīlapītāmbarābhiś ca taruṇībhiḥ samantataḥ 
vanyapuṣpāvataṃsābhir gopakanyābhir āvṛtam // HV_49.27
sīmantamadhurālāpāḥ smitabhrūlalitekṣaṇāḥ | sītkārabhrūvilāsaiś ca cetobuddhimanoharāḥ | sarvās tāś candravadanā gopanāryaḥ suśobhanāḥ || tāsāṃ nūpuraśabdena mekhalānāṃ svanena ca | svanantīnāṃ ca śabdena mayūrā nanṛtus tadā | 
śirasā dhṛtakumbhābhir baddhair udgrathitāmbaraiḥ 
yamunātīramārgeṇa jalahārībhir āvṛtam // HV_49.28
takravikrayayuktābhir dadhisarpiḥkrayeṣu ca | 
sa tatra praviśan hṛṣṭo govrajaṃ gopanāditam 
pratyudgato gopavṛddhaiḥ strībhir vṛddhābhir eva ca 
niveśaṃ rocayāmāsa parivarte sukhāśraye // HV_49.29

sā yatra rohiṇī devī vasudevasukhāvahā 
tatra taṃ bālasūryābhaṃ kṛṣṇaṃ gūḍhaṃ nyaveśayat // HV_49.30
vasudevaprayuktaś ca tayor gargo mahātapāḥ | akaroj jātakarmādyāḥ kriyāḥ sarvā yathākramam | brāhmaṇebhyo dhanaṃ dattvā bhojanaṃ ca yathākramam | gopāś caivotsavaṃ cakrur gobhyo viprebhya eva ca | 
tatra tasyāsataḥ kālaḥ sumahān atyavartata 
govraje nandagopasya ballavatvaṃ prakurvataḥ // HV_50.1
(gargaś ca) [gargo] gopakule tatra vasudevapracoditaḥ | pracchanna eva gopānāṃ saṃskārān akarot tayoḥ | 
dārakau kṛtanāmānau vavṛdhāte sukhaṃ ca tau 
jyeṣṭhaḥ saṃkarṣaṇo nāma yavīyān kṛṣṇa eva tu // HV_50.2

meghakṛṣṇas tu kṛṣṇo 'bhūd dehāntaragato hariḥ 
vyavardhata gavāṃ madhye sāgarasya ivāmbudaḥ // HV_50.3
vistareṇātha vakṣyāmi bālasya caritaṃ mahat | avadhānaparo bhūtvā śṛṇu rājan yad icchasi || sa tatra yogam āsthāya dānavāṃś cāvadhīt kila || kaścid danoḥ suto vīraḥ kṛṣṇasya vadhakāṅkṣayā | nandasya priyatām āyāc chākaṭaṃ vapur udvahan | 
śakaṭasya tv adhaḥ suptaṃ kadācit putragṛddhinī 
yaśodā taṃ samutsṛjya jagāma yamunāṃ nadīm // HV_50.4

śiśulīlāṃ tataḥ kurvan svahastacaraṇau kṣipan 
aṅguṣṭham āsye nikṣipya pādābhyāṃ paricikṣipan | 
hāsyaṃ kurvañ śiśuḥ kṛṣṇo netrābhyāṃ parivibhraman || 
karaṃ kareṇa saṃpīḍya pādaṃ pādena pīḍayan | 
anekābhiḥ sa līlābhir lokāṃs tadgatamānasān | 
kalmaṣaṃ kṣālayan viṣṇus tadgatāsaktacetasām | 
ruroda madhuraṃ kṛṣṇaḥ pādāv ūrdhvaṃ prasārayan // HV_50.5

sa tatraikena pādena śakaṭaṃ paryavartayat 
añjanena parikṣiptaṃ mukham unnamayan hariḥ | 
nyubjaṃ payodharākāṅkṣī cakāra ca ruroda ca // HV_50.6

etasminn antare prāptā yaśodā śīghragāminī 
snātā prasnavadigdhāṅgī baddhavatseva saurabhī // HV_50.7

sā dadarśa viparyastaṃ śakaṭaṃ vāyunā vinā 
hāheti kṛtvā tvaritā dārakaṃ jagṛhe tadā // HV_50.8

na sā bubodha tat tena śakaṭaṃ parivartitam 
svasti me dārakāyeti prītyā bhītā ca sābhavat // HV_50.9

kiṃ nu vakṣyati te putra pitā paramakopanaḥ 
tvayy adhaḥ śakaṭe supte śakaṭe ca viloḍite // HV_50.10

kiṃ me snānena duḥsnānaṃ kiṃ ca me gamane nadīm 
paryaste śakaṭe putra yā tvā paśyāmy apāvṛtam // HV_50.11

etasminn antare gobhir ājagāma vanecaraḥ 
kāṣāye vāsasī bibhran nandagopo vrajāntikam // HV_50.12

sa dadarśa viparyastaṃ bhinnabhāṇḍaghaṭīghaṭam 
apāstadhūrvibhagnākṣaṃ śakaṭaṃ cakramāli vai // HV_50.13

bhītas tvaritam āgamya sahasā sāśrulocanaḥ 
api me svasti putrāyety asakṛd vacanaṃ vadan // HV_50.14

pibantaṃ stanam ālakṣya putraṃ svastho 'bravīt punaḥ 
vṛṣayuddhaṃ vinā kena paryastaṃ śakaṭaṃ mama // HV_50.15

pratyuvāca yaśodā taṃ bhītā gadgadabhāṣiṇī 
na vijānāmy ahaṃ kena śakaṭaṃ pātitaṃ bhuvi // HV_50.16

ahaṃ gatā nadīm ārya cailaprakṣālanārthinī 
āgatā ca viparyastam apaśyaṃ śakaṭaṃ bhuvi // HV_50.17

tayoḥ kathayator evam abruvaṃs tatra dārakāḥ 
anena śiśunā yānam etat pādena pātitam 
asmābhiḥ saṃpatadbhis tu dṛṣṭam etad yadṛcchayā // HV_50.18
nandagopas tu tac chrutvā vismayaṃ paramaṃ yayau | prahṛṣṭaś caiva bhītaś ca kim etad iti cintayan | na ca te śraddadhur gopāḥ sarve mānuṣabuddhayaḥ | 
āścaryam iti te sarve vismayotphullalocanāḥ 
svasthāne śakaṭaṃ caiva cakrabandham akārayan // HV_50.19
nando 'ṅkam enam āropya bhūreṇuṃ parigṛhya ca | pradakṣiṇaṃ śiraḥ kurvan mantram etaj jajāpa ha | viṣṇus te pūrvataḥ pātu rudro rakṣatu dakṣiṇam | brahmā ca paścimaṃ pāyāt skando rakṣatv athottaram | upariṣṭāt tathā sūryaḥ pāyāc cādhaś ca vāsukiḥ | pāyāc ca tvām atho vatsa śiṣṭāḥ kāṣṭhāḥ samīraṇaḥ | svastiṃ karotu bhagavān pinākī vṛṣabhadhvajaḥ | gāvo rakṣantu sarvatra bhūmiḥ pātu sadāśivaḥ | evam uccārya nandas tu kṛṣṇaṃ pasparśa sarvaśaḥ | sa eva mantro bālānāṃ rakṣāyai parikīrtitaḥ | kasyacit tv atha kālasya sakunīveṣadhāriṇī | 
dhātrī kaṃsasya bhojasya pūtaneti pariśrutā 
pūtanā nāma śakunī thorā prāṇabhayaṃkarī | 
ājagāmārdharātre vai pakṣau krodhād vidhunvatī | 
tasmai stanaṃ durjaravīryam ulbaṇaṃ |
ghorāṅkam ādāya śiśor dadāv atha |
gāḍhaṃ karābhyāṃ bhagavān prapīḍya |
prāṇaiḥ samaṃ roṣasamanvito 'pibat ||
sā muñca muñca bālam iti prabhāṣiṇī |
niṣpīḍyamānākhilajīvamarmaṇi |
vivṛtya netre caraṇau bhujau muhur |
viklinnagātrā kṣipatī ruroda ha ||
tasyāḥ svanenātigabhīraraṃhasā |
sādrir mahī dyauś ca cacāla sagrahā |
rasā diśaś ca pratinedire janāḥ |
petuḥ kṣitau vajranipātaśaṅkayā ||
niśācarītthaṃ vyathitastanā vyasur |
vistārya keśāṃś caraṇau bhujāv api |
prasārya goṣṭhe nijarūpam āśritā |
vajrāhato vṛtra ivāpatan nṛpa ||
patamāno 'pi taddehas trigavyūtyantaradrumān | 
cūrṇayām āsa rājendra mahad āsīt tad adbhutam || 
īṣāmātrogradaṃṣṭrāsyaṃ girikandaranāsikam | 
gaṇḍaśailastanaṃ raudraṃ prakīrṇāruṇamūrdhajam | 
andhakūpagabhīrākṣaṃ pulinārohabhīṣaṇam | 
baddhasetubhujorvaṅghri śūnyatoyahradodaram | 
bālaṃ ca tasyā urasi krīḍantam akutobhayam | 
gopyas tūrṇaṃ samabhyetya jagṛhur jātasaṃbhramāḥ || 
yaśodārohiṇībhyāṃ tāḥ samaṃ bālasya sarvataḥ | 
rakṣām vidadhire samyag gopucchabhramaṇādibhiḥ || 
gomūtreṇa snāpayitvā punar gorajasārbhakam | 
rakṣāṃ cakruś ca śakṛtā dvādaśāṅgeṣu nāmabhiḥ | 
tato 'rdharātrasamaye śakuniḥ pratyadṛśyata // HV_50.20

vyāghragambhīranirghoṣā vyāharantī punaḥ punaḥ 
nililye śakaṭākṣe sā prasnavotpīḍavarṣiṇī // HV_50.21

dadau stanaṃ ca kṛṣṇāya tatra suptajane niśi 
tasyāḥ stanaṃ papau kṛṣṇaḥ prāṇaiḥ saha nanāda ca // HV_50.22
stanyaṃ tadviṣasaṃmiśraṃ rasyam āsīj jagadguroḥ | patantīṃ tāṃ tu saṃdṛśya śakunīṃ bhayaviklavām | prayāṇe śīghracapalāṃ vāśamānāṃ ca visvaram | pādāṅguṣṭena tāṃ kṛṣṇaś cakrākrāntām akārayat | cakrākrāntā tu śakunī papāta ca mamāra ca | nanāda ca mahānādaṃ punaḥ punar asau hariḥ | 
tena śabdena vitrastās tato bubudhire janāḥ 
sa nandagopo gopāś ca yaśodā ca suviklavā // HV_50.23

te tām apaśyan patitāṃ visaṃjñāṃ vipayodharām 
śakuniṃ nihatāṃ bhūmau vajreṇeva vidāritām // HV_50.24

idaṃ kiṃ nv iti saṃtrastāḥ kasyedaṃ karma ceti ca 
nandagopaṃ puraskṛtya gopās taṃ paryavārayan // HV_50.25
nādhyagacchanta ca tadā hetuṃ tatra kadācana | āścaryam āścaryam iti bruvanto 'nuyayur gṛhān | 
gateṣu teṣu gopeṣu vismiteṣu yathāgṛham 
yaśodāṃ nandagopas tu papracchāgatasaṃbhramaḥ // HV_50.26

ko 'yaṃ vidhir na jānāmi vismayo me mahān ayam 
putrasya me bhayaṃ bhīru bhīrutvaṃ samupāgatam // HV_50.27

yaśodā tv abravīd bhītā nārya jānāmi kiṃ nv idam 
dārakeṇa sahānena suptā śabdena bodhitā // HV_50.28

yaśodāyām ajānantyāṃ nandagopaḥ sabāndhavaḥ 
kaṃsād bhayaṃ cakārograṃ vismayaṃ ca jagāma ha // HV_50.29

kāle gacchati saumyau tau dārakau kṛtanāmakau 
pañca saṃvatsarān prāptau śobhayānau vrajaṃ muhuḥ | 
kṛṣṇasaṃkarṣaṇau cobhau riṅginau samapadyatām // HV_51.1

tāv anyonyagatau bālau bālyād evaikatāṃ gatau 
ekamantradharau kāntau bālacandrārkavarcasau // HV_51.2

ekanirmāṇaniryuktāv ekaśayyāsanāśanau 
ekaveṣadharāv ekaṃ puṣyamāṇau śiśuvratam // HV_51.3

ekakāryāntaragatāv ekadehau dvidhā kṛtau 
ekacaryau mahāvīryāv ekasya śiśutāṃ gatau // HV_51.4

ekapramāṇau lokānāṃ devavṛttāntamānuṣau 
kṛtsnasya jagato gopau saṃvṛttau gopadārakau // HV_51.5

anyonyavyatiṣaktābhiḥ krīḍābhir abhiśobhitau 
anyonyakiraṇagrastau candrasūryāv ivāmbare // HV_51.6

visarpantau tu sarvatra sarpabhogabhujāv ubhau 
rejatuḥ pāṃśudigdhāṅgau dṛptau kalabhakāv iva // HV_51.7

kvacid bhasmapradigdhāṅgau karīṣaprokṣitau kvacit 
tau tatra paridhāvetāṃ kumārāv iva pāvakī // HV_51.8

kvacij jānubhir uddhṛṣṭaiḥ sarpamāṇau virejatuḥ 
krīḍantau vatsaśālāsu śakṛddigdhāṅgamūrdhajau // HV_51.9

śuśubhāte śriyā juṣṭāv ānandajananau pituḥ 
janaṃ ca vipra kurvāṇau hasantau ca kvacit kvacit // HV_51.10

tau bālakau lalitakau mūrdhajavyākulekṣaṇau 
rejatuś candravadanau dārakau sukumārakau // HV_51.11
atiprasaktau ghoṣeṣu ghoṣam āpūrya dārakau | 
atiprasaktau tau dṛṣṭvā sarvavrajavicāriṇau 
nāśaknuvad vārayitum nandagopaḥ sudurmadau // HV_51.12

tato yaśodā saṃkruddhā kṛṣṇaṃ kamalalocanam 
uvāca śiśurūpeṇa carantaṃ jagataḥ prabhum | 
ehi vatsa piba stanyaṃ durvoḍhuṃ mama saṃprati || 
etāvantam itaḥ kālaṃ kvā gato 'si gṛhād bahiḥ | 
ity ādāya kare putraṃ gṛhān nirvāsya sā ruṣā | 
ānāyya śakaṭīmūlaṃ bhartsayantī punaḥ punaḥ // HV_51.13

dāmnā caivodare baddhvā pratyabandhad udūkhale 
yadi śaknoṣi gaccheti tam uktvā karma sākarot 
vyagrāyām tu yaśodāyām nirjagāma tato 'ṅgaṇāt // HV_51.14

śiśulīlāṃ tataḥ kurvan kṛṣṇo vismāpayan vrajam 
so 'ṅgaṇān niḥsṛtaḥ kṛṣṇaḥ karṣamāṇa udūkhalam // HV_51.15

sa yamābhyām pravṛddhābhyām arjunābhyāṃ caran vane 
niścakrāma śiśur madhyāt karṣamāṇa udūkhalam // HV_51.16

tat tasya karṣato baddham tiryag gatam udūkhalam 
lagnaṃ tābhyāṃ samūlābhyām arjunābhyāṃ cakarṣa ha // HV_51.17

tāv arjunau kṛṣyamāṇau tena bālena raṃhasā 
samūlaviṭapau bhagnau sa tu madhye jahāsa vai // HV_51.18

nidarśanārthaṃ gopānāṃ divyaṃ svabalam āsthitaḥ 
tad dāma tasya bālasya prabhāvād abhavad dṛḍham // HV_51.19

yamunātīramārgasthā gopyas taṃ dadṛśuḥ śiśum 
krandantyo vismayantyaś ca yaśodānikaṭaṃ yayuḥ // HV_51.20

tās tu saṃbhrāntavadanā yaśodām ūcur aṅganāḥ 
ehy āgaccha yaśodeti saṃbhrame kiṃ vilambase // HV_51.21

yau tāv arjunavṛkṣau tu vraje satyopayācitau 
tāv etau tava putrasya patitāv upari drumau | 
putrasyopari tāv etau patitau te mahīruhau // HV_51.22

dṛḍhena dāmnā tatraiva baddho vatsa ivodare 
jahāsa madhye vṛkṣābhyāṃ tava putraḥ sa bālakaḥ // HV_51.23
prahasann eva vṛkṣābhyāṃ madhye krīḍann ivāṅgaṇe | 
uttiṣṭha gaccha durmedhe mūḍhe paṇḍitamānini 
putram ānaya jīvantuṃ muktaṃ mṛtyumukhād iva // HV_51.24

sā bhītā sahasotthāya hāhākāraṃ prakurvatī 
taṃ deśam agamad yatra patitau tau mahādrumau // HV_51.25

dadarśa tābhyāṃ sā madhye drumābhyām ātmajaṃ śiśum 
dāmnā nibaddham udare karṣamāṇam udūkhalam // HV_51.26

sagopīgopavṛddhaś ca sayuvā ca vrajas tadā 
paryagacchat tato draṣṭuṃ gopeṣu mahad adbhutam // HV_51.27

jajalpus te yathākāmaṃ gopā vanavicāriṇaḥ 
jajalpur jātasaṃbhrāntā sarve vismitacetasaḥ | 
kenemau pātitau vṛkṣau ghoṣasyaivāgrapādapau // HV_51.28

vinā vātaṃ vinā varṣaṃ vidyutprapatanaṃ vinā 
vinā hastikṛtaṃ doṣam kenemau pātitau drumau // HV_51.29

aho bata na śobhetāṃ vimūlāv arjunāv imau 
imau nipatitau bhūmau vitoyau jaladāv iva // HV_51.30
yadīmau ghoṣaracitau ghoṣakalyāṇakāriṇau | 
nandagopa prasannau te drumāv evaṃgatāv api 
yatra te dārako mukto vimūlābhyām avikṣataḥ // HV_51.31

autpātikam idaṃ ghoṣe tṛtīyaṃ vartate tv iha 
pūtanāyā nipātaś ca drumayoḥ śakaṭasya ca // HV_51.32

asmin sthāne niveśo 'yaṃ ghoṣasyāsya na vidyate 
utpātā hy atra dṛśyante kathayanto naśobhanam // HV_51.33

nandagopas tu sahasā muktvā kṛṣṇam udūkhalāt 
niveśya cāṅke suciraṃ mṛtaṃ punar ivāgatam // HV_51.34
nātṛpyat prekṣamāṇo vai kṛṣṇaṃ kamalalocanam | 
tato yaśodāṃ garhan vai nandagopo viveśa ha 
sa ca gopajanaḥ sarvo ghoṣam eva jagāma ha // HV_51.35

sa ca tenaiva nāmnā tu kṛṣṇo vai dāmabandhanāt 
yena dāmnā nibaddho 'sāv udare sudṛḍhaṃ vraje | 
ghoṣe dāmodara iti gopībhiḥ parigīyate // HV_51.36

etad āścaryabhūtaṃ hi bālasyāsīd viceṣṭitam 
kṛṣṇasya bharataśreṣṭha ghoṣe nivasatas tadā // HV_51.37

evaṃ tau bālyam uttīrṇau kṛṣṇasaṃkarṣalṇāvubhau 
tasminn eva vrajasthāne saptavarṣau babhūvatuḥ // HV_52.1

nīlapītāmbaradharau pītaśvetānulepanau 
babhūvatur vatsapālau kākapakṣadharāv ubhau // HV_52.2

parṇavādyaṃ śrutisukhaṃ vādayantau varānanau 
gopavīthyāṃ sumadhuraṃ gāyantau kāmarūpiṇau | 
śuśubhāte vanagatau triśīrṣāv iva pannagau // HV_52.3

mayūrāṅgadabāhū tau ballavāpīḍadhāriṇau 
vanamālākṛtoraskau drumapotāv ivodgatau // HV_52.4

aravindakṛtāpīḍau rajjuyajñopavītinau 
saśikyatumbakarakau gopaveṇaupravādakau // HV_52.5
parṇavādyasamāyuktau dadhyodanakarau kṛtī | kiṃkiṇījālasaṃbaddhakaṭideśavibhūṣitau || kakṣakūṭasamālambiśikyasthadhṛtapāyasau | kālayantau ca daṇḍena vatsān vatsau diśaṃ prati || gulmeṣu madhumādhvīkaṃ mārgamāṇāvitas tataḥ | khādantau vanyamūlāni pibantau madhumākṣikam || dadatau madhumūlāni dārakebhyaḥ samantataḥ | khādantau khādayantau ca mūlāni ca phalāni ca || tindukaṃ bhakṣayantu ca gopair āpatya bhūtale | kīlair āpatya vṛkṣebhyaḥ khādayantu phalāni ca | 
kvacid dhasantāv anyonyaṃ krīḍamānau kvacit kvacit 
dadhyodanaṃ prabhuñjānau kvacit kakṣavilambitam | 
kvacic ca pānasaṃbhrāntau kvacit pāyasamoditau | 
kvacid vṛkṣeṣu viśrāntau sthalīṣv iva yathāsukham | 
parṇaśayyāsu saṃsuptau kvacin nidrāntaraiṣiṇau // HV_52.6
vatsān anu yathākāmaṃ carantau vatsapālakau | vatsapucchān samādhūya vikṣiptantau pṛthak pṛthak | 
evaṃ vatsān pālayantau śobhayantau mahāvanam 
evaṃ tu vatsapālau tau śobhayām āsatur vanam | 
cañcūryantau ramantau sma kiśorāv iva cañcalau // HV_52.7
gāyantu ca kvacid geyān susvaraṃ madhurasvaram | utkarṇaṃ mṛgasaṃghaṃ ca kurvantau gītanisvanaiḥ || gajān paravaśān geyaiḥ kurvantau ca gahāvane | lokam itthaṃ carantau ca ramayantau ca ceṣṭitaiḥ | 
atha dāmodaraḥ śrīmān saṃkarṣaṇam uvāca ha 
ārya nāsmin vane śakyaṃ gopālaiḥ saha krīḍitum // HV_52.8

avagītam idaṃ sarvam āvābhyāṃ bhuktabhojanam 
prakṣīṇatṛṇakāṣṭhaṃ ca gopair mathitapādapam // HV_52.9

gahanānīha yāny āsan kānanāni vanāni ca 
tāny ākāśanikāśāni dṛśyante 'dya yathāsukham // HV_52.10

govāteṣv api ye vṛkṣāḥ parivṛttārgaleṣu ca 
sarve goṣṭhāgniṣu gatāḥ kṣayam akṣayavarcasaḥ // HV_52.11

saṃnikṛṣṭāni yāny āsan kāṣṭhāni ca tṛṇāni ca 
tāni dūrāvakṛṣṭāni mārgitavyāni bhūmiṣu // HV_52.12

araṇyam idam alpodam alpakakṣaṃ nirāśrayam 
anveṣitavyaviśrāmaṃ dāruṇaṃ viraladrumam 
akarmaṇyeṣu vṛkṣeṣu sthitaviprasthitadvijam // HV_52.13
saṃvāsasyāsya mahato janenotsāditadrumam | 
nirānandaṃ nirāsvādaṃ niṣprayojanam ārutam 
nirvihaṃgam idaṃ śūnyaṃ nirvyañjanam ivāśanam // HV_52.14

vikrīyamāṇaiḥ kaṣṭhaiś ca śākaiś ca vanasaṃbhavaiḥ 
utsannasaṃcayatṛṇo ghoṣo 'yaṃ nagarāyate // HV_52.15

śailānāṃ bhūṣaṇaṃ ghoṣo ghoṣāṇāṃ bhūṣaṇaṃ vanam 
vanānāṃ bhūṣaṇaṃ gāvas tāś cāsmākaṃ parā gatiḥ | 
tasmād anyad vanaṃ yāmaḥ pratyagravayasendhanam // HV_52.16

icchanty anupabhuktāni bhoktuṃ gāvas tṛṇāni ca 
tasmād vanaṃ navatṛṇaṃ gacchantu dhanino vrajāḥ // HV_52.17

na dvārabandhāvaraṇā na gṛhakṣetriṇas tathā 
praśastā vai vrajā loke yathā vai cakracāriṇaḥ // HV_52.18

śakṛnmūtreṣu teṣv eva jātaṃ kṣārarasāyanam 
na tṛṇaṃ bhuñjate gāvo nāpi tatpayaso hitam // HV_52.19

sthalīprāyāsu ramyāsu navāsu vanarājiṣu 
carāmaḥ sahitā gobhiḥ kṣipraṃ saṃvāhyatāṃ vrajaḥ // HV_52.20

śrūyate hi vanaṃ ramyaṃ paryāptatṛṇasaṃstaram 
nāmnā vṛndāvanaṃ nāma svāduvṛkṣaphalodakam // HV_52.21

ajhillikaṇṭakavanaṃ sarvair vanaguṇair yutam 
kadambapādapaprāyaṃ yamunātīrasaṃśritam // HV_52.22

snigdhaśītānilavanaṃ sarvartunilayaṃ śubham 
gopīnāṃ sukhasaṃcāraṃ cārucitravanāntaram // HV_52.23

tasya govardhano nāma nātidūre girir mahān 
bhrājate dīrghaśikharo nandanasyeva mandaraḥ // HV_52.24

madhye cāsya mahāśākho nyagrodho yojanocchritaḥ 
bhāṇḍīro nāma śuśubhe nīlamegha ivāmbare // HV_52.25

madhyena cāsya kālindī sīmantamiva kurvatī 
prayātā nandanasyeva nalinī saritāṃ varā // HV_52.26

tatra govardhanaṃ caiva bhāṇḍīraṃ ca vanaspatim 
kālindīṃ ca nadīṃ ramyāṃ drakṣyāvaś carataḥ sukham // HV_52.27
sukhaṃ carantaṃ drakṣyāvaḥ kālindīṃ ca nadīṃ śubhām | 
tatrāyaṃ vasatāṃ ghoṣas tyajyatāṃ nirguṇaṃ vanam 
saṃvāhayāma bhadraṃ te kiṃcid utpādya kāraṇam // HV_52.28

evaṃ kathayatas tasya vāsudevasya dhīmataḥ 
prādurbabhūvuḥ śataśo raktamāṃsavasāśanāḥ // HV_52.29

ghorāś cintayatas tasya svatanūruhajās tadā 
viniṣpetur bhayakarāḥ sarvataḥ śataśo vṛkāḥ // HV_52.30
niṣpatanti sma bahavo vrajasyotsādanāya vai | 
vṛkān niṣpatitān dṛṣṭvā goṣu vatseṣv atho nṛṣu 
gopīṣu ca yathākāmaṃ vraje trāso 'bhavan mahān // HV_52.31

te vṛkāḥ pancabaddhāś ca daśabaddhās tathāpare 
triṃśadviṃśatibaddhāś ca śatabaddhās tathāpare // HV_52.32
pañcāśatṣaṣṭibaddhāś ca catvāriṃśat tathaiva ca | 
niścerus tasya gātrād dhi śrīvatsakṛtalakṣaṇāḥ 
kṛṣṇasya kṛṣṇavadanā gopānāṃ bhayavardhanāḥ // HV_52.33

bhakṣayadbhiś ca tair vatsāṃs trāsayadbhiś ca govrajān 
niśi bālān haradbhiś ca vṛkair utsādyate vrajaḥ // HV_52.34

na vanaṃ śakyate gantuṃ na gāś ca parirakṣitum 
na vanāt kiṃcid āhartuṃ na ca vā tarituṃ nadīm // HV_52.35
trastā hy udvignamanaso gatās tasmin vane 'vasan | 
evaṃ vṛkair udīrṇais tu vyāghratilyaparākramaiḥ 
vrajo niṣpandaceṣṭaḥ sa ekasthānacaraḥ kṛtaḥ // HV_52.36

ītiṃ vṛkānāṃ dṛṣṭvā tu vardhamānāṃ durāsadām 
sastrīpuṃso 'tha ghoṣo vai samasto 'mantrayat tadā // HV_53.1

sthāneneha na naḥ kāryaṃ vrajāmo 'nyan mahad vanam 
yan nirbhayaṃ sukhakaraṃ sukhasaṃcāramārutam | 
yac chivaṃ ca sukhāḍhyaṃ ca gavāṃ caiva sukhāvaham // HV_53.2

adyaiva kiṃ cireṇa sma vrajāmaḥ saha godhanaiḥ 
yāvad vṛkair vadhaṃ ghoraṃ na naḥ sarvo vrajo vrajet // HV_53.3

eṣāṃ dhūmrāruṇāṅgānāṃ daṃṣṭriṇāṃ mukhakarṣiṇām 
vṛkāṇāṃ kṛṣṇavaktrāṇāṃ bibhīmo niśi garjatām // HV_53.4

mama putro mama bhrātā mama vatso 'tha gaur mama 
vṛkair vyāpāditety evaṃ krandanti sma gṛhe gṛhe // HV_53.5

tāsāṃ ruditaśabdena gavāṃ hambhāraveṇa ca 
vrajasyotthāpanaṃ cakrur ghoṣavṛddhāḥ samāgatāḥ // HV_53.6

teṣāṃ matam athājñāya gantuṃ vṛndāvanaṃ prati 
vrajasya ca niveśāya gavāṃ caiva sukhāya ca // HV_53.7

vṛndāvananiveśāya jñātvā tān kṛtaniścayān 
nandagopo bṛhadvākyaṃ bṛhaspatir ivādade // HV_53.8

adyaiva niścayaprāptir yadi gantavyam eva naḥ 
śīghram ājñāpyatāṃ ghoṣaḥ sajjībhavata māciram // HV_53.9

tato 'vaghuṣyata tadā ghoṣe tatprākṛtair naraiḥ 
śīghram gāvaḥ prakālyantāṃ yujyantāṃ śakaṭāni ca // HV_53.10

vatsayūthāni kālyantāṃ bhāṇd.aṃ samadhiropayatām 
vṛndāvanam itaḥ sthānān niveśāya ca gamyatām // HV_53.11

tac chrutvā nandagopasya vacanaṃ sādhu bhāṣitam 
tac chrutvā vacanaṃ tasya nandagopasya bhāṣitam | 
udatiṣṭhad vrajaḥ sarvaḥ śīghraṃ gamanalālasaḥ // HV_53.12

prayāhy uttiṣṭha gacchāmaḥ kiṃ śeṣe yāhi yojaya 
uttiṣṭhati vraje tasmin gopakolāhalo hy abhūt // HV_53.13

uttiṣṭhamānaḥ śuśubhe śakaṭīsaṃkaṭas tu saḥ 
vyāghraghoṣamahāghoṣo ghoṣaḥ sāgaraghoṣavān // HV_53.14

gopīnāṃ gargarībhiś ca mūrdhni cottaṃsitair ghaṭaiḥ 
niṣpapāta vrajāt paṅktis tārāpaṅktir ivāmbarāt // HV_53.15

nīlapītāruṇais tāsāṃ vastrair udgrathitocchritaiḥ 
śakracāpāyate paṅktir gopīnāṃ mārgagāminī // HV_53.16

dāmanīdāmabhāraiś ca kecit kāyāvalambibhiḥ 
gopā mārgagatā bhānti sāvarohā iva drumāḥ // HV_53.17

sa vrajo vrajatā bhāti śakaṭaughena bhāsvatā 
oghaiḥ pavanavikṣiptair niṣpatadbhir ivārṇavaḥ // HV_53.18

kṣaṇena tadvrajasthānam iriṇaṃ samapadyata 
dravyāvayanirdhūtaṃ kīrṇaṃ vāyasamaṇḍalaiḥ // HV_53.19

tataḥ krameṇa ghoṣaḥ sa prāpto vṛndāvanaṃ vanam 
niveśaṃ vipulaṃ cakre niveśāya gavāṃ hitam // HV_53.20

śakaṭāvartaparyantaṃ candrārdhākārasaṃsthitam 
madhye yojanavistāraṃ tāvad dviguṇam āyatam // HV_53.21

kaṇṭakībhiḥ pravṛddhābhis tathā kaṇṭakitair drumaiḥ 
nikhātocchritaśākhāgrair abhiguptaṃ samantataḥ // HV_53.22

manthair āropyamānaiś ca manthabandhānukarṣaṇaiḥ 
adbhiḥ prakṣālyamānābhir gargarībhis tatas tataḥ // HV_53.23

kilair āropyamāṇaiś ca dāmanīpāśapāśitaiḥ 
stambhanībhir dhṛtaiś cāpi śakaṭaiḥ parivartitaiḥ // HV_53.24

niyogapāśair āsaktair gargarīstambhamūrdhasu 
chādanārthaṃ prakīrṇaiś ca kaṭais tṛṇagṛhais tathā // HV_53.25

śākhāviṭaṅkair vṛkṣāṇāṃ kriyamāṇair itas tataḥ 
śodhamānair gavāṃ sthānaiḥ sthāpyamānair udūkhalaiḥ // HV_53.26

prāṅmukhaiḥ sicyamānaiś ca saṃdīpyadbhiś ca pāvakaiḥ 
savatsacarmāstaraṇaiḥ paryaṅkaiś cāvaropitaiḥ // HV_53.27

toyam uttārayantībhiḥ prokṣantībhiś ca tadvanam 
śākhāś cākarṣamāṇābhir gopībhiś ca samantataḥ // HV_53.28

yuvabhiḥ sthaviraiś caiva gopair vyagrakarair bhṛśam 
viśasadbhiḥ kuṭhāraiś ca kāṣṭhāny api tarūn api // HV_53.29

tad vrajasthānam adhikaṃ cakāśe kānanāvṛtam 
ramyaṃ vananiveśaṃ vai svabhivṛṣṭyāmṛtopamam // HV_53.30

tās tu kāmadughā gāvaḥ sarvakālatṛṇaṃ vanam 
vṛndāvanam anuprāptā nandanopamakānanam // HV_53.31

pūrvam eva tu kṛṣṇena gavāṃ satkārakāriṇā 
śivena manasā dṛṣṭaṃ tadvanaṃ vanacāriṇā // HV_53.32

paścime tu tataḥ pakṣe gharmamāsi nirāmaye 
varṣatīvāmṛtaṃ deve tṛṇaṃ tatravyavardhata // HV_53.33

na tatra vatsāḥ sīdanti na gāvo netare janāḥ 
yatra tiṣṭhati lokānāṃ bhavāya madhusūdanaḥ // HV_53.34

tās tu gāvaḥ sa ghoṣaś ca sa ca saṃkarṣaṇo yuvā 
kṛṣṇena vihitaṃ vāsaṃ tam adhyāsanta nirvṛtāḥ // HV_53.35
yatra tiṣṭhati deveśo devadevo janārdanaḥ | na tatra prāṇināṃ duḥkhaṃ sa ca sarvasukhāvahaḥ | 
tau tu vṛndāvanaṃ prāptau vasudevasutāv ubhau 
ceratur vatsayūthāni cārayantau sunirvṛttau // HV_54.1

pūrṇas tu gharmasamayas tayos tatra vane sukham 
krīḍatoḥ saha gopālair yamunāṃ cāvagāhatoḥ // HV_54.2
gate tasmin mahāgharme rajaḥpūrais tirohitaiḥ | 
tataḥ prāvṛd anuprāptā manasaḥ kāmadīpanī 
pravavarṣur mahāghorāḥ śakracāpāṅktitodarāḥ 
babhūvādarśanaḥ sūryo bhūmiś cādarśayat tṛṇam // HV_54.3

patatā meghavātena navatoyānukarṣiṇā 
saṃmārjitatalā bhūmir yauvanastheva lakṣyate // HV_54.4

navavarṣāvasiktāni śakragopakulāni ca 
naṣṭadāvāgnidhūmāni vavāni pracakāśire // HV_54.5

nṛttavyāpārakālaś ca mayūrāṇāṃ kalāpinām 
madaraktāḥ pravṛttāś ca kekāḥ paṭuravāḥ kṛtāḥ // HV_54.6

navaprāvṛṣi kāntānāṃ ṣaṭpadāhāradāyinām 
yauvanasthaṃ kadambānāṃ navābhrair bhrājate vapuḥ // HV_54.7

hāsitaṃ kuṭajaiḥ phullaiḥ kadambair vāsitaṃ vanam 
trāsitaṃ jaladair uṣṇaṃ toṣitā vasudhā jalaiḥ // HV_54.8

saṃtaptā bhāskarajalair abhitaptā devāgnibhiḥ 
jalair balāhakotsṛṣṭair ucchvasantīva parvatāḥ // HV_54.9

mahāvātasamuddhūtaṃ mahāmeghagaṇārpitam 
mahīmahārajaḥpūrais tulyam āpadyate nabhaḥ // HV_54.10

kvacit kadambahāsāḍhyaṃ silindhrābharaṇaṃ kvacit 
saṃpradīptaṃ ivābhāti phullanīpadrumaṃ vanam // HV_54.11

aindreṇa payasā siktaṃ mārutena navīkṛtam 
pārthivaṃ gandham āghrāya lokaḥ kṣubhitamānasaḥ // HV_54.12

dṛptasāraṅganinadair dardur avyāhṛtena ca 
navaiś ca śikhivikruṣṭair ekavarṇā vasuṃdharā // HV_54.13

bhramattūrṇamahāvegā varṣaprāptamahārayāḥ 
haryantas tīrajān vṛksān vistarāṃ yānti nimnagāḥ // HV_54.14

saṃtatāsāraniryatnāḥ klinnapatrottaracchadāḥ 
na tyajanty agamāgrāṇi śrāntā iva patatriṇaḥ // HV_54.15

toyagambhīralambeṣu prasravatsu nadatsu ca 
udareṣu navābhrāṇāṃ majjatīva divākaraḥ // HV_54.16

tanūruhair utpatitaiḥ salilotpīḍasaṃkulā 
anveṣyamārgā vasudhā bhāti śāḍvalamālinī // HV_54.17

vajreṇevāvarugnānāṃ nagānāṃ nagaśālinām 
srotobhiḥ parikṛttāni patanti śikharāṇi ca // HV_54.18

patatā meghavarṣeṇa yathānimnānusāriṇā 
palvalodgīrṇaraktena pūryante vanarājayaḥ // HV_54.19

hastocchritamukhā vanyā meghanādānusāriṇaḥ 
bhāntyātivṛṣṭyā mātaṅgā gāṃ gatā iva toyadāḥ // HV_54.20

prāvṛṭpravṛttiṃ saṃdṛśya dṛṣṭvā cāmbudharān ghanān 
rauhiṇeyo mithaḥ kāle kṛṣṇaṃ vacanam abravīt // HV_54.21

paśya kṛṣṇa ghanān kṛṣṇān balākotpātabhūṣaṇān 
gagane tava gātrāṇāṃ varṇacorān samutthitān // HV_54.22
kāmināṃ hṛdayasyāśu nighnatas tān samantataḥ (sic) | 
tava nidrākaraḥ kālas tava gātropamam nabhaḥ 
tvam ivājñātavasatiṃ candro vasati vārṣikīm // HV_54.23

etan nīlotpalaśyāmaṃ nīlotpaladalaprabham 
nīlotpaladale kāle bhāti vṛndāvanaṃ vanam | 
saṃprāpte durdine kāle durdinaṃ bhāti vai nabhaḥ // HV_54.24

paśya kṛṣṇa jalodagraiḥ kṛṣṇair udgrathitair ghanaiḥ 
govardhano yathā ramyo bhāti govardhano giriḥ // HV_54.25

patitenāmbhasā hy ete samantān madatarpitāḥ 
bhrājante kṛṣṇasāraṅgāḥ kānaneṣu mudānvitāḥ // HV_54.26

etāny ambuprahṛṣṭāni haritāni mṛdūni ca 
tṛṇāni śatapatrākṣa patrair gūhanti medinīm // HV_54.27

kṣarajjalānāṃ śailānāṃ vanānāṃ ca jalāgame 
sasasyānāṃ ca sīmānāṃ na lakṣmīr vyatiricyate // HV_54.28

śīghravātasamuddhūtāḥ proṣitautsukyakāriṇaḥ 
dāmodaroddāmaravāḥ prāgalbhyaṃ yānti toyadāḥ // HV_54.29

hare haryaśvacāpena trivarṇena trivikrama 
vibāṇajyena dhanuṣā tavedaṃ madhyamaṃ padam // HV_54.30

nabhasya ca nabhaś cakṣur na bhāty eṣa nabhaścaraḥ 
meghaiḥ śītātapakaro viraśmir iva raśmimān // HV_54.31

dyāvāpṛthivyoḥ saṃsargaḥ satataṃ vitataiḥ kṛtaḥ 
avyavacchinnadhāraughaiḥ samudraughanibhair ghanaiḥ // HV_54.32

nīpārjunakadambānāṃ pṛthivyāṃ cābhivṛṣtayaḥ 
gandhaiḥ kolāhalā vānti vātā madanadīpanāḥ // HV_54.33

saṃpravṛttamahāvarṣaṃ lambamānamahāmbudam 
bhāty agādham aparyantaṃ sasāgaram ivāmbaram // HV_54.34

dhārānirmalanārācaṃ vidyut kavacanirmalam 
śakracāpāyudhadharaṃ yuddhasajjam ivāmbaram // HV_54.35

śailānāṃ ca vanānāṃ ca drumāṇāṃ ca varānana 
praticchannāni bhāsante śikharāṇi ghanair ghanaiḥ // HV_54.36

gajānīkair ivākīrṇaṃ salilodgāribhir ghanaiḥ 
varṇasārūpyatāṃ yāti gaganaṃ sāgarasya vai // HV_54.37

samudroddhūtajanitā lolaśāḍvalakampinaḥ 
śītāh sapṛṣatodgārāḥ karkaśā vānti mārutāḥ // HV_54.38

niśāsu suptacandrāsu muktatoyāsu toyadaiḥ 
magnasūryasya nabhaso nābhibhānti diśo daśa // HV_54.39
cetanaṃ puṣkaraṃ kośaiḥ kṣudhādhmātaiḥ samantataḥ | na ghṛṇīnāṃ na ramyāṇāṃ vivekaṃ yānti kṛṣṭayaḥ | saṃhatānāṃ dvirephānāṃ niveśaṃ yānti paṅkayaḥ | 
gharmadoṣaparityaktaṃ meghatoyavibhūṣitam 
paśya vṛndāvanaṃ kṛṣṇa vanaṃ caitrarathaṃ yathā // HV_54.40

evaṃ prāvṛṅgunān sarvāñ śrīmān kṛṣṇasya pūrvajaḥ 
kathayann eva balavān vrajam eva jagāma ha // HV_54.41

tau rāmayantāv anyonyaṃ kṛṣṇasaṃkarṣaṇāv ubhau 
tatkālaṃ jñātibhiḥ sārdhaṃ ceratus tau mahad vanam // HV_54.42

kadācit tu tadā kṛṣṇo vinā saṃkarṣaṇaṃ gurum 
cacāra tadvanavaraṃ kāmarūpī varānanaḥ // HV_55.1

kākapakṣadharaḥ śrīmāñ śyāmaḥ padmadalekṣaṇaḥ 
śrīvatsenorasā yuktaḥ śaśāṅka iva lakṣmaṇā // HV_55.2

sāṅgadenāgrapādena paṅkajodbhinnavarcasā 
sukumārābhitāmreṇa krāntavikrāntagāminā // HV_55.3

pīte prītikare nṝṇāṃ padmakiñjalkasaprabhe 
sūkṣme vasāno vasane sasaṃdhya iva toyadaḥ // HV_55.4

vanyavyāpārayuktābhyāṃ vyagrābhyāṃ daṇḍarajjubhiḥ 
bhujābhyāṃ sādhuvṛttābhyāṃ pūjitābhyāṃ divaukasaiḥ // HV_55.5

sadṛśaṃ puṇḍarīkasya gandhena kamalasya ca 
rarāja tasya tadbālye ruciroṣṭhapuṭaṃ mukham // HV_55.6

śikhābhis tasya muktābhī rarāja mukhapaṅkajam 
vṛttaṃ ṣaṭpadapaṅktībhir yathā syāt padmamaṇḍalam // HV_55.7

tasyārjunakadambāḍhyā nīpakandalamālinī 
rarāja mālā śirasi nakṣatrāṇāṃ yathā divi // HV_55.8

sa tayā mālayā vīraḥ śuśubhe sarvapuṣpayā 
meghakālāmbudaśyāmo nabhasya iva mūrtimān // HV_55.9

ekenāmalapatreṇa kaṇṭhasūtrāvalambinā 
rarāja barhipatreṇa mandamārutakampinā // HV_55.10

kvacid gāyan kvacit krīḍaṃś cañcūryaṃś ca kvacit kvacit 
parṇavādyaṃ śrutisukhaṃ vādayānaḥ kvacid vane // HV_55.11

gopaveṇuṃ sumadhuraṃ kāmāt tam api vādayan 
prahlādanārthaṃ ca gavāṃ kvacid vanagato yuvā 
gokule 'mbudharaśyāmaś cacāra dyutimān prabhuḥ // HV_55.12
govardhanasya ca gireḥ parṇavādyaṃ śruteḥ sukham | 
reme ca tatra ramyāsu citrāsu vanarājiṣu 
mayūraravaghuṣṭāsu madanoddīpanīṣu ca 
meghanādaprativyūhair nāditāsu samantataḥ // HV_55.13

śāḍvalacchannamārgāsu śilīndhrābharaṇāsu ca 
kandalāmaladantīṣu sravantīṣu navaṃ jalam // HV_55.14

kesarāṇāṃ navair gandhair madaniḥśvasitopamaiḥ 
abhīkṣṇaṃ niḥśvasantīṣu yoṣitsv iva samantataḥ // HV_55.15

sevyamāno navair vātair drumasaṃghātaniḥsṛtaiḥ 
tāsu kṛṣṇo mudaṃ lebhe saumyāsu vanarājiṣu // HV_55.16

sa kadācid vane tasmin gobhiḥ saha parivrajan 
dadarśa vipulodagraṃ śākhinaṃ śākhināṃ varam // HV_55.17

sthitaṃ dharaṇyāṃ meghābhaṃ nibiḍaṃ patrasaṃcayaiḥ 
gaganārdhocchritākāraṃ pavanābhogakāriṇaṃ // HV_55.18

nīlacitrāṅgavarṇaiś ca sevitaṃ bahubhir dvijaiḥ 
phalaiḥ pravālaiś ca ghanaṃ sendracāpaghanopamam // HV_55.19

bhavanākāraviṭapaṃ latāpuṣpasumaṇḍitam 
viśālamūlāvatataṃ pavanāmbhodadhāriṇam // HV_55.20

ādhipatyam ivānyeṣāṃ tasya deśasya śākhinām 
kurvāṇaṃ śubhakarmāṇaṃ tiro varṣantam avyayam // HV_55.21

nyagrodhaṃ parvatākāraṃ bhāṇḍīraṃ nāma nāmataḥ 
dṛṣṭvā tatra matiṃ cakre nivāsāya divā prabhuḥ // HV_55.22

sa tatra vayasā tulyair vatsapālaiḥ sahānaghaḥ 
reme vai divasaṃ kṛṣṇaḥ purā svargagato yathā // HV_55.23

taṃ krīḍamāṇaṃ gopālāḥ kṛṣṇaṃ bhāṇḍīravāsinam 
ramayanti sma bahavo vanyaiḥ krīḍanakais tadā // HV_55.24

anye sma parigāyanti gopā muditamānasāḥ 
gopālāḥ kṛṣṇam evānye gāyanti sma ratipriyāḥ // HV_55.25

teṣāṃ sa gāyatām eva vādayāmāsa vīryavān 
parṇavādyāntare veṇuṃ tumbīvīṇāṃ ca tatra ha // HV_55.26

kadācic cārayann eva gāḥ sa govṛṣabhekṣaṇaḥ 
jagāma yamunātīraṃ latālaṃkṛtapādapam // HV_55.27

taraṃgāpāṅgakuṭilāṃ vārisparśasukhānilām 
tāṃ ca padmotpalavatīṃ dadarśa yamunāṃ nadīm // HV_55.28

sutīrthāṃ svādusalilāṃ hradinīṃ vegagāminīm 
toyavātoddhatair vegair avanāmitapādapām // HV_55.29

haṃsakāraṇḍavodghuṣṭāṃ sārasaiś ca vināditām 
anyonyamithunaiś caiva sevitāṃ mithunecaraiḥ // HV_55.30

jalajaiḥ prāṇibhiḥ kīrṇāṃ jalajair bhūṣitāṃ guṇaiḥ 
jalajaiḥ kusumaiś citrāṃ jalajair haritodakām // HV_55.31

prasthitasrotacaraṇāṃ pulinaśroṇimaṇḍalām 
āvartanābhigambhīrāṃ padmalomānurañjitām // HV_55.32

hradaśātodarākrāntāṃ tritaraṃgavalīdharām 
cakravākastanataṭāṃ tīrapārśvāyatānanām // HV_55.33
mīnākṣicapalāṃ kāntāṃ kāntaśaivalamūrdhajām | 
phenaprahṛṣṭadaśanāṃ prasannāṃ haṃsahāsinīm 
rucirotpalapatrākṣīṃ natabhrūṃ jalajekṣaṇām // HV_55.34

hradadīrghalalāṭāntāṃ kāntāṃ śaivalamūrdhajām 
dīrghasrotāyatabhujām ābhogaśravaṇāyatām // HV_55.35

kāraṇḍavākuṇḍalinīṃ śrīmatpaṅkajalocanām 
kāśacāmīkaraṃ vāso vasānāṃ haṃsalakṣaṇām // HV_55.36

taṭajābharaṇopetāṃ mīnanirmalamakhalām 
vāriplavaplavakṣaumāṃ sārasārāvanūpurām // HV_55.37

jhāṣanakrānuliptāṅgīṃ kūrmalakṣaṇaśobhinīm 
nipānaśvāpadāpīḍāṃ nṛbhiḥ pītapayodharām 
śvāpadocchiṣṭasalilām āśramasthānasaṃkulām // HV_55.38
siddhārādhyamahādeva+ +sikatāliṅgamaṇḍitām | munimṛtkuṇḍikāpūra+ +samūdbhūtamahāravām (sic) | siddhayoṣit kucasrasta+ +kuṅkumakṣodapiṅgalām | sutīrthāṃ sarvapāpaghnīṃ nṛṇāṃ tadgatacetasām | 
tāṃ samudrasya mahiṣīṃ vīkṣamāṇaḥ samantataḥ 
cacāra ruciraṃ kṛṣṇo yamunām upaśobhayan // HV_55.39

tāṃ caran sa nadīṃ śreṣṭhāṃ dadarśa hradam uttamam 
dīrghaṃ yojanavistāraṃ dustaraṃ tridaśair api // HV_55.40

gambhīram akṣobhyajalaṃ niṣkampam iva sāgaram 
toyapaiḥ śvāpadais tyaktaṃ śūnyaṃ toyacaraiḥ khagaiḥ // HV_55.41

agādhenāmbhasā pūrṇaṃ meghapūrṇam ivāmbaram 
duḥkhopasarpyaṃ tīreṣu sasarpair vipulair bilaiḥ // HV_55.42

viṣāraṇigatasyāgner dhūmena pariveṣṭitam // HV_55.43

upabhogaiḥ parityaktaṃ sadbhis triṣavaṇārthibhiḥ 
ākāśād apy asaṃcāryaṃ khagair ākāśagocaraiḥ // HV_55.44

tṛṇeṣv api patatsv apsu jvalantam iva tejasā 
samantād yojanaṃsāgraṃ tīreṣv api durāsadam // HV_55.45

viṣānalena ghoreṇa jvālāprajvalitaṃ hradam 
vajrasyottaratas tasya krośamātre nirāmaye // HV_55.46

taṃ dṛṣṭvā cintayāmāsa kṛṣṇo vai vipulaṃ hradam 
agādhaṃ dyotamānaṃ ca kasyedaṃ sumahad dhradam // HV_55.47

asmin sa kāliyo nāma kālāñjanacayopamaḥ 
uragādhipatiḥ sākṣād dhrade vasati dārunaḥ // HV_55.48

utsṛjya sāgare vāsaṃ yo mayā vāhitaḥ purā 
bhayāt patagarājasya suparṇasyoragāśinaḥ // HV_55.49

teneyaṃ dūṣitā sarvā yamunā sāgaraṃgamā 
bhayāt tasyoragapater nāyaṃ deśo niṣevyate // HV_55.50

tad idaṃ dāruṇākāram araṇyaṃ rūḍhaśāḍvalam 
sāvarohadrumaṃ ghoraṃ kīrṇaṃ nānālatādrumaiḥ // HV_55.51

rakṣitaṃ sarparājasya sacivair vanavāsibhiḥ 
vanaṃ nirviṣayākāraṃ viṣānnam iva duḥspṛśam 
tair āptakāribhir nityaṃ sarvataḥ parirakṣitam // HV_55.52

śaivālamalinaiś cāpi vṛkṣaiḥ kṣupalatākulaiḥ 
kartavyamārgau bhrājete hradasyāsya taṭāv ubhau // HV_55.53

tad asya sarparājasya kartavyo nigraho mayā 
yathevaṃ saridambhodā bhavec chivajalāśayā // HV_55.54
ayaṃ ca sevyaḥ kartavyo hradaḥ śītajalāśraya | sa saṃkarṣaṇaṃ āmantrya keśavas tv idam abravīt | ātmānam ātmano vākyaṃ provāca sa priyaṃvadaḥ | idaṃ vanaṃ nadī ceyaṃ śaraṇyam iti me matiḥ | na nisarpanti dṛśyante sattvānīha mahītale | 
vrajopabhogyā ca śubhā nāge vai damite mayā 
sarvartusukhasaṃcārā sarvatīrthasukhāśrayā // HV_55.55

etadarthaṃ ca vāso 'yam vraje 'smin gopajanma ca 
amīṣām utpathasthānāṃ śāsanārthaṃ durātmanām // HV_55.56

etaṃ kadambam āruhya tad eṣa śiśulīlayā 
vinipatya hrade ghore damayiṣyāmi kāliyam // HV_55.57
evaṃ kṛte bāhuvīryaṃ loke khyātiṃ gamiṣyati | mama jpādatalasparśād dīrghajīvī bhaved ayam | kadambaḥ puṣpaphalavān samārādhyaś ca matpriyaiḥ || so 'yaṃ kadambaśikharaḥ sarvaprāṇisukhāvahaḥ | adyāpi bhrājate viṣṇoḥ pādasaṃsparśaśobhayā | 
sopasṛtya nadītīraṃ baddhvā parikaraṃ dṛḍham 
ārohac capalaḥ kṛṣṇaḥ kadambaśikharaṃ yuvā // HV_56.1

kṛṣṇaḥ kadambaśikharāl lambamāno 'mbudākṛtiḥ 
hradamadhye 'karoc chabdaṃ nipatann ambujekṣaṇaḥ // HV_56.2
nīlotpaladalaśyāmo hrade tasmin papāta ha | 
sa kṛṣṇenāvapatatā kṣobhitaḥ sa mahāhradaḥ 
saṃprāśicyata vegena bhidyamāna ivārṇavaḥ // HV_56.3

tena śabdena saṃkṣubdhaṃ tatsarpabhavanaṃ mahat 
uttiṣṭhad udakāt sarpo roṣaparyākulekṣaṇaḥ // HV_56.4

sa coragapatiḥ kruddho megharāśisamaprabhaḥ 
tato raktāntanayanaḥ kāliyaḥ samadṛśyata // HV_56.5

pañcāsyaḥ pāvakocchvāsaś calajjihvo 'nalānanaḥ 
pṛtubhiḥ pañcabhir ghoraiḥ śirobhiḥ parivāritaḥ // HV_56.6

pūrayitvā hradaṃ sarvaṃ bhogenānalavarcasā 
sphurann iva sa roṣeṇa jvalann iva ca tejasā // HV_56.7

krodhena tajjalaṃ tasya sarvaṃ śṛtam ivābhavat 
pratiśrotāś ca bhīteva jagāma yamunā nadī 
tasya krodhāgnipūrṇena vaktreṇābhūc ca mārutaḥ // HV_56.8

dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ hradagataṃ krīḍantaṃ śiśulīlayā 
sadhūmāḥ pannagendrasya mukhān niścerur arciṣaḥ // HV_56.9

sṛjatā tena roṣāgniṃ samīpe tīrajā drumāḥ 
kṣaṇena bhasmasān nītā yugāntapratimena vai // HV_56.10

tasya putrāś ca dārāś ca bhṛtyāś cānye mahoragāḥ 
vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ vaktrebhyo viṣasaṃbhavam 
sadhūmāḥ pannagendrās te nipetur amitaujasaḥ // HV_56.11

praveśitaś ca taiḥ sarpaiḥ sa kṛṣṇo bhogabandhanam 
niryatnacaraṇākāras tasthau girir ivācalaḥ // HV_56.12

dadaṃśur daśanais tīkṣṇair viṣotpīḍajalāvilaiḥ 
te kṛṣṇaṃ sarpapatayo na mamāra ca vīryavān // HV_56.13
saṃdaśyamāno daśanair na cacāla sa keśavaḥ | vyacarat suciraṃ kālaṃ kṛṣṇo vai kāliye hrade | 
etasminn antare bhītā gopālāḥ sarva eva te 
krandamānā vrajaṃ jagmur bāṣpasaṃdigdhayā girā // HV_56.14

eṣa mohaṃ gataḥ kṛṣṇo magno vai kāliyahrade 
bhakṣyate sarparājena tad āgacchata māciram // HV_56.15

nandagopāya vai kṣipraṃ ballavāya nivedyatām 
eṣa te kṛṣyate putraḥ sarpeṇeti mahāhrade // HV_56.16

nandagopas tu tac chrutvā vajrapātopamaṃ vacaḥ 
ārtaḥ skhalitavikrāntas taṃ jagāma hradottamam // HV_56.17

sabālayuvatīvṛddhaḥ sa ca saṃkarṣaṇo yuvā 
ākrīḍaṃ pannagendrasya janas taṃ samupāgamat // HV_56.18

nandagopamukhā gopās te sarve sāśrulocanāḥ 
idaṃ kiṃ tv iti saṃbhrāntāḥ kasyedaṃ karma ceti vai | 
hāhākāraṃ prakurvantas tasthus tīre hradasya vai // HV_56.19

vrīḍitā vismitāś caiva śokārtāś ca punaḥ punaḥ 
kecit tu kṛṣṇa hā heti hā dhig ity apare punaḥ 
apare hā hatāḥ smeti rurudur bhṛśaduḥkhitāḥ // HV_56.20

striyaś caiva yaśodāṃ tām hā hatāsīti cukruśuḥ 
yā paśyasi priyaṃ putraṃ sarparājavaśaṃgataṃ 
saṃditaṃ sarpabhogena kṛṣyamāṇaṃ yathā mṛgam // HV_56.21

aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ te 'bhilakṣyate 
putraṃ katham imaṃ dṛṣṭvā yaśode nāvadīryate // HV_56.22

duḥkhitaṃ bata paśyāmo nandagopaṃ hradāntike 
nyasya putramukhe dṛṣṭiṃ niścetanam avasthitam // HV_56.23

yaśodām anugacchantyaḥ sarpāvāsam imaṃ hradam 
praviśāmo na yāsyāmaḥ sarvā dāmodaraṃ vinā // HV_56.24

divasaḥ ko vinā sūryaṃ vinā candreṇa kā niśā 
vinā vṛṣeṇa kā gāvo vinā kṛṣṇena ko vrajaḥ 
vinā kṛṣṇaṃ na yāsyāmo vivatsā iva dhenavaḥ // HV_56.25

tāsāṃ vilapitaṃ śrutvā teṣām ca vrajavāsinām 
vilāpaṃ nandagopasya yaśodāṃ rudatīṃ tathā | 
ekabhāvaśarīrajña ekadeho dvidhākṛtaḥ 
saṃkarṣaṇas tu saṃkruddho babhāṣe kṛṣṇam avyayam // HV_56.26

kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho gopānāṃ nandivardhana 
damyatām eṣa vai kṣipraṃ sarparājo viṣāyudhaḥ // HV_56.27

ime no bāndhavās tāta tvāṃ matvā mānuṣaṃ prabho 
paridevanti karuṇam sarve mānuṣabuddhayaḥ // HV_56.28

tac chrutvā rauhiṇeyasya vākyaṃ saṃjñāsamīritam 
vikrīḍyāsphoṭayad bāhū tad bhittvā bhogabandhanam // HV_56.29

tasya padbhyāṃ athākramya bhogarāśiṃ jalokṣitam 
śiro 'sya kṛṣṇo jagrāha svahastenāvanāmya ca // HV_56.30

tasyāruroha sahasā madhyamaṃ tan mahac chiraḥ 
so 'sya mūrdhni sthitaḥ kṛṣṇo nanarta rucirāṅgadaḥ // HV_56.31
lāsyaṃ bahuvidhaṃ kṛṣṇo vidadhe tasya mūrdhani || tasya nṛttaṃ smaran viṣṇor harṣo 'dya mama jāyate | romṇāṃ sarveṣu gātreṣu rājann udgamayan sadā | 
mṛdyamānaḥ sa kṛṣṇena śrāntamūrdhā bhujaṃgamaḥ 
asyaiḥ sarudhirodgāraiḥ kātaraṃ vākyam abravīt // HV_56.32

avijñānān mayā kṛṣṇa roṣo 'yaṃ saṃpradarśitaḥ 
damito 'haṃ hataviṣo vaśagas te varānana // HV_56.33

tadājñāpaya kiṃ kuryāṃ sadārāpatyabāndhavaḥ 
kasya vā vaśatāṃ yāmi jīvitaṃ me pradīyatām // HV_56.34
namas te brahmarudrendra+ +surāsuranamaskṛta | śaraṇaṃ tvāṃ prapanno 'smi jīvitaṃ me pradīyatām || aparādhaṃ kṛtaṃ yat tu mūḍhenākṛtabuddhinā | darpānvitena ca mayā na tat saṃsmartum arhasi || prasanne tvayi deveśa vainateyo na māṃ haret | tasmād vidhatsva yat kāryaṃ mayā kartavyam īśvara | ity uktvā sa śirobhis tu kṛṣṇapādāv apūjayat | 
pañcamūrdhānataṃ dṛṣṭvā sarpaṃ sarpāriketanaḥ 
akruddha eva bhagavān pratyuvācorageśvaram // HV_56.35

tavāsmin yamunātoye naiva sthānaṃ dadāmy aham 
gacchārṇavajalaṃ sarpa saputraḥ sahabāndhavaḥ // HV_56.36

yaś ceha bhūyo dṛśyeta sthale vā yadi vā jale 
tava bhṛtyas tanūjo vā kṣipraṃ vadhyaḥ sa me bhavet // HV_56.37

śivaṃ cāsya jalasyāstu tvaṃ ca gaccha mahārṇavam 
sthāne tv iha bhaved doṣas tavāntakaraṇo mahān // HV_56.38

matpadāni ca te sarpa dṛṣṭvā mūrdhani sāgare 
garudaḥ pannagaripus tvayi na prahariṣyati // HV_56.39
evam uktas tu kṛṣṇena patatrivaraketunā | 
gṛhya mūrdhnā tu caraṇau kṛṣṇasyoragapuṃgavaḥ 
paśyatām eva gopānāṃ jagāmādarśanaṃ hradāt // HV_56.40

nirjite tu gate sarpe kṛṣṇam uttīrya viṣṭhitam 
vismitās tuṣṭuvur gopāś cakruś caiva pradakṣiṇam // HV_56.41

ūcuḥ sarve susaṃprītā nandagopaṃ vanecarāḥ 
dhanyo 'sy anugṛhīto 'si yasya te putra īdṛśaḥ // HV_56.42

adyaprabhṛti gopānāṃ gavāṃ ghoṣasya cānagha 
āpatsu śaraṇaṃ kṛṣṇaḥ prabhuś cāyatalocanaḥ // HV_56.43

jātā śivajalā sarvā yamunā munisevitā 
sarvais tīrthaiḥ sukhaṃ gāvo vicariṣyanti naḥ sadā // HV_56.44

vyaktam eva vayaṃ gopā vane yat kṛṣṇam īdṛśam 
mahadbhūtaṃ na jānīmaś channam agnim iva vraje // HV_56.45

evaṃ te vismitāḥ sarve stuvantaḥ kṛṣṇam avyayam 
jagmur gopagaṇā ghoṣaṃ devāś caitrarathaṃ yathā // HV_56.46

damite sarparāje tu kṛṣṇena yamunāhrade 
tam eva ceratur deśam sahitau rāmakeśavau // HV_57.1

jagmatus tau tu saṃraktau godhanaiḥ saha gāminau 
giriṃ govardhanaṃ ramyaṃ vasudevasutāv ubhau // HV_57.2

govardhanasyottarato yamunātīram āśritam 
dadṛśāte 'tha tau vīrau ramyaṃ tālavanaṃ mahat // HV_57.3

tau tālaparṇapratate ramye tālavane ratau 
ceratuḥ paramaprītau vṛṣapotāv ivodgatau // HV_57.4

sa tu deśaḥ samaḥ snigdho loṣṭapāṣāṇavarjitaḥ 
darbhaprāyasthalībhūtaḥ sumahān kṛṣṇamṛttikaḥ // HV_57.5

tālais tair vipulaskandhair ucchritaiḥ śyāmaparvabhiḥ 
phalāgraśākhibhir bhāti nāgahastair ivocchritaiḥ // HV_57.6

tatra dāmodaro vākyam uvāca vadatāṃ varaḥ 
aho tālaphalaiḥ pakvair vāsiteyaṃ vanasthalī // HV_57.7

svādūny ārya sugandhīni śyāmāni rasavanti ca 
tālapakvāni sahitau pātayāvo laghukramau // HV_57.8

yady eṣām īdṛśo gandho madhuro ghrānasaṃmataḥ 
rasenāmṛtakalpena bhaviṣyantīti me matiḥ // HV_57.9

dāmodaravacaḥ śrutvā rauhiṇeyo hasann iva 
pātayaṃs tālapakvāni cālayām āsa tāṃs tarūn // HV_57.10

tat tu tālavanaṃ nṝṇām asevyaṃ duratikramam 
nirmāṇabhūtam iriṇaṃ puruṣādālayopamam // HV_57.11
pāṣāṇair atha rājendra bahubhiḥ parvatopamaiḥ | pakvāni caiva rājendra pātayām āsa kāmataḥ | 
dāruṇo dhenuko nāma daityo gardabharūpavān 
kharayūthena mahatā vṛtaḥ samupasevate // HV_57.12

sa tat talavanaṃ ghoraṃ gardabhaḥ parirakṣati 
nṛpakṣiśvāpadagaṇāṃs trāsayānaḥ sa durmatiḥ // HV_57.13

tālaśabdaṃ sa taṃ śrutvā saṃghuṣṭaṃ phalapātane 
nāmarṣayata saṃkruddhas tālasvanam iva dvipaḥ // HV_57.14

śabdānusārī saṃkruddho darpāviddhasaṭānanaḥ 
stabdhākṣo heṣitapaṭuḥ khurair nirdārayan mahīm // HV_57.15

āviddhapuccho hṛṣito vyāttānana ivāntakaḥ 
āpatann eva dadṛśe rauhiṇeyam avasthitam // HV_57.16

tālānāṃ tam adho dṛṣṭvā sa dhvajākāram avyayam 
rauhiṇeyaṃ kharo duṣṭaḥ so 'daśad daśanāyudhaḥ // HV_57.17

padbhyām ubhābhyāṃ ca punaḥ paścimābhyāṃ parāṅmukhaḥ 
jaghānorasi daityaḥ sa rauhiṇeyaṃ nirāyudham // HV_57.18

tābhyām eva sa jagrāha padbhyāṃ taṃ daityagardabham 
āvarjitamukhaskandhaṃ prairayat tālamūrdhani // HV_57.19

sa bhagnorukaṭignīvo bhagnapṛṣṭho durākṛtiḥ 
kharas tālaphalaiḥ sārdhaṃ papāta dharaṇītale // HV_57.20

taṃ gatāsuṃ gataśrīkaṃ patitaṃ vīkṣya gardabham 
jñātīṃs tathāparāṃs tasya cikṣepa tṛṇarājani // HV_57.21
te sarve tālapakvaiś ca nipetur dharaṇītale | 
sā bhūr gardabhadehaiś ca tālapakvaiś ca pātitaiḥ 
babhāse channajaladā dyaur ivāvyaktaśāradī // HV_57.22

tasmin gardabhadaiteya tu sānuge vinipātite 
ramyaṃ tālavanaṃ tadd hi bhūyo ramyataraṃ babhau // HV_57.23

vipramuktabhayaṃ śubhraṃ viviktākāradarśanam 
caranti sma sukhaṃ gāvas tattālavanam uttamam // HV_57.24

tataḥ pravyāhṛtāḥ sarve gopā vananivāsinaḥ 
vītaśokā vanaṃ sarve cañcūryante sma te sukham // HV_57.25

tataḥ sukhaṃ prakīrṇāsu goṣu nāgendravikramau 
drumaparṇāsane kṛtvā tau yathārhaṃ niṣidatuḥ // HV_57.26

atha tau jātaharṣau tu vasudevasutāv ubhau 
tattālavanam utsṛjya bhūyo bhāṇḍīraṃ āgatau // HV_58.1

cārayantau vivṛddhāni godhanāni śubhānanau 
sphītasasyaprarūḍhāni vīkṣamāṇau vanāni ca // HV_58.2

kṣvedayantau pragāyantau pracinvantau ca pādapān 
nāmabhir vyāharantau ca savatsā gāḥ paraṃtapau // HV_58.3

niryogapāśair āsaktau skandhābhyām śubhalakṣaṇau 
vanamālākṛtoraskau bālaśṛṅgāv ivarṣabhau // HV_58.4

suvarṇāñjanavarṇābhāv anyonyasadṛśāmbarau 
mahendrāyudhasaṃsaktau śuklakṛṣṇāv ivāmbudau // HV_58.5

kuśāgrakusumānāṃ ca karṇapūramanoramau 
vanamārgeṣu kurvāṇau vanyaveṣadharāv ubhau // HV_58.6

govardhanasyānucarau vane sānucarau ca tau 
ceratur lokasiddhābhiḥ krīḍābhir aparājitau // HV_58.7

tāv enaṃ mānuṣīṃ dīkṣāṃ vahantau surapūjitau 
tajjātiguṇayuktābhiḥ krīḍābhiś ceratur vanam // HV_58.8

tau tu bhāṇḍīram ucite kāle krīḍānuvartinau 
prāptau paramaśākhāḍhyaṃ nyagrodhaṃ śākhināṃ varam // HV_58.9

tatra spandolikābhiś ca yuddhamārgaiś ca daṃśitau 
aśmabhiḥ kṣepaṇīyaiś ca tau vyāyāmam akurvatām // HV_58.10

yuddhamārgaiś ca vividhair gopālaiḥ sahitāv ubhau 
muditau siṃhavikrāntau yathākāmaṃ viceratuḥ // HV_58.11

tayo ramayator evaṃ tallipsur asurottamaḥ 
pralambo 'bhyāgamat teṣāṃ chidrānveṣī tayos tadā // HV_58.12

gopālaveṣam āsthāya vanyapuṣpavibhūṣitaḥ 
lobhayānaḥ sa tau vīrau hāsyaiḥ krīḍanakais tathā // HV_58.13

so 'vagāhata niḥśaṅkas teṣāṃ madhyam amānuṣaḥ 
mānuṣaṃ vapur āsthāya pralambo dānavottamaḥ // HV_58.14

prakrīḍitāś ca te sarve saha tenāmarāriṇā 
gopālavapuṣaṃ gopā manyamānāḥ svabāndhavam // HV_58.15

sa tu chidrāntaraprepsuḥ pralambo gopatāṃ gataḥ 
dṛṣṭiṃ paridadhe kṛṣṇe rauhiṇeye ca dāruṇām // HV_58.16

aviṣahyaṃ tato matvā kṛṣṇam adbhutavikramamḥ 
rauhiṇeyavadhe yatnam akarod dānavottamaḥ // HV_58.17

hariṇākrīḍanaṃ nāma bālakrīḍanakaṃ tataḥ 
prakrīḍitāś ca te sarve dvau dvau yugapad utpatan // HV_58.18

kṛṣṇaḥ śrīdāmasahitaḥ pupluve gopasūnunā 
saṃkarṣaṇas tu plutavān pralambena sahānaghaḥ // HV_58.19

gopālās tv apare dvaṃdvaṃ gopālair aparaiḥ saha 
pradrutā laṅghayanto vai te 'nyonyaṃ laghuvikramāḥ // HV_58.20

śrīdāmam ajayat kṛṣṇaḥ pralambaṃ rohiṇīsutaḥ 
gopālaiḥ kṛṣṇapakṣīyair gopālās tv apare jitāḥ // HV_58.21

te vāhayantas tv anyonyam saṃharṣāt sahasā drutāḥ 
bhāṇḍīraskandham uddiśya maryādāṃ punar āgaman // HV_58.22

saṃkarṣaṇaṃ tu skandhena śīghram utkṣipya dānavaḥ 
drutaṃ jagāma vimukhaḥ sacandra iva toyadaḥ // HV_58.23
aviṣahyaṃ manyamānaḥ kṛṣṇaṃ dānavapuṃgavaḥ | vahan drutataraṃ prāgād avarohaṇataḥ param | 
sa bhāram asahaṃs tasya rauhiṇeyasya dhīmataḥ 
vavṛdhe sumahākāyaś candrākrānta ivāmbudaḥ // HV_58.24

sa bhāṇḍīravaṭaprakhyaṃ dagdhāñjanagiriprabham 
svaṃ vapur darśayām āsa pralambo dānavottamaḥ // HV_58.25

pañcastabakayuktena mukuṭenārkavarcasā 
dīpyamānānano daityaḥ sūryākrānta ivāmbudaḥ // HV_58.26

mahānano mahāgrīvaḥ umahān antakopamaḥ 
raudraḥ śakaṭacakrākṣo nāmayaṃs caraṇaiḥ kṣitim // HV_58.27

sragdāmalambābharaṇaḥ pralambāmbarabhūṣaṇaḥ 
dhīraḥ pralambaḥ prayayau toyalamba ivāmbudaḥ // HV_58.28

sa jahāraiva vegena rauhiṇeyaṃ mahāsuraḥ 
sāgaropaplavagataṃ kṛtsnaṃ lokam ivāntakaḥ // HV_58.29

hriyamāṇaḥ pralambena sa tu saṃkarṣaṇo yuvā 
uhyamāna ivaikena kālameghena candramāḥ // HV_58.30

sa saṃdigdham ivātmānaṃ mene saṃkarṣaṇas tadā 
daityaskandhagataḥ śrīmān kṛṣṇaṃ cedam uvāca ha // HV_58.31

hriye 'haṃ kṛṣṇa daityena parvatodagravarcasā 
pradarśayitvā mahatīm māyāṃ mānuṣarūpiṇīm // HV_58.32

katham asya mayā kāryaṃ śāsanaṃ duṣṭacetasaḥ 
pralambasya pravṛddhasya darpād dviguṇavarcasaḥ // HV_58.33

tam āha sasmitaṃ kṛṣṇaḥ sāmnā harṣakalena vai 
abhijño rauhiṇeyasya vṛttasya ca balasya ca // HV_58.34

aho 'yaṃ mānuṣo bhāvo vyaktam evānugṛhyate 
yas tvaṃ jaganmayaṃ guhyaṃ guhyād guhyataraṃ gataḥ // HV_58.35

smarārya tanum ātmānam lokānāṃ tvaṃ viparyaye 
avagacchātmanātmānam samudrāṇāṃ samāgame // HV_58.36

purātanānāṃ devānāṃ brahmaṇaḥ salilasya ca 
ātmavṛttapravṛttāni saṃsmarādyaṃ ca vai vapuḥ // HV_58.37

śiraḥ khaṃ te jalaṃ mūrtiḥ kṣamā bhūr dahano mukham 
vāyur lokāyur ucchvāso manaḥsraṣṭā manus tava // HV_58.38

sahasrāsyaḥ sahasrāṅgaḥ sahasracaraṇekṣaṇaḥ 
sahasraśīrṣo viśvātmā śatajihvaḥ śatodaraḥ | 
sahasrapatranābhas tvaṃ sahasrāṃśudharo 'rihā // HV_58.39

yat tvayā darśitaṃ loke tat paśyanti divaukasaḥ 
yat tvayā noktapūrvaṃ hi kas tad anveṣṭum arhati // HV_58.40

yad veditavyaṃ loke 'smiṃs tat tvayā samudāhṛtam 
viditaṃ yat tavaikasya devā api na tad viduḥ // HV_58.41

ātmajaṃ te vapur vyomni na paśyanty ātmasaṃbhavam 
yat tu te kṛtrimaṃ rūpaṃ tad arcanti divaukasaḥ // HV_58.42
yasya caivaṃvidhaṃ rūpaṃ paśyanti tridivaukasaḥ | 
davair na dṛṣṭaś cāntas te tenānanta iti smṛta 
tvaṃ hi sūkṣmo mahān ekaḥ sūkṣmair api durāsadaḥ // HV_58.43

tvayy eva parvatastambhā śāśvatī jagatī sthitā 
acalā prāṇināṃ yonir dhārayaty akhilaṃ jagat // HV_58.44

catuḥsāgarabhogas tvaṃ cāturvarṇyavibhāgavit 
caturyugeśo lokānāṃ cāturhotraphalāśanaḥ // HV_58.45

yathā tvam asi lokānāṃ tathāhaṃ tac ca me matam 
ubhāv ekaśarīrau svo jagadarthe dvidhā kṛtau // HV_58.46
ahaṃ vā śāśvataḥ kṛṣṇas tvaṃ vā śeṣaḥ purātanaḥ | 
lokānāṃ śāśvato devas tvaṃ hi śeṣaḥ sanātanaḥ 
āvayor dehamātreṇa dvidhedaṃ dhāryate jagat // HV_58.47

ahaṃ yaḥ sa bhavān eva yas tvaṃ so 'haṃ sanātanaḥ 
dvāv eva vihitau hy āvām ekadehau mahābalau // HV_58.48

tadāsse mūḍhavat kiṃ tvaṃ prāg enaṃ jahi dānavam 
mūrdhni devaripuṃ deva vajrakalpena muṣṭinā // HV_58.49

saṃsmāritaḥ sa kṛṣṇena rauhiṇeyaḥ purātanam 
sa balena tadā pūrṇas trailokyāntaracāriṇā // HV_58.50
balenāyujyata tadā mahatānyena dīptimān | 
tataḥ pralambaṃ durvṛttaṃ subaddhena mahābhujaḥ 
muṣṭinā vajrakalpena mūrdhni vīraḥ samāhanat // HV_58.51

tasyottamāṅgaṃ sve kāye vikapālaṃ viveśa ha 
tena muṣṭiprahāreṇa kapālaṃ tad dvidhābhavat | 
jānudbhyāṃ jagatīṃ caiva gatāsuḥ sa jagāma ha // HV_58.52

jagatyāṃ vinikīrṇasya tasya rūpam abhūt tadā 
pralambasyāmbarasthasya meghasyeva vidīryataḥ // HV_58.53

tasya bhagnottamāṅgasya dehāt susrāva śoṇitam 
bahugairikasaṃyuktaṃ śailaśṛṅgād ivodakam // HV_58.54

sa nihatya pralambaṃ tu saṃhṛtya balam ātmanaḥ 
paryaṣvajata kṛṣṇaṃ vai rauhiṇeyaḥ pratāpavān // HV_58.55

taṃ tu kṛṣṇaś ca gopāś ca divisthāś ca divaukasaḥ 
tuṣṭuvur nihate daitye jayāśīrbhir mahābalam // HV_58.56

balenāyaṃ hato daityo bālenākliṣṭakarmaṇā 
vicaranty aśarīriṇyo vācaḥ surasamīritāḥ | 
baladeveti nāmasya devaiś coktaṃ divi sthitaiḥ // HV_58.57

balaṃ tu baladevasya tadā bhuvi janā viduḥ 
karmajaṃ nihate daitye devair api durāsade // HV_58

tayoḥ pravṛttayor evaṃ kṛṣṇasya ca balasya ca 
vane vicarator māsau vyatiyātau sma vārṣikau // HV_59.1

vrajam ājagmatus tau tu vraje śuśruvatus tadā 
prāptaṃ śakramahaṃ vīrau gopāṃś cotsavalālasān // HV_59.2

kautūhalād idaṃ vākyaṃ kṛṣṇaḥ provāca tatra vai 
ko 'yaṃ śakramaho nāma yena vo harṣa āgataḥ // HV_59.3

tatra vṛddhatamas tv eko gopo vākyam uvāca ha 
śrūyatāṃ tāta śakrasya yadarthaṃ maha iṣyate // HV_59.4

devānām īśvaraḥ śakro meghānāṃ cārisūdana 
tasya cāyaṃ kratuḥ kṛṣṇa lokapālasya śāśvataḥ // HV_59.5

tena saṃcoditā meghās tasyāyudhavibhūṣitāḥ 
tasyaivājñākarāḥ sasyaṃ janayanti navāmbubhiḥ // HV_59.6

meghasya payaso dātā puruhūtaḥ puraṃdaraḥ 
saṃprahṛṣṭaḥ sa bhagavān prīṇayaty akhilaṃ jagat // HV_59.7

tena saṃpāditaṃ sasyaṃ vayam anye ca mānavāḥ 
vartayāmopabhujjānās tarpayāmaś ca devatāḥ // HV_59.8

devo varṣati lokeṣu tataḥ sasyaṃ pravartate 
pṛthivyāṃ tarpitāyāṃ ca sāmṛtaṃ lakṣyate jagat // HV_59.9

kṣīravatya imā gāvo vatsavatyaś ca nirvṛtāḥ 
tena saṃvardhitā gāvas tṛṇaiḥ puṣṭāḥ sapuṃgavāḥ // HV_59.10

nāsasyā nātṛṇā gāvo na bubhukṣārdito janaḥ 
dṛśyate yatra dṛśyante vṛṣṭimanto balāhakāḥ // HV_59.11

dudoha savitur gā vai śakro divyāḥ payasvalāḥ 
tāḥ kṣaranti navaṃ kṣīraṃ medhyaṃ meghaughadhāritam // HV_59.12

vāyvīritaṃ tu megheṣu karoti ninadaṃ mahat 
javenāvarjitaṃ caiva garjatīti janā viduḥ // HV_59.13

tasya caivohyamānasya vātayuktair balāhakaiḥ 
vajrāśanisamāḥ śabdā bhavanty agamabhedinaḥ // HV_59.14
vajrāśanisamāñ śabdān garjanto gagane sthitāḥ | 
taj jalaṃ vajraniṣpeṣair vimuñcati nabhogatam 
bahubhiḥ kāmagair meghaiḥ śakro bhṛtyair iveśvaraḥ // HV_59.15

kvacid durdinasaṃkāśaiḥ kvacic channābhrasaṃsthitaiḥ 
kvacic chīkaramuktābhaṃ kurvadbhir gaganaṃ ghanaiḥ // HV_59.16
kvacidbhinnāñjanākāraiḥ kvacicchīkaravarṣibhiḥ | maṇḍayaty eva devendro viśvam eva nabho ghanaiḥ | 
evam etat payo dugdhaṃ gobhiḥ sūryasya vāridaḥ 
parjanyaḥ sarvalokānāṃ bhavāya bhuvi varṣati // HV_59.17
yasmāt prāvṛḍ iyaṃ kṛṣṇa śakrasya bhuvi bhāvinī | 
tasmāt prāvṛṣi rājānaḥ sarve śakraṃ mudā yutāḥ 
mahaiḥ sureśam arcanti vayam anye ca mānavāḥ // HV_59.18

gopavṛddhasya vacanaṃ śrutvā śakraparigrahe 
prabhāvajño 'pi śakrasya vākyaṃ dāmodaro 'bravīt // HV_59.19

vayaṃ vanacarā gopa gopā godhanajīvinaḥ 
gāvo 'smaddaivataṃ viddhi girayaś ca vanāni ca // HV_59.20

karṣakāṇāṃ kṛṣir vṛttiḥ paṇyaṃ vipaṇijīvinām 
asmākaṃ gauḥ parā vṛttir etat traividhyam ucyate 
vidyayā yo yayā yuktas tasya sā daivataṃ param // HV_59.21
saiva pūjyārcanīyā ca saiva tasyopakāriṇī | 
yo 'nyasya phalam aśnānaḥ karoty anyasya satkriyām 
dvāv anarthau sa labhate pretya ceha ca mānavaḥ // HV_59.22

kṛṣyantāḥ prathitāḥ sīmāḥ sīmāntaṃ śrūyate vanam 
vanāntā girayaḥ sarve sā cāsmākaṃ gatir dhruvā // HV_59.23

śrūyante girayaś cāpi vane 'smin kāmarūpiṇaḥ 
praviśya tās tās tanavo ramante sveṣu sānuṣu // HV_59.24

bhūtvā kesariṇaḥ siṃhā vyāghrāś ca nakhināṃ varāḥ 
vanāni svāni rakṣanti trāsayanto drumacchidaḥ // HV_59.25

yadā caiṣāṃ vikurvanti te vanālayajīvinaḥ 
ghnanti tān eva durvṛttān pauruṣādena karmaṇā // HV_59.26

mantrayajñaparā viprāḥ sītāyajñāś ca karṣakāḥ 
giriyajñā vayaṃ gopā ijyo 'smābhir girir vane // HV_59.27

tan mahyaṃ rocate gopā giriyajñaṃ vayaṃ vane 
kurmaḥ kṛtvā sukhaṃ sthānaṃ pādape vātha vā girau // HV_59.28

tatra hatvā paśūn medhyān vitatyāyatane kṛte 
sarvaghoṣasya saṃdohaḥ kriyatāṃ kiṃ vicāryate // HV_59.29

taṃ śaratkusumāpīḍāḥ parivārya pradakṣiṇam 
gāvo girivaraṃ sarvās tato yāntu vanaṃ punaḥ // HV_59.30

prāptā kileyaṃ hi gavāṃ svāduvīryatṛṇā guṇaiḥ 
śaratpramuditā ramyā gatameghajalāśayā // HV_59.31

priyakaiḥ puṣpitair gauraṃ śyāmaṃ bāṇavanaiḥ kvacit 
kaṭhoratṛṇam ābhāti nirmayūrarutaṃ vanam // HV_59.32

vimalā vijalā vyomni vibalākā vividyutaḥ 
vivartante jaladharā vimadā iva kuñjarāḥ // HV_59.33

paṭunā meghavātena vārṣikeṇāvakampitāḥ 
parṇotkaraghanāḥ sarve prasādaṃ yānti pādapāḥ // HV_59.34
vinā ca meghanādena nirmayūrarutaṃ vanam | nadyo bahuvidhākārā jalaṃ svacchaṃ vahanti ca | 
sitavarṇāmbudoṣṇīṣaṃ haṃsacāmaravījitam 
pūrṇacandrāmalacchatraṃ sābhiṣekam ivāmbaram // HV_59.35

haṃsair vihasitānīva sumutkuṣṭāni sārasaiḥ 
sarvāṇi tanutāṃ yānti jalāni jaladakṣaye // HV_59.36

cakravākastanataṭāḥ pulinaśroṇimaṇḍalāḥ 
haṃsalakṣaṇahāsinyaḥ patiṃ yānti samudragāḥ // HV_59.37

kumudotphullam udakaṃ tārābhiś catram ambaram 
samam abhyutsmayantīva śarvarīṣv itaretaram // HV_59.38

mattakrauñcāvaghuṣṭeṣu kalamāpakvapāṇḍuṣu 
nirviṣṭaramaṇīyeṣu vaneṣu ramate manaḥ // HV_59.39

puṣkariṇyas taḍāgāni vāpyaś ca vikacotpalāḥ 
kedārāḥ saritaś caiva sarāṃsi ca śriyājvalan // HV_59.40

paṅkajāni ca padmāni tathānyāni sitāni ca 
śriyā jvalatpaṅkajāni tāmrāṇi ca sitāni ca | 
utpalāni ca nīlāni bhejire vārijāṃ śriyam // HV_59.41

madaṃ jahuḥ sitāpāṅgā mandaṃ vavṛdhire 'nilāḥ 
abhavad vyabhramākāśam abhūc ca nibhṛto rṇavaḥ // HV_59.42

ṛtuparyāyaśithilair vṛttanṛttasamujjhitaiḥ 
mayūrāṅgaruhair bhūmir bahunetreva lakṣyate // HV_59.43

svapaṅkamalinais tīraiḥ kāśapuṣpalatākulaiḥ 
haṃsasārasavinyāsair yamunā yāti saṃyatā // HV_59.44

kalamāpakvasasyeṣu kedāreṣu vaneṣu ca 
sasyādā jalajādāś ca mattā viruruvuḥ khagāḥ // HV_59.45

siṣicur yāni jaladā jalena jaladāgame 
tāni śaṣpāṇy abālāni kaṭhinatvaṃ gatāni vai // HV_59.46

tyaktvā meghamayaṃ vāsaḥ śaradguṇavidīpitaḥ 
eṣa vītamale vyomni hṛṣṭo vasati candramāḥ // HV_59.47

kṣīriṇyo dviguṇaṃ gāvaḥ pramattā dviguṇaṃ vṛṣāḥ 
vanānāṃ dviguṇā lakṣmīḥ sasyair guṇavatī mahī // HV_59.48

jyotīṃṣi ghanamuktāni padmavanti jalāni ca 
manāṃsi ca manuṣyāṇāṃ prasādam upayānti vai // HV_59.49

asṛjat savitā vyomni nirmuktajalade bhṛśam 
śaratprajvalitaṃ tejas tīkṣṇaraśmir viśoṣayan // HV_59.50

nīrājayitvā sainyāni niryānti vijigīṣavaḥ 
anyonyarāṣṭrābhimukhāḥ pārthivāḥ pṛthivīkṣitaḥ // HV_59.51

bandhujīvābhitāmrāsu baddhapaṅkavatīṣu ca 
manas tiṣṭhati kāntāsu citrāsu vanarājiṣu // HV_59.52

vaneṣu ca virājante pādapā vanaśobhinaḥ 
asanāh saptaparṇāś ca kovidārāś ca puṣpitāḥ // HV_59.53

iṣusāhvā nikumbhāś ca priyakāḥ svarṇakās tathā 
ikṣusasyā nikupyāś ca priyaṅguś ca viśeṣataḥ | 
sṛmarāḥ picukāś caiva ketakyaś ca samantataḥ // HV_59.54

vrajepu ca viśeṣeṇa gargarodgārahāsiṣu 
śaratprakāśayoṣeva goṣṭheṣv aṭati rūpiṇī // HV_59.55

nūnaṃ tridaśalokasthaṃ meghakālasukhoṣitam 
patatriketanaṃ devaṃ bodhayanti divaukasaḥ // HV_59.56

śarady evaṃ susasyāyāṃ prāptāyāṃ prāvṛṣaḥ kṣaye 
nīlacandrārkavarṇaiś ca racitaṃ bahubhir dvijaiḥ | 
phalaiḥ pravālaiś ca ghanam indracāpaghanopamam | 
bhavanākāraviṭapaṃ latāparam amaṇḍitam | 
viśālamūlāvanataṃ pavanābhogamaṇḍitam | 
arcayāma giriṃ devaṃ gāś caiva saviśeṣataḥ // HV_59.57

sāvataṃsair viṣāṇaiś ca barhāpīḍaiś ca daṃśitaiḥ 
ghaṇṭābhiś ca pralambābhiḥ puṣpaiḥ śāradikais tathā // HV_59.58

śivāya gāvaḥ pūjyantāṃ giriyajñaḥ pravartatām 
pūjyantāṃ tridaśaiḥ śakro girir asmābhir ijyatām // HV_59.59

kāriṣyāmi goyajñaṃ balād api na saṃśayaḥ 
yadāsti mayi vaḥ prītir yadi vā suhṛdo vayam // HV_59.60

gāvo hi pūjyāḥ satataṃ sarveṣāṃ nātra saṃśayaḥ 
syāt tu sāmnā bhavet prītir bhavatāṃ vaibhavāya ca 
tata etan mama vacaḥ kriyatām avicāritam // HV_59.61

dāmodaravacaḥ śrutvā hṛṣṭās te goṣu jīvinaḥ 
tadvāg amṛtam ākhyātaṃ pratyūcur aviśaṅkayā // HV_60.1

tavaiṣā bāla mahatī gopānāṃ harṣavardhinī 
prīṇayaty eva naḥ sarvān buddhir vṛddhikarī nṛṇām // HV_60.2

tvaṃ gatis tvaṃ ratiś caiva tvaṃ vettā tvaṃ parāyaṇam 
bhayeṣv abhayadas tvaṃ nas tvaṃ caiva suhṛdāṃ suhṛt // HV_60.3

tvatkṛte kṛṣṇa ghoṣo 'yaṃ kṣemo muditagokulaḥ 
kṛtsno vasati śāntārir yathā svargagatas tathā // HV_60.4

janmaprabhṛti divyais tair vikrāntair bhuvi duṣkaraiḥ 
boddhavyāc cābhimānāc ca vismitāni manāṃsi naḥ // HV_60.5

balena ca parārdhyena yaśasā vikrameṇa ca 
uttamas tvaṃ ca martyeṣu deveṣv iva puraṃdaraḥ // HV_60.6
pratāpena ca tīkṣṇena dīptyā pūrṇatayāpi ca | uttamas tvaṃ ca martyeṣu deveṣv iva divākaraḥ | 
kāntyā lakṣmyā prasādena vadanena smitena ca 
uttamas tvaṃ ca martyeṣu deveṣv iva niśākaraḥ // HV_60.7

veṣeṇa vapuṣā caiva bālyena caritena ca 
syāt te śaktidharas tulyo na tu kaścana mānuṣaḥ // HV_60.8

yat tvayābhihitaṃ vākyaṃ giriyajñaṃ prati prabho 
kas tal laṅghayituṃ śakto velām iva mahodadheḥ // HV_60.9

sthitaḥ śakramahas tāta śrīmān girimahas tv ayam 
tvatpraṇīto 'dya gopānāṃ gavāṃ hetoḥ pravartatām // HV_60.10

bhojanāny upakalpyantāṃ payasaḥ peśalāni ca 
kumbhāś ca viniveśyantām udapāneṣu śobhanāḥ 
lehyasya pāyasasyārthe droṇyaś ca vipulāyatāḥ // HV_60.11

bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca tat sarvam upanīyatām 
bhājanāni ca māṃsasya nyasyantām odanasya ca 
trirātraṃ caiva saṃdohaḥ sarvaghoṣasya gṛhyatām // HV_60.12

viśasyantāṃ ca paśavo bhojyā ye mahiṣādayaḥ 
pravartatāṃ ca yajño 'yaṃ sarvagopasusaṃkulaḥ // HV_60.13

ānandajanano ghoṣo mahān muditagokulaḥ 
tūryapraṇādaghoṣaiś ca vṛṣabhāṇāṃ ca garjitaiḥ // HV_60.14

hambhāravaiś ca vatsānāṃ gopānāṃ harṣavardhanaḥ 
dadhihrado ghṛtāvartaḥ payaḥkulyāsamākulaḥ // HV_60.15

māṃsarāśipraklṛptāḍhyaḥ prakāśaudanaparvataḥ 
saṃprāvartata yajñaḥ sa girer gobhiḥ samākulaḥ 
tuṣṭagopajanākīrṇo gopanārīmanoharaḥ // HV_60.16
bhakṣyāṇāṃ rāśayas tatra śataśaś copakalpitāḥ | gandhamālyaiś ca vividhair dhūpair uccāvacais tathā | 
athādhiśritaparyante paryāpte yajñasaṃvidhau 
yajñaṃ gires tithau saumye cakrur gopā dvijaiḥ saha // HV_60.17

yajanānte tad annaṃ tu tat payo dadhi cottamam 
māṃsaṃ ca māyayā kṛṣṇo girir bhūtvā samaśnute // HV_60.18
īdṛśaṃ hy abhavat tatra gopānāṃ bharatarṣabha | 
tarpitāś cāpi viprāgryās tuṣṭāḥ saṃpūrṇabhojanāḥ 
uttasthuḥ prītamanasaḥ svasti vācya yathāsukham // HV_60.19

bhuktvā cāvabhṛte kṛṣṇaḥ payaḥ pītvā ca kāmataḥ 
saṃtṛpto 'smīti divyena rūpeṇa prajahāsa vai // HV_60.20
prajahāsa girer mūrdhni sthitaḥ kamalalocanaḥ | 
taṃ gopāḥ parvatākāraṃ divyasraganulepanam 
girimūrdhni sthitaṃ dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ jagmuḥ pradhānataḥ // HV_60.21

bhagavān api tenaiva rūpeṇāc chāditaḥ prabhuḥ 
saha taiḥ praṇato gopair vavandātmānam ātmanā // HV_60.22

tam ūcur vismitā gopā devaṃ girivare sthitam 
bhagavaṃs tvadvaśe yuktā dāsāḥ kiṃ kurma kiṃkarāḥ // HV_60.23

sa uvāca tato gopān giriḥ suprabhayā girā 
adyaprabhṛti yājyo 'haṃ goṣu yady asti vo dayā // HV_60.24

ahaṃ vaḥ prathamo devaḥ sarvakāmakaraḥ śivaḥ 
mama prabhāvāc ca gavām ayutāny eva bhokṣyatha // HV_60.25

śivas ca vo bhaviṣyāmi madbhaktānāṃ vane vane 
raṃsye ca saha yuṣmābhir yathā divigatas tathā // HV_60.26

ye ceme prathitā gopā nandagopādayaḥ sthitāḥ 
eṣāṃ prītaḥ prayacchāmi gopānāṃ vipulaṃ dhanam // HV_60.27

paryāpnuvantu māṃ kṣipraṃ gāvo vatsasamākulāḥ 
evaṃ mama parā prītir bhaviṣyati na saṃśayaḥ // HV_60.28

tato nīrājanārthaṃ vai vṛndaśo gokulāni ca 
parivavrur girivaraṃ savṛṣāṇi sahasraśaḥ // HV_60.29

tā gāvaḥ prasnutā vatsaiḥ sāpīḍastabakāṅgadāḥ 
sasragāpīḍaśṛṅgāgrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // HV_60.30

anujagmuś ca gopālāḥ kālayanto dhanāni ca 
bhakticchedānuliptāṅgā raktapītāsitāmbarāḥ // HV_60.31

mayūracitrāṅgadino bhujaiḥ praharaṇāvṛtaiḥ 
mayūrapatravṛntānāṃ keśabandhaiḥ suyojitaiḥ 
babhrājur adhikaṃ gopāḥ samavāye tadādbhute // HV_60.32

anye vṛṣān āruruhur nṛtyanti smāpare mudā 
gopālās tv apare gāś ca jagṛhur vegagāminaḥ // HV_60.33

tasmin paryāyanirvṛtte gavāṃ nīrājanotsave 
antardhānaṃ jagāmāśu tena dehena so giriḥ // HV_60.34

kṛṣṇo 'pi gopasthito viveśa vrajam eva ha 
giriyajñapravṛttena tenāścaryeṇa vismitaḥ // HV_60.35
gopāḥ sabālavṛddhā vai tuṣṭuvur mudhusūdanam (sic) | nṛtyaṃ gītaṃ prakurvāṇāḥ sahakṛṣṇā vrajaṃ yayuḥ | 
mahe pratihate śakraḥ sakrodhas tridaśeśvaraḥ 
saṃvartakaṃ nāma gaṇaṃ toyadānām athābravīt // HV_61.1

bho balāhakamātaṅgāḥ śrūyatāṃ mama bhāṣitam 
yadi vo matpriyaṃ kāryaṃ rājabhaktipuraskṛtam // HV_61.2

ete vṛndāvana gatā dāmodaraparāyaṇāḥ 
nandagopādayo gopā vidviṣanti mamotsavam // HV_61.3

ājīvo yaḥ paras teṣāṃ gopatvaṃ ca yataḥ smṛtam 
tā gāvaḥ saptarātreṇa pīḍyantāṃ vṛṣṭimārutaiḥ // HV_61.4

airāvatagataś cāham svayam evāmbu dāruṇam 
srakṣyāmi vṛṣṭiṃ vātaṃ ca vajrāśanisamaprabham // HV_61.5

bhavadbhiś caṇḍavarṣeṇa caratā mārutena ca 
hatās tāḥ savrajā gāvas tyakṣyanti bhuvi jīvitam // HV_61.6

evam ājñāpayām āsa sa sarvāñ jaladān prabhuḥ 
pratyāhate vai kṛṣṇena śāsane pākaśāsanaḥ // HV_61.7
mahe pratihate viṣṇoḥ śāsanāt pākaśāsanaḥ | 
tatas te jaladāḥ kṛṣṇā ghoranādā bhayāvahāḥ 
ākāśaṃ chādayāmāsuḥ sarvataḥ parvatopamāḥ // HV_61.8

vidyutsaṃpātajananāḥ śakracāpavibhūṣitāḥ 
timirāvṛtam ākāśaṃ cakrus te jaladās tadā // HV_61.9

gajā ivānye saṃsaktāḥ kecin makaravarcasaḥ 
nāgā ivānye gagane cerur jaladapuṃgavāḥ // HV_61.10

te 'nyonyavapuṣā baddhā nāgayūthāyutopamāḥ 
durdinaṃ vipulaṃ cakruś chādayanto nabhas talam // HV_61.11

nṛhastanāgahastānāṃ veṇūnāṃ caiva sarvaśaḥ 
sthūlanāgoruhastānāṃ satataṃ sarvatodiśam | 
dhārābhis tulyarūpābhir vavṛṣus te balāhakāḥ // HV_61.12

samudraṃ menire taṃ hi kham ārūḍhaṃ nṛcakṣuṣaḥ 
durvigāhyam aparyantam agādhaṃ durdinaṃ mahat // HV_61.13

na saṃpatanti khagamā dudruvur mṛgajātayaḥ 
parvatābheṣu megheṣu khe nadatsu samantataḥ // HV_61.14

suptasūryendusadṛśe meghair nabhasi dāruṇaih 
ativṛṣṭena lokasya virūpam abhavad vapuḥ // HV_61.15

meghaughair niṣprabhākāram adṛśyagrahatārakam 
candrasūryāṃśurahitaṃ khaṃ babhūvātiniṣprabham // HV_61.16

vāriṇā meghamuktena mucyamānena cāsakṛt 
meghayuktena vātena ghūrṇitam viśvatomukham | 
ābabhau sarvatas tatra bhūmis toyamayī yathā // HV_61.17

vinedur barhiṇas tatra stokakālparutāḥ khagāḥ 
vivṛddhiṃ nimnagā yātāḥ plavagāḥ saṃplavaṃ gatāḥ // HV_61.18

garjitena ca meghānāṃ parjanyaninadena ca 
tarjitānīva kampante tṛṇāni tarubhiḥ saha // HV_61.19

prāpto 'ntakālo lokānāṃ prāptā caikārṇavā mahī 
iti gopagaṇā vākyaṃ vyāharanti bhayārditāḥ // HV_61.20
tenotpātāmbuvarṣeṇa gāvo viprahatā bhṛśam | 
hambhāravaiḥ krandamānā na celuḥ stambhitopamāḥ 
niṣkampasakthiśravaṇā niṣprayatnakhurānanāḥ 
hṛṣṭalomārdratanavaḥ kṣāmakukṣipayodharāḥ // HV_61.21

kāścit prāṇān jahuḥ śrāntā nipetuḥ kāścid āturāḥ 
kāścit savatsāḥ patitā gāvaḥ śīkaravejitāḥ // HV_61.22

kāścid ākramya kroḍena vatsāṃś tiṣṭhanti mātaraḥ 
vimukhāḥ śrāntasakthyaś ca nirāhārāḥ kṛśodarāḥ // HV_61.23

petur ārtā vepamānā gāvo varṣaparājitāḥ 
vatsāś conmukhakā bālā dāmodara mukhāḥ sthitāḥ 
trāhīti vadanair dīnaiḥ kṛṣṇam ūcur ivārtavat // HV_61.24
gavāṃ paśya mahābāho vedanāṃ paramāturāḥ | 
gavāṃ tatkadanaṃ dṛṣṭvā durdināgamajaṃ bhayam 
gopāṃś cāsannavadanān kopaṃ kṛṣṇaḥ samādadhe // HV_61.25
gāś cāpi paramāturāḥ |roṣatāmrekṣaṇaḥ śrīmān |aho dhārṣṭyaṃ surapater mām anādṛtya saṃprati | gavāṃ vadhaḥ kṛtas tasya gopānāṃ ca tathā kṛtaḥ | 
sa cintayitvā saṃrabdho dṛṣṭo yogo gavām iti 
ātmānam ātmanā vākyam idam āha priyaṃvadaḥ // HV_61.26

adyāham imam utpāṭya sakānanavanaṃ girim 
kalpayeyaṃ gavāṃ sthānaṃ varṣatrāṇāya durdharam // HV_61.27

ayaṃ dhṛto mayā śailo bhūmīgṛhanibhopamaḥ 
trāsyante savrajā gāvo madvaśyaś ca bhaviṣyati // HV_61.28

evaṃ sa cintayitvā tu viṣṇuḥ satyaparākramaḥ 
ity uktvaikena hastena kṛtvā govardhanācalam | 
dadhāra līlayā kṛṣṇaś chatrākam iva bālakaḥ | 
bāhvor balaṃ darśayiṣyan samīpaṃ taṃ mahīdharam 
dorbhyāṃ utpāṭayāmāsa kṛṣṇo girir ivāparaḥ // HV_61.29
samūlaviṭapaskandhaś cacāla sa mahāgiriḥ | ghaṇāghaṇakṛtaḥ śailaḥ saprāṇa iva niḥśvasan | 
sa dhṛtaḥ saṃgato meghair giriḥ savyena pāṇinā 
gṛhabhāvaṃ gatas tatra gṛhākāreṇa varcasā // HV_61.30

bhūmer utpāṭyamānasya tasya śailasya sānuṣu 
śilāḥ praśithilāś celur niṣpetuś ca sapādapāḥ // HV_61.31
rakṣiṣyan godhanaṃ viṣṇur gopānāṃ gopatir hariḥ | gomadhyasthitagovindo gopān rakṣan sagokulān || dadhāra godhanaṃ viṣṇur godharaṃ ca vilambayan | gopān vismāpayan gopo gomārge saṃsthito hariḥ | ādyaṃ vapuś ca gṛhṇāno lokānām īśvareśvaraḥ || vyarthaṃ cakāra govindo godharasya samīhitam | govardhanasyāsya gireḥ khe khaṇāyitavigrahaḥ | 
śikharair ghūṇamānaiś ca sīdamānaiś ca sarvataḥ 
vidhṛtaiś cocchritaiḥ śṛṅgair agamaḥ khagamo 'bhavat // HV_61.32

calatprasravaṇaiḥ pārśvair meghaughair ekatāṃ gataiḥ 
bhidyamānāśmanicayaś cacāla dharaṇīdharaḥ // HV_61.33

na meghānāṃ pravṛṣṭānāṃ na śailasyāśmavarṣiṇaḥ 
vāyoś ca ghūrṇamānasya vidyutāṃ bhramatām api | 
viṣṇutejobhibhūtānām adṛśyanta vapūṃṣi ca | 
vividus te janā rūpaṃ vāyos tasya ca garjataḥ // HV_61.34

meghaiḥ śikharasaṃdhānair jalaprasravaṇānvitaiḥ 
miśrīkṛta ivābhāti girir uddāmabarhiṇaḥ // HV_61.35

āpluto 'yaṃ giriḥ pakṣair iti vidyādharoragāḥ 
gandharvaṛṣayaś caiva vāco muñcanti susvarāḥ // HV_61.36

sa kṛṣṇatalavinyasto muktamūlaḥ kṣites talāt 
rītīr nirvartayāmāsa kāñcanāñ janarājatīḥ // HV_61.37

kānicic chāditānīva saṃkīrṇārdhāni kānicit 
girer meghaṃ praviṣṭāni tasya śṛṅgāṇi cābhavan // HV_61.38

giriṇā kampyamānena kampitānāṃ tu śākhinām 
puṣpam uccāvacaṃ bhūmau vyaśīryata samantataḥ // HV_61.39

niḥsṛtāḥ pṛthumūrdhānaḥ svastikārdhavibhūṣitāḥ 
dvijihvapatayaḥ kruddhāḥ khecarāḥ khe samantataḥ // HV_61.40

ārtiṃ jagmuḥ khagagaṇā varṣeṇa ca bhayena ca 
utpatyotpatya gaganāt punaḥ petur avāṅmukhāḥ // HV_61.41

rejuś cāroṣitāḥ siṃhāḥ sajalā iva toyadāḥ 
gargarā iva mathyanto neduḥ śārdūlapuṃgavāḥ // HV_61.42

viṣamaiś ca samībhūtaiḥ samaiś cātyantadurgamaiḥ 
vyāvṛttadehaḥ sa girī ramya evopalakṣyate // HV_61.43

abhivṛṣṭasya tair meghais tasya rūpaṃ babhūva ha 
stambhitasyeva rudreṇa tripurasya vihāyasi // HV_61.44

bāhudaṇḍena kṛṣṇasya vidhṛtaṃ sumahat tadā 
nīlābhrapaṭalac channaṃ tadgiricchatram ābabhau // HV_61.45

svapnāyamāno jaladair nimīlitaguhāmukhaḥ 
bāhūpadhāne kṛṣṇasya prasupta iva khe giriḥ // HV_61.46

nirvihaṃgarutair vṛkṣair nirmayūrarutair vanaiḥ 
nirālamba ivābhāti giriḥ sa śikharair vṛtaḥ // HV_61.47

paryastair ghūrṇamānaiś ca pracaladbhiś ca sānubhiḥ 
sajvarāṇīva śailasya vanāni śikharāṇi ca // HV_61.48

uttamāṅgagatās tasya meghāḥ pavanavāhanāḥ 
tvaryamāṇā mahendreṇa toyaṃ mumucur akṣayam // HV_61.49

sa lambamānaḥ kṛṣṇasya bhujāgre saghano giriḥ 
cakrārūḍha ivābhāti deśo nṛpatipīḍitaḥ // HV_61.50

sa meghanicayas tasthau giriṃ taṃ parivārya ha 
puraṃ puraskṛtya yathā sphīto janapado mahān // HV_61.51

niveśya taṃ kare śailaṃ tulayitvā ca sasmitam 
provāca goptā gopānāṃ prajāpatir iva sthitaḥ // HV_61.52

etad devair asaṃbhāvyaṃ divyena vidhinā mayā 
kṛtaṃ girigṛhaṃ gopā nivātaśaraṇaṃ gavām // HV_61.53
na trāsa iha vaḥ kāryo maddhastād dhi nipātane | vātavarṣabhayenālaṃ tattrāṇaṃ vihitaṃ hi vaḥ | 
kṣipraṃ viśantu yūthāni gavām iha hi śāntaye 
nivāteṣu ca deśeṣu nivasantu yathāsukham 
yathāvrajaṃ yathāyūthaṃ yathāsāraṃ ca vai sukham // HV_61.54

vibhajyatām ayaṃ deśaḥ kṛto varṣanivāraṇaḥ 
śailotpāṭanabhūr eṣā mahatī nirmitā mayā 
yuthaśaś ca vibhajyātha vasadhvaṃ gopasattamāḥ | 
pañcakrośapramāṇena krauśaikaṃ vistaro mahān | 
trailokyam apy utsahate grasituṃ kiṃ punar vrajam // HV_61.55

tataḥ kilakilāśabdo gavāṃ hambhāravāśritaḥ 
gopānāṃ tumulo jajñe meghanādaś ca bāhyataḥ // HV_61.56

praviśanti tato gāvo gopair yūthaprakalpitāḥ 
tasya śailasya vipulaṃ pradaraṃ gahvarodaram // HV_61.57

kṛṣṇo 'pi mūle śailasya śailastambha ivocchritaḥ 
dadhāraikena hastena śailaṃ priyam ivātithim // HV_61.58

tato vrajasya bhāṇḍāni yuktāni śakaṭāni ca 
viviśur varṣabhītāni tad gṛhaṃ girinirmitam // HV_61.59

atidaivaṃ tu kṛṣṇasya dṛṣṭvā tat karma vajrabhṛt 
mithyāpratijño jaladān vārayāmāsa vai vibhuḥ // HV_61.60

saptarātre tu nirvṛtte dharaṇyāṃ vigatotsave 
jagāma saṃvṛto meghair vṛtrahā svargam uttamam // HV_61.61

nivṛtte saptarātre tu tiṣye skanne śatakratau 
gatābhre vimale vyomni divase dīptabhāskare // HV_61.62

gāvas tenaiva mārgeṇa parijagmur gataśramāḥ 
khaṃ ca sthānaṃ tato ghoṣaḥ pratyayāt punar eva saḥ // HV_61.63

kṛṣṇo 'pi taṃ giriśreṣṭhaṃ svasthāne sthāvarātmavān 
prīto niveśayāmāsa dhruvāya varado vibhuḥ // HV_61.64

dhṛtaṃ govardhanaṃ dṛṣṭvā paritrātaṃ ca gokulam 
kṛṣṇasya darśanaṃ śakro rocayāmāsa vismitaḥ // HV_62.1

sa nirjalāmbudākāraṃ mattaṃ madajalokṣitam 
āruhyairāvataṃ nāgam ajagāma mahītalam // HV_62.2

sa dadarśopaviṣṭaṃ vai govardhanaśilātale 
kṛṣṇam akliṣṭakarmāṇaṃ puruhūtaḥ puraṃdaraḥ // HV_62.3

taṃ dṛśya bālaṃ mahatā tejasā dīptam avyayam 
gopaviṣadharaṃ viṣṇuṃ parijajñe puraṃdaraḥ // HV_62.4

tālastambhavanaśyāmaṃ sa taṃ śrīvatsalakṣaṇam 
paryāptanayanaḥ śakraḥ sarvair netrair udaikṣata // HV_62.5

dṛṣṭvā cainaṃ śriyā juṣṭaṃ martyaloke 'maropamam 
surāṇāṃ kāryasiddhyarthaṃ nityaṃ karmasu niṣṭhitam | 
sūpaviṣṭaṃ śilāpṛṣṭe śakraḥ sa vrīḍito 'bhavat // HV_62.6

tasyopaviṣṭasya sukham pakṣābhyāṃ pakṣipuṃgavaḥ 
antardhānagataś chāyām cakāroragabhojanaḥ // HV_62.7
chāyayā ca tayā yuktaṃ keśavaṃ yajñarūpiṇam | 
taṃ vivikte nagagataṃ lokavṛttāntatatparam 
upatasthe gajaṃ hitvā kṛṣṇaṃ balaniṣūdanaḥ // HV_62.8

sa samīpagatas tasya divyasraganulepanaḥ 
rarāja devarājo vai vajrapūrṇakaraḥ prabhuḥ // HV_62.9

kirīteṇārkavarṇena vidyudvidyotakāriṇā 
kuṇḍalābhyāṃ sa divyābhyāṃ satataṃ śobhitānanaḥ | 
pañcastabakalambena devabhūṣaṇabhūṣitaḥ || 
sahasrapatrakāntena dehabhūṣaṇakāriṇā | 
īkṣamāṇaḥ sahasreṇa netrāṇāṃ kāmarūpiṇām | 
tridaśājñāpanārthena meghanirghoṣakāriṇā | 
praṇāma akaroc chakraḥ kṣantavyam iti cābravīt | 
tuṣṭāva ca hariṃ viṣṇuṃ gopaveṣavibhūṣitam || 
namas te devadeveśa bhūtabhāvanabhāvana | 
hiraṇyaretase tubhyaṃ namaḥ somapradāyine || 
namo vedaikatattvārtha tannibodhana bodhana | 
namaḥ praṇavavācyāya vācakāya namo namaḥ || 
namas te viśvarūpāya namo lokahitāya te | 
namo gopavirūpāya namo godharadhāriṇe || 
namaḥ purāṇarūpāya namas te madhusūdana || 
kiṃ vānena jagannātha namaskāreṇa keśava | 
yā yās tu devadevasya mūrtayo mūrtimattara | 
namas tābhyas tathā viṣṇo sarvābhyaḥ sarvakāmada || 
kṣantavyaṃ mama deveśa kṛtaṃ gopālanandana | 
ajñānād etha vā jñānād roṣād vā yadunandana || 
samartheṣv asamartheṣu roṣaḥ prasphurati prabho | 
na kenacid bhavāñ śāsyaḥ śāstā sarvasya vai prabho || 
tvannimittam idaṃ sarvam aindraṃ mama sudurlabham | 
tvatprasādaj jagannātha devānām īśvaro yataḥ || 
tataś ca devadeveśa kṣantavyaṃ dāsa ity aham | 
ity uktvātha punar vākyaṃ vyājahāra śacīpatiḥ || 
kṛṣṇaṃ kamalapatrākṣam abālaṃ bālarūpiṇam | 
atasīpuṣpasaṃkāśaṃ śrīvatsakṛtalakṣaṇam | 
upaviṣṭaṃ śilāpṛṣṭhe kṛtvā karmātimānuṣam || 
na hi dāseṣu kopo 'sti svāmināṃ svāmisattama | 
atha divyena madhuram vyājahāra svareṇa tam // HV_62.10

kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho jñātīnāṃ nandivardhana 
atidaivaṃ kṛtaṃ karma tvayā prītimatā gavām // HV_62.11

mayā sṛṣṭeṣu megheṣu yugāntāvartakāriṣu 
yat tvayā rakṣitā gāvas tenāsmi paritoṣitaḥ // HV_62.12

svāyaṃbhuvena yogena yac cāyaṃ parvatottamaḥ 
dhṛto veśma ivākāśe ko hy etena na vismayet // HV_62.13

pratiṣiddhe mama mahe mayeyaṃ ruṣitena vai 
ativṛṣṭiḥ kṛtā kṛṣṇa gavāṃ vai saptarātrikī // HV_62.14

sā tvayā pratiṣiddheyaṃ meghavṛṣṭir durāsadā 
devaiḥ sadānavagaṇair durnivāryā mayi sthite // HV_62.15

aho me supriyaṃ kṛṣṇa yat tvaṃ mānuṣadehavān 
samagraṃ vaiṣṇavaṃ tejo vinigūhasi roṣitaḥ // HV_62.16

sādhitaṃ devatānāṃ hi manye 'haṃ kāryam avyayam 
tvayi mānuṣyam āpanne yuktenaivaṃ svatejasā // HV_62.17

setsyate vīra kāryārtho na kiṃcit parihāsyate 
devānām yad bhavān netā sarvakāryapurogamaḥ // HV_62.18

ekas tvam asi lokānāṃ devānāṃ ca sanātanaḥ 
dvitīyaṃ nānupaśyāmi dhuraṃ yas te samudvahet // HV_62.19

yathā hi puṃgavaḥ śreṣṭho magne dhuri niyujyate 
evaṃ tvam asi devānāṃ magnānāṃ dvijavāhana // HV_62.20

tvaccharīragataṃ kṛṣṇa jagatpraharaṇaṃ tv idam 
brahmaṇā sādhu nirdiṣṭaṃ dhātubhya iva kāñcanam // HV_62.21

svayaṃ svayaṃbhūr bhagavān buddhyātha vayasāpi vā 
na tvānugantuṃ śakto vai paṅgur drutagatiṃ yathā // HV_62.22

stāṇubhyo himavāñ śreṣṭho hradānāṃ varuṇālayaḥ 
garutmān pakṣiṇāṃ śreṣṭho devatānāṃ bhavān varaḥ // HV_62.23

apām adhastāl loko vai tasyopari mahīdharāḥ 
nāgānām upariṣṭād bhūḥ pṛthivyupari mānuṣāḥ // HV_62.24

manuṣyalokād ūrdhvaṃ tu khagānāṃ gatir ucyate 
ākāśasyopari ravir dvāraṃ svargasya bhānumān // HV_62.25

devalokaḥ paras tasmād vimānagahano mahān 
yatrāhaṃ kṛṣṇa devānām aindre vinihitaḥ pade // HV_62.26
tvayā hi lokanāthena viṣṇunā prabhaviṣṇunā | 
svargād ūrdhvaṃ brahmaloko brahmarṣigaṇasevitaḥ 
tatra somagatiś caiva jyotiṣāṃ ca mahātmanām // HV_62.27

tasyopari gavāṃ lokaḥ sādhyās taṃ pālayanti hi 
sa hi sarvagataḥ kṛṣṇa mahākāśagato mahān // HV_62.28

uparyupari tatrāpi gatis tava tapomayī 
yāṃ na vidmo vayaṃ sarve pṛcchanto 'pi pitāmaham // HV_62.29
pitāmaho 'pi bhagavāṃs tvatprasādād yadṛcchayā | yāṃ yoganiratā viṣṇo bhajante brahmavādinaḥ | 
lokas tv arvāg duṣkṛtināṃ nāgalokas tu dāruṇaḥ 
pṛthivī karmaśīlānāṃ kṣetraṃ sarvasya karmaṇaḥ // HV_62.30

kham asthirāṇāṃ viṣayo vāyunā tulyavṛttinām 
gatiḥ śamadamāḍhyānāṃ svargaḥ sukṛtakarmaṇām // HV_62.31

brāhme tapasi yuktānāṃ brahmalokaḥ parā gatiḥ 
gavām eva hi goloko durārohā hi sā gatiḥ // HV_62.32

sa tu lokas tvayā kṛṣṇa sīdamānaḥ kṛtātmanā 
dhṛto dhṛtimatā vīra nighnatopadravaṃ gavām // HV_62.33

tad ahaṃ samanuprāpto gavāṃ vākyena coditaḥ 
brahmanaś ca mahābhāga gauravāt tava cāgataḥ // HV_62.34

ahaṃ bhūtapatiḥ kṛṣṇa devarājaḥ puraṃdaraḥ 
aditer garbhaparyāye pūrvajas te purātanaḥ // HV_62.35

tejas tejasvinaś caiva yat te darśitavān aham 
megharūpeṇa tat sarvaṃ kṣantum arhasi me vibho // HV_62.36

evaṃ kṣāntamanāḥ kṛṣṇa svena saumyena tejasā 
brahmaṇaḥ śṛṇu me vākyaṃ gavāṃ ca gajavikrama // HV_62.37

āha tvā bhagavān brahmā gāvaś cākāśagā divi 
karmabhis toṣitā divyais tava saṃrakṣaṇādibhiḥ // HV_62.38

bhavatā rakṣitā gāvo gobhir lokāś ca rakṣitāḥ 
yad vayaṃ puṃgavaiḥ sārdhaṃ vardhāmaḥ prasavais tathā // HV_62.39

karṣakān puṃgavair vāhyair medhyena haviṣā surān 
śriyaṃ śakṛtpavitreṇa tarpayiṣyāma kāmagāḥ // HV_62.40

tad asmākaṃ gurus tvaṃ hi prāṇadaś ca mahābala 
adyaprabhṛti no rājā tvam indro vai bhaviṣyasi // HV_62.41

tasmāt tvaṃ kāñcanaiḥ pūrṇair divyasya payaso ghaṭaiḥ 
ebhis tvam abhiṣicyasva mayā hastāvanāmitaiḥ // HV_62.42

ahaṃ kilendro devānāṃ tvaṃ gavām indratāṃ gataḥ 
govinda iti lokās tvāṃ stoṣyanti bhuvi śāśvatam // HV_62.43

mamopari yathendras tvam sthāpito gobhir īśvaraḥ 
upendra iti kṛṣṇa tvām gāsyanti divi devatāḥ // HV_62.44

ye ceme vārṣikā māsāś catvāro vihitā mama 
eṣām ardhaṃ prayacchāmi śaratkālaṃ tu paścimam // HV_62.45

varṣārdhe ca dhvajo nityaṃ tataḥ pūjām avāpsyati 
mamāmbuprabhavaṃ darpaṃ tadā tyakṣyanti barhinaḥ // HV_62.46

alpavīryamadāś caiva ye cānye meghanādinaḥ 
śāntiṃ sarve gamiṣyanti jalakālavicāriṇaḥ // HV_62.47

triśaṅkvagastyacaritām āśāṃ ca vicariṣyati 
sahasraraśmir ādityas tāpayan svena tejasā // HV_62.48

tataḥ śaradi yuktānāṃ maunamūkeṣu barhiṣu 
yāvat sukhatarais toyair vipluteṣu pluteṣu ca // HV_62.49
haṃsasārasapūrṇeṣu nadīnāṃ pulineṣu ca | 
mattakrauñcapraṇādeṣu matteṣu vṛṣabheṣu ca 
goṣu caiva prahṛṣṭāsu kṣarantīṣu payo bahu // HV_62.50

nivṛtteṣu ca megheṣu niryātya jagato jalam 
ākāśe śastrasaṃkāśe haṃseṣu vicaratsu ca // HV_62.51

jātapadmeṣu toyeṣu vāpīṣu ca saritsu ca 
taḍāgeṣu ca kānteṣu toyeṣu vimaleṣu ca | 
kalamāvanatāgrāsu pakvakedārapaṅktiṣu // HV_62.52

madhyasthaṃ salilārambhaṃ kurvantīṣu nadīṣu ca 
sasasyāyāṃ ca sīmāyāṃ manoharyāṃ muner api // HV_62.53

pṛthivyāṃ pṛthurāṣṭrāyāṃ ramāyāṃ varṣasaṃkṣaye 
śrāmatsu paṅktimārgeṣu phalavatsu tṛṇeṣu ca 
ikṣumatsu ca deśeṣu pravṛtteṣu makheṣu ca // HV_62.54

tataḥ pravartsyate puṇyā śaratsuptotthite tvayi 
loke 'smin kṛṣṇa nikhile yathaiva tridive tathā // HV_62.55

narās tvāṃ caiva māṃ caiva dhvajākārāsu yaṣṭiṣu 
mahendraś cāpy upendraś ca mahīyetāṃ mahītale // HV_62.56

ye cāvayoḥ sthitā vṛtte mahendropendrasaṃjñite 
mānavāḥ praṇamiṣyanti teṣāṃ nāsty anayāgamaḥ // HV_62.57
svargalokādayānīya maṇipīṭhaṃ surādhipaḥ | niveśya kṛṣṇaṃ ratnaiḥ prāṅ+ +muktādyair abhiṣecayat | kṛtvā nīrājanaṃ divyair alaṃkṛtya ca bhūṣaṇaiḥ | 
tataḥ śakras tu tān gṛhya ghaṭān divyapayodharān 
abhiṣekeṇa govindaṃ yojayāmāsa yogavit // HV_62.58

dṛṣṭvā tam abhiṣicyantaṃ gāvas tāḥ saha yūthapaiḥ 
stanaiḥ prasnavasaṃyuktaiḥ siṣicuḥ kṛṣṇam avyayam // HV_62.59

meghāś ca divi muktābhiḥ sāmṛtābhiḥ samantataḥ 
siṣicus toyadhārābhir abhiṣicyantam avyayam // HV_62.60

vanaspatīnāṃ sarveṣāṃ susrāvendunibhaṃ payaḥ 
vavarṣuḥ puṣpavarṣaṃ ca nedus tūryāṇi cāmbare // HV_62.61

stuvanti munayaḥ sarve vāgbhir mantraparāyaṇāḥ 
vasiṣṭho vāmadevaś ca jābālir atha kāśyapaḥ | 
viśvāmitro bharadvājaḥ kaṇvo 'trir bhagavān prabhuḥ | 
ete ca munayaḥ sarve siddhāś ca paramarṣayaḥ | 
ekārṇavavimuktaṃ ca dadhāra vasudhā vapuḥ // HV_62.62

prasādaṃ sāgarā jagmur vavur vātā jagaddhitāḥ 
ītayaḥ praśamaṃ jagmur jagmur nirvairatāṃ nṛpāḥ // HV_62.63
kṛṣṇe 'bhiṣita etāni sarvāṇi kurunandana | nirvairāṇyabhavaṃs tāta krūrāṇy api nisargataḥ | 
mārgastho vibabhau bhānuḥ somo yogena saṃgataḥ 
pravālapuṣpaśabalāḥ phalavantaś ca pādapāḥ // HV_62.64

madaṃ prasusruvur nāgā yātās toṣaṃ vane mṛgāḥ 
alaṃkṛtā gātraruhair vātubhir bhānti parvatāḥ // HV_62.65

devalokopamo lokas tṛpto 'mṛtasutarpitaḥ 
āsīt kṛṣṇābhiṣeke hi divyasvargarasokṣitaḥ // HV_62.66

abhiṣiktaṃ tu taṃ gobhiḥ śakro govindam avyayam 
divyaśuklāmbaradharam devarājo 'bravīd idam // HV_62.67

eṣa me prathamaḥ kṛṣṇa niyogo goṣu yaḥ kṛtaḥ 
śrūyatāmaparaṃ cāpi mamāgamanakāraṇam // HV_62.68

kṣipraṃ saṃsādhyatāṃ kaṃsaḥ keśī ca turagādhamaḥ 
ariṣṭaś ca madāviṣṭo rājarājyaṃ tataḥ kuru // HV_62.69

pitṛṣvasari jātas te mamāṃśo 'ham iva sthitaḥ 
sa te rakṣyaś ca mānyaś ca sakhye ca viniyujyatām // HV_62.70

tvayā hy anugṛhītaḥ sa tava vṛttānuvartakaḥ 
tvadvaśe vartamānaḥ sa prāpsyate vipulaṃ yaśaḥ // HV_62.71

bhāratasya ca vaṃśasya sa variṣṭho dhanurdharaḥ 
bhaviṣyaty anurūpaś ca tvām ṛte na ca raṃsyate // HV_62.72

bhārataṃ tvayi cāsaktaṃ tasmiṃś ca puruṣottame 
ubhābhyām api saṃyoge yāsyanti nidhanaṃ nṛpāḥ // HV_62.73

pratijñātaṃ ca me kṛṣṇa ṛṣimadhye sureṣu ca 
mama putro 'rjuno nāma jātaḥ kuntyāṃ kurūdvahaḥ // HV_62.74

so 'strāṇāṃ pāratantrajñaḥ śreṣṭhaś cāpavikarṣaṇe 
taṃ pravekṣyanti vai sarve rājānaḥ śastrayodhinaḥ // HV_62.75

akṣauhiṇyaś ca śūrāṇāṃ rājñāṃ saṃgrāmaśālinām 
samare rājadharmeṇa yojayiṣyanti mṛtyunā // HV_62.76

tasyāstracaritaṃ mārgaṃ dhanuṣo lāghavena ca 
nānuyāsyanti rājāno devā vā tvāṃ vinā prabho // HV_62.77

sa te bandhuḥ sahāyaś ca saṃgrāmeṣu bhaviṣyati 
tasya yogo vidhātavyas tvayā govinda matkṛte // HV_62.78

draṣṭavyaḥ sa yathāhaṃ vai tvayā mānyaś ca nityaśaḥ 
jñātā tvam eva lokānām arjunasya ca nityaśaḥ // HV_62.79

tvayā hi nityaṃ rakṣyaḥ sa āhaveṣu mahatsu ca 
rakṣitasya tvayā tasya na mṛtyuḥ prabhaviṣyati // HV_62.80

arjunaṃ viddhi māṃ kṛṣṇa māṃ caivātmānam ātmanā 
ātmā te 'haṃ yathā śaśvat tathaiva tava so 'rjuna // HV_62.81

tvayā lokān imāñ jitvā baler hastāt tribhiḥ kramaiḥ 
devatānāṃ kṛto rājā purā jyeṣṭhakramād aham // HV_62.82

tvāṃ ca satyamayaṃ jñātvā satyeṣṭaṃ satyavikramam 
satyenopetya devā vai yojayanti ripukṣaye // HV_62.83

so 'rjuno nāma me putraḥ pitus te bhaginīsutaḥ 
iha sauhṛdatāṃ yātu bhūtvā sahacaraḥ purā // HV_62.84

tasya te yudhyataḥ kṛṣṇa svasthāne 'tha gṛhe 'pi vā 
voḍhavyā puṃgaveneva dhūḥ sarvā raṇavāhinī // HV_62.85

kaṃse vinihate kṛṣṇa tvayā bhāvyarthadarśinā 
abhitas tan mahadyuddhaṃ bhaviṣyati mahīkṣitām // HV_62.86

tatra teṣāṃ nṛvīrāṇām atimānuṣakarmaṇām 
vijayasyārjuno bhoktā yaśasā tvaṃ tu yokṣyase // HV_62.87

etan me kṛṣṇa kārtsnyena kartum arhasi bhāṣitam 
yady ahaṃ te surāś caiva satyaṃ ca priyam acyuta // HV_62.88

śakrasya vacanaṃ śrutvā kṛṣṇo govindatāṃ gataḥ 
prītena manasā yuktaḥ prativākyaṃ jagāda ha // HV_62.89

prīto 'smi darśanād eva tava śakra śacīpate 
yat tvayābhihitaṃ cedaṃ na kiṃcit parihāsyate // HV_62.90

jānāmi bhavato bhāvaṃ jānāmy arjunasaṃbhavam 
jāne pitṛṣvasā dattā pāṇḍor vasumatīpateḥ // HV_62.91

yudhiṣṭhiraṃ ca jānāmi kumāraṃ dharmanirmitam 
bhīmasenaṃ ca jānāmi vāyoḥ saṃtānajāṃ tanum // HV_62.92
nāgāyutasamaprāṇam anekāsuramardanam | 
aśvibhyāṃ sādhu jānāmi sṛṣṭaṃ putradvayaṃ śubham 
nakulaṃ sahadevaṃ ca mādryāḥ kukṣibhavāv ubhau // HV_62.93

kānīnaṃ cāpi jānāmi savituḥ prathamaṃ sutam 
pitṛṣvasari karṇaṃ vai prasūtaṃ sūtatāṃ gatam // HV_62.94

dhārtarāṣṭrāś ca me sarve viditā yuddhakāṅkṣiṇaḥ 
duryodhanamukhāḥ śakra kauravāṇāṃ mahābalāḥ | 
pāṇḍor uparamaṃ caiva śāpāśaninipātajam // HV_62.95

tad gaccha tridivaṃ śakra sukhāya tridivaukasām 
nārjunasya ripuḥ kaścin mamāgre prabhaviṣyati // HV_62.96

arjunārthe ca tān sarvān pāṇḍavān akṣatān yudhi 
kuntyā niryātayiṣyāmi nivṛtte bhārate mṛdhe // HV_62.97

yac ca vakṣyati māṃ śakra tanūjas tava so 'rjunaḥ 
bhṛtyavat tat kariṣyāmi tava snehena yantritaḥ // HV_62.98

satyasaṃdhasya tac chrutvā priyaṃ prītasya bhāṣitam 
praṇamya devadevasya mūrdhnā śakraḥ padāmbujam | 
kṛṣṇasya sākṣāt tridivaṃ jagāma tridaśeśvaraḥ // HV_62.99
etad ākhyānam āyuṣyāṃ puṇyaṃ pāpaprāṇāśanam | parjanyaprītijanakam avagrahanivārakam | sarvasaukhyapriyakaraṃ devaguhyam anuttamam | 
gate śakre tataḥ kṛṣṇaḥ pūjyamāno vrajaukasaiḥ 
govardhanadharaḥ śrīmān viveśa vrajam eva ha // HV_63.1

taṃ sma vṛddhābhinandanti jñātayaś ca sahoṣitāḥ 
dhanyāḥ smo 'nugṛhītāḥ smas tvaddhṛtena nagena ha // HV_63.2

gāvo varṣabhayāt tīrṇā vayaṃ tīrṇā mahābhayāt 
tava prasādād govinda devatulya mahādyute // HV_63.3

amānuṣāṇi karmāṇi tava paśyāma gopate 
dhāraṇenāsya śailasya vidmas tvāṃ kṛṣṇam avyayam // HV_63.4

kas tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā mahābala 
vasūnāṃ vā kimarthaṃ ca vasudevaḥ pitā tava // HV_63.5

vane ca bālakrīḍā te janma cāsmāsu garhitam 
kṛṣṇa divyā ca te ceṣṭā śaṅkitāni manāṃsi naḥ // HV_63.6

kimarthaṃ gopaveṣeṇa ramase 'smāsu garhitam 
lokapālopamaś caiva gās tvaṃ kiṃ parirakṣasi // HV_63.7

devo vā dānavo vā tvam yakṣo gandharva eva vā 
asmākaṃ bāndhavo jāto yo 'si so 'si namo 'stu te // HV_63.8
namo 'stu kṛṣṇa kṛṣṇeti namo gopālabandhave | namo bālāya goptre ca gopaveṣāya bāndhava || namas te śiśusiṃhāya namo bhūdharadhāriṇe | devāyātha variṣṭhāya yakṣāya ca namo namaḥ || namas te nandaputrāya yaśodāyāḥ sutāya ca | ko bhavān kaś ca vā devaḥ kimarthaṃ no 'bhirakṣasi | 
kenacid yadi kāryeṇa vasasi*iha yadṛcchayā 
vayaṃ* tava*anugāḥ sarve bhavantaṃ* śaraṇaṃ* gatāḥ // HV_63.9

gopānāṃ* vacanaṃ* śrutvā kṛṣṇaḥ padmanibhekṣaṇaḥ 
pratyuvāca smitaṃ* kṛtvā jñātīn sarvān samāgatān // HV_63.10

yathā manyanti māṃ sarve bhavanto bhīmavikramāḥ 
tathāhaṃ nāvagantavyaḥ svajātīyo 'smi bāndhavaḥ // HV_63.11

yadi tv avaśyaṃ śrotavyaḥ kālaḥ saṃpratipālyatām 
tato bhavantaḥ śroṣyanti māṃ ca drakṣyanti tattvataḥ // HV_63.12

yady ahaṃ bhavatāṃ ślāghyo bāndhavo devasaprabhaḥ 
parijñānena kiṃ kāryam yady eṣo 'nugraho mama // HV_63.13

evam uktās tu te gopā vasudevasutena vai 
baddhamaunā diśaḥ sarve bhejire pihitānanāḥ // HV_63.14

kṛṣṇas tu yauvanaṃ dṛṣṭvā niśi candramaso navam 
śāradīnāṃ niśānāṃ ca manaś cakre ratiṃ prati // HV_63.15

sa karīṣāṅgarāgāsu vrajarathyāsu vīryavān 
vṛṣāṇāṃ jātarāgāṇāṃ yuddhāni samayojayat // HV_63.16

gopālāṃś ca balodagrān yodhayām āsa vīryavān 
vane sa vīro gāś caiva jagrāha grāhavad vibhuḥ // HV_63.17

yuvatyo gopakanyāś ca rātrau saṃkālya kālavit 
kaiśorakaṃ mānayānaḥ saha tābhir mumoda ha // HV_63.18

tās tasya vadanaṃ kāntaṃ kāntā gopastriyo niśi 
pibanti nayanākṣepair gāṃ gataṃ śaśinaṃ yathā // HV_63.19

haritālārdrapītena kauśeyena ca bhāsvatā 
bhadravastreṇa vasitaḥ kṛṣṇaḥ kāntataro 'bhavat // HV_63.20

sa baddhāṅgadaniryūhaś citrayā vanamālayā 
śobhamāno hi govindaḥ śobhayām āsa taṃ vrajam // HV_63.21

namo dāmodarāyeti gopakanyās tadābruvan 
vicitraṃ caritaṃ ghoṣe dṛṣṭvā tat tasya bhāsvataḥ // HV_63.22
namas te kṛṣṇa gopeti prasīda prabhaveti ca | 
tās taṃ payodharottānair urobhiḥ samapīḍayan 
bhrāmitākṣaiś ca vadanair nirīkṣante varāṅganāḥ // HV_63.23

tā vāryamānāḥ pitṛbhir bhrātṛbhir mātṛbhis tathā 
kṛṣṇaṃ gopāṅganā rātrau mṛgayanti ratipriyāḥ // HV_63.24

tās tu paṅktīkṛtāḥ sarvā* ramayanti manoramam 
gāyantyaḥ kṛṣṇacaritaṃ* dvaṃdvaśo gopakanyakāḥ // HV_63.25

kṛṣṇalīlānukāriṇyaḥ kṛṣṇapraṇihitekṣaṇāḥ 
kṛṣṇasya gatigāminyas taruṇyas tā varāṅganāḥ // HV_63.26

vaneṣu tālahastāgraiḥ kuṭṭayantyas tathāparāḥ 
cerur vai caritaṃ tasya kṛṣṇasya vrajayoṣitaḥ // HV_63.27

tās tasya nṛtyaṃ gītaṃ ca vilāsasmitavīkṣitam 
muditāś cānukurvantyaḥ krīḍanti vrajayoṣitaḥ // HV_63.28

bhāvaniṣpannamadhuraṃ gāyantyas tā varāṅganāḥ 
vrajaṃ gatāḥ sukhaṃ cerur dāmodaraparāyaṇāḥ // HV_63.29
cerur dāmodaraparāḥ sukhaṃ nāryo vrajaṃ gatāḥ | 
karīṣapāṃsudigdhāṅgyas tāḥ kṛṣṇam anuvavrire 
ramayantyo yathā nāgaṃ sapramodāḥ kareṇavaḥ // HV_63.30

tam anyā bhāvavikacair netraiḥ prahasitānanāḥ 
pibanty atṛptā vanitāḥ kṛṣṇaṃ kṛṣṇamṛgekṣaṇāḥ // HV_63.31

mukham asyāparā vīkṣya tṛṣitā gopakanyakāḥ 
ratyantaragatā rātrau pibanti ratilālasāḥ // HV_63.32

hāheti kurvatas tasya prahṛṣṭās tā varāṅganāḥ 
jagṛhur niḥsṛtāṃ vāṇīṃ sāmnā dāmodareritām // HV_63.33

tāsāṃ grathitasīmantā raticintākulīkṛtāḥ 
cāru visraṃsire keśāḥ kucāgre gopayoṣitām // HV_63.34
atha dāmodaraḥ kāścij jagrāha ratilālasaḥ || evaṃ gopāṅganāḥ kṛṣṇaṃ ramayanti manoramāḥ | alaṃkṛtāḥ sumadhuraṃ gāyantyo madhuvihvalāḥ || kṛṣṇo 'pi madhuraktākṣo gopīnāṃ harṣavardhanaḥ | papau tāsāṃ mukhaṃ viṣṇur ghūrṇayan netraṣaṭpadam || aparāṃ vāsasī gṛhya cucumbe gopakanyakām | āliliṅge 'tha kāṃcit tu kṛṣṇo madavilocanaḥ || anyayā saha govindaḥ śete līlāvidhānavit | anyasyā vāsasī gṛhya dṛṣṭvā cāru papau mukham | anyāṃ lilekha govindo nakhaiḥ śātaiś ca keśavaḥ || anyāṃ ca keśe saṃgṛhya mukham unnamya līlayā | āliliṅge 'tha govindo gopaveṣatiraskṛtaḥ || ekāṃ saṃgṛhya saṃtyajya kāṃcid anyām avāsṛjat | paśyantyā ramayām āsa kāṃcid anyām arīramat || āhūya kāṃcid deveśaḥ kāṃcid anyām arīramat | tāṃ punaḥ sahasā gṛhya tatsamakṣam arīramat || tāś ca gopyaḥ svabhartṛṃś ca saṃtyajya harim eva ha | ayam eva hi no jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaś ceti varāṅganāḥ | kṛṣṇe ca devadeveśe paraṃ bhāvaṃ samāyayuḥ | 
evaṃ sa kṛṣṇo gopīnāṃ cakravālair alaṃkṛtaḥ 
śāradīṣu sacandrāsu niśāsu mumude sukhī // HV_63.35

pradoṣārdhe kadācit tu kṛṣṇe ratiparāyaṇe 
trāsayan samado goṣṭhān ariṣṭaḥ pratyadṛśyata // HV_64.1

nirvāṇāṅgārameghābhas tīkṣṇaśṛṅgo'rkalocanaḥ 
kṣuratīkṣṇāgracaraṇaḥ kālaḥ kāla ivāparaḥ // HV_64.2

lelihānaḥ saniṣpeṣaṃ jihvayauṣṭhau punaḥ punaḥ 
garvitāviddhalāṅgūlaḥ kaṭhinaskandhabandhanaḥ // HV_64.3

kakudodagranirmāṇaḥ pramāṇād duratikramaḥ 
śakṛnmūtropaliptāṅgo gavām udvejano bhṛśam // HV_64.4

mahākaṭiḥ sthūlamukho dṛḍhajānur mahodaraḥ 
viṣāṇāvalgitagatir lambatā kaṇṭhacarmaṇā // HV_64.5

gavāroheṣu capalas tarughātaṅkitānanaḥ 
yuddhasañjaviṣāṇāgro dviṣadvṛṣabhasūdanaḥ // HV_64.6

ariṣṭo nāma hi gavām ariṣṭo dāruṇākṛtiḥ 
daityo vṛṣabharūpeṇa goṣṭhān viparidhāvati // HV_64.7

pātayāno gavāṃ garbhān dṛpto gacchaty anārtavam 
bhajamānaś ca capalo gṛṣṭīḥ saṃpracacāra ha // HV_64.8

śṛṅgapraharaṇo raudraḥ praharan goṣu durmadaḥ 
goṣṭheṣu na ratiṃ lebhe vinā yuddhaṃ sa govṛṣaḥ // HV_64.9
kasyacit tv atha kālasya sa vṛṣaḥ keśavāgrataḥ | ājagāma balodragro vaivasvatavaśe sthitaḥ | sa tatra gās tu prasabhaṃ bādhamāno madotkaṭaḥ | 
etasminn eva kāle tu gavāḥ kṛṣṇasamīpagāḥ 
trāsayāmāsa duṣṭātmā vaivasvata pathe sthitaḥ // HV_64.10

sendrāśanir ivāmbhodo nardamāno mahāvṛṣaḥ 
cakāra nirvṛṣaṃ goṣṭhaṃ nirvatsaśiśupuṃgavam // HV_64.11
tam ārād abhidhāvantaṃ nardamānaṃ mahāvṛṣam | 
tālaśabdena taṃ kṛṣṇaḥ siṃhanādaiś ca mohayan 
abhyadhāvata govindo daityaṃ vṛṣabharūpiṇam // HV_64.12

sa kṛṣṇaṃ govṛṣo dṛṣṭvā hṛṣṭalāṅgūlalocanaḥ 
ruṣitas talaśabdena yuddhākāṅkṣī nanarda ha // HV_64.13

tam āpatantam udvṛttam dṛṣṭvā vṛṣabhadānavam 
tasmāt sthānān na vyacalat kṛṣṇo girir ivācalaḥ // HV_64.14

vṛṣaḥ kakṣayor dṛṣṭiṃ praṇidhāya dhṛtānanaḥ 
kṛṣṇasya nidhanākāṅkṣī tūrṇam abhyutpapāta ha // HV_64.15

tam āpatantaṃ pramukhe pratijagrāha durdharam 
kṛṣṇaḥ kṛṣṇāñjananibhaṃ vṛṣaṃ prati vṛṣopamaḥ // HV_64.16

sa saṃsaktas tu kṛṣṇena vṛṣeṇeva mahāvṛṣaḥ 
mumoca vaktrajaṃ phenaṃ nastato 'tha sa śabdavat // HV_64.17

tāv anyonyāv aruddhāṅgau yuddhe kṛṣṇavṛṣāv ubhau 
rejatur meghasamaye saṃsaktāv iva toyadau // HV_64.18

tasya darpabalaṃ hatvā kṛtvā śṛṅgāntare padam 
apīḍayad ariṣṭasya kaṇṭhaṃ klinnam ivāmbaram // HV_64.19

śṛṅgaṃ cāsya punaḥ savyam utpāṭya yamadaṇḍavat 
tenaiva prāharad vaktre sa mamāra bhṛśaṃ hataḥ // HV_64.20

vibhinnaśṛṅgo bhagnāsyo bhagnaskandhaś ca dānavaḥ 
papāta rudhirodgārī sāmbudhāra ivāmbudaḥ // HV_64.21

govindena hataṃ dṛṣṭvā dṛptaṃ vṛṣabhadānavam 
sādhu sādhv iti bhūtāni tatkarmāsyābhituṣṭuvuḥ // HV_64.22

sa copendro vṛṣaṃ hatvā kāntavaktro niśāmukhe 
aravindābhanayanaḥ punar eva rarāja ha // HV_64.23

te 'pi govṛttayaḥ sarve kṛṣṇaṃ kamalalocanam 
upāsāṃcakrire hṛṣṭāḥ svarge śakram ivāmarāḥ // HV_24

kṛṣṇaṃ vrajagataṃ śrutvā vardhamānam ivānalam 
udvegam agamat kaṃsaḥ śaṅkamānas tato bhayam // HV_65.1

pūtanāyāṃ hatāyāṃ ca kāliye ca parājite 
dhenuke pralayaṃ nīte pralambe ca nipātite // HV_65.2

dhṛte govardhane caiva viphale śakraśāsane 
goṣu trātāsu ca tathā spṛhaṇīyena karmaṇā // HV_65.3

kakudmini hate 'riṣṭe gopeṣu muditeṣu ca 
dṛśyamāne vināśe ca saṃnikṛṣṭe mahābhaye // HV_65.4

karṣaṇena ca vṛkṣābhyāṃ bālenābālakarmaṇā 
acintyaṃ karma tac chrutvā vardhamāneṣu śatruṣu // HV_65.5

prāptāriṣṭam ivātmānaṃ mene sa mathureśvaraḥ 
visaṃjñendriyabhūtātmā gatāsupratimo 'bhavat // HV_65.6

tato jñātīn samānāyya pitaraṃ cograśāsanaḥ 
niśi stimitamūkāyām mathurāyāṃ janādhipaḥ // HV_65.7

vasudevaṃ ca devābhaṃ kahvaṃ cāhūya yādavam 
satyakaṃ dārukaṃ caiva kahvāvarajam eva ca // HV_65.8

bhojaṃ vaitaraṇaṃ caiva vikadruṃ ca mahābalam 
bhayesakhaṃ ca rājānaṃ vipṛthuṃ ca pṛthuśriyam // HV_65.9

babhruṃ dānapatiṃ caiva kṛtavarmāṇam eva ca 
bhūritejasam akṣobhyaṃ bhūriśravasam eva ca // HV_65.10

etān sa yādavān sarvān ābhāṣya śṛṇuteti ca 
ugrasenasuto rājā provāca mathureśvaraḥ // HV_65.11

bhavantaḥ sarvakāryajñāḥ sarvaśāstraviśāradāḥ 
nyāyavṛttāntakuśalās trivargasya pravartakāḥ // HV_65.12

kartavyānāṃ ca kartāro lokasya vibudhopamāḥ 
parvatā iva niṣkampā vṛtte mahati tasthuṣaḥ // HV_65.13
tasthivāṃso mahāvṛtte niṣkampā iva parvatāḥ | 
adambhavṛttayaḥ sarve gurukarmasu codyatāḥ 
rājamantradharāḥ sarve sarve dhanuṣi pāragāḥ // HV_65.14

yaśaḥpradīpā lokānāṃ vedārthānāṃ vivakṣavaḥ 
āśramāṇāṃ nisargajñā varṇānāṃ kramapāragāḥ // HV_65.15

pravaktāraḥ suniyatā netāro nayadarśinaḥ 
bhettāraḥ pararāṣṭrāṇāṃ trātāraḥ śaraṇārthinām // HV_65.16

evam akṣatacāritraiḥ śrīmadbhir uditoditaiḥ 
dyaur api anugṛhītā syād bhavadbhiḥ kiṃ punar mahī // HV_65.17

ṛṣīṇām iva vo vṛttaṃ prabhāvo marutām iva 
rudrāṇām iva vaḥ krodho dīptir aṅgirasām iva // HV_65.18

vyāvartamānaṃ sumahad bhavadbhiḥ khyātakīrtibhiḥ 
dhṛtaṃ yadukulaṃ vīrair bhūtalaṃ parvatair iva // HV_65.19

evaṃ bhavatsu yukteṣu mama cittānuvartiṣu 
vardhamāno mamānartho bhavadbhiḥ kim upekṣitaḥ // HV_65.20

eṣa kṛṣṇa iti khyāto nandagopasuto vraje 
vardhamāna ivāmbhodo mūlaṃ naḥ parikṛntati // HV_65.21

anamātyasya śūnyasya cārāndhasya mamaiva tu 
kāraṇān nandagopasya sa suto gopito gṛhe // HV_65.22

upekṣita iva vyādhiḥ pūryamāṇa ivāmbudaḥ 
nadanmegha ivoṣṇānte sa durātmā vivardhate // HV_65.23

tasya nāhaṃ gatiṃ jāne na yogaṃ na parāyaṇam 
nandagopasya bhavane jātasyādbhutakarmaṇaḥ // HV_65.24

kiṃ tadbhūtaṃ samutpannaṃ devāpatyaṃ na vidmahe 
atidevair amānuṣyaiḥ karmabhiḥ so 'numīyate // HV_65.25

pūtanā śakunī bālye śiśunā stanapāyinā 
stanapānepsunā pītā prāṇaiḥ saha durāsadā // HV_65.26
tathaiva tena bālena pādāṅguṣṭhena līlayā | śayane vai śayānena śakaṭaṃ parivartitam || tathā bālena balinā ane jātau bṛhattarau | samūlaviṭapau bhagnau sahajau yamalārjunau | 
yamunāyāṃ hrade nāgaḥ kāliyo damitas tathā 
rasātalacaro nītaḥ kṣaṇenādarśanaṃ hradāt 
nandagopasuto yogaṃ kṛtvā ca punar utthitaḥ // HV_65.27

dhenukas tālaśikharāt pātito jīvitaṃ vinā 
tasyāgrajo mahāvīryo balabhadro durātmavān | 
pralambaṃ yaṃ mṛdhe devā na śekur abhivīkṣitum 
bālena muṣṭinaikena sa hataḥ prākṛto yathā // HV_65.29

vāsavasyotsavaṃ bhaṅktvā varṣaṃ vāsavaroṣajam 
nirjalaṃ gokulaṃ kṛtvā dhṛto govardhano giriḥ // HV_65.30

hatas tv ariṣṭo balavān viśṛṅgaś ca kṛto vraje 
kena vā nararūpeṇa śakyo govardhano giriḥ | 
uddhartuṃ govraje satyaṃ na jāne 'py adbhutaṃ tataḥ || 
idam atyadbhutaṃ sarvaṃ varṣaṃ vāsavanirmitam | 
nivāritaṃ saptadinaṃ kim ataḥ param adbhutam | 
abālo bālyam āsthāya ramate bālalīlayā // HV_65.31

prabandhaḥ karmaṇām eṣa tasya govrajavāsinaḥ 
saṃnikṛṣṭaṃ bhayaṃ caiva keśino mama ca dhruvam // HV_65.32

bhūtapūrvaś ca me mṛtyuḥ sa nūnaṃ pūrvadaihikaḥ 
yuddhakāṅkṣī hi sa yathā tiṣṭhatīva mamāgrataḥ // HV_65.33

kva ca gopatvam aśubhaṃ mānuṣyaṃ mṛtyudurbalam 
kva ca devaprabhāvena krīḍitavyaṃ vraje mama // HV_65.34

aho nīcena vapuṣā cchādayitvātmano vapuḥ 
ko 'py eṣa ramate devaḥ śmaśānastha ivānalaḥ // HV_65.35
aho yādavaśreṣṭhā vai kathayantu samāhitāḥ | idam apy aparaṃ manye śrotavyaṃ yadupuṃgavāḥ | yathā mama tathā yūyaṃ jānītha sakalaṃ vacaḥ | 
śrūyate hi purā viṣṇuḥ surāṇāṃ kāraṇāntare 
vāmanena tu rūpeṇa jahāra pṛthivīm imām // HV_65.36
devarājāya tu tadā dattavān kila keśavaḥ | 
kṛtvā kesariṇo rūpaṃ viṣṇunā prabhaviṣṇunā 
hato hiraṇyakaśipur dānavānāṃ pitāmahaḥ // HV_65.37
hatvā tu dānavaṃ saṃkhye rājānaṃ kṛtavān hariḥ | 
acintyaṃ rūpam āsthāya śvetaśailasya mūrdhani 
bhavena cyāvitā daityāḥ purā tat tripuraṃ ghnatā // HV_65.38

pālito guruputreṇa bhārgavo 'ṅgirasena vai 
praviśya cāsurīṃ māyām anāvṛṣṭiṃ cakāra ha // HV_65.39

anantaḥ śāśvato devaḥ sahasravadano 'vyayaḥ 
vārāhaṃ rūpam āsthāya ujjahārārṇavān mahīm // HV_65.40
sabhūdharavanām urvīṃ śakrāya pradadau hariḥ | 
amṛte nirmite pūrvaṃ viṣṇuḥ strīrūpam āsthitaḥ 
surāṇām asurāṇāṃ ca yuddhaṃ cakre sudāruṇam // HV_65.41

amṛtārthe purā cāpi devadaityasamāgame 
dadhāra mandaraṃ viṣṇur akūpāra iti śrutiḥ // HV_65.42
vapur vāmanam āsthāya nindanīyaṃ purā vapuḥ | tribhiḥ kramais tu trīlokāñ jahāra tridivālayam | 
caturdhā tejaso bhāgaṃ kṛtvā dāśarathe gṛhe 
sa eva rāmasaṃjño vai rāvaṇaṃ vyaśasat tadā // HV_65.43
sa eva bhagavān viṣṇur bhūtvā bhārgavanandanaḥ | paraśvadhane śātena jaghāna kṛtavīryajam || triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivīṃ hatvā kṣatriyapuṃgavān | hayamedhe tadā yajñe kāśyapāya dadau kila | 
evam eṣa nikṛtyā vai tattadrūpam upāgataḥ 
sādhayaty ātmanaḥ kāryaṃ surāṇām arthasiddhaye // HV_65.44

tad eṣa nūnaṃ viṣṇur vā śakro vā marutāṃ varaḥ 
matsādhanepsayā prāpto nārado māṃ yad uktavān // HV_65.45

atra me śaṅkate buddhir vasudevaṃ prati prabho 
asya buddhiviśeṣeṇa vayaṃ kātaratāṃ gatāḥ // HV_65.46

ahaṃ hi khaṭvāṅgavane nāradena samāgataḥ 
dvitīyaṃ sa hi māṃ vipraḥ punar evābravīd vacaḥ // HV_65.47

yat tvayānuṣṭhito yatnaḥ kaṃsa garbhakṛte mahān 
vasudevena te rātrau karma tad viphalīkṛtam // HV_65.48

dārikā yā tvayā rātrau śilāyāṃ kaṃsa pātitā 
tāṃ yaśodāsutāṃ viddhi kṛṣṇaṃ ca vasudevajam // HV_65.49

rātrau vyāvartitāv etau garbhau tava vadhāya vai 
vasudevena saṃdhāya mitrarūpeṇa śatruṇā // HV_65.50

sā tu kanyā yaśodāyā vindhye parvatasattame 
hatvā śumbhaniśumbhau dvau dānavau nagacāriṇau // HV_65.51

kṛtābhiṣekā varadā bhūtasaṃghaniṣevitā 
arcyate dasyubhir ghorair mahāpaśubalipriyā // HV_65.52

surāpiśitapūrṇābhyāṃ kumbhābhyām upaśobhitā 
mayūrāṅgadacitraiś ca barhabhāraiś ca bhūṣitā // HV_65.53

dṛptakukuṭasaṃnādaṃ vanaṃ vāyasanāditam 
chāgayūthaiś ca saṃpūrṇam aviruddhaiś ca pakṣibhiḥ // HV_65.54

siṃhavyāghravarāhāṇāṃ nādena pratināditam 
vṛkṣagambhīranibiḍaṃ kāntāraiḥ sarvato vṛtam // HV_65.55

divyabhṛṅgāracamarair ādarśaiś ca vibhūṣitam 
devatūryaninādaiś ca śataśaḥ pratināditam 
sthānaṃ tasyā nage vindhye nirmitaṃ svena tejasā // HV_65.56

ripūṇāṃ trāsajananī nityaṃ tatra manorame 
vasate paramaprītā daivatair api pūjitā // HV_65.57

yas tv ayaṃ nandagopasya kṛṣṇa ity ucyate sutaḥ 
atra me nāradaḥ prāha sumahat karma kāraṇam // HV_65.58

dvitīyo vasudevād vai vāsudevo bhaviṣyati 
sa hi te sahajo mṛtyur bāndhavaś ca bhaviṣyati // HV_65.59

sa eva vāsudevo vai vasudevasuto balī 
bāndhavo dharmato mahyaṃ hṛdayenāntako ripuḥ // HV_65.60

yathā hi vāyaso mūrdhni padbhyāṃ yasyaiva tiṣṭhati 
netre tudati tasyaiva vaktreṇāmiṣagṛddhinā // HV_65.61

vasudevas tathaivāyaṃ saputraḥ sahabāndhavaḥ 
cchinatti mama mūlāni bhuṅkte ca mama pārśvataḥ // HV_65.62

bhrūṇahatyāpi saṃtāryā govadhaḥ strīvadho 'pi vā 
na kṛtaghnasya loko 'sti bāndhavasya viśeṣataḥ // HV_65.63

patitānugataṃ mārgaṃ niṣevaty acireṇa saḥ 
yaḥ kṛtaghno 'nubandhena prītiṃ vahati dāruṇām // HV_65.64

narakādhyuṣitaḥ panthā gantavyas tena dāruṇaḥ 
apāpe pāpahṛdayo yaḥ pāpam anutiṣṭhati // HV_65.65
sa yāti narakaṃ ghoraṃ punarāvṛttidurlabham | 
ahaṃ vā svajanaḥ ślāghyaḥ sa vā ślāghyataraḥ sutaḥ 
niyamair guruvṛttena tvayā bāndhavakāmyayā // HV_65.66

hastināṃ kalahe ghore vadham ṛcchanti vīrudhaḥ 
yuddhavyuparame te tu sahāśnanti mahāvane // HV_65.67

bāndhavānām api tathā bhedakāle samutthite 
vadhyate yo 'ntaraprepsuḥ svajano yāti vikriyām // HV_65.68

kalis tvaṃ hi vināśāya mayā puṣṭo vijānatā 
gaccha gaccha yathākāmaṃ vasudeva narādhama || 
tad dattaṃ kṛpaṇaṃ piṇḍaṃ yad dattaṃ tava jānatā | 
tac chvabhyo yadi dattaṃ syāc chreyo mama bhaviṣyati | 
vasudeva kulasyāsya yad virodhayase bhṛśam 
amarṣī vairaśīlaś ca sadā pāpamatiḥ śaṭhaḥ // HV_65.69

sthāne yadukulaṃ mūḍha śocanīyaṃ tvayā kṛtam 
vasudeva vṛthāvṛddha yan mayā tvaṃ puraskṛtaḥ // HV_65.70

śvetena śirasā vṛddho naiva varṣaśatī bhavet 
yasya buddhiḥ pariṇatā sa vai vṛddhatamo nṛṇām // HV_65.71
na tena vṛddho bhavati yenāsya palitaṃ śiraḥ | 
tvaṃ tu karkaśaśīlaś ca buddhyā ca na bahuśrutaḥ 
kevalaṃ vayasā vṛddho yathā śaradi toyadaḥ // HV_65.72

kiṃ ca tvaṃ sādhu jānīṣe vasudeva vṛthāmate 
hate kaṃse mama suto mathurāṃ pālayiṣyati // HV_65.73

chinnāśas tvaṃ vṛthāvṛddha mithyā hy evaṃ vicāritam 
jijīviṣur na sa hy asti yo hi tiṣṭhen mamāgrataḥ // HV_65.74

prahartukāmo viśvaste yas tvaṃ svasthena cetasā 
tat te pratikariṣyāmi putrayos tava paśyataḥ // HV_65.75

na me vṛddhavadhaḥ kaścid dvijastrīvadha eva vā 
kṛtapūrvaḥ kariṣye vā viśeṣeṇa tu bāndhave // HV_65.76

iha tvaṃ jātasaṃvṛddho mama pitrā vivardhitaḥ 
pitṛṣvasur me bhartā ca yadūnāṃ prathamo guruḥ // HV_65.77

kule mahati vikhyātaḥ prathite cakravartinām 
gurvarthaṃ pūjitaḥ sadbhir yadubhir dharmabuddhibhiḥ // HV_65.78

kiṃ kariṣyāmahe sarve satsu vaktavyatāṃ gatāḥ 
yadūnāṃ yūthamukhyasya yasya te vṛttam īdṛśam // HV_65.79

madvadho vā jayo vātha vasudevasya durṇayaiḥ 
satsu yāsyanti puruṣā yadūnām avaguṇṭhitāḥ // HV_65.80

tvayā hi madvadhopāyaṃ tarkayānena vai mṛdhe 
aviśvāsyaṃ kṛtaṃ karma vācyāś ca yadavaḥ kṛtāḥ // HV_65.81

aśāmyaṃ vairam utpannaṃ mama kṛṣṇasya cobhayoḥ 
śāntim ekatare śāntiṃ gate yāsyanti yādavāḥ // HV_65.82
tiṣṭha vā gaccha vā mūḍha yatheṣṭaṃ mama pārśvataḥ || hantuṃ svajanam udvṛttaṃ so 'yaṃ yadukulodvahaḥ | mā bhūd ayaṃ parīvādo loke yādavasattamāḥ | anyathā vadhayogyo 'si nātra kāryā vicāraṇā | 
gacchatv ayaṃ dānapatiḥ kṣipram ānayituṃ vrajāt 
nandagopaṃ ca gopāṃś ca karadān mama śāsanāt // HV_65.83

vācyaś ca nandagopo vai karam ādāya vārṣikam 
śīghram āgaccha nagaraṃ gopaiḥ sarvaiḥ samanvitaḥ // HV_65.84

kṛṣṇasaṃkarṣaṇau caiva vasudevasutāv ubhau 
draṣṭum icchati vai kaṃsaḥ sabhṛtyaḥ sapurohitaḥ // HV_65.85

etau yuddhavidau raṅge kālanirmāṇayodhinau 
dṛḍhapratikṛtī caiva śṛṇomi vyāyatodyamau // HV_65.86

asmākam api mallau dvau sajjau jayadhṛtotsavau 
tābhyāṃ saha niyotsyete tau yuddhakuśalāv ubhau // HV_65.87

draṣṭavyau ca mayāvaśyaṃ bālau tāv amaropamau 
pitṛṣvasuḥ sutau mukhyau vrajavāsau vanecarau // HV_65.88

vaktavyaṃ ca vraje tasmin samīpe vrajavāsinām 
rājā dhanurmahaṃ nāma kārayiṣyati vai sukhī // HV_65.89

saṃnikṛṣṭe vrajās tatra nivasantu yathāsukham 
janasyāmantritasyārthe yathā syāt sarvam avyayam // HV_65.90

payasaḥ sarpiṣaś caiva dadhno dadhyuttarsya ca 
yathākāmapradānāya bhojyādhiśrayaṇāya ca // HV_65.91

akrūra gaccha śīghraṃ tvaṃ tāv ānaya mamājñayā 
saṃkarṣaṇaṃ ca kṛṣṇaṃ ca draṣṭuṃ kautūhalaṃ hi me // HV_65.92

tābhyām āgamane prītiḥ parā mama kṛtā bhavet 
dṛṣṭvā tu tau mahāvīryau tad vidhāsyāmi yad dhitam // HV_65.93

syān nāma vākyaṃ śrutvaivaṃ mama tau paribhāṣitam 
na gacchetāṃ yathākālaṃ nigrāhyāv api tau mama // HV_65.94

sāntvam eva tu bāleṣu pradhānaṃ prathamo nayaḥ 
madhureṇaiva tau mandau svayam evānayāśu vai // HV_65.95

akrūra kuru me prītim etāṃ paramadurlabhām 
yadi vā nopajapto 'si vasudevena suvrata // HV_65.96
tathā kartavyam etad dhi yathā tāv āgamiṣyataḥ | ity uktvā virarāmaiva kaṃsaḥ sa madhureśvaraḥ | 
evam ākruṣyamānas tu vasudevo vasūpamaḥ 
sāgarākāram ātmānaṃ niṣprakampam adhārayat // HV_65.97

vākśalyais tāḍyamānas tu kaṃsenādīrghadarśinā 
kṣamāṃ manasi saṃdhyāya nottaraṃ pratyabhāṣata // HV_65.98

ye tu taṃ dadṛśus tatra kṣipyamāṇam anekaśaḥ 
dhig dhig ity asakṛt te vai śanair ūcur avāṅmukhāḥ // HV_65.99

akrūras tu mahātejā jānan divyena cakṣuṣā 
jalam dṛṣṭveva tṛṣitaḥ preṣitaḥ prītimān abhūt // HV_65.100
paśyāmi devadeveśaṃ śaṅkhacakragadādharam | yogināṃ yogagamyaṃ tam īśvaraṃ sakaleśvaram || paśyāmi bālaṃ govindaṃ gopaveṣavibhūṣitam | saṃkarṣaṇasahāyaṃ taṃ padmapatranibhekṣaṇam || adya me saphalaṃ janma dṛṣṭo yena mayā hariḥ || mayūrāṅgadacitrāṅgaṃ tumbavīṇāvimiśritam | drakṣyāmi lokanāthaṃ taṃ gopīstanavilālasam || yadi māṃ cakṣuṣā samyak prītiyuktena paśyati | tadānīṃ saphalaṃ janma mama taṃ paśyato harim || yaṃ dṛṣṭvā munayaḥ sarve viramante tapobalāt | sa māṃ vakṣyati kiṃcit tu vacanaṃ vāgvidāṃ varaḥ || evaṃ vicintya manasā gantuṃ śīghrataro 'bhavat | 
tasminn eva muhūrte tu mathurāyāḥ sa niryayau 
prītimān puṇḍarīkākṣaṃ draṣṭuṃ dānapatiḥ svayam // HV_65.101

kṣiptaṃ yaduvṛṣaṃ dṛṣṭvā sarve te yadupuṃgavāḥ 
nipīḍya śravaṇān hastair menire taṃ gatāyuṣam // HV_66.1

andhas tv anāvignamanā dhairyād avikṛtaṃ vacaḥ 
provāca vadatāṃ śreṣṭhaḥ samāsāt kaṃsam ojasā // HV_66.2

aślāghyo me mataḥ putra tavāyaṃ vākpariśramaḥ 
ayukto garhitaḥ sadbhir bāndhaveṣu viśeṣataḥ // HV_66.3

ayādavo yadi bhavāñ śṛṇu tāvad yad ucyate 
na hi tvāṃ yādavā vīra balāt kurvanti yādavam // HV_66.4

aślāghyā vṛṣṇayaḥ putra yeṣāṃ tvam anuśāsitā 
ikṣvākuvaṃśajo rājā vinivṛttaḥ svavaṃśakṛt // HV_66.5

bhojo vā yādavo vāsi kaṃso vāsi yathā tathā 
sahajaṃ te śiras tāta jaṭī muṇḍo 'pi vā bhava // HV_66.6

ugrasenas tv ayaṃ śocyo yo 'smākaṃ kulapāṃsanaḥ 
durjātīyena yena tvam īdṛśo janitaḥ sutaḥ // HV_66.7

na cātmano guṇāṃs tāta pravadanti manīṣiṇaḥ 
pareṇoktā guṇā gauṇyaṃ yānti vedārtasaṃmitāḥ // HV_66.8

pṛthivyāṃ yaduvaṃśo 'yaṃ nindanīyo mahīkṣitām 
bālaḥ kulāntakṛn mūḍho yeṣāṃ tvam anuśāsitā // HV_66.9

sādhus tvam ebhir vākyaiś ca tvayā sādhv iti bhāṣitaiḥ 
na vācā sādhitaṃ kāryam ātmā ca vivṛtaḥ kṛtaḥ // HV_66.10

guror anavaliptasya mānyasya mahatām api 
kṣepaṇaṃ kaḥ śubhaṃ manyed dvijasyeva vadhaṃ kṛtam // HV_66.11

mānyāś caivābhigamyāś ca vṛddhās tāta yathāgrayaḥ 
krodho hi teṣāṃ pradahel lokān antargatān api // HV_66.12

budhena tāta dāntena nityam abhyucchritātmanā 
dharmasya gatir anveṣyā matsyasya gatir apsv iva // HV_66.13

kevalaṃ tvaṃ tu garveṇa vṛddhān agnisamān iha 
vācā dunoṣi marmaghnyā amantroktā yathāhutiḥ // HV_66.14

vasudevaṃ ca putrārthe yadi tvaṃ parigarhase 
tatra mithyāpralāpaṃ te nindāmi kṛpaṇaṃ vacaḥ // HV_66.15

dāruṇe 'pi pitā putre naiva dāruṇatāṃ vrajet 
dāruṇo 'pi pituḥ putraḥ kaḥ putre dāruṇaḥ pitā | 
putrārthe hy āpadaḥ kaṣṭāḥ pitaraḥ prāpnuvanti hi // HV_66.16
putrās te hy āpadaḥ kaṣṭāt pitaraṃ tārayanti tu | 
chādito vasudevena yadi putraḥ śiśus tadā 
manyase yady akartavyaṃ pṛcchasva pitaraṃ svakam // HV_66.17

garhatā vasudevaṃ ca yaduvaṃśaṃ ca nindatā 
tvayā yādavaputrāṇāṃ vairajaṃ viṣam arjitam // HV_66.18

akartavyaṃ yadi kṛtaṃ vasudevena putrajam 
kimartham ugrasenena śiśus tvaṃ na vināśitaḥ // HV_66.19

pun nāmno narakāt putro yasmāt trātā pitṝn sadā 
tasmād bruvanti putreti putraṃ dharmavido janāḥ // HV_66.20
pitrā putras tu goptaś cet ko doṣo vada sāṃpratam | rakṣitas tava pitrāsi kimarthaṃ vada bāliśa || anena tava vākyena śatravo yādavāḥ kṛtāḥ | 
jātyā hi yādavaḥ kṛṣṇaḥ sa ca saṃkarṣaṇo yuvā 
tvaṃ cāpi vidhṛtas tābhyāṃ jātavaireṇa cetasā // HV_66.21

uddhūtānīha sarveṣāṃ yadūnāṃ hṛdayāni vai 
vasudeve tvayā kṣipte vāsudeve ca kopite // HV_66.22

kṛṣṇe ca bhavato dveṣād vasudevavigarhaṇāt 
tyakṣyāmahe vayaṃ sarve bhavantaṃ yadi sādhavaḥ | 
asanto vayam evātra loke khyātā narādhama || 
yadi saktāḥ parityaktuṃ putra tvāṃ sāṃprataṃ vayam | 
sarvān asmān parityajya gacchasīti na saṃśayaḥ | 
śaṃsanti hīmāni bhayaṃ nimittāny aśubhāni te // HV_66.23

sarpāṇāṃ darśanaṃ tīvraṃ svapnānāṃ ca niśākṣaye 
puryā vaidhavyaśaṃsīni kāraṇair anumīmahe // HV_66.24

eṣa ghoro grahaḥ svātīm ullikhan khe gabhastibhiḥ 
vakram aṅgārakaś cakre vyāharanti kharaṃ dvijāḥ // HV_66.25
budhena paścimā saṃdhyā vyāptā ghoreṇa tejasā | vaiśvānarapathe śukro hy aticāraṃ cacāra ha || ketunā dhūmaketos tu nakṣatrāṇi trayodaśa | bharaṇyādīni bhinnāni nānuyanti niśākaram | 
śivā śmaśānān niṣkramya niḥśvāsāṅgāravarṣiṇī 
ubhe saṃdhye purīṃ ghorā paryeti bahu vāśatī // HV_66.26

ulkā nirghātanādena papāta dharaṇītale 
calaty aparvaṇi mahī girīṇāṃ śikharāṇi ca // HV_66.27

prāksaṃdhyā parighagras tā bhābhir badhnāti bhāskaram 
pratilomaṃ ca yānty ete vyāharanto mṛgadvijāḥ // HV_66.28

grastaḥ svarbhānunā sūryo divā naktam ajāyata 
dhūmotpātair diśo vyāptāḥ śuṣkāśanisamāhatāḥ // HV_66.29

prasravanti ghanā raktaṃ sāśanistanayitnavaḥ 
calitā devatāḥ sthānāt tyajanti vihagā nagān // HV_66.30

yāni rājavināśāya daivajñāḥ kathayanti hi 
tāni sarvāṇi paśyāmo nimittāny aśubhāni vai // HV_66.31

tvaṃ cāpi svajanadveṣī rājadharmaparāṅmukhaḥ 
animittāgatakrodhaḥ saṃnikṛṣṭabhayo hy asi // HV_66.32

yas tvaṃ devopamaṃ vṛddhaṃ vasudevam dhṛtavratam 
mohāt kṣipasi durbuddhe kutas te śāntir ātmanaḥ // HV_66.33

tvadgato yo hi naḥ snehas taṃ tyajāmo 'dya vai vayam 
ahitaṃ svasya vaṃśasya na tvāṃ vayam upāsmahe // HV_66.34

sa hi dānapatir dhanyo yo drakṣyati vanegatam 
puṇḍarīkapalāśākṣaṃ kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam // HV_66.35
bālaṃ cābālasadvṛttam īśvaraṃ sakaleśvaram | yogidhyeyaṃ sadādṛśyaṃ santaṃ sadasadātmakam || yo hi drakṣyati taṃ kṛṣṇaṃ tasmai bhūyo namo namaḥ || ādyānām ādyam ādiṃ ca sakalaṃ niṣkalaṃ hariṃ | yo hi drakṣyati taṃ devaṃ tasmai bhūyo namo namaḥ || vayam eva nirānandās vayā guptā yataḥ sadā | yeṣāṃ tvam īśvaro 'dhanyas teṣāṃ śāntiḥ kuto ratiḥ | 
chinnamūlo hy ayaṃ vaṃśo yadūnāṃ tvatkṛte kṛtaḥ 
kṛṣṇo jñātīn samānāyya sa saṃdhānaṃ kariṣyati // HV_66.36

kṣāntam eva tadānena vasudevena dhīmatā 
kālasaṃpakvavijñāno brūhi tvaṃ yad yad icchasi // HV_66.37

mahyaṃ tu rocate kaṃsa vasudevasahāyavān 
gaccha kṛṣṇasya nilayaṃ prītis te tena rocatām // HV_66.38
anyathā tu gatiḥ kaṃsa tava nāstīti niścayaḥ | 
andhakasya vacaḥ śrutvā kaṃsaḥ saṃraktalocanaḥ 
kiṃcid apy abruvan krodhād viveśa svaṃ niveśanam // HV_66.39

te ca sarve yathāveśma yādavāḥ śrutavistarāḥ 
jagmur vigatasaṃkalpāḥ kaṃsavaikṛtaśaṃsinaḥ // HV_66.40

akrūro 'pi yathājñaptaḥ kṛṣṇadarśanalālasaḥ 
jagāma rathamukhyena manasas tulyagāminā // HV_67.1

kṛṣṇasyāpi nimittāni śubhāny aṅgagatāni vai 
pitṛtulyena śaṃsanti bāndhavena samāgamam // HV_67.2

prāg eva ca narendreṇa māthureṇaugraseninā 
keśinaḥ preṣito dūto vadhāyopendrakāraṇāt // HV_67.3

sa tu dūtavacaḥ śrutvā keśī kleśakaro nṛṇām 
vṛndāvanagato gopān bādhate sma durāsadaḥ // HV_67.4

mānuṣaṃ māṃsam aśnānaḥ kruddho duṣṭaparākramaḥ 
durdānto vājidaityo 'sau karoti kadanaṃ mahat // HV_67.5

nighnan gā vai sagopālā gavāṃ piśitabhojanaḥ 
durdamaḥ kāmacārī ca kesarī niravagrahaḥ // HV_67.6

tadaraṇyaṃ śmaśānābhaṃ nṛṇām asthibhir āvṛtam 
yatrāste sa hi duṣṭātmā keśī turagadānavaḥ // HV_67.7

khurair dārayate bhūmim vegenārujate drumān 
heṣitaiḥ spardhate vāyum plutair laṅghyate nabhaḥ // HV_67.8

atipravṛddho mattaś ca duṣṭāśvo vanagocaraḥ 
ākampitasaṭo raudraḥ kaṃsasya caritānugaḥ // HV_67.9

iriṇaṃ tadvanaṃ sarvaṃ tena saudāsakarmaṇā 
kṛtaṃ turagadaityena sarvān gopāñ jighāṃsatā // HV_67.10

tena duṣṭapracāreṇa dūṣitaṃ tadvanaṃ mahat 
na nṛbhir godhanair vāpi sevyate vanavṛttibhiḥ // HV_67.11

niḥsaṃpātaḥ kṛtaḥ panthās tena tadviṣayāśrayaḥ 
madāc calitavṛttena nṛmāṃsāny aśnatā bhṛśam // HV_67.12

nṛśabdānusaraḥ kruddhaḥ sa kadācid dināgame 
jagāma ghoṣasaṃvāsaṃ coditaḥ kāladharmaṇā // HV_67.13

taṃ dṛṣṭvā dudruvur gopāḥ striyaś ca śiśubhiḥ saha 
krandamānā jagannātham kṛṣṇaṃ nātham upāśritāḥ // HV_67.14

tāsāṃ ruditaśabdena gopānāṃ kranditena ca 
dattvābhayaṃ tu kṛṣṇo vai keśinaṃ so 'bhidudruve // HV_67.15

keśī cābhyudyata grīvaḥ prakāśadaśanekṣaṇaḥ 
heṣamāṇo javodagro govindābhimukho yayau // HV_67.16

tam āpatantaṃ saṃprekṣya keśinaṃ hayadānavam 
pratyujjagāma govindas toyadaḥ śaśinaṃ yathā // HV_67.17

keśinas tu tam abhyāśe dṛṣṭvā kṛṣṇam avasthitam 
manuṣyabuddhayo gopāḥ kṛṣṇam ūcur hitauṣiṇaḥ // HV_67.18
kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho jñātīnāṃ nandivardhana | jagatām abhayado 'si tvaṃ trāyasvāsmān viśeṣataḥ | 
kṛṣṇa tāta na khalv eṣa sahasā te hayādhamaḥ 
upasarpyo bhavān bālaḥ pāpaś caiṣa durāsadaḥ // HV_67.19

eṣa kaṃsasya sahajaḥ prāṇas tāta bahiścaraḥ 
uttamaś ca hayendrāṇāṃ dānavo 'pratimo yudhi // HV_67.20

trāsanaḥ parasainyānāṃ turagāṇāṃ mahābalaḥ 
svadhyaḥ sarvasattvānāṃ prathamaḥ pāpakarmaṇām // HV_67.21

gopānāṃ tadvacaḥ śrutvā vadatāṃ madhusūdanaḥ 
keśinā saha yuddhāya matiṃ cakre 'risūdanaḥ // HV_67.22

tataḥ savyaṃ dakṣiṇaṃ ca maṇḍalāni paribhraman 
padbhyām ubhābhyāṃ sa hayaḥ krodhenārujate drumān // HV_67.23

mukhe lambasaṭe cāsya skandhadeśe ghanāvṛte 
valayo 'bhrataraṃgābhāḥ susruvuḥ krodhajaṃ jalam // HV_67.24

sa phenaṃ vaktrajaṃ caiva vavarṣa rajasāvṛtam 
himakāle yathā vyomni nīhāram iva candramāḥ // HV_67.25

govindam aravindākṣaṃ heṣitogāraśīkaraiḥ 
sa phenair gātranirgīrṇaiḥ prokṣayāmāsa sarvataḥ // HV_67.26

khuroddharaṇamuktena madhurakṣodapāṇḍunā 
rajasā sa hayaḥ kṛṣṇaṃ cakārāruṇamūrdhajam // HV_67.27

plutavalgitapādas tu takṣamāṇo dharāṃ khuraiḥ 
dantān nirdaśamānas tu keśī kṛṣṇam upādravat // HV_67.28

sa saṃsaktas tu kṛṣṇena keśī turagasattamaḥ 
purvābhyāṃ caraṇābhyāṃ vai kṛṣṇaṃ vakṣasy atāḍayat // HV_67.29

punaḥ punaś ca sa balī prāhiṇot pārśvataḥ khurān 
kṛṣṇasya dānavo ghoraṃ prahāram amitaujasaḥ | 
vaktreṇa cāsya ghoreṇa tīkṣṇadaṃṣṭrāyudhena vai 
adaśad bāhuvivaraṃ kṛṣṇasya ruṣito hayaḥ // HV_67.30

sa lambakesarasaṭaḥ kṛṣṇena saha saṃgataḥ 
rarāja keśī meghena saṃsaktaḥ kha ivāṃśumān // HV_67.31

uraś cāsyorasā hantum iyeṣa balavān hayaḥ 
vegena vāsudevasya krodhād dviguṇavikramaḥ // HV_67.32

tasyotsiktasya balavān kṛṣṇo 'py amitavikramaḥ 
bāhum ābhoginaṃ kṛtvā mukhe kruddhaḥ samādadhat // HV_67.33

sa taṃ bāhum aśakto vai khādituṃ bhoktum eva vā 
punar ābhoginaṃ bāhuṃ tadvaktragatam añjasā | 
kṛṣṇaḥ prasārayāmāsa līlayā dānavaṃ hasan | 
daśanair mūlanirmuktaiḥ saphenaṃ rudhiraṃ vaman // HV_67.34

vipāṭitābhyām oṣṭhābhyām kaṭābhyāṃ vidalīkṛtaḥ 
akṣiṇī vikṛte cakre visṛte muktabandhane // HV_67.35

nirastahanur āviṣṭaḥ śoṇitāsrāvilekṣaṇaḥ 
utkarṇo naṣṭacetās tu sa keśī bahvaceṣṭata // HV_67.36

utpatya cāsakṛt pādaiḥ sakṛnmūtraṃ samutsṛjan 
svinnārdralomā śrāntas tu niryatnacaraṇo 'bhavat // HV_67.37

keśivaktravilagnas tu kṛṣṇabāhur aśobhata 
vyābhugna iva gharmānte candrārdhakiraṇair ghanaḥ // HV_67.38

keśī ca kṛṣṇasaṃsaktaḥ śrāntagātro vyarocata 
prabhātāvanataś candraḥ śrānto merum ivāśritaḥ // HV_67.39

tasya kṛṣṇabhujoddhūtāḥ keśino daśanā mukhāt 
keśino vaktranirdhūtā vividhā daśanā bhuvi | 
petuḥ śaradi nistoyāḥ sitābhrāvayavā iva // HV_67.40
sa tu keśī bhṛśaṃ śrāntaḥ kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā | svabhujaṃ svāyataṃ kṛtvā pāṭito balavat tadā || sa pāṭito bhujenājau kṛṣṇena vikṛtānanaḥ | keśī nadan mahānādaṃ dānavo vyathitas tadā || vighūrṇamānaḥ srastāṅgo mukhād rudhiram udvaman | bhṛśaṃ vyaṅgīkṛtavapur nikṛttārdha ivācalaḥ || vyāditāsyo mahāraudraḥ so 'suraḥ kṛṣṇabāhunā | nipapāta yathā kṛtto nāgo hi dvidalīkṛtaḥ | sa papātāśu vegena bhujāyāmena pāṭitaḥ | 
bāhunā kṛttadehasya keśino rūpam ābabhau 
paśor iva mahāghoraṃ nihatasya pinākinā // HV_67.41
droṇībhyāṃ māṃsapūrṇābhyāṃ pinākibhavane yathā | 
dvipādapṛṣṭhapucchārdhe sravaṇaikākṣināsike 
keśinas te dvidhā bhūte dve ardhe rejatuḥ kṣitau // HV_67.42
vajreṇa vinikṛttārdhau parvatāv iva bhūtale | 
keśidantakṣataś cāpi kṛṣṇasya śuśubhe bhujaḥ 
vṛddhas tāla ivāraṇye gajendradaśanāṅkitaḥ // HV_67.43

taṃ hatvā keśinaṃ yuddhe kalpayitvā ca bhāgaśaḥ 
kṛṣṇaḥ padmapalāśākṣo hasaṃs tatraiva tasthivān // HV_67.44

taṃ hataṃ keśinaṃ dṛṣṭvā gopā gopastriyaś ca tāḥ 
babhūvur muditāḥ sarve hatavighnā hataklamāḥ // HV_67.45

dāmodaraṃ ca śrīmantam yathāsthānaṃ yathāvayaḥ 
abhyanandan priyair vākyaiḥ pūjayantaḥ punaḥ punaḥ // HV_67.46

aho tāta kṛtaṃ karma hato 'yaṃ lokakaṇṭakaḥ 
daityaḥ kṣiticaraḥ kṛṣṇa hayarūpaṃ samāsthitaḥ // HV_67.47

kṛtaṃ vṛndāvanaṃ kṣemaṃ sevyaṃ sarvanṛpakṣiṇām 
ghnatā pāpam imaṃ tāta keśinaṃ hayam āhave // HV_67.48

hatā no bahavo gopā gāvo vatsāś ca vatsalāḥ 
naike cānye janapadā hatānena durātmanā // HV_67.49

eṣa saṃvartakaṃ kartum udyataḥ kila pāpakṛt 
nṛlokaṃ nirnaraṃ kṛtvā cartukāmo yathāsukham // HV_67.50

naitasya pramukhe sthātuṃ kaścic chakto jijīviṣuḥ 
api devasamūheṣu kiṃ punaḥ pṛthivītale // HV_67.51
evaṃ te tuṣṭuvur gopāḥ kṛṣṇaṃ kamalalocanam | 
athāhāntarhito vipro nāradaḥ khagamo muniḥ 
prīto 'smi viṣṇo deveśa kṛṣṇa kṛṣṇeti cāsakṛt // HV_67.52
namas tubhyaṃ jagannātha devadeva janārdana | namas tubhyaṃ namas tubhyaṃ śaṅkhacakragadādhara || namas te jñānarūpāya keśavāya ca cakriṇe | nama ādyāya bījāya nirguṇāya guṇātmane || namaḥ sahasraśirase tvāṃ nato 'smi janārdana | namāmi lokanāthaṃ tvāṃ namas te devarūpiṇe || namas te 'stu hṛṣīkeśa pāhi naḥ sarvato hare | iti stutvā jagannāthaṃ punar evābravīd vacaḥ | 
yad idaṃ duṣkaraṃ karma kṛtaṃ keśijighāṃsayā 
tvayy eva kevalaṃ yuktam tridive tryambake 'pi vā // HV_67.53

ahaṃ yuddhotsukas tāta tarpitenāntarātmanā 
idaṃ narahayaṃ yuddham darṣṭuṃ svargād ihāgataḥ // HV_67.54

pūtanānidhanādīni karmāṇi tava dṛṣṭavān 
ahaṃ tv anena govinda karmaṇā paritoṣitaḥ // HV_67.55

hayasyāsya mahendro 'pi bibheti balasūdanaḥ 
kurvāṇasya vapur ghoram keśino duṣṭacetasaḥ // HV_67.56

yat tvayā pāṭito dvaidhaṃ bhujenāyataparvaṇā 
eṣo 'sya mṛtyur antāya vihito viśvayoninā // HV_67.57

yasmāt tvayā hataḥ keśī tasmān macchāsanaṃ śṛṇu 
keśavo nāma nāmnā tvaṃ khyāto loke bhaviṣyasi // HV_67.58

svasty astu bhavato loke sādhayāmy aham āśugaḥ 
kṛtyaśeṣaṃ ca te kāryaṃ śaktas tvam asi māciram // HV_67.59

tvayi kāryāntaragate narā iva divaukasaḥ 
viḍambayantaḥ krīḍanti līlāṃ tvadbalam āśritāḥ // HV_67.60

abhyāśe vartate kālo bhāratasyāhavodadheḥ 
hastaprāptāni yuddhāni rājñāṃ tridivagāminām // HV_67.61

panthānaḥ śodhitā vyomni vimānārohiṇordhvagāḥ 
avakāśā vibhajyante śakraloke mahīkṣitām // HV_67.62

ugrasenasute śānte padasthe tvayi keśava 
abhitas tan mahadyuddhaṃ bhaviṣyati mahīkṣitām // HV_67.63

tvāṃ cāpratimakarmāṇaṃ saṃśrayiṣyanti pārthivāḥ 
bhedakāle narendrāṇāṃ pakṣagrāho bhaviṣyasi // HV_67.64

tvayi rājāsanasthe hi rājaśrīṃ vahati prabho 
śriyaṃ tyakṣyanti rājānas tvatprabhāvān na saṃśayaḥ // HV_67.65

eṣa me kṛṣṇa saṃdeśaḥ śrutibhiḥ khyātim eṣyasi 
devatānāṃ divisthānāṃ jagataś ca jagatpate // HV_67.66

dṛṣṭaṃ me bhavataḥ karma dṛṣṭaś cāsi mayā prabho 
kaṃse bhūyaḥ sameṣyāmi śāsite sādhayāmy aham // HV_67.67
bahunāpi kim uktena pāhi viprān yathāsukham | jānāmi tvāṃ mahābāho devānām api daivatam | evam uktvā tu sa tadā nāradaḥ khaṃ jagāma ha | 
nāradasya vacaḥ śrutvā devasaṃgītayoginaḥ 
tatheti sa samābhāṣya punar gopān samāsadat | 
gopān kṛṣṇaḥ samāsādya vrajam eva viveṣa ha // HV_67.68

athāstaṃ gacchati tadā mandaraśmau divākare 
saṃdhyāraktatale vyomni śaśāṅke pāṇḍumaṇḍale // HV_68.1

nīḍastheṣu vihaṃgeṣu satsu prāduṣkṛtāgniṣu 
īṣat tamaḥ saṃvṛtāsu dikṣu sarvāsu sarvataḥ // HV_68.2

ghoṣāvāseṣu supteṣu vāśantīṣu śivāsu ca 
naktaṃcareṣu hṛṣṭeṣu piśitām iṣakāṅkṣiṣu // HV_68.3

śakragopāpāhvayāmode pradoṣe 'bhyāśatas kare 
saṃdhyāmayīm iva guhāṃ saṃpraviṣṭe divākare // HV_68.4

adhiśrayaṇavelāyāṃ prāptāyāṃ gṛhamedhinām 
vanyair vaikhānasair mantrair hūyamāne hutāśane // HV_68.5

upāvṛttāsu vai goṣu duhyamānāsu ca vraje 
asakṛd vyāharantīṣu baddhavatsāsu dhenuṣu // HV_68.6

prakīrṇadāmanīkeṣu gās tathaivāhvayatsu ca 
saninādeṣu gopeṣu kālyamāne ca godhane // HV_68.7

karīṣeṣu praklṛpteṣu dīpyamāneṣu sarvaśaḥ 
kāṣṭhabhārānataskandhair gopair abhyāgatais tathā // HV_68.8

kiṃcid abhyutthite some mandaraśmau virājati 
īṣad vigāhamānāyāṃ rajanyāṃ divase gate // HV_68.9

prāpte dinavyuparame pravṛtte kṣaṇadāmukhe 
bhāskare tejasi gate saumye tejasy upasthite // HV_68.10

agnihotrākule kāle saumyendau pratyupasthite 
agnīṣomātmake saṃdhau vartamāne jaganmaye // HV_68.11

paścimenāgninā dīpte pūrveṇottaravarcasā 
dagdhādrisadṛśe vyomni kiṃcit tārāgaṇākule // HV_68.12

vayobhir vāsaśubhatām bandhubhiś ca samāgamam 
śaṃsadbhiḥ syandanenāśu prāpto dānapatir vrajam // HV_68.13

praviśann eva papraccha sāṃnidhyaṃ keśavasya saḥ 
rauhiṇeyasya cākrūro nandagopasya cāsakṛt // HV_68.14
padāni tasyākhilalokapāla+ |kirīṭajuṣṭāmalapādareṇoḥ |dadarśa goṣṭhe kṣitikautukāni |vilakṣitāny abjayavāṅkuśādyaiḥ ||taddarśanāhlādavivṛddhasaṃbhramaḥ |premṇordhvaromāśrukalākulekṣaṇaḥ |rathād avaskandya sa teṣv aceṣṭata |prabhor amūny aṅghrirajāṃsy aho iti ||dehabhṛtām iyān artho hitvā dambhaṃ bhiyaṃ śucam | saṃdeśād yo harer liṅga+ +darśanaśravaṇādibhiḥ | tato nivedito gopair idaṃ tad iti yādavaḥ | 
sa nandagopasya gṛhaṃ vāsāya vasudopamaḥ 
avaruhya tato yānāt praviveśa mahābalaḥ // HV_68.15
harṣapūrṇena vaktreṇa sāśrunetreṇa caiva hi | 
praviśann eva ca dvāri dadarśādohane gavām 
vatsamadhye sthitaṃ kṛṣṇaṃ savatsam iva govṛṣam // HV_68.16

sa taṃ harṣaparītena vacasā gadgadena vai 
netrābhyāṃ yādavo viṣṇum ākulaṃ samudaikṣata || 
acintayat tadākrūro loke matsadṛśo na hi | 
ya enaṃ lokanāthaṃ taṃ sakalaṃ dṛṣṭavān aham || 
nārāyaṇam aṇīyāṃsaṃ sthūlāt sthūlataraṃ harim || 
ko 'yaṃ matsadṛśo loke dṛṣṭavān yo 'ham īśvaram | 
ehi keśava tāteti pravyāharata dharmavit // HV_68.17

uttānaśāyinaṃ dṛṣṭvā punar dṛṣṭvā śriyā vṛtam 
avyaktayuvanaṃ kṛṣṇam akrūraḥ praśaśaṃse ha // HV_68.18

ayaṃ sa puṇḍarīkākṣaḥ siṃhaśārdūlavikramaḥ 
saṃpūrṇajalameghābhaḥ parvatapravarākṛtiḥ // HV_68.19

mṛdheṣv adharṣaṇīyena saśrīvatsena vakṣasā 
dviṣannidhanadakṣābhyāṃ bhujābhyāṃ sādhu bhūṣitaḥ // HV_68.20

mūrtimān sarahasyātmā jagato 'gryasya bhājanam 
gopaveṣadharo viṣṇur udagrāgratanūruhaḥ // HV_68.21

kirīṭalāñcchanenāpi śirasā cchatravarcasā 
kuṇḍalottamayogyābhyāṃ śravaṇābhyāṃ vibhūṣitaḥ // HV_68.22

hārārheṇa ca pīnena suvistīrṇena vakṣasā 
dvābhyāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ vṛttābhyām upaśobhitaḥ // HV_68.23

strīsahasropacaryeṇa vapuṣā manmathāgninā 
pīte vasāno vasane so 'yaṃ viṣṇuḥ sanātanaḥ // HV_68.24

dharaṇyāśrayabhūtābhyāṃ caraṇābhyām ariṃdamaḥ 
trailokyākrāntibhūtābhyāṃ bhuvi padbhyām avasthitaḥ // HV_68.25

rucirāgrakaraś cāsya cakrocita ivekṣyate 
dvitīya udyataś caiva gadāsaṃyogam icchati // HV_68.26

avatīrṇo bhavāyeha prathamaṃ padam ātmanaḥ 
śobhate 'dya bhuvi śreṣṭhas tridaśānāṃ dhuraṃdharaḥ // HV_68.27

ayaṃ bhaviṣye dṛṣṭo vai bhaviṣyakuśalair budhaiḥ 
gopālo yādavaṃ vaṃśaṃ kṣīṇaṃ vistārayiṣyati // HV_68.28

tejasā cāsya yadavaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ 
vaṃśam āpūrayiṣyanti oghā iva mahārṇavam // HV_68.29

asyedaṃ śāsane sarvaṃ jagat sthāsyati śāśvatam 
nihatāmitrasāmantaṃ sphītaṃ kṛtayuge yathā // HV_68.30

ayam āsthāya vasudhāṃ sthāpayitvā jagadvaśe 
rājñāṃ bhaviṣyaty upari na ca rājā bhaviṣyati // HV_68.31

nūnaṃ tribhiḥ kramair jitvā yathānena kṛtaḥ prabhuḥ 
purā puraṃdaro rājā devatānāṃ triviṣṭape // HV_68.32

tathaiva vasudhāṃ jitvā jitapūrvāṃ tribhiḥ kramaiḥ 
sthāpayiṣyati rājānam ugrasenaṃ na saṃśayaḥ // HV_68.33

pramṛṣṭavairagādho 'yaṃ praśnaiś ca bahubhiḥ śrutaḥ 
brāhmaṇair brahmavādaiś ca purāṇo 'yaṃ hi gīyate // HV_68.34

spṛhaṇīyo hi lokasya bhaviṣyati ca keśavaḥ 
tathā hy asyotthitā buddhir mānuṣyam upasevitum // HV_68.35

ahaṃ tv asyādya vasatiṃ pūjayiṣye yathāvidhi 
viṣṇutvaṃ manasā caiva pūjayiṣyāmi mantravat // HV_68.36
viṣṇuṃ tvāṃ pūjayiṣyāmi manasā caiva mantravān | 
yac ca jātiparijñānaṃ prādurbhāvaś ca vai nṛṣu 
amānuṣaṃ vedmi cainaṃ ye cānye divyacakṣuṣaḥ // HV_68.37
stoṣye devaṃ jagannāthaṃ vārāhaṃ vāmanaṃ harim | namāmi puṇḍarīkākṣaṃ naranārāyaṇākṛtim | namāmi vāmanaṃ viṣṇuṃ trailokyākrāntapauruṣam | 
so 'haṃ kṛṣṇena vai rātrau saṃmantrya viditātmanā 
sahānena gamiṣyāmi savrajo yadi maṃsyate // HV_68.38

evaṃ bahuvidhaṃ kṛṣṇaṃ dṛṣṭvā hetvarthakāraṇaiḥ 
viveśa nandagopasya kṛṣṇena saha saṃsadam // HV_68.39

sa nandagopasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ sahakeśavaḥ 
gopavṛddhān samānīya provācāmitadakṣiṇaḥ // HV_69.1

kṛṣṇaṃ caivābravīt prīto rauhiṇeyena saṃgatam 
śvaḥ purīṃ mathurāṃ tāta gamiṣyāmaḥ śivāya vai // HV_69.2

yāsyanti ca vrajāḥ sarve sagokulaparigrahāḥ 
kaṃsājñayā samucitaṃ karam ādāya vārṣikam // HV_69.3
vayaṃ caiva pragantāro ratham āsthāya saṃgatāḥ | 
samṛddhas tasya kaṃsasya bhaviṣyati dhanurmahaḥ 
taṃ drakṣyatha samṛddhaṃ ca svajanaṃ ca sameṣyatha // HV_69.4

pitaraṃ vasudevaṃ ca satataṃ duḥkhabhājanam 
dīnaṃ putravadhaśrāntaṃ yuvām atha sameṣyathaḥ // HV_69.5

satataṃ pīḍyamānaṃ ca kaṃsenāśubhabuddhinā 
daśānte śoṣitaṃ vṛddhaṃ duḥkhaiḥ śithilatāṃ gatam // HV_69.6

kaṃsasya ca bhayāt trastaṃ bhavadbhyāṃ ca vinākṛtam 
dahyamānaṃ divā rātrau sotkaṇṭhenāntarātmanā // HV_69.7

tāṃ ca drakṣyāmi govinda putrair amṛditastanīm 
devakīṃ devasaṃkāśāṃ sidantīṃ vihataprabhām // HV_69.8

putraśokena śuṣyantīṃ tvaddarśanaparāyaṇām 
viyogaśokasaṃtaptāṃ vivatsām iva saurabhīm // HV_69.9

upaplutekṣaṇāṃ nityaṃ nityaṃ malinavāsasam 
svarbhānuvadanagrastāṃ śaśāṅkasya prabhām iva // HV_69.10

tvaddarśanaparāṃ nityaṃ tavāgamanakāṅkṣiṇīm 
tvatpravṛttena śokena sīdantīṃ vai tapasvinīm // HV_69.11

tvatpralāpeṣv akuśalāṃ tvayā bālye viyojitām 
arūpajñāṃ tava vibho vaktrasyāsyenduvarcasaḥ // HV_69.12

yadi tvāṃ janayitvā sā kliśyate kṛṣṇa devakī 
apatyārtho nu kas tasyā varaṃ hy evānapatyatā // HV_69.13

ekaḥ śoko hi nārīṇām aputrāṇāṃ vidhīyate 
saputrā tv aphale putre dhik prajātena tapyate // HV_69.14

tvaṃ tu śakrasamaḥ putro yasyās tvatsadṛśo guṇaiḥ 
pareṣām apy abhayado na sā śocitum arhati // HV_69.15

vṛddhau tavāmbāpitarau parabhṛtyatvam āgatau 
tvatkṛte bhartsyamānau tau kaṃsenādīrghadarśinā // HV_69.16

yadi te devakī mānyā pṛthivīvātmadhāriṇī 
tāṃ śokasalile magnām uttārayitum arhasi // HV_69.17

taṃ ca vṛddhaṃ priyasutaṃ vasudevaṃ mahābalam 
putrayogena saṃyojya kṛṣṇa dharmam avāpsyasi // HV_69.18

yathā nāgaḥ sudurvṛtto damino yamunāhrade 
vipulaś ca dhṛtaḥ śailo yathā vai bhūdharas tvayā // HV_69.19

darpodvṛttaś ca balavān ariṣṭo vinipātitaḥ 
paraprāṇaharaḥ keśī duṣṭātmā ca hatas tvayā // HV_69.20

etenaiva prayatnena vṛddhāv uddhṛtya duḥkhitau 
yathā dharmam avāpnoṣi tat kṛṣṇa paricintyatām // HV_69.21

nirbhartsyamāno yair dṛṣṭaḥ pitā te kṛṣṇa saṃsadi 
te sarve cakrur aśrūṇi netrair duḥkhānvitā bhṛśam // HV_69.22
andhena kiṃcid uktvaiva kaṃso nirbhartsitaḥ kila | 
garbhāvakartanādīni duḥkhāni subahūni sā 
mātā te devakī kṛṣṇa kaṃsasya sahate 'vaśā // HV_69.23

mātāpitṛbhyāṃ sarveṇa jātena nibhṛtena vai 
ṛṇaṃ vai pratikartavyaṃ yathāyogam udāhṛtam // HV_69.24

evaṃ te kurvataḥ kṛṣṇa mātāpitror anugraham 
parityajetāṃ tau śokaṃ syāc ca dharmas tavātulaḥ // HV_69.25
dharmas te vipulo 'nanto bhaviṣyati na saṃśayaḥ | 
kṛṣṇas tu viditārtho vai tam āhāmitadakṣiṇam 
bāḍham ity eva tejasvī na ca cukrodha keśavaḥ // HV_69.26

te ca gopāḥ samāgamya nandagopapurogamāḥ 
akrūravacanaṃ śrutvā saṃceluḥ kaṃsaśāsanāt // HV_69.27

gamanāya ca te sajjā babhūvur vrajavāsinaḥ 
sajjaṃ copāyanaṃ kṛtvā gopavṛddhāḥ pratasthire // HV_69.28

karaṃ cānaḍuhaḥ sarpir mahiṣāṃś copanāyikān 
yathāsāraṃ yathāyūtham upanīya payo ghṛtam // HV_69.29

taṃ sajjayitvā kaṃsasya karaṃ copāyanāni ca 
te sarve gopapatayo gamanāyopatasthire // HV_69.30

akrūrasya kathābhis tu saha kṛṣṇena jāgrataḥ 
rauhiṇeyatṛtīyasya sā niśā vyatyavartata // HV_69.31

tataḥ prabhāte vimale pakṣivyāhārasaṃkule 
naiśākare raśmijāle kṣaṇadākṣayasaṃhṛte // HV_70.1

nabhasy aruṇasaṃtīrṇe paryaste jyotimaṇḍale 
pratyūṣapavanāsāraiḥ kledite dharaṇītale // HV_70.2

kṣīṇākārāsu tārāsu suptaniṣpratibhāsu ca 
naiśam antardadhe rūpam udagacchad divākaraḥ 
śītāṃśuḥ śāntakiraṇo niṣprabhaḥ samapadyata // HV_70.3
eko nāśayate rūpam eko vardhayate vapuḥ | 
gobhiḥ samavakīrṇāsu vrajaniryāṇabhūmiṣu 
manthāvartanapūrṇeṣu gargareṣu nadatsu ca // HV_70.4

dāmabhir yamyamāneṣu vatseṣu taruṇeṣu ca 
gopair āpūryamāṇeṣu ghoṣarathyāsu sarvaśaḥ // HV_70.5

tatraiva gurukaṃ bhāṇḍaṃ sakaṭāropitaṃ bahu 
tvaritāḥ pṛṣṭhataḥ kṛtvā jagmuḥ syandanavāhanāḥ // HV_70.6

kṛṣṇo 'tha rauhiṇeyaś ca sa caivāmitadakṣiṇaḥ 
trayo rathagatā jagmus trilokapatayo yathā // HV_70.7

athāha kṛṣṇam akrūro yamunātīram āśritaḥ 
syandanaṃ tāta rakṣasva yatnaṃ ca kuru vājiṣu // HV_70.8

hayebhyo yavasaṃ dattvā hayabhāṇḍe rathe tathā 
pragāḍhaṃ yatnam āsthāya kṣaṇaṃ tāta pratīkṣatām // HV_70.9

yamunāyā hrade hy asmin toṣyāmi bhujageśvaram 
divyair bhāgavatair mantraiḥ sarvalokaprabhuṃ yataḥ // HV_70.10
guhyaṃ bhāgavataṃ devaṃ sarvalokasya bhāvanam | 
śrīmatsvastikamūrdhānaṃ praṇamiṣyāmi bhoginam 
sahasraśirasaṃ devam anantaṃ nīlavāsasam // HV_70.11

dharmadevasya tasyāsyād yad viṣaṃ prabhaviṣyati 
sarvaṃ tad amṛtaprakhyam aśiṣyāmy amaro yathā // HV_70.12

svastikāyatanaṃ dṛṣṭvā dvijihvaṃ śrīvibhūṣitam 
samājas tatra sarpāṇāṃ śāntyarthaṃ vai bhaviṣyati // HV_70.13

āstāṃ māṃ samudīkṣantau bhavantau saṃgatāv ubhau 
nivṛtto bhujagendrasya yāvad asmi hradottamāt // HV_70.14

tam āha kṛṣṇaḥ saṃhṛṣṭo gaccha dharmiṣṭha māciram 
āvāṃ khalu na śaktau svas tvayā hīnāv ihāsitum // HV_70.15
evam uktas tu kṛṣṇena praṇamya manasā harim | 
sa hrade yamunāyās tu mamajjāmitadakṣiṇaḥ 
rasātale sa dadṛśe sarpalokam imaṃ yathā // HV_70.16
rasātale hradāntaś ca darśanāgamanaṃ yathā | 
tasya madhye sahasrāsyam hematālocchritadhvajam 
lāṅgalāsaktahastāgram musalāpāśritodaram // HV_70.17

asitāmbarasaṃvītam pāṇḍuraṃ pāṇḍurānanam 
kuṇḍalaikadharaṃ mattam suptam amburuhekṣaṇam // HV_70,18

bhogodarāsane śubhre svena dehena kalpite 
svāsīnaṃ svastikābhyāṃ ca varābhyāṃ ca mahīdharam // HV_70.19

kiṃcit savyāpavṛttena maulinā hemacūlinā 
jātarūpamayaiḥ padmair mālayā cchannavakṣasam // HV_70.20

raktacandanadigdhāṅgam dīrghabāhum ariṃdamam 
padmanābhaṃ sitābhrābham bhābhir jvalitatejasam // HV_70.21

dadarśa bhogināṃ nātham sthitam ekārṇaveśvaram 
pūjyamānaṃ dvijihvendrair vāsukipramukhaiḥ prabhum // HV_70.22

kambalāśvatarau nāgau tau cāmaradharāv ubhau 
avījayetāṃ taṃ devam dharmāsanagataṃ prabhum // HV_70.23

tasyābhyāsagato bhāti vāsukiḥ pannageśvaraḥ 
vṛto 'nyaiḥ sacivaiḥ sarpaiḥ karkoṭakapuraḥsaraiḥ // HV_70.24

taṃ ghaṭaiḥ kāñcanair divyaiḥ paṅkajacchannamūrdhajam 
rājānaṃ snāpayāmāsuḥ snātam ekārṇavāmbubhiḥ // HV_70.25

tasyotsaṅge ghanaśyāmam śrīvatsācchāditodaram 
koṭikandarpasundaram |
dakṣiṇāvartasusnigdha- |
sahasraśubhanāmānam arkacandrekṣaṇadyutim | 
pītāmbaradharaṃ viṣṇuṃ sūpaviṣṭaṃ dadarśa ha // HV_70.26

āsīnaṃ caiva somena tulyasaṃhananaṃ prabhum 
saṃkarṣaṇam ivāsīnaṃ taṃ divyaṃ viṣṭaraṃ vinā // HV_70.27

sa kṛṣṇaṃ tatra sahasā vyāhartum upacakrame 
tasya saṃstambhayāmāsa vākyaṃ kṛṣṇaḥ svatejasā // HV_70.28
sa ca bhāgavatair mantrair arcayitvā gadādharam | stutvā ca devam īśānaṃ varadaṃ bhaktavatsalam | ātmānaṃ kṛtakṛtyānām agresaram amaṃsta saḥ | 
so 'nubhūya bhujaṃgānāṃ taṃ bhāgavatam avyayam 
udatiṣṭhat punas toyād vismito 'mitadakṣiṇaḥ // HV_70.29

sa tau rathasthāv āsinau tatraiva balakeśavau 
udīkṣamāṇāv anyonyaṃ dadarśādbhutarūpiṇau // HV_70.30

athāmajjat punas tatra tadākrūraḥ kutūhalāt 
ijyate yatra devaḥ sa nīlavāsāḥ sanātanaḥ // HV_70.31

tathaivāsīnam utsaṅge sahasrāsyadharasya vai 
dadarśa kṛṣṇam akrūraḥ pūjyamānaṃ yathāvidhi // HV_70.32

bhūyaś ca sahasotthāya taṃ mantraṃ manasā vahan 
rathaṃ tenaiva mārgeṇa jagāmāmitadakṣiṇaḥ // HV_70.33

tam āha keśavo hṛṣṭaḥ sthitam akrūram āgatam 
kīdṛśaṃ nāgalokasya vṛttaṃ bhāgavate hrade // HV_70.34

ciraṃ tu bhavatā kālaṃ vyākṣepeṇa vilambitam 
manye dṛṣṭaṃ tvayāścaryaṃ hṛdayaṃ te yathācalam // HV_70.35

pratyuvāca sa taṃ kṛṣṇam āścaryaṃ bhavatā vinā 
kiṃ bhaviṣyati lokeṣu careṣu sthāvareṣu ca // HV_70.36

tatrāścaryaṃ mayā dṛṣṭaṃ yat kṛṣṇa bhuvi durlabham 
tad ihāpi yathā tatra paśyāmi ca ramāni ca // HV_70.37

saṃgataś cāsmi lokānām āścaryeṇeha rūpiṇā 
ataḥ parataraṃ kṛṣṇa nāścaryaṃ draṣṭum utsahe // HV_70.38
ko vāyaṃ triṣu lokeṣu vismayaṃ bhavatā vinā | namaḥ sarvātmane tubhyaṃ vismayāya jagatpate | namo 'stu devadeveśa tubhyaṃ sarvātmane namaḥ | namo 'stu viṣṇave tubhyam ameyāya jagatpate || kiṃ vānena jagannātha kṛtakṛtyo 'smi sāṃpratam | kṛtyaśeṣaṃ sadā viṣṇo kim utsṛjasi sāṃpratam | 
tad āgaccha gamiṣyāmaḥ kaṃsarājapurīṃ prabho 
yāvann āstaṃ vrajaty eṣa divasānte divākaraḥ // HV_70.39

te tu yuktvā rathavaraṃ sarva evāmitaujasaḥ 
kṛṣṇena sahitāḥ prāptās tathā saṃkarṣaṇena ca | 
asasāda purīṃ rasyāṃ mathurāṃ kaṃsapālitām | 
viviśuḥ pūḥpradhānāṃ vai kāle raktadivākare // HV_71.1

tau tu svabhavanaṃ vīrau kṛṣṇasaṃkarṣaṇāv ubhau 
praveśitau buddhimatā akrūreṇārkatejasā // HV_71.2

tāv āha varavarṇāṅgau bhīto dānapatis tadā 
tyaktavyā tāta gamane vasudevagṛhe spṛhā // HV_71.3

yuvayor hi kṛte vṛddhaḥ kaṃsena sa nirasyate 
bhartsyate ca divā rātrau neha sthātavyam ity api // HV_71.4
tad yuvābhyāṃ hi kartavyaṃ pitrarthaṃ sukham uttamam | yathā sukham avāpnoti tad vai kāryaṃ hitānvitam | nāhaṃ yuvābhyāṃ rahitaḥ pravekṣye mathurāṃ purīm | tyaktuṃ nārhasi māṃ nātha bhaktaṃ te bhaktavatsala || āgaccha yāma gehān naḥ sanāthān kurv adhokṣaja | punīhi pādarajasā gṛhān no gṛhamedhinām | yacchaucenānutṛpyanti pitaraḥ sāgnayaḥ surāḥ || āpas te 'ṅghryavanejanyas trīn lokān śucayo 'punan | śirasādhatta yāḥ śarvaḥ svayaṃ tāḥ sagarātmajāḥ || devadeva jagannātha puṇyaśravaṇakīrtana | yadūnām uttamaḥśloka nārāyaṇa namo 'stu te | 
tam uvāca tataḥ kṛṣṇo yāsyāvo 'vām atarkitau 
prekṣantau mathurāṃ vīra rājamārgaṃ ca dhārmika // HV_71.5
tasyaiva tu gṛhaṃ sādho gacchāvo yadi manyase | evam ukto bhagavatā so 'krūro vimanā iva | purīṃ praviṣṭaḥ kaṃsāya karmāvedya gṛhaṃ yayau | akrūro 'pi namaskṛtya manasā viṣṇum avyayam | jagāma kaṃsapārśvaṃ tu prahṛṣṭenāntarātmanā | tau ca devau jagannāthau balakeśavasaṃjñitau | 
anuśiṣṭau ca tau vīrau prasthitau prekṣakāv ubhau 
ālānābhyām ivotsṛṣṭau kuñjarau yuddhakāṅkṣiṇau // HV_71.6
dārakāś ca tayor mārgam anuvavruḥ samantataḥ | 
tau tu mārgagataṃ dṛṣṭvā rajakaṃ raṅgakārakam 
ayācetāṃ tatas tāni vāsāṃsi virajāni vai // HV_71.7

rajakaḥ sa tu tau prāha yuvāṃ kasya vanecarau 
rājño vāsāṃsi yau mūrkhau yācetāṃ nirbhayāv ubhau // HV_71.8

ahaṃ kaṃsasya vāsāṃsi nānādeśodbhavāni ca 
kāmarāgāṇi śataśo rajāmi vividhāni ca // HV_71.9

yuvāṃ kasya vane jātau mṛgaiḥ saha vivardhitau 
jātarāgāv idaṃ dṛṣṭvā raktam ācchādanaṃ bahu // HV_71.10

aho vāṃ jīvitaṃ tyaktaṃ yau bhavantāv ihāgatau 
mūrkhau prākṛtavijñānau vāso yācitum arhatha // HV_71.11

tasmai cukrodha vai kṛṣṇo rajakāyālpamedhase 
prāptāriṣṭāya mūrkhāya sṛjate vāṅmayaṃ viṣam // HV_71.12

talenāśanikalpena sa taṃ mūrdhany atāḍayat 
gatāsuḥ sa papātorvyāṃ rajako vyastamastakaḥ // HV_71.13

taṃ hataṃ paridevantyo bhāryās tasya vicukruśuḥ 
tvaritaṃ muktakeśyaś ca jagmuḥ kaṃsaniveśanam // HV_71.14
kṛṣṇo 'pi balabhadraś ca vāsāṃsy ādāya sarvataḥ | paridhāya tu tau pūrvaṃ śobhayetāṃ mahāmatī || dārakebhyas tato dattvā suślakṣṇāni mṛdūni ca | te ca sarve suvasanā virejuḥ śataśas tathā || śeṣāṇi tu tadā kṛṣṇo vāsāṃsi subahūny api | ācchichācchidya sahasā ciccheda ca pipeṣa ca || bhasmasād akarot tasya rajakasya niveśanam | 
tāv apy ubhau suvasanau jagmatur mālyakāraṇāt 
yathāyogaṃ yathābhogyaṃ yathāyogaṃ ni[darśya] ca | 
vīthīṃ mālyāpaṇānāṃ vai gandhāghrātau dvipāv iva // HV_71.15

guṇako nāma tatrāsīn mālyavṛttiḥ priyaṃvadaḥ 
prabhūtamālyāpaṇavāl lakṣmīvān mālyajīvanaḥ // HV_71.16

taṃ kṛṣṇaḥ ślakṣṇayā vācā mālyārtham abhisṛṣṭayā 
dehīty uvāca tatkālaṃ mālākāram akātaram // HV_71.17

tābhyāṃ prīto dadau mālyaṃ prabhūtaṃ mālyajīvanaḥ 
bhavatoḥ svam idaṃ ceti provāca priyadarśanaḥ // HV_71.18

prītas tu manasā kṛṣṇo guṇakāya varaṃ dadau 
śrīs tvāṃ matsaṃśrayā saumya dhanaughair abhivartsyate // HV_71.19

sa labdhvā varam avyagro mālyavṛttir adhomukhaḥ 
kṛṣṇasya patito mūrdhnā pratijagrāha taṃ varam // HV_71.20

yakṣāv imāv iti tadā sa mene mālyajīvanaḥ 
sa bhṛśaṃ bhayasaṃvigno nottaraṃ pratyapadyata // HV_71.21
adyāpi tasya prabhavo vaṃśo bhavati ratnavān | kīrtimān balavān nityaṃ keśavena tadā kṛtaḥ || viṣṇoḥ prasādaḥ sumahān sadārakṣat tadanvayam | 
vasudevasutau tau tu rājamārgagatāv ubhau 
kubjāṃ dadṛśatur bhūyaḥ ānulepanabhājanām // HV_71.22

tām āha kṛṣṇaḥ kubjeti kasyedam anulepanam 
nayasy ambujapatrākṣi kṣipram ākhyātum arhasi // HV_71.23

sā sthitāvekṣiṇī bhūtvā pratyuvācāmbujekṣaṇam 
kṛṣṇaṃ jaladagambhīraṃ vidyutkuṭilagāminī // HV_71.24

rājñaḥ snānagṛhaṃ yāmi tad gṛhāṇānulepanam 
dṛṣṭvaiva tvāravindākṣa vismitāsmi varānana | 
sthitāsmy āgaccha bhadraṃ te hṛdayasyāsi me priyaḥ // HV_71.25

kutaś cāgamyate saumya yan māṃ tvaṃ nāvabudhyase 
mahārājasya dayitāṃ niyuktām anulepane // HV_71.26

tām uvāca hasantīṃ tu kṛṣṇaḥ kubjām avasthitām 
tām uvāca tataḥ kṛṣṇaḥ sairandhrīṃ prahasann iva | 
sugandham etad rājārhaṃ ruciraṃ rucirānane | 
āvayor gātrasadṛśaṃ dīyatām anulepanam // HV_71.27

vayaṃ hi deśātithayo mallāḥ prāptā varānane 
draṣṭuṃ dhanurmahaṃ divyaṃ rāṣṭraṃ caiva maharddhimat // HV_71.28

pratyuvācātha sā kṛṣṇaṃ priyo 'si mama darśane 
tataḥ sā praṇatā bhūtvā pradadāv anulepanam | 
rājārham idam agryaṃ ca tad gṛhāṇānulepanam // HV_71.29
kṛṣṇo 'tha balabhadraś ca tadādāyānulepanam | aṅgāni cāpy alimpetāṃ śubhaṃ ca susugandhi ca || mālayātha tadā viṣṇur baddhayā bahupuṣpayā | govindo gopatiḥ kṛṣṇo rarāja kṛtaśekharaḥ | saṃkarṣaṇo 'tha balavān rarāja bahumālayā | 
tāv ubhāv anuliptāṅgāv ārdragātrau virejatuḥ 
tīrthagau paṅkadigdhāṅgau yamunāyāṃ yathā vṛṣau // HV_71.30
dārakāś ca tathā sarve virejuḥ kṛtaśekharāḥ | vikṛtaṃ bhūṣayanto 'pi prabhāvāc chārṅgadhanvanaḥ | 
tāṃ tu kubjāṃ tataḥ kṛṣṇo dvyaṅgulenāgrapāṇinā 
śanaiḥ saṃtolayāmāsa kṛṣṇo līlāvidhānavit // HV_71.31

sā tu magnastanayugā svāyatāṅgī śucismitā 
jahāsoccaiḥ stanataṭā ṛjuyaṣṭir latā yathā // HV_71.32

praṇayāc cāpi kṛṣṇaṃ sā babhāṣe mattakāśinī 
kva yāsyasi mayā ruddhaḥ kānta tiṣṭha gṛhāṇa mām // HV_71.33

tau jātahāsāv anyonyaṃ satalākṣepam avyayau 
vīkṣamāṇau prahasitau kubjāyāḥ śrutavistarau // HV_71.34

kṛṣṇas tu kubjāṃ kāmārtāṃ sasmitaṃ visasarja ha 
yatheṣṭaṃ gamyatāṃ bhadre nāhaṃ tādṛgvidho naraḥ | 
tatas tau kubjayā muktau praviṣṭau rājasaṃsadam // HV_71.35

tāv ubhau vrajasaṃvṛddhau gopaveṣavibhūṣitau 
gūḍhaceṣṭānanau bhūtvā praviṣṭau rājaveṣma tat // HV_71.36

dhanuḥśālāṃ gatau tau tu bālāv apariśaṅkitau 
himavadvanasaṃbhūtau siṃhāv iva balotkaṭau // HV_71.37

didṛkṣantau mahat tatra dhanur āyāgabhūṣitam 
papracchatuś ca tau vīrāv āyudhāgārikaṃ tadā // HV_71.38

bhoḥ kaṃsadhanuṣāṃ pāla śrūyatām āvayor vacaḥ 
katarat tad dhanuḥ saumya maho 'yaṃ yasya vartate 
āyāgabhūtaṃ kaṃsasya darśayasva yadīcchasi // HV_71.39

sa tayor darśayāmāsa tad dhanuḥ stambhasaṃnibham 
anāropyam asaṃbhedyaṃ devair api savāsavaiḥ // HV_71.40

tad gṛhītvā tataḥ kṛṣṇas tolayāmāsa vīryavān 
dorbhyāṃ kamalapatrākṣaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā // HV_71.41

tolayitvā yathākāmaṃ tad dhanur daityapūjitam 
āropayāmāsa balī nāmayāmāsa cāsakṛt // HV_71.42

ānamyamānaṃ kṛṣṇena prakarṣād uragopagam 
dvidhābhūtam abhūn madhye dhanur āyāgabhūṣitam // HV_71.43
dhanuṣo bhajyamānasya śabdaḥ khaṃ rodasī diśaḥ | pūrayām āsa yaṃ śrutvā kaṃsas trāsam upāgamat || tadrakṣiṇaḥ sānucarā kupitā ātatāyinaḥ | gṛhītukāmā āvavrur gṛhyatāṃ vadhyatām iti || atha tān durabhiprāyān vilokya balakeśavau | kruddhau dhanvana ādāya śakale tāṃś ca jaghnatuḥ || balaṃ ca kaṃsaprahitaṃ hatvā śālāmukhāt tataḥ | niṣkramya ceratur dṛptau nirīkṣya purasaṃpadaḥ || tayos tad adbhutaṃ vīryaṃ niśamya puravāsinaḥ | tejaḥ prāgalbhyarūpaṃ ca menire vibudhottamau | 
bhaṅktvā tu tad dhanuḥ śreṣṭhaṃ kṛṣṇas tvaritavikramaḥ 
niścakrāma mahāvegaḥ sa ca saṃkarṣaṇo yuvā // HV_71.44

anuyuktau tatas tau ca bhagne dhanuṣi rakṣibhiḥ 
dhanuṣo bhaṅganādena vāyunirghoṣakāriṇā 
cacālāntaḥpuraṃ sarvaṃ diśaś caiva pupūrire // HV_71.45
nirgamya tv āyudhāgārāj jagmatur gopasaṃnidhau || vegenāyudhapālas tu gacchan saṃbhrāntamānasaḥ | 
sa tv āyudhāgāranaro bhītas tvaritavikramaḥ 
samīpaṃ nṛpater gatvā kākocchvāso 'bhyabhāṣata // HV_71.46

śrūyatāṃ mama vijñāpyam āścaryaṃ dhanuṣo gṛhe 
nirvṛttam asmin kāle yaj jagataḥ saṃbhramopamam // HV_71.47

narau kasyāpi sahitau śikhāvitatamūrdhajau 
nīlapitāmbaradharau pītaśvetānulepanau // HV_71.48
tāv antaḥpuram ajñātau praviṣṭau kāmaveginau | 
devaputropamau vīrau bālāv iva hutāśanau 
sthitau dhanurgṛhe saumyau sahasā khād ivāgatau 
saumyau mahasya codyuktāv āgatau puruṣarṣabhau | 
mayā dṛṣṭau parivyaktaṃ rucirācchādanasrajau // HV_71.49

tābhyām ekas tu padmākṣaḥ śyāmaḥ pītāmbarasrajaḥ 
jagrāha tad dhanūratnaṃ durgrahaṃ daivatair api // HV_71.50

tat sa bālo bṛhadrūpaṃ balād yantram ivāyasam 
āropayitvā vegena nāmayāmāsa līlayā // HV_71.51

kṛṣyamāṇaṃ tu tat tena vibāṇaṃ bāhuśālinā 
muṣṭideśe vikūjitvā dvidhābhūtam abhajyata // HV_71.52
tataḥ pracalitā bhūmir naiva bhāti ca bhāskaraḥ | dhanuṣo bhaṅganādena bhramatīva nabahstalam || tad adbhutam ahaṃ dṛṣṭvā vismayaṃ paramaṃ gataḥ | bhayād bhayadasatrūṇāṃ tad ihākhyātum āgataḥ || na jānāmi mahārāja kau tāv amitavikramau | ekaḥ kailāsasaṃkāśa eko 'ñjanagiriprabhaḥ | 
sa tu tac cāparatnaṃ vai bhaṅktvā stambham iva dvipaḥ 
niṣpapātānilagatiḥ sānugo 'mitavikramaḥ 
jagāma tad dvidhā kṛtvā na jāne ko 'py asau nṛpa // HV_71.53

śrutvaiva dhanuṣo bhaṅgaṃ kaṃso 'py udvignamānasaḥ 
visṛjyāyudhapālaṃ vai praviveśa gṛhottamam // HV_71.54

sa cintayitvā dhanuṣo bhaṅgaṃ bhojavivardhanaḥ 
babhūva vimanā rājā cintayan bhṛśaduḥkhitaḥ || 
kathaṃ bālo vigatabhīr avamatya mahābalam | 
prekṣamāṇas tu puruṣair dhanur bhaṅktvā vinirgataḥ || 
yasyārthe dāruṇaṃ karma kṛtvā lokavigarhitam | 
pitṛsvasrātmajān bhītaḥ ṣaḍevāhaṃ upasthitam || 
daivaṃ puruṣakāreṇa na śakyam ativartitum | 
nāradoktaṃ ca vacanaṃ nūnaṃ mahyam upasthitam || 
evaṃ rājā vicintyātha niṣkramya sa gṛhottamāt | 
prekṣāgāraṃ jagāmāśu mañcānām avalokakaḥ // HV_72.1

sa dṛṣṭvā sarvaniryuktaṃ prekṣāgāraṃ nṛpottamaḥ 
śreṇīnāṃ dṛḍhasaṃyuktair mañcavāṭair nirantaram // HV_72.2

sottamāgārayuktābhir valabhībhir vibhūṣitam 
kuṭībhiś ca pravṛddhābhir ekastambhaiś ca bhūṣitam // HV_72.3

sarvataḥ sāraniryuktaṃ svāyataṃ supratiṣṭhitam 
udakpravaṇasaṃśliṣṭaṃ mañcārohaṇam uttamam // HV_72.4

nṛpāsanaparikṣiptaṃ saṃcārapathasaṃkulam 
channaṃ tad vedikābhiś ca mānavaughabharakṣamam // HV_72.5

sa dṛṣṭvā bhūṣitaṃ raṅgam ājñāpayata buddhimān 
śvaḥ sacitrāḥ samālyāś ca sapatākās tathaiva ca // HV_72.6

suvāsitā vapuṣmanta upanītottaracchadāḥ 
kriyantāṃ mañcavāṭāś ca valabhīvīthayas tathā // HV_72.7

akṣavāṭe karīṣasya kalpyantāṃ rāśayo 'vyayāḥ 
paṭās taraṇaśobhāś ca balayaś cānurūpataḥ // HV_72.8

sthāpyantāṃ sunikhātāś ca mahākumbhā yathākramam 
udabhārasahāḥ sarve sakāñcanaghaṭottarāḥ // HV_72.9

balayaś copakalpyantāṃ kaṣāyāś caiva kumbhaśaḥ 
prāśnikāś ca nimantryantāṃ śreṇyaś ca sapurogamāḥ // HV_72.10

ājñā ca deyā mallānāṃ prekṣakāṇāṃ tathaiva ca 
samāje mañcaśobhāś ca kalpyantāṃ sūpakalpitāḥ // HV_72.11

evam ājñāpya rājā sa samājavidhim uttamam 
samājavāṭān niṣkramya viveśa svaṃ niveśanam // HV_72.12

āhvānaṃ tatra saṃcakre tasya malladvayasya vai 
cāṇūrasyāprameyasya muṣṭikasya tathaiva ca // HV_72.13

tau tu mallau mahāvīryau balinau yuddhaśālinau 
kaṃsasyājñāṃ puraskṛtya hṛṣṭau viviśatus tadā // HV_72.14

tau samīpagatau mallau dṛṣṭvā jagati viśrutau 
uvāca kaṃso nṛpatiḥ sopanyāsam idaṃ vacaḥ // HV_72.15

bhavantau mama vikhyātau mallau vīradhvajocitau 
pūjitau ca yathānyāyaṃ satkārārhau viśeṣataḥ // HV_72.16

tan matto yadi satkāraḥ smaryate sukṛtāni vā 
kartavyaṃ me mahat karma bhavadbhyāṃ svena tejasā // HV_72.17

yāv etau mama saṃvṛddhau vraje gopālakāv ubhau 
saṃkarṣaṇaś ca kṛṣṇaś ca bālāv api jitaśramau // HV_72.18

etau raṅgagatau yuddhe yudhyamānau vanecarau 
nipātān antaraṃ śīghraṃ hantavyau nātra saṃśayaḥ // HV_72.19

bālāv imau capalakāv akriyāv iti sarvathā 
nāvajñā tatra kartavyā kartavyo yatna eva hi // HV_72.20

tābhyāṃ yudhi nirastābhyāṃ gopābhyāṃ raṅgasaṃnidhau 
āyatāṃ ca tadātve ca śreyo mama bhaviṣyati // HV_72.21

nṛpateḥ snehasaṃyuktair vacobhir hṛṣṭamānasau 
ūcatur yuddhasaṃmattau mallau cāṇūramuṣṭikau // HV_72.22

yady āvayās tau pramukhe sthāsyete gopakilbiṣau 
hatāv ity avagantavyau pretarūpau tapasvinau // HV_72.23

yadi vā pratiyotsyete tāv ariṣṭapariplutau 
āvābhyāṃ roṣayuktābhyāṃ pramukhasthau vanaukasau // HV_72.24
hatvā tau goṣu saṃvṛddhau dāsyāvas tava bhūtalam | vyapaitu te bhayaṃ rājann āvāṃ mallottamau mṛdhe || ity uktvāspoṭanaṃ cakre mattamalladvayaṃ tathā | siṃhanādaṃ ca tac cakre bhūgolakavidārakam | 
evaṃ vāgviṣam utsṛjya tāv ubhau mallapuṃgavau 
anujñātau narendreṇa svagṛhaṃ pratijagmatuḥ // HV_72.25

mahāmātraṃ tataḥ kaṃso babhāṣe hastijīvinam 
hastī kuvalayāpīḍaḥ samājadvāri tiṣṭhatu // HV_73.1

balavān madalolākṣaś capalaḥ krodhano nṛṣu 
dānotkaṭakaṭaś caṇḍaḥ prativāraṇaroṣaṇaḥ // HV_73.2

sa saṃcodayitavyas te tāv uddiśya vanaukasau 
vasudevasutau nīcau yathā syātāṃ gatāyuṣau // HV_73.3

tvayā caiva gajendreṇa yadi tau goṣu jīvinau 
bhavetāṃ ghātitau raṅge paśyeyam aham utkaṭau // HV_73.4

tatas tau patitau dṛṣṭvā vasudevaḥ sabāndhavaḥ 
chinnamūlo nirālambaḥ sabhāryo vinaśiṣyati // HV_73.5

ye ceme yādavā mūrkhāḥ sarve kṛṣṇaparāyaṇāḥ 
vinaśiṣyanti chinnāśā dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ nipātitam // HV_73.6

etau hatvā gajendreṇa mallair vā svayam eva vā 
purīṃ niryādavāṃ kṛtvā vicariṣyāmy ahaṃ sukhī // HV_73.7

pitāpi me parityakto yo yādavakulodvahaḥ 
śeṣāś ca me parityaktā yādavāḥ kṛṣṇapakṣiṇaḥ // HV_73.8

na cāham ugrasenena jātaḥ kila sutārthinā 
mānuṣeṇālpavīryeṇa yathā mām āha nāradaḥ // HV_73.9

suyāmunaṃ nāma giriṃ mama mātā rajasvalā 
prekṣituṃ saha sā strībhir gatā vanakutūhalāt // HV_73.10

sā tatra ramaṇīyeṣu ruciradrumasānuṣu 
cacāra nagaśṛṅgeṣu kandareṣu nadīṣu ca // HV_73.11

kiṃnarodgītamadhurāḥ pratiśrutyānunāditāḥ 
śṛṇvantī kāmajananīr vācaḥ śrotrasukhāvahāḥ // HV_73.12

barhiṇānāṃ ca virutaṃ khagānāṃ ca vikūjitam 
abhīkṣṇam abhiśṛṇvantī strīdharmam abhirocayat // HV_73.13

etasminn antare vāyur vanarājiviniḥsṛtaḥ 
hṛdyaḥ kusumagandhāḍhyo vavau manmathabodhanaḥ // HV_73.14

dvirephābharaṇāś caiva kadambā vāyughaṭṭitāḥ 
mumucur gandham adhikaṃ saṃtatāsāramūrchitāḥ // HV_73.15

kesarāḥ puṣpavarṣaiś ca vavṛṣuḥ madabodhanāḥ 
nīpā dīpā ivābhānti puṣpakaṇṭakadhāriṇaḥ // HV_73.16

mahī navatṛṇacchannā śakragopavibhūṣitā 
yauvanastheva vanitā khaṃ dadhārārtavaṃ vapuḥ // HV_73.17

atha saubhapatiḥ śrīmān drumilo nāma dānavaḥ 
ugrasenasya rūpeṇa mātaraṃ me pradharṣayat // HV_73.18

sā patisnigdhahṛdayā bhāvenopasasarpa tam 
śaṅkitā cābhavat paścāt tasya gauravadarśanāt // HV_73.19

sā tam āhotthitā bhītā na tvaṃ mama patir dhruvam 
kaś ca tvaṃ vikṛtākāro yenāsmi malinīkṛtā // HV_73.20

ekapatnīvratam idaṃ mama saṃdūṣitaṃ tvayā 
patyur me rūpam āsthāya nīca nīcena karmaṇā // HV_73.21

kiṃ māṃ vakṣyanti ruṣitā bāndhavāḥ kulapāṃsanīm 
jugupsitā ca vatsyāmi patipakṣair nirākṛtā // HV_73.22

dhik tvām īdṛśam akṣāntaṃ dauṣkulaṃ vyutthitendriyam 
aviśvāsyam anāyuṣyaṃ paradārābhimarśanam // HV_73.23

sa tām āha prasajjantīṃ kṣiptaḥ krodhena dānavaḥ 
ahaṃ vai drumilo nāma saubhasya patir ūrjitaḥ // HV_73.24

kiṃ māṃ kṣipasi doṣeṇa mūḍhe paṇḍitamānini 
mānuṣaṃ patim āśritya hīnavīryaparākramam // HV_73.25

vyabhicārān na duṣyanti striyaḥ strīmān agarvite 
ny hy āsīnn iyatā buddhir mānuṣīṇāṃ viśeṣataḥ // HV_73.26

śrūyante hi striyo bahvyo vyabhicāravyatikramaiḥ 
prasūtā devasaṃkāśān putrān amitavikramān // HV_73.27

atīva tvaṃ hi loke 'smin patidharmavatī satī 
śuddhā keśānvidhunvantī bhāṣase yad yad icchasi // HV_73.28

kasya tvam iti yac cāhaṃ tvayokto mattakāśinī 
kaṃso nāma ripudhvaṃśī tava putro bhaviṣyati // HV_73.29

sā saroṣā punar bhūtvā nindatī tasya taṃ varam 
uvāca vyathitā devī dānavaṃ duṣṭavādinam // HV_73.30

dhik te vṛttaṃ sudurvṛtta yaḥ sarvā nindase striyaḥ 
santi striyo nīcavṛttāḥ santi caiva pativratāḥ // HV_73.31

yās tv ekapatnyaḥ śrūyante 'rundhatīpramukhāḥ striyaḥ 
dhṛtās tābhis trayo lokāḥ sarve vai kulapāṃsana // HV_73.32

yas tvayā mama putro vai datto vṛttavināśanaḥ 
na me bahumatas tv eṣa śṛṇu cāpi yad ucyate // HV_73.33

utpatsyati pumān nīca pativaṃśe mamāvyayaḥ 
bhaviṣyati sa te mṛtyur yaś ca dattas tvayā sutaḥ // HV_73.34

drumilas tv evam uktas tu jagāmākāśam eva tu 
tenaiva rathamukhyena divyenāpratigāminā | 
jagāma ca purīṃ dīnā mātā tad ahar eva me // HV_73.35
mām evam uktvā bhagavān nārado munisattamaḥ | dīpyamānas tapovīryāt sākṣād agnir iva jvalan || vallakīṃ vādyamānas tu saptasvaravimūrchitām | gāyano lakṣyavīthīṃ ca jagāma brahmaṇo 'ntikam || śṛṇuṣvedaṃ mahāmātra nibodha vacanaṃ mama | tathyaṃ coktaṃ nāradena traikālajñena dhīmatā || ahaṃ balena vīryeṇa nayena vinayena ca | prabhāveṇaiva śauryeṇa tejasā vikrameṇa ca || satyena caiva dānena nānyo 'sti sadṛśaḥ pumān | viditvā sarvam ātmānaṃ vacanaṃ śraddadhāmy aham | 
kṣetrajo 'haṃ sutas tv evam ugrasenasya hastipa 
mātāpitṛbhyāṃ saṃtyaktaḥ sthāpitaḥ svena tejasā // HV_73.36

ubhābhyāṃ cāpi vidviṣṭo bāndhavaiś ca viśeṣataḥ 
tad imau ghātayitvā tu hastinā gopakilbiṣau | 
badhvā ca pitaraṃ rājye sthito 'smi ca balīyasā | 
etān api haniṣyami hatvā gopālakāv ubhau // HV_73.37

tad gaccha gajam āruhya sāṅkuśaprāsatomaraḥ 
sthiro bhava mahāmātra samājadvāri mā ciram // HV_73.38
samāgatau ca tau dṛṣṭvā jahi gopālakāv ubhau | 
tasminn ahani nirvṛtte dvitīye samupasthite 
saṃkīryata mahāraṅgaḥ paurair yuddhadidṛkṣubhiḥ // HV_74.1
rājabhir viṣayāntasthaiḥ pradhānapuruṣais tataḥ | nārībhir māthurīyābhiḥ śyāmābhiḥ saṃghasaṃsthitāḥ || pīnastanībhiḥ kaṃsasya tathā bilvapayodharaiḥ | aparākhaṇḍitābhis tu mañjarīsadṛśaiḥ stanaiḥ | bhrū dhanurdṛṣṭiviśikhaṃ nāsā jyā siñjati tataḥ | ghnanty ākṛṣya ca kṛṣṇaṃ tāḥ kaṃsena viniyojitāḥ || kandalīdaṇḍakāṇḍena badhvā taṃ mohapāśakaiḥ | nābhīhrade ca gambhīre kālayākhye parājite || kaṃsadhātrīsṛtāṃ snātvā dantaiś chinnastanīṃ tataḥ | pāṇibhyāṃ tatkucau gopo na samarthaḥ pradharṣitum || śakaṭasya ca bhaṅgaṃ sa yathā kāritavāñ śiśuḥ | asmākaṃ śakaṭībhaṅgaṃ yugmayoḥ kucayos tataḥ || ariṣṭaṃ hatavān yo 'yaṃ kakudā sadṛśau stanau | ghātayiṣyati gopo 'yaṃ mallābhyāṃ balavattaraḥ | 
sacitrāṣṭāstricaraṇāḥ sārgaladvāravedikāḥ 
sagavākṣārdhacandrāś ca satalottamabhūṣitāḥ // HV_74.2

prāṅmukhaiś cārunirmuktaiḥ mālyadāmāvataṃsitaiḥ 
alaṃkṛtair virājadbhiḥ śāradair iva toyadaiḥ // HV_74.3

mañcāgāraiḥ suniryuktair yuddhārthaṃ suvibhūṣitaiḥ 
samājavāṭaḥ śuśubhe sa meghaughair ivārṇavaḥ // HV_74.4

svakarmadravyayuktābhiḥ patākābhir nirantaram 
śreṇīnāṃ ca gaṇānāṃ ca mañcā bhānty acalopamāḥ // HV_74.5

antaḥpuragatānāṃ ca prekṣāgārāṇy adūrataḥ 
rejuḥ kāñcanacitrāṇi ratnajvālākulāni ca // HV_74.6

tāni ratnaughakḷptāni sasānupragrahāṇi ca 
rejur javanikākṣepaiḥ sapakṣā iva khe nagāḥ // HV_74.7

tatra cāmarahāsaiś ca bhūṣaṇānāṃ ca śiñjitaiḥ 
maṇīnāṃ ca vicitrāṇāṃ vicitrāś cerur arciṣaḥ // HV_74.8

gaṇikānāṃ pṛthaṅmañcāḥ śubhair āstaraṇāmbaraiḥ 
śobhitā vāramukhyābhir vimānapratimaujasaḥ // HV_74.9

tatrāsanāni mukhyāni paryaṅkāś ca hiraṇmayaḥ 
prakīrṇāś ca kuthāś citrāḥ sapuṣpastabakadrumāḥ // HV_74.10

sauvarṇāḥ pānakumbhāś ca pānabhūmyaś ca śobhitāḥ 
phalāvadaṃśapūrṇāś ca cāṅger yaḥ pānayojitāḥ // HV_74.11

anye ca mañcā bahavaḥ kāṣṭhasaṃcayabandhanāḥ 
rejuḥ prastaraśas tatra prakāśā mañcasaṃcayāḥ // HV_74.12

uttamāgārikāś cānye sūkṣmajālāvalokinaḥ 
strīnāṃ prekṣāgṛhā bhānti rājahaṃsā ivāmbare // HV_74.13

prākhaṅmuś cāruniryukto meruśṛṅgasamaprabhaḥ 
rukmapatranibhastambhaś citraniryogaśobhitaḥ // HV_74.14

prekṣāgāraḥ sa kaṃsasya pracakāśe 'dhikaṃ śriyā 
śobhito mālyadāmaiś ca nivāsakṛtalakṣaṇaḥ // HV_74.15

tasminn ānājanākīrṇe janaughapratinādite 
samājavāṭe saṃstabdhe kampamānārṇavaprabhe // HV_74.16
nandagopādayo gopā bhojarājasamāhṛtāḥ | niveditopāyanās te ekasmin mañca āviśan | 
rājā kuvalayāpīḍo raṅgasya dvāri kuñjaraḥ 
tiṣṭhatv iti samājñāpya prekṣāgāram athāyayau // HV_74.17

sa śukle vāsasī bibhrac chvetavyajanacāmaraḥ 
śuśubhe śvetamukuṭaḥ śvetābhra iva candramāḥ // HV_74.18

tasya siṃhāsanasthasya sukhāsīnasya dhīmataḥ 
rūpam apratimaṃ dṛṣṭvā paurāḥ procur jayāśiṣaḥ // HV_74.19
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ | puraṃdaraṃ puraskṛtya jagmur yuddhadidṛkṣavaḥ || vimānasthās tu te sarve virejuḥ sitacāmarāḥ | śakro 'py airāvatagataḥ śuśubhe ca samātaliḥ || ūrvaśīpramukhāḥ sarvā vāramukhyās tadābhavan | śakrapārśvagatās tās tu sitacāmarapāṇayaḥ || dilīpapramukhās te tu munayo rājasattamāḥ | anekayugaparyantaṃ sthitā divi ca śakravat | bhagavantaṃ jagannāthaṃ draṣṭuṃ gopavibhūṣitam | nāradād yās tu munayo yuddhaṃ draṣṭuṃ vyavasthitāḥ || mallābhyāṃ devayoḥ sārdhaṃ raṅgamadhye samutthitam | amaraughais tadākāśaṃ nibiḍaṃ samapadyata || raṅgavāṭas tadā caiva janaiḥ sarvaiḥ samāvṛtaḥ | dyauś cāpi devasaṃghaiś ca nibiḍābhūd viyaccaraiḥ | ekākāraṃ samabhavad bhūtalaṃ ca nabhaḥsthalam | 
tataḥ praviviśur mallā raṅgam āvalgitāmbarāḥ 
tisraś ca bhāgaśaḥ kakṣyāḥ prāviśan balaśālinaḥ // HV_74.20

tatas tūryaninādena kṣveḍitāsphoṭitena ca 
vasudevasutau hṛṣṭau raṅgadvāram upasthitau // HV_74.21
ballavau vastrasaṃvītau suravandanabhūṣitau | ūrdhvapīḍau sragāpīḍau bāhuśastrakṛtodyamau | āsphoṭayantāv anyonyaṃ bāhū caivārgalāpamau | 
tāv āpatantau tvaritau pratiṣiddhau varānanau 
raṅgadvāraṃ samāsādya tasmin gajam avasthitam | 
apaśyat kuvalayāpīḍaṃ kṛṣṇo 'mbaṣṭhapraṇoditam || 
baddhvā parikaraṃ śauriḥ samuhya kuṭilālakān | 
uvāca hastipaṃ vācā meghanādagabhīrayā || 
ambaṣṭhāmbaṣṭha mārgaṃ nau dehy apākrama mā ciram | 
no cet sakuñjaraṃ hatvā nayāmi yamasādanam || 
evaṃ nirbhartsito 'mbaṣṭhaḥ kupitaḥ kopitaṃ gajam | 
codayām āsa kṛṣṇāya kālāntakayamopamam | 
tena mattena nāgena codyamānena vai bhṛśam // HV_74.22

sa mattahastī duṣṭātmā kṛtvā kuṇḍalinaṃ karam 
cakāra codito yatnaṃ nihantuṃ balakeśavau // HV_74.23

tataḥ prahasitaḥ kṛṣṇas trāsyamāno gajena vai 
kaṃsasyamatsaraṃ caiva jagarhe sa durātmanaḥ // HV_74.24
anena gajamukhyena hantuṃ vyavasitaḥ kila || aho tu kaṃso durmedhāḥ kim ato vismayaḥ paraḥ | iti saṃcintya bhagavān balabhadram udaikṣata || tasya tāṃ jagṛhe buddhiṃ balabhadro durātmanaḥ | 
tvarate khalu kaṃso 'yaṃ gantuṃ vaivasvatakṣayam 
yo mām anena nāgena pradharṣayitum icchati // HV_74.25

saṃnikṛṣṭe tato nāge garjamāne yathā ghane 
sahasotpatya govindaś cakre tālasvanaṃ prabhuḥ // HV_74.26

kṣveditāsphoṭitaravaṃ kṛtvā nāgasya cāgrataḥ 
karaṃ ca śrīdharas tasya pratijagrāha vakṣasā // HV_74.27

viṣāṇāntarago bhṛtvā punaś caraṇamadhyagaḥ 
babādhe taṃ gajaṃ kṛṣṇaḥ pavanas toyadaṃ yathā // HV_74.28

sa hastāc ca viniṣkrānto viṣāṇāgrāc ca dantinaḥ 
vimuktaḥ pādamadhyāc ca kṛṣṇo dvipam amohayat // HV_74.29

so 'ntikāyas tu saṃmūḍho hantuṃ kṛṣṇam aśaknuvan 
gajaḥ sveṣv eva gātreṣu mathyamāno rarāsa ha // HV_74.30

papāta bhūmau jānubhyāṃ daśanābhyāṃ tutoda ha 
madaṃ susrāva roṣāc ca gharmāpāya yathā ghanaḥ // HV_74.31

kṛṣṇas tu tena nāgena krīḍitvā śiśunā yathā 
nidhanāya matiṃ cakre kaṃsadviṣṭena cetasā // HV_74.32

sa tasya pramukhe pādaṃ kṛtvā kumbhād anantaram 
dorbhyāṃ viṣāṇam utpāṭya tenaiva prāharat tadā // HV_74.33

sa tena vajrakalpena svena dantena kuñjaraḥ 
hanyamānaḥ śakṛnmūtraṃ cakārārto rarāsa ha // HV_74.34

kṛṣṇajarjaritāṅgasya kuñjarasyārtacetasaḥ 
kaṭābhyām atisusrāva vegavad bhūri śoṇitam // HV_74.35

lāṅgūlaṃ cāsya vegena niścakarṣa halāyudhaḥ 
śailapṛṣṭhārdhasaṃlīnaṃ vainateya ivoragam // HV_74.36

tenaiva gajadantena kṛṣṇo hatvā tu kuñjaram 
jaghānaikaprahāreṇa gajāroham atholbaṇam // HV_74.37

so 'rtanādaṃ mahat kṛtvā vidanto dantināṃ varaḥ 
papāta samahāmātro vajrabhinna ivācalaḥ // HV_74.38
tatas tau tu gajāṅgāni pragṛhya raṇakarkaśau | gajasya pādarakṣāṃś ca jaghnatuḥ puruṣarṣabhau || tāṃś ca hatvā viviśatur madhyaṃ raṅgasya tāv ubhau | nāsatyāv aśvinau svargād avatīrṇāv ivecchayā || vṛṣṇyandhakāś ca bhojāś ca dadṛsur vanamālinau | kṣveḍitotkruṣṭanādena bāhvor āsphoṭitena ca || siṃhanādaiś ca tālaiś ca harṣayām āsatur janam || tau dṛṣṭvā bhojarājas tu viṣasāda vṛthāmatiḥ | paurāṇām anurāgaṃ ca harṣaṃ cālakṣya bhārata | 
taṃ hatvā puṇḍarīkākṣo nadantaṃ dantināṃ varam 
avatīrṇo 'rṇavākāraṃ samājaṃ sahapūrvajaḥ // HV_74.39
mallānām aśanir nṛṇāṃ naravaraḥ strīṇāṃ smaro mūrtimān |gopānāṃ svajano 'satāṃ kṣitibhujāṃ śāstā svapitroḥ śiśuḥ |mṛtyur bhojapater virāḍ aviduṣāṃ tattvaṃ paraṃ yogināṃ |vṛṣṇīnāṃ paradevateti vidito raṅgaṃ praviṣṭo hariḥ |devāś ca munayaḥ sarve namaskṛtvā gadādharam | vimānasthās tato yuddhaṃ dṛṣṭiṃ draṣṭuṃ samādadhuḥ || tataḥ kṛṣṇo mahābāhur baladevena saṃyutaḥ | janāṃś ca manasā pūjya kaṃsaṃ hantuṃ samudyataḥ | 
praviśantaṃ tu vegena mārutāvalgitāmbaram 
pūrvajaṃ purataḥ kṛtvā kṛṣṇaṃ kamalalocanam // HV_75.1

gajadantakṛtollekhaṃ subhujaṃ devakīsutam 
līlākṛtāṅgadaṃ vīraṃ madena rudhireṇa ca // HV_75.2

valgamānaṃ yathā siṃhaṃ garjamānaṃ yathā ghanam 
bāhuśabdaprahāreṇa cālayantaṃ vasuṃdharām // HV_75.3

augraseniḥ samālokya dantidantodyatāyudham 
kṛṣṇaṃ bhṛśāyastamukhaḥ saroṣaṃ samudaikṣata // HV_75.4
raṅgasthā api te sarve netrair animiṣais tathā | dadṛśuḥ puṇḍarīkākṣaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā | 
bhujāsaktena śuśubhe gajadantena keśavaḥ 
candrārdhabimbasaṃyukto yathaikaśikharo giriḥ // HV_75.5

valgamāne govinde sa kṛtsno raṅgasāgaraḥ 
janaughapratinādena pūryamāṇa ivābabhau // HV_75.6
tataḥ krodhābhitāmrākṣaḥ kaṃsaḥ paramakopanaḥ | cāṇūram ādiśad yuddhe kṛṣṇasya sumahābalam || andhraṃ mallaṃ ca nikṛtiṃ muṣṭikaṃ ca mahābalam | baladevāya sakrodho dideśādricayopa-mam | 
kaṃsenāpi samājñaptaś cāṇūraḥ pūrvam eva tu 
yodhavyaṃ saha kṛṣṇena tvayā yatnavateti vai // HV_75.7

sa roṣeṇa tu cāṇūraḥ kaṣāyīkṛtalocanaḥ 
abhyavartata yuddhāya apāṃ pūrṇo yathā ghanaḥ // HV_75.8
āha cainaṃ sa govindaṃ vyapaneṣyāmi te madam | acirād drakṣyase gopa mama vaivasvataṃ balāt || tac chrutvaiva tu govindo babhāṣe taṃ gatāyuṣam | tādṛśaṃ tava sāmarthyaṃ drakṣyāmi balam uttamam | acirād drakṣyase malla tvayā vātha mayādhama || darśayasva samarthaś cet tvadbalaṃ kathyase 'dhama | evam uktvā tu govindo nanāda vividhaṃ bahu | 
avaghuṣṭe samāje tu niḥśabdastimite jane 
yādavās tatra sahitā idaṃ vacanam abruvan // HV_75.9
bāṇapakṣaṃ parityaṃ ca yuddhaṃ sāmnā nirīkṣya ca | 
bāhuyuddham idaṃ raṅge saprāśnikam akātaram 
kriyābalasamājñātam aśastraṃ nirmitaṃ purā // HV_75.10

adbhiś cāpi śramo nityaṃ vineyaḥ kāladarśibhiḥ 
karīṣeṇa ca mallasya satataṃ prakriyā smṛtā // HV_75.11

sthito bhūmigataś caiva yo yathāmārgataḥ sthitaḥ 
sthitau bhūmigatau caiva yathā tau mārgam āsthitau | 
niyudhyataś ca paryāyaḥ prāśnikaiḥ samudāhṛtaḥ // HV_75.12

bālo vā yadi vā madhyaḥ sthaviro vā kṛśo 'pi vā 
balastho vā sthito raṅge jñeyaḥ kakṣyāntareṇa vai // HV_75.13

balataś ca kriyātaś ca bāhuyuddhavidhir yudhi 
nirghātānantaraṃ kiṃcin na kartavyaṃ vijānatā // HV_75.14

tad idaṃ prastutaṃ raṅge yuddhaṃ kṛṣṇāndhramallayoḥ 
bālaḥ kṛṣṇo mahān andhras tatra na syād vicāraṇā // HV_75.15

tataḥ kilakilāśabdaḥ samāje samavartata 
prāvalgata ca govindo vākyaṃ cedam uvāca ha // HV_75.16

ahaṃ bālo mahān andhro vapuṣā parvatopamaḥ 
yuddhaṃ mama sahānena rocate bāhuśālinā // HV_75.17

yuddhavyatikramaḥ kaścin na bhaviṣyati matkṛtaḥ 
na hy ahaṃ bāhuyodhānāṃ dūṣayiṣyāmi yan matam // HV_75.18

yo 'yaṃ karīṣadharmaś ca toyadharmaś ca raṅgajaḥ 
kaṣāyasya ca saṃsargaḥ samayo hy eṣa kalpitaḥ // HV_75.19

saṃyamaḥ sthiratā śauryaṃ vyāyāmaḥ matkriyā balam 
reṅge ca niyatā siddhir etad yuddhamukhe vratam // HV_75.20

yad ayaṃ bāhubhir yuddhaṃ savairaṃ kartum udyataḥ 
atra vai nigrahaḥ kāryas toṣayiṣyāmy ahaṃ jagat // HV_75.21

karūṣeṣu prasūto 'yaṃ cāṇūro nāma nāmataḥ 
bāhuyodhī sarīreṇa karmabhiś cānucintyatām // HV_75.22

etena bahavo mallā nihatā yuddhadurmadāḥ 
raṅgapratāpakāmena mallamārgaś ca dūṣitaḥ // HV_75.23

sastrasiddhis tu yodhānāṃ saṃgrāme śastrayodhinām 
raṅgasiddhis tu mallānāṃ pratimallanighātajā // HV_75.24

raṇe vijayamānasya kīrtir bhavati śāśvatī 
hatasyāpi raṇe sastrair nākapṛṣṭhaṃ vidhīyate // HV_75.25

raṇe hy ubhayataḥ siddhir hatasyāpi ghnato 'pi vā 
sā hi prāṇāntikā yātrā mahadbhiḥ sādhu pūjitā // HV_75.26

ayaṃ tu mārgo balataḥ kriyātaś ca viniḥsṛtaḥ 
mṛtasya raṅge kaḥ svargo jayato vā kuto ratiḥ // HV_75.27

ye tu kecit svadoṣeṇa rājñaḥ paṇḍitamāninaḥ 
yotsyāma bālā balibhir bāhubhiḥ saha saṃkaṭe | 
evam uktvā tataḥ kṛṣṇaś cāṇūraṃ samapadyata | 
āsphoṭya bāhū rājendra cāṇūraḥ kṛṣṇam abhyayāt || 
tāv ubhau siṃhavikrāntau mattāv iva mahāgajau | 
yuyudhāte tadānyonyam ebhir mallapariśramaiḥ | 
pratāpārthe hatā mallā mallahantur vadho hi saḥ // HV_75.28

evaṃ saṃjalpatām eva tābhyāṃ yuddhaṃ sudāruṇam 
ubhābhyām abhavad ghoraṃ vāraṇābhyāṃ yathā vane // HV_75.29

kṛtapratikṛtaiś citrair bāhubhiś ca sasaṃkaṭaiḥ 
saṃnipātāvadhūtaiś ca pramāthonmathanais tathā // HV_75.30
tāv ubhāv api saṃśliṣṭau yathā śailamayau tathā | 
kṣepaṇair muṣṭibhiś caiva varāhodbhūtanisvanaiḥ 
kīlair vajranipātaiś ca prasṛṣṭābhis tathaiva ca // HV_75.31

śalākānakhapātaiś ca pādoddhūtaiś ca dāruṇaiḥ 
jānubhiś cāsmanirghoṣaiḥ śirobhiś cāvaghaṭṭitaiḥ // HV_75.32

tad yuddham abhavad ghoram asastraṃ bāhutejasā 
balaprāṇena śūrāṇāṃ samājotsavasaṃnidhau // HV_75.33

saṃrajyata janaḥ sarvaḥ sotkruṣṭaninadotthitaḥ 
sādhu vādāṃś ca mañceṣu ghoṣayanty apare janāḥ // HV_75.34
diviṣṭhāś ca tathā devāḥ sādhu sādhv iti cābruvan | 
tataḥ prasvinnavadanaḥ kṛṣṇapraṇihitekṣaṇaḥ 
nyavārayata tūryāṇi kaṃsaḥ savyena pāṇinā // HV_75.35

pratiṣiddheṣu tūryeṣu mṛdaṅgādiṣu teṣu vai 
khe saṃgatāny avādyanta devatūryāṇy anekaśaḥ // HV_75.36

yudhyamāne hṛṣīkeśe puṇḍarīkanibhekṣaṇe 
svayam eva pravādyanta tūryaghoṣāś ca sarvaśaḥ // HV_75.37

antardhānagatā devā vimānaiḥ kāmarūpibhiḥ 
cerur vidyādharaiḥ sārdhaṃ kṛṣṇasya jayakāṅkṣiṇaḥ // HV_75.38

jayasva kṛṣṇa cāṇūraṃ dānavaṃ malladehinam 
iti saptarṣayaḥ sarve ūcuś caiva nabhogatāḥ // HV_75.39

cāṇūreṇa ciraṃ kālaṃ krīḍitvā devakīsutaḥ 
balam āhārayāmāsa kaṃsasyābhāvadarśivān // HV_75.40

tataś cacāla vasudhā mañcāś caiva jughūrṇire 
mukutāc cāpi kaṃsasya papāta maṇir uttamaḥ // HV_75.41

dorbhyām ānamya kṛṣṇas tu cāṇūraṃ pūrṇajīvitam 
prāharan muṣṭinā mūrdhni vakṣasyāhatya jānunā // HV_75.42

niḥsṛte sāśrurudhire tasya netre sabandhane 
tāpanīye yathā ghaṇṭe vakṣyopari vilambite // HV_75.43

sa papāta ca raṅgasya madhye niḥsṛtalocanaḥ 
cāṇūro vigataprāṇo jīvitānte mahītale // HV_75.44

dehena tasya raṅgasya cāṇūrasya gatāyuṣaḥ 
saṃniruddho mahāmārgaḥ sa śaileneva lakṣyate // HV_75.45

rauhiṇeyo hate tasmiṃś cāṇūre baladarpite 
jagrāha muṣṭikaṃ raṅge kṛṣṇas tosalakaṃ punaḥ // HV_76.1
... muṣṭinā cāhanad bhṛśam | papāta rudhirodgārī tatkṣaṇād gatajīvitaḥ | agamad baladevo 'ndhram ... | 
saṃnipāte tu tau mallau prathame krodhamūrcchitau 
sameyātāṃ rāmakṛṣṇau kālasya vaśavartinau // HV_76.2
nirghātāvanatau bhūtvā raṅgamadhye vavalgatuḥ | 
kṛṣṇas tosalam udyamya giriśṛṅgopamaṃ balī 
bhrāmayitvā śataguṇaṃ niṣpipeṣa mahītale // HV_76.3

tasya kṛṣṇābhipannasya pīḍitasya balīyasā 
mukhād rudhiram atyartham ājagāma mumūrṣataḥ // HV_76.4

saṃkarṣaṇas tu suciraṃ yodhayitvā mahābalaḥ 
andhramallaṃ mahāmallo maṇḍalāni vidarśayan // HV_76.5

muṣṭinaikena tejasvī sāśanistanayitnunā 
śirasy abhyahanad vīro vajreṇeva mahāgirim // HV_76.6

sa niṣpatitamastiṣko visrastanayanānanaḥ 
papātābhimukhas tatra tato nādo mahān abhūt // HV_76.7

andhratosalakau hatvā kṛṣṇasaṃkarṣaṇāv ubhau 
krodhasaṃraktanayanau raṅgamadhye vavalgatuḥ // HV_76.8

samājavāṭo nirmallaḥ so 'bhavad bhīmadarśanaḥ 
andhre tadā mahāmalle muṣṭike ca nipātite // HV_76.9

ye ca saṃprekṣakā gopā nandagopapurogamāḥ 
bhayakṣobhitasarvāṅgāḥ sarve tatrāvatasthire // HV_76.10

harṣajaṃ vāri netrābhyāṃ vartayānā pravepatī 
prasnavotpīḍitā kṛṣṇaṃ devakī samudaikṣata // HV_76.11

kṛṣṇadarśanayuktena bāṣpeṇākulitekṣaṇaḥ 
vasudevo jarāṃ tyaktvā snehena taruṇāyate // HV_76.12

vāramukhyāś ca tāḥ sarvāḥ kṛṣṇasya mukhapaṅkajam 
papur hi netrabhramarair nimeṣāntaragāmibhiḥ // HV_76.13

kaṃsasyāpi mukhe svedo bhrūbhedāntaragocaraḥ 
abhavad roṣaniryāsaḥ kṛṣṇasaṃdarśaneritaḥ // HV_76.14

keśavāyāsadhūmena roṣaniḥśvāsavāyunā 
dīptam antargataṃ tasya hṛdayaṃ mānasāgninā // HV_76.15

tasya prasphuritauṣṭhasya bhinnālīkasya tasya vai 
kaṃsavaktrasya roṣeṇa raktasūryāyate vapuḥ // HV_76.16

krodharaktān mukhāt tasya prasṛtāḥ svedabindavaḥ 
udyatasyeva sūryasya prasṛtāḥ pādapaṅktayaḥ // HV_76.17
yathā ravikaraspṛṣṭā vṛkṣāvaśyāyabindavaḥ | 
so ājñāpayata saṃkruddhaḥ puruṣān vyāyatān bahūn 
gopāv etau samājaughān niṣkrāmyetāṃ vanecarau // HV_76.18

na caitau draṣṭum icchāmi vikṛtau pāpadarśinau 
gopānām api me rājye na kaścit sthātum arhati // HV_76.19

nandagopaś ca durmedhāḥ pāpeṣv abhirato mama 
āyasair nigaḍākārair lohapāśair nigṛhyatām // HV_76.20

vasudevaś ca durvṛtto nityaṃ chadmacaro mama 
avṛddhārheṇa daṇḍena kṣipram adyaiva vadhyatām // HV_76.21

ye ceme prākṛtā gopā dāmodaraparāyaṇāḥ 
eṣāṃ hriyantāṃ gāvaś ca yac cāsti vasu kiṃcana // HV_76.22

evam ājñāpayānaṃ tu kaṃsaṃ paruṣabhāṣiṇam 
dadarśāyastanayanaḥ kṛṣṇaḥ satyaparākramaḥ // HV_76.23

kṣipte pitari cukrodha nandagope ca keśavaḥ 
jñātīnāṃ ca vyathāṃ dṛṣṭvā visaṃjñāṃ caiva devakīm // HV_76.24

sa siṃha iva vegena kesarī jātavikramaḥ 
ārurukṣur mahābāhuḥ kaṃsanāśārtham acyutaḥ // HV_76.25

raṅgamadhyād utpapāta kṛṣṇaḥ kaṃsāsanāntikam 
asajjan vāyunā kṣipto yathā vidyud ghanād ghanam // HV_76.26

dadṛśur na hi taṃ sarve raṅgamadhyād avaplutam 
kevalaṃ kaṃsapārśvasthaṃ dadṛśuḥ puravāsinaḥ // HV_76.27

so 'pi kaṃsas tathāyastaḥ parītaḥ kāladharmaṇā 
ākāśād iva govindaṃ mene tatrāgataṃ vibhum // HV_76.28
tam āviśantam ālokya mṛtyum ātmana āsanāt | manasvī sahasotthāya jagṛhe so 'sicarmaṇī || taṃ khaḍgapāṇiṃ vicarantam āśu |śyenaṃ yathā dakṣiṇasavyam ambare |samagrahīd durviṣahogratejā |yathoragaṃ tārkṣyasutaḥ prasahya |kiṃcid dayāparāmṛṣṭo hantuṃ naicchat sa keśavaḥ | ātmabhrātaram ājñāya nāyudhaṃ pātayat tadā || kāmācārapravṛttinyā striyā vai lālito naraḥ | kāmācāreṣu niḥśaktaḥ śvasann iva viṣīdate || sthitaḥ kaṃsas tu mañceṣu prasvinnaḥ sarvagātrakaiḥ | iti cintāsamāviṣṭaṃ dayāviṣṭaṃ ca keśavam || antarīkṣasamutpannā tatra vāṇī babhūva ha | jahi kaṃsaṃ yavīyāṃsam āyudhaiś ca vivarjitam || etac chrutvā tu kaṃsaṃ sa sahasotthitavāṃs tataḥ | vadan vākyaṃ janān vīkṣya vepamāno yathā nagaḥ || jahi keśava devānāṃ kuru kāryānuśāsanam | devam ūrjastaraṃ jñātvā yathā yatno hi pauruṣaḥ || ekadaiveṣu bhejāte sarvalokaśubhāvahaḥ | jahi gopa mahābāho prāṇā [hi] tvarayanti mām || kaivalyam āpnuyāṃ svarge tvatkarāmbujasāyakaiḥ | 
sa kṛṣṇenāyataṃ kṛtvā bāhuṃ parighasaṃnibham 
mūrdhajeṣu parāmṛṣṭaḥ kaṃso vai raṅgasaṃsadi // HV_76.29

mukuṭaś cāpatat tasya kāñcano vajrabhūṣitaḥ 
sirasas tasya kṛṣṇena parāmṛṣṭasya pāṇinā // HV_76.30

sa hastagrastakeśaś ca kaṃso niryatnatāṃ gataḥ 
tathaiva ca visaṃmūḍho vihvalaḥ samapadyata // HV_76.31

nigṛhītaś ca keśeṣu mandāsur iva niḥśvasan 
na śaśāka mukhaṃ draṣṭuṃ kaṃsaḥ kṛṣṇasya vai tadā // HV_76.32

vikuṇḍalābhyāṃ karṇābhyāṃ chinnahāreṇa vakṣasā 
pralambābhyāṃ ca bāhubhyāṃ gātrair visṛtabhūṣaṇaiḥ // HV_76.33

bhraṃśitenottarīyeṇa sahasā calitāsanaḥ 
veṣṭamānaḥ samākṣiptaḥ kaṃsaḥ kṛṣṇena tejasā // HV_76.34
śirasy abhyahanat kṛṣṇo muṣṭinā balavad balī | yenaiva muṣṭinā viṣṇur yathā syāt prāṇasaṃśayaḥ | 
cakarṣa ca mahāraṅge mañcān niṣkramya keśavaḥ 
keśeṣu balavad gṛhya kaṃsaṃ kleśārhatāṃ gatam // HV_76.35

kṛṣyamāṇaḥ sa kṛṣṇena bhojarājo mahādyutiḥ 
vaitaneyakaroddhūtaḥ patagendra ivābhavat | 
samājavāṭe parikhāṃ dehakṛṣṭāṃ cakāra ha // HV_76.36

samājavāṭe vikrīḍya vikṛṣya ca gatāyuṣam 
kṛṣṇo visarjayām_āsa kaṃsadeham adūrataḥ // HV_76.37

dharaṇyāṃ mṛditaḥ śete tasya dehaḥ sukhocitaḥ 
krameṇa viparītena pāṃsubhiḥ paruṣīkṛtaḥ // HV_76.38

tasya tad vadanaṃ śyāvaṃ suptākṣaṃ mukuṭaṃ vinā 
na vibhāti viparyastaṃ vipalāśaṃ yathāmbujam // HV_76.39

asaṃgrāme hataḥ kaṃsaḥ sa bāṇair aparikṣataḥ 
kaṇṭhagrāhān nirastāsur vīramārgān nirākṛtaḥ // HV_76.40

tasya dehe prakāśante sahasā keśavārpitāḥ 
māṃsacchedaghanāḥ sarve nakhāgrā jīvitacchidaḥ // HV_76.41

taṃ hatvā puṇḍarīkākṣaḥ praharṣād dviguṇaprabhaḥ 
vavande vasudevasya pādau nihatakaṇṭakaḥ // HV_76.42

mātuś ca śirasā pādau nipīḍya yadunandanaḥ 
sāsiñcat prasnavotpīḍaiḥ kṛṣṇam ānandaniḥsṛtaiḥ // HV_76.43
abhiṣekaṃ tadā cakre devakī kṛṣṇam avyayam | ugrasenasya ca tadā vavande śirasā hariḥ | hatvā putraṃ mahāvīryaṃ sabalo yadusaṃsadi | 
yādavāṃś caiva tān sarvān yathāsthānaṃ yathāvayaḥ 
papraccha kuśalaṃ kṛṣṇo dīpyamānaḥ svatejasā // HV_76.44

baladevo 'pi dharmātmā kaṃsabhrātaram ūrjitam 
bāhubhyām eva tarasā sunāmānam apothayat // HV_76.45
bāhunā vasunāmānaṃ baladevo vyapothayat | 
tau jitārī jitakrodhau ciraṃ viproṣitau vraje 
svapitur bhavanaṃ vīrau jagmatur hṛṣṭamānasau // HV_76.46
te ca devāḥ samunayo hate kaṃse durātmani | namaskṛtya jagannāthaṃ svaṃ svaṃ jagmur yathālayam | tuṣṭuvuḥ puṇḍarīkākṣaṃ kṛṣṇaṃ vijayinaṃ vibhum || hatvā pūtānikāṃ vibhajya śakaṭaṃ bhaṅktvārjunau dānavān |saptāhatya vināśya kāliyaviṣaṃ niṣpīḍya riṣṭetaram |hatvā keśinam unmadaṃ viṣataruṃ coddhṛtya govardhanaṃ |yaḥ kaṃsaṃ sagajendramallam avadhīt tasmai namo viṣṇave ||pralambadhenukaprāṇa+ +hāriṇe muṣṭikadviṣe | sunāmonmāthine nityaṃ dhīmate haline namaḥ || iti stutvā bahuvidhaṃ te devā hṛṣṭamānasāḥ | 
bhartāraṃ patitaṃ dṛṣṭvā kṣīṇapuṇyam iva graham 
kaṃsapatnyo hataṃ kaṃsaṃ samantāt paryavārayan // HV_77.1

taṃ mahīśayane suptaṃ kṣitināthaṃ gatāyuṣam 
bhāryāḥ sma dṛṣṭvā śocanti mṛgyo mṛgavadhe yathā // HV_77.2

hā hatāḥ sma mahābāho hatāṣā hatabāndhavāḥ 
vīraptnyo hate vīre tvayi vīravratapriye // HV_77.3

imām avasthāṃ paśyantyaḥ paścimāṃ tava naiṣṭhikīm 
kṛpaṇaṃ rājaśārdūla vilapāmaḥ sabāndhavāḥ // HV_77.4

chinnamūlāḥ sma saṃvṛttāḥ parityaktāḥ sma śobhanaiḥ 
tvayi pañcatvam āpanne nāthe 'smākaṃ mahābale // HV_77.5

ko naḥ pāṃsuparītāṅgyo ratisaṃsargalālasāḥ 
latā iva viceṣṭantyaḥ śayanīyāni neṣyati // HV_77.6

idaṃ te satataṃ saumya hṛdyaniḥśvāsamārutam 
dahaty arko mukhaṃ kāntaṃ nistoyam iva paṅkajam // HV_77.7

imau te śravaṇau śūnyau na śobhete vikuṇḍalau 
śirodharāyāṃ saṃlīnau satataṃ kuṇḍalapriya // HV_77.8

kva te sa mukuṭo vīra sarvaratnavibhūṣitaḥ 
atyantaṃ śiraso lakṣmīṃ yo dadhāty arkasaprabhaḥ // HV_77.9

anena strīkalatreṇa tavāntaḥpuraśobhinā 
kathaṃ dīnena kartavyaṃ tvayi lokāntaraṃ gate // HV_77.10

nanu nāma striyaḥ sādhvyaḥ priyabhogeṣv avañcitāḥ 
patīnām aparityajyās tvaṃ tu nas tyajya gacchasi // HV_77.11

aho kālo mahāvīryo yena paryāyakarmaṇā 
asmāsu prekṣamāṇāsu tvam ākṣipyāśu nīyase | 
kālatulyaḥ sapatnānāṃ tvaṃ kṣipram apanīyase // HV_77.12

vayaṃ duḥkheṣv anucitāḥ sukheṣv eva tu yojitāḥ 
kathaṃ vatsyāma vidhavā nātha kārpaṇyam āśritāḥ // HV_77.13

strīṇāṃ cāritralubdhānāṃ patir ekaḥ parā gatiḥ 
tvaṃ hi naḥ sā gatiś chinnā kṛtāntena balīyasā // HV_77.14

vaidhavyenābhibhūtāḥ smaḥ śokasaṃtaptamānasāḥ 
aho kṛtāntasya vaśaṃ gantavyaṃ sarvajantubhiḥ | 
roditavye dhruve magnāḥ kva gacchāmas tvayā vinā // HV_77.15

saha tvayā gataḥ kālas tvadaṅke krīḍitaṃ gatam 
kṣaṇena ca vihīnāḥ sma anityā hi nṛṇāṃ gatiḥ // HV_77.16

aho bata vipannāḥ sma vipanne tvayi mānada 
ekaduṣkṛtakāriṇyaḥ sarvāḥ vaidhavyalakṣaṇāḥ // HV_77.17

tvayā svargapraticchandair lālitāḥ sma ratipriyāḥ 
tvayi kāmavaśāḥ sarvāḥ sa nas tyajya kva gacchasi // HV_77.18
asmākaṃ tvam anāthānāṃ nātho hy asi suropama | 
āsāṃ vilapamānānāṃ kurarīṇām iva prabho 
prativākyaṃ jagannātha dātum arhasi mānada // HV_77.19

evam ārtakalatrasya śrāmyamāṇeṣu bandhuṣu 
gamanaṃ te mahārāja dāruṇaṃ pratibhāti naḥ // HV_77.20

nūnaṃ kāntatarāḥ kānta tasmiṃl loke varastriyaḥ 
tatas tvaṃ prasthito vīra vihāyemaṃ gṛhe janam // HV_77.21

kiṃ nu te karuṇaṃ vīra bhāryāsv etāsu bhūmipa 
ārtanādaṃ rudantīṣu yan nehādyāvabudhyase // HV_77.22

aho niṣkaruṇā yātrā narāṇām aurdhvadehikī 
ye parityajya dārān svān nirapekṣā vrajanti ha // HV_77.23

apatitvaṃ striyāḥ śreyo na tu śūraḥ striyāḥ patiḥ 
svargastrīṇāṃ priyāḥ śurās teṣām api ca tāḥ priyāḥ // HV_77.24

aho kṣipram adṛśyena nayatā tvayā raṇapriyam 
prahṛtaṃ naḥ kṛtāntena sarvāsām antarātmasu // HV_77.25

hatvā jarāsaṃdhabalaṃ jitvā yakṣāṃś ca saṃyuge 
jarāsaṃdhabalaṃ jitvā hatvā rājñāṃ ca saṃyuge | 
jitvā devagaṇaṃ yuddhe yakṣān api ca saṃyuge | 
kathaṃ mānuṣamātreṇa hatas tvaṃ jagatīpate // HV_77.26

indreṇa saha saṃgrāmaṃ kṛtvā sāyakavigraham 
amartyair ajito yuddhe martyenāsi kathaṃ hataḥ // HV_77.27

tvayā sāgaram akṣokhyaṃ vikṣobhya śaravṛṣṭibhiḥ 
ratnasarvasvaharaṇaṃ jitvā pāśadharaṃ kṛtam // HV_77.28

tvayā paurajanāsyārthe mandaṃ varṣati vāsave 
sāyakair jaladān bhittvā balād varṣaṃ pravartitam // HV_77.29

pratāpāvanatāḥ sarve tava tiṣṭhanti pārthivāḥ 
preṣayāṇā varārhāṇi ratnāny ācchādanāni ca // HV_77.30

tavaivaṃ devakalpasya dṛṣṭavīryasya śatrubhiḥ 
kathaṃ prāṇāntikaṃ ghoram īdṛśaṃ bhayam āgatam // HV_77.31

prāptāḥ smo vidhavāśabdaṃ tvayi nāthe nipātite 
apramattāḥ pramattāḥ sma kṛtāntena nirākṛtāḥ // HV_77.32

yady evaṃ nātha gantavyaṃ yadi vā vismṛtā vayam 
vākyamātreṇa yāsyeti kartavyo naḥ parigrahaḥ // HV_77.33

prasīda nātha bhītāḥ sma pādau te yāma mūrdhabhiḥ 
alaṃ dūrapravāsena nivarta mathurādhipa // HV_77.34

aho vīra kathaṃ śeṣe niṣaṇṇas tṛṇapāṃsuṣu 
śayānasya hi te bhūmau kasmān nodvijate manaḥ // HV_77.35

kena suptaprahāro 'yaṃ datto 'smākam atarkitaḥ 
prahṛtaṃ kena sarvāsu nārīsv evaṃ sudāruṇam // HV_77.36

ruditānuśayo nāryā jīvantyāḥ paridevanam 
kiṃ vayaṃ sati gantavye saha bhartrā rudāmahe // HV_77.37

etasminn antare dīnā kaṃsamātā pravepatī 
kva me vatsaḥ kva me putra iti rorūyate bhṛśam // HV_77.38

sāpaśyat taṃ hataṃ putraṃ nipītaṃ śaśinaṃ yathā 
hṛdayena vidīrṇena śrāmyamāṇā punaḥ punaḥ // HV_77.39

putraṃ samabhivīkṣantī hā hatāsmīti vāśatī 
hā hatāsmīti vāśantī papāta bhuvi duḥkhitā | 
snuṣāṇām ārtanādena vilalāpa ruroda ca // HV_77.40

sā tasya vadanaṃ dīnam utsaṅge putragṛddhinī 
kṛtvā putreti karuṇaṃ vilalāpārtayā girā // HV_77.41

putra śūravrate yukta jñātīnāṃ nandivardhana 
kim idaṃ tvaritaṃ tāta prasthānaṃ kṛtavān asi // HV_77.42

prasuptaś cāsi vivṛte kiṃ putra śayanaṃ vinā 
tāta naivaṃvidhā bhūmau śerate kṛtalakṣaṇāḥ // HV_77.43

rāvaṇena purā gītaḥ śloko 'yaṃ sādhusaṃmataḥ 
balajyeṣṭhena lokeṣu rākṣasānāṃ samāgame // HV_77.44

evam ūrjitavīryasya mama devanighātinaḥ 
bāndhavebhyo bhayaṃ ghoram anivāryaṃ bhaviṣyati // HV_77.45

tathaiva jñātilubdhasya mama putrasya dhīmataḥ 
jñātibhyo bhayam utpannaṃ śarīrāntakaraṃ mahat // HV_77.46
vinamrasya hy anaukasya (?) vaktur vigraham ṛcchataḥ | jātivigrahabhūtasya [nūnaṃ] mṛtyur bhaviṣyati | 
sā patiṃ bhūpatiṃ vṛddham ugrasenaṃ vicetasam 
uvāca rudatī vākyaṃ vivatsā saurabhī yathā // HV_77.47

ehy ehi rājan dharmātman paśya putraṃ janeśvaram 
śayānaṃ vīraśayane vajrāhatam ivācalam // HV_77.48

asya kurmo mahārāja niryāṇasadṛśīṃ kriyām 
pretatvam upapannasya gatasya yamasādanam // HV_77.49

vīrabhojyāni rājyāni vayaṃ cāpi parājitāḥ 
gaccha vijñāpyatāṃ kṛṣṇaḥ kaṃsasaṃskārakāraṇāt // HV_77.50

maraṇāntāni vairāṇi śānte śāntir bhaviṣyati 
pretakāryāṇi kāryāṇi mṛtaḥ kim aparādhyate // HV_77.51

evam uktvā patiṃ bhojaṃ keśān ārujya duḥkhitā 
putrasya mukham īkṣantī vilalāpaiva sā bhṛśam // HV_77.52

imās te kiṃ kariṣyanti bhāryā rājan sukhocitāḥ 
tvāṃ patiṃ supatiṃ prāpya yā vipannamanorathāḥ // HV_77.53

imaṃ te pitaraṃ vṛddhaṃ kṛṣṇasya vaśavartinam 
kathaṃ drakṣyāmi śuṣyantaṃ kāsārasalilaṃ yathā // HV_77.54

ahaṃ te jananī putra kimarthaṃ nābhibhāṣase 
prasthito dīrgham adhvānaṃ parityajyya priyaṃ janam // HV_77.55

aho vīrālpabhāgyāyāḥ kṛtāntenānivartinā 
ācchidya mama mandāyā nīyase nayakovida // HV_77.56

dānamānagṛhītāni tṛptāny etāni te guṇaiḥ 
nāmāni ca gṛhītāni samyagvṛttāni tair guṇaiḥ | 
rudanti tava bhṛtyānāṃ kulāni kulayūthapa // HV_77.57

uttiṣṭha naraśārdūla dīrghabāho mahābala 
trāhi dīnaṃ janaṃ sarvaṃ puram antaḥpuraṃ tathā // HV_77.58

rudatīnām bhṛśārtānāṃ kaṃsastrīṇāṃ savistaram 
jagāmāstaṃ dinakaraḥ saṃdhyārāgeṇa rañjitaḥ // HV_77.59

ugrasenas tu kṛṣṇasya samīpaṃ duḥkhito yayau 
putraśokābhisaṃtapto viṣapīta iva skhalan // HV_78.1

sa dadarśa gṛhe kṛṣṇaṃ yādavair abhisaṃvṛtam 
paścānutāpād dhyāyantaṃ kaṃsasya nidhanāvilam // HV_78.2

kaṃsārīpralopāṃś ca śrutvā sukaruṇān bahūn 
vigarhamāṇam ātmānaṃ tasmin yādavasaṃsadi // HV_78.3
kṛṣṇaḥ provāca nikhilaṃ sarveṣām upaśṛṇvatām | 
aho mayātibālyena nararoṣānuvartinā 
vaidhavyaṃ strīsahasrāṇāṃ kaṃsasyāsya kṛte kṛtam // HV_78.4

kāruṇyaṃ khalu nārīṣu prākṛtasyāpi jāyate 
evam ārtaṃ rudantīṣu mayā bhartari pātite // HV_78.5

paridevitamātreṇa śokaḥ khalu vidhīyate 
kṛtāntasyānabhijñātaḥ strīṇāṃ kāruṇyasaṃbhavaḥ // HV_78.6

kaṃsasya hi vadhaḥ śreyān prāg evābhimato mama 
sutām udvejanīyasya pāpeṣv abhiratasya ca // HV_78.7

loke patitavṛttasya puruṣasyālpamedhasaḥ 
akliṣṭaṃ maraṇaṃ śreyo na vidviṣṭasya jīvitam // HV_78.8

kaṃsaḥ pāparatiś caiva sādhūnāṃ cāpy asaṃmataḥ 
dhikśabdapatitaś caiva jīvite cāsya kā dayā // HV_78.9

svarge tapobhṛtāṃ vāsaḥ phalaṃ puṇyasya karmaṇaḥ 
ihāpi yaśasā yuktas tatrasthair upadhāryate // HV_78.10

yadi syur nirvṛttā lokāḥ syuś ca dharmaparāḥ prajāḥ 
narā dharmapravṛttāś ca na nṛpo vikṛto bhavet // HV_78.11

guṇeṣu duṣṭavṛttānāṃ kṛttāntaḥ kurute padam 
iṣṭadharmeṣu lokeṣu kartavyaṃ pāralaukikam // HV_78.12

atīva devā rakṣanti naraṃ dharmaparāyaṇam 
kartāraḥ sulabhā loke duṣkṛtasyeha karmaṇaḥ // HV_78.13

hataḥ so 'yaṃ mayā kaṃsaḥ sādhv etad avagamyatām 
mūlacchedaḥ kṛtas tasya viparītasya karmaṇaḥ // HV_78.14
na ced dhanyāṃ durācāraṃ vinaṅkṣyati tadā jagat | kaḥ kuryāt khalv idaṃ kāryaṃ badhvā pitaram ojasā | rājyaṃ sakalasāmantaṃ kariṣyati sadā hi saḥ | 
tad eṣa sāntvyatāṃ sarvaḥ śokārtaḥ pramadājanaḥ 
paurāś ca puryāṃ śreṇyaś ca sāntvyatāṃ sarva eva hi // HV_78.15

evaṃ bruvati govinde viveśāvanatānanaḥ 
ugraseno mahātejāḥ kṛṣṇam asrāvilekṣaṇam | 
pralapantaṃ jagāmaivaṃ yādavānāṃ ca saṃsadi | 
ugraseno yadūn gṛhya putrakilbiṣaśaṅkitaḥ // HV_78.16
vṛṣṇibhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ śiniprabhṛtibhis tadā | 
sa kṛṣṇaṃ puṇḍarīkākṣam uvāca yadusaṃsadi 
bāṣpasaṃdigdhayā vācā dīnayā sajjamānayā // HV_78.17

putra niryātitaḥ krodho nīto yāmyāṃ diśaṃ ripuḥ 
svadharmādhigatā kīrtir nāma viśrāvitaṃ bhuvi // HV_78.18

sthāpitaṃ satsu māhātmyaṃ śaṅkitā ripavaḥ kṛtāḥ 
sthāpito yādavo vaṃśo garvitāḥ suhṛdaḥ kṛtāḥ // HV_78.19

sāmanteṣu narendreṣu pratāpas te prakāśitaḥ 
mitrāṇi tvāṃ bhajiṣyanti saṃśrayiṣyanti cārthinaḥ // HV_78.20

prakṛtayo 'nuyāsyanti stoṣyanti tvāṃ dvijātayaḥ 
saṃdhivigrahamukhyās tvāṃ praṇamiṣyanti mantriṇaḥ // HV_78.21

hastyaśvarathasaṃpūrṇaṃ padātigaṇasaṃkulam 
pratigṛhāṇa kṛṣṇedaṃ kaṃsasya balam avyayam // HV_78.22

dhanaṃ dhānyaṃ ca yat kiṃcid ratnāny ācchādanāni ca 
pratīcchantu niyuktā vai tvadīyāḥ kṛṣṇa puruṣāḥ | 
striyo hiraṇyaṃ vāsāṃsi yac cānyad vasu kiṃcana // HV_78.23

evaṃ hi vihite yoge paryāpte kṛṣṇa vigrahe 
pratiṣṭhitāyāṃ medinyāṃ yadūnāṃ śatrusūdana // HV_78.24
tvaṃ gatiś cāgatiś caiva yadūnāṃ yadunandana | 
śṛṇu tad bruvatāṃ vīra kṛpaṇānām idaṃ vacaḥ 
asya tvatkrodhadagdhasya kaṃsasyāśubhakarmaṇaḥ 
tava prasādād govinde pretakāryaṃ kriyate ha // HV_78.25

asya kṛtvā narendrasya vipannasyaurdhvadehikam 
sasnuṣo 'haṃ sabhāryaś ca cariṣyāmi mṛgaiḥ saha // HV_78.26

pretasaṃskāramātreṇa kṛte bāndhavakarmaṇi 
ānṛṇyaṃ laukikaṃ kṛṣṇa gataḥ kila bhavāmy aham // HV_78.27

asyāgniṃ paścimaṃ dattvā cittisthāne vidhiṃ vinā 
toyapradānamātreṇa kaṃsasyānṛṇyam āpnuyām // HV_78.28

etan me kṛṣṇa vijñāpyaṃ sneho 'tra mama yujyatām 
prāpnotu sugatiṃ tatra kṛpaṇaḥ paścimāṃ kriyām // HV_78.29

etac chrutvā vacas tasya kṛṣṇaḥ paramaharṣitaḥ 
pratyuvācograsenaṃ vai sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // HV_78.30
kālayuktam idaṃ tāta tvayaitad bhāṣitaṃ vacaḥ | 
sadṛśaṃ rājaśārdūla vṛttasya ca kulasya ca 
yat tvaṃ evaṃvidhaṃ brūṣe gate 'rthe duratikrame // HV_78.31

prāpsyate nṛpa saṃskāraṃ kaṃsaḥ pretagate 'pi san 
kule mahati te janma vedān viditavān asi | 
kathaṃ na jñāyate tāta niyatir duratikramā || 
sthāvarāṇāṃ ca bhūtānāṃ jaṅgamānāṃ ca pārthiva | 
pūrvajanmakṛtaṃ karma kālena paripacyate || 
śrutavanto 'rthavantaś ca dātāraḥ priyadarśanāḥ | 
brahmaṇyā nayasaṃpannā dīnānugrahakāriṇaḥ || 
lokapālasamās tāta mahendrasamavikramāḥ | 
kṣitipālāḥ kṛtāntena nīyante nṛpasattama || 
dhārmikāḥ sarvabhāvajñāḥ prajāpālanatatparāḥ | 
kṣatradharmaparā dāntāḥ kālena nidhanaṃ gatāḥ || 
svayam eva kṛtaṃ karma śubhaṃ vā yadi vāśubham | 
prāpte kāle tu tat karma dṛśyate sarvadehinām || 
eṣā hy antarhitā māyā durvijñeyā surair api | 
yathāyaṃ muhyate loko hy atra karmaiva kāraṇam || 
kālenābhihataḥ kaṃsaḥ pūrvakarmapracoditaḥ | 
na hy ayaṃ kāraṇaṃ tatra kālaḥ karma ca kāraṇam || 
sūryasomamayaṃ tāta kṛtsnaṃ sthāvarajaṅgamam | 
kālena nidhanaṃ gatvā kālenaiva ca jāyate | 
kālas tu sarvabhūtānāṃ nigrahe pragrahe rataḥ | 
tasmāt sarvāṇi bhūtāni kālasya vaśagāni vai || 
svadoṣeṇaiva dagdhasya sūnos tava narādhipa | 
nāhaṃ vai kāraṇaṃ tatra kālas tatra tu kāraṇam || 
atha vāhaṃ bhaviṣyāmi kāraṇaṃ nātra saṃśayaḥ | 
palāyanaparaḥ kālaḥ kiṃ kariṣyaty akāraṇam | 
kālas tu balavān rājan durvijñeyā hi sā gatiḥ || 
parāvaraviśeṣajñā yāṃ yānti samadarśinaḥ | 
gatiḥ kālasya sā yena sarvaṃ kālasya gocaram | 
bravīmi yad ahaṃ tāta tad anuṣṭhīyatāṃ vacaḥ // HV_78.32

na hi rājyena me kāryaṃ nāpy ahaṃ rājyalālasaḥ 
na cāpi rājyalubdhena mayā kaṃso nipātitaḥ // HV_78.33

kiṃ tu lokahitārthāya kīrtyarthaṃ ca sutas tava 
vyaṅgabhūtaḥ kulasyāsya sānujo vinipātitaḥ // HV_78.34

ahaṃ sa eva gomadhye gopaiḥ saha vanecaraḥ 
prītimān vicariṣyāmi kāmacārī yathā gajaḥ // HV_78.35

etāvac chataśo 'py evaṃ satyena prabravīmi te 
na me kāryaṃ nṛpatvena vijñāpyaṃ kriyatām idam // HV_78.36

bhavān rājāstu me mānyo yadūnām agraṇīḥ prabhuḥ 
vijayāyābhiṣicyasva svarājye rājasattama // HV_78.37

yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi vā nāsti te vyathā 
mayā nisṛṣṭaṃ rājyaṃ svaṃ cirāya pratigṛhyatām // HV_78.38
etac chrutvā tu vacanaṃ nottaraṃ pratyabhāṣata | vrīḍito 'dhomukhas tasthau kṛṣṇasya purato nṛpaḥ | 
vrīḍitādhomukhaṃ taṃ tu rājānaṃ yadusaṃsadi 
abhiṣekeṇa govindo yojayām āsa yogavit // HV_78.39

sa baddhamukuṭaḥ śrīmān ugraseno mahīpatiḥ 
cakāra saha kṛṣṇena kaṃsasya nidhanakriyām // HV_78.40

taṃ sarve yādavā mukhyā rājānaṃ kṛṣṇaśāsanāt 
anujagmuḥ purīmārge devā iva śatakratum // HV_78.41

rajanyāṃ tu prabhātāyāṃ tataḥ sūrye cirodite 
paścimaṃ kaṃsasaṃskāraṃ cakrus te yadupuṃgavāḥ // HV_78.42

śibikāyāṃ samāropya kaṃsadehaṃ yathākramam 
naiṣṭhikena vidhānena cakrus te tasya satkriyām // HV_78.43

sa nīto yamunātīram uttaraṃ nṛpateḥ sutaḥ 
saṃskṛtaś ca yathānyāyaṃ naidhanena citāgninā // HV_78.44

tathaiva bhrātaraṃ cāsya sunāmānaṃ mahābhujam 
saṃskāraṃ lambhayām āsuḥ saha kṛṣṇena yādavāḥ // HV_78.45

tābhyāṃ te salilaṃ cakrur vṛṣṇyandhakamahārathāḥ 
akṣayaṃ cāpi pretebhyo bhāṣamāṇāḥ pratasthire // HV_78.46
akṣayaṃ bhāṣamāṇaś ca pretebhyaś ca pratasthire | hiraṇyasya suvarṇasya daśa koṭīs tathā hariḥ | gāvo ratnāni vāsāṃsi grāmān nagarasaṃmatān || dadau kaṃsaṃ samuddiśya brāhmaṇebhyo nṛpottamaḥ | 
tayos te salilaṃ dattvā yādavā dīnamānasāḥ 
puraskṛtyograsenaṃ vai viviṣur mathurāṃ purīm // HV_78.47
sarvān svajātisaṃbandhān digbhyaḥ kaṃsabhayārditān | yaduvṛṣṇyandhakamadhu dāśārhakukurādikān || sabhājitān samāśvāsya videśāvāsakarśitān | nyavāsayat svageheṣu vittaiḥ saṃtarpya viśvakṛt || kṛṣṇasaṃkarṣaṇabhujair guptā labdhamanorathāḥ | svagṛhe remire siddhāḥ kṛṣṇarāmagatajvarāḥ || vīkṣanto 'har ahaḥ prītā mukundavadanāmbujam | nityapramuditaṃ śrīmān sadayasmitavīkṣaṇam | 
sa kṛṣṇas tatra balavān rauhiṇeyena saṃgataḥ 
mathurāṃ yādavādhīnāṃ purīṃ tāṃ sukham āvasat // HV_79.1
atha nandaṃ samāsādya bhagavān devakīsutaḥ | saṃkarṣaṇaś ca rājendra pariṣvajyedam ūcatuḥ || pitur yuvābhyāṃ snigdhābhyāṃ poṣitau lalitau bhṛśam | pitror abhyadhikā prītir ātmajeṣv ātmano 'pi hi || sa pitā sā ca jananī yau puṣṇītāṃ svaputravat || śiśūn bandhubhir utsṛṣṭān ākalpaiḥ poṣarakṣaṇaiḥ || yāta yūyaṃ vrajaṃ tāta vayaṃ ca snehaduḥkhitān | jñātīn vo draṣṭum eṣyāmo vidhāya suhṛdāṃ sukham || evaṃ sāntvayya bhagavān sa nandavrajam acyutaḥ | vāsolaṃkārarūpāgryai rañjayām āsa sādaram || ity uktas tau pariṣvajya nandaḥ praṇayavihvalaḥ | pūrayann aśrubhir netre saha gopair vrajaṃ yayau | 
prāptayauvanadehas tu yukto rājaśriyā jvalan 
cakāra mathurāṃ vīrah. sa ratnākarabhūṣaṇām // HV_79.2

kasyacit tv atha kālasya sahitau rāmakeśavau 
guruṃ saṃdīpaniṃ kāśyam avantipuravāsinam 
dhanurvedacikīrṣārtham ubhau tāv abhijagmatuḥ // HV_79.3

nivedya gotraṃ svādhyāyām ācāreṇābhyalaṃkṛtau 
śuśrūśū nirahaṃkārāv ubhau rāmajanārdanau 
cakratuḥ puṇḍarīkākṣau vidyāgrahaṇalālasau | 
pratijagrāha tāu kāśyo vidyāḥ prādāc ca kevalāḥ // HV_79.4

tau ca śrutidharau vīrau yathāvat pratipadyatām 
ahorātraiś catuḥṣaṣṭyā sāṅgaṃ vedam adhīyatām // HV_79.5
sāṅgaṃ vedam adhīyatāṃ catuḥṣaṣṭyā dinais tathā | 
catuṣpāde dhanurvede cāstragrāme sasaṃgrahe 
lekhyaṃ ca gaṇitaṃ cobhau prāpnutāṃ yadunandanau | 
gāndhavavedaṃ kṛtsnaṃ ca tathā lekhyāś ca tāv ubhau | 
hastiśikṣāśvaśikṣāś ca dvādaśāhena cāpnutām || 
tāv ubhau jagmatur vīrau guruṃ sāṃdīpaniṃ tataḥ | 
dhanurvedacikīrṣārthaṃ dharmajñau dharmacāriṇau || 
tāv iṣvāsavarācāryam abhigamya praṇamya ca | 
tena tau satkṛtau rājan vicarantāv avantiṣu || 
pañcāśadbhir ahorātrair daśāṅgaṃ supratiṣṭhitam | 
sarahasyaṃ dhanurvedaṃ sakalaṃ tāv avāpnutām | 
acireṇaiva kālena gurus tāv abhyaṣikṣayat // HV_79.6

atīvamānuṣīṃ medhāṃ tayoś cintya gurus tadā 
mene tāv āgatau devāv ubhau candradivākarau // HV_79.7

dadarśa ca mahātmānāv ubhau tāv api parvasu 
pūjayantau mahādevaṃ sākṣāt tryakṣam avasthitam // HV_79.8

guruṃ sāṃdīpaniṃ kṛṣṇaḥ kṛtakṛtyo 'bhyabhāṣata 
gurvarthaṃ kiṃ dadānīti rāmeṇa saha bhārata // HV_79.9

tayoḥ prabhāvaṃ sa jñātvā guruḥ provāca hṛṣṭavat 
putram icchāmy ahaṃ dattaṃ yo mṛto lavaṇāmbhasi // HV_79.10

putra eko hi me jātaḥ sa cāpi timinā hṛtaḥ 
prabhāse tīrthayātrāyāṃ taṃ me tvaṃ punar ānaya // HV_79.11

tathety evābravīt kṛṣṇo rāmasyānumate sthitaḥ 
gatvā samudraṃ tejasvī viveśāntarjalaṃ hariḥ // HV_79.12

samudraḥ prāñjalir bhūtvā darśayām āsa taṃ tadā 
tam āha kṛṣṇaḥ kvāsau bhoḥ putraḥ sāṃdīpaner iti // HV_79.13

samudras tam uvācedaṃ daityaḥ pañcajano mahān 
timirūpeṇa taṃ bālaṃ grastavān iti mādhava // HV_79.14
unmathya salilād asmād grastavān iti bhārata | 
sa pañcajanam āsādya jaghāna puruṣottamaḥ 
na cāsasāda taṃ bālaṃ guruputraṃ tadācyutaḥ // HV_79.15

sa tu pañcajanaṃ hatvā śaṅkhaṃ lebhe janārdanaḥ 
yaḥ sa devamanuṣyeṣu pāñcajanya iti śrutaḥ // HV_79.16
gatvā yamapuraṃ viṣṇuḥ krodhasaṃraktalocanaḥ | āsanasthaṃ tato viṣṇuḥ provāca yamam ūrjitam | dīyatāṃ putra ity evaṃ kāśyasāṃdīpaner iti || tam uvāca tato viṣṇuṃ mṛtyunā cāhṛto hare | evam uktas tadā kṛṣṇo yamenāmitavikramaḥ | aho dhārṣṭyaṃ tato mṛtyor ity uktvā dhanur ādade || ādāya niśitaṃ bāṇaṃ dīyatām iti cābravīt | kruddhaṃ viṣṇuṃ samājñāya dattavān kila bālakam | 
tato vaivasvataṃ devaṃ nirjitya puruṣottamaḥ 
āsasāda ca taṃ bālaṃ guruputraṃ tadācyutaḥ | 
śaṅkham āpūrya govindas trāsayām āsa vai janam | 
tato yamo 'bhyupāgamya vavande taṃ gadādharam | 
kim āgamanakṛtyaṃ te kiṃ karomīti cābravīt || 
tam uvācātha vai kṛṣṇo guruputraḥ pradīyatām | 
tayos tatra tadā yuddham āsīd ghorataraṃ mahat | 
ānināya guroḥ putraṃ ciranaṣṭaṃ yamakṣayāt // HV_79.17

tataḥ sāṃdīpaneḥ putraḥ prasādād amitaujasaḥ 
dīrghakālagataḥ pretaḥ punar āsīc charīravān // HV_79.18

tad aśakyam acintyaṃ ca dṛṣṭvā sumahad adbhutam 
sarveṣām eva bhūtānāṃ vismayaḥ samajāyata // HV_79.19

sa guroḥ putram ādāya pāñcajanyaṃ ca mādhavaḥ 
ratnāni ca mahārhāṇi punar āyāj jagatpatiḥ // HV_79.20

rakṣasas tasya ratnāni mahārhāṇi bahūni ca 
ānāyyāvedayām āsa gurave vāsavānujaḥ // HV_79.21

gadāparighayuddheṣu sarvāstreṣu ca tāv ubhau 
acirān mukhyatāṃ prāptau sarvaloke dhanurbhṛtām // HV_79.22

tataḥ sāṃdīpaneḥ putraṃ tadrūpavayasaṃ tadā 
prādāt kṛṣṇaḥ pratītāya saha ratnair udāradhīḥ // HV_79.23

ciranaṣṭena putreṇa kāśyaḥ sāṃdīpanis tadā 
sametya mumude rājan pūjayan rāmakeśavau // HV_79.24

kṛtāstrau tāv ubhau vīrau gurum āmantrya suvratau 
āyātau mathurāṃ bhūyo vasudevasutāv ubhau // HV_79.25

tataḥ pratyudyayuḥ sarve yādavā yadunandanau 
sabālā hṛṣṭamanasa ugrasenapurogamāḥ // HV_79.26

śreṇyaḥ prakṛtayaś caiva mantriṇo 'tha purohitāḥ 
sabālavṛddhā sā caiva purī samabhivartata // HV_79.27

nanditūryāṇy avādyanta tuṣṭuvuś ca janārdanam 
rathyāḥ patākāmālinyo bhrājanti sma samantataḥ // HV_79.28

prahṛṣṭamuditaṃ sarvam antaḥpuram aśobhata 
govindāgamane 'tyarthaṃ yathaivendramahe tathā // HV_79.29

muditāś cāpy agāyanta rājamārgeṣu gāyanāḥ 
stavāśīḥprathamā gāthā yādavānāṃ priyaṃkarāḥ // HV_79.30

govindarāmau saṃprāptau bhrātarau lokaviśrutau 
sve pure nirbhayāḥ sarve krīḍadhvaṃ saha bāndhavaiḥ // HV_79.31
tebhyo 'gacchan videśebhyaḥ kaṃsenodvijitāś ca ye | 
na tatra kaś cid dīno vā malino vā vicetanaḥ 
mathurāyāṃ babhau rājan govinde samupasthite // HV_79.32

vayāṃsi sādhuvākyāni prahṛṣṭā gohayadvipāḥ 
naranārīgaṇāḥ sarve bhejire manasaḥ sukham // HV_79.33

śivāś ca vātāḥ pravavur virajaskā diśo daśa 
daivatāni ca sarvāṇi hṛṣṭāny āyataneṣv api // HV_79.34

yāni liṅgāni lokasya babhuḥ kṛtayuge purā 
tāni sarvāṇy adṛśyanta purīṃ prāpte janārdane // HV_79.35

tataḥ kāle śive puṇye syandanenārimardanaḥ 
hariyuktena govindo viveśa mathurāṃ purīm // HV_79.36

viśantaṃ mathurāṃ ramyāṃ tam upendram ariṃdamam 
anujagmur yadugaṇāḥ śakraṃ devagaṇā iva // HV_79.37

vasudevasya bhavanaṃ tatas tau yadunandanau 
praviṣṭau hṛṣṭavadanau candrādityāv ivācalam // HV_79.38
pareṇa tejasopetau surendrāv iva rūpinau | 
tāv āyudhāni vinyasya gṛhe sve svairacāriṇau 
mumudāte yaduvarau vasudevasutāv ubhau // HV_79.39
udyāneṣu vicitreṣu phalapuṣpāvanāmiṣu | ceratuḥ sumahātmānau yādavaiḥ parivāritau || raivatasya samīpeṣu saritsu vimalāsu ca | padmapatrasamṛddhāsu kāraṇḍavayutāsu ca | evaṃ tau bālyam uttīrṇau balabhadrajanārdanau | 
evaṃ tāv ekanirmāṇau mathurāyāṃ śubhānanau 
ugrasenānugau bhūtvā kaṃ cit kālaṃ mumodatuḥ // HV_79.40
uṣitvā caturo māsān nandagopa udāradhīḥ | rāmakṛṣṇau samāliṅgya yadubhiś cānumoditaḥ | vasudevābhyanujñātaḥ svam eva śakaṭaṃ yayau | etad vo bālacaritaṃ sakalaṃ munipuṃgavāḥ | yathāśrutaṃ yathāyogaṃ yathājñānam udāhṛtam | kṛṣṇaṃ keśavam acyutaṃ muraripuṃ śauriṃ hariṃ śārṅgiṇaṃ |viṣṇuṃ viśvasṛjaṃ caturbhujaṃ śrīvallabhaṃ śrīdharam |jiṣṇuṃ daityaripuṃ tridhāmanilayaṃ trailokyanāthaṃ paraṃ |govindaṃ puruṣaṃ namāmi śirasā nārāyaṇaṃ cakriṇam |
kasya cit tv atha kālasya rājā rājagṛheśvaraḥ 
śuśrāva nihataṃ kaṃsaṃ jarāsaṃdhaḥ pratāpavān // HV_80.1
duhitṛbhyāṃ mahīpatiḥ |tato nāticirāt kālāj |astiḥ prāptiś ca kaṃsasya mahiṣyau bharatarṣabha | hate bhartari duḥkhārte īyatuḥ svapitur gṛhān | sa sādhanena mahatā pākaśāsanavikramaḥ | 
ājagāma ṣaḍaṅgena balena mahatā vṛtaḥ 
kṛṣṇasya vadham anvicchan madhurām anvavartata | 
jighāṃsur hi yadūn kruddhaḥ kaṃsasyāpacitiṃ caran // HV_80.2
ayaśo hy ātmano rakṣaṃl lokanirvādaśaṅkayā | duhitṛprītikāmārthaṃ madhurām avarodhakaḥ | akṣauhinyaikaviṃśatyā senayā ca tadā saha | 
astiḥ prāptiś ca nāmnās tāṃ māgadhasya sute nṛpa 
te dve ca kaṃsarājāya dadau hṛṣṭaḥ sa māgadhaḥ || 
tena te vidhave syātām ubhe kṛṣṇena māgadhe | 
jīvaty eva tathā rājan vīre rājñāṃ purogame | 
jarāsaṃdhasya kalyānyau pīnaśroṇipayodhare 
ubhe kaṃsasya te bhārye prādād bārhadratho nṛpaḥ // HV_80.3

sa tābhyāṃ mumude rājā badhvā pitaram āhukam 
samāśritya jarāsaṃdham anādṛtya ca yādavān 
śūraseneśvaro rājā yathā te bahuśo śrutaḥ // HV_80.4

jñātikāryārthasiddhyartham ugrasenahite sthitaḥ 
vasudevo 'bhavan nityaṃ kaṃso na mamṛṣe ca tam // HV_80.5

rāmakṛṣṇau vyapāśritya hate kaṃse durātmani 
ugraseno 'bhavad rājā bhojavṛṣṇyandhakair vṛtaḥ // HV_80.6
madhurāṃ pālayām āsa keśavānumate sthitaḥ | 
duhitṛbhyāṃ jarāsaṃdhaḥ priyābhyāṃ balavān nṛpaḥ 
priyārthaṃ vīrapatnībhyām upāyān mathurāṃ tataḥ 
sa tad apriyam ākarṇya śokāmarṣayuto nṛpaḥ | 
ayādavīṃ mahīṃ kartuṃ cakre paramam udyamam || 
akṣauhiṇībhir viṃśatyā tisṛbhiś cāpi saṃyutaḥ | 
yadurājadhānīṃ mathurāṃ roddhum abhyāgato nṛpaḥ | 
kṛtvā sarvasamudyogaṃ krodhād abhiyayau yadūn // HV_80.7

pratāpāvanatā ye hi jarāsaṃdhasya pārthivāḥ 
mitrāṇi jñātayaś caiva saṃyuktāḥ suhṛdas tathā // HV_80.8

ta enam anvayuḥ sarve sainyaiḥ samuditair vṛtāḥ 
ye nṛpāḥ parvatāt tasmād gomantād vrīḷitā gatāḥ | 
te ca sarve yadūn hantuṃ jarāsaṃdhaṃ samanvayuḥ | 
maheṣvāsā mahāvīryā jarāsaṃdhapriyaiṣiṇaḥ // HV_80.9

kārūṣo dantavaktraś ca cedirājaś ca vīryavān 
kaliṅgādhipatiś caiva pauṇḍraś ca balināṃ varaḥ 
āhvṛtiḥ kauśikaś caiva bhīṣmakaś ca narādhipaḥ // HV_80.10

putraś ca bhīṣmakasyāpi rukmī mukhyo dhanurbhṛtām 
vāsudevārjunābhyāṃ yaḥ spardhate sma sadā bale // HV_80.11

veṇudāriḥ śrutarvā ca krāthaś caivāṃśumān api 
aṅgarājaś ca balavān vaṅgānām adhipas tathā // HV_80.12

kausalyaḥ kāśirājaś ca daśārṇādhipatis tathā 
suhmeśvaraś ca vikrānto videhādhipatis tathā // HV_80.13

madrarājaś ca balavāṃs trigartānām atheśvaraḥ 
sālvarājaś ca vikrānto daradaś ca mahābalaḥ // HV_80.14

yavanādhipatiś caiva bhagadattaś ca vīryavān 
sauvīrarājaḥ śaibyaś ca pāṇḍyaś ca balināṃ varaḥ 
gāndhārarājaḥ subalo nagnajic ca mahābalaḥ // HV_80.15
kāśmīrarājo gonardo daradādhipatir nṛpaḥ | duryodhanādayaś caiva dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ | 
ete cānye ca rājāno balavanto mahārathāḥ 
tam anvayur jarāsaṃdhaṃ vidviṣanto janārdanam // HV_80.16

te śūrasenān āviśya prabhūtayavasendhanān 
ūṣuḥ saṃrudhya mathurāṃ parikṣipya balais tadā // HV_80.17

mathuropavane gatvā niviṣṭāṃs tān narādhipān 
apaśyan vṛṣṇayaḥ sarve puraskṛtya janārdanam // HV_81.1
tān āgatān nṛpān rājan māgadhān rājasattamān | 
tato hṛṣṭamanāḥ kṛṣṇo rāmaṃ vacanam abravīt 
tvarate khalu kāryārtho devatānāṃ na saṃśayaḥ // HV_81.2

yathāyaṃ saṃnikṛṣṭo hi jarāsaṃdho narādhipaḥ 
lakṣyante hi dhvajāgrāṇi rathānāṃ vātaraṃhasām // HV_81.3

etāni śaśikalpāni narāṇāṃ vijigīṣatām 
chatrāṇy ārya virājante procchritāni sitāni ca // HV_81.4

aho nṛparathodagrā vimalāś chatrapaṅktayaḥ 
abhivartanti naḥ śubhrā yathā khe haṃsapaṅktayaḥ // HV_81.5

kāle khalu nṛpaḥ prāpto jarāsaṃdho mahīpatiḥ 
āvayor yuddhanikaṣaḥ prathamaḥ samarātithiḥ // HV_81.6

ārya tiṣṭhāva sahitāv anuprāpte mahīpatau 
yuddhārambhaḥ prayoktavyo balaṃ tāvad vimṛśyatām // HV_81.7

evam uktvā tataḥ kṛṣṇaḥ svasthaḥ saṃgrāmalālasaḥ 
jarāsaṃdham abhiprepsuś cakāra baladarśanam // HV_81.8

vīkṣamāṇaś ca tān sarvān nṛpān yaduvaro 'vyayaḥ 
ātmānam ātmanā vākyam uvāca hṛdi mantravit // HV_81.9

ime te pṛthivīpālāḥ pārthive vartmani sthitāḥ 
ye vināśam iheṣyanti śāstradṛṣṭena karmaṇā // HV_81.10

prokṣitāḥ khalv ime manye mṛtyunā nṛpapuṃgavāḥ 
svargagāni tathā hy eṣāṃ vapūṃṣi pracakāśire // HV_81.11

sthāne bhārapariśrāntā vasudheyaṃ divaṃ gatā 
eṣāṃ nṛpatimukhyānāṃ balaughair abhipīḍitā 
bhūmir nirantarā ceyaṃ balarāṣṭrābhisaṃvṛtā // HV_81.12

svalpena khalu kālena viviktaṃ pṛthivītalam 
bhaviṣyati narendraughaiḥ śataśo vinipātitaiḥ // HV_81.13
evaṃ cintayatas tasya kṛṣṇasyādbhutakarmaṇaḥ | evaṃ saṃcintya bhagavān yuddhāya kṛtaniścayaḥ | saṃkarṣaṇena sahitas tasthau girir ivācalaḥ | 
jarāsaṃdhas tataḥ kruddhaḥ prabhuḥ sarvamahīkṣitām 
narādhipasahasraughair anuyāto mahādyutiḥ // HV_81.14

vyāyatodagraturagaiḥ sayantraiḥ susamāhitaiḥ 
rathaiḥ sāṃgrāmikair yuktair asaṅgagatibhiḥ kva cit // HV_81.15

hemakakṣyair mahāghaṇṭair vāraṇair vāridopamaiḥ 
mahāmātrottamārūḍhaiḥ kalpitai raṇakovidaiḥ // HV_81.16

svārūḍhaiḥ sādibhir yuktaiḥ prekṣamāṇaiḥ pravalgitaiḥ 
vājibhir meghasaṃkāśaiḥ plavadbhir iva pattibhiḥ // HV_81.17

khaḍgacarmadharodagraiḥ pattibhir valgitāmbaraiḥ 
sahasrasaṃkhyāsaṃyuktair utpatadbhir ivoragaiḥ // HV_81.18

evaṃ caturvidhaiḥ sainyaiḥ kampamānair ivāmbudaiḥ 
nṛpo 'bhiyāto balavāñ jarāsaṃdho dhṛtavrataḥ // HV_81.19

sa rathair meghanirghoṣair gajaiś ca madaśiñcitaiḥ 
heṣamāṇaiś ca turagaiḥ kṣveḍamāṇaiś ca pattibhiḥ // HV_81.20

nādayāno diśaḥ sarvās tasyāḥ puryā vanāni ca 
akṣauhiṇyā ca viṃśatyā anuyāto narādhipaḥ | 
sa rājā sāgarākāraḥ sasainyaḥ pratyadṛśyata // HV_81.21

tad balaṃ pṛthivīśānāṃ dṛptayodhajanākulam 
kṣveḍitāsphoṭitaravaṃ meghasainyam ivābabhau // HV_81.22

rathaiḥ pavanasaṃpātair gajaiś ca jaladopamaiḥ 
turagaiś ca javopetaiḥ pattibhiḥ khagamair iva // HV_81.23

vimiśraṃ sarvato bhāti mattadviparathākulam 
gharmānte sāgaragataṃ yathaivābhrabalaṃ tathā // HV_81.24

sabalās te mahīpālā jarāsaṃdhapurogamāḥ 
parivārya purīṃ sarve niveśāyopacakrire // HV_81.25

babhau tasya niviṣṭasya balaśrīḥ śibirasya vai 
śuklaparyantapūrṇasya yathā rūpaṃ mahodadheḥ // HV_81.26

vītarātre tataḥ kāle samuttasthur mahīkṣitaḥ 
ārohaṇārthaṃ puryās te samīyur yuddhalālasāḥ // HV_81.27

samavāyīkṛtāḥ sarve yamunām anu te nṛpāḥ 
niviṣṭā mantrayāmāsur yuddhakālakutūhalāḥ // HV_81.28

teṣāṃ sutumulaḥ śabdaḥ śuśruve pṛthivīkṣitām 
yugānte bhidyamānānāṃ sāgarāṇāṃ yathā svanaḥ // HV_81.29

teṣāṃ sakañcukoṣṇīṣāḥ sthavirā vetrapāṇayaḥ 
cerur mā śabda ity evaṃ bruvanto rājaśasanāt // HV_81.30

tasya rūpaṃ balasyāsīn niḥśabdastimitasya vai 
līnamīnagrahasyeva niḥśabdasya mahodadheḥ // HV_81.31

niḥśabdastimite tasmin yogād iva mahārṇave 
jarāsaṃdho bṛhad vākyaṃ bṛhaspatir ivādade // HV_81.32

śīghraṃ samabhivartantāṃ balāni pṛthivīkṣitām 
sarvato nagarī ceyaṃ janaughaiḥ parivāryatām // HV_81.33

aśmayantrāṇi yujyantāṃ kṣepaṇīyāś ca mudgarāḥ 
kāryā bhūmiḥ samā sarvā jalaughaiś ca pariplutā | 
ūrdhvaṃ cāpāni vāhyantāṃ prāsā vai tomarās tathā // HV_81.34

dāryatāṃ caiva ṭaṅkaughaiḥ khanitraiś ca purī drutam 
nṛpaś ca yuddhamārgajñā vinyasyantām adūrataḥ // HV_81.35

adyaprabhṛti sainyair me purīrodhaḥ pravartyatām 
yāvad etau raṇe gopau vasudevasutāv ubhau | 
saṃkarṣaṇaṃ ca kṛṣṇaṃ ca ghātayāmi śitaiḥ śaraiḥ | 
ākāśam api bāṇaughair niḥsaṃpātaṃ yathā bhavet // HV_81.36

mayānuśiṣṭās tiṣṭhantu purībhūmiṣu pārthivāḥ 
teṣu teṣv avakāśeṣu śīghram āruhyatāṃ purī // HV_81.37

madraḥ kaliṅgādhipatiś cekitānaḥ sabāhlikaḥ 
kaśmīrarājo gonardaḥ karūṣādhipatis tathā // HV_81.38

drumaḥ kiṃpuruṣaś caiva pārvatīyaṣ ca dāmanaḥ 
nagaryāḥ paścimaṃ dvāraṃ kṣipram ārohayantv iti // HV_81.39

pauravo veṇudāriś ca vaidarbhaḥ somakas tathā 
rukmī ca bhojādhipatiḥ sūryākṣaś caiva mālavaḥ // HV_81.40
pāñcālānām adhipatir drupadānāṃ mahābalaḥ | 
vindānuvindāv āvantyau dantavaktraś ca vīryavān 
dakṣiṇaṃ nagaradvāraṃ śīghram ārodhayantv iti | 
chāgaliḥ purumitraś ca virāṭaś ca mahīpatiḥ // HV_81.41

kauśāmbyo mālavaś caiva śatadhanvā vidūrathaḥ 
bhūriśravās trigartaś ca bāṇaḥ pañcanadas tathā // HV_81.42

uttaraṃ nagaradvāram ete durgasahā nṛpāḥ 
ārohantāṃ vimardantāṃ vajrapratimagauravāḥ // HV_81.43

ulūkaḥ kaitaveyaś ca vīraś cāṃśumataḥ sutaḥ 
ekalavyo bṛhatkṣatraḥ kṣatradharmā jayadrathaḥ // HV_81.44

uttamaujāś ca śalyaś ca kauravāḥ kaikayās tathā 
vaidiśo vāmadevaś ca sāketaś ca sinīpatiḥ // HV_81.45

pūrvaṃ nagaranirvyūham eteṣv āyattam astu vaḥ 
tvarayanto 'bhidhāvantu vātā iva balāhakān // HV_81.46

ahaṃ ca daradaś caiva cedirājaś ca saṃgatāḥ 
dakṣiṇaṃ nagaradvāraṃ pālayiṣyāma daṃśitāḥ // HV_81.47

evam eṣā purī kṣipraṃ samantād veṣṭitā balaiḥ 
vajrāvapātapratimaṃ prāpnotu tumulaṃ bhayam // HV_81.48

gadino ye gadābhis te parighaiḥ parighāyudhāḥ 
apare vividhaiḥ śastrair dārayantu purīm imām // HV_81.49

adyaiva tu nagary eṣā viṣamoccayasaṃkaṭā 
kāryā bhūmisamā sarvā bhavadbhir vasudhādhipaiḥ // HV_81.50
evam uktvā jarāsaṃdhaḥ śakratulyaparākramaḥ | 
caturaṅgabalaṃ vyūhya jarāsaṃdho vyavasthitaḥ 
athābhyayād yadūn kruddhaḥ saha sarvair narādhipaiḥ 
pratijagmur daśārhās taṃ vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ // HV_81.51
tāv āgatau tadā dṛṣṭvā yādavau sainyam agragau | ruṣāha māgadho vīkṣya he kṛṣṇa puruṣādhama | na tvayā yoddhum icchāmi bālakeneti lajjayā || tava rāma yada śraddhā yuddhe sthairyaṃ samudvaha | hato vā maccharaiś channa dehaḥ svar yāhi māṃ jahi || na vai śūrā vikatthante darśayanty eva pauruṣam | na gṛhṇīmo vaco rājan nāturasya mumūrṣataḥ | 
tad yuddham abhavad ghoraṃ teṣāṃ devāsuropamam 
alpānāṃ bahubhiḥ sārdhaṃ vyatiṣaktarathadvipam // HV_81.52
ugrasenaṃ puraskṛtya vāsudevahalāyudhau | rathasthāv abhivartetāṃ yuddhāya raṇakovidau | 
nagarān niḥsṛtau dṛṣṭvā vasudevasutāv ubau 
kṣubdhaṃ naravarānīkaṃ trastasaṃmūḍhavāhanam // HV_81.53

rathasthau daṃśitau caiva ceratus tatra yādavau 
makarāv iva saṃrabdhau samudrakṣobhaṇāv ubhau // HV_81.54

tābhyāṃ mṛdhe prayuktābhyāṃ yādavābhyāṃ matir babhau 
tayoḥ prayudhyatoḥ saṃkhye matir āsīd dhṛtātmanoḥ | 
āyudhānāṃ purāṇānām ādāne kṛtalakṣaṇā // HV_81.55

tataḥ khān nipatanti sma dīptāny āhavasaṃplave 
lelihānāni divyāni mahānti sudṛḍhāni ca // HV_81.56

kravyādair anuyātāni mūrtimanti bṛhanti ca 
tṛṣitāny āhave bhoktuṃ nṛpamāṃsāni vai bhṛśam // HV_81.57

divyasragdāmadhārīṇi trāsayanti nabhaścarān 
prabhayā bhāsamānāni daṃśitāni diśo daśa // HV_81.58

halaṃ saṃvartakaṃ nāma saunandaṃ musalaṃ tathā 
dhanuṣāṃ pravaraṃ śārṅgaṃ gadā kaumodakī ca ha // HV_81.59

catvāry etāni tejāṃsi viṣṇupraharaṇāni ca 
tābhyāṃ samavatīrṇāni yādavābhyāṃ mahāraṇe // HV_81.60

jagrāha prathamaṃ rāmo lalāmapratimaṃ halam 
taṃ sarpam iva sarpantaṃ divyamālākulaṃ mṛdhe // HV_81.61

saunandaṃ ca tataḥ śrīmān nirānandakaraṃ dviṣām 
savyena sātvatāṃ śreṣṭho jagrāha musalottamam // HV_81.62

darśanīyaṃ ca lokeṣu dhanur jaladanisvanam 
nāmnā śārṅgam iti khyātaṃ viṣṇur jagrāha vīryavān // HV_81.63

devair nigaditārthasya gadā tasyāpare kare 
viṣaktā kumudākṣasya nāmnā kaumodakīti sā // HV_81.64

tau sapraharaṇau vīrau sākṣād viṣṇos tanūpamau 
samare rāmagovindau ripūṃs tān pratyayudhyatām // HV_81.65

sāyudhapragrahau vīrau tāv anyonyamayāv ubhau 
pūrvajānujasaṃjñau tau rāmagovindalakṣaṇau 
dviṣatsu pratikurvāṇau parākrāntau yatheśvarau // HV_81.66
viceratur yathā devau vasudevasutāv ubhau | 
halam udyamya rāmas tu sarpendram iva kopitaḥ 
cacāra samare vīro dviṣatām antako yathā // HV_81.67

vikarṣan rathayūthāni kṣatriyāṇāṃ mahātmanām 
cakāra roṣaṃ saphalaṃ nāgeṣu ca hayeṣu ca // HV_81.68

kuñjarāṃl lāṅgalakṣiptān musalākṣepatāḍitān 
rāmo virājan samare nirmamantha yathācalān // HV_81.69

te vidhyamānā rāmeṇa samare kṣatriyarṣabhāḥ 
jarāsaṃdhāntikaṃ vīrāḥ samarārtāḥ prajagmire // HV_81.70

tān uvāca jarāsaṃdhaḥ kṣatradharme vyavasthitaḥ 
dhig etāṃ kṣatravṛttiṃ vaḥ samare kātarātmanām // HV_81.71

parāvṛttasya samare virathasya palāyataḥ 
bhrūṇahatyām ivāsahyāṃ pravadanti manīṣiṇaḥ // HV_81.72

bhītāḥ kasmān nivartadhvaṃ dhig etāṃ kṣatravṛttitām 
kṣipraṃ samabhivartadhvaṃ mama vākyena coditāḥ 
atha vā tiṣṭhata rathaiḥ prekṣakāḥ samavasthitāḥ | 
yāvad etau raṇe gopau preṣayāmi yamakṣayam // HV_81.73
sthito 'smi yuddhe saṃrabdhaḥ kṣatriyā vijayāya hi | 
tatas te kṣatriyāḥ sarve jarāsaṃdhena coditāḥ 
sṛjantaḥ śarajālāni hṛṣṭā yoddhuṃ vyavasthitāḥ // HV_81.74

te hayaiḥ kāñcanāpīḍai rathaiś cāmbudanādibhiḥ 
nāgaiś cāmbhodasaṃkāśair mahāmātrapracoditaiḥ // HV_81.75

satanutrāḥ sanistriṃśāḥ sapatākāyudhadhvajāh. 
svāropitadhanuṣmantaḥ sutūṇīrāḥ satomarāḥ // HV_81.76

sacchatrotsedhinaḥ sarve cārucāmaravījitāḥ 
raṇe te 'bhigatā rejuḥ syandanasthā mahīkṣitaḥ // HV_81.77

te yuddharāgā rathino vyagāhanta yudhāṃ varāḥ 
gadābhiś caiva gurvībhiḥ kṣepaṇīyaiś ca mudgaraiḥ // HV_81.78
etasminn antare tatra devānāṃ nandivardhanaḥ | etasminn antare rājā jarāsaṃdhaḥ pratāpavān | dadhmau śaṅkhaṃ mahānādaṃ diśaḥ sarvā vinādayan || tac chrutvā devadevo 'pi pāñcajanyam anuttamam | yasya nādena vitrastā divisthāḥ sarvadevatāḥ | kim u sainyāni sarvāṇi vitrastānīti kā kathā | 
suparṇadhajam āsthāya kṛṣṇas tu ratham uttamam 
tadābhyayāj jarāsaṃdhaṃ śarair vivyādha cāṣṭabhiḥ // HV_81.79
so 'pi vidhvāṣṭabhir viṣṇum ugrasenaṃ dadarśa ha | pārśvasthaṃ ca harer āha śṛṇu rājan vaco mama || tvaṃ kim āsīn nṛpo rānan vṛṣṇīnāṃ sāṃprataṃ vada | ajñānām agraṇīḥ sa tvaṃ ko 'nyas tvatsadṛśo bhuvi || yat tu dattaṃ kilānena piṇḍam ātmajaghātinā | tad bhuṅkte tad bhavān nityaṃ vadāndha kim ataḥ param || hatvā cāyaṃ sutaṃ śauris tava rājaka nirdayaḥ | tvām eva rājye saṃsthāpya sāṃprataṃ yuddhalālasaḥ || tasya bhṛtyatvam āyāsi rājaśabdaṃ samudvahan | kevalaṃ vayasā vṛddho na tu jñānena rājaka || nirlajja bhogasaṃsakta kṣudrajanto nṛpādhama | ito yāhi vṛthāvṛddha tvāṃ draṣṭuṃ nāham utsahe || atha yuddhaṃ samālipsuḥ kṣaṇaṃ tiṣṭha mamāgrataḥ | haniṣye tvāṃ hi sabalaṃ sahariṃ sabalaṃ tathā || ity uktvā dhanur ādāya tasthau tatpuratas tadā || tac chrutva roṣatāmrākṣo babhāṣe māgadhaṃ hariḥ | antardhānaṃ gatas tasmād gomantāt parvatottamāt || tvam idānīṃ samāyāsi balaiḥ sarvaiḥ samanvitaḥ | sthito 'smi yuddhasaṃrabdhaḥ kṣatriyāṇāṃ kṣayāvahaḥ || sa evāsmi śiśū rājan bhavān api sa eva hi | naitad yuktaṃ vṛthā rājann ugrasenaṃ prabhāṣitum | mām eva vada rājendra śatrur asmi tava prabho | drakṣyase yat kṛtaṃ rājan mayā sāṃpratam īdṛśam || atha kiṃ bahunoktena śiraś chetsyāmi te nṛpa | na karoṣi yadi tvaṃ hi rājendrādya palāyanam || ity uktvā pañcaviṃśatyā nṛpaṃ vivyādha keśavaḥ | 
sārathiṃ cāsya vivyādha pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ 
jaghāna turagāṃś cājau yatamānasya vīryavān // HV_81.80
dhanuś ciccheda rājendra jarāsaṃdhasya keśavaḥ | dhvajaṃ cāsya praciccheda sārathiṃ ca jaghāna ha || rathaṃ cāsya praciccheda sarvakṣatrasya paśyataḥ | viratho vidhanuṣkaś ca tasthau bhūtalam āsthitaḥ | 
taṃ kṛcchragatam ājñāya citraseno mahārathaḥ 
senānīḥ kauśikaś caiva kṛṣṇaṃ vivyādhatuḥ śaraiḥ // HV_81.81

tribhir vivyādha saṃsaktaṃ baladevaṃ ca kauśikaḥ 
baladevo dhanuś cāsya bhallenājau dvidhākarot 
javenābhyardayac cāpi tān arīñ śaravṛṣṭibhiḥ // HV_81.82
bahubhir bahudhā vīraḥ samantāt svarṇabhūṣaṇaiḥ | 
taṃ citrasenaḥ saṃrabdho vivyādha navabhiḥ śaraiḥ 
kauśikaḥ pañcabhiś cāpi jarāsaṃdhaś ca saptabhiḥ // HV_81.83

tribhis tribhiś ca nārācais tān bibheda janārdanaḥ 
dhanur anyat samādāya magadhendro mahīpatiḥ | 
ugrasenaṃ samājaghne śareṇa niśitena ha || 
sa śaro 'tha mahārāja rājānaṃ sa vyacūcudat | 
pitā kaṃsasya rājendra śarair vivyādha saptabhiḥ || 
saptatyā ca jarāsaṃdhaṃ punaś ca navabhiḥ śaraiḥ | 
jarāsaṃdhaḥ samājaghne rājānaṃ yadunandanam | 
śarair daśasahasraiś ca mādhavasya hi paśyataḥ || 
ugraseno dhanuṣpāṇir dhanuś cāsya dvidhākarot || 
punar ādāya cāpaṃ tu jarāsaṃdhaḥ pratāpavān | 
ugrasenaṃ viṃśatibhiḥ śaraiḥ suniśitair api || 
vivyādha rājarājānaṃ baladevasya paśyataḥ | 
dhanuś cāsya dvidhā rājan muṣṭideśe tathākarot || 
ādāya niśitaṃ bāṇaṃ jarāsaṃdhaḥ pratāpavān | 
vivyādha rājan rājendro rājānaṃ hṛdaye prabhuḥ || 
aśvāṃś caiva praciccheda śareṇa nataparvaṇā | 
rathaṃ cāsya dvidhā cakre dhvajaṃ ca prādunon nṛpaḥ || 
rathāc caiva pradudrāva vṛṣṇīnāṃ nṛpasattamaḥ || 
kauśikaś citrasenaś ca jarāsaṃdho mahīpatiḥ | 
janārdanaṃ mahārāja samājaghnus tribhis tribhiḥ | 
jarāsaṃdhaḥ śarair bhagno vasudevasya paśyataḥ | 
pañcabhiḥ pañcabhiś caiva baladevaḥ śitaiḥ śaraiḥ // HV_81.84

ratheṣāṃ cāpi ciccheda citrasenasya vīryavān 
baladevo dhanuś cājau bhallenāsya dvidhākarot // HV_81.85

sa cchinnadhanvā viratho gadām ādāya vīryavān 
abhyadravat susaṃkruddho jighāṃsur musalāyudham // HV_81.86

sisṛkṣatas tu nārācāṃś citrasenavadhaiṣiṇaḥ 
dhanuś ciccheda rāmasya jarāsaṃdho mahābalaḥ 
gadayā ca jaghānāśvān kopāt sa magadheśvaraḥ // HV_81.87
rāmaṃ cābhyadravad vīro jarāsaṃdho mahābalaḥ | 
ādāya musalaṃ rāmo jarāsaṃdham upādravat 
tayos tu yuddham abhavat parasparavadhaiṣiṇoḥ // HV_81.88
citrasenas tu saṃsaktaṃ dṛṣṭvā rāmeṇa māgadham | ratham anyaṃ samāruhya jarāsaṃdham avārayat || tato balena mahatā gajānīkena cāpy atha | ubhayor antare tābhyāṃ saṃkulaṃ samapadyata | 
tataḥ sainyena mahatā jarāsaṃdho 'bhisaṃvṛtaḥ 
rāmakṛṣṇāgragān bhojān āsasāda mahābalaḥ // HV_81.89

tataḥ prakṣubhitasyeva sāgarasya mahāsvanaḥ 
prādur babhūva tumulaḥ senayor ubhayos tayoḥ // HV_81.90

veṇubherīmṛdaṅgānāṃ śaṅkhānāṃ ca sahasraśaḥ 
ubhayoḥ senayo rājan prādur āsīn mahāsvanaḥ // HV_81.91

kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭais tumulaḥ sarvato 'bhavat 
utpapāta rajaś cāpi khuranemisamuddhatam // HV_81.92

samudyatamahāśastrāḥ pragṛhītaśarāsanāḥ 
anyonyam abhigarjantaḥ śūrās tatrāvatasthire // HV_81.93

rathinaḥ sādinaś caiva pattayaś ca sahasraśaḥ 
gajāś cātibalās tatra saṃnipetur abhītavat // HV_81.94
tatas teṣāṃ mahārāja nṛpāṇāṃ jayakāṅkṣiṇām | 
sa saṃprahāras tumulas tyaktvā prāṇān avartata 
vṛṣṇībhiḥ saha yodhānāṃ jarāsaṃdhasya dāruṇaḥ // HV_81.95

tataḥ śinir anādhṛṣṭir babhrur vipṛthur āhukaḥ 
baladevaṃ puraskṛtya sainyasyārdhena daṃśitāḥ // HV_81.96

dakṣiṇaṃ pakṣam āseduḥ śatrusainyasya bhārata 
pālitaṃ cedirājena jarāsaṃdhena cābhibho // HV_81.97

udīcyaiś ca mahāvīryaiḥ śalyasālvādibhir nṛpaiḥ 
sṛjantaḥ śaravarṣāṇi samabhityaktajīvitāḥ // HV_81.98

āgāvahaḥ pṛthuḥ kahvaḥ śatadyumno vidūrathaḥ 
hṛṣīkeśaṃ puraskṛtya sainyasyārdhena daṃśitāḥ // HV_81.99

bhīṣmakeṇābhiguptasya rukmiṇā ca mahātmanā 
devakenāpi rājendra tathā madreśvareṇa ca | 
prācyaiś ca dākṣiṇātyaiś ca guptavīryabalānvitaiḥ // HV_81.100

teṣāṃ yuddhaṃ samabhavat samabhityaktajīvitam 
śaktyṛṣṭiprāsabāṇaughān sṛjatāṃ tumulaṃ mahat // HV_81.101

sātyakiś citrakaḥ śyāmo yuyudhānaś ca vīryavān 
rājādhidevo mṛduraḥ śvaphalkaś ca mahābalaḥ // HV_81.102

satrājic ca prasenaś ca balena mahatā vṛtāḥ 
vyūhasya pakṣaṃ te savyaṃ pratīyur dviṣatāṃ mṛdhe // HV_81.103

vyūhasyārdhaṃ samāsedur mṛdureṇābhirakṣitam 
tatra yuddhaṃ samabhavan mahad devāsuropamam | 
alpānāṃ bahubhiḥ sardhaṃ vāsudevavyapāśrayāt || 
evaṃ yuddham abhūt teṣāṃ śūrāṇāṃ harṣavardhanam | 
bhīrūṇāṃ trāsajananaṃ yamarāṣṭravivardhanam | 
rājabhiś cāpi bahubhir veṇudārimukhaiḥ saha // HV_81.104
pratīcyaiś ca balodagrair dhārtarāṣṭraiś ca pālitam | 
tato yuddhāni vṛṣṇīnāṃ babhūva sumahānty atha 
māgadhasya mahāmātyair nṛpaiś caivānuyāyibhiḥ // HV_82.1
dvaṃdvayuddhaṃ samabhavat senayor ubhayos tadā | 
rukmiṇā vāsudevasya bhīṣmakasyāhukena ca 
krāthasya vasudevena kauśikasya ca babhruṇā 
gadena cedirājasya dantavaktrasya śaṃbhunā // HV_82.2
vindānuvindāv āvantyau yuyudhānena saṃgatau | ekalavyo mahārāja pradyumnenātha saṃgataḥ | 
tathānyair vṛṣṇivīrāṇāṃ nṛpāṇāṃ ca mahātmanām 
yuddham āsīd dhi sainyānāṃ sainikair bharatarṣabha // HV_82.3
ahāni pañca caikaṃ ca ṣaṭ saptāṣṭau ca dāruṇam | 
gajair gajā hayair aśvāḥ padātāś ca padātibhiḥ 
rathā rathair vimiśraiś ca yodhā yuyudhire nṛpa // HV_82.4

jarāsaṃdhasya rajñas tu rāmeṇāsīt samāgamaḥ 
mahendrasyeva vṛtreṇa dāruṇo lomaharṣaṇaḥ // HV_82.5
avekṣya rukmiṇīṃ kṛṣṇo rukmiṇaṃ na vyapothayat || jvalanārkāṃśusaṃkāśān āśīviṣaviṣopamān | vārayām āsa kṛṣṇo vai śarāṃs tasya tu śikṣayā | 
anyeṣāṃ sumahān āsīd balaughānāṃ parikṣayaḥ 
ubhayoḥ senayo rājan māṃsaśoṇitakardamaḥ // HV_82.6

kabandhāni samuttasthuḥ subahūni samantataḥ 
piśācā rākṣasāś caiva māṃsaśoṇitalālasāḥ | 
tasmin vimarde yodhānāṃ saṃkhyāvyaktir na vidyate // HV_82.7

rathī rāmo jarāsaṃdhaṃ śarair āśīviṣopamaiḥ 
āvṛnvann abhyayād vīras taṃ ca rājā sa māgadhaḥ // HV_82.8
abhyavartata vegena syandanenāśugāminā | anyonyaṃ vividhair astrair vidhvā vidhvā vinedatuḥ | 
tau kṣīnaśastrau virathau hatāśvau hatasārathī 
gade gṛhītvā vikrāntāv anyonyam abhidhāvatām // HV_82.9

kampayantau bhuvaṃ vīrau tāv udyatamahāgadau 
dadṛśāte mahātmānau girī saśikharāv ubhau // HV_82.10

vyupāramanta yuddhāni prekṣantau puruṣarṣabhau 
saṃrabdhāv abhidhāvantau gadāyuddheṣu viśrutau // HV_82.11

ubhau tau paramācāryau loke khyātau mahābalau 
mattāv iva gajau yuddhe anyonyam abhidhāvatām // HV_82.12

tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ 
samantataś cāpsarasaḥ samājagmuḥ sahasraśaḥ // HV_82.13
pitāmahaś ca bhagavān yuddhaṃ draṣṭuṃ samāgataḥ | 
tad devayakṣagandharva maharṣibhir alaṃkṛtam 
śuśubhe 'bhyadhikaṃ rājan divaṃ jyotir gaṇair iva // HV_82.14

abhidudrāva rāmaṃ tu jarāsaṃdho mahābalaḥ 
savyaṃ maṇḍalam āvṛtya baladevas tu dakṣiṇam // HV_82.15

tau prajahrur anyonyaṃ gadāyuddhaviśāradau 
dantābhyām iva mātaṅgau nādayantau diśo daśa // HV_82.16

gadānipāto rāmasya śuśruve 'śaninisvanaḥ 
jarāsaṃdhasya caraṇe parvatasyeva dīryataḥ // HV_82.17

na sma kampayate rāmaṃ jarāsaṃdhakaracyutā 
gadā gadābhṛtāṃ śreṣṭhaṃ vindhyaṃ girim ivācalam // HV_82.18

rāmasya tu gadāvegaṃ vīryāt sa magadheśvaraḥ 
sehe dhairyeṇa mahatā śikṣayā ca vyapohayat // HV_82.19
evaṃ tau tatra saṃgrāme vicarantau mahābalau | maṇḍalāni vicitrāṇi viceratur ariṃdamau || vyāyacchantau ciraṃ kālaṃ pariśrāntau ca tasthatuḥ | samāśvāsya muhūrtaṃ tu punar anyonyam āhatām || evaṃ tau yodhamukhyau tu samaṃ yuyudhatuś ciram | na ca tau yuddhavaimukhyam ubhāv eva prajagmatuḥ || athāpaśyad gadāyuddhe viśeṣaṃ tasya vīryavān | rāmaḥ kruddho gadāṃ tyaktvā jagrāha musalottamam || tam udyataṃ tadā dṛṣṭvā musalaṃ ghoradarśanam | amoghaṃ baladevena kruddhena tu mahāraṇe | kruddho 'tha rāmabhadras tu gadayā taṃ jagāma ha | jarāsaṃdho 'tha gadayā balabhadraṃ samāhanat || prathamas tv atha rāmeṇa gadāpādaḥ samādade | dvitīyo magadhendreṇa tṛtīyaṃ tu halāyudhaḥ | caturthaṃ tu jarāsaṃdhaḥ pañcamaṃ tu yadūdvahaḥ || tayoḥ pādaprahāraś ca cālayām āsa medinīm || tato devāḥ sagandharvā yakṣāś ca paramarṣayaḥ | bhītāḥ svastīti caivāhur lokānāṃ brahmaṇaś ca ha || tataḥ kruddho jarāputras tāḍayām āsa vakṣasi | śoṇitaṃ codvaman rāmaḥ śramaṃ ca samavāpa ha || viśramya bhūmau kiṃcit tu punar utthāya yādavaḥ | āhatya gadayā mūrdhni siṃhanādaṃ samānadat || papāta ca mahīṃ vīro gatāsur iva niḥśvasan | hato hato jarāsaṃdha ity ūcur yādaveśvarāḥ || saṃjñāṃ ca pratilabhyāśu jarāsaṃdhaḥ pratāpavān | gadayā ca samājaghne vakṣasy eva halāyudham || mūrcchāṃ caiva samāpede saṃjñāṃ ca pratilabdhavān | tato rudhirarāśis tu babhau jalam ivodgataḥ || gadājarjarasarvāṅgau rejatuḥ kiṃśukāv iva | samādīptau tu rājendra virathau vidhanurdharau || gadāhatau mahāvīrau kevalau yuddharaṅginau | śuśubhāte gadāhastau parasparavadhaiṣiṇau || dvāv eva mṛtyū rājendra saṃgatāv iva śobhitau || tataḥ kruddho haladharaś chettum aicchaj jarāsutam | ūrū ca pothayām āsa gadayā rājasaṃsadi || ūrvo raktaṃ samāpede majjā samabhavat tataḥ | tato halī jarāsaṃdhaṃ śiraś chettum udaikṣata | 
tato 'ntarikṣe vāg āsīt susvarā lokasākṣiṇī 
uvāca baladevaṃ taṃ samudyatahalāyudham | 
na tvayā rāma vadhyo 'yam alaṃ khedena mādhava // HV_82.20

vihito 'sya mayā mṛtyus tasmāt sādhu vyupārama 
acireṇaiva kālena prāṇāṃs tyakṣyati māgadhaḥ // HV_82.21

jarāsaṃdhas tu tac chrutvā vimanāḥ samapadyata 
na prajahre tatas tasmai punar eva halāyudhaḥ 
tau vyupāramatāṃ caiva vṛṣṇayas te ca pārthivāḥ // HV_82.22

prasaktam abhavad yuddhaṃ teṣām eva mahātmanām 
dīrghakālaṃ mahārāja nighnatām itaretarām // HV_82.23
te sarve nirjitā rājan kṛṣṇena ripughātinā | jarāsaṃdhena sahitā viprajagmur yathāgatam | 
parājite tv apakrānte jarāsaṃdhe mahīpatau 
astaṃ yāte dinakare nānusasrus tadā niśi // HV_82.24
vṛṣṇayaś ca mahābhāgāḥ kṛṣṇasaṃkarṣaṇāśrayāḥ | 
samānīya svasainyaṃ tu labdhalakṣyā mahābalāḥ 
purīṃ praviviśur hṛṣṭāḥ keśavenābhipūjitāḥ // HV_82.25
khāc cyutāny āyudhāny eva tāny evāntardadhus tadā || jarāsaṃdho 'pi nṛpatir vimanāḥ svapuraṃ yayau | rājānaś cānugā ye 'sya svarāṣṭrāṇy eva te yayuḥ | 
jarāsaṃdhaṃ tu te jitvā manyante naiva taṃ jitam 
vṛṣṇayaḥ kuruśārdūla rājā hy atibalaḥ sa vai // HV_82.26
ko nāma hi jarāsaṃdhaṃ raṇe jetuṃ mahīpatiḥ | śaknuyāl lokavikhyātaḥ sākṣād api śatakratuḥ | 
daśa cāṣṭau ca saṃgrāmāñ jarāsaṃdhasya yādavāḥ 
dadur na cainaṃ samare hantuṃ śekur mahārathāḥ // HV_82.27
kṛṣṇas tu samare rājañ śaktimān api māgadham | anyo mṛtyur iti jñātvā na ca hiṃsitavān prabhuḥ | 
akṣauhiṇyo hi tasyāsan viṃśatir bharatarṣabha 
jarāsaṃdhasya nṛpates tadarthaṃ yāḥ samāgatāḥ // HV_82.28

alpatvād abhibhūtās tu vṛṣṇayo bharatarṣabha 
bārhadrathena rājendra rājabhiḥ sahitena vai // HV_82.29
bhūyaḥ kṛtvodyamaṃ prāyād yādavān kṛṣṇapālitān | 
jitvā tu māgadhaṃ saṃkhye jarāsaṃdhaṃ mahīpatim 
viharanti sma sukhino vṛṣṇisiṃhā mahārathāḥ // HV_82.30
ojas tejo balaṃ dhīr dhṛtir iti mahimā śrīr yaśo rūpam ājñā |vīryaṃ cetyevamādīn paramaguṇagaṇān ye smaranto labhante |yad bhaktānāṃ yam ājñāpy akhilajanamanaḥkṣobhaṇī naiti pārśvaṃ |cetas tvaṃ tasya śaśvac caraṇakamalayor bhṛṅgatāṃ yāhi viṣṇoḥ |
etasminn eva kāle tu smṛtvā gopeṣu yatkṛtam 
jagāmaiko vrajaṃ rāmaḥ kṛṣṇasyānumate svayam // HV_83.1

sa tatra gatvā ramyāṇi dadarśa vipulāni vai 
bhuktapūrvāṇy araṇyāni sarāṃsi surabhīṇi ca // HV_83.2

sa praviṣṭaḥ pravegena taṃ vrajaṃ kṛṣṇapūrvajaḥ 
vanyena ramaṇīyena veṣeṇālaṃkṛtaḥ prabhuḥ // HV_83.3

sa tān sarvān ābabhāṣe yathāpūrvaṃ yathāvidhi 
gopaṃs tenaiva vidhinā yathānyāyaṃ yathāvayaḥ // HV_83.4

tathaiva prāha tān sarvāṃs tathaiva pariharṣayan 
tathaiva saha gopībhī rocayan madhurāḥ kathāḥ // HV_83.5

tam ūcuḥ sthavirā gopāḥ priyaṃ madhurabhāṣiṇaḥ 
rāmaṃ ramayatāṃ śreṣṭhaṃ pravāsāt punarāgatam // HV_83.6

svāgataṃ te mahābāho yadūnāṃ kulanandana 
jīvitasya phalaṃ prāptam adya te darśanena ca | 
adya smo nirvṛtās tāta yat tvāṃ paśyāma nirvṛtam // HV_83.7

prītāś caiva vayaṃ vīra yat tvaṃ punar ihāgataḥ 
vikhyātas triṣu lokeṣu rāmaḥ śatrubhayaṃkaraḥ // HV_83.8
yādavāś ca balodagrāḥ sarve saṃgrāmalālasāḥ | tiṣṭhanti nṛpaśārdūlā hy apramattā mahābalāḥ | 
vardhanīyā vayaṃ nūnaṃ tvayā yādavanandana 
atha vā prāṇinas tāta ramante janmabhūmiṣu // HV_83.9

tridaśānāṃ vayaṃ mānyā dhruvam adyāmalānana 
ye sma dṛṣṭās tvayā tāta kāṅkṣamāṇās tavāgamam // HV_83.10

diṣṭyā te nihatā mallāḥ kaṃsaś ca vinipātitaḥ 
ugraseno 'bhiṣiktaś ca māhātmyenānujena vai // HV_83.11

samudre ca śruto 'smābhis timinā saha vigrahaḥ 
vadhaḥ pañcajanasyaiva jarāsaṃdhena vigrahaḥ | 
gomante ca śruto 'smābhiḥ kṣatriyaiḥ saha vigrahaḥ | 
daradasya vadhaś caiva jarāsaṃdhe ca yā matiḥ | 
tac cāyudhāvataraṇaṃ śrutaṃ naḥ paramāhave // HV_83.12
vadhaś caiva śṛgālasya karavīrapurottame | tatsutasyābhiṣekaś ca nāgarāṇāṃ ca sāntvanam | tatpatnīnāṃ pralāpaś ca śakradevābhiṣecanam | mathurāyāvarodhaś ca jarāsaṃdhena dhīmatā | yuddhaṃ sarvair narendraiś ca yādavānāṃ mahātmanām | 
mathurāyāṃ praveśaś ca kīrtanīyaḥ surair api 
pratiṣṭhitā ca vasudhā śaṅkitāḥ sarvapārthivāḥ // HV_83.13

tava cāgamanaṃ dṛṣṭvā sabhāgyāḥ sma yathā purā 
tena sma parituṣṭāś ca hṛṣitāś ca sabāndhavāḥ // HV_83.14

pratyuvāca tato rāmaḥ sarvāṃs tān abhitaḥ sthitān 
yādaveṣv api sarveṣu bhavanto mama bāndhavāḥ // HV_83.15

sahāsmābhir gataṃ bālyaṃ sahāsmābhī rataṃ vane 
bhavadbhir vardhitāś caiva kathaṃ yāsyāma vikriyām // HV_83.16

gṛheṣu bhavatāṃ bhuktaṃ gāvaś ca parirakṣitāḥ 
asmākaṃ bāndhavāḥ sarve bhavanto baddhasauhṛdāḥ // HV_83.17

evaṃ bhuvati sattvaṃ vai gopamadhye halāyudhe 
saṃhṛṣṭavadanās tatra babhūvur gopayoṣitaḥ 
evaṃ bahuvidhālāpaṃ kṛtvā gopais tu lāṅgalī | 
jagāma yamunātīraṃ paśyan vṛndāvanaṃ mudā | 
tato vanāntaragato reme rāmo mahābalaḥ // HV_83.18

etasminn antare gopā rāmāya viditātmane 
gopālair deśakālajñair upānīyata vāruṇī // HV_83.19

so 'pibat pāṇḍurābhrābhas tatkālaṃ jñātibhir vṛtaḥ 
vanāntaragato rāmaḥ pānaṃ madasamīraṇam // HV_83.20

upajahrus tatas tasmai vanyāni vividhāni ca 
pratyagraramaṇīyāni puṣpāṇi ca phalāni ca // HV_83.21

medhyāṃś ca vividhān bhakṣān gandhāṃś ca hṛdayaṃ gamān 
sadyoddhṛtāvamuktaṃ ca prabhūtaṃ kamalotpalam // HV_83.22

śirasā cārukeśena kiṃcid āvṛttamaulinā 
śravaṇaikāvalambena kuṇḍalena virājatā // HV_83.23

candanāgaruśītena vanamālāvalambinā 
vibabhāv urasā rāmaḥ kailāseneva mandaraḥ // HV_83.24

nīle vasāno vasane pratyagrajaladaprabhe 
rarāja vapuṣā śubhraḥ śaśīva ghanamālayā // HV_83.25

lāṅgalenāvasaktena bhujagābhogavartinā 
tathā bhujāgraśliṣṭena musalena ca bhāsvatā // HV_83.26

sa matto balināṃ śreṣṭho rarājāghūrṇitānanaḥ 
śaiśirīṣv iva rātrīṣu yathā khedālasaḥ śaśī // HV_83.27

sa matto yamunām āha snātum icche mahānadi 
ihaiva mābhigacchasva rūpiṇī sāgaraṃgame // HV_83.28

saṃkarṣaṇasya mattoktāṃ bhāratīṃ paribhūya sā 
nābhyavartata taṃ deśaṃ strīsvabhāvena mohitā // HV_83.29

tataś cukrodha balavān rāmo madasamīritaḥ 
cakāra ca halaṃ haste karṣaṇādhomukhaṃ balī // HV_83.30

tasyāṃ tu pānamedinyāṃ petus tāmarasasrajaḥ 
mumucuḥ puṣpakośaiś ca svaṃ rajorañjitaṃ jalam // HV_83.31

sa halenānantāgreṇa tīre gṛhya mahānadīm 
cakarṣa yamunāṃ rāmo vyutthitāṃ vanitām iva // HV_83.32

sā vihvalajalasrotā hradaprasthitasaṃcayā 
vyāvartata nadī bhītā halamārgānusāriṇī // HV_83.33

lāṅgalākṛṣṭamārgā sā vegavakrānugāminī 
saṃkarṣaṇabhayatrastā yoṣevākulatāṃ gatā // HV_83.34

srotaḥpulinabimboṣṭhī mṛditais toyatāḍitaiḥ 
phenamekhalasūtraiś ca cihnais tīrānuhāsibhiḥ // HV_83.35

taraṃgaviṣamāpīḍā cakravākonmukhastanī 
vegagambhīravakrāṅgī trastamīnavahaṃgamā // HV_83.36

sā tu haṃsekṣaṇāpāṅgī kāśakṣaumojjhitāmbarā 
tīrajoddhūtakeśāntā jalaskhalitagāminī // HV_83.37

lāṅgalollikhitāpāṅgī kṣubhitā sāgaraṃgamā 
śaivālamaladigdhāṅgī ghanabudbudaviklavā | 
matteva kuṭilā nārī rājamārgeṇa gacchatī // HV_83.38

kṛṣyate sā sma vegena srotaḥskhalitagāminī 
unmārgānītamārgā sā yena vṛndāvanaṃ vanam // HV_83.39

vṛndāvanasya madhyena sā nītā yamunā nadī 
rorūyamāṇaiḥ khagamair anvitā tīravāsibhiḥ // HV_83.40

sā yadā samatikrāntā nadī vṛndāvanaṃ vanam 
tataḥ strīvigrahā bhūtvā yamunā rāmam abravīt // HV_83.41

prasīda rāma bhītāsmi pratilomena karmaṇā 
viparītam idaṃ rūpaṃ toyaṃ ca mama jāyate // HV_83.42

asatyahaṃ nadīmadhye rauhiṇeya tvayā kṛtā 
rauhiṇeya hasiṣyati māṃ nandaḥ saṃgatā tvayā | 
karṣaṇena mahābāho svamārgavyabhicāriṇī // HV_83.43

prāptāṃ māṃ sāgare nūnaṃ sapatnyo vegagarvitāḥ 
phenahāsair hasiṣyanti toyavyāvṛttagāminīm // HV_83.44

prasādaṃ kuru me vīra yāce tvāṃ kṛṣṇapūrvaja 
suprasannamanā nityaṃ bhavasva tvaṃ surottama | 
karṣaṇāyudhakṛṣṭāsmi roṣo 'yaṃ vinivartyatām // HV_83.45

eṣā mūrdhnābhigacchāmi caraṇau te halāyudha 
mārgam ādiṣṭam icchāmi kva gacchāmi mahābhuja // HV_83.46

tām evaṃ bruvatīṃ drṣṭvā yamunāṃ lāṅgalāyudhaḥ 
pratyuvācārṇavavadhūṃ madākrāntālaso balaḥ // HV_83.47

lāṅgalākṛṣṭamārgā tvam imaṃ me priyadarśane 
deśam ambupradānena nikhilaṃ bhāvayasva naḥ // HV_83.48

eṣa te subhru saṃdeśaḥ kathitaḥ sāgaraṃgame 
śāntiṃ vraja mahābhāge gamyatāṃ ca yathāsukham 
lokā hi yāvat sthāsyanti tāvat sthāsyati me yaśaḥ // HV_83.49
ity uktā sā tathā cakre yamunā rāmaśāsanam | anujñātā tu rāmeṇa yathāmārgaṃ jagāma sā | 
yamunākarṣaṇaṃ dṛṣṭvā savre te vrajavāsinaḥ 
sādhu sādhv iti rāmāya praṇāmaṃ cakrire tadā // HV_83.50
namo 'stu te jagannātha balabhadra halāyudha | prasīda devadeveśa rāma rāmeti gopakāḥ | 
tāṃ visṛjya mahāvegāṃ tāṃś ca sarvān vrajaukasaḥ 
tataḥ saṃcintya manasā buddhyā niścitya caiva ha 
punaḥ pratijagāmāśu mathurāṃ rohiṇīsutaḥ // HV_83.51

sa gatvā mathurāṃ rāmo bhavane madhusūdanam 
parivartamānaṃ dadṛśe pṛthivyāḥ sāram avyayam // HV_83.52

tathaiva vanaveṣeṇa sopasṛpto janārdanam 
pratyagravanamālena vakṣasābhivirājatā // HV_83.53

sa dṛṣṭvā tūrṇam āyāntaṃ rāmaṃ laṅgaladhāriṇam 
sahasotthāya govindo dadāv āsanam uttamam // HV_83.54
abhivādya mahātmānaṃ balabhadraṃ janārdanaḥ | punaḥ praṇāmam akarot svāgataṃ te halāyudha | 
upaviṣṭaṃ tato rāmaṃ papraccha kuśalaṃ vraje 
bāndhaveṣu ca sarveṣu goṣu caiva janārdanaḥ // HV_83.55

pratyuvāca tato rāmo bhrātaraṃ sādhubhāṣiṇam 
sarvatra kuśalaṃ kṛṣṇa yeṣāṃ kuśalam icchasi // HV_83.56

tatas tayor vicitrāś ca paurāṇyaś ca kathābhavan 
vasudevāgrataḥ puṇyā rāmakeśavayos tadā // HV_83.57

kasyacit tv atha kālasya sabhāyāṃ yadusaṃsadi 
babhāṣe puṇḍarīkākṣo hetumad vākyam uttamam // HV_84.1
śrūyatāṃ yādavā vākyaṃ sarve cāvahitā mama | 
yādavānām iyaṃ bhūmir mathurā rāṣṭravardhanī 
vayaṃ caiveha saṃbhūtā vraje ca parivardhitāḥ // HV_84.2

tad idānīṃ gataṃ duḥkhaṃ śatravaṣ ca parājitāḥ 
nṛpeṣu janitaṃ vairaṃ jarāsaṃdhe ca vigrahaḥ // HV_84.3

vāhanāni ca naḥ santi pādātaṃ cāpy anantakam 
ratnāni ca vicitrāṇi mitrāṇi bahulāni ca // HV_84.4

iyaṃ ca māthurī bhūmir alpā gamyā parasya naḥ 
vṛddhiś cāpi parāsmākaṃ balato mitratas tathā // HV_84.5

kumārakoṭyo yāś cemā gaṇāś caiva padātinām 
eṣām apīha vasatāṃ saṃmardam upalakṣaye // HV_84.6

tan me na rocate hy atra nivāso yadupuṃgavāḥ 
purīṃ niveśayiṣyāmi mama tat kṣantum arhatha // HV_84.7

etad yady anukūlaṃ vo mamābhiprāyajaṃ vacaḥ 
bhavāya bhavatāṃ kāle rocatāṃ yadusaṃsadi // HV_84.8

tam ūcur yādavāḥ sarve hṛṣṭena manasā tadā 
sādhyatāṃ yad abhipretaṃ janasyāsya bhavāya ca // HV_84.9

tataḥ saṃmantrayām āsur vṛṣṇayo mantram uttamam 
avadhyo 'saukṛto 'smākaṃ sumahacca ripor balam // HV_84.10

kṛtaḥ sainyakṣayaś cāpi mahān iha narādhipaiḥ 
balāni ca sasainyāni hantuṃ varṣaśatair api 
na śakṣyāmo hy atas teṣām apayāne 'bhavan matiḥ // HV_84.11

etasminn antare rājā sa kālayavano mahān 
sainyena tadvidhenaiva mathurām abhyupāgamat // HV_84.12

tato jarāsaṃdhabalaṃ durnivāryaṃ mahat tadā 
te kālayavanaṃ caiva śrutvaivaṃ pratipedire // HV_84.13
etasminn antare caiva yadūnāṃ nandivardhanaḥ | 
keśavaḥ punarevāha yādavān satyasaṃgarān 
adyaiva divasaḥ puṇyo niryāma sapadānugāḥ // HV_84.14

niścakramus te yadavaḥ sarve keśavaśāsanāt 
oghā iva samudrasya balaughaprativāraṇāḥ // HV_84.15

saṃgṛhya te kalatrāṇi vasudevapurogamāḥ 
susaṃnaddhair gajair mattai rathair aśvaiś ca daṃśitaiḥ // HV_84.16

āhatya duṃdubhīn sarve sadhanajñātibāndhavāḥ 
niryayur yādavāḥ sarve mathurām apahāya vai // HV_84.17

syandanaiḥ kāñcanāpīḍair mattaiś ca varavāraṇaiḥ 
sṛtaplutaiś ca turagaiḥ kaśāpārṣṇipracoditaiḥ // HV_84.18

svāni svāni balāgrāṇi śobhayantaḥ prakarṣiṇaḥ 
pratyaṅmukhā yayur hṛṣṭā vṛṣṇayo bharatarṣabha // HV_84.19

tato mukhyatamāḥ sarve yādavā raṇaśobhinaḥ 
anīkāgrāṇi karṣanto vāsudevapurogamāḥ // HV_84.20

te sma nānālatācitraṃ nārikelavanāyutam 
kīrṇaṃ nāgavanaiḥ kāntaiḥ ketakīṣaṇḍamaṇḍitam // HV_84.21

puṃnāgatālībahulaṃ drākṣāvanaghanaṃ kvacit 
susaṃnaddhair balais tatra tadā nṛpavarottamāḥ | 
anūpaṃ sindhurājasya prapedur yadupuṃgavāḥ // HV_84.22

te tatra ramaṇīyeṣu viṣayeṣu sakhapriyāḥ 
mumudur yādavāḥ sarve devāḥ svargagatā iva // HV_84.23

puravāstu vicinvan sa kṛṣṇas tu paravīrahā 
dadarśa vipulaṃ deśaṃ sāgarānūpabhūṣitam // HV_84.24

vāhanānāṃ hitaṃ caiva sikatātāmramṛttikam 
puralakṣaṇasaṃpannaṃ kṛtāspadam iva śriyā // HV_84.25

sāgarānilasaṃvītaṃ sāgarāmbuniṣevitam 
viṣayaṃ sindhurājasya śobhitaṃ puralakṣaṇaiḥ // HV_84.26

tatra raivatako nāma parvato nātidūrataḥ 
mandarodāraśikharaḥ sarvato 'bhivirājate // HV_84.27

tatraikalavyasaṃvāso droṇenādhyuṣitaś ciram 
babhūva puruṣopetaḥ sarvaratnasamākulaḥ // HV_84.28

vihārabhūmis tatraiva tasya rājñaḥ sunirmitā 
nāmnā dvāravatī nāma svāyatāṣṭāpadopamā // HV_84.29

keśavasya matis tatra puryarthe viniveśitā 
niveśaṃ tatra sainyānāṃ rocayanti sma yādavāḥ // HV_84.30

te raktasūrye divase tatra yādavapuṃgavāḥ 
niveśāya matiṃ cakruḥ kṛṣṇasyānumate sthitāḥ | 
senāpālāś ca saṃcakruḥ skandhāvāraniveśanam // HV_84.31

dhruvāya tatra nyavasat keśavaḥ saha yādavaiḥ 
deśe puraniveśāya sa yadupravaro vibhuḥ // HV_84.32

tasyāstu vidhivan nāma vāstūni ca gadāgrajaḥ 
nirmame puruṣaśreṣṭho manasā yādavottamaḥ // HV_84.33

evaṃ dvāravatīṃ caiva purīṃ prāpya sabāndhavāḥ 
sukhino nyavasan rājan svarge devagaṇā iva // HV_84.34

kṛṣṇo 'pi kālayavanaṃ jñātvā keśiniṣūdanaḥ 
jarāsaṃdhabhayāc cāpi purīṃ dvāravatīṃ yayau // HV_84.35

bhagavañ śrotum icchāmi vistareṇa mahātmanaḥ 
caritaṃ vāsudevasya yaduśreṣṭhasya dhīmataḥ // HV_85.1

kimarthaṃ ca parityajya mathurāṃ madhusūdanaḥ 
madhyadeśasya kakudaṃ dhāma lakṣmyāś ca kevalam // HV_85.2

śṛṅgaṃ pṛthivyāḥ svālakṣyaṃ prabhūtadhanadhānyavat 
āryāḍhyajanabhūyiṣṭham adhiṣṭhānavarottamam 
ayuddhenaiva dāśārhas tyaktavān dvijasattama // HV_85.3

sa kālayavanaś cāpi kṛṣṇe kiṃ pratyapadyata // HV_85.4

dvārakāṃ ca samāśritya vāridurgāṃ janārdanaḥ 
kiṃ cakāra mahābāhur mahāyogī mahāmanāḥ // HV_85.5

kiṃvīryaḥ kālayavanaḥ kena jātaś ca vīryavān 
yam asahyaṃ samālakṣya vyapayāto janārdanaḥ // HV_85.6

vṛṣṇīnām andhakānāṃ ca gurur gārgyo mahātapāḥ 
brahmacārī purā bhūtvā na sma dārān sa vindati // HV_85.7

tathā hi vartamānaṃ taṃ ūrdhvaretasam avyayam 
gārgyaṃ goṣṭhe dvijaṃ syālaḥ ṣaṇḍham ity uktavān dvijaḥ | 
yadūnāṃ saṃnidhau sarve jahasur yādavās tataḥ || 
evaṃ varṣasahasraṃ me ṣaṭśataṃ bhūpasaṃmitam | 
vatsarā dvādaśāś caiva cūrṇaṃ loharajodbhavam | 
syālo 'bhiśaptavān gārgyam apumān iti bhūpate // HV_85.8

so 'bhiśaptas tadā rājan nagare tv amitaṃjaye 
lipsuḥ putraṃ tato gatvā tapas tepe sudāruṇam // HV_85.9

tato dvādaśa varṣāṇi so 'yaś cūrṇam abhakṣayat 
ārādhayan mahādevam acintyaṃ śūlapāṇinam // HV_85.10

rudras tasmai varaṃ prādāt samarthaṃ yudhi nigrahe 
vṛṣṇīnām andhakānāṃ ca sarvatejomayaṃ sutam // HV_85.11

tataḥ śuśrāva taṃ rājā yavanādhipatir varam 
putraprasavajaṃ devād aputraḥ putrakāmukaḥ // HV_85.12

tam upānāyya sa nṛpaḥ sāntvayitvā dvijottamam 
gopamadhye yavanarāḍ gopastriṣu samutsṛjat // HV_85.13

gopālī tv apsarās tatra gopastrīveṣadhāriṇī 
dhārayām āsa gārgyasya garbhaṃ durdharam acyutam // HV_85.14

mānuṣyāṃ gārgyabhāryāyāṃ niyogāc chūlapāṇinaḥ 
sa kālayavano nāma jajñe śūro mahābalaḥ 
aputrasyātha rājñas tu vavṛdhe 'ntaḥpure śiśuḥ // HV_85.15

tasminn uparate rājan sa kālayavano nṛpaḥ 
yuddhābhikāmo rājā tu paryapṛcchad dvijottamam 
vṛṣṇyandhakakulaṃ tasya nārado vai nyavedayat // HV_85.16

jñātvā tu varadānaṃ tan nāradān madhusūdanaḥ 
upapraikṣata tejasvī vardhantaṃ yavaneṣu tam // HV_85.17

sa vivṛddho yadā rājā yavanānāṃ mahābalaḥ 
tata enaṃ nṛpā mlecchāḥ saṃśrityānuyayus tadā // HV_85.18

śakās tuṣārā daradāḥ pāradās taṅgaṇāḥ khaśāḥ 
pahlavāḥ śataśaś cānye mlecchā haimavatās tathā // HV_85.19

sa taiḥ parivṛto rājā dasyubhiḥ śalabhair iva 
nānāveṣadharair bhīmair matrurām abhyavartata // HV_85.20

gajavājikharoṣṭrāṇāṃ sahasrair ayutair api 
pṛthivīṃ kampayām āsa sainyena mahatā tadā // HV_85.21

reṇunā sūryamārgaṃ tu samavacchādya pārthivaḥ 
mūtreṇa śakṛtā caiva sainyena sasṛje nadīm // HV_85.22

aśvoṣṭraśakṛto rāśer niḥsṛteti janādhipa 
tato 'śvaśakṛd ityeva nāma nadyā babhūva ha // HV_85.23

tat sainyaṃ mahad āyād vai śrutvā vṛṣṇyandhakāgraṇīḥ 
vāsudevaḥ samānāyya jñātīn idam uvāca ha // HV_85.24

idaṃ samutthitaṃ ghoraṃ vṛṣṇyandhakabhayaṃ mahat 
avadhyaś cāpi naḥ śatrur varadānāt pinākinaḥ // HV_85.25

sāmādayo 'bhyupāyāś ca vihitās tasya sarvaśaḥ 
matto madabalābhyāṃ ca yuddham eva cikīrṣati 
etāvān iha vāsaś ca kathito nāradena me // HV_85.26
etāvati ca vaktavyaṃ sāmaiva paramaṃ matam | 
jarāsaṃdhaś ca no rājā nityam eva na mṛṣyate 
tathānye pṛthivīpālā vṛṣṇicakrapratāpitāḥ // HV_85.27

kecit kaṃsavadhāc cāpi viraktās tadgatā nṛpāḥ 
samāśritya jarāsaṃdham asmān icchanti bādhitum // HV_85.28

bahavo jñātayaś caiva yadūnāṃ nihatā nṛpaiḥ 
vivardhituṃ na śakṣyāmaḥ pure 'sminn iti keśavaḥ 
tato vṛṣṇyandhakāḥ kṛṣṇaṃ puraskṛtya mahāmatim | 
sametya mantrayām āsur jarāsaṃdhabhayena ca | 
kṛtvā ca niścayaṃ sarve palāyanam arocayan || 
vihāya mathurāṃ ramyāṃ mānayantaḥ pinākinam | 
kuśasthalīṃ dvāravatīṃ niveśayitum īpsavaḥ | 
apayāne matiṃ kṛtvā dūtaṃ tasmai sasarja ha // HV_85.29

tataḥ kumbhe mahāsarpaṃ bhinnāñjanacayopamam 
ghoram āśīviṣaṃ kṛṣṇaṃ kṛṣṇaḥ prākṣepayat tadā // HV_85.30

tatas taṃ mudrayitvā tu svena dūtena hārayat 
nidarśanārthaṃ govindo bhīṣayāṇaś ca taṃ nṛpam 
sa dūtaḥ kālayavanaṃ darśayām āsa taṃ ghaṭam // HV_85.31
idaṃ covāca rājānaṃ rājñāṃ samsadi dūtakaḥ | bho rājann āha kṛṣṇas tvāṃ kim ebhiḥ śalabhais tava | aham ekas tavaiteṣāṃ samartho vāraṇe prabhuḥ || tvāṃ ca hatvā nṛpaśreṣṭha sabalaṃ sasuhṛdgaṇam | idaṃ tava balaṃ rājan grahīṣyāmīti niścitam || anyathā gaccha rājaṃs tvaṃ balenānena saṃyutaḥ | ity uktvā darśayām āsa ghaṭaṃ kṛṣṇapracoditam | 
kālasarpopamaḥ kṛṣṇa ity uktvā bharatarṣabha 
tat kālayavano budhvā trāsanaṃ yādavaiḥ kṛtam 
pipīlikānāṃ caṇḍānāṃ pūrayām āsa taṃ ghaṭam // HV_85.32
ślokam ekaṃ likhitvā tu ghaṭamadhye 'kṣipat tadā | 
sa sarpo bahubhis tīkṣṇaiḥ sarvatas taiḥ pipīlikaiḥ 
bhakṣyamāṇaḥ kilāṅgeṣu bhasmībhūto 'bhavat tadā // HV_85.33

taṃ mudrayitvātha ghaṭaṃ tathaiva yavanādhipaḥ 
preṣayām āsa kṛṣṇāya bāhulyam upavarṇayan // HV_85.34
dūtānītaṃ harir dṛṣṭvā patraṃ tad vācayaṃs tadā | bahubhir na viroddhavyaṃ durjayo 'pi mahājanaḥ | sphuran tam api nāgendraṃ bhakṣayiṣyanti kīṭikāḥ | 
vāsudevas tu taṃ dṛṣṭvā yogaṃ vihitam ātmanaḥ 
utsṛjya mathurām āśu dvārakām abhijagmivān // HV_85.35

vairasyāntaṃ vidhitsaṃs tu vāsudevo mahāyaśāḥ 
niveśya dvārakāṃ rājan vṛṣṇīn āśvāsya caiva ha // HV_85.36

padātiḥ puruṣavyāghro bāhupraharaṇas tadā 
ājagāma mahāyogī mathurāṃ madhusūdanaḥ // HV_85.37

taṃ dṛṣṭvā niryayau hṛṣṭaḥ sa kālayavano ruṣā 
prekṣāpūrvaṃ ca kṛṣṇo 'pi niścakrāma mahābalaḥ // HV_85.38

athānvagacchad govindaṃ jighṛkṣur yavaneśvaraḥ 
na cainam aśakad rājā grahītuṃ yogadharmiṇam // HV_85.39
hastaprāptam ivātmānaṃ hariṇā sa pade pade | nīto darśayatā dūraṃ yavaneśo 'drikandaram || palāyanaṃ yadukule jātasya tava nocitam | iti kṣipann anugato nainaṃ prāpāhatāśubhaḥ | evaṃ kṣipto 'pi bhagavān prāviśad girikandaram | ko hi nāma jagannāthaṃ balād yātuṃ priyād ṛte | hastaprāpta ivābhāti tasya gacchañ janārdanaḥ | 
māndhātus tu suto rājā mucukundo mahāyaśāḥ 
yatra tiṣṭhati rājendras tatra cāśu viveśa vai | 
purā devāsure yuddhe kṛtakarmā mahābalaḥ // HV_85.40

vareṇa cchandito devair nidrām eva gṛhītavān 
śrāntasya tasya vāg evaṃ tadā prādur abhūt kila // HV_85.41

prasuptam bodhayed yo māṃ taṃ daheyam ahaṃ surāḥ 
cakṣuṣā krodhadīptena evam āha punaḥ punaḥ // HV_85.42

evam astv iti śakras tam uvāca tridaśaiḥ saha 
sa surair abhyanujñāto lokaṃ mānuṣam āgamat // HV_85.43

sa parvataguhāṃ kāṃcit praviśya śramakarśitaḥ 
suṣvāpa kālam etaṃ vai yāvat kṛṣṇasya darśanam // HV_85.44

tat sarvaṃ vāsudevasya nāradena niveditam 
varadānaṃ ca devebhyas tejas tasya ca bhūpateḥ // HV_85.45

anugamyamānaḥ kṛṣṇaś ca tena mlecchena śatruṇā 
tāṃ guhāṃ mucukundasya praviveśa vinītavat // HV_85.46
pītāmbareṇa svīyena tam ācchādya sa bhūpatim | 
śiraḥsthāne tu rājarṣer mucukundasya keśavaḥ 
saṃdarśanapathaṃ tyaktvā tasthau buddhimatāṃ varaḥ // HV_85.47

anupraviśya yavano dadarśa pṛthivīpatim 
prasvapantaṃ kṛtāntābham āsasāda sudurmatiḥ // HV_85.48

vāsudevaṃ tu taṃ matvā ghaṭṭayām āsa pārthivam 
pādenātmavināśāya śalabhaḥ pāvakaṃ yathā // HV_85.49

mucukundaś ca rājarṣiḥ pādasparśavibodhitaḥ 
cukopa nicrācchedena pādasparśena tena ca // HV_85.50

saṃsmṛtya ca varaṃ śakrād avaikṣata tamagrataḥ 
sa dṛṣṭamātraḥ kruddhena saṃprajajvāla sarvataḥ // HV_85.51

dadāha pāvakas taṃ tu śuṣkaṃ vṛkṣam ivāśaniḥ 
kṣaṇena kālayavanaṃ netratejovinirgataḥ // HV_85.52

taṃ vāsudevaḥ śrīmantaṃ cirasuptaṃ narādhipam 
kṛtakāryo 'bravīd dhīmān idaṃ vacanam uttamam // HV_85.53

rājaṃś ciraprasupto 'si kathito nāradena me 
kṛtaṃ me sumahat kāryaṃ svasti te 'stu vrajāmy aham // HV_85.54

vāsudevam athālakśya rājā hrasvaṃ pramāṇataḥ 
parivṛttaṃ yugaṃ mene kālena mahatā tataḥ // HV_85.55
tam ālokya ghanaśyāmaṃ pītakauśeyavāsasam | śrīvatsavakṣasaṃ bhrājat kaustubhena virājitam || caturbhujaṃ rocamānaṃ vaijayantyā ca mālayā | cāruprasannavadanaṃ sphuran makarakuṇḍalam || prekṣaṇīyaṃ trilokeśaṃ sānurāgasmitekṣaṇam | apīcyavayasaṃ matta+ +mṛgendrodāravikramam || paryapṛcchan mahābuddhis tejasā tasya dharṣitaḥ | śaṅkitaḥ śanakaiḥ kṛṣṇaṃ durdharṣam iva tejasā | 
uvāca rājā govindaṃ ko bhavān kim ihāgataḥ 
kaś ca kālaḥ prasuptasya yadi jānāsi kathyatām // HV_85.56
niḥśaṅko gatabhīḥ prāpto vipine girigahvare | padbhyāṃ padmapalāśābhyāṃ vicarasy urukaṇṭake || kiṃ svit tejasvināṃ tejo bhagavāṃs tvaṃ vibhāvasuḥ | sūryaḥ somo mahendro vā lokapālo 'paro 'pi vā || manye tvāṃ devadevānāṃ trayāṇāṃ puruṣarṣabham | yad bādhase guhādhvāntaṃ pradīpaḥ prabhayā yathā || śuśrūṣatām avyalīkam asmākaṃ narapuṃgava | svaṃ janma karma gotraṃ vā kathyatāṃ yadi rocate | 
somavaṃśodbhavo rājā yayātir nāma nāhuṣaḥ 
tasya putro yadur jyeṣṭhaś catvāro 'nye yavīyasaḥ // HV_85.57

yaduvaṃśe samutpannaṃ vasudevātmajaṃ vibho 
vāsudevaṃ vijānīhi nṛpate mām ihāgatam // HV_85.58

tretāyuge samutpanno vidito me 'si nāradāt 
idaṃ kaliyugaṃ viddhi kim anyat karavāṇi te // HV_85.59

mama śatrus tvayā dagdho devadattavaro nṛpa 
avadhyo yo mayā saṃkhye bhaved varṣaśatair api // HV_85.60
yaduvaṃśodbhavaṃ devaṃ jānāmi śāśvataṃ vibhum | ādyaṃ puruṣam īśānam acyutaṃ madhusūdanam || purā gargeṇa kathitam aṣṭāviṃśatime yuge | dvāparādau harer janma yaduvaṃśe bhaviṣyati || namas tasmai bhagavate puruṣāya mahātmane | anantāya mahābāho viṣṇave prabhaviṣṇave || evaṃ stutas tadā viṣṇur mucukundena dhīmatā | vareṇa cchandayām āsa bhagavān acyutas tadā || punar apy abravīt kṛṣṇo mucukundaṃ mahābhujam | tvadarthe 'py āgato vīra nāradena prabodhitaḥ | uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te yathākāmaṃ caratv iha | 
ityuktaḥ sa tu kṛṣṇena nirjagāma guhāmukhāt 
anvīyamānaḥ kṛṣṇena kṛtakāryeṇa dhīmatā // HV_85.61

tato dadarśa pṛthivīm āvṛtāṃ hrasvakair naraiḥ 
alpotsāhair alpabalair alpavīryaparākramaiḥ 
pareṇādhiṣṭhitaṃ caiva rājyaṃ kevalam ātmanaḥ // HV_85.62
yat syāt tvaddarśane puṇyaṃ tan me kṛṣṇa bhaved iti | 
visarjayitvā govindaṃ praviveśa mahad vanam 
himavantam agād rājā tapase dhṛtamānasaḥ // HV_85.63

tataḥ sa tapa āsthāya vinirmucya kalevaram 
āruroha divaṃ rājā karmabhiḥ svair jitaṃ śubhaiḥ // HV_85.64

vāsudevo 'pi dharmātmā upāyena mahāmanāḥ 
ghātayitvātmanaḥ śatruṃ tat sainyaṃ pratyapadyata // HV_85.65
mucukundena mahātmanā |mathurāṃ punarāgatya |
prabhūtarathahastyaśva+ +varmaśastrāyudhadhvajam 
ādāyopayayau dhīmāṃs tat sainyaṃ nihateśvaram // HV_85.66

nivedayām āsa tato narādhipe tad ugrasene pratipūrṇamānasaḥ 
janārdano dvāravatīṃ ca tāṃ purīm aśobhayat tena dhanena bhūriṇā // HV_85.67
kṛṣṇāya ca namas tubhyaṃ rāmarāmāya te namaḥ | vāmanāya namas tubhyaṃ kapilāya namo 'stu te || nānārūpa namas tubhyaṃ namas te karmasākṣiṇe | viśvarūpa namas tubhyaṃ hṛṣīkeśāya te namaḥ || evaṃ saṃstūyamānaś ca mucukundena dhīmatā | uttarāṃ diśam āśritya tapam ācara sāttvikam | 
tataḥ prabhāte vimale bhāskare 'bhyudite tadā 
kṛtajapyo hṛṣīkeśo vanānte niṣasāda ha // HV_86.1

paricakrāma taṃ deśaṃ durgasthānadidṛkṣayā 
upatasthuḥ kulaprāgryā yādavā yadunandanam // HV_86.2

rohiṇyām ahani śreṣṭhe svasti vācya dvijottamān 
puṇyāhaghoṣair vipulair durgasyārabdhavān kriyāṃ // HV_86.3

tataḥ paṅkajapatrākṣo yādavān keśisūdanaḥ 
provāca vadatāṃ śreṣṭho devān vṛtraripur yathā // HV_86.4

kalpiteyaṃ mayā bhūmiḥ paśyadhvaṃ devasadmavat 
nāma cāsyāḥ kṛtaṃ puryāḥ khyātiṃ yad upayāsyati // HV_86.5

iyaṃ dvāravatī nāma pṛthivyāṃ nirmitā mayā 
bhaviṣyati purī ramyā śakrasyevāmarāvatī // HV_86.6

tāny evāsyāḥ kārayiṣye cihnāny āyatanāni ca 
sthānāni vidadhuś cātra brahmādīnāṃ yathākramam | 
catvarān rājamārgāṃś ca samān antaḥpurāṇi ca // HV_86.7

devā ivātra modantu bhavanto vigatajvarāḥ 
bādhamānā ripugaṇān ugrasenapurogamāḥ // HV_86.8

gṛhyantāṃ veśmavāstūni kalpyantāṃ trikacatvarāḥ 
mīyantāṃ rājamārgāś ca prākārasya ca yā gatiḥ // HV_86.9

preṣyantāṃ śilpimukhyāś ca niyuktā veśmakarmasu 
niyujyantāṃ ca deśeṣu preṣyakarmakarā janāḥ // HV_86.10

evam uktās tu kṛṣṇena gṛhasaṃgrahatatparāḥ 
yathānideśaṃ saṃhṛṣṭāś cakrur vāstuparigrahān // HV_86.11

sūtrahastās tato mānaṃ cakrur yādavasattamāḥ 
puṇye 'hani mahārāja dvijātīn abhipūjya ca // HV_86.12

vāstudaivatakarmāṇi vidhinā kārayanti ca 
sthapatīn atha govindas tatrovāca mahāmatiḥ // HV_86.13

asmadarthe suvihitaṃ kriyatām atra mandiram 
vibhaktacatvarapathaṃ suniviṣṭeṣṭadaivatam // HV_86.14

te tatheti mahābāhum uktvā sthapatayas tadā 
durgakarmaṇi saṃbhārān upalabhya yathāvidhi // HV_86.15

yathānyāyaṃ nirmimire dvārāṇy āyatanāni ca 
sthānāni vidadhuś cātra brahmādīnāṃ yathākramam // HV_86.16

upāmagneḥ sureśasya dṛṣadolūkhalasya ca 
caturdaivāni catvāri dvārāṇi vidadhuś ca te 
gṛhakṣetrendrabhallāṭaṃ puṣpadantaṃ tathaiva ca // HV_86.17

teṣu veśmasu yukteṣu yādaveṣu mahātmasu 
puryāḥ kṣipraṃ niveṣārthaṃ cintayām āsa mādhavaḥ // HV_86.18

tasya daivī sthitā buddhiś capalā kṣiprakāriṇī 
purī sā vai priyakarī yadūnām abhivardhanī // HV_86.19

śilpimukhyo 'sti devānāṃ prajāpatisutaḥ prabhuḥ 
viśvakarmā svamatyā vai purīṃ saṃsthāpayiśyati // HV_86.20

manasā tam anudhyāya tasyāgamanakāraṇam 
tridaṣābhimukhaḥ kṛṣṇo vivikte samapadyata // HV_86.21

tasminn eva tataḥ kāle śilpācāryo mahāmatiḥ 
viśvakarmā suraśreṣṭhaḥ kṛṣṇasya pramukhe sthitaḥ // HV_86.22

daivena manasā kśipraṃ tava viṣṇo dhṛtavrata 
kiṃkaraḥ samanuprāptaḥ śādhi māṃ kiṃ karomi te // HV_86.23

yathā syād devadeveśas tryambakaś ca yathāvyayaḥ 
tathā tvaṃ deva mānyo 'si viśeṣo nāsti me prabho // HV_86.24

trailokyajñāpikāṃ vācam utsṛjasva mahābhuja 
eṣo 'smi paridṛṣṭārthaḥ kiṃ karomi praśādhi mām // HV_86.25

śrutvā vinītavacanaṃ keśavo viśvakarmaṇaḥ 
pratyuvāca yaduśreṣṭhaḥ kaṃsārir atulaṃ vacaḥ // HV_86.26

śrutārtho devaguhyasya bhavāny atra vayaṃ sthitāḥ 
avaśyaṃ tv iha kartavyaṃ sadanaṃ me surottama // HV_86.27

tad iyaṃ bhūḥ prakāśārthaṃ niveśyā mayi suvrata 
matprabhāvānurūpaiś ca gṛhaiś ceyaṃ samantataḥ // HV_86.28

uttamā ca pṛthivyāṃ vai yathā svarge 'marāvatī 
tatheyaṃ hi tvayā kāryā śakto hy asi mahāmate // HV_86.29

mama sthānam idaṃ kāryaṃ yathā vai tridive tathā 
martyāḥ paśyantu me lakṣmīṃ puryā yadukulasya ca // HV_86.30

evam uktas tataḥ prāha viśvakarmā matīśvaraḥ 
kṛṣṇam akliṣṭakarmāṇaṃ devāmitravināśanam // HV_86.31

sarvam etat kariṣyāmi yat tvayābhihitaṃ prabho 
purī tv iyaṃ janasyāsya na paryāptā bhaviṣyati // HV_86.32

bhaviṣyati ca vistīrṇā vṛddhir asyās tu śobhanā 
catvāraḥ sāgarā hy asyāṃ vicariṣyanti rūpiṇaḥ // HV_86.33

yadīcchet sāgaraḥ kiṃcid utsraṣṭum iha toyarāṭ 
tataḥ svāyatalakṣaṇyā purī syāt puruṣottama // HV_86.34

evam uktas tataḥ kṛṣṇaḥ prāg eva kṛtabuddhimān 
sāgaraṃ saritāṃ nātham uvāca vadatāṃ varaḥ // HV_86.35

samudra daśa ca dve ca yojanāni jalāśaye 
pratisaṃhriyatām ātmā yady asti mayi mānyatā // HV_86.36

avakāśe tvayā datte purīyaṃ māmakaṃ balam 
paryāptaviṣayākārā samagrā visahiṣyati // HV_86.37

tataḥ kṛṣṇasya vacanaṃ śrutvā nadanadīpatiḥ 
samārutena yogena utsasarja mahārṇavaḥ // HV_86.38

viśvakarmā tataḥ prītaḥ puryāḥ saṃdṛśya vāstu tat 
govinde caiva saṃmānaṃ sāgaraḥ kṛtavāṃs tadā // HV_86.39

viśvakarmā tataḥ kṛṣṇam uvāca yadunandanam 
adyaprabhṛti govinda sarve samadhirohata // HV_86.40

manasā nirmitā ceyaṃ mayā pūḥpravarā vibho 
acireṇaiva kālena gṛhasaṃbādhamālinī // HV_86.41

bhaviṣyati purī ramyā sudvārā prāgryatoraṇā 
cayāṭṭālakakeyūrā pṛthivyāḥ kakudopamā // HV_86.42

antaḥpuraṃ ca kṛṣṇasya paricaryākṣamaṃ mahat 
cakāra tasyāṃ puryāṃ vai deśe tridaśapūjite // HV_86.43

tataḥ sā nirmitā kāntā purī dvāravatī tadā 
mānasena prayatnena vaiṣṇavī viśvakarmaṇā // HV_86.44
vidhānavihitadvārā prākāravaraśobhitā | parikhācayasaṃguptā sāṭṭaprākāratoraṇā | 
kāntanārīnaragaṇā vaṇigbhir upaśobhitā 
nānāpaṇyasamākīrṇā khecarīva ca gāṃ gatā // HV_86.45

prapāvāpīprasannodair udyānair upaśobhitā 
samantataḥ saṃvṛtāṅgī vanitevāyatekṣaṇā // HV_86.46

samṛddhacatvaravatī veśmottamaghanācitā 
rathyākoṭisahasrāḍhyā śubhrarājapathottarā | 
bhūṣayantī samudraṃ sā svargam indrapurī yathā || 
pṛthivyāṃ sarvaratnānām ekā nicayaśālinī | 
surāṇām api sukṣetrā sāmantakṣobhakāriṇī | 
aprakāśaṃ tadākāśaṃ prāsādair upaśobhitā // HV_86.47

pṛthivyāṃ pṛthurāṣṭraughā janaughapratināditā 
oghaiś ca vārirājasya śiśirīkṛtamārutā // HV_86.48

anūpopavanaiḥ kāntaiḥ kāntā janamanoramā 
satārakā dyaur iva sā dvārakā pratyarājata // HV_86.49

prākāreṇārkavarṇena śātakaumbhena saṃvṛtā 
hiraṇyapratipūrṇaiś ca gṛhair gambhīranisvanaiḥ // HV_86.50

śubhrameghapratīkāśair dvāraiḥ saudhaiś ca śobhitā 
kvacit kvacid udagrāgrair upāvṛttamahāpathā // HV_86.51

tām āvasat purīṃ kṛṣṇaḥ sarvayādavanandanaḥ 
abhipretajanākīrṇāṃ somaḥ kham iva bhāsayan // HV_86.52
viśvakarmakṛtāṃ divyāṃ ratnajālasamākulām | 
viśvakarmā ca tāṃ kṛtvā purīṃ śakrapurīm iva 
jagāma tridivaṃ devo govindenābhipūjitaḥ // HV_86.53

bhūyas tu buddhir abhavat kṛṣṇasya viditātmanaḥ 
janān imān dhanaughais tu tarpayeyam ahaṃ yadi // HV_86.54

sa vaiśravaṇavastavyaṃ nidhīnām uttamaṃ nidhim 
śaṅkham āhvayatopendro niśi svabhavane vibhuḥ // HV_86.55

sa śaṅkhaḥ keśavāhvānaṃ jñātvā guhyakarāṭ svayam 
ājagāma samīpaṃ vai tasya dvāravatīpateḥ // HV_86.56

sa śaṅkhaḥ prāñjalir bhūtvā vinayādavaniṃ gataḥ 
kṛṣṇaṃ vijñāpayām āsa yathā vaiśravaṇaṃ tathā // HV_86.57

bhagavan kiṃ mayā kāryaṃ surāṇāṃ vittarakṣiṇā 
niyojaya mahābāho yatkāryaṃ yadunandana // HV_86.58

tam uvāca hṛṣīkeśaḥ śaṅkhaṃ guhyakam uttamam 
janā ye 'smin kṛśadhanās tān dhanenābhipūraya // HV_86.59

necchāmy anāśitaṃ draṣṭuṃ kṛśaṃ malinam eva vā 
dehīti cābhibhāṣantaṃ nagaryāṃ nirdhanaṃ naram // HV_86.60

śirasā śāsanaṃ gṛhya nidhīnaḥ keśavasya saḥ 
nidhīnājñāpayām āsa dvāravatyāṃ gṛhe gṛhe 
ghanaughair abhivarṣadhvaṃ cakruḥ sarve tathā ca te // HV_86.61

nādhano vidyate tatra hīnabhāgyo 'pi vā naraḥ 
dvāravatyāṃ puri purā keśavasya mahātmanaḥ | 
kṛśo vā malino vāpi dvāravatyāṃ gṛhe gṛhe // HV_86.62

cakāra vāyor āhvānaṃ bhūyaś ca puruṣottamaḥ 
tatrastha eva bhagavān yādavānāṃ priyaṃkaraḥ // HV_86.63

prāṇayonis tu bhūtānām upatasthe gadāgrajam 
ekamāsīnam ekānte devaguhyadharaṃ prabhum // HV_86.64

kiṃ mayā deva kartavyaṃ sarvagenāśugāminā 
... śādhi māṃ puruṣottama | 
yad bravīṣi mahābāho ... | 
yathaiva dūto devānāṃ tathaivāsmi tavānagha // HV_86.65

tam uvāca tataḥ kṛṣṇo rahasyaṃ puruṣottamaḥ 
mārutaṃ jagataḥ prāṇaṃ rūpiṇaṃ samupasthitam // HV_86.66

gaccha māruta deveśam anumānya sahāmaraiḥ 
sabhāṃ sudharmām ādāya devebhyas tvam ihānaya // HV_86.67

yādavā dhārmikā hyete vikrāntāśca sahasraśaḥ 
tasyāṃ viśeyur ete hi na tu yā kṛtrimā bhavet // HV_86.68

sā hy akṣayā sabhā vāyo kāmagā kāmarūpiṇī 
sā yadūn dhārayet sarvān yathaiva tridaśāṃs tathā // HV_86.69

sa gṛhya vacanaṃ tasya kṛṣṇasyākliṣṭakarmaṇaḥ 
vāyur ātmopamagatir jagāma tridivālayam // HV_86.70

so 'numānya surān sarvān kṛṣṇavākyaṃ nivedya ca 
sabhāṃ sudharmām ādāya punar āyān mahītalam // HV_86.71

sudharmāṃ tāṃ sudharmāya kṛṣṇāyākliṣṭakāriṇe 
devo devasabhāṃ dattvā vāyur antaradhīyata // HV_86.72
na bhayaṃ vidyate yatra sabhā sā dharmavatsalā | 
dvāravatyās tu sā madhye keśavena niveśitā 
sudharmā yadumukhyānāṃ devānāṃ tridive yathā // HV_86.73

evaṃ sa divyair bhaumaiś ca jalajaiś cāvyayo hariḥ 
dravyairalaṃkaroti sma purīṃ svāṃ pramadām iva // HV_86.74
śuśubhe sā purī ramyā ratnajālasamākulā | nānāpakṣisamākīrṇā prāsādair upaśobhitā | 
maryādāś caiva saṃcakre śreṇīḥ prakṛtayas tathā 
balādhyakṣāṃś ca yuktāṃś ca prakṛtīśāṃs tathaiva ca // HV_86.75

ugrasenaṃ narapatiṃ kāśyaṃ caiva purohitam 
senāpatim anādhṛṣṭiṃ vikadruṃ mantripuṃgavam // HV_86.76

yādavānāṃ kulakarān sthavirān daśa tatra vai 
uddhavo vasudevaś ca kaṅko vipṛthur eva ca | 
śvaphalkaś citrakaś caiva gadaḥ satyaka eva ca | 
baladevaḥ pṛthuś caivaṃ matreśv abhyantarā daśa | 
sthāpayām āsa matimān sarvakāryeṣv anantarān // HV_86.77

ratheṣv atiratho yantā dārukaḥ keśavasya vai 
yodhamukhyaś ca yodhānāṃ sātyakiḥ satyavikramaḥ // HV_86.78
ācāryo dhanuṣāṃ vede sākṣāddroṇa ivāparaḥ | sātyakiḥ satyasaṃdhaś ca śatruhā yuddhadurmadaḥ | 
vidhānam evaṃ kṛtvā sa kṛṣṇaḥ puryām aninditaḥ 
mumude yadubhiḥ sārdhaṃ lokasraṣṭā mahītale // HV_86.79

revatasyātha kanyāṃ ca revatīṃ śīlasaṃmatām 
prāptavān baladevas tu kṛṣṇasyānumate tadā // HV_86.80
yaḥ sargajaiḥ suragaṇapriyakṛdbhir uccair |dravyaiḥ samudranihitaiś ca samudrajātaiḥ |hṛdyām akārayad aśeṣajagal lalāmāṃ |śrīdvārakāṃ puravarīṃ tam upaimi viṣṇum |
etasminn eva kāle tu jarāsaṃdhaḥ pratāpavān 
nṛpān udyojayām āsa cedirājapriyepsayā // HV_87.1
yathārhaṃ ca yathāyogaṃ praśrayaṃ pradadau nṛpaḥ | vivāhaṃ ghoṣayām āsa śiśupālasya māgadhaḥ || sarvam antaḥpuraṃ caiva vivāhe utsukaṃ kila | śvobhūte tu vivāhasya caidyasyeti ca bhūmipāḥ | saṃnaddhāḥ samapadyantāṃ vibhavaiḥ svair yathākramam || śiśupālo 'pi rājā tu varaveṣeṇa saṃyutaḥ | kumārair ātmatulyaiś ca niyamastho 'bhavat tadā | 
bhīṣmakasya sutāyāṃ vai rukmiṇyāṃ rukmabhūṣaṇaḥ 
śiśupālasya nṛpater vivāho bhavitā kila // HV_87.2

dantavaktrasya tanayaṃ suvaktram amitaujasam 
sahasrākṣasamaṃ yuddhe māyāsu ca viśāradam // HV_87.3

pauṇḍrasya vāsudevasya tathā putraṃ mahābalam 
sudevaṃ vīryasaṃpannaṃ pṛthag akṣauhiṇīpatim // HV_87.4

ekalavyasya putraṃ ca vīryavantaṃ balānvitam 
putraṃ ca pāṇḍyarājasya kaliṅgādhipatiṃ tathā // HV_87.5

kṛtāpriyaṃ ca kṛṣṇena veṇudāriṃ narādhipam 
aṃśumantaṃ tathā krāthaṃ śrutarvāṇaṃ ca bhārata // HV_87.6

nikṛttaśatruṃ kāliṅgaṃ gāndhārādhipatiṃ tathā 
paṭuśaṃ ca mahābāhuṃ kāśyādhipatim eva ca // HV_87.7
sabhārhān sakalān sarvān dhārtarāṣṭrān mahābalān | vindānuvindāv āvantyau bāhlikān saha bāhlikaiḥ || saṃśaptakās tu te sarve āsyandā yavanās tathā | yavanasya sutaś cāpi ārṣāyaṇas tathā śakāḥ || svabhāvaś candrahāsaś ca pārasīkās tathāpare | virāṭo drupadaś caiva jayadrathavidūrathau | bhagadatto mahāsenaḥ śalaḥ śālvo mahābalaḥ | bhūriśravā mahāsenaḥ kuntibhojaś ca vīryavān || akṣauhiṇīnāṃ ṣaṣṭiṃ ca saptādhikadaśānugāḥ | svayaṃvarārthaṃ saṃprāptā bhojarājaniveśane | 
kasmin deśe nṛpo jajñe rukmī vedavidāṃ vara 
kasyāṇvavāye dyutimān saṃbhūto dvijasattama // HV_87.8

rājarṣer yādavasyāsīd vidarbho nāma vai sutaḥ 
vindhyasya dakṣiṇe pārśve vidarbhān yo nyaveśayat // HV_87.9

krathakaiśikamukhyās tu putrās tasya mahābalāḥ 
babhūvur vīryasaṃpannāḥ pṛthag vaṃśakarā nṛpāḥ // HV_87.10

tasyānvavāye bhīmasya vṛṣṇayo jajñire nṛpa 
krathasya tv aṃśumāṇ vaṃśe kaiśikasya tu bhīṣmakaḥ // HV_87.11

hiraṇyalomety āhur yaṃ dākṣiṇātyeśvaraṃ janāḥ 
agastyaguptām āśāṃ yaḥ kuṇḍinastho 'nvaśān nṛpaḥ 
rukmī tasyābhavat putro rukmiṇī ca viśāṃ pate // HV_87.12

rukmī cāstrāṇi divyāni drumāt prāpa mahābalaḥ 
jāmadagnyāt tatha rāmād brāhmam astram avāptavān 
prāspardhat saha kṛṣṇena nityam adbhutakarmaṇā // HV_87.13

rukmiṇī tv abhavad rājan rūpeṇāsadṛśī bhuvi 
cakame vāsudevas tāṃ śravād eva mahādyutiḥ // HV_87.14

sa cābhilaṣitas tasyāḥ śravād eva janārdanaḥ 
tejovīryabalopetaḥ sa me bhartā bhaved iti // HV_87.15

tāṃ dadau na tu kṛṣṇāya rukmī dveṣān mahābalaḥ 
kaṃsasya vadhasaṃtāpāt kṛṣṇāyāmitatejase | 
yācamānāya kaṃsasya preṣyo 'sāv iti cintayan // HV_87.16

caidyasyārthe sunīthasya jarāsaṃdhas tu bhūmipaḥ 
varayām āsa tāṃ rājā bhīṣmakaṃ bhīmavikramam // HV_87.17

cedirājasya hi vasor āsīt putro bṛhadrathaḥ 
magadheṣu purā yena nirmitaṃ tad girivrajam // HV_87.18

tasyānvavāye jajñe 'tha jarāsaṃdho mahābalaḥ 
vasor eva tadā vaṃśe damaghoṣo 'pi cedirāṭ // HV_87.19

damaghoṣasya putrās tu pañca bhīmaparākramāḥ 
bhaginyāṃ vasudevasya śrutaśravasi jajñire // HV_87.20

śiśupālo daśagrīvo raibhyo 'thopadiśo balī 
sarvāstrakuśalā vīrā vīryavanto mahābalāḥ // HV_87.21

jñāteḥ samānavaṃśasya sunīthaṃ pradadau sutam 
tasyānvavāye saṃbhūtā bahavo rājavaṃśajāḥ | 
jarāsaṃdhasya rājendra damaghoṣo mahābalaḥ | 
jarāsaṃdhaḥ svasutavad dadarśainaṃ jugopa ca // HV_87.22

jarāsaṃdhaṃ puraskṛtya vṛṣṇiśatruṃ mahābalam 
kṛtāny āgāṃsi caidyena vṛṣṇīnāṃ tatpriyaiṣiṇā // HV_87.23

jāmātā tv abhavat tasya kaṃsas tasmin hate yudhi 
kṛṣṇārthaṃ vairamabhavaj jarāsaṃdhasya vṛṣṇibhiḥ // HV_87.24

bhīṣmakaṃ varayām āsa sunīthārthe 'tha rukmiṇīm 
tāṃ dadau bhīṣmakaś cāpi śiśupālāya vīryavān // HV_87.25

tataś caidyam upādāya jarāsaṃdho narādhipaḥ 
yayau vidarbhān sahito dantavaktreṇa yāyinā // HV_87.26

anuyātaś ca pauṇḍreṇa vāsudevena dhīmatā 
aṅgavaṅgakaliṅgānām īśvaraḥ sa mahābalaḥ // HV_87.27

mānayiṣyaṃś ca tān rukmī pratyudgamya narādhipān 
parayā pūjayopetān ānināya purīṃ prati // HV_87.28

pitṛṣv asuḥ priyārthaṃ ca rāmakṛṣṇāv ubhāv api 
prayayur vṛṣṇayaś cānye rathais tatra balānvitāḥ // HV_87.29
dṛṣṭvā tān āgatān sarvān vāsudevapurogamān | 
krathakaiśikabhartā tān pratigṛhya yathāvidhi 
pūjayām āsa pūjārhān nyavasanta bahiś ca te // HV_87.30
nyaveśayac ca tān sarvān bhīṣmako nagarād bahiḥ || sthite tasmiñ jarāsaṃdhe ripau teṣāṃ mahātmani | saṃbhārāś caiva sarvatra vivāhāya samāhṛtāḥ || śaṅkhāś ca paṭahāś caiva sasvanāḥ sarvatas tadā | brāhmaṇāś ca samāyātā nānādigbhyas tathaiva ca | utthitāś caiva sarvatra dhvajāś ca samalaṃkṛtāḥ | 
śvobhāvini vivāhe tu rukmiṇī niryayau bahiḥ 
caturyujā rathenaindraṃ devatāyatanaṃ śubhā // HV_87.31
dāsīśatasahasraughair veṣṭitā tu jagāma ha | ambikāpūjanārthāya pādacārī yathāsthiti | 
indrāṇīm arcayiṣyantī kṛtakautukamaṅgalā 
dīpyamānena vapuṣā balena mahatā vṛtā // HV_87.32
keśavo me bhaved bhartā nānyaḥ kaścid bhaved iti | evaṃ manasi saṃsthāpya puṣpāñjalipuṭābhavat | 
tāṃ dadarśa tataḥ kṛṣṇo lakṣmīṃ sākṣād iva sthitām 
rūpeṇāgryeṇa saṃpannāṃ devatāyatanāntike // HV_87.33

vahner iva śikhāṃ dīptāṃ māyāṃ bhūmigatām iva 
pṛthivīm iva gambhīrām utthitāṃ pṛthivītalāt // HV_87.34

marīcim iva somasya saumyāṃ strīvigrahāṃ bhuvi 
śriyam agryām ivāpadmāṃ bhaviśyāṃ śrīsahāyinīm 
kṛṣṇena manasā dṛṣṭāṃ durnirīkśyāṃ surair api // HV_87.35

śyāmāvadātā sā hy āsīt pṛthucārvāyatekṣaṇā 
tāmrauṣṭhanayanāpāṅgī pīnorujaghanastanī // HV_87.36

bṛhatī cārusarvāṅgī tanvī śaśinibhānanā 
tāmratuṅganakhī subhrūr nīlakuñcitamūrdhajā 
atyarthaṃ rūpataḥ kāntā pīnaśroṇipayodharā | 
tīkṣṇaśuklaiḥ samair dantaiḥ prabhāsadbhir alaṃkṛtā // HV_87.37

ananyā pramadā loke rūpeṇa yaśasā śriyā 
rukmiṇī rūpiṇī devī pāṇḍurakṣaumavāsinī // HV_87.38

tāṃ dṛṣṭvā vavṛdhe kāmaḥ kṛṣṇasya śubhadarśanām 
haviṣevānalasyārcir manas tasyāṃ samādadhat // HV_87.39
rukmiṇī ca tadā devī dadṛśe kṛṣṇam īśvaram || acintayac ca sā devī dṛṣṭvā kṛṣṇam avasthitam | so 'yam viṣṇur jagannāthaḥ sākṣād rāmānujaḥ kṛtī || asya cakraṃ sadā śaṅkhaṃ bhujayor ubhayorapi | śobhayetāṃ sadā tau tu daityadānavadāriṇau || asya haste sthitaṃ śārṅgaṃ daityadānavabhīṣaṇam | sadā bhāti mahac cāpaṃ loke khyātataraṃ hareḥ || yamāśritya gadā devī sadā kaumodakīti sā | daityadānavahantrī ca tad bhujopari dāruṇā || yad anujñāṃ samāśritya khaḍgo nandakasaṃjñakaḥ | ripūn hanti mahāvīryān asahyān daivatair api || asya syād vāhanaṃ viṣṇor garutmān pakṣipuṃgavaḥ | śakrādīṃś ca surāñ jitvā jahārāmṛtam uttamam || so 'yam viṣṇur guruḥ sākṣād gopaveṣeṇa bhūṣitaḥ | gopastrīstanabhāreṣu vijahāra yathāsukham || yo nanarta hrade tasyā yamunāyās tadā hariḥ | amathnāt kāliyaṃ tasmin viṣāgnijvālamālinam || ayaṃ govardhanaṃ śailaṃ dadhāv ekena bāhunā | līlayā sa jagannātho kolakaṃ bālako yathā || ayaṃ sa puṇḍarīkākṣo yo hayaṃ prajaghāna ha || yaś cāṇūraṃ mṛdhe hatvā kaṃsaṃ caiva mahābalam | nanarta raṅge govindo gopaiḥ sārdhaṃ sayādavaiḥ || ayaṃ sa yādavaśreṣṭhaḥ padmakañjalkalocanaḥ | śyāmāvadātaḥ saśrīkaḥ sākṣādindrānujaḥ kṛtī || yuvā kṛtī purāṇātmā padmākṣaḥ padmasaprabhaḥ | so 'yam adya jagannāthaḥ prāpto mām iha yādavaḥ || amuṣya pādayoḥ padmam udvahāmi na saṃśayaḥ | śuśrūṣāṃ pratiyokṣyāmi pādayoḥ padmasaṃjñayoḥ || evaṃ vicintayitvā sā vavande tāṃ śacīṃ tadā | 
rāmeṇa saha niścitya keśavaḥ sumahābalaḥ 
tatpramāthe 'karod buddhiṃ vṛṣṇibhyaḥ praṇidhāya ca // HV_87.40

kṛte tu devatākārye niṣkrāmantīṃ surālayāt 
unmathya sahasā kṛṣṇaḥ svaṃ nināya rathottamam // HV_87.41

vṛkṣam utpāṭya rāmo 'pi jaghānāpatataḥ parān 
samanahyanta dāśārhās tadājñāya tu sarvaśaḥ // HV_87.42

te rathair vividhākāraiḥ samucchritamahādhvajaiḥ 
vājibhir vāraṇaiś cāpi parivavrur halāyudham // HV_87.43

ādāya rukmiṇīṃ kṛṣṇo jagāmāśu purīṃ prati 
rāme cāsajya taṃ bhāraṃ yuyudhāne ca vīryavān // HV_87.44

akrūre vipṛthau cāpi gade ca kṛtavarmaṇi 
cakradeve sunakṣatre sāraṇe ca mahābale // HV_87.45

nivṛttaśatrau vikrānte bhaṅgakāre vidūrathe 
ugrasenātmaje kaṅke śatadyumne ca keśavaḥ // HV_87.46

rājādhideve mṛdare prasene citrake tathā 
atidānte bṛhaddurge śvaphalke citrake pṛthau // HV_87.47

vṛṣṇyandhakeṣu cānyeṣu mukhyeṣu madhusūdanaḥ 
gurum āsajya taṃ bhāraṃ yayau dvāravatīṃ prati // HV_87.48
tataś ca yādavāḥ sarve yuddhāya samupasthitāḥ | 
dantavaktro jarāsaṃdhaḥ śiśupālaś ca vīryavān 
saṃnaddhā niryayuḥ kruddhā jighāṃsanto janārdanam // HV_87.49

aṅgavaṅgakaliṅgaiś ca sārdhaṃ pauṇḍraiś ca vīryavān 
niryayau cedirājaḥ sa bhrātṛbhiḥ sumahārathaiḥ // HV_87.50
kva vāsudevaḥ kva ca gopakāste |kuto nu rājā yaduvaṃśajanmanāṃ |kuto nu rāmo madamattagarhitaḥ |kuto nu vīro yudhi sātyakiḥ kila ||iti bruvanto nṛpasattamās tadā |raṇāya yuktāḥ sabalāḥ samāgadhāḥ |śaraiś ca khaḍgair yudhi pātayanto |mahārathā niryayur ugravīryāḥ ||atha sainye mahārāja māgadhasya mahātmanaḥ | śaṅkhaduṃdubhayaś caiva sasvanur yuddhaśaṃsavaḥ | yādavāś ca mahārāja śaṅkhān dadhmuḥ pṛthak pṛthak || bherīṇāṃ ca mṛdaṅgānāṃ jharjharīṇāṃ ca sarvaśaḥ | nādāḥ samabhavantaś ca yadūnāṃ sainyasaṃcaye || tato yuddhaṃ samabhavat senayor ubhayor api | jarāsaṃdhapramukhato vṛṣṇayaḥ prathitās tadā | 
tān pratyagṛhṇan saṃrabdhā vṛṣṇivīrā mahārathāḥ 
saṃkarṣaṇaṃ puraskṛtya vāsavaṃ maruto yathā // HV_87.51

āpatantaṃ hi vegena jarāsaṃdhaṃ mahābalam 
ṣaḍbhir vivyādha nārācair yuyudhāno mahāmṛdhe // HV_87.52

akrūro dantavaktraṃ tu vivyādha navabhiḥ śaraiḥ 
taṃ pratyavidhyat kārūṣo bāṇair daśabhir āśugaiḥ // HV_87.53

vipṛthuḥ śiśupālaṃ tu śarair vivyādha saptabhiḥ 
aṣṭabhiḥ pratyavidhyat taṃ śiśupālaḥ pratāpavāṇ // HV_87.54

gaveśaṇo 'pi caidyaṃ tu ṣaḍbhir vivyādha mārgaṇaiḥ 
anirdāntas tathāṣṭābhir bṛhaddurgaś ca pañcabhiḥ // HV_87.55

prativivyādha tāṃś caidyaḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ 
jaghāna cāśvāṃś caturaś caturbhir vipṛthoḥ śaraiḥ // HV_87.56

bṛhaddurgasya bhallena śiraś ciccheda cārihā 
gaveṣaṇasya sūtaṃ ca prāhiṇodyamasādanam // HV_87.57

hatāśvaṃ sa rathaṃ tyakvā vipṛthus tu mahābalaḥ 
āruroha rathaṃ kṣipraṃ bṛhaddurgasya vīryavān // HV_87.58

vipṛthoḥ sārathiś cāpi gaveṣaṇarathaṃ drutam 
āruhya javanān aśvān niyantum upacakrame // HV_87.59

te kruddhāḥ śaravarṣeṇa sunīthaṃ samavākiran 
nṛtyantaṃ rathamārgeṣu cāpahastāḥ kalāpinaḥ // HV_87.60

cakradevo dantavaktraṃ bibhedorasi karṇinā 
paṭuśaṃ pañcaviṃśatyā vivyādha yudhi mārgaṇaiḥ // HV_87.61

tābhyāṃ sa viddho daśabhir bāṇair marmātigaiḥ śitaiḥ 
tato balī cakradevaṃ bibheda daśabhiḥ śaraiḥ // HV_87.62

pañcabhiś cāpi vivyādha so 'vidūrād vidūratham 
vidūratho 'pi taṃ ṣaḍbhir vivyādhājau śitaiḥ śaraiḥ // HV_87.63
dantavaktro 'pi vivyādha bhānumantaṃ vidūratham | 
triṃśatā pratyavidhyat taṃ balī bāṇair mahābalam 
kṛtavarmā bibhedājau rājaputraṃ tribhiḥ śaraiḥ // HV_87.64

nyahanat sārathiṃ cāsya dhvajaṃ ciccheda cocchritam 
prativivyādha taṃ kruddhaḥ pauṇḍraḥ ṣaḍbhiḥ śilīmukhaiḥ // HV_87.65

dhanuś ciccheda cāpy asya bhallenāyataparvaṇā 
nivṛttaśatruḥ kāliṅgaṃ bibheda niśitaiḥ śaraiḥ 
tomareṇāṃsadeśe taṃ nirbibheda kaliṅgarāṭ // HV_87.66

gajenāsādya kaṅkas tu gajam aṅgasya vīryavān 
tomareṇa bibhedāṅgaṃ bibhedāṅgaś ca taṃ śaraiḥ // HV_87.67

citrakaś ca śvaphalkaś ca satyakaś ca mahārathaḥ 
kaliṅgasya tathānīkaṃ nārācair bibhiduḥ śitaiḥ // HV_87.68

visṛṣṭena drumeṇājau vaṅgarājasya kuñjaram 
jaghāna rāmaḥ samkruddho vaṅgarājaṃ ca saṃyuge // HV_87.69

taṃ hatvā ratham āruhya dhanur ādāya vīryavān 
saṃkarṣaṇo jaghānograir nārācaiḥ kaiśikān bahūn // HV_87.70

ṣaḍbhir nihatya kārūṣān maheṣvāsān sa vīryavān 
śataṃ jaghāna saṃkruddho māgadhānāṃ mahārathaḥ 
nihatya tān mahābāhur jarāsaṃdhaṃ tato 'bhyayāt // HV_87.71

tam āpatantaṃ vivyādha nārācair māgadhas tribhiḥ 
taṃ bibhedāṣṭabhiḥ kruddho nārācair musalāyudhaḥ 
ciccheda cāsya bhallena dhvajaṃ ratnavibhūṣitam // HV_87.72
cāpaṃ ca mahad āyattaṃ śarair eva halāyudhaḥ | rathaṃ cāsya mahārāja tilaśaś ca samāhanat || sa cchinnadhanvā viratho gadāmādāya māgadhaḥ | bibheda balabhadraṃ tu jaghāna ca punaḥ punaḥ || rathaṃ ca cūrṇayām āsa gadayāsya sa māgadhaḥ || pātyamānād rathāt tasmād avaplutya halāyudhaḥ | sātyakes tu rathaṃ prāyāt sarvakṣatrasya paśyataḥ || sātyakis tu mahārāja śarair vivyādha māgadham || baladevo mahārāja gadāṃ saṃgṛhya satvaram | jaghāna māgadhaṃ saṃkhye vajreṇeva giriṃ hariḥ | 
tad yuddham abhavad ghoraṃ teṣāṃ devāsuropamam 
anivāryaṃ śarair eva praharṣogho mahodadheḥ | 
sṛjatāṃ śaravarṣāṇi nighnatām itaretaram // HV_87.73

gajair gajā hi saṃkruddhāḥ saṃnipetuḥ sahasraśaḥ 
rathai rathāś ca saṃrabdhāḥ sādibhiś cāpi sādinaḥ // HV_87.74

padātayaḥ padātīṃś ca śakticarmāsipāṇayaḥ 
chindantaś cottamāṅgāni vicerur yudhi te pṛthak // HV_87.75

asīnāṃ pātyamānānāṃ kavaceṣu mahāsvanaḥ 
śarāṇāṃ patatāṃ śabdaḥ pakṣiṇām iva śuśruve // HV_87.76

bherīśaṅkhamṛdaṅgānāṃ veṇūnāṃ ca mṛdhe dhvanim 
jugūha ghoṣaḥ śastrāṇāṃ jyāghoṣaś ca mahātmanāṃ // HV_87.77
taṃ prāvidhyata saptatyā bāṇair gāḍhaṃ janārdanaḥ | yatamānaś ca ciccheda dhvajaṃ cāsya mahābalaḥ | jahāra ca śiraḥ kāyāt sārathes tasya vīryavān || taṃ kṛchragatam ājñāya parivavrur janārdanam | dākṣiṇātyā jighāṃsanto rājānaḥ sarva eva te || tam aṃśumān mahābāhur vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ | śrutarvā pañcabhiḥ kruddho veṇudāriś ca saptabhiḥ || tato 'ṃśumantaṃ govindo bibhedorasi vīryavān | niṣasāda rathopasthe vyathitaḥ sa narādhipaḥ || śrutarvaṇo jaghānāśvāṃś caturbhiś caturaḥ śaraiḥ | veṇudārir dhvajaṃ chittvā bhujaṃ vivyādha dakṣiṇam || tathaiva ca śrutarvāṇaṃ śarair vivyādha saptabhiḥ | śiśriye ca dhvajaṃ śrānto nyaṣīdac ca vyathānvitaḥ || muñcantaḥ śaravarṣāṇi vāsudevaṃ tato 'bhyayuḥ | krathakaiśikamukhyās te rathavaṃśena sarvaśaḥ || bāṇān bāṇaiś ca ciccheda teṣāṃ yudhi janārdanaḥ | jaghāna caiṣāṃ saṃrabdho yatamānān yatān bahūn || punar anyāṃś catuḥṣaṣṭyā nijaghāna śitaiḥ śaraiḥ | kruddhān āpatato vīro prādravat tadbalaṃ tataḥ | etasminn antare vīro balabhadro mahāyaśāḥ | jaghāna gadayā vīraṃ jarāsaṃdhaṃ mahāmṛdhe || mūrchāṃ jagāma rājā tu nipapāta ca bhūtale || sātyakir vaṅgarājaṃ tu jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ | tat sainyaṃ vimukhaṃ cāsīj jarāsaṃdhe pataty api || sātyakir balabhadraś ca jitvā yodhān sahasraśaḥ | śaṅkhaṃ dadhmatū rājānau sarveṣām agrataḥ sthitau | tataś ca vidrute sainye jarāsaṃdhe parājite | tayoḥ śaṅkhadhvaniṃ śrutvā gacchann eva janārdanaḥ | jitaṃ magadharājasya sainyaṃ bahunṛpāśrayam || ity evaṃ cintayitvā tu vāsudevaḥ pratāpavān | pāñcajanyaṃ mahāśaṅkhaṃ dadhmau yadukulodvahaḥ | 
kṛṣṇena hriyamāṇāṃ tu rukmī śrutvā tu rukmiṇīm 
pratijñām akarot kruddhaḥ samakṣaṃ bhīṣmakasya ha // HV_88.1

ahatvā yudhi govindam anānīya ca rukmiṇīm 
kuṇḍinaṃ na pravekṣyāmi satyam etad bravīmi te // HV_88.2

āsthāya sa rathaṃ vīraḥ samudagrāyudhadhvajam 
javena prayayau kruddho balena mahatā vṛtaḥ // HV_88.3

tam anvayur nṛpāś caiva dakṣiṇāpathavāsinaḥ 
krātho 'ṃśumāñ śrutarvā ca veṇudāriśca vīryavān // HV_88.4

bhīṣmakasya sutaś cāpi rathena rathināṃ varaḥ 
krathakaiśikamukhyāśca sarva eva mahārathāḥ // HV_88.5

te gatvā dūram adhvānaṃ saritaṃ narmadām anu 
govindaṃ dadṛśuḥ kruddhāḥ sahaiva priyayā sthitam // HV_88.6

avasthāpya ca tat sainyaṃ rukmī balamadānvitaḥ 
ādāya niśitaṃ bāṇam idamāha janārdanam || 
are gopakadāyāda paradārapradharṣaṇa | 
vimucyatām iyaṃ bālā sthātavyaṃ ca kṣaṇāntaram | 
śiraśchetsyāmi te bāṇaiḥ sthito 'si yadi matpuraḥ | 
ityuktvā niśitaṃ bāṇaṃ saṃdadhe dhanuṣi prabho | 
cikīrṣur dvairathaṃ yuddham abhyayān madhusūdanam // HV_88.7

sa vivyādha catuḥṣaṣṭyā govindaṃ niśitaiḥ śraiḥ 
taṃ pratyavidhyat saptatyā bāṇair yudhi janārdanaḥ // HV_88.8

yatamānasya ciccheda dhvajaṃ cāsya mahābalaḥ 
jahāra ca śiraḥ kāyāt sāratheś cāsya vīryavān // HV_88.9

taṃ kṛcchragatam ājñāya parivavrur janārdanam 
dākṣiṇātyā jighāṃsanto rājānaḥ sarva eva te // HV_88.10

tam aṃśumān mahābāhur vivyādha daśabhiḥ śraiḥ 
śrutarvā pañcabhiḥ kruddho veṇudāriś ca saptabhiḥ // HV_88.11

tato 'ṃśumantaṃ govindo bibhedorasi vīryavān 
niṣasāda rathopasthe vyathitaḥ sa narādhipaḥ // HV_88.12

śrutarvaṇo jaghānāśvāṃś caturbhiś caturaḥ śaraiḥ 
veṇudārer dhvajaṃ chittvā bhujaṃ vivyādha dakṣiṇam // HV_88.13

tathaiva ca śrutarvāṇaṃ śarair vivyādha pañcabhiḥ 
śiśriye sa dhvajaṃ klānto nyaṣīdacca vyathānvitaḥ // HV_88.14

muñcantaḥ śaravarṣāṇi vāsudevaṃ tato 'bhyayuḥ 
krathakaiśikamukhyās te rathavaṃśena sarvaśaḥ // HV_88.15

bāṇair bāṇāṃś ca ciccheda teṣāṃ yudhi janārdanaḥ 
jaghāna caiṣāṃ saṃrabdho yatamānāṃś ca tāñ śarān // HV_88.16

punar anyāṃś catuḥṣaṣṭyā jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ 
kruddhān ādravato vīrān ādravat sa mahābalaḥ // HV_88.17

vidrutaṃ svabalaṃ dṛṣṭvā rukmī krodhavaśaṃ gataḥ 
pañcabhir niśitair bāṇair vivyādhorasi keśavam // HV_88.18

sārathiṃ cāsya vivyādha sāyakair niśitais tribhiḥ 
ājaghāna dhvajaṃ cāsya śareṇa nataparvaṇā // HV_88.19

keśavaś cāpi taṃ ṣaṣṭyā kruddho vivyādha mārgaṇaiḥ 
dhanuś ciccheda cāpy asya yatamānasya rukmiṇaḥ // HV_88.20

athānyad dhanur ādāya rukmī kṛṣṇajighāṃsayā 
prāduś cakāra divyāni dīptāny astrāṇi vīryavān // HV_88.21
vāyavyaṃ vāruṇaṃ caiva māhendram atha nairṛtam | paiśācaṃ rākṣasaṃ caiva raudraṃ māheśvaraṃ tathā || etānyastrāṇi davyāni vivyādra yudhi keśave | tair eva tāni govindo nijaghāna janārdanaḥ | 
astrair astrāṇi saṃvārya tasya kṛṣṇo mhābalaḥ 
punaś ciccheda taṃ cāpaṃ ratheṣāṃ ca tribhiḥ śaraiḥ // HV_88.22

sa cchinnadhanvā virathaḥ khaḍgam ādāya carma ca 
utpapāta rathād vīro garutmān iva vīryavān // HV_88.23

tasyābhipatataḥ khaḍgaṃ ciccheda yudhi keśavaḥ 
nārācaiś ca tribhiḥ kruddho bibhedainam athorasi // HV_88.24
kruddho bibhedainam atho śarair urasi pañcabhiḥ | 
sa papāta mahābāhur vasudhām anunādayan 
visaṃjño mūrchito rājā vajreṇeva hato giriḥ // HV_88.25

tāṃś ca rājñaḥ śaraiḥ sarvān punarvivyādha keśavaḥ 
sāśvadhvajarathāṃś caiva sasūtānsapadānugān | 
rukmiṇaṃ patitaṃ dṛṣṭvā vyadravanta narādhipāḥ // HV_88.26
kṛṣṇabāṇavibhinnāṅgā vīkṣamāṇāḥ parasparam | 
viveṣṭamānaṃ bhūmau taṃ bhrātaraṃ vīkṣya rukmiṇī 
pādayor nyapatad bhartur bhrātur jīvitakāṅkṣiṇī // HV_88.27

tāmutthāpya pariṣvajya sāntvayāmāsa keśavaḥ 
abhayaṃ rukmiṇe dattvā prayayau svāṃ purīṃ tataḥ // HV_88.28

vṛṣṇayo 'pi jarāsaṃdhaṃ bhaṅktvā tāṃś cāpi pārthivān 
jitvā tu sātyakirvīraḥ śiśupālaṃ mahābalam | 
baladevo 'pi vārṣṇeyo jitvā magadhapuṃgavam | 
te 'pi vīrā yathāyogaṃ jitvā tān yādavottamāḥ | 
prayayur dvārakāṃ hṛṣṭāḥ puraskṛtya halāyudham // HV_88.29

prayāte puṇḍarīkākṣe śrutarvābhyetya saṃyuge 
rukmiṇaṃ ratham āropya prayayau svapuraṃ tataḥ // HV_88.30

anānīya svasāraṃ tu rukmī vīryamadānvitaḥ 
hīnapratijño naicchat sa praveṣṭuṃ kuṇḍinaṃ puram // HV_88.31

vidarbheṣu ca vāsārthaṃ nirmame 'nyat puraṃ mahat 
tadbhojakaṭam ity eva babhūva bhuvi viśrutam // HV_88.32
janmāspadaṃ bhagavato bhṛgusūnor mahātmanaḥ | tacchaśāsa mahāvīryo rukmī jīvati tatra vai | 
tatraujasā mahātejasāḥ so 'nvaśād dakṣiṇāṃ diśam 
bhīṣmakaḥ kuṇḍine caiva rājovāsa mahāmanāḥ // HV_88.33
jarāsaṃdho 'pi saṃprāpya saṃjñāṃ prāpa svakaṃ puram | sarvair nṛpatibhiḥ sārdhaṃ sajjayāvanatānanaḥ || śiśupālo 'pi mandātmā lajjāviṣṭaḥ sabāndhavaḥ | paurajānapadair dṛṣṭaḥ so 'yaṃ bhojasutāpatiḥ | idānīm anyathā vṛttaḥ svāṃ purī niryayau bahiḥ || ko nu nāma samartho 'tra kṛṣṇe jīvati sāṃpratam | rukmiṇīm anyathākartuṃ sabale sahasātyakau || iti paurāś ca taṃ dṛṣṭvā sunīthaṃ mandavikramam | āhuḥ parasparaṃ sarve gacchantaṃ svapuraṃ nṛpam | 
dvārakām abhisaṃprāpte rāme vṛṣṇibalānvite 
rukmiṇyāḥ keśavaḥ pāṇiṃ jagrāha vidhivat prabhuḥ // HV_88.34

tataḥ saha tayā reme priyayā prīyamāṇayā 
sītayeva purā rāmaḥ paulomy eva puraṃdaraḥ // HV_88.35
damayantyā yathā rājā puṇyaśloko nalastathā | 
sā hi tasyābhavaj jyeṣṭhā patnī kṛṣṇasya bhāminī 
pativratā guṇopetā rūpaśīlaguṇānvitā // HV_88.36

tasyām utpādayāmāsa putrān daśa mahārathān 
cārudeṣṇaṃ sudeṣṇaṃ ca pradyumnaṃ ca mahābalam // HV_88.37

suṣeṇaṃ cāruguptaṃ ca cārubāhuṃ ca vīryavān 
cāruvindaṃ sucāruṃ ca bhadracāruṃ tathaiva ca // HV_88.38

cāruṃ ca balināṃ śreṣṭhaṃ sutāṃ cārumatīṃ tathā 
dharmārthakuśalās te tu kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ // HV_88.39

mahiṣīḥ sapta kalyāṇīs tato 'nyā madhusūdanaḥ 
upayeme mahābāhur guṇopetāḥ kulodbhavāḥ // HV_88.40

kālindīṃ mitravindāṃ ca satyāṃ nāgnajitīm api 
sutāṃ jāmbavataś cāpi rohiṇīṃ kāmarūpiṇīm // HV_88.41

madrarājasutāṃ cāpi suśīlāṃ śubhalocanām 
satrājitīṃ satyabhāmāṃ lakṣmaṇāṃ cāruhāsinīm 
śaibyāṃ sudattāṃ rūpeṇa śriyā hy apsarasopamām // HV_88.42

strīsahasrāṇi cānyāni ṣoḍaśātulavikramaḥ 
upayeme hṛṣīkeśaḥ sarvā bheje sa tāḥ samam 
parārdhyavastrābharaṇāḥ kāmaih sarvaiḥ samedhitaḥ // HV_88.43

jajñire tasya putrāś ca tāsu vīrāḥ sahasraśaḥ 
aśītiṃ ca sahasrāṇi ṣoḍaśānyāni bhārata | 
sarvāstrakuśalāḥ sarve balavanto mahārathāḥ 
yajvānaḥ puṇyakarmāṇo mahābhāgā mahābalāḥ // HV_88.44
evaṃ vivāhaṃ yadupuṃgavastadā |kṛtvā tu rāmeṇa ca yādavaiḥ saha |pure tu tasminnyavasatsukhaṃ harir |yathaiva śakraḥ svapure jagadguruḥ |
tataḥ kāle vyatīte tu rukmī mahati vīryavān 
duhituḥ kārayām āsa svayaṃvaram ariṃdamaḥ // HV_89.1

tatrāhūtāś ca rājāno rājaputrāś ca rukmiṇā 
samājagmur mahāvīryā nānādigbhyaḥ śriyānvitāḥ // HV_89.2

jagāma tatra pradyumnaḥ kumārair aparair vṛtaḥ 
sā hi taṃ cakame kanyā sa ca tāṃ śubhalocanām // HV_89.3

śubhāṅgī nāma vaidarbhī kāntidyutisamanvitā 
pṛthivyām abhavat khyātā rukmiṇas tanayā tadā // HV_89.4

upaviṣṭeṣu sarveṣu pārthiveṣu mahātmasu 
vaidarbhī varayām āsa pradyumnam arisūdanam // HV_89.5

sa hi sarvāstrakuśalaḥ siṃhasaṃhanano yuvā 
rūpeṇāpratimo loke keśavasyātmajo 'bhavat // HV_89.6

vayorūpaguṇopetā rājaputrī ca sābhavat 
nārāyaṇī candrasenā jātakāmā ca taṃ prati // HV_89.7

vṛtte svayaṃvare jagmū rājānaḥ svapurāṇi te 
upādāya tu vaidarbhīṃ pradyumno dvārakāṃ yayau // HV_89.8
reme saha tayā vīro damayantyā nalo yathā | 
sa tasyāṃ janayām āsa devagarbhopamaṃ sutam 
aniruddham iti khyātaṃ karmaṇāpratimaṃ bhuvi 
dhanurvede ca vede ca nītiśāstre ca pāragam // HV_89.9

abhavat sa yadā rājann aniruddho vayonvitaḥ 
tadāsya rukmiṇaḥ pautrīṃ rukmiṇī rukmasaṃnibhāṃ 
patnyarthaṃ varayām āsa nāmnā rukmavatīti sā // HV_89.10

aniruddhaṃ guṇair dātuṃ kṛtabuddhir nṛpas tadā 
prītyā ca raukmiṇeyasya rukmiṇyāś cāpy upagrahāt // HV_89.11

vispardhann api kṛṣṇena vairaṃ tad apahāya saḥ 
dadānīty abravīd rājā prītimāñ janamejaya // HV_89.12

keśavaḥ saha rukmiṇyā putraiḥ saṃkarṣaṇena ca 
anyaiś ca vṛṣṇibhiḥ sārdhaṃ vidarbhān sabalo yayau // HV_89.13

saṃyuktā jñātayaś caiva rukmiṇaḥ suhṛdaś ca ye 
āhūtā rukmiṇā te 'pi tatrājagmur narādhipāḥ // HV_89.14

śubhe tithau mahārāja nakṣatre cābhipūjite 
vivāhāyāniruddhasya babhūva paramotsavaḥ // HV_89.15

pāṇau gṛhīte vaidarbhyās tv aniruddhena bhārata 
vaidarbhayādavānāṃ ca babhūva paramotsavaḥ | 
remire vṛṣṇayas tatra pūjyamānā yathāmarāḥ // HV_89.16

athāśmakānām adhipo veṇudārir udāradhīḥ 
akṣaḥ śrutarvā cāṇūraḥ krāthaś caivāṃśumān api // HV_89.17

jayatsenaḥ kaliṅgānām adhipaś ca mahābalaḥ 
pāṇḍyaś ca nṛpatiḥ śrīmān ṛṣīkādhipatis tathā // HV_89.18

ete saṃmantrya rājāno dākṣiṇātyā maharddhayaḥ 
abhigamyābruvan sarve rukmiṇaṃ rahasi prabhum // HV_89.19

bhavān akṣeṣu kuśalo vayaṃ cāpi riraṃsavaḥ 
priyadyūtaś ca rāmo 'sāv akṣeṣv anipuṇo 'pi ca // HV_89.20

te bhavantaṃ puraskṛtya jetum icchāma taṃ vayam 
ity ukto rocayām āsa dyūtaṃ rukmī mahārathaḥ // HV_89.21

te śubhāṃ kāñcanastambhāṃ kusumair bhūṣitājirām 
sabhām āviviśur hṛṣṭāḥ siktāṃ candanavāriṇā // HV_89.22

tāṃ praviśya tataḥ sarve śubhrasraganulepanāḥ 
sauvarṇeṣv āsaneṣv āsāṃ cakrire vijigīṣavaḥ // HV_89.23

āhūto baladevas tu kitavair akṣakovidaiḥ 
bāḍham ity abravīdd hṛṣṭaḥ saha dīvyāma paṇyatām // HV_89.24

nikṛtyā taṃ jigīṣanto dākṣiṇātyā narādhipāḥ 
maṇimuktāḥ suvarṇaṃ ca tatrāninyuḥ sahasraśaḥ // HV_89.25

tataḥ prāvartata dyūtaṃ teṣām aratināśanam 
kalahāyāspadaṃ ghoraṃ durmatīnāṃ kṣayāvaham // HV_89.26

niṣkāṇāṃ tu sahasrāṇi suvarṇasya daśāditaḥ 
rukmiṇā saha saṃpāte baladevo glahaṃ dadau // HV_89.27

taṃ jigāya tato rukmī yatamānaṃ mahāratham 
tāvad evāparaṃ bhūyo baladevaṃ jigāya saḥ // HV_89.28

asakṛj jīyamānas tu rukmiṇā keśavāgrajaḥ 
suvarṇakoṭiṃ jagrāha glahaṃ tasya mahātmanaḥ // HV_89.29

jitam ity eva hṛṣṭo 'tha tam āhvṛtir abhāṣata 
ślāghamānaś ca cikṣepa prahasan musalāyudham // HV_89.30

avidyo durbalaḥ śrīmān hiraṇyam amitaṃ mayā 
ajeyo baladevo 'yam akṣadyūte parājitaḥ // HV_89.31

kaliṅgarājas tac chrutvā prajahāsa bhṛśaṃ tadā 
dantān vidarśayan hṛṣṭas tatrākrudhyadd halāyudhaḥ // HV_89.32

rukmiṇaś ca vacaḥ śrutvā parājayanimittajam 
nigṛhyamāṇas tīkṣṇābhir vāgbhir bhīṣmakasūnunā 
roṣam āhārayām āsa jitaroṣo 'pi dharmavit // HV_89.33

saṃkruddho dharṣaṇāṃ prāpya rauhiṇeyo mahābalaḥ 
dhairyān manaḥ saṃniyamya tato vacanam abravīt // HV_89.34

daśakoṭisahasrāṇi glaha eko mamāparaḥ 
etaṃ saṃparigṛhṇīṣva pātayākṣān narādhipa 
kṛṣṇākṣāṃl lohitākṣāṃś ca deśe 'smiṃs tvam apāṃsule // HV_89.35

ity evam āhvayām āsa rukmiṇaṃ rohiṇīsutaḥ 
anuktvā vacanaṃ kiṃcid bāḍham ity abravīt punaḥ // HV_89.36

akṣān rukmī tato hṛṣṭaḥ pātayām āsa pārthivaḥ 
cāturakṣe nivṛtte tu nirjitaḥ sa narādhipaḥ // HV_89.37

baladevena dharmeṇa nety uvāca tato balam 
dhairyān manaḥ saṃniyamya sa na kiṃcid uvāca ha 
ete bruvantu rājāno ye tathyavacanā iha | 
baladevaṃ tato rukmī mayā jitam iti smayan // HV_89.38

baladevas tu tac chrutvā jihmaṃ vākyaṃ narādhipāt 
bhūyaḥ krodhasamāviṣṭo nottaraṃ vyājahāra ha // HV_89.39

tato gambhīranirghoṣā vāg uvācāśarīriṇī 
baladevasya taṃ kopaṃ vardhayantī mahātmanaḥ 
satyam āha balaḥ śrīmān dharmeṇaiṣa parājitaḥ // HV_89.40

anuktvā vacanaṃ kiṃcit prāpto bhavati karmaṇā 
manasā samanujñātaṃ tat syād ity avagamyatām // HV_89.41

iti śrutvā vacas tathyam antarikṣāt subhāṣitam 
saṃkarṣaṇas tadotthāya sauvarṇenoruṇā balī 
tām anādṛtya vaidarbho duṣṭarājanyanoditaḥ | 
saṃkarṣaṇaṃ parihasan babhāṣe kālanoditaḥ || 
naivākṣakovidā yūyaṃ gopālā vanagocarāḥ | 
akṣaiḥ krīḍanti rājāno bāṇaiś ca na bhavādṛśāḥ || 
rukmiṇaivam adhikṣipto rājabhiś copahāsitaḥ | 
rukmiṇyā bhrātaraṃ jyeṣṭhaṃ niṣpipeṣa mahītale // HV_89.42

vivāde kupito rāmaḥ kṣeptāraṃ krūrabhāṣiṇam 
jaghānāṣṭāpadenaiva prasahya yadupuṃgavaḥ // HV_89.43

tato 'pasṛtya saṃkruddhaḥ kaliṅgādhipater api 
dantān babhañja saṃrambhād unnanāda ca siṃhavat 
khaḍgam udyamya tāṃś cāpi trāsayām āsa pārthivān // HV_89.44
raṅgamadhye haladharaḥ paribabhrāma siṃhavat | 
stambhaṃ sabhāyāḥ sauvarṇam utpāṭya balināṃ varaḥ 
gajendra iva taṃ stambhaṃ karṣan samkarṣaṇas tataḥ 
tenaiva tu jaghānāśu tatrasthān krathakaiśikān | 
nirjagāma sabhādvārāt trāsayan krathakaiśikān // HV_89.45
keśeṣu rukmiṇaṃ gṛhya cakarṣa ca punaḥ punaḥ | tam ādāya sabhādvārāc charapātaṃ sasarja ha | 
rukmiṇaṃ nikṛtiprajñaṃ sa hatvā yādavarṣabhaḥ 
vitrāsya dviṣataḥ sarvān siṃhaḥ kṣudramṛgān iva // HV_89.46

jagāma śibiraṃ rāmaḥ svam eva svajanāvṛtaḥ 
nyavedayata kṛṣṇāya tac ca sarvaṃ yathābhavat // HV_89.47

novāca sa tadā kiṃcit kṛṣṇo rāmaṃ mahādyutim 
rukmiṇī tu tataḥ śrutvā nihataṃ bhrātaraṃ priyam | 
nigṛhya ca tadātmānaṃ krodhād aśrūṇy avartayat // HV_89.48

na hato vāsudevena yaḥ pūrvaṃ paravīrahā 
jyeṣṭho bhrātātha rukmiṇyā rukmiṇīsnehakāraṇāt | 
sa rāmakaramuktena nihato dyūtamaṇḍale 
aṣṭāpadena balavān rājā vajradharopamaḥ // HV_89.49

tasmin hate mahāmātre nṛpatau bhīṣmakātmaje 
drumabhārgavatulye vai drumabhārgavaśikṣite // HV_89.50

kṛtau ca yuddhakuśale nityayājini pātite 
vṛṣṇayaś cāndhakāś caiva sarve vimanaso 'bhavan // HV_89.51
rukmiṇī ca mahābhāgā vilapanty ārtayā girā | vilapantīṃ tathā dṛṣṭvā sāntvayām āsa keśavaḥ | 
etat te sarvam ākhyātaṃ rukmiṇo nidhanaṃ yathā 
vairasya ca samutthānaṃ vṛṣṇibhir bharatarṣabha // HV_89.52

vṛṣṇayo 'pi mahārāja dhanāny ādāya sarvaśaḥ 
rāmakṛṣṇau samāśritya yayur dvāravatīṃ purīm // HV_89.53

bhūya eva tu viprarṣe baladevasya dhīmataḥ 
māhātmyaṃ śrotum icchāmi śeṣasya dharaṇībhṛtaḥ // HV_90.1

atīva balavantaṃ hi tejorāśim anirjitam 
kathayanti mahātmānaṃ ye purāṇavido janāḥ // HV_90.2

tasya karmāṇy ahaṃ vipra śrotum icchāmi tattvataḥ 
anantaṃ yaṃ vidur nāgam ādidevaṃ mahaujasam // HV_90.3

purāṇe nāgarājo 'sau paṭhyate dharaṇīdharaḥ 
śeṣas tejonidhiḥ śrīmān akampyaḥ puruṣottamaḥ // HV_90.4

yogācāryo mahāvīryaḥ subalo balavān balī 
jarāsaṃdhaṃ gadāyuddhe jitavān yo na cāvadhīt // HV_90.5

bahavaś caiva rājānaḥ pārthivāḥ pṛthivīpate 
anvayur māgadhaṃ saṃkhye te cāpi vijitā raṇe // HV_90.6

nāgāyutasamaprāṇo bhīmo bhīmaparākramaḥ 
asakṛd baladevena bāhuyuddhe parājitaḥ // HV_90.7

duryodhanasya kanyāṃ tu haramāṇo nyagṛhyata 
sāmbo jāmbavatīputro nagare nāgasāhvaye // HV_90.8
rājabhiḥ sarvato ruddho haramāṇo balāt kila | 
tam upaśrutya saṃkruddha ājagāma halāyudhaḥ 
rāmas tasya vimokṣārtham āgato nālabhac ca tam 
tataś cukrodha balavān adbhutaṃ cākaron mahat // HV_90.9

anivāryam abhedyaṃ ca divyam apratimaṃ balī 
lāṅgalāstraṃ samudyamya brahmadaṇḍānumantritam // HV_90.10

prākāravapre vinyasya purasya sa mahābalaḥ 
prakṣeptum aicchad gaṅgāyāṃ nagaraṃ kauravasya tat // HV_90.11

tad āghūrṇitam ālakṣya puraṃ duryodhano nṛpaḥ 
sāmbaṃ niryātayām āsa sabhāryaṃ tasya dhīmataḥ // HV_90.12

dadau śiṣyaṃ tadātmānaṃ rāmasya sumahātmanaḥ 
gadāyuddhe kurupatiḥ pratijagrāha taṃ ca saḥ // HV_90.13

tataḥ prabhṛti rājendra puram etad vighūrṇitaṃ 
āvarjitam ivābhāti gaṅgām abhimukhaṃ nṛpa // HV_90.14

idam atyadbhutaṃ karma rāmasya prathitaṃ bhuvi 
bhāṇḍīre kathyate rājan yat kṛtaṃ śauriṇā purā // HV_90.15

pralambaṃ muṣṭinaikena yaj jaghāna halāyudhaḥ 
dhenukaṃ ca mahākāyaṃ cikṣepa nagamūrdhani // HV_90.16
sa gatāsuḥ papātorvyāṃ daityo gardabharūpadhṛk | 
lavaṇajalagamā mahānadī drutajalavegataraṃgamālinī 
nagaram abhimukhā yad āhṛtā halavidhṛtā yamunā yamasvasā // HV_90.17

baladevasya māhātmyam etat te kathitaṃ mayā 
anantasyāprameyasya śeṣyasya sumahātmanaḥ // HV_90.18

iti puruṣavarasya lāṅgaler bahuvidham uttamam anyad eva ca 
yad akathitam ihādya karma te tad upalabhasva purāṇavistarāt // HV_90.19
ālolatulasīmālam ārūḍhavinatāsutam | jyotirindīvaraśyāmam āvir astu mamāgrataḥ | 
pratyetya dvārakāṃ viṣṇur hate rukmiṇi vīryavān 
akarod yan mahābāhus tan me vada mahāmune // HV_91.1

sa tair vṛtaḥ purīṃ gatvā sarvayādavanandanaḥ 
dvārakāṃ bhagavān viṣṇuḥ pratyavaikṣata vīryavān // HV_91.2

pratyapadyata ratnāni vividhāni vasūni ca 
yathārhaṃ puṇḍarīkākṣo nairṛtān pratyapādayat // HV_91.3

tatra vighnaṃ caranti sma daiteyāḥ saha dānavaiḥ 
tāñ jaghāna mahābāhur varadattān mahāsurān // HV_91.4

vighnaṃ tatrākarot tasya narako nāma dānavaḥ 
trāsanaḥ surasaṃghānāṃ devarājaripur mahān // HV_91.5

sa babhau mūrtiliṅgasthaḥ sarvadaivatabādhitā 
ṛṣīṇāṃ mānuṣāṇāṃ ca pratīpam akarot tadā // HV_91.6

tvaṣṭur duhitaraṃ bhaumaḥ kaśerum agamat tadā 
gajarūpeṇa jagrāha rucirāṅgīṃ caturdaśīm // HV_91.7

pramathya ca varārohāṃ narako vākyam abravīt 
naṣṭaśokabhayo mohāt prāgjyotiṣapatis tadā // HV_91.8

yāni devamanuṣyeṣu ratnāni vividhāni ca 
bibharti ca mahī kṛtsnā sāgareṣu ca yad vasu // HV_91.9

adya prabhṛti tānīha sahitāḥ sarvanairṛtāḥ 
mamaivopahariṣyanti daityāś ca saha dānavaiḥ // HV_91.10

evam uttamaratnāni vastrāṇi vividhāni ca 
saṃjahāra tadā bhaumas tac ca nādhicacāra saḥ // HV_91.11

gandharvāṇāṃ ca yāḥ kanyā jahāra narako balī 
yāś ca devamanuṣyāṇāṃ sapta cāpsarasāṃ gaṇāḥ // HV_91.12

caturdaśa sahasrāṇi ekaviṃśacchatāni ca 
ekaveṇīdharāḥ sarvāḥ satāṃ mārgam anuvratāḥ // HV_91.13

tāsāṃ puravaraṃ bhaumo 'kārayan maṇiparvatam 
alakāyām adīnātmā murasya viṣayaṃ prati // HV_91.14

tāś ca prāgjyotiṣapatir muroś caiva daśātmajāḥ 
nairṛtāś ca yathāmukhyāḥ pālayanta upāsate // HV_91.15

sa eṣa tamasaḥ pāre varadatto mahāsuraḥ 
aditiṃ dharṣayām āsa kuṇḍalārthe mahāsuraḥ // HV_91.16
ye hi devamanuṣyeṣu kuṇḍale te śubhe ubhe | 
na cāsuragaṇaiḥ sarvaiḥ sahitaiḥ karma tat purā 
kṛtapūrvaṃ tadā ghoraṃ yad akārṣīn mahāsuraḥ // HV_91.17

yaṃ mahī suṣuve devī yasya prāgjyotiṣaṃ puram 
tasyāntapālāś catvāras tasyāsan yuddhadurmadāḥ // HV_91.18

hayagrīvo nisundaś ca vīraḥ pañcajanas tathā 
muruḥ putrasahasraiś ca varadatto mahāsuraḥ // HV_91.19
aditiṃ dharṣayām āsa so 'suro madadarpitaḥ | 
ādevayānam āvṛtya panthānaṃ samavasthitaḥ 
vitrāsanaḥ sukṛtināṃ virūpai rākṣasaiḥ saha // HV_91.20

tadvadhārthaṃ mahābāhuḥ śaṅkhacakragadāsibhṛt 
jāto vṛṣṇiṣu devakyāṃ vasudevāj janārdanaḥ // HV_91.21

tasyātha puruṣendrasya loke prathitatejasaḥ 
nivāso dhārakā devair upāyād upapāditā // HV_91.22

atīva hi purī ramyā dvārakā vāsavakṣayāt 
mahārṇavaparikṣiptā pañcaparvataśobhitā // HV_91.23
tasyaiva devadevasya nirmitā viśvakarmaṇā | 
tasyāṃ devapurābhāyāṃ sabhā kāñcanatoraṇā 
sudāśārhīti vikhyātā yojanāyutavistṛtā // HV_91.24

tatra vṛṣṇyandhakāḥ sarve rāmakṛṣṇapurogamāḥ 
lokayātrām imāṃ kṛtsnāṃ parirakṣanta āsate // HV_91.25
narakasya vadhaṃ sarve cintayantas tadāsate | 
tatrāsīneṣu sarveṣu kadācid bharatarṣabha 
divyagandho vavau vāyuḥ puṣpavarṣaṃ papāta ha // HV_91.26

tataḥ kilakilāśabdaḥ prabhājālābhisaṃvṛtaḥ 
muhūrtam antarikṣe 'bhūt tato bhūmau pratiṣṭhitaḥ // HV_91.27

madhye tu tejasas tasya pāṇḍuraṃ gajam āsthitaḥ 
vṛto devagaṇaiḥ sarvair vāsavaḥ pratyadṛśyata // HV_91.28
pīḍito narakeṇājau lokapālasamanvitaḥ | icchan rakṣāṃ jagannāthād yādavād nāmasaṃyutāt | hananaṃ ca tathā viṣṇor narakasya durātmanaḥ || āgataṃ taṃ vṛtrahaṇaṃ pīḍitaṃ dānavottamaiḥ | 
rāmakṛṣṇai ca rājā ca vṛṣṇyandhakagaṇaiḥ saha 
pratyudyayur mahātmānaṃ pūjayantaḥ sureśvaram // HV_91.29

so 'vatīrya gajāt tūrṇaṃ pariṣvajya janārdanam 
sasvaje baladevaṃ ca taṃ ca rājānam āhukam 
pradyumnam atha deveśas tatputraṃ ca mahādyutim | 
vṛṣṇīn anyān sasvaje ca yathā sthānaṃ yathā vayaḥ // HV_91.30

pūjito rāmakṛṣṇābhyām āviveśa sabhāṃ śubhām 
tatrāsanam alaṃkṛtya sabhām tāṃ sa sureśvaraḥ 
arghyādisamudācāraṃ pratyagṛhṇād yathāvidhi // HV_91.31
arghyādibhis tathā rājan madhuparkeṇa vṛtrahā | āsanaṃ lambhayām āsa svātmatulyaṃ śacīpatiḥ | 
athovāca mahātejā vāsavo vāsavānujaṃ 
sāntvapūrvaṃ kareṇāsya saṃspṛṣan vadanaṃ śubham // HV_91.32

devakīnandana vacaḥ śṛṇu me madhusūdana 
yena tvābhigato 'smy adya kāryeṇāmitrakarśana // HV_91.33

nairṛto narako nāma brahmaṇo varadarpitaḥ 
bādhate no hṛṣīkeśa lokapālān samantataḥ | 
svargaśreṇiṃ vihāyāśu nirgatāḥ sma vayaṃ diśaḥ | 
adityāḥ kuṇḍale mohāj jahāra ditinandanaḥ // HV_91.34

devānāṃ vipriye nityam ṛṣīṇāṃ ca sa vartate 
nāhaṃ śaknomi taṃ jetuṃ tasmāt tvāṃ śaraṇaṃ gataḥ | 
tava caivāntaraprekṣī jahi taṃ pāpapūruṣam // HV_91.35

ayaṃ tvāṃ garuḍas tatra prāpayiṣyati kāmagaḥ 
kāmavīryo 'titejasvī vainateyo 'ntarikṣagaḥ // HV_91.36

avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ bhaumaḥ sa narako 'suraḥ 
niṣūdayitvā taṃ pāpaṃ kṣipram āgantum arhasi // HV_91.37

ity uktaḥ puṇḍarīkākṣo devarājena keśavaḥ 
pratijajñe mahābāhur narakasya nibarhaṇam // HV_91.38
idaṃ provāca śakraṃ taṃ keśavaḥ keśisūdanaḥ | etad artham ihāgamya munayaḥ saṃśitavratāḥ || badarīvāsinaḥ śakra mām uktvā nirgatā hare || abhayaṃ ca mayā deva dattaṃ tebhyaḥ śatakrato | tad artham udyato deva taṃ hantuṃ dānavaṃ raṇe || tad artham āgato deva garuḍaḥ pakṣipuṃgavaḥ | kāmarūpo 'titejasvī vainateyo 'ntarikṣagaḥ | 
tataḥ sahaiva śakreṇa śaṅkhacakragadāsibhṛt 
narakasya vadhārthāya yayau vai sa hi keśavaḥ | 
pratasthe garuḍenātha satyabhāmāsahāyavān // HV_91.39

krameṇa sapta skandhān sa marutāṃ sahavāsavaḥ 
paśyatāṃ yadusiṃhānām ūrdhvam ācakrame balī // HV_91.40

vāraṇendragataḥ śakro garuḍastho janārdanaḥ 
vidūrasthau prakāśete sūryācandramasāv iva // HV_91.41

athāntarikṣe gandharvair apsarobhiś ca mādhavaḥ 
stūyamāno yathā śakraḥ krameṇāntaradhīyata // HV_91.42

samādhāyetikartavyaṃ vāsavo vibudhādhipaḥ 
svam eva bhavanaṃ prāyāt kṛṣṇaḥ prāgjyotiṣaṃ yayau // HV_91.43
pakṣānilahato vāyuḥ pratilomaṃ vavau tadā || tato bhīmaravair meghair babhramur gaganecarāḥ | kṣaṇena samanuprāpto divam ākāśagena vai || dūrād eva ca tān dṛṣṭvā prayayau yatra te sthitāḥ | apaśyat parvatadvāri hastyaśvarathavāhanam | ārakṣakān mahārāja narakasya durātmanaḥ | 
so 'gryān rakṣogaṇān hatvā narakasya mahābalān 
pradadhmau devadeveśaḥ pāñcajanyaṃ mahāsvanam | 
kṣurāntān mauravān pāśān ṣaṭsahasrān dadarśa ha // HV_91.44
garuḍasyopari śrīmāñ chaṅkhacakragadāsibhṛt | bibhran nīlāmbudākāraṃ pītavāsāś caturbhujaḥ || vanamālākuloraskaḥ śrīvatsendunibhorasaḥ | kirīṭamūrdhā sūryābhaḥ savidyud iva candramāḥ | jyāṃ vikūjan mahāśabdaḥ śrūyate 'śaninisvanaḥ || jñātvā ca dānavaḥ sarvaṃ svayaṃ viṣṇur ihāgataḥ | krodhād rudhiraraktākṣo muraḥ kālāntakaprabhaḥ || abhyadhāvata vegena śaktiṃ gṛhya mahāsuraḥ | cikṣepa ca mahāśaktiṃ vajrakāñcanabhūṣitām || tām āpatantīṃ śaktiṃ tu maholkāṃ jvālitām iva | samādhatta śaraṃ caiva rukmapuṅkhaṃ janārdanaḥ || dvidhācchinat kṣurapreṇa vāsudevaḥ sa vīryavān | śaktiṃ ciccheda tatrāsau vidyutpuñja iva jvalan || punas tu krodharaktākṣo murur gṛhya mahāgadām | indrāśanir ivendreṇa visṛṣṭa iva nisvanaḥ || ākarṇamuktaṃ cikṣepa ardhacandraṃ surottamaḥ | madhyadeśe tu ciccheda gadāṃ tāṃ rukmabhūṣitām | punaś ciccheda bhallena dānavasya śiro raṇe | sa piśācagaṇaṃ sarvaṃ jaghāna yudhi keśavaḥ | niyutaṃ cārbudaṃ caiva sa murasya durātmanaḥ || ācchidya pāśān sarvāṃs tān mureṇa saha saṃgataḥ | sa muro dānavo rājan dadarśa yadunandanam | siṃhanādaṃ tataś cakre gadayā taṃ jaghāna ha | garuḍaṃ ca samājaghne mūrdhni deśe mahāsuraḥ | keśavaṃ pothayām āsa prāsaśaktyṛṣṭitomaraiḥ | tataḥ kruddho hṛṣīkeśaḥ kṣurapreṇāharac chiraḥ | tasya dānavamukhyasya dadhmau śaṅkhaṃ tadā hariḥ || kṣubdhāś ca dānavāḥ sarve tena śabdena parvatāḥ | 
saṃchidya pāśān sarvāṃs tān muraṃ hatvā sahānvayam 
śilāsaṃghān atikramya nisundam avapothayat 
... bhagavān devakīsutaḥ | 
apaśyad dānavaṃ sainyaṃ ... | 
hayagrīvaṃ ca ditijaṃ tathānyāṃś citrayodhinaḥ | 
rodhayām āsa tan mārgaṃ svasainyena mahābalaḥ || 
nisundo balināṃ śreṣṭho ratham āruhya satvaram | 
jagrāha kārmukaṃ divyaṃ hemapṛṣṭhaṃ durāsadam || 
vivyādha daśabhir bāṇair nisundo madhusūdanam | 
keśavaś cāpi saptatyā vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ | 
aprāptāṃś cāntarikṣe tāñ śarāṃś ciccheda mādhavaḥ || 
te sarve sainikāḥ kṛṣṇaṃ samantāt paryavārayan | 
śarajālena mahatā chādyamānaḥ surottamaḥ || 
dṛṣṭvā tān dānavān sarvān sakrodho madhusūdanaḥ | 
tato divyena cāstreṇa pārjanyena janārdanaḥ | 
mahatā śaravarṣeṇa vārayām āsa tad balam || 
pañcapañcaśarais teṣu ekaikena ca tān bahūn | 
pārjanyasya prabhāveṇa sarvān marmasv atāḍayat | 
dudruvur bhayasaṃtrastā bhagnās te dānavā raṇe || 
svasainyaṃ vidrutaṃ dṛṣṭvā niścakrāma punar mṛdhe | 
visṛjañ śaravarṣāṇi chādayām āsa keśavam || 
na vibhāti raṇe sūryo nāpi vyoma diśo daśa | 
śaraiḥ saṃchādayām āsa nisundo garuḍadhvajam || 
sāvitraṃ nāma divyāstraṃ jagrāha puruṣottamaḥ | 
tena bāṇena tān bāṇāṃś ciccheda samare hariḥ || 
bāṇair bāṇāṃs tu saṃchidya tasya kṛṣṇo mahābalaḥ | 
chatram ekena bāṇena ratheṣāṃ ca tribhiḥ śaraiḥ | 
punaś ciccheda tān aśvāṃś caturbhiś caturaḥ śaraiḥ || 
sārathiṃ pañcabhir bāṇair dhvajam ekena cicchide | 
śaraikena punaḥ kṛṣṇaḥ sutīkṣṇena śitena vai | 
śiraś ciccheda bhallena nisundasya surottamaḥ || 
sa mamāra mahādaityaḥ papāta ca mahītale | 
nisundaṃ tu gadāpāṇim āpatantaṃ raṇājire || 
tataḥ śārṅgavinirmuktaiḥ śarair vivyādha keśavaḥ | 
nisundo 'pi mahārāja gadayāpothayadd harim || 
satyabhāmā tataḥ kruddhā gadayā bāhumuktayā | 
prāharad dānavendraṃ taṃ keśavasyaiva paśyataḥ || 
tatas tuṣṭo hṛṣīkeśaḥ satyabhāmām udaikṣata | 
sa tayā gadayā viddha udvamañ śoṇitaṃ bahu | 
muhyan saṃjñām avāpyātha nisundas tv abhyadhāvata | 
tataḥ kruddho hṛṣīkeśas taṃ jaghāna śilīmukhaiḥ | 
yaḥ sahasrasamās tv ekaḥ sarvān devān apothayat // HV_91.45
nisundaṃ patitaṃ dṛṣṭvā hayagrīvaḥ pratāpavān | śilāṃ pragṛhya mahatīṃ tolayām āsa dānavaḥ || āvidhya sahasā yuktaḥ śilāṃ śailasamaprabhaḥ | gṛhītvā divyapārjanyam astram astravidāṃ varaḥ || divyāstreṇa śilāṃ viṣṇuḥ saptadhākṛta tejasā | tad vidārya mahac cāśma pātayām āsa bhūtale | tataḥ kruddho hayagrīvaḥ saṃdadhe dhanuṣi kṣuram | tataḥ kruddho hayagrīvaś cāpam ādāya cāparam | keśavaṃ vividhaiś cāstrair ājaghāna tadā yudhi | tac cāpi ca dhanuś chitvā pātayām āsa keśavaḥ | 
yathā devāsuraṃ yuddham abhavad bharatarṣabha 
nānāpraharaṇākīrṇaṃ tathā ghoram avartata // HV_91.46

tataḥ śārṅgavinirmuktair nānāvarṇair mahāśaraiḥ 
garuḍastho mahābāhur nijaghāna mahāsurān // HV_91.47

mahālāṅgalanirbhinnāḥ śarakhaṅganipātitāḥ 
vineśur dānavās tatra samāsādya janārdanam // HV_91.48

kecic cakrāgninirdagdhā dānavāḥ petur ambarāt 
saṃnikarṣagatāḥ kecid gatāsuvikṛtānanāḥ // HV_91.49
garuḍasya hatāḥ pakṣaiḥ kecin mathitamastakāḥ | kecid dhanuḥprahāraiś ca pātitā dharaṇītale | kecit talanipātaiś ca pakṣapātaiś ca pakṣiṇaḥ | asṛjañ śaravarṣāṇi vṛṣṭimanta ivāmbudāḥ | vikṛtāṅgāsurāḥ sarve kṛṣṇabāṇaprapīḍitāḥ || śoṇitāktāś ca dṛśyante puṣpitā iva kiṃśukāḥ | vyadravanta suvitrastā bhagnāstrāś citrayodhinaḥ || punaś ca krodharaktākṣo vāyuvegena dānavaḥ | daśavyāmocchritaṃ vṛkṣaṃ samāruhya vanaspatim | vṛkṣam utpāṭya vegena pratigṛhyābhyadhāvata || cikṣepa sumahāvṛkṣaṃ śikṣayā tu ghanākṛtiḥ | vṛkṣavegāniloddhūtaḥ śuśruve sumahāsvanaḥ || tataḥ śarasahasreṇa tvaramāṇo janārdanaḥ | naikadhā taṃ praciccheda citrabhaktinibhākṛtim || punaś caikena bāṇena hayagrīvasya corasi | vivyādha stanayor madhye sāyako jvalanaprabhaḥ | viveśa so 'tivegena hṛdaṃ bhittvā vinirgataḥ | 
taṃ jaghāna mahāghoraṃ hayagrīvaṃ mahāsuram 
apāratejā durdharṣaḥ sarvayādavanandanaḥ // HV_91.50

madhye lohitagaṅgasya bhagavān devakīsutaḥ 
alakāyāṃ virūpākṣaṃ pāpmānaṃ puruṣottamaḥ // HV_91.51

aṣṭau śatasahasrāṇi dānavānāṃ paraṃtapaḥ 
nihatya puruṣavyāghraḥ prāgjyotiṣam upādravat 
bāhyaprākāramadhye tu jaghāna puruṣottamaḥ | 
bhagavañ śrotum icchāmi vistareṇa kathām imām | 
avadhīn narakaṃ kṛṣṇaḥ kathaṃ vada tapodhana | 
taṃ ca pañcajanaṃ ghoraṃ narakasya mahāsuram // HV_91.52

tataḥ prāgjyotiṣaṃ nāma dīpyamānam iva śriyā 
puram āsādayām āsa tatra yuddham abhūn mahat // HV_91.53
tataḥ prādhmāyac chaṅkhaṃ pāñcajanyaṃ mahābalaḥ | śuśruve sumahāśabdaḥ saṃvartaninado yathā || śrūyate triṣu lokeṣu bhīmagambhīranisvanaḥ | taṃ śrutvā narakaś cāsīt krodhasaṃraktalocanaḥ || lohacakrāṣṭasaṃyuktaṃ trinalvapratimaṃ ratham || ratnakāñcanacitrāḍhyaṃ vedikābhogavistaram || vajradhvajena mahatā kāñcanena virājitam | hemadaṇḍapatākāḍhyaṃ vaidūryamaṇikūbaram || yuktam aśvasahasreṇa rathaṃ pararathārujam | lohajālaiś ca saṃchannaṃ citrabhaktivirājitam || rathamadhyagato vīraḥ sasaṃdhya iva bhāskaraḥ | nānāpraharaṇākīrṇaṃ rathaṃ hemapariṣkṛtam || vajraṃ tathoraśchadam induvarṇaṃ |vyānaddhamuktānalatulyatejāḥ |kirīṭamūrdhārkahutāśanābhaḥ |karṇau tathā kuṇḍalayor jvalantau ||dhūmravarṇā mahākāyā raktākṣā vikṛtānanāḥ | nānākavacinaḥ sarve daityadānavarākṣasāḥ || khaṅgacarmadharāḥ kecit kecit tūṇīrasaṃvṛtāḥ | śaktihastās tathā kecic chūlahastās tathāpare || gajavājirathaughaiś ca cālayantaś ca medinīm | niryayur nagarāc chūrāḥ susaṃnaddhāḥ prahāriṇaḥ || vṛto daityagaṇaiḥ sārdhaṃ narakaḥ kālasaṃnibhaḥ || bherīśaṅkhamṛdaṅgānāṃ paṇavānāṃ sahasraśaḥ | vādyamānān sa śuśrāva jīmūtaninadopamam || yataḥ kṛṣṇas tato gatvā sarve te vikṛtānanāḥ | parivārya garutmantaṃ sarve 'yudhyanta saṃgatāḥ | mahatā chādayām āsuḥ śaravarṣeṇa sainikāḥ || śaktiśūlagadāprāsāṃs tomarān sāyakān bahūn | ākāśaṃ chādayām āsur vimuñcantaḥ sahasraśaḥ || kṛṣṇaḥ kṛṣṇāmbudākāraḥ śārṅgaṃ gṛhya dhanus tataḥ | visphārya sumahaccāpaṃ dhanur jaladanisvanam || vyasṛjac charavarṣāṇi dānavānāṃ janārdanaḥ | śaravarṣeṇa tat sainyaṃ vyadravat tu mahāhavāt || tad yuddham abhavad ghoraṃ ghorarūpeṇa rakṣasā || bhagnavyūhāś ca te sarve kṛṣṇabāṇaprapīḍitāḥ | kecic chinnabhujāś caiva cchinnagrīvā śirānanāḥ | kecic cakradvidhācchinnāḥ kecid bāṇārditorasaḥ || kecid dvidhākṛtāḥ śaktyā gajāśvarathavāhanāḥ | kecit kaumodakībhinnāḥ kecic cakravidāritāḥ || evaṃ vipothitā sarvā gajāśvarathavāhinī | 
tatrāsīn narakeṇāsya yuddhaṃ paramadāruṇam 
yat samāsena vakṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu // HV_91.54

trāsanaḥ surasaṃghānāṃ narakaḥ puruṣottamam 
yodhayām āsa tejasvī madhuvanmadhusūdanam // HV_91.55
krodharaktākṣavadano narakaḥ kālasaṃnibhaḥ | jagrāha kārmukaṃ vīraḥ śakracāpam ivocchritam || tathārkakiraṇaprakhyaṃ bāṇaṃ jagrāha keśavaḥ | divyenāstreṇa samare pūrayām āsa taṃ ratham || uttamāstraṃ mahāpātaṃ mumoca narako balī || vajravisphūrjitākāram āyāntaṃ vīkṣya keśavaḥ | cicchedāstraṃ mahābhāgaś cakreṇa puruṣottamaḥ || vyahanat sārathiṃ cāsya śaraikeṇa jarārdanaḥ | sarathaṃ sadhvajaṃ sāśvaṃ jaghāna daśabhiḥ śaraiḥ || tanutraṃ caiva ciccheda śareṇa madhusūdanaḥ | tato vimuktakavacaḥ sarpasyeva tanur yathā || hatāśvo viratho vīro vitanutraś ca dānavaḥ | jagrāha vimalajvālaṃ lohabhārārpitaṃ dṛḍham | āvidhya sahasā muktaṃ śūlam indrāśaniprabham || tadāpatat tu saṃprekṣya śūlaṃ hemapariṣkṛtam | dvidhā chinnaṃ kṣurapreṇa kṛṣṇenādbhutakarmaṇā | tad yuddham abhavad ghoraṃ ghorarūpeṇa rakṣasā | śastrapātamahāghātaṃ narakeṇa mahātmanā | 
muhūrtaṃ yodhayām āsa narakaṃ madhusūdanaḥ 
athogracakraś cakreṇa pradīptenākarod dvidhā // HV_91.56

cakradvidhākṛtaṃ tasya śarīram apatad bhuvi 
vibhaktaṃ krakaceneva gireḥ śṛṅgaṃ dvidhā kṛtam // HV_91.57
kṛṣṇam āsādya deveśaṃ jagāmāstam ivāṃśumān || cakrotkṣiptanikṛttāṅgam uttamaṃ patitaṃ raṇe | vajreṇeva vinirbhinnaṃ yathā gairikaparvatam | taṃ hatvā narakaṃ bhaumaṃ viṣṇur yādavanandanaḥ | mumude tripuraṃ hatvā pureva tripurāntakaḥ | 
bhūmis tu patitaṃ putraṃ nirīkṣyādāya kuṇḍale 
upātiṣṭhata govindaṃ vacanaṃ cedam abravīt // HV_91.58

dattas tvayaiva govinda tvayaiva vinipātitaḥ 
yathecchasi tathā krīḍa bālaḥ krīḍanakair iva | 
ime te kuṇḍale deva prajās tasyānupālaya // HV_91.59
nirvighnam ṛṣayo devāś carantu vigatajvarāḥ | prajāś carantu sukhinas tava deva prapālanāt | nirvighnaṃ brāhmaṇā deva bhūyāsus tava śāsanāt | ityuktvā sā dadau tasmai kuṇḍale lokaviśrute | antardhānaṃ gatā devī tadā bhartṛsamīpataḥ | 
nihatya narakaṃ bhaumaṃ vāsavopamavikramaḥ 
vāsavāvarajo viṣṇur dadarśa narakālayam // HV_92.1

athārthagṛham āsādya narakasya janārdanaḥ 
dadarśa dhanam akṣayyaṃ ratnāni vividhāni ca // HV_92.2

maṇimuktāpravālāni vaidūryasya ca saṃcayān 
mahārajatakūṭāni tathā vajrasya saṃcayān // HV_92.3

jāmbūnadamayāny atra śātakumbhamayāni ca 
pradīptajvalanābhāni ca śītaraśmiprabhāṇi ca 
śayanāni mahārhāṇi tathā siṃhāsanāni ca // HV_92.4

hiraṇyavarṇaṃ ruciraṃ śītaraśmisamaprabham 
dadarśa ca mahac chatraṃ varṣamāṇam ivāmbudam // HV_92.5

jātarūpasya śubhrasya dhārāḥ śatasahasraśaḥ 
varuṇād āhṛtaṃ pūrvaṃ narakeṇeti naḥ śrutam // HV_92.6

yādṛśaṃ tu gṛhe dṛṣṭaṃ narakasya dhanaṃ bahu 
na vai rājñā kubereṇa na śakreṇa yamena ca 
ratnasaṃnicyas tādṛg dṛṣṭapūrvo na ca śrutaḥ // HV_92.7

hate bhaume nisunde ca hayagrīve ca dānave 
upaninyus tatas tāni ratnāny antaḥpurāṇi ca // HV_92.8

dānavā hataśiṣṭā ye kośasaṃcayarakṣiṇaḥ 
keśavāya mahārhāṇi yāny arhati janārdanaḥ // HV_92.9

imāni maṇiratnāni vividhāni vasūni ca 
bhīmarūpāś ca mātaṅgāḥ pravālavikṛtāṅkuśāḥ // HV_92.10

hemasūtramahākakṣyāś cāpatomaraśālinaḥ 
rucirābhiḥ patākābhir vasānā vividhāḥ kuthāḥ // HV_92.11

te ca viṃśatisāhasrā dvistāvatyaḥ kareṇavaḥ 
aṣṭau śatasahasrāṇi deśajāś cottamā hayāḥ // HV_92.12

goṣu cāpi kṛto yāvat kāmas tava janārdanaḥ 
tāvatīḥ prāpayiṣyāmo vṛṣṇyandhakaniveśanam // HV_92.13

āvikāni ca sūkṣmāṇi śayanāny āsanāni ca 
kāmavyāhāriṇaś caiva pakṣiṇaḥ priyadarśanāḥ // HV_92.14

candanāgarukāṣṭhāni tathā kālīyakāny api 
vasu yat triṣu lokeṣu dharmeṇādhigataṃ tvayā 
prāpayiṣyāma tat sarvaṃ vṛṣṇyandhakaniveśanam // HV_92.15

devagandharvaratnāni pannagānāṃ ca yad vasu 
tāni santīha sarvāṇi narakasya niveśane // HV_92.16
iti vijñāpitas tais tu dānavaiś ca janārdanaḥ | 
sa tat sarvaṃ hṛṣīkeśaḥ pratigṛhya parīkṣya ca 
sarvam āhārayāmāsa dānavair dvārakāṃ purīm // HV_92.17

tatas tad vāruṇaṃ chatraṃ svayam utkṣipya mādhavaḥ 
hiraṇyavarṣaṃ varṣantam āruroha vihaṃgatam // HV_92.18

garuḍaṃ patatāṃ śreṣṭhaṃ mūrtimantam ivāmbudam 
tato 'bhyayād giriśreṣṭham abhito maṇiparvatam // HV_92.19

tatra puṇyā vavur vātā hy abhavaṃś cāmalāḥ prabhāḥ 
maṇīnāṃ hemavarṇānām abhibhūya divākaram // HV_92.20

tatra vaidūryavarṇāni dadarśa madhusūdanaḥ 
satoraṇapatākāni dvārāṇi śayanāni ca // HV_92.21

vidyudgrathitameghābhaḥ prababhau maṇiparvataḥ 
hemacitravimānaiś ca prāsādair upaśobhitaḥ // HV_92.22

tatra tā varahemābhā dadarśa madhusūdanaḥ 
gandharvāsuramukhyānāṃ priyā duhitaras tathā // HV_92.23

dadarśa pṛthulaśroṇīḥ saṃruddhā girikandare 
narakeṇa samānītā rakṣyamāṇāḥ samantataḥ // HV_92.24

triviṣṭapasame deśe tiṣṭhantam aparājitam 
nivasantyo yathā devyaḥ sukhinyaḥ kāmavarjitāḥ // HV_92.25

parivavrur mahābāhum ekaveṇīdharāḥ striyaḥ 
sarvāḥ kāṣāyavāsinyaḥ sarvāś ca niyatendriyāḥ // HV_92.26

vratopavāsatanvaṅgyaḥ kāṅkṣantyaḥ kṛṣṇadarśanam 
sametya yadusiṃhasya sarvāś cakruḥ striyo 'ñjalīn // HV_92.27

narakaṃ nihataṃ jñātvā muraṃ caiva mahāsuram 
hayagrīvaṃ nisundaṃ ca tāḥ kṛṣṇaṃ paryavārayan // HV_92.28

te cāsāṃ rakṣiṇo vṛddhā dānavā yadunandanam 
kṛtāñjalipuṭāḥ sarve praṇipetur vayodhikāḥ // HV_92.29

tāsāṃ paramanārīṇām ṛṣabhākṣaṃ nirīkṣya tam 
sarvāsām eva saṃkalpaḥ patitvenābhavat tataḥ // HV_92.30

tasya candropamaṃ vaktram udīkṣya niyatendriyāḥ 
saṃprahṛṣṭā mahābāhum idaṃ vacanam abruvan // HV_92.31

satyaṃ bata purā vāyur ihāsmān vākyam abravīt 
sarvabhūtarutajñaś ca devarṣir api nāradaḥ // HV_92.32

viṣṇur nārāyaṇo devaḥ śaṅkhacakragadāsibhṛt 
sa bhaumaṃ narakaṃ hatvā bhartā ca bhavitā hi saḥ // HV_92.33

supriyaṃ bata paśyāmaś ciraśrutam ariṃdamam 
darśanena kṛtārthā hi vayam adya mahātmanaḥ // HV_92.34

tatas tāḥ sāntvayāmāsa pramadā vāsavānujaḥ 
sarvāḥ kamalapatrākṣīr dṛṣṭyā vācā ca mādhavaḥ // HV_92.35

yathārhataḥ sāntvayitvā samābhāṣya ca keśavaḥ 
yānaiḥ kiṃkarasaṃyuktair uvāha madhusūdanaḥ // HV_92.36

kiṃkarāṇāṃ sahasrāṇāṃ rakṣasāṃ vātaraṃhasām 
śibikāṃ vahatāṃ tatra nirghoṣaḥ sumahān abhūt // HV_92.37

tasya parvatamukhyasya śṛṅgaṃ yat paramārcitam 
vimalārkendusaṃkāśaṃ maṇikāñcanatoraṇam // HV_92.38

sapakṣigaṇamātaṅgaṃ savyālamṛgapannagam 
śākhāmṛgagaṇair juṣṭaṃ suprastaraśilātalam // HV_92.39

nyaṅkubhiś ca varāhaiś ca rurubhiś ca niṣevitam 
saprapātamahāsānuṃ vicitraśikharadrumam // HV_92.40

atyadbhutam acintyaṃ ca mṛgavṛndaviloḍitam 
jīvaṃjīvakasaṃghaiś ca barhibhiś ca nināditam // HV_92.41

tad apy atibalo viṣṇur dorbhyām utpāṭya bhāsvaram 
āropayāmāsa tadā garuḍe pakṣiṇāṃ vare // HV_92.42

maṇiparvataśṛṅgaṃ ca sabhāryaṃ ca janārdanam 
uvāha līlayā pakṣī garuḍaḥ patatāṃ varaḥ // HV_92.43

sa pakṣabalavikṣepair mahādriśikharopamaḥ 
dikṣu sarvāsu saṃhrādaṃ janayāmāsa pakṣirāṭ // HV_92.44

ārujan parvatāgrāṇi pādapāṃś ca samākṣipan 
saṃjahāra mahābhrāṇi vijahāra ca kānicit // HV_92.45

viṣayaṃ samatikramya devayoś candrasūryayoḥ 
yayau vātajavaḥ pakṣī janārdanavaśe sthitaḥ // HV_92.46

sa merugirim āsādya devagandharvasevitam 
devasadmāni sarvāṇi dadarśa madhusūdanaḥ // HV_92.47

viśveṣāṃ marutāṃ caiva sādhyānāṃ ca narādhipa 
bhrājamānāny atikrāmad aśvinoś ca paraṃtapaḥ // HV_92.48

prāpya puṇyakṛtāṃ lokān devalokam ariṃdamaḥ 
śakrasadma samāsādya praviveśa janārdanaḥ // HV_92.49

avatīrya sa tārkṣyāt tu dadarśa vibudhādhipam 
prītaś caivābhyanandat taṃ devarājaḥ śatakratuḥ // HV_92.50

pradāya kuṇḍale divye vavande taṃ tadācyutaḥ 
sabhāryo vibudhaśreṣṭhaṃ naraśreṣṭho janārdanaḥ // HV_92.51

so 'rcito devarājena ratnaiś ca pratipūjitaḥ 
satyabhāmā ca paulomyā yathāvad abhinanditā // HV_92.52
āśliṣyete mahārāja te devyau lokaviśrute || idaṃ provāca paulomī satyabhāmāṃ haripriyām | prītāsmi darśanād devi kiṃ bhūyaḥ karavāṇi te | diṣṭyā hato bhavatyā tu narako duṣṭacetanaḥ | ity uktā sā tadā devī kṛtam ity abravīc ca tām | 
vāsavo vāsudevaś ca sahitau jagmatus tataḥ 
adityā bhavanaṃ puṇyaṃ devamātur maharddhimat // HV_92.53

tatrāditim upāsyantīm apsarobhiḥ samantataḥ 
dadṛśāte mahātmānau mahābhāgāṃ taponvitām // HV_92.54

tatas te kuṇḍale dattvā vavande tāṃ śacīpatiḥ 
janārdanaṃ puraskṛtya kama caiva śaśaṃśa tat // HV_92.55
pradāyāditinandanaḥ |vavande tāṃ śacībhartā mātaraṃ svāṃ puraṃdaraḥ | 
aditis tau sutau prītyā pariṣvajyābhinandya ca 
āśirbhir anurūpābhir ubhāv abhyavadat tadā // HV_92.56

paulomī satyabhāmā ca prītyā paramayā yute 
agṛhṇītāṃ varārhāyā devyāś ca caraṇau śubhau // HV_92.57

te cāpy abhyavadat premṇā devamātā yaśasvinī 
yathāvad abravīc caiva janārdanam idaṃ vacaḥ // HV_92.58

adhṛsyaḥ sarvabhūtānām avadhyaś ca bhaviṣyasi 
yathaiva devarājo 'yam ajito lokapūjitaḥ // HV_92.59
tava ceyaṃ varārohā nityaṃ ca priyadarśanā | sarvalokeṣu vikhyātā divyagandhā manoramā | tatpurogamadevānām adhipas tvaṃ bhaviṣyasi | 
satyabhāmottamā strīṇāṃ subhagā sthirayauvanā 
jarāṃ na yāsyati vadhūr yāvat tvaṃ kṛṣṇa mānuṣaḥ // HV_92.60

evam abhyārcitaḥ kṛṣṇo devamātrā mahābalaḥ 
devarājābhyanujñāto ratnaiś ca pratipūjitaḥ // HV_92.61

vainateyaṃ samāruhya sahitaḥ satyabhāmayā 
devākrīḍān parikrāman pūjyamānaḥ surarṣibhiḥ // HV_92.62

sa dadarśa mahābāhur ākrīḍe vāsavasya ha 
divyam abhyarcitaṃ caityaṃ pārijātaṃ mahādrumam // HV_92.63

nityapuṣpadharaṃ divyaṃ puṇyagandham anuttamam 
yam āsādya janaḥ sarvo jātiṃ smarati paurvikīm // HV_92.64

saṃrakṣyamāṇaṃ devais taṃ prasahyāmitavikramaḥ 
utpāṭyāropayāmāsa viṣṇus taṃ vai mahādrumam // HV_92.65

so 'paśyat satyabhāmāṃ ca divyām apsarasaṃ hariḥ 
pṛṣṭhataḥ satyabhāmā ca divyā yoṣābhivīkṣitā | 
tataḥ prāyād dvāravatīṃ vāyujuṣṭena vai pathā // HV_92.66

śrutvā tad devarājas tu karma kṛṣṇasya vai tadā 
anumene mahābāhuḥ kṛtaṃ karmeti cābravīt // HV_92.67

sa pūjyamānas tridaśair maharṣigaṇasaṃstutaḥ 
pratasthe dvārakāṃ kṛṣṇo devalokād ariṃdamaḥ // HV_92.68

so 'bhipatya mahābāhur dīrgham adhvānam alpavat 
āsasāda mahābāhuḥ purīṃ dvāravatīṃ tadā | 
pūjito devarājena dadṛśe yādavīṃ purīm // HV_92.69
hatvā tu narakaṃ bhaumaṃ dattvā kuṇḍalam uttamam | hṛtvā taṃ pārijātaṃ ca praṇamya suramātaram | 
tathā karma mahat kṛtvā bhagavān vāsavānujaḥ 
upāyād dvārakāṃ viṣṇuḥ śrīmān garuḍavāhanaḥ // HV_92.70

dadarśātha purīṃ kṛṣṇo dvārakāṃ garuḍe sthitaḥ 
devasadmapratīkāśāṃ samantāt pratināditām // HV_93.1

maṇiparvatayātrāṃ hi gate devakinandane 
tathā krīḍāgṛhāṇi ca |
udyānavanamukhyāni valabhīcatvarāṇi ca | 
saṃprāpte tu tadā kṛṣṇe |
viśvakarmāṇam āhūya devarājo 'bravīd idam // HV_93.2

priyam icchasi cet kartuṃ mahyaṃ śilpavatāṃ vara 
kṛṣṇapriyārthaṃ bhūyas tvaṃ kariṣyasi manoharām // HV_93.3

udyānavanasaṃbādhāṃ dvārakāṃ svargasaṃnibhām 
kuruṣva vibudhaśreṣṭha yathā mama purī tathā // HV_93.4

yat kiṃ cit triṣu lokeṣu ratnabhūtaṃ prapaśyasi 
tena saṃyujyatāṃ kṣipraṃ purī dvāravatī tvayā // HV_93.5

kṛṣṇo hi surakāryeṣu sarveṣu satatotthitaḥ 
saṃgrāmān ghorarūpāṃś ca vigāhati mahābalaḥ // HV_93.6

tām indravacanād gatvā viśvakarmā purīṃ tataḥ 
alaṃcakre samantād vai yathendrasyāmarāvatī // HV_93.7

tāṃ dadarśa daśārhāṇām īśvaraḥ pakṣivāhanaḥ 
viśvakarmakṛtair divyair abhiprāyair alaṃkṛtām // HV_93.8

tāṃ purīṃ dvārakāṃ dṛṣṭvā vibhunārāyaṇo hariḥ 
hṛṣṭaḥ sarvārthasaṃpannaḥ praveṣṭum upacakrame // HV_93.9

so 'paśyad vṛkṣaṣaṇḍāṃś ca ramyān dṛṣṭimanoharān 
dvārakāṃ prati dāśārhaś citritāṃ viśvakarmaṇā // HV_93.10

padmaṣaṇḍākulābhiś ca haṃsasevitavāribhiḥ 
gaṅgāsindhuprakāśābhiḥ parikhābhir vṛtāṃ purīm // HV_93.11

prākāreṇārkavarṇena śātakaumbhena rājatā 
cayamūrdhni niviṣṭena dyāṃ yathaivābhramālayā // HV_93.12

kānanair nandanaprakhyais tathā caitrarathopamaiḥ 
babhau cāruparikṣiptā dvārakā dyaur ivāmbubhiḥ // HV_93.13

bhāti raivatakaḥ śailo ramyasānuguhājiraḥ 
pūrvasyāṃ diśi lakṣmīvān maṇikāñcanatoraṇaḥ // HV_93.14

dakṣiṇasyāṃ latāveṣṭaḥ pañcavarṇo virājate 
indraketupratīkāśaḥ paścimasyāṃ tathākṣayaḥ // HV_93.15
citrakānanaramyaś ca pañcānananiṣevitaḥ | 
uttarāṃ diśam atyarthaṃ vibhūṣayati veṇumān 
mandarādripratīkāśaḥ pāṇḍuraḥ pārthivarṣabha // HV_93.16

citrakambalavarṇaṃ ca pāñcajanyavanaṃ mahat 
sarvartukavanaṃ caiva bhāti raivatakaṃ prati // HV_93.17

latāveṣṭaṃ samantāt tu meruprabhavanaṃ mahat 
bhāti bhārgavanaṃ caiva puṣpakaṃ ca mahad vanam // HV_93.18

akṣakair bījakaiś caiva mandāraiś copaśobhitam 
śatāvartavanaṃ caiva karavīrakarambhi ca // HV_93.19

bhāti caitrarathaṃ caiva nandanaṃ ca mahad vanam 
ramaṇaṃ bhāvanaṃ caiva veṇumad vai samantataḥ // HV_93.20

vaidūryapatrair jalajais tathā mandākinī nadī 
bhāti puṣkariṇī ramyā pūrvasyāṃ diśi bhārata // HV_93.21

sānavo bhūṣitās tatra keśavasya priyaiṣibhiḥ 
bahubhir devagandharvaiś coditair viśvakarmaṇā // HV_93.22

mahānadī dvāravatīṃ pañcāśadbhir mahāmukhaiḥ 
praviṣṭā puṇyasalilā bhāvayantī samantataḥ // HV_93.23

aprameyāṃ mahotsedhām agādhaparikhāyutām 
prākāravarasaṃpannāṃ sudhāpāṇḍuralepanām // HV_93.24

tīkṣṇayantraśataghnībhir yantrajālaiś ca bhūṣitām 
āyasaiś ca mahācakrair dadṛśe dvārakāṃ purīm // HV_93.25

aṣṭau rathasahasrāṇi nagare kiṃkiṇīkinām 
samucchritapatākāni yathā devapure tathā // HV_93.26

aṣṭayojanavistīrṇām acalāṃ dvādaśāyatām 
dviguṇopaniveśāṃ ca dadṛśe dvārakāṃ purīm // HV_93.27

aṣṭamārgamahākakṣyāṃ mahāṣoḍaśacatvarām 
ekamārgaparikṣiptāṃ sākṣād uśanasā kṛtām 
striyo 'pi yasyāṃ yudhyeran kim u vṛṣṇimahārathāḥ // HV_93.28

vyūhānām uttamā mārgāḥ sapta caiva mahāpathāḥ 
tatra vai vihitāḥ sākṣād vividhā viśvakarmaṇā 
tasmin puravaraśreṣṭhe dāśārhāṇāṃ yaśasvinām // HV_93.29

veśmāni jahṛṣe dṛṣṭvā tato devakinandanaḥ 
kāñcanair maṇisopānair upetāni nṛharṣaṇaiḥ // HV_93.30

bhīmaghoṣamahāghoṣaiḥ prāsādavaracatvaraiḥ 
samucchritapatākāni pāriplavanibhāni ca // HV_93.31

kāñcanāgrāṇi bhāsvanti merukūṭanibhāni ca 
pāṇḍupāṇḍuraśṛṅgaiś ca śātakumbhaparicchadaiḥ 
ramyasānuguhāśṛṅgair vicitrair iva parvataiḥ // HV_93.32
prāsādaśikharāṇi ca |gṛhāṇi ramaṇīyāni |
pañcavarṇasavarṇaiś ca puṣpavṛṣṭisamaprabhaiḥ 
parjanyatulyanirghoṣair nānārūpair ivādribhiḥ // HV_93.33

dāvāgnijvalitaprakhyair nirmitair viśvakarmaṇā 
ālikhadbhir ivākāśam aticandrārkabhāsvaraiḥ // HV_93.34

tair dāśārhair mahābhāgair babhāse bhavanahradaiḥ 
vāsudevendraparjanyair gṛhameghair alaṃkṛtā // HV_93.35

dadṛśe dvārakā cāru meghair dyaur iva saṃvṛtā 
sākṣād bhagavato veśma vihitaṃ viśvakarmaṇā // HV_93.36

dadṛśe vāsudevasya caturyojanam āyatam 
tāvad eva ca vistīrṇam aprameyaṃ mahādhanaiḥ // HV_93.37

prāsādavarasaṃpannair yuktaṃ jagati parvataiḥ 
yaś cakāra mahābhāgas tvaṣṭā vāsavacoditaḥ // HV_93.38

prāsādaṃ caiva hemābhaṃ sarvabhūtamanoharam 
meror iva gireḥ śṛṅgam ucchritaṃ kāñcanaṃ mahat 
rukmiṇyāḥ pravaraṃ vāsaṃ vihitaṃ viśvakarmaṇā // HV_93.39

satyabhāmā punar veśma yadāvasata pāṇḍuram 
vicitramaṇisopānaṃ tad vidur bhogavān iti 
vimalādityavarṇābhiḥ patākābhir alaṃkṛtam // HV_93.40

vyaktasaṃjavanoddeśo yaś caturdiṅmahādhvajaḥ 
sa ca prāsādamukhyo yo jāmbavatyā vibhūṣitaḥ 
prabhayābhyabhavat sarvāṃs tān anyān bhāskaro yathā // HV_93.41

udyadbhāskaravarṇābhas tayor antaramāśritaḥ 
viśvakarmakṛto divyaḥ kailāsaśikharopamaḥ // HV_93.42

jāmbūnada ivādīptaḥ pradīptajvalanopamaḥ 
sāgarapratimas tiṣṭhan merur ity abhiviśrutaḥ // HV_93.43

tasmin gāndhārarājasya duhitā kulaśālinī 
gāndhārī bharataśreṣṭha keśavena niveśitā // HV_93.44

padmakūṭam iti khyātaṃ padmvarṇaṃ mahāprabham 
subhīmāyā mahākūṭaṃ vāsaṃ suparamārcitam // HV_93.45

sūryaprabhas tu prāsādaḥ sarvakāmaguṇair yutaḥ 
lakṣmaṇāyāḥ kuruśreṣṭha nirdiṣṭaḥ śārṅgadhanvanā // HV_93.46

vaidūryamaṇivarṇābhaḥ prāsādo haritaprabhaḥ 
yaṃ viduḥ sarvabhūtāni param ity eva bhārata // HV_93.47

vāsaṃ taṃ mitravindāyā devarṣigaṇapūjitam 
mahiṣyā vāsudevasya bhūṣaṇaṃ teṣu veśmasu // HV_93.48

yas tu prāsādamukhyo 'tra vihito viśvakarmaṇā 
atīva saumyaḥ so 'py āsīd viṣṭhitaḥ parvato yathā // HV_93.49

sudattāyā nivāsaṃ taṃ praśastaṃ sarvadaivataiḥ 
mahiṣyā vāsudevasya ketumān iti viśrutaḥ // HV_93.50

tatra prāsādamukhyo vai yaṃ tvaṣṭā vidadhe svayam 
yojanāyataviṣkambhaḥ sarvaratnamayaḥ śubhaḥ // HV_93.51

sa śrīmān virajo nāma vyarājat tatra suprabhaḥ 
upasthānagṛhaṃ yatra keśavasya mahātmanaḥ // HV_93.52

tasmin suvihitāḥ sarve rukmadaṇḍāḥ patākinaḥ 
sadane vāsudevasya mārgasaṃjavanadhvajāḥ 
ratnajālāni tatraiva tatra tatra niveśitāḥ // HV_93.53

āhṛtya yadusiṃhena vaijayanto 'calo mahān 
haṃsakūṭasya yacchṛṅgam indradyumnasaraḥ prati 
ṣaṣṭitālasamutsedham ardhayojanam āyatam // HV_93.54

sakiṃnaramahānāgaṃ tad apy amitatejasā 
paśyatāṃ sarvabhūtānām ānītaṃ lokaviśrutam // HV_93.55

ādityapathagaṃ yat tu meroḥ śikharam uttamam 
jāmbūnadamayaṃ divyaṃ triṣu lokeṣu viśrutam 
tad apy utpāṭya kṛṣṇārtham ānītaṃ viśvakarmaṇā // HV_93.56

bhrājamānam atīvograṃ sarvauṣadhivibhūṣitam 
tad indravacanāt tvaṣṭā ānayat kāryahetunā 
pārijātas tu tatraiva keśavenāhṛtaḥ svayam // HV_93.57

nīyamāne hi tatrāsīd yuddham adbhutakarmaṇaḥ 
kṛṣṇasya yo 'bhyarakṣaṃs taṃ devāḥ pādapam uttamam 
puṇḍarīkaśatair juṣṭaṃ vimānaiś ca hiraṇmayaiḥ // HV_93.58

vihitā vāsudevārthaṃ brahmasthalamahādrumāḥ 
padmākulajalopetā ratnasaugandhikotpalāḥ 
maṇihemaplavākīrṇāḥ puṣkariṇyaḥ sarāṃsi ca // HV_93.59

tāsāṃ paramakūlāni śobhayanti mahādrumāḥ 
sālās tālāḥ kadambāś ca śataśākhāś ca rohiṇāḥ // HV_93.60

ye ca haimavatā vṛkṣā ye ca meruruhās tathā 
āhṛtya yadusiṃhārthaṃ vihitā viśvakarmaṇā // HV_93.61

raktapītāruṇaprakhyāḥ śvetapuṣpāś ca pādapāḥ 
sarvartuphalasaṃpannās teṣu kānanasaṃdhiṣu // HV_93.62

samākulajalopetāḥ pītaśarkaravālukāḥ 
tasmin puravare nadyaḥ prasannasalilā hradāḥ // HV_93.63

puṣpākulajalopetā nānādrumalatākulāḥ 
aparāś cābhavan nadyo hemaśarkaravālukāḥ // HV_93.64
... nīlotpalavibhūṣitāḥ | nadyaḥ padmacayodbhāsaḥ ... | 
mattabarhiṇasaṃghaiś ca kokilaiś ca sadāmadaiḥ 
bahūvuḥ paramopetās tasyāṃ puryāṃ tu pādapāḥ // HV_93.65

tatraiva gajayūthāni pure gomahiṣās tathā 
nivāsaś ca kṛtas tatra varāhamṛgapakṣiṇām // HV_93.66

puryāṃ tasyāṃ tu ramyāyāṃ prākāro vai hiraṇmayaḥ 
vyaktaṃ kiṣkuśatotsedho vihito viśvakarmaṇā // HV_93.67

tena te ca mahāśailāḥ saritaś ca sarāṃsi ca 
parikṣiptāni bhaumena vanāny upavanāni ca // HV_93.68
prāsādāś caiva saṃvītā lokālokaviśāradāḥ | tasyaiva yadusiṃ hasya bhavanāl lokaviśrutāt || tasmād abhyadhikaṃ sadma vihitaṃ viśvakarmaṇā | rāmasya yadusiṃhasya śobhate 'timanoharam | 
evam ālokayām āsa dvārakāṃ vṛṣabhekṣaṇaḥ 
apaśyat svagṛhaṃ kṛṣṇaḥ prāsādaśataśobhitam // HV_94.1

maṇistambhasahasrāṇām ayutair vidhṛtaṃ sitam 
toraṇair jvalanaprakhyair maṇividrumarājataiḥ 
tatra tatra prabhāsadbhiś citrakāñcanavedikaiḥ // HV_94.2

prāsādas tatra sumahān kṛṣṇopasthāniko 'bhavat 
sphāṭikastambhavidhṛto vistīrṇaḥ sarvakāñcanaḥ // HV_94.3

padmākulajalopetā raktasaugandhikotpalāḥ 
maṇihemanibhāś citrā ratnasopānabhūṣitāḥ // HV_94.4

mattabarhiṇasaṃghaiś ca kokilaiś ca sadāmadaiḥ 
babhūvuḥ paramopetā vāpyaś ca vikacotpalāḥ // HV_94.5

viśvakarmakṛtaḥ śailaḥ prākāras tasya veśmanaḥ 
vyaktakiṣkuśatotsedhaḥ parikhāyūthaveṣṭitaḥ // HV_94.6

tad gṛhaṃ vṛṣṇisiṃhasya nirmitaṃ viśvakarmaṇā 
mahendraveśmapratimaṃ samantād ardhayojanam // HV_94.7

tatas taṃ pāṇḍuraṃ śaurir mūrdhni tiṣṭhan garutmataḥ 
prītaḥ śaṅkham upādhmāsīd dviṣatāṃ lomaharṣaṇam // HV_94.8

tasya śaṅkhasya śabdena sāgaraś cukṣubhe bhṛśam 
rarāsa ca nabhaḥ kṛtsnaṃ tac citram abhacat tadā // HV_94.9

pāñcajanyasya nirghoṣaṃ saṃśrutya kukurāndhakāḥ 
viśokāḥ samapadyanta garuḍasya ca darśanāt // HV_94.10

śaṅkhacakragadāpāṇiṃ garuḍasyopari sthitam 
dṛṣṭvā jahṛṣire bhaumā bhāskaropamatejasam // HV_94.11

tatas tūryapraṇādaś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanaḥ 
siṃhanādaś ca saṃjajñe sarveṣāṃ puravāsinām // HV_94.12

tataḥ sarve daśārhāś ca sarve ca kukurāndhakāḥ 
prīyamāṇāḥ samājagmur ālokya madhusūdanam // HV_94.13

vasudevaṃ puraskṛtya bherīśaṅkharavaiḥ saha 
ugraseno yayau rājā vāsudevaniveśanam // HV_94.14

anandinī paryacarat sveṣu veśmasu devakī 
rohiṇī ca yathoddeśam āhukasya ca yāḥ striyaḥ // HV_94.15

tataḥ kṛṣṇaḥ suparṇena svaṃ niveśanam abhyayāt 
cacāra ca yathoddeśam īśvarānucaro hariḥ // HV_94.16

avatīrya gṛhadvāri kṛṣṇas tu yadunandanaḥ 
yathārhaṃ pūjayām āsa yādavān yādavarṣabhaḥ // HV_94.17

rāmāhukagadākrūra pradyumnādibhir arcitaḥ 
praviveśa gṛhaṃ śaurir ādāya maṇiparvatam // HV_94.18

taṃ ca śakrasya dayitaṃ pārijātaṃ mahādrumam 
praveśayām āsa gṛhaṃ pradyumno rukmiṇīsutaḥ // HV_94.19

te 'nyonyaṃ dadṛśur bhaumā dehabandhān amānuṣān 
pārijātaprabhāvena tato mumudire janāḥ // HV_94.20

taiḥ stūyamāno govindaḥ prahṛṣṭair yādaveśvaraiḥ 
praviveśa gṛhaṃ śrīmān vihitaṃ viśvakarmaṇā // HV_94.21

tato 'ntaḥpuramadhye tac chikharaṃ maṇiparvatam 
nyaveśayad ameyātmā vṛṣṇibhiḥ sahito 'cyutaḥ // HV_94.22

taṃ ca divyaṃ drumaśreṣṭhaṃ pārijātam amitrajit 
arcyam arcitam avyagram iṣṭe deśe nyaveśayat // HV_94.23

anujñāya tato jñātīn keśavaḥ paravīrahā 
tāḥ striyaḥ pūjayām āsa saṃkṣiptā narakeṇa yāḥ // HV_94.24

vastrair ābharaṇair bhogair dāsībhir dhanasaṃcayaiḥ 
hāraiś candrāṃśusaṃkāśair maṇibhiś ca mahāprabhaiḥ // HV_94.25
bhūṣaṇair vividhair api |gandhaiś ca vividhair divyair |
pūrvam abhyarcitāś caiva vasudevena tāḥ striyaḥ 
vedakyā saha rohiṇyā revatyā cāhukena ca // HV_94.26

satyabhāmottamā strīṇāṃ saubhāgyenābhavat tadā 
kuṭumbasyeśvarī tv āsīd rukmiṇī bhīṣmakātmajā // HV_94.27
sarvakāryasamādhyakṣā keśavasyātivallabhā | 
tāsāṃ yathārhaṃ harmyāṇi prāsādaśikharāṇi ca 
ādideśa gṛhān kṛṣṇaḥ paribarhāṃś ca puṣkalān // HV_94.28
satyabhāmā sadā viṣṇoḥ pārśvasthā saṃsadi priyā | 
tataḥ saṃpūjya garuḍaṃ vāsudevo 'numānya ca 
sakhivac copagṛhyainam anujajñe gṛhaṃ prati // HV_95.1

so 'nujñāto hi satkṛtya praṇamya ca janārdanam 
ūrdhvam ācakrame pakṣī yatheṣṭaṃ gaganecaraḥ // HV_95.2

sa pakṣavātasaṃkṣubdhaṃ samudraṃ makarālayam 
kṛtvā vegena mahatā yayau pūrvaṃ mahodadhim // HV_95.3

kṛtyakāla upasthāsya ity uktvā garuḍe gate 
kṛṣṇo dadarśa pitaraṃ vṛddham ānakaduṃdubhim // HV_95.4

ugrasenaṃ ca rājānaṃ baladevaṃ ca mādhavaḥ 
kāśyaṃ sāṃdīpaniṃ caiva brahmagārgyaṃ tathaiva ca // HV_95.5

anyāṃś ca vṛddhān vṛṣṇīnāṃ tāṃś ca bhojāndhakāṃs tathā 
ratnapravekair dāśārho vīryalabdhais tadārcayat // HV_95.6

hatā brahmadviśaḥ sarve yajanty andhakavṛṣṇayaḥ 
raṇāt pratinivṛtto 'yam akṣato madhusūdanaḥ // HV_95.7
prītāś ca munayaḥ sarve rakṣitā yadusattamāḥ | iti prītā yaduvṛṣā vardhayanti janārdanam | 
iti catvararathyāsu dvāravatyāṃ supūjitaḥ 
cākriko ghoṣayām āsa puruṣo mṛṣṭakuṇḍalaḥ // HV_95.8
nirvighnaṃ munayo rājaṃś carantu vividhaṃ tapaḥ | nihato narako duṣṭaḥ sānugaḥ sabalānvitaḥ | 
tataḥ sāṃdīpaniṃ pūrvam upagamya janārdanaḥ 
vavande vṛṣṇinṛpatim āhukaṃ vinayānvitaḥ // HV_95.9

athāśruparipūrṇākṣam ānandagatacetasam 
vavande saha rāmeṇa pitaraṃ vāsavānujaḥ // HV_95.10

tataḥ śeṣān abhikramya satkṛtya ca yathārhataḥ 
sarveṣāṃ nāma jagrāha dāśārhāṇām adhokṣajaḥ // HV_95.11

tataḥ sarvāṇi divyāni sarvaratnamayāni ca 
āsanāgryāṇi viviśur upendrapramukhās tadā // HV_95.12

tatas tad dhanam akṣayyaṃ kiṃkarair yat samāhṛtam 
sabhāṃ samānayām āsuḥ puruṣāḥ kṛṣṇaśāsanāt // HV_95.13

tataḥ sa mānayām āsa dāśārhān yadusattamān 
sarvān duṃdubhiśabdena pūjayiṣyañ janārdanaḥ // HV_95.14

tām āsanavatīṃ ramyāṃ maṇividrumatoraṇām 
sudāśārhīṃ sudāśārhā viviśuḥ kṛṣṇaśāsanāt // HV_95.15

tataḥ puruṣasiṃhaiḥ sā yadubhiḥ sarvato vṛtā 
sarvārthaguṇasaṃpannā sā sabhā bharatarṣabha | 
śuśubhe 'bhyadhikaṃ śubhrā siṃhair giriguhā yathā // HV_95.16

rāmeṇa saha govindaḥ kāñcanaṃ mahad āsanam 
ugrasenaṃ puraskṛtya bheje vṛṣṇipuraskṛtaḥ // HV_95.17

tatropaviṣṭāṃs tān vīrān yathāprīti yathāvayaḥ 
samābhāṣya yaduśreṣṭhān uvāca madhusūdanaḥ // HV_95.18

bhavatāṃ puṇyakīrtīnāṃ tapobalasamādhibhiḥ 
apadhyānāc ca pāpātmā bhaumaḥ sa narako hataḥ // HV_96.1

mokṣitaṃ bandhanād guptaṃ kanyāpuravaraṃ mahat 
maṇiparvatam utpāṭya śikharaṃ caitad āhṛtam // HV_96.2

ayaṃ dhanaughaḥ sumahān kiṃkarair āhṛto mayā 
īśā bhavantas tasyeti tān uktvā virarāma ha // HV_96.3

tac chrutvā vāsudevasya bhojavṛṣṇyandhakā vacaḥ 
jahṛṣur hṛṣṭalomānaḥ pūjayanto janārdanam // HV_96.4

ūcuś cainaṃ nṛvīrās te kṛtāñjalipuṭās tataḥ 
naitac citraṃ mahābāho tvayi devakinandana // HV_96.5

yat kṛtvā duṣkaraṃ karma devair api suduṣkaram 
lālayeḥ svajanaṃ bhogai ratnaiś ca svayam arjitaiḥ // HV_96.6

tataḥ sarvadaśārhāṇām āhukasya ca yāḥ striyaḥ 
prīyamāṇāḥ sabhāṃ jagmur vāsudevadidṛkṣayā // HV_96.7

devakīsaptamā devyo rohiṇī ca śubhānanā 
dadṛśuḥ kṛṣṇam āsīnaṃ rāmaṃ caiva mahābhujam // HV_96.8

tau tu pūrvam atikramya rohiṇīm abhivādya ca 
abhyavādayatāṃ devau devakīṃ rāmakeśavau // HV_96.9

sā tābhyām ṛṣabhākṣābhyāṃ putrābhyāṃ śuśubhe 'dhikam 
aditir devamāteva mitreṇa varuṇena ca // HV_96.10

tataḥ prāptau narāgryau tu tasyā duhitaraṃ tadā 
ekānaṃśeti yām āhur narā vai kāmarūpiṇīm // HV_96.11

tathā kṣaṇamuhūrtābhyāṃ yayā jajñe saheśvaraḥ 
yatkṛte sagaṇaṃ kaṃsaṃ jaghāna puruṣottamaḥ // HV_96.12

sā kanyā vavṛdhe tatra vṛṣṇisadmani pūjitā 
putravat pālyamānā vai vāsudevājñayā tadā // HV_96.13

tām ekām āhur utpannām ekānaṃśeti mānavāḥ 
ekānaṃśeti yām āhur utpannāṃ mānavā bhuvi | 
yogakanyāṃ durādharṣāṃ rakṣārthaṃ keśavasya ca // HV_96.14

tāṃ vai sarve sumanasaḥ pūjayanti sma yādavāḥ 
devavad divyavapuṣā krṣṇaḥ saṃrakṣito yayā // HV_96.15

tāṃ ca tatropasaṃgamya priyām iva sakhīṃ sakhā 
dakṣiṇena karāgreṇa parijagrāha mādhavaḥ // HV_96.16

tathaiva sāmo 'tibalas tāṃ pariṣvajya bhāvinīm 
mūrdhny upāghrāya savyena parijagrāha pāṇinā // HV_96.17

dadṛśus tāṃ priyāṃ madhye bhaginīṃ rāmakṛṣṇayoḥ 
rukmapadmakaravyagrāṃ śriyaṃ padmālayām iva // HV_96.18

athākṣatamahāvṛṣṭyā puṣpaiś ca vividhaiḥ śubhaiḥ 
avakīrya ca lājais tāṃ striyo jagmur yathāgatam // HV_96.19

tatas te yādavāḥ sarve pūjayanto janārdanam 
upopaviviśuḥ prītāḥ praśaṃsanto 'dbhutaṃ kṛtam // HV_96.20

pūjyamāno mahābāhuḥ paurāṇāṃ rativardhanaḥ 
vijahāra mahākīrtir devair iva sa taiḥ saha // HV_96.21

samāsīneṣu sarveṣu yādaveṣu janārdanam 
niyogāt tridaśendrasya nārado 'bhyāgamat sabhām // HV_96.22

so 'tha saṃpūjitaḥ pūjyaḥ śūrais tair yadupuṃgavaiḥ 
kare saṃspṛśya govindaṃ viveśa mahad āsanam // HV_96.23
tataḥ prāha mahābāhur āhuko nṛpatir munim | mune vācaya kiṃ cid vai purāṇaṃ paramottamam || tatheti hariṇā bhūpa harivaṃśasya pustakam | nikṣiptam āsane puṇye nārado 'vācayat tadā || śrotavyo 'py uddhavaś cāśu bhūtvā maunam upāśritaḥ | sukhopaviṣṭas tūṣṇīṃ tāṃ nārado 'vācayat kathāṃ | 
sukhopaviṣṭas tān vṛṣṇīn upaviṣṭān uvāca ha 
āgataṃ śakravacanāj jānīdhvaṃ māṃ nararṣabhāḥ // HV_96.24

śṛṇudhvaṃ rājaśārdūlāḥ kṛṣṇasyāsya parākramam 
yāni karmāṇi kṛtavān bālyāt prabhṛti keśavaḥ // HV_96.25

ugrasenasutaḥ kaṃsaḥ sarvān nirmathya bāndhavān 
rājyaṃ jagrāha durbuddhir badhvā pitaram āhukam // HV_96.26

samāśritya jarāsaṃdhaṃ śvaśuraṃ kulapāṃsanaḥ 
bhojavṛṣṇyandhakān sarvān avamanyata durmatiḥ // HV_96.27

jñātikāryaṃ cikīrṣaṃs tu vasudevaḥ pratāpavān 
ugrasenasya rakṣārthaṃ svaputraṃ paryarakṣata // HV_96.28
nandagopasya bhavane govrajeṣu ca vardhitaḥ | 
sa gopaiḥ saha dharmātmā mathuropavane vasan 
atyadbhutāni karmāṇi kṛtavān madhusūdanaḥ // HV_96.29

pratyakṣaṃ śūrasenānāṃ śrūyate mahad adbhutam 
yathānena śayānena śakaṭāntaracāriṇā // HV_96.30

rākṣasī nihatā raudrā śakunīveṣadhāriṇī 
pūtanā nāma ghorā sā mahākāyā mahābalā 
viṣadigdhaṃ stanaṃ kṣudrā prayacchantī mahātmane // HV_96.31

dadṛśus tāṃ vinihatāṃ rākṣasīṃ te vanecarāḥ 
baleḥ sutāṃ mahāghorāṃ bhīṣaṇāṃ vikṛtānanām | 
punarjāto 'yam ity āhur uktas tasmād adhokṣajaḥ // HV_96.32

atyadbhutam idaṃ cāsīd yac chiśuḥ puruṣottamaḥ 
pādāṅguṣṭhena śakaṭaṃ krīḍamāno vyaloḍayat // HV_96.33
bhakṣayan dadhi govindaḥ payaḥpānaṃ ca sāgrajaḥ | 
dāmnā colūkhale baddho viprakurvan kumārakān 
ulūkhale parāmṛdgād (sic) vṛkṣau satyopacāyinau | 
dāmodara iti khyāto vasudevasutas tataḥ // HV_96.34
babhañjārjunavṛkṣau dvau khyāto dāmodaras tataḥ | 
kāliyaś ca mahānāgo durādharṣo mahābalaḥ 
krīḍatā vāsudevena nirjito yamunāhrade // HV_96.35

akrūrasya ca pratyakṣaṃ yan nāgabhavane prabhuḥ 
pūjyamānas tadā nāgair divyaṃ vapur adhārayat // HV_96.36

śītavātārditā gāś ca dṛṣṭvā kṛṣṇena dhīmatā 
dhṛto govardhanaḥ śailaḥ saptarātraṃ mahātmanā 
śiśunā vāsudevena gavāṃ trāṇārtham icchatā // HV_96.37

tathā suduṣṭo 'tibalo mahākāyo narāntakṛt 
gopatir vāsudevena nihato 'riṣṭakaḥ kṣitau // HV_96.38

dhenukaḥ sa mahākāyo dānavaḥ sumahābalaḥ 
nihato vāsudevena gavāṃ trāṇāya durmatiḥ // HV_96.39

sunāmānam amitraghnaṃ sarvasainyapuraskṛtam 
vṛkair vidrāvayām āsa grahītuṃ samupāgatam // HV_96.40

rauhiṇeyena saṃgamya vane vicaratā punaḥ 
gopaveṣadhareṇaiva kaṃsasya bhayam āhṛtam // HV_96.41

tathā vanagataḥ śaurir daṃṣṭrāyudhabalaṃ hayam 
pragrahaṃ bhojarājasya jaghāna puruṣottamaḥ // HV_96.42

pralambaś ca mahākāyo rauhiṇeyena dhīmatā 
dānavo muṣṭinaikena kaṃsāmātyo nipātitaḥ // HV_96.43

etau hi vasudevasya putrau surasutopamau 
vavṛdhāte mahātmānau brahmagārgyeṇa saṃskṛtau // HV_96.44

janmaprabhṛti cāpy etau gārgyeṇa paramarṣiṇā 
yāthātathyena vijñāya saṃskāraṃ pratipāditau // HV_96.45

yadā tv imau naraśreṣṭhau sthitau yauvanagau mukhe 
siṃhaśāvāv ivodīrṇau mattau haimavatau yathā // HV_96.46

tato manāṃsi gopīnāṃ haramāṇau mahābalau 
āstāṃ goṣṭhacarau vīrau devaputrasamadyutī // HV_96.47

naitau jave vā yuddhe vā krīḍāsu vividhāsu vā 
nandagopasya gopālāḥ śekuḥ pratisamīkṣitum // HV_96.48

vyūḍhoraskau mahābāhū sālaskandhāv ivodgatau 
śrutvemau vyathitaḥ kaṃso mantribhiḥ sahito 'bhavat // HV_96.49

nāśakac ca yadā kaṃso grahītuṃ balakeśavau 
nijagrāha tataḥ krodhād vasudevaṃ sabāndhavam // HV_96.50

sahograsenena tadā coravad gāḍhabandhanam 
kālaṃ mahāntam avasat kṛcchram ānakaduṃdubhiḥ // HV_96.51

kaṃsas tu pitaraṃ badhvā śūrasenā? śaśāsa ha 
jarāsaṃdhaṃ samāśritya tathaivāhvṛtibhīṣmakau // HV_96.52

kasyacit tv atha kālasya mathurāyāṃ mahotsavam 
pinākinaṃ samuddiśya kaṃsaś cakre narādhipaḥ // HV_96.53

tatra mallāḥ samāpetur nānādeśyā viśāṃ pate 
nartakā gāyakāś caiva kuśalā nṛttasāmasu // HV_96.54

tataḥ kaṃso mahātejā raṅgavāṭaṃ mahādhanam 
kuśalaiḥ kārayām āsa śilpibhiḥ sādhuniṣṭhitaiḥ // HV_96.55

tatra mañcasahasrāṇi paurajānapadair janaiḥ 
samākīrṇāny adṛśyanta jyotirbhir gaganaṃ yathā // HV_96.56

bhojarājaḥ śriyā juṣṭaṃ rājamañcaṃ maharddhimat 
aruroha tataḥ kaṃso vimānaṃ sukṛtī yathā // HV_96.57

raṅgadvāre gajaṃ mattaṃ prabhūtāyudhakalpitam 
śūrair adhiṣṭhitaṃ kaṃsaḥ sthāpayām āsa vīryavān // HV_96.58

yadā hi sa mahābhojo rāmakṛṣṇau samāgatau 
śuśrāva puruṣavyāghrau sūryācandramasāv iva // HV_96.59

tadāprabhṛti yatto 'bhūd rakṣāṃ prati narādhipaḥ 
na ca śete sukhaṃ rātrau rāmakṛṣṇau vicintayan // HV_96.60

śrutvā tu rāmakṛṣṇau ca taṃ samājam anuttamam 
ubhau viviśatur vīrau śārdūlau govrajaṃ yathā // HV_96.61

tataḥ praveśe saṃruddhau rakṣibhiḥ puruṣarṣabhau 
hatvā kuvalayāpīḍaṃ sasādinam ariṃdamau 
avamṛdya durādharṣau raṅgaṃ viviśatus tadā // HV_96.62

cāṇūrāndhrau viniṣpiṣya keśavena balena ca 
augraseniḥ sa duṣṭātmā sānujo vinipātitaḥ // HV_96.63

yat kṛtaṃ yadusiṃhena devair api suduḥsaham 
karma tat keśavād anyaḥ kartum arhati kaḥ pumān // HV_96.64

yad dhi nādhigataṃ pūrvaiḥ prahrādabaliśambaraiḥ 
tad idaṃ śauriṇā cittaṃ prāpitaṃ bhavatām iha // HV_96.65

etena muram ākramya daityaṃ pañcajanaṃ tathā 
śailasaṃghān atikramya nisundaḥ sagaṇo hataḥ // HV_96.66

narakaś ca hato bhaumaḥ kuṇḍale cāhṛte śubhe 
prāptaṃ ca divi deveṣu keśavena mahad yaśaḥ // HV_96.67

vītaśokabhayābādhāḥ kṛṣṇabāhubalāśrayāḥ 
yajantu bahubhir yajñair yādavā vītamatsarāḥ // HV_96.68

devānāṃ sumahat kāryaṃ kṛtaṃ kṛṣṇena dhīmatā 
kṣipram āvedaye cedaṃ bhavatāṃ bhadram astu vaḥ // HV_96.69

yad iṣṭaṃ vo yaduśreṣṭhāḥ kartāsmi tad atandritaḥ 
bhavatām asmi yūyaṃ ca mama yuṣmāsv ahaṃ sthitaḥ // HV_96.70

iti saṃbodhayan kṛṣṇam abravīt pākaśāsanaḥ 
mām apraiṣīt suraśreṣṭhaḥ prītās tuṣṭās tathā vayam // HV_96.71

yatra hrīḥ śrīḥ sthitā tatra yatra śrīs tatra saṃnatiḥ 
saṃnatir hrīs tathā śrīś ca nityaṃ kṛṣṇe mahātmani // HV_96.72
hatā brahmadviṣaḥ sarve yajadhvaṃ brāhmaṇāḥ sadā | namaskurudhvaṃ haraye sadā namata mādhavam || yajadhvaṃ satataṃ yajñair enaṃ lokanamaskṛtam | āraṇyakāḥ sadā santu bhavatāṃ jñānahetavaḥ | 
sāditā mauravāḥ pāśā nisundanarakau hatau 
kṛtaḥ kṣemaḥ punaḥ panthāḥ puraṃ prāgjyotiṣaṃ prati // HV_97.1
bhūyaś ca khalu vakṣyāmi śṛṇudhvaṃ yādavottamāḥ | yat kṛtaṃ śauriṇā samyag lokānāṃ hitakāmyayā | 
śauriṇā pṛthivīpālās trāsitāḥ spardhino yudhi 
dhanuṣaś ca ninādena pāñcajanyasvanena ca // HV_97.2

meghaprakhyair anīkaiś ca dākṣiṇātyābhirakṣitām 
rukmiṇaṃ yudhi nirjitya mahābalaparākramam | 
rukmiṇīm ājahārāśu keśavo vṛṣṇipuṃgavaḥ // HV_97.3

tataḥ parjanyaghoṣeṇa rathenādityavarcasā 
uvāha mahiṣīṃ bhojāṃ śaṅkhacakragadāsibhṛt // HV_97.4

jārūthyām āhvṛtiḥ krāthaḥ śiśupālaś ca nirjitaḥ 
vaktraś ca saha sainyena śatadhanvā ca durjayaḥ // HV_97.5

indradyumno hataḥ kopād yavanaś ca kaśerumān 
hataḥ saubhapatiḥ sālvaḥ śaubhaś ca dṛḍhadhanvanā // HV_97.6

parvatānāṃ sahasraṃ ca cakreṇa puruṣottamaḥ 
vikīrya puṇḍarīkākṣo dyumatsenam apothayat // HV_97.7

mahendraśikhare caiva nimeṣontaracāriṇau 
jaghāna yo naravyāghro rāvaṇasyābhitaś carau // HV_97.8

irāvatyāṃ mahābhojāv agnisūryasamau yudhi 
gopatis tālaketuś ca nihatau śārṅgadhanvanā // HV_97.9

akṣaprapatane caiva nimir haṃsaś ca dānavau 
ubhau tāv api kṛṣṇena sarāṣṭrau vinipātitau // HV_97.10

dagdhā vārāṇasī caiva keśavena mahātmanā 
sānubandhaḥ sarāṣṭraś ca kāśīnām adhipo hataḥ // HV_97.11

vijitya ca yamaḥ saṃkhye śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ 
athaindrasenir ānītaḥ kṛṣṇenādbhutakarmaṇā // HV_97.12

sahitaḥ sarvayādobhiḥ sāgareṣu mahābalaḥ 
prāpya lohitakūṭāni kṛṣṇena varuṇo jitaḥ // HV_97.13

mahendrabhavane jāto devair gupto mahātmabhiḥ 
acintayitvā devendraṃ pārijātadrumo hṛtaḥ // HV_97.14

pāṇḍyaṃ pauṇḍraṃ ca matsyaṃ ca kaliṅgaṃ ca janārdanaḥ 
jaghāna sahitān sarvān vaṅgarājaṃ tathaiva ca // HV_97.15

eṣa caikaśataṃ hatvā raṇe rājñāṃ mahātmanām 
gāndhārīm āvahad dhīmān mahiṣīṃ priyadarśanām // HV_97.16

tathā gāṇḍīvadhanvānaṃ krīḍantaṃ madhusūdanaḥ 
jigāya bharata śreṣṭhaṃ kuntyāḥ pramukhato vibhuḥ // HV_97.17

droṇaṃ drauṇiṃ kṛpaṃ karṇaṃ bhīmasenaṃ suyodhanam 
cakrānuyāte sahitāñ jigāya puruṣottamaḥ // HV_97.18

babhroś ca priyam anvicchañ śaṅkhacakragadāsibhṛt 
sauvīrarājasya sutāṃ prasahya hṛtavān prabhuḥ // HV_97.19

paryastāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ sāśvāṃ sarathakuñjarām 
veṇudārikṛte yatnāj jigāya puruṣottamaḥ // HV_97.20

avāpya tapaso vīryaṃ balam ojaś ca mādhavaḥ 
pūrvadehe jahārāyaṃ bales tribhuvanaṃ hariḥ // HV_97.21

vajrāśanigadāśṛṅgais trāsayadbhiś ca dānavaiḥ 
yasya nādhigato mṛtyuḥ puraṃ prāgjyotiṣaṃ prati // HV_97.22

abhibhūtaś ca kṛṣṇena sagaṇaḥ sa mahābalaḥ 
baleḥ putro mahāvīryo bāṇo draviṇavattaraḥ // HV_97.23
jarāsaṃdhaṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam | asakṛj jitavān kṛṣṇo līlayā puruṣottamaḥ | 
pīṭhaṃ tathā mahābāhuḥ kaṃsāmātyaṃ janārdanaḥ 
paiṭhikaṃ cāsilomānaṃ nijaghāna mahābalaḥ // HV_97.24

jambham airāvataṃ cāpi virūpaṃ ca mahāyaśāḥ 
jaghāna puruṣavyāghraḥ śambaraṃ cārimardanaḥ // HV_97.25

tathā nāgapatiṃ toye kāliyaṃ ca mahaujasam 
nirjitya puṇḍarīkākṣaḥ preṣayām āsa sāgaram // HV_97.26

saṃjīvayām āsa mṛtaṃ putraṃ sāṃdīpanes tathā 
nirjitya puruṣavyāghro yamaṃ vaivasvataṃ hariḥ // HV_97.27

evam eṣa mahābāhuḥ śāstā sarvadurātmanām // HV_97.28
devāṃś ca brāhmaṇāṃś caiva ye dviṣanti sadā nṛpa | daityānāṃ dānavānāṃ ca rākṣasānāṃ janārdanaḥ | 
nihatya narakaṃ bhaumam āhṛtya maṇikuṇḍale 
devamātur dadau cāpi prītyarthaṃ vajrapāṇinaḥ // HV_97.29
prāptaṃ ca divi deveṣu keśavena mahad yaśaḥ | 
evaṃ sa devadaityānāṃ surāṇāṃ ca mahāyaśāḥ 
bhayābhayakaraḥ kṛṣṇaḥ sarvalokeśvaro vibhuḥ // HV_97.30

saṃsthāpya dharmān martyeṣu yajñair iṣṭvāptadakṣiṇaiḥ 
kṛtvā devārtham amitaṃ svasthānaṃ pratipatsyate // HV_97.31

kṛṣṇo bhogavatīṃ ramyām ṛṣikāntāṃ mahāyaśāḥ 
dvārakām ātmasātkṛtvā samudraṃ gamayiṣyati // HV_97.32

bahuratnasamākīrṇā caityayūpaśatāṅkitā 
dvārakā varuṇāvāsaṃ pravekṣyati sakānanā // HV_97.33

tāṃ sūryasadanaprakhyāṃ matajñaḥ śārṅgadhanvanaḥ 
visṛṣṭāṃ vāsudevena sāgaraḥ plāvayiṣyati // HV_97.34

surāsuramanuṣyeṣu nāsin na bhavitā kvacit 
ya imām āvaset kaścid anyatra madhusūdanāt // HV_97.35

evam eṣa daśārhāṇāṃ vidhāya vidhinā vidhim 
viṣṇur nārāyaṇaḥ somaḥ sūryaś ca bhavitā svayam // HV_97.36

aprameyo 'niyojyaś ca yatrakāmagamo vaśī 
modaty eṣa sadā bhūtair bālaḥ krīḍanakair iva // HV_97.37

na pramātuṃ mahābāhuḥ śakyo 'yaṃ madhusūdanaḥ 
pramāṇaṃ hy atra vicchinnaṃ pramāṇaṃ sarvavastuṣu | 
yato 'yaṃ devadeveśo na pramāṇe pramā bhavet | 
paraṃ hy aparam etasmād viśvarūpān na vidyate // HV_97.38

stavyo 'yam evaṃ śataśas tathā śatasahasraśaḥ 
anto hi karmaṇām asya dṛṣṭapūrvo na kenacit // HV_97.39

evam etāni karmāṇi śiśur madhyavayās tathā 
kṛtavān puṇḍarīkākṣaḥ saṃkarṣaṇasahāyavān // HV_97.40

ity uvāca purā vyāsas tapodīrgheṇa cakṣuṣā 
mahāyogī mahābuddhiḥ sarvapratyakṣadarśivān // HV_97.41

iti saṃstūya govindaṃ mahendravacanād ṛṣiḥ 
yadubhiḥ pūjitaḥ sarvair nāradas tridivaṃ gataḥ // HV_97.42

tatas tad vasu govindo dideśāndhakavṛṣṇiṣu 
yathārhaṃ puṇḍarīkākṣo vidhivan madhusūdanaḥ // HV_97.43
namaskṛtya jagannathaṃ śirasā suprasāriṇā | 
yādavāś ca dhanaṃ prāpya vidhivad bhūridakṣiṇaiḥ 
yajñair iṣṭvā mahātmāno dvārakām āvasan purīm // HV_97.44

bahūnāṃ strīsahasrāṇām aṣṭau bhāryāḥ prakīrtitāḥ 
tāsām apatyān yaṣṭānāṃ bhagavān prabravītu me // HV_98.1

aṣṭau mahiṣyaḥ putriṇya iti prādhānyataḥ smṛtāḥ 
sarvā vīraprajāyinyas tāsv apatyāni me śṛṇu // HV_98.2

rukmiṇī satyabhāmā ca devī nagnajitī tathā 
sudattā ca tathā śaibyā lakṣmaṇā cāruhāsinī // HV_98.3

mitravindā ca kālindī jāmbavaty atha pauravī 
subhīmā ca tathā mādrī raukmiṇeyān imāñ śṛṇu // HV_98.4

pradyumnaḥ prathamo yajñe śambarāntakaraḥ sutaḥ 
dvitīyaś cārudeṣṇaś ca vṛṣṇisiṃho mahārathaḥ // HV_98.5

cārubhadro bhadracāruḥ sudaṃṣṭro druma eva ca 
suṣeṇaś cāruguptaś ca cāruvindaś ca cārumān 
cārubāhuḥ kaniṣṭhaś ca kanyā cārumatī tathā // HV_98.6

jajñire satyabhāmāyāṃ bhānur bhimarathaḥ kṣupaḥ 
rohito dīptimāṃś caiva tāmrajākṣo jalāntakaḥ 
catasro jajñire teṣāṃ svasāro garuḍadhvajāt // HV_98.7
bhānur bhīmarikā caiva tāmrapakṣā jalaṃdhamā | 
jāmbavatyāḥ suto jajñe sāmbaḥ samitiśobhanaḥ 
mitrabāhur mitradhāmā mitrasenas tathaiva ca | 
mitravān mitravindaś ca mitravaty api cāṅganā // HV_98.8

mitravāhaḥ sunīthaś ca nagnajityāḥ prajāḥ śṛṇu 
bhadrakāro bhadravindaḥ kanyā bhadravatī tathā // HV_98.9

sudattāyās tu śaibyāyāḥ saṃgrāmajid ajāyata 
satyajit senajic caiva tathā śūraḥ sapatnajit // HV_98.10

subhīmāyāḥ suto mādryā vṛkāśvo vṛkanirvṛtiḥ 
kumāro vṛkadīptiś ca lakṣmaṇāyāḥ prajāḥ śṛṇu // HV_98.11

gātravān gātraguptaś ca gātravindaś ca vīryavān 
jajñire gātravanty ete bhaginyānujayā saha // HV_98.12

aśrutaś ca suto jajñe kālindyāḥ śrutasattamaḥ 
aśrutaṃ śrutasenāyai pradadau madhusūdanaḥ // HV_98.13

taṃ pradāya hṛṣīkeśas tāṃ bhāryāṃ mudito 'bravīt 
eṣa vām ubhayor astu dāyādaḥ śāśvatīḥ samāḥ // HV_98.14

bṛhatyāṃ tu gadasyāhuḥ śaibyāyām aṅgadaṃ sutam 
utpannaṃ kumudaṃ caiva śvetaṃ śvetāṃ tathāṅganām // HV_98.15

agāvahaḥ sumitraś ca śuciś citrarathas tathā 
citrasenaḥ sute cāsya citrā citravatī tathā // HV_98.16

vanustambasya jajñāte stambaḥ stambavanaś ca ha 
nivāsano vanastambaḥ kanyā stambavatī tathā | 
upāsaṅgasya tu sutau vajraḥ sukṣipra eva ca // HV_98.17

kauśikyāṃ sutasomāyāṃ yaudhiṣṭhiryāṃ yudhiṣṭhirau 
kāpālī garuḍaś caiva jajñāte citrayodhinau // HV_98.18
evamādīni putrāṇāṃ sahastrāṇi nibodhata | ayutaṃ tu samākhyātaṃ vāsudevasya te sutāḥ || ayutāni tathā cāṣṭau śūrā raṇaviśāradāḥ | janārdanasya prasavaḥ kīrtito 'yaṃ yathā tathā | 
pradyumnasya suto yas tu vaidarbhyāṃ rājasattamaḥ 
aniruddho raṇe yoddhā jajñe sa mṛgaketanaḥ // HV_98.19

revatyāṃ baladevasya jajñāte niśaṭholmukau 
bhrātarau devasaṃkāśāv ubhau puruṣasattamau // HV_98.20

sutanuś ca narācī ca śaurer āstāṃ parigrahaḥ 
pauṇḍraś ca kapilaś caiva vāsudevasya tau sutau // HV_98.21

narācyāṃ kapilo jajñe pauṇḍraś ca sutanoḥ sutaḥ 
tayor nṛpo 'bhavat pauṇḍraḥ kapilaś ca vanaṃ yayau // HV_98.22
samādhisthaḥ sa bhūteṣu dayāṃ kurvan mahāmatiḥ | sa nṛpaḥ samacittātmā viṣṇusāyujyam āptavān | 
turyāṃ samabhavad vīro vasudevān mahābalaḥ 
jarā nāma niṣādānāṃ prabhuḥ sarvadhanuṣmatām // HV_98.23

kāśyā supārśvaṃ tanayaṃ lebhe sāmbāt tarasvinam 
aniruddhasya vaidarbhyā bhāryā rukmavatī śubhā | 
tasyāṃ vajro 'niruddhasya vajrasya tanayaṃ śṛṇu | 
sānor vajro 'niruddhasya vajras tv ādāv ajāyata // HV_98.24

vajrāj jajñe prativahaḥ sucārus tasya cātmajaḥ 
anamitrāc chinir jajñe kaniṣṭhād vṛṣṇinandanāt // HV_98.25

śines tu satyavāg jajñe satyakaś ca mahārathaḥ 
satyakasyātmajaḥ śūro yuyudhānas tv ajāyata // HV_98.26

asaṅgo yuyudhānasya bhūmis tasyābhavat sutaḥ 
bhūmer yugaṃdharaḥ putra iti vaṃśaḥ samāpyate // HV_98.27

ya eṣa bhavatā pūrvaṃ śambaraghnety udāhṛtaḥ 
pradyumnaḥ sa kathaṃ jaghne śambaraṃ tad bravīhi me // HV_99.1

rukmiṇyāṃ vāsudevasya lakṣmīkāmo dhṛtavrataḥ 
śambarāntakaro jajñe pradyumnaḥ kāmadarśanaḥ // HV_99.2
sanatkumāra iti yaḥ purāṇe parigīyate | 
taṃ saptarātre saṃpūrṇe niśīthe sūtikāgṛhāt 
jahāra kṛṣṇasya sutaṃ śiśuṃ vai kālaśambaraḥ // HV_99.3

viditaṃ tac ca kṛṣṇasya devamāyānuvartinaḥ 
tato na nigṛhītaḥ sa dānavo yuddhadurmadaḥ // HV_99.4

sa mṛtyunā parītāyur māyayābhijahāra tam 
dorbhyām utkṣipya nagaraṃ svaṃ jagāma mahāsuraḥ // HV_99.5

anapatyā tu tasyāsīd bhāryā rūpaguṇānvitā 
nāmnā māyāvatī nāma māyeva śubhadarśana // HV_99.6

dadau taṃ vāsudevasya putraṃ putram ivātmajam 
tasyā mahiṣyā nāthinyā dānavaḥ kālacoditaḥ // HV_99.7
māyāvatī tu taṃ dṛṣṭvā saṃprahṛṣṭatanūruhā | harṣeṇa mahatā yuktā punaḥ punar udaikṣata || atha tasyā nirīkṣantyāḥ smṛtiḥ prādurbabhūva ha | ayaṃ sa mama kānto 'bhūt smṛtvaivaṃ cānvacintayat || ayaṃ sa nātho bhartā me yasyārthaṃ hi divāniśam | cintāśokahrade magnā na vindāmi ratiṃ kvacit || ayaṃ bhagavatā pūrvaṃ devadevena śūlinā | kheditena kṛto 'naṅgo dṛṣṭo jātyantare mayā || katham asya stanaṃ dāsye mātṛbhāvena jānatī | bhartur bhāryā tv ahaṃ bhūtvā vakṣye vā putra ity uta || evaṃ saṃcintya manasā dhātryās taṃ sā samarpayat | rasāyanaprayogaiś ca śīghram evānvavardhayat || dhātryāḥ sakāśāt sa ca tāṃ śṛṇvan rukmiṇinandanaḥ | māyāvatīm avijñānān mene svām eva mātaram | 
sā taṃ saṃvardhayām āsa kārṣṇiṃ kamalalocanam 
māyāś cāsmai dadau sarvā dānavīḥ kāmamohitā // HV_99.8

sa yadā yauvanasthas tu pradyumnaḥ kāmadarśanaḥ 
cikīrṣitajño nārīṇāṃ sarvāstravidhipāragaḥ // HV_99.9

taṃ sā māyāvatī kāntaṃ kāmayām āsa kāminī 
iṅgitaiś cāpi vīkṣantī prālobhayata sasmitā // HV_99.10

prasajjantīṃ tu tāṃ devīṃ babhāṣe cāruhāsinīm 
mātṛbhāvaṃ parityajya kim evaṃ vartase 'nyathā // HV_99.11

aho duṣṭasvabhāvāsi strītvena calamānasā 
yā putrabhāvam utsṛjya mayi kāmāt pravartase // HV_99.12

nanu te 'haṃ sutaḥ saumye ko 'yaṃ śīlavyatikramaḥ 
tat tvam icchāmy ahaṃ devi kathitaṃ kas tv ayaṃ vidhiḥ // HV_99.13

vidyutsaṃpātacapalaḥ svabhāvaḥ khalu yoṣitām 
yā nareṣu prasajjante nagāgreṣu ghanā iva // HV_99.14

yadi te 'haṃ sutaḥ saumye yadi vā nātmajaḥ śubhe 
kathitaṃ tat tvam icchāmi kim idaṃ te cikīrṣitam // HV_99.15

evam uktā tu sā bhīruḥ kāmena vyathitendriyā 
priyaṃ provāca vacanaṃ vivikte keśavātmajam // HV_99.16

na tvaṃ mama sutaḥ saumya nāpi te śambaraḥ pitā 
rūpavān asi vikrāntas tvaṃ jātyā vṛṣṇinandanaḥ 
putras tvaṃ vāsudevasya rukmiṇyā nandivardhanaḥ // HV_99.17

divase saptame bālo jātamātro 'pavāhitaḥ 
sūtikāgāramadhyāt tvaṃ śiśur uttānaśāyitaḥ // HV_99.18

mama bhartrā hṛto vīra balavīryapravartinā 
pitus te vāsudevasya dharṣayitvā gṛhaṃ mahat 
pākaśāsanakalpasya hṛtas tvaṃ śambareṇa ha // HV_99.19

sā ca te karuṇaṃ mātā tvāṃ bālam anuśocatī 
atyarthaṃ śrāmyate vīra vivatsā saurabhī yathā // HV_99.20

sa hi śakrād api mahān pitā te garuḍadhvajaḥ 
iha tvāṃ nābhijānāti bālam evāpavāhitam // HV_99.21

kānta vṛṣṇikumāras tvaṃ na hi tvaṃ śambarātmajaḥ 
vīra naivaṃvidhān putrān dānavā janayanti hi // HV_99.22

tato 'haṃ kāmayāmi tvāṃ na hi tvaṃ janito mayā 
rūpaṃ te saumya paśyantī sīdāmi hṛdi durbalā // HV_99.23

yan me vyavasitaṃ kānta yac ca me hṛdi vartate 
tanme manasi vārṣṇeya pratisaṃdhātum arhasi // HV_99.24

eṣa te kathitaḥ saumya sadbhāvas tvayi yo mama 
yathā na mama putras tvaṃ na putraḥ śambarasya ca // HV_99.25
kāmadevaś ca vīra tvaṃ ratiṃ māṃ viddhi vai prabho | śaṃkarasya ca śāpena tvam anaṅgagatiḥ purā || tat kālamāyayā rūpaṃ kṛtvā daityasya veśmani | viśīrṇā sāham uṣitā daityasyāsya ca veśmani | 
śrutvaitan nikhilaṃ sarvaṃ māyāvatyā prabhāṣitam 
cakrāyudhātmajaḥ kruddhaḥ śambaraṃ sa samāhvayat // HV_99.26

samastamāyāmāyājño vikrāntaḥ samare 'vyayaḥ 
aṣṭamyāṃ nihato yuddhe māyayā kālaśambaraḥ // HV_99.27

tamṛkṣavante nagare nihatyāsurasattamam 
gṛhya māyāvatīṃ devīṃ svām agacchat purīṃ pituḥ // HV_99.28

so 'ntarikṣagato bhūtvā māyayā śīghravikramaḥ 
ājagāma purīṃ ramyāṃ rakṣitāṃ tejasā pituḥ // HV_99.29

so 'ntarikṣāt prapatitaḥ keśavāntaḥpure śiśuḥ 
māyāvatyā saha tayā rūpavān iva manmathaḥ // HV_99.30

tasmiṃs tatrāvapatite mahiṣyaḥ keśavasya yāḥ 
vismitāś caiva hṛṣṭāś ca bhīrāś caivābhavaṃs tadā // HV_99.31

tatas taṃ kāmasaṃkāśaṃ kāntayā saha saṃgatam 
prekṣantyo hṛṣṭavadanāḥ pibantyo nayanāsavam // HV_99.32

taṃ vrīḍitamukhaṃ dṛṣṭvā sajjamānaṃ pade pade 
abhavan snigdhasaṃkalpāḥ prahṛṣṭāḥ kṛṣṇayoṣitaḥ // HV_99.33

rukmiṇī tv eva taṃ dṛṣṭvā śokārtā putragṛddhinī 
sapatnīśatasaṃkīrṇā sabāṣpā vākyam abravīt // HV_99.34
yādṛk svapno mayā dṛṣṭo niśāyā yauvane gate | kaṃsāriṇā samānīya dattaṃ sāhārapallavam || śaśiraśmipratīkāśaṃ muktādāma ca śobhanam | keśavenāṅkam āropya mama kaṇṭhe nyabadhyata || śyāmā sucārukeśā strī śuklāmbaravibhūṣitā | padmahastā nirīkṣantī praviṣṭā mama veśmani || tayā punar ahaṃ gṛhya snāpitā rucirāmbunā || kuśeśayamayīṃ mālāṃ strī saṃgṛhyātha pāṇinā | mama mūrdhany upāghrāya dattā srak sā tayā mama || evaṃ svapnaṃ kīrtayantī rukmiṇī hṛṣṭamānasā | sakhījanavṛtā devī kumāraṃ vīkṣya taṃ muhuḥ | ity ato 'nantaraṃ tatra abravīd vākyam eva tat | 
dhanyāyāḥ khalv ayaṃ putro dīrghāyuḥ priyadarśanaḥ 
idṛśaḥ kāmasaṃkāśo yauvane prathame sthitaḥ // HV_99.35

jīvaputrā tvayā putra kā sā bhāgyavibhūṣitā 
kim arthaṃ cāmbudaśyāma sabhāryas tvam ihāgataḥ // HV_99.36

asmin vayasi suvyaktaṃ pradyumno mama putrakaḥ 
bhaved yadi na nītaḥ syāt kṛtāntena balīyasā // HV_99.37

vyaktaṃ vṛṣṇikumāro 'yaṃ na mithyā mama tarkitam 
vijñāto 'si mayā cihnair vinā cakraṃ janārdanaḥ // HV_99.38

mukhaṃ nārāyaṇasyeva keśāḥ keśānta eva ca 
mūrdhavakṣobhujais tulyo halinaḥ śvaśurasya me // HV_99.39

kas tvaṃ vṛṣṇikulaṃ sarvaṃ vapuṣā dyotayan sthitaḥ 
aho janārdanasyāsya divyā tvam aparā tanuḥ // HV_99.40

etasminn antare kṛṣṇaḥ sahasā praviveśa ha 
nāradasya vacaḥ śrutvā śambarasya vadhaṃ prati // HV_99.41

so 'paśyat taṃ sutaṃ jyeṣṭhaṃ siddhaṃ manmathalakṣaṇaiḥ 
snuṣāṃ māyāvatīṃ caiva hṛṣṭacetā janārdanaḥ // HV_99.42

so 'bravīt sahasā devīṃ rukmiṇīṃ devatām iva 
ayaṃ te devi saṃprāptaḥ putraś cāpadharaḥ prabhuḥ // HV_99.43

anena śambaraṃ hatvā māyāyuddhaviśāradam 
hatā māyāś ca tāḥ sarvā yābhir devān abādhata // HV_99.44

satī ceyaṃ śubhā sādhvī bhāryā vai tanayasya te 
māyāvatīti vikhyātā śambarasya gṛhoṣitā 
mā ca te śambarasyeyaṃ patnīty evaṃ vyathā bhavet // HV_99.45

manmathe tu gate nāśaṃ gate cānaṅgatāṃ purā 
netrāgninā tryambakasya śūlapāṇeḥ purā yuge | 
kāmapatnī hi kanyaiṣā kāmakāmā ratiḥ śubhā 
māyārūpeṇa taṃ daityaṃ mohayaty asakṛc chubhā // HV_99.46

na caiṣā tasya kaumāre vaśe tiṣṭhati śobhanā 
atmamāyāmayaṃ rūpaṃ kṛtvā śambaram āviśat // HV_99.47

patny eṣā mama putrasya snuṣā tava varāṅganā 
lokakāntasya sāhāyyaṃ kariṣyati manomayam // HV_99.48

praveśayaināṃ bhavanaṃ pūjyā hy eṣā snuṣā mama 
cirapranaṣṭaṃ ca sutaṃ bhajasya punarāgatam // HV_99.49
śrutvā tu vacanaṃ devī kṛṣṇenodāhṛtaṃ tadā | praharṣam atulaṃ lebhe rukmiṇī vākyam abravīt || aho dhanyatarāsmīti vīraputrasamāgamāt | adya me saphalaḥ kāmaḥ pūrṇaś cādya manorathaḥ | cirapranaṣṭaputrasya darśanaṃ priyayā saha || āgaccha putra bhavanaṃ viśasva saha bhāryayā || tato 'bhivādya caraṇau govindaṃ mātaraṃ ca saḥ | pradyumnaḥ pūjayām āsa halinaṃ ca mahābalam || utthāpya taṃ pariṣvajya mūrdhny upāghrāya vīryavān | pradyumnaṃ balināṃ śreṣṭhaṃ keśavaḥ paravīrahā || snuṣāṃ cotthāpya tāṃ devīṃ rukmiṇī rukmabhūṣaṇāṃ | pariṣvajyopasaṃgṛhya snehād gadgadabhāṣiṇī || sametaṃ bhavanaṃ patnyā śacyendram aditir yathā | praveśayām āsa tadā rukmiṇī sutam āgatam | evam uktā tu kṛṣṇena rukmiṇī yoṣitāṃ varā | putraṃ prītyā pariṣvajya mūrdhni cāghrāya tāṃ snuṣām | gṛhaṃ praveśayām āsa snuṣayā saha bhāminī | 
hṛto yadaiva pradyumnaḥ śambareṇātmaghātinā 
tam eva māsaṃ sāmbas tu jāmbavatyām ajāyata // HV_100.1

bālyāt prabhṛti rāmeṇa māneṣu viniyojitaḥ 
rāmād anantaraṃ caiva mānitaḥ sarvavṛṣṇibhiḥ // HV_100.2
rāmasyaiva priyasutaḥ so 'bhavaj jyeṣṭha ity api | 
jātamātre tataḥ kṛṣṇaḥ śubhaṃ tat puram āviśat 
nihatāmitrasāmantaḥ śakrodyānaṃ yathāmaraḥ // HV_100.3

yādavīṃ ca śriyaṃ dṛṣṭvā svāṃ śriyaṃ dveṣṭi vāsavaḥ 
janārdanabhayāc caiva na śāntiṃ lebhire nṛpāḥ // HV_100.4

kasyacit tv atha kālasya pure vāraṇasāhvaye 
duryodhanasya yajñe vai sameyuḥ sarvapārthivāḥ // HV_100.5

tāṃ śrutvā mādhavīṃ lakṣmīṃ saputraṃ ca janārdanam 
purīṃ dvārāvatīṃ caiva niviṣṭāṃ sāgarāntare // HV_100.6

dūtais taiḥ kṛtasaṃdhānāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ 
śriyaṃ draṣṭuṃ hṛṣīkeśam ājagmuḥ kṛṣṇamandiram // HV_100.7

duryodhanamukhāḥ sarve dhṛtarāṣṭravaśānugāḥ 
pāṇḍavapramukhāś caiva dhṛṣṭadyumnādayo nṛpāḥ // HV_100.8

pāṇḍyacolakaliṅgeśā bāhlīkā draviḍāḥ śakāḥ 
akṣauhiṇīḥ prakarṣanto daśa cāṣṭau ca bhūmipāḥ 
ājagmur yādavapurīṃ govindabhujapālitām // HV_100.9

te parvataṃ raivatakaṃ parivāryāvanīśvarāḥ 
viviśur yojanāḍhyāsu svāsu svāsv avanīṣv atha // HV_100.10
dūtair ājñāpito devo balabhadrapurogamaḥ | sātyakiṃ purataḥ kṛtvā sasainyaḥ sapadānugaḥ || śārṅgaṃ ca dhanur ādāya kiṃ syād iti vicintayan | 
tataḥ śrīmān hṛṣīkeśaḥ saha yādavapuṃgavaiḥ 
samīpaṃ mānavendrāṇāṃ niryayau kamalekṣaṇaḥ // HV_100.11

sa teṣāṃ naradevānāṃ madhye madhuniṣūdanaḥ 
vyarājata yaduśreṣṭhaḥ śaradīva nabhaḥśaśī // HV_100.12

sa tatra samudācāraṃ yathāsthānaṃ yathāvayaḥ 
kṛtvā siṃhāsane kṛṣṇaḥ kāñcane niṣasāda ha // HV_100.13

rājāno 'pi yathāsthānaṃ niṣedur vividheṣv atha 
siṃhāsaneṣu citreṣu pīṭheṣu ca janādhipāḥ // HV_100.14

sa yādavanarendrāṇāṃ samājaḥ śuśubhe tadā 
surāṇām asurāṇāṃ ca sadane brahmaṇo yathā // HV_100.15
idaṃ provāca bhagavān kṣatriyān draṣṭum āgatān | sarvan etan nṛpatayo yuṣmākaṃ samudāhṛtam || yad asmākaṃ nṛpaśreṣṭhās tulyaṃ tad bhavatāṃ sadā | gṛhyatāṃ vasu yad divyaṃ yatheṣṭaṃ nṛpasattamāḥ || te tatheti jagannātham ūcur yādavasaṃsadi | 
teṣāṃ citrāḥ kathās tatra pravṛttās tatsamāgame 
yadūnāṃ pārthivānāṃ ca keśavasyopaśṛṇvataḥ // HV_100.16
taṃ dṛṣṭvā devadeveśaṃ prahṛṣṭāḥ kṣatriyās tadā | 
etasminn antare vāyur vavau megharavoddhataḥ 
tumulaṃ durdinaṃ cāsīt savidyut stanayitnumat // HV_100.17

tad durdinatalaṃ bhittvā nāradaḥ pratyadṛśyata 
saṃveṣṭitajaṭābhāro vīṇāsaktena bāhunā // HV_100.18
gāyann eva harīṃ sāmnā vasantaṃ yadusaṃsadi | 
sa papāta narendrāṇāṃ madhye pāvakavarcasām 
nārado 'gniśikhākāraḥ śrīmāñ śakrasakho muniḥ // HV_100.19

tasmin bhūmau nipatite nārade munipuṃgave 
tad uddhatamahāmeghaṃ durdinaṃ vyapakṛṣyata // HV_100.20

so 'vagāhya narendrāṇāṃ madhyaṃ sāgarasaṃnibham 
āsanasthaṃ yaduśreṣṭam uvāca munir avyayaḥ // HV_100.21

āścaryaṃ khalu devānām ekas tvaṃ puruṣottama 
dhanyaś cāsi mahābāho loke nānyo 'sti kaś cana // HV_100.22

evam uktaḥ smitaṃ kṛtvā pratyuvāca muniṃ prabhuḥ 
āścaryaś caiva dhanyaś ca dakṣiṇābhiḥ sahety aham // HV_100.23

evam ukto muniśreṣṭhaḥ prāha madhye mahīkṣitām 
kṛṣṇa paryāptavākyo 'smi gamiṣyāmi yathāgatam // HV_100.24

taṃ prasthitam abhiprekṣya pārthivāḥ prāhur īśvaram 
guhyaṃ mantram ajānanto vacanaṃ nāraderitam // HV_100.25

āścarya ity abhihito dhanyo 'sīti ca mādhava 
dakṣiṇābhiḥ sahety evaṃ pratyukte 'pi ca nārade // HV_100.26

kim etan nābhijānīmo divyaṃ mantrapadaṃ mahat 
yadi śrāvyam idaṃ kṛṣṇa śrotum icchāmi tattvataḥ // HV_100.27

tān uvāca tataḥ kṛṣṇaḥ sarvān pārthivapuṃgavān 
śrotavyaṃ nāradas tv eṣa dvijo vaḥ kathayiṣyati // HV_100.28

brūhi nārada tattvārthaṃ śrāvyantāṃ pṛthivīkṣitaḥ 
yat tvayābhihitaṃ vākyaṃ mayā ca pratibhāṣitam // HV_100.29

sa pīṭhe kāñcane śubhre sūpaviṣṭaḥ svalaṃkṛtaḥ 
prabhavaṃ tasya vākyasya pravaktum upacakrame // HV_100.30

śruyatāṃ bho nṛpaśreṣṭhā yāvantaḥ stha samāgatāḥ 
asya praśnasya mahato yathā pāram ahaṃ gataḥ // HV_100.31

ahaṃ kadācid gaṅgāyās tīre triṣavaṇātithiḥ 
carāmy ekaḥ kṣapāpāye saṃdṛśyati divākare // HV_100.32

apaśyam aśmakūṭābhaṃ kapāladvayadehinam 
krośamaṇḍalavistāraṃ tāvadvṛttaṃ samantataḥ // HV_100.33

catuścaraṇasaṃśliṣṭaṃ klinnaṃ śaivalapaṅkilam 
mama vīṇākṛtiṃ kūrmaṃ gajacarmacayopamam // HV_100.34

so 'haṃ taṃ pāṇinā spṛṣṭvā proktavāñ jalacāriṇam 
tvam āścaryaśarīro 'si kūrma dhanyaś ca me mataḥ // HV_100.35

yas tvam evam abhedyābhyāṃ kapālābhyāṃ samāvṛtaḥ 
toye carasi niḥśaṅkaḥ kiṃ cid apy avicintayan // HV_100.36

sa mām uvācāmbucaraḥ kūrmo mānuṣavat svayam 
kim āścaryaṃ mayi mune dhanyaś cāhaṃ kathaṃ vibho // HV_100.37

gaṅgeyaṃ nimnagā dhanyā kim āścaryam ataḥ param 
yatrāham iva sattvāni caranty ayutaśo jale // HV_100.38

so 'haṃ kutūhalāviṣṭo nadīṃ gaṅgām upasthitaḥ 
dhanyāsi tvaṃ nadīśreṣṭhe nityam āścaryadarśane // HV_100.39

yā tvam evaṃ mahādehaiḥ śvāpadair upaśobhitā 
hradinī sāgaraṃ yāsi rakṣantī tāpasālayān // HV_100.40

evam uktā tato gaṅgā rūpiṇī pratyabhāṣata 
nāradaṃ devagandharvaṃ śakrasya dayitaṃ dvijam // HV_100.41

nāhaṃ dhanyā dvijaśreṣṭha nāpy āścaryopaśobhitā 
tava satye niviṣṭasya vākyaṃ māṃ pratibādhate // HV_100.42

lokāścaryakaro loke dhanyaś caivārṇavo dvija 
yatrāham iva vistīrṇāḥ śataśo yānti nimnagāḥ // HV_100.43

so 'haṃ tripathagāvākyaṃ śrutvārṇavam upasthitaḥ 
āścaryaḥ khalu lokānāṃ dhanyaś cāsi mahārṇava 
tena khalv asi yonis tvam ambhasāṃ salileśvaraḥ // HV_100.44

sthāne tvā vārivāhinyaḥ sarito lokabhāvanāḥ 
imāḥ samabhigacchanti patnyo lokanamaskṛtāḥ // HV_100.45

samudras tv evam uktas tu tato mām abravīd vacaḥ 
svaṃ jalaughatalaṃ bhittvā vyutthitaḥ pavaneritaḥ // HV_100.46

mā maivaṃ devagandharva nāsmy āś caryo dvijottama 
vasudheyaṃ mune dhanyā yatrāham upari sthitaḥ 
ṛte tu pṛthivīṃ loke kim āścaryam ataḥ param // HV_100.47

so 'haṃ sāgaravākyena kṣitiṃ kṣititale sthitaḥ 
kautūhalasam āviṣṭo hy abruvaṃ jagato gatim // HV_100.48

dharitri dehināṃ yonir dhanyā khalv asi śobhane 
āścaryā cāsi bhūteṣu mahatyā kṣamayā yute // HV_100.49

tena khalv asi lokānāṃ dharaṇī manujāraṇiḥ 
kṣamā tvattaḥ prasūtā ca karma cāmbaragāminām // HV_100.50

tato bhūḥ stutivākyena sā mayoktena lajjitā 
vihāya sahajaṃ dhairyam atha māṃ pratyabhāṣata // HV_100.51

devagandharva mā maivaṃ saṃgrāmakalahapriya 
nāsmi dhanyā na cāścaryā pārakyeyaṃ dhṛtir mama // HV_100.52

ete dhanyā dvijaśrestha parvatā dhārayanti mām 
eṣv āścaryāṇi dṛśyante ete lokasya setavaḥ // HV_100.53

so 'haṃ pṛthivyā vākyena parvatān samupasthitaḥ 
dhanyā bhanto dṛśyante bahvāścaryāś ca bhūdharāḥ // HV_100.54

kāñcanasyāgraratnasya dhātūnāṃ ca viśeṣataḥ 
tena ratnākarāḥ sarve bhavanto bhuvi śāśvatāḥ // HV_100.55

mama tv etad vacaḥ śrutvā parvatās tasthuṣāṃ varāḥ 
ūcur māṃ sāntvayuktāni vacāṃsi vanaśobhitāḥ // HV_100.56

brahmarṣe na vayaṃ dhanyā nāpy āścaryāṇi santi naḥ 
asmākam īśvaraḥ śūlī giriśo vṛṣabhadhvajaḥ | 
nāś caryo vāpi dhanyo vā tasmāt parataro bhuvi || 
vihāya taṃ mahādevaṃ nāsmān stotum ihārhasi || 
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā kailāsam aham āgataḥ | 
dṛṣṭvā taṃ pārvatīśānam abruvaṃ vacanaṃ tadā || 
devadeva mahādeva nīlakaṇṭha vṛṣadhvaja | 
āścaryo 'si bhavān eko dhanyas tvaṃ jagatīpate | 
tvattaḥ parataro nāsti devo jagati kaś cana || 
yad idaṃ dṛśyate deva bhuvanaṃ sacarācaram | 
tasyādhāras tvam evāsi sarvasya tripurāntaka || 
atha mām abravīd devo virūpākṣas trilocanaḥ | 
nāhaṃ dhanyo na cāścaryo naivaṃ māṃ vaktum arhasi | 
mattaḥ parataro jñeyo jagat sraṣṭā dvijottama | 
brahmā prajāpatir dhanyaḥ sa cāścaryaḥ sureṣv api // HV_100.57

so 'haṃ pitāmahaṃ gatvā sarvaprabhavam avyayam 
tasya vākyasya paryāyaṃ paryāptam iva lakṣaye // HV_100.58

so 'haṃ svayaṃbhuvaṃ devaṃ lokayoniṃ caturmukham 
pāraṃparyād upagataḥ praṇāmāvanatānanaḥ // HV_100.59

so 'haṃ vākyasamāptyarthaṃ śrāvayāmy ātmayoninam 
āścaryo bhagavān eko dhanyaś ca jagato guruḥ // HV_100.60

na kiṃ cid anyat paśyāmi bhūtaṃ yad bhavatā samam 
tvattaḥ sarvam idaṃ jātaṃ jagat sthāvarajaṃgamam // HV_100.61

sadevadānavā martyā loke bhūtendriyātmakāḥ 
bhavanti sarvadeveśa dṛśyaṃ sarvam idaṃ vapuḥ // HV_100.62

tena khalv asi devānāṃ devadevaḥ sanātanaḥ 
teṣāmevāsi yat sraṣṭā lokānām api saṃbhavaḥ // HV_100.63

tato mām āha bhagavān brahmā lokapitāmahaḥ 
dhanyāścaryāśritair vākyaiḥ kiṃ māṃ nārada bhāṣase // HV_100.64

āścaryaṃ paramaṃ devā dhanyā devāś ca nārada 
ye lokān dhārayanti sma devās tattvārthadarśinaḥ // HV_100.65

ṛksāmayajuṣāṃ satyam atharvaṇi ca yan matam 
tanmayaṃ viddhi māṃ vipra dhṛto 'haṃ tair mayā ca te // HV_100.66

parameṣṭhyena vākyena codito 'haṃ svayaṃbhuvā 
vedopasthānikāṃ cakre matiṃ saṃkrāntavistarām // HV_100.67

so 'haṃ svayaṃbhuvacanād vedān vai samupasthitaḥ 
uvāca caināṃś caturo mantrapravacanārcitān // HV_100.68

dhanyā bhavantaḥ puṇyāś ca nityam āścaryaviśrutāḥ 
ādhārāś caiva viprāṇām evam āha prajāpatiḥ // HV_100.69

svayaṃbhuvo 'pīha paraṃ bhavatsu praśna āhitaḥ 
yuṣmat parataraṃ nāsti śrutyā vā tapasāpi vā // HV_100.70

pratūcus te tato vākyaṃ devā mām abhitaḥ sthitāḥ 
āścaryāś caiva dhanyāś ca yajñāś cātmaparāyaṇāḥ // HV_100.71

yajñārthe tu vayaṃ sṛṣṭāḥ sṛṣṭā yena sma nārada 
tad asmākaṃ parā yajñā na vayaṃ svavaśe sthitāḥ 
svayaṃbhuvo 'pīha parā vedānāṃ ca parā gatiḥ // HV_100.72

tato 'ham abruvaṃ yajñān gṛhasthāgnipuraskṛtān // HV_100.73

bho yajñāḥ paramaṃ tejo yuṣmāsu khalu lakṣyate 
brahmaṇābhihitaṃ vākyaṃ yan me vedair iheritam // HV_100.74

āścaryam etal lokeṣu bhavadbhyo nādhigamyate 
dhanyāḥ khalu bhavanto ye dvijātīnāṃ svavaṃśinaḥ // HV_100.75

tena khalv agnayas tṛptiṃ puṣmābhir yānti tarpitāḥ 
bhāgaiś ca tridaśāḥ sarve mantraiś caiva maharṣayaḥ // HV_100.76

agniṣṭomādayo yajñā mama vākyād anantaram 
pratyūcur māṃ paraṃ vākyaṃ sarve yūpadhvajāḥ sthitāḥ // HV_100.77

āścaryaśabdo nāsmāsu dhanyaśabdo 'pi vā mune 
āścaryaṃ paramaṃ viṣṇuḥ sa hy asmākaṃ parā gatiḥ // HV_100.78

yad ājyaṃ vayam aśnīmo hutam agniṣu pāvanam 
tat sarvaṃ puṇḍarīkākṣo lokamūrtiḥ prayacchati // HV_100.79
so 'pi dhanyo mahābāhur dakṣiṇāsahitaḥ kratuḥ | yad rūpaṃ puṇḍarīkākṣo dakṣiṇāpriyayā saha | 
so 'haṃ viṣṇor gatiṃ prepsur iha saṃpatito bhuvi 
dṛṣṭaś cāyaṃ mayā viṣṇur bhavadbhir abhisaṃvṛtaḥ // HV_100.80

yan mayābhihito hy eṣa tvam āścaryaṃ janārdana 
dhanyaś cāsīti bhavatāṃ madhyastho hy atra pārthivāḥ // HV_100.81

pratyukto'ham anenādya vākyasyāsya yad uttaram 
dakṣiṇābhiḥ sahety evaṃ paryāptaṃ vacanaṃ mama // HV_100.82

yajñānāṃ hi gatir viṣṇuḥ sarveṣāṃ sahadakṣiṇaḥ 
dakṣiṇābhiḥ sahety evaṃ praśno mama samāptavān // HV_100.83

kūrmeṇābhihitaṃ pūrvaṃ pāraṃparyād ihāgatam 
sadakṣiṇe 'smin puruṣe tad vākyaṃ paryayāgatam // HV_100.84

yan māṃ bhavantaḥ pṛcchanti vākyasyāsya vinirṇayam 
tad etat sarvam ākhyātaṃ sādhayāmi yathāgatam // HV_100.85
nārāyaṇaparā vedā nārāyaṇaparā makhāḥ | nārāyaṇaparaṃ jñānaṃ nārāyaṇaparaṃ tapaḥ || na ca nārāyaṇād anyat triṣu lokeṣu vidyate | nārāyaṇātmakam idaṃ jagat sthāvarajaṅgamam || iyaṃ hi vedārthagatiḥ sanātanī |nṛpā yadi śroṣyatha madvacaḥ param |idaṃ tu satyaṃ sakalaṃ nṛpottamā |ity evam uktvā sa divaṃ jagāma ha |
nārade tu gate svargaṃ sarve te pṛthivīkṣitaḥ 
vismitāḥ svāni rāṣṭrāṇi jagmuḥ sabalavāhanāḥ // HV_100.86
viṣṇuṃ jiṣṇuṃ hṛṣīkeśaṃ govindaṃ garuḍadhvajam | parāt parataraṃ brahma nārāyaṇam anāmayam || sarvavedāntavedyaṃ ca namaskṛtya guruṃ harim | dhanyo 'yaṃ nārado yasmād dṛṣṭaḥ sākṣād dhariḥ svayam || dhanyā vayaṃ jagannāthaṃ nāradena vibodhitāḥ | sarve prītā jagannāthaṃ tuṣṭuvuḥ puruṣottamam || ko nāma viṣṇur ity evam anye mūḍhā narādhamāḥ | dhanyāḥ sarvaṃ vāsudeva iti tattvārthatatparam || iti tattvena vijñāya nṛpā nārāyaṇaṃ param | tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā namaskṛtya punaḥ punaḥ | 
janārdano 'pi sahito yadubhiḥ pāvakopamaiḥ 
svam eva bhavanaṃ vīro viveśa yadupuṃgavaḥ // HV_100.87

punar eva mahābāho kṛṣṇasya jagatīpateḥ 
kṛtārthāḥ sarvathā vipra nārāyaṇasamāśrayāt | 
jātā hi vayam adyaiva tatkathāśravaṇād dvija | 
ity uktaḥ sa smitaṃ kṛtvā praṇamya munipuṃgavam | 
māhātmyaṃ śrotum icchāmi paramaṃ dvijasattama // HV_101.1

na hi me tṛptir astīha śṛṇvatas tasya dhīmataḥ 
karmaṇām anusaṃdhānaṃ purāṇasya mahātmanaḥ // HV_101.2

nāntaḥ śakyaṃ prabhāvasya vaktuṃ varṣaśatair api 
govindasya mahārāja śrūyatām idam uttamam // HV_101.3

śaratalpe śayānena bhīṣmeṇa paricoditaḥ 
gāṇḍīvadhanvā bībhatsur māhātmyaṃ keśavasya yat // HV_101.4

rājñāṃ madhye mahārāja jyeṣṭhaṃ bhrātaram abravīt 
yudhiṣṭhiraṃ jitāmitram iti tac chṛṇu kaurava // HV_101.5

purāhaṃ dvārakāṃ yātaḥ saṃbandhīn avalokakaḥ 
nyavasaṃ pūjitas tatra bhojavṛṣṇyandhakottamaiḥ // HV_101.6

tataḥ kadācid dharmātmā dīkṣito madhusūdanaḥ 
ekāhena mahābāhuḥ śāstradṛṣṭena karmaṇā // HV_101.7

tato dīkṣitam āsīnam abhigamya dvijottamaḥ 
kṛṣṇaṃ vijñāpayām āsa paritrāhīti cābravīt // HV_101.8

rakṣādhikāro bhavataḥ parirakṣasva māṃ vibho 
caturthāṃśaṃ hi dharmasya rakṣitā labhate phalam // HV_101.9

na bhetavyaṃ dvijaśreṣṭha rakṣāmi tvāṃ kuto 'nagha 
brūhi tattvena bhadraṃ te yady api syāt suduṣkaram // HV_101.10

jāto jāto mahābāho putro me hriyate vibho 
trayo hṛtāś caturthaṃ tvaṃ kṛṣṇa rakṣitum arhasi // HV_101.11

brāhmaṇyāḥ sūtikālo 'dya tatra rakṣā vidhīyatām 
yathā dhriyed apatyaṃ me tathā kuru janārdana // HV_101.12

tato mām āha govindo dīkṣito 'smi kratāv iti 
rakṣā ca brāhmaṇe kāryā sarvāvasthāgatair api // HV_101.13

śrutvāham evaṃ kṛṣṇasya tato 'vocaṃ narottama 
māṃ niyojaya govinda rakṣiṣyāmi dvijaṃ bhayāt // HV_101.14

ity uktaḥ sa smitaṃ kṛtvā mām uvāca janārdanaḥ 
rakṣyasīty evam uktas tu vrīḍito 'smi narādhipa // HV_101.15

tato māṃ vrīḍitaṃ jñātvā punar āha janārdanaḥ 
gamyatāṃ kauravaśreṣṭha śakyate yadi rakṣitum // HV_101.16

tvatpurogāś ca gacchantu vṛṣṇyandhakamahārathāḥ 
ṛte rāmaṃ mahābāhuḥ pradyumnaṃ ca mahābalam // HV_101.17

tato 'haṃ vṛṣṇisainyena mahatā parivāritaḥ 
tam agrato dvijaṃ kṛtvā prayātaḥ saha senayā // HV_101.18

sumuhūrtena tu vayaṃ taṃ grāmaṃ prāpya bhārata 
viśrāntavāhanāḥ sarve vāsāyopagatās tadā // HV_102.1

tato grāmasya madhye 'haṃ niviṣṭaḥ kurunandanaḥ 
samantād vṛṣṇisainyena parikṣitya janavrajam // HV_102.2

tataḥ śakunayo dīptā mṛgāś ca krūrabhāṣiṇaḥ 
dīptāyāṃ diśi vāśanto bhayam āvedayanti me // HV_102.3

saṃdhyārāgo japāvarṇo bhānumāṃś caiva niṣprabhaḥ 
papāta mahatī colkā pṛthivī cāpy akampata // HV_102.4

tān samīkṣya mahotpātān dāruṇāṃl lomaharṣaṇān 
yogam ājñāpayaṃ tatra janasyotsukacetasaḥ // HV_102.5

yuyudhānapurogāś ca vṛṣṇyandhakamahārathāḥ 
sarve yuktarathāḥ sajjāḥ svayaṃ cāhaṃ tathābhavam // HV_102.6

gate 'rdharātrasamaye brāhmaṇo bhayaviklavaḥ 
upāgamya bhayād asmān idaṃ vacanam abravīt // HV_102.7

kālo 'yaṃ samanuprāpto brāhmaṇyāḥ prasavasya me 
yattā bhavantas tiṣṭhantu na bhaved vañcanā yathā // HV_102.8

muhūrtād iva cāśrauṣaṃ kṛpaṇaṃ ruditasvanam 
tasya viprasya bhavane hriyate hriyate iti // HV_102.9

athākāśe punar vācam aśrauṣaṃ bālakasya vai 
hāheti hriyamāṇasya na ca paśyāmi rākṣasam // HV_102.10

tato 'smābhis tadā tāta śaravarṣaiḥ samantataḥ 
viṣṭambhitā diśaḥ sarvā hṛta eva sa bālakaḥ // HV_102.11

brahmaṇo ''rtasvaraṃ kṛtvā hṛte tasmin kumārake 
vācaḥ sa paruṣās tīvrāḥ śrāvayām āsa māṃ tadā // HV_102.12

vṛṣṇayo hatasaṃkalpās tathāhaṃ naṣṭacetanaḥ 
mām eva hi viśeṣeṇa brāhmaṇaḥ paryabhāṣata // HV_102.13

rakṣiṣyāmīti coktaṃ te na ca rakṣasi me sutam 
śṛṇu vākyam idaṃ śeṣaṃ yat tvam arhasi durmate // HV_102.14

vṛthā tvaṃ spardhase nityaṃ kṛṣṇenāmitabuddhinā 
yadi syād iha govindo naitad atyāhitaṃ bhavet // HV_102.15

yathā caturthaṃ dharmasya rakṣitā labhate phalam 
pāpasyāpi tathā mūḍha bhāgaṃ prāpnoty arakṣitā // HV_102.16

rakṣiṣyāmīti coktaṃ te na ca śaknoṣi rakṣitum 
moghaṃ gāṇḍīvam etat te moghaṃ vīryaṃ yaśaś ca te // HV_102.17
arjuno 'smīti yā buddhiḥ sā vṛthā satyam ity uta | 
akiṃcid uktvā taṃ vipraṃ tato 'haṃ prasthitas tadā 
saha vṛṣṇyandhakasutair yatra kṛṣṇo mahādyutiḥ // HV_102.18

tato dvāravatīṃ gatvā dṛṣṭvā madhunighātinam 
vrīḍitaḥ śokasaṃtapto govindenopalakṣitaḥ // HV_102.19

sa tu māṃ vrīḍitaṃ dṛṣṭvā samāśvasya ca mādhavaḥ 
vinindan kṛṣṇasaṃnidhau |
mauḍhyaṃ paśyata me yo 'haṃ śraddadhe klībakatthanam || 
na pradyumno nāniruddho na rāmo na ca keśavaḥ | 
yasya śaktāḥ paritrātuṃ ko 'nyas tadaviteśvaraḥ || 
dhig arjunaṃ vṛthāvādaṃ dhig ātmaślāghino dhanuḥ || 
daivopasṛṣṭo yo maurkhyād āgacchati ca durmatiḥ || 
evaṃ śapati viprarṣau vidyām āsthāya vaiṣṇavīm | 
yayau saṃyaminīṃ vīro yatrāste bhagavān yamaḥ || 
viprāpatyam acakṣāṇas tata aindrīm agāt purīm | 
āgneyīṃ nair ṛtīṃ saumyāṃ vāyavyāṃ vāruṇīṃ tathā || 
rasātalaṃ nākapṛṣṭhaṃ dhiṣṇyāny anyāny udāyudhaḥ || 
tato 'labdhvā dvijasutam anistīrṇapratiśravaḥ | 
agniṃ vivikṣuḥ kṛṣṇena pradyumnena niṣedhitaḥ || 
darśaye dvijasūnuṃ te māvajñātmānam ātmanā | 
kīrtiṃ ta ete vipulāṃ sthāpayiṣyanti mānavāḥ || 
iti saṃbhāṣya māṃ snehāt |
sāntvayitvā ca taṃ vipram idaṃ vacanam abravīt // HV_102.20

sugrīvaṃ caiva śaibyaṃ ca meghapuṣpabalāhakau 
yojayāśvān iti tadā dārukaṃ pratyabhāṣata // HV_102.21

āropya brāhmaṇaṃ kṛṣṇas tv avaropya ca dārukam 
mām uvāca tataḥ śauriḥ sārathyaṃ kriyatām iti // HV_102.22

tataḥ samāsthāya rathaṃ kṛṣṇo 'haṃ brāhmaṇaḥ sa ca 
prayātāḥ sma diśaṃ saumyām udīcīṃ kauravarṣabha // HV_102.23

tataḥ parvatajālāni saritaś ca sarāṃsi ca 
apaśyaṃ samatikramya sāgaraṃ makarālayam // HV_103.1

tato 'rghyam udadhiḥ sākād upaninye janārdane 
prāñjaliḥ samupasthāya kiṃ karomīti cābravīt // HV_103.2

pratigṛhya tu tāṃ pūjāṃ tam uvāca janārdanaḥ 
rathapanthānam icchāmi dattaṃ nadanadīpate // HV_103.3

athābravīt samudras taṃ prāñjalir garuḍadhvajam 
prasīda bhagavan maivam anyo 'py evaṃ gamiṣyati // HV_103.4

tvayaiva sthāpitaḥ pūrvam agādho 'smi janārdana 
tvayā pravartite gādhe yāsyāmi gamanīyatām // HV_103.5

anye 'py evaṃ gamiṣyanti rājāno darpamohitāḥ 
evaṃ niścitya govinda yat kṣamaṃ tat samācara // HV_103.6

brāhmaṇārthe madarthe ca kuru sāgara madvacaḥ 
mām ṛte na pumān kaścid anyas tvāṃ dharṣayiṣyati // HV_103.7

athābravīt samudras tu punar eva janārdanam 
abhiśāpabhayād bhīto bāḍham evaṃ bhaviṣyati // HV_103.8

śoṣayāmy eṣa mārgaṃ te yena tvaṃ tāta yāsyasi 
rathena sahasūtena sadhvajena ca keśava // HV_103.9

mayā dattavaraḥ pūrvaṃ na śoṣaṃ tvam ihārhasi 
mānuṣās te na jānīyur vividhān ratnasaṃcayān // HV_103.10

jalaṃ stambhaya sādho tvaṃ tato yāsyāmy ahaṃ rathī 
na hi kaścit pramāṇaṃ te ratnānāṃ vetsyate naraḥ // HV_103.11

sāgareṇa tathety ukte prasthitāḥ sma jalena vai 
stambhitena yathā bhūmau maṇivarṇena bhāsvatā // HV_103.12

tato 'rṇavaṃ samuttīrya kurūn apy uttarān vayam 
kṣaṇena samatikrāntā gandhamādanam eva ca // HV_103.13

tatas tu parvatāḥ sapta keśavaṃ samupasthitāḥ 
jayanto vaijayantaś ca nīlo rajataparvataḥ // HV_103.14

mahāmeruḥ sakailāsa indrakūṭaś ca nāmataḥ 
varṇarūpāṇi bibhranto vividhāny adbhutāni ca // HV_103.15

upasthāya ca govindaṃ kiṃ kurmetya bravaṃs tadā 
tāṃś cāpi pratijagrāha vidhivan madhusūdanaḥ // HV_103.16

tān uvāca hṛṣīkeśaḥ praṇāmāvanatān sthitān 
vivaraṃ gacchato me 'dya rathamārgaḥ pradīyatām // HV_103.17

te kṛṣṇasya vacaḥ śrutvā pratigṛhya ca parvatāḥ 
pradaduḥ kāmato mārgaṃ gacchato bharatarṣabha // HV_103.18

tatraivāntarhitās te ca tad āścaryataraṃ mama 
asaktaṃ ca ratho yāti meghajāleṣv ivāṃśumān // HV_103.19
sapta dvīpān sasindhūṃś ca sapta sapta girīn atha | lokālokaṃ tathātītya viveśa sumahat tamaḥ | 
tataḥ kadā cid duḥkhena ratham ūhus turaṃgamāḥ 
paṅkabhūtaṃ hi timiraṃ sparśād vijñāyate 'nagha // HV_103.20

atha parvatabhūtaṃ tat timiraṃ samapadyata 
aśvā nāśaknuvan gantuṃ tato'haṃ saṃbhramānvitaḥ | 
tad āsādya hayā rājan niṣprayatnās tataḥ sthitāḥ // HV_103.21

tataś cakreṇa govindaḥ pāṭayitvā tu tat tamaḥ 
ākāśaṃ darśayām āsa rathapanthānam ūttamam // HV_103.22

niṣkramya tamasas tasmād ākāśe darśite tadā 
bhaviṣyāmīti saṃjñā me bhayaṃ ca vigataṃ mama // HV_103.23

tatas tejaḥ prajvalitam apaśyaṃ vadatāṃ vara 
sarvalokaṃ samāviśya sthitaṃ puruṣavigraham // HV_103.24

taṃ praviṣṭo hṛṣīkeśo dīptaṃ tejonidhiṃ tadā 
ratha eva sthitaś cāhaṃ sa ca brāhmaṇasattamaḥ // HV_103.25

sa muhūrtāt tataḥ kṛṣṇo niścakrāma tadā prabhuḥ 
caturo bālakān gṛhya brāhmaṇasyātmajāṃs tadā // HV_103.26

pradadau brāhmaṇāyātha putrān sarvāñ janārdanaḥ 
trayaḥ pūrvaṃ hṛtā ye ca sadyojātaś ca bālakaḥ // HV_103.27

prahṛṣṭo brāhmaṇas tāta putrān dṛṣṭvā punaḥ prabho 
ahaṃ ca paramaprīto vismitaś cābhavaṃ nṛpa // HV_103.28

tato vayaṃ punaḥ sarve brāhmaṇasya ca te sutāḥ 
yathāgatā nivṛttāḥ sma tathaiva bharatarṣabha // HV_103.29

tataḥ sma dvārakāṃ prāptāḥ kṣaṇena nṛpasattama 
asaṃprāpte 'rdhadivase vismito 'haṃ tataḥ punaḥ // HV_103.30

saputraṃ bhojayitvā taṃ dvijaṃ kṛṣṇo mahāyaśāḥ 
dhanena tarpayitvā ca gṛhaṃ prāsthāpayat tadā // HV_103.31

tataḥ kṛṣṇo bhojayitvā śatāni subahūni ca 
viprāṇām ṛṣikalpānāṃ kṛtakṛtyo 'bhavat tadā // HV_104.1
arcayitvā sahasrāṃśuṃ bhāskaraṃ bhuvaneśvaram | 
tataḥ saha mayā bhuktvā vṛṣṇibhojaiś ca sarvaśaḥ 
sātyakiṃ purataḥ kṛtvā bhojayām āsa vṛṣṇipān || 
tataḥ sabhāṃ praviṣṭāḥ sma saha vṛṣṇipuraḥsaraiḥ | 
vicitrāś ca kathā divyāḥ kathayām āsa bhārata // HV_104.2

tataḥ kathānte tatrāham abhigamya janārdanam 
apṛcchaṃ tad yathāvṛttaṃ kṛṣṇaṃ yad dṛṣṭvān aham // HV_104.3

kathaṃ samudraḥ stabdhodaḥ kṛtas te kamalekṣaṇa 
parvatānāṃ ca vivaraṃ kṛtaṃ te katham acyuta // HV_104.4

tamas tac ca kathaṃ ghoraṃ ghanaṃ cakreṇa pāṭitam 
yac ca tat paramaṃ tejaḥ praviṣṭo 'si kutaś ca tat // HV_104.5

kim arthaṃ tena te bālās tadā cāpahṛtāḥ prabho 
yac ca te dīrgham adhvānaṃ saṃkṣiptaṃ tat kathaṃ punaḥ // HV_104.6
yo 'yaṃ dīrgho mahāmārgaḥ saṃkṣiptaḥ kena hetunā | 
kathaṃ cālpena kālena kṛtaṃ nas tad gatāgatam 
etat sarvaṃ yathāvṛttam ācakṣva mama keśava // HV_104.7

maddarśanārthaṃ te bālā hṛtās tena mahātmanā 
viprārtham eṣyate kṛṣṇo nāgacched anyatheti hi // HV_104.8

brahmatejomayaṃ divyam āścaryaṃ dṛṣṭavān asi 
ahaṃ sa bharataśreṣṭha mattejas tat sanātanam // HV_104.9

prakṛtiḥ sā mama parā vyaktāvyaktā ca bhārata 
tāṃ praviśya bhavantīha muktā bharatasattama // HV_104.10

sā sāṃkhyānāṃ gatiḥ pārtha yogināṃ ca tapasvinām 
tat padaṃ paramaṃ brahma sarvaṃ vibhajate jagat // HV_104.11
ādityavarṇaṃ vimalaṃ tamaḥpāre pratiṣṭhitam | 
mām eva tad dhanaṃ tejo jñātum arhasi bhārata 
samudraḥ stabdhatoyo 'ham ahaṃ stambhayitā jalam // HV_104.12

ahaṃ te parvatāḥ sapta ye dṛṣṭvā vividhās tvayā 
paṅkabhūtaṃ hi timiraṃ dṛṣṭavān asi yad dhi tat | 
ahaṃ tamo ghanībhūtam aham eva ca pāṭakaḥ // HV_104.13
yac ca taṃ dīrgham adhvānaṃ kṛtaṃ cāpi gatāgatam | yogaśaktyā gataś cāhaṃ kṣipram āgatavāṃs tataḥ | 
ahaṃ ca kālo bhūtānāṃ dharmaś cāhaṃ prakīrtitaḥ 
candrādityau mahāśailāḥ saritaś ca sarāṃsi ca | 
cāturvarṇyaṃ matprasūtaṃ cāturāśramyam eva ca // HV_104.14

catasraś ca diśaḥ sarvā mamaivātmā caturvidhaḥ 
cāturvedyasya kartāham iti budhyasva bhārata // HV_104.15

bhagavan sarvabhūteśa vettum icchāmi te prabho 
priyo me 'si jagatpate |
punaś ca paramaṃ tattvaṃ |
paraṃ tattvaṃ suraśreṣṭha tvāṃ prapanno 'smi mādhava | 
pṛcchāmi tvāṃ prapanno 'haṃ namas te puruṣottama // HV_104.16

brahma ca brāhmaṇāś caiva tapaḥ satyaṃ ca bhārata 
ukthyaṃ bṛhadrathaṃ caiva mattas tad viddhi pāṇḍava // HV_104.17

priyas te 'haṃ mahābāho priyo me 'si dhanaṃjaya 
tena te kathayiṣyāmi nānyathā vaktum utsahe | 
vetsyase māṃ yathātattvaṃ tad vyākhyāsyāmi te 'nagha // HV_104.18

ahaṃ yajūṃṣi sāmāni ṛcaś cātharvaṇāni ca 
brahmā rudras tathendraś ca varuṇaś ca tathā yamaḥ | 
kuberaś ca tathā cānye dikpālāḥ sanakādayaḥ | 
ṛṣayo devatā yajñā mattejo bharatarṣabha // HV_104.19

pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam 
candrādityāv ahorātre pakṣā māsās tathā kṣapāḥ 
muhūrtāś ca kalāś caiva kṣaṇāḥ saṃvatsarās tathā // HV_104.20

mantrāś ca vividhāḥ pārtha yāni śāstrāṇi kānicit 
vidyāś ca veditavyaṃ ca mattaḥ prādurbhavanti vai // HV_104.21

manmayaṃ viddhi kaunteya kṣayaṃ sṛṣṭiṃ ca bhārata 
sac cāsac ca mamaivātmā sad asac caiva yat param // HV_104.22
idam apy aparaṃ bhūyaḥ śṛṇu guhyaṃ sanātanam || sarveṣv api ca vedeṣu purāṇesu ca kṛtsnaśaḥ | yad agryaṃ kathitaṃ pārthaṃ sarvair munivaraiḥ sadā || varṇatrayasamāyuktam ṛgyajuḥsāmalakṣitam | praṇavākhyaṃ mahābāho viddhi māṃ jagatīpate || idaṃ japan mahābāho māṃ namaskuru yatnataḥ | tato māṃ vetsyase samyak satyam etac chapāni te || anyat sarvaṃ mahābāho vihāyaitat paro bhava | idam eva paraṃ śreyo nātra kāryā vicāraṇā | 
evam ukto 'smi kṣṛṇena prīyatā bharatarṣabha 
tathaiva ca mano nityam abhavan me janārdane // HV_104.23

etac chrutaṃ ca dṛṣṭaṃ ca māhātmyaṃ keśavasya me 
yan māṃ pṛcchasi rājendra bhūyaś cāto janārdane // HV_104.24

etac chrutvā kuruśreṣṭho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ 
pūjayām āsa manasā govindaṃ puruṣottamam // HV_104.25

vismitaś cābhavad rājā saha sarvaiḥ sahodaraiḥ 
rājabhiś ca tathāsannair ye tatrāsan samāgatāḥ // HV_104.26

bhūya eva dvijaśreṣṭha yadusiṃhasya dhīmataḥ 
karmāṇy aparimeyāni śrotum icchāmi tattvataḥ // HV_105.1

śrūyante vividhāni sma adbhutāni mahādyute 
asaṃkhyeyāni divyāni prākṛtāny api sarvaśaḥ // HV_105.2

. yāny ahaṃ vividhāny asya śrutvā prīye mahāmune 
prabrūyāḥ sarvaśas tāta tāni me vaktum arhasi // HV_105.3

bahūny āścaryabhūtāni keśavasya mahātmanaḥ 
karmāṇy uktāni vai rājan bhūyaś caiva śrutāni te // HV_105.4

kathitāni mayā sādho nāntaṃ śakyaṃ hi karmaṇām 
gantuṃ bharataśārdūla vistarasya mahātmanaḥ // HV_105.5

avaśyaṃ tu mayā vācyaṃ leśamātreṇa bhārata 
viṣṇor atulavīryasya prathitodārakarmaṇaḥ 
ānupūrvyā pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikamanā nṛpa // HV_105.6

dvāravatyāṃ nivasatā yadusiṃhena dhīmatā 
rāṣṭrāṇi nṛpamukhyānāṃ kṣobhitāni mahīkṣitām // HV_105.7

yadūnām antaraprepsur vicakro dānavo hataḥ // HV_105.8

puraṃ prāgjyotiṣaṃ gatvā punas tena mahātmanā 
samudramadhye duṣṭātmā narako dānavo hataḥ // HV_105.9

vāsavaṃ ca raṇe jitvā pārijāto hṛto balāt 
nirjitaś caiva bhagavān varuṇo lohitahrade // HV_105.10

dantavakraś ca kārūṣo nihato dakṣiṇāpathe 
śiśupālaś ca saṃpūrṇe kilbiṣaikaśate hataḥ // HV_105.11

gatvā ca śoṇitapuraṃ śaṃkareṇābhirakṣitaḥ 
baleḥ suto mahāvīryo bāṇo bāhusahasravān 
mahāmṛdhe mahārāja jitvā jīvan visarjitaḥ // HV_105.12

nirjitāḥ pāvakāś caiva girimadhye mahātmanā 
sālvaś ca vijitaḥ saṃkhye saubhaś ca vinipātitaḥ // HV_105.13

vikṣobhya sāgaraṃ sarvaṃ pāñcajanyo vaśīkṛtaḥ 
hayagrīvaś ca nihato nṛpāś cānye mahābalāḥ // HV_105.14

jarāsaṃdhasya nidhane mokṣitāḥ sarvapārthivāḥ 
rathena jitvā nṛpatīn gāndhāratanayā hṛtā // HV_105.15

bhraṣṭarājyāś ca śokārtāḥ pāṇḍavāḥ parirakṣitāḥ 
dāhitaṃ ca vanaṃ ghoraṃ puruhūtasya khāṇḍavam // HV_105.16

gāṇḍīvaṃ cāgninā dattam arjunāyopapāditam 
dautyaṃ ca tatkṛtaṃ ghoraṃ vigrahe janamejaya // HV_105.17

anena yadumukhyena yaduvaṃśaś ca vardhitaḥ 
kuntyāś ca pramukhe proktā pratijñā pāṇḍavān prati 
nivṛtte bhārate yuddhe pratidāsyāmi te sutān // HV_105.18
api satyaṃ ca kṛtavān kuntyā niryātya pāṇḍavān | 
mokṣitaś ca mahātejā nṛgaḥ śāpāt sudāruṇāt 
yavanaś ca hataḥ saṃkhye kāla ity abhiviśrutaḥ // HV_105.19

vānarau ca mahāvīryau maindo dvivida eva ca 
vijitau yudhi durdharṣau jāmbavāṃś ca parājitaḥ // HV_105.20

sāṃdīpanes tathā putras tava caiva pitā nṛpa 
gatau vaivasvatavaśaṃ jīvitau tasya tejasā // HV_105.21
nirjitau haṃsaḍibhakau hiḍimbaś caiva rākṣasaḥ | 
saṃgrāmā bahavaś caiva ghorā naravarakṣayāḥ 
nihatāś ca nṛpāḥ sarve kṛtvā tad rūpam adbhutam 
janamejaya yuddheṣu yathā te kathitaṃ purā // HV_105.22

karmāṇy aparimeyāni śrutāni dvijasattama 
bhūya eva mahābāhor yadusiṃhasya dhīmataḥ | 
tvattaḥ śrutavatāṃ śreṣṭha vāsudevasya dhīmataḥ // HV_106.1

yac ca tat kathitaṃ pūrvaṃ bāṇaṃ prati mahāsuram 
tad ahaṃ śrotum icchāmi vistareṇa tapodhana // HV_106.2
kathaṃ ca devadevasya putratvam asuro gataḥ | yo 'bhiguptaḥ svayaṃ brahmañ śaṃkareṇa mahātmanā | sahavāsaṃ gateneha sagaṇena guhena ca || baler balavataḥ putro jyeṣṭho bhrātṛśatasya yaḥ | vṛto bāhusahasreṇa divyāstraśatadhāriṇā | asaṃkhyaiś ca mahākāyair māyāśatasahair balaiḥ | māyāśatabalair daityair amarādibhir arcitaḥ | 
vāsudevena sa kathaṃ bāṇaḥ saṃkhye parājitaḥ 
saṃrabdho dvaṃdvayuddhārthī jīvan muktaḥ kathaṃ ca saḥ // HV_106.3

śṛṇuṣvāvahito rājan kṛṣṇasyāmitatejasaḥ 
manuṣyaloke bāṇena yathābhūd vigraho mahān // HV_106.4

vāsudevena yatrāsau rudraskandasahāyavān 
baliputro raṇaślāghī jitvā jīvan visarjitaḥ // HV_106.5

yathā cāsya varo dattaḥ śaṃkareṇa mahātmanā 
nityaṃ sāṃnidhyatā caiva gāṇapatyaṃ tathākṣayam // HV_105.6
yathā bāṇasya tad yuddhaṃ jīvan mukto yathā ca saḥ | yathā ca devadevasya putratvaṃ so 'suro gataḥ | yadarthaṃ ca mahad yuddhaṃ tat sarvam akhilaṃ śṛṇu || dṛṣṭvā vapuḥ kumārasya krīḍato 'sya mahātmanaḥ | baliputro mahāvīryo vismayaṃ paramaṃ gataḥ || tasya buddhiḥ samutpannā tapaś cartuṃ sudāruṇam | rudrasyārādhanārthāya yathāsya syām ahaṃ sutaḥ || tato 'glapayad ātmānaṃ tapasā so 'surottamaḥ | devaś ca paramaṃ toṣaṃ jagāma ca sahomayā || nīlakaṇṭhaḥ parāṃ prītiṃ gatvā cāsuram abravīt | varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te yat te manasi vartate || atha bāṇo 'bravīd vākyaṃ devadevaṃ sanātanam | devyāḥ putratvam icchāmi tvayā dattaṃ trilocana || śaṃkaraś ca tathety uktvā rudrāṇīm idam abravīt | kanīyān kārtikeyasya putro 'yaṃ pratigṛhyatām || yatrotthito mahāsenaḥ so 'gnijo rudhire pure | tatroddeśe puraṃ cāsya bhaviṣyati na saṃśayaḥ || nāmnā tac choṇitapuraṃ bhaviṣyati purottamam | mayābhiguptaṃ śrīmantaṃ na kaścit prasahiṣyati || tataḥ sa nivasan bāṇaḥ pure śoṇitasāhvaye | rājyaṃ praśāsate divyaṃ kṣobhayan sarvadevatāḥ || atha vīryamadotsikto bāṇo bāhusahasravān | acintayan devagaṇān yuddham ākāṅkṣate sadā || dhvajaṃ cāsya dadau prītaḥ kumāro hy agnitejasam | vāhanaṃ caiva bāṇasya mayūraṃ dīptatejasam || na devā na ca gandharvā na yakṣā na ca pannagāḥ | tasya yuddhe vyatiṣṭhanta devadevasya tejasā || tryambakenābhiguptaś ca darpotsikto mahāsuraḥ | bhūyo mṛgayate yuddhaṃ śūlinaṃ so 'bhyagacchata | ārādhya ca jagannāthaṃ śaṃkaraṃ vṛṣavāhanam | śūlinaṃ bhasmadigdhāṅgaṃ girivāsarataṃ sadā || jaṭinaṃ muṇḍinaṃ nityaṃ tryakṣaṃ girisutāśrayam | tuṣṭāva devam īśānaṃ vareṣyaṃ varadaṃ śivam || namas te bhasmadigdhāṅga śūline te namo namaḥ | namo virūparūpāya śmaśānaniratāya ca || harāya harirūpāya śaṃkarāya namo namaḥ | namas tubhyaṃ virūpākṣa vyāghracarmanivāsine || namas tuṇḍāya devāya nagnāya vikaṭāya ca | jñānapradāyine tubhyaṃ yogine yatacetase || nama ādyāya bījāya vṛṣāya vṛṣarūpiṇe | namo ghorāya ghorāya ghoraghorāya te namaḥ || ghorapriyāya ghorāya rudrāya vṛṣaṇāya ca | vṛṣaskandhāya moghāya gadine khaṅgine namaḥ || muṇḍāyātha virūpāya vāmadevāya te namaḥ | namo dakṣamakhaghnāya bhaganetraharāya ca || namaḥ smaravināśāya guhapitre namo namaḥ | namas tubhyaṃ namas tubhyaṃ dvīpicarmanivāsine || namo namaḥ paśupate sarvātman sarvabhāvana | manoratho jagannātha pūryatāṃ tava bhāvanāt || evaṃ stuto jagannāthaḥ śūlī vṛṣabhaketanaḥ | dehi bāhusahasraṃ me devebhyaś cāpy avadhyatām | 
sa rudram abhigamyātha praṇipatyābhivādya ca 
balisūnur idaṃ vākyaṃ papraccha vṛṣabhadhvajam // HV_106.7

asakṛn nirjitā devāḥ sasādhyāḥ samarudgaṇāḥ 
mayā balamadotsekāt sasainyena tavāśrayāt // HV_106.8
imaṃ deśaṃ samāgamya vasanti sma pure sukham | 
te parājayasaṃtrastā nirāśā matparājaye 
nākapṛṣṭham upāgamya nivasanti yathāsukham // HV_106.9

so 'haṃ nirāśo yuddhasya jīvitaṃ nādya kāmaye 
ayudhyato vṛthā hy eṣāṃ bāhūnāṃ dhāraṇaṃ mama // HV_106.10

tad brūhi mama yuddhasya kaccid āgamanaṃ bhavet 
na me yuddhaṃ vinā deva ratir asti prasīda me // HV_106.11

tataḥ prahasya bhagavān abravīd vṛṣabhadhvajaḥ 
bhavitā bāṇa yuddhaṃ te tathā tac chṛṇu dānava // HV_106.12

dhvajasyāsya yadā bhaṅgas tava tāta bhaviṣyati 
svasthāne sthāpitasyātha tadā yuddhaṃ bhaviṣyati // HV_106.13

ity evam uktaḥ prahasan bāṇaḥ subahuśo mudā 
prasannavadano bhūtvā pādayoḥ patito 'bravīt // HV_106.14

diṣṭyā bāhusahasrasya na vṛthā dhāraṇaṃ mama 
diṣṭā sahasrākṣam ahaṃ vijetā punar āhave // HV_106.15

ānandajāśrupūrṇābhyāṃ netrābhyām arimardanaḥ 
pañcāñjaliśatair devaṃ pūjayan patito bhuvi // HV_106.16

uttiṣṭhottiṣṭha bāhūnām ātmanaḥ svakulasya ca 
sadṛśaṃ prātsyase vīre yuddham apratimaṃ raṇe // HV_106.17

evam uktas tato bāṇas tryambakena mahātmanā 
harṣeṇābhyutthitaḥ śīghraṃ natvā sa vṛṣabhadhvajam // HV_106.18

śitikaṇṭhavisṛṣṭas tu bāṇaḥ parapuraṃjayaḥ 
yayau svabhavanaṃ yena yatra dhvajagṛhaṃ mahat // HV_106.19

tatropaviṣṭaḥ prahasan kumbhāṇḍam idam abravīt 
priyam āvedayiṣyāmi bhavato manaso 'nugam // HV_106.20
yenāham iha saṃprāptaḥ kumbhāṇḍa śṛṇu me vacaḥ | 
ity evam uktaḥ prahasan bāṇam apratimaṃ raṇe 
provāca rājan kiṃ tv etad vaktukāmo 'si matpriyam 
vismayot phullanayanaḥ praharṣād iva sattama // HV_106.21
tvattas tac chrotum icchāmi varaṃ kiṃ labdhavān asi | devadevaprasādāt tu skandasya ca mahātmanaḥ | īpsitaṃ kiṃ tvayā prāptaṃ tan me brūhi mahāsura | 
śitikaṇṭhaprasādena skandagopāyanena ca 
kaccin trailokyarājyaṃ te vyādiṣṭaṃ śṛlapāṇinā // HV_106.22

kaccid indras tava bhayāt pātālam upayāsyati 
kaccid viṣṇuparitrāsaṃ vimokṣyanti diteḥ sutāḥ // HV_106.23

yasya cakrabhayatrastā vasanti salilāśaye 
kaccic chārṅgagadāpāṇeḥ sthitasya param āhave 
na viṣṇor bhayasaṃtrāsāt prayāsyanti diśo 'surāḥ // HV_106.24

pātālavāsam utsṛjya kaccit tava balāśrayāt 
vibudhāvāsaniratā bhaviṣyanti mahāsurāḥ // HV_106.25

balir viṣṇubalākrānto baddhas tava pitā nṛpa 
salilaughād viniḥsṛtya kaccid rājyam avāpsyati // HV_106.26

divyamālyāmbaradharaṃ divyasraganulepanam 
kaccid vairocaniṃ tāta drakṣyāmaḥ pitaraṃ tava // HV_106.27

kaccintrabhiḥ kramaiḥ pūrvaṃ hṛtāṃl lokān imān prabho 
punaḥ pratyānayiṣyāmo jitvā sarvān divaukasaḥ // HV_106.28

snigdhagambhīranirghoṣaṃ śañkhasvanapurojavam 
kaccin nārāyaṇaṃ devaṃ jeṣyāmaḥ samitiṃjayam // HV_106.29

kaccid vṛṣadhvajas tāta prasādasumukhas tava 
yathā te hṛdayotkampaḥ sāśrubinduḥ pravartate // HV_106.30

kaccid īśvaratoṣeṇa kārttikeyamatena ca 
prāptavān asi sarveṣām asmākaṃ pārthivaṃ padam // HV_106.31

iti kumbhāṇḍavacanaiś coditaḥ puruṣarṣabhaḥ 
bāṇo vācam asaṃsaktāṃ provāca vadatāṃ varaḥ // HV_106.32
nītimantam athāmātyam anayo nītimat tadā | 
cirāt prabhṛti kumbhāṇḍa na yuddhaṃ prāpyate mayā 
tadā mayā mudā pṛṣṭaḥ śitikaṇṭhaḥ pratāpavān // HV_106.33
tato 'haṃ patito mūrdhnā devadevasya dhīmataḥ | 
yuddhābhilāṣaḥ sumahān deva saṃjāyate mama 
api prāpsyāmy ahaṃ yuddhaṃ manasas tuṣṭikārakam // HV_106.34
vijñaptaḥ sa mayā deva prāha māṃ vṛṣabhadhvajaḥ | 
tato 'haṃ devadevena hareṇāmitraghātinā 
prahasya suciraṃ kālam ukto 'dya vacanaṃ priyam // HV_106.35

prāpsyase sumahad yuddhaṃ tvaṃ bāṇāpratimaṃ mahat 
mayūradhvajabhaṅgas te bhaviṣyati yadāsura // HV_106.36
tadā tvaṃ prāpsyase yuddhaṃ sumahad ditinandana | 
tato 'haṃ paramaprīto bhagavantaṃ vṛṣadhvajam 
praṇamya śirasā devaṃ tavāntikam upāgataḥ // HV_106.37

ity evam uktaḥ kumbhāṇḍaḥ provāca nṛpatiṃ tadā 
aho na śobhanaṃ rājan yad evaṃ bhāṣase vacaḥ // HV_106.38

evaṃ kathayator eva tayor anyonyam ucchritaḥ 
dhvajaḥ papāta vegena śakrāśanisamāhataḥ // HV_106.39

taṃ tathā patitaṃ dṛṣṭvā so 'suro dhvajam uttamam 
praharṣam atulaṃ lebhe mene cāhavam āgatam // HV_106.40

tataś cakampe vasudhā śakrāśanisamāhatā 
nanādāntarhito bhūmau vṛṣadaṃśo jagarja ca // HV_106.41

devānām api yo devaḥ so 'py avarṣata vāsavaḥ 
śoṇitaṃ śoṇitapure sarvataḥ puram antikāt // HV_106.42

sūryaṃ bhittvā maholkā ca papāta dharaṇītale 
svapakṣe coditaḥ sūryo bharaṇīṃ samapīḍayat // HV_106.43

caityavṛkṣeṣu sahasā dhārāḥ śatasahasraśaḥ 
śoṇitasyāsravan ghorā nipetus tārakā bhṛśam // HV_106.44

rāhur agrasad ādityam aparvaṇi viśāṃ pate 
lokakṣayakare kāle nirghātaś cābhavan mahān // HV_106.45

dakṣiṇāṃ diśam āsthāya dhūmaketuḥ sthito 'bhavat 
aniśaṃ cāpy avicchinnā vavur vātāḥ sudāruṇāḥ // HV_106.46

śvetalohitaparyantaḥ kṛṣṇagrīvas taḍiddyutiḥ 
trivarṇaḥ parigho bhānoḥ saṃdhyārāgam athāvṛṇot // HV_106.47

vakram aṅgārakaś cakre kṛttikāsu bhayaṃkaraḥ 
bāṇasya janmanakṣatraṃ bhartsayann iva sarvaśaḥ // HV_106.48

anekaśākhaś caityaś ca nipapāta mahītale 
arcitaḥ sarvakanyābhir dānavānāṃ mahātmanām // HV_106.49

evaṃ vividharūpāṇi nimittāni niśāmayan 
bāṇo balamadonmatto niścayaṃ nādhigacchati // HV_106.50

vicetās tv abhavat prājñaḥ kumbhāṇḍas tattvadarśivān 
bāṇasya sacivas tatra kīrtayan bahu kilbiṣam // HV_106.51
utpātā hy atra dṛśyante kathayanto naśobhanam | tava rājyavināśāya bhaviṣyanti na saṃśayaḥ || vayaṃ cānye ca sacivā bhṛtyā ye ca tavānugāḥ | kṣayaṃ yāsyanti nacirāt sarve pārthiva durnayāt || yathā śakradhvajataroḥ svadarpāt patanaṃ bhavet | raṇam ākāṅkṣato mohāt tathā bāṇasya nardataḥ || devadevaprasādāt tu trailokyavijayaṃ gataḥ | utsekād dṛśyate nāśo yuddhākāṅkṣī nanarda ha | 
bāṇaḥ prītamanās tv eva papau pānam anuttamam 
daityadānavanārībhiḥ sārdham uttamavikramaḥ // HV_106.52

kumbhāṇḍaś cintayāviṣṭo rājaveśmābhyayāt tadā 
acintayac ca tattvārthaṃ tais tair utpātadarśanaiḥ // HV_106.53

rājā pramādī durbuddhir jitakāśī mahāsuraḥ 
yuddham evābhilaṣate na doṣān paśyate madāt // HV_106.54

mahotpātabhayaṃ caiva na tan mithyā bhaviṣyati 
apīdānīṃ bhaven mithyā sarvam utpātadarśanam // HV_106.55

iha tv āste trinayanaḥ kārttikeyaś ca vīryavān 
tenotpanno 'pi doṣo naḥ kaccid gacchet parābhavam // HV_106.56

utpannadoṣaprabhavaḥ kṣayo 'yaṃ bhavitā mahān 
doṣāṇāṃ na bhaven nāśa iti me dhīyate matiḥ // HV_106.57

niyataṃ doṣa evāyaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ 
daurātmyān nṛpater asya doṣabhūtā hi dānavāḥ // HV_106.58

devadānavasaṃghānāṃ yaḥ kartā bhuvanaprabhuḥ 
sa bhavaḥ kārttikeyaś ca kṛtavāso hi naḥ pure // HV_106.59

prāṇaiḥ priyataro nityaṃ bhavasya tu guhaḥ sadā 
tad viśiṣṭaś ca bāṇo 'pi bhavasya satataṃ priyaḥ // HV_106.60
darpotsekāt tu nāśāya varaṃ yācitavān bhavam | yuddhahetoḥ sa lubdhas tu sarvathā na bhaviṣyati || yadi viṣṇupurogāṇām indrādīnāṃ divaukasām | bhavitā hy abhayat prāptir bhavahastāt kṛtā bhavet | 
etayoś ca hi ko yuddhaṃ kumārabhavayor iha 
śakto dātuṃ samāgamya bāṇasāhāyyakāṅkṣiṇoḥ // HV_106.61
na ca devavaco mithyā bhaviṣyati kathaṃcana | bhaviṣyati mahad yuddhaṃ sarvadaityavināśanam | 
evaṃ sa cintayāviṣṭaḥ kumbhāṇḍas tattvadarśivān 
svastipraṇihitāṃ buddhiṃ cakāra sa mahāsuraḥ // HV_106.62

ye hi devair virudhyante puṇyakarmabhir āhave 
yathā balir niyamitas tathā te yānti saṃkṣayam // HV_106.63

krīḍāvihāropagataḥ kadācid abhavad bhavaḥ 
devyā saha nadītīre ramye śrīmati sa prabhuḥ // HV_107.1

śatāni tatrāpsarasāṃ cikrīḍuś ca samantataḥ 
sarvartukavane ramye gandharvapatayas tathā // HV_107.2

kusumaiḥ pārijātasya puṣpaiḥ saṃtānakasya ca 
gandhoddāmam ivākāśaṃ nadītīraṃ ca sarvaśaḥ // HV_107.3

veṇuvīṇāmṛdaṅgaiś ca paṇavaiś ca sahasraśaḥ 
vādyamānaiḥ sa śuśrāva gītam apsarasāṃ tadā // HV_107.4

sūtamāgadhakalpaiś cāpy astuvann apsarogaṇāḥ 
devadevaṃ suvapuṣaṃ sragviṇaṃ raktavāsasam // HV_107.5
haraṃ sahomaṃ varadaṃ ramayanti manoramāḥ | 
tatas tu devyā rūpeṇa vikralekhā varāpsarāḥ 
bhavaṃ prasādayām āsa devī ca prāhasat tadā // HV_107.6
prasādayantīm īśānaṃ prahasanty apsaroganāḥ | bhavasya pārṣadā divyā nānārūpā mahaujasaḥ || devyā hy anujñayā sarve krīḍante tatra tatra ha || atha te pārṣadās tatra rahasye suvipaścitaḥ | mahādevasya rūpeṇa tac cihnaṃ rūpam āsthitāḥ | nanṛtur bhūtapatayo vicitrābhinayānvitāḥ | 
tato devyās tu rūpeṇa līlayā vadanena ca 
devī prahāsaṃ mumuce tāś caivāpsarasas tadā // HV_107.7

tataḥ kilikilāśabdaḥ prādurbhūtaḥ samantataḥ 
praharṣam atulaṃ cāpi lebhe prītamanā bhavaḥ // HV_107.8

bāṇasya duhitā kanyā tatroṣā nāma bhāminī 
devaṃ prakrīḍitaṃ dṛṣṭvā devyā saha nadīgatam // HV_107.9
dīpyamānaṃ mahādevaṃ dvādaśādityatejasam | nānārūpaṃ vapuḥ kṛtvā devyāḥ priyacikīrṣayā | 
uṣā manorathaṃ cakre pārvatyāḥ saṃnidhau tadā 
dhanyā hi bhartṛsahitā ramyanty evaṃ samāgatāḥ // HV_107.10
manasā tv atha saṃkalpam uṣayā bhāṣitaṃ tathā | 
vijñāya tam abhiprāyam uṣāyāḥ parvatātmajā 
prāha devī tato vākyam uṣāṃ harṣayatī śanaiḥ // HV_107.11

uṣe śīghraṃ tvam apy evaṃ bhartrā saha ramiṣyasi 
yathā devo mayā sārdhaṃ śaṃkaraḥ śatrusūdanaḥ // HV_107.12

evam ukte tadā devyā vākye cintāvilekṣaṇā 
uṣā bhāvaṃ hṛdā cakre bhartrā raṃsye kadā saha // HV_107.13

tato haimavatī vākyaṃ saṃprahasyedam abravīt 
uṣe śṛṇuṣva kalyāṇi yadā saṃyogam eṣyasi // HV_107.14

vaiśākhe māsi harmyasthāṃ dvādaśyāṃ tvāṃ dinakṣaye 
dharṣayiṣyati yaḥ svapne sa te bhartā bhaviṣyati // HV_107.15

evam uktā daityasutā kanyāgaṇasamāvṛtā 
apākrāmata harṣeṇa ramamāṇā yathāsukham // HV_107.16
tataḥ sakhībhir hāsyantī harṣeṇotphullalocanā | tālikāsaṃnipātaiś ca anyonyaṃ jaghnur ūrjitāḥ || kiṃnaryo yakṣakanyāś ca nāgadaityeśakanyakāḥ | apsarogaṇakanyāś ca uṣāyāḥ sakhitāṃ gataḥ || uktā ca tatra tābhiḥ sā bhartā tava varānane | bhaviṣyaty acireṇaiva devyā vacanakalpitaḥ || na hi devyā vaco mithyā bhaviṣyati kadācana | rūpābhijanasaṃpannaḥ patiḥ saṃkalpitas tayā || uṣā sakhīnāṃ tad vākyaṃ pratipūjya yathāvidhi | dattaṃ manorathaṃ devyā bhāvayantī vyatiṣṭhata | 
tataḥ krīḍāvihāraṃ tam anubhūya sahomayā 
jagāma bhagavān devaḥ svapuraṃ tripurāntakṛt | 
devadevo jagannātha upāraṃsīt tato haraḥ | 
gate 'hani punaḥ sarvās tā nāryo jagmur adbhutāḥ // HV_107.17
yayuḥ svān ālayān sarvā devī cādarśaṇaṃ gatā | 
kāś cid aśvais tathā yānair gajair anyās tathā rathaiḥ 
puraṃ praviviśur hṛṣṭāḥ kāścid ākāśam āsthitāḥ // HV_107.18

tato harmye śayānāṃ tu vaiśākhe māsi bhāminīm 
dvādaśyāṃ śuklapakṣasya sakhīgaṇavṛtāṃ tadā // HV_107.19

yathoktaḥ puruṣaḥ svapne dharṣayām āsa tām uṣām 
viveṣṭamānāṃ rudatīṃ devyā vacanacoditaḥ // HV_107.20

sā svapne dharṣitā tena strībhāvaṃ cāpi lambhitā 
śoṇitāktā prarudatī sahasaivotthitā niśi // HV_107.21

tāṃ tathā rudatīṃ dṛṣṭvā sakhī bhayasamanvitām 
citralekhā vacaḥ snigdham uvāca param ādbhutam // HV_107.22

uṣe mā bhaiḥ kim evaṃ tvaṃ rudatī paritapyase 
baleḥ sutasutā ca tvaṃ prakhyātā kiṃ bhayānvitā // HV_107.23

na bhayaṃ vidyate loke tava subhru viśeṣataḥ 
bhayadas tava vāmoru pitā devāntako raṇe // HV_107.24

uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te viṣādaṃ mā kṛthāḥ śubhe 
naivaṃvidheṣu vāseṣu bhayam asti varānane // HV_107.25

asakṛd devasahitaḥ śacībhartā sureśvaraḥ 
aprāpta eva nagaraṃ pitrā te mṛdito raṇe 
ayaṃ devasamūhasya bhayadas te pitā raṇe // HV_107.26
airāvataḥ sa mṛdito gadayā cāsya bhāmini | nirāśo jīvite so 'bhūd vajrapāṇiḥ sahāmaraiḥ | mahāsuravaraḥ śrīmān baleḥ putro mahābalaḥ || evaṃ sābhihitā sakhyā bāṇaputrī yaśasvinī | svapnarūpaṃ yathā dṛṣtvaṃ nyavedayad aninditā | 
evaṃ saṃdūṣitā sādhvī kathaṃ jīvitum utsahe 
pitaraṃ kiṃ nu vakṣyāmi devaśatrum ariṃdamam // HV_107.27

evaṃ saṃdūṣaṇakarī vaṃśasyāsya mahaujasaḥ 
śreyo hi maraṇaṃ manye na me śreyo 'dya jīvitam // HV_107.28
īpsito vā yatha ko 'pi puruṣo 'dhigato hi me | jāgratīva yathāhaṃ syām avastheyaṃ kṛtā mama | niśāyāṃ jāgratī vāhaṃ nītā kena daśām imām | 
katham evaṃ kṛtā nāma kanyā jīvitum utsahe 
kulopakrośanakarī kulāṅgārā nirāśreyā 
jīvituṃ spṛhayen nārī sādhvīnām agrataḥ sthitā // HV_107.29

ity evaṃ bāṣpapūrṇākṣī sakhījanavṛtā tadā 
vilalāpa ciraṃ kālam uṣā kamalalocanā // HV_107.30

anāthavattāṃ rudatīṃ sakhyaḥ sarvā vicetasaḥ 
ūcur aśruparītākṣya uṣāṃ sarvāḥ samāgatāḥ // HV_107.31

duṣṭena manasā devi śubhaṃ yadi vāsubham 
kriyate na ca te subhru kaccid duṣṭaṃ manas tava // HV_107.32
prasabhaṃ devi saṃyogād yadi bhuktāsi bhāmini | 
svapnayogena kalyāṇi vratalopo na vidyate 
vyabhicāreṇa te devi nāsti kaścid vyatikramaḥ // HV_107.33
na ca svapnakṛto doṣo martyaloke 'sti sundari | evaṃ viprarṣayo devi dharmajñāḥ kathayanti vai | 
manasā caiva vācā ca karmaṇā ca viśeṣataḥ 
duṣṭā yā tribhir etais tu pāpā sā procyate bhuvi // HV_107.34

na va te duṣyate bhīru manaḥ prajavitaṃ sadā 
kathaṃ tvaṃ doṣaduṣṭā vai niyatā brahmacāriṇī // HV_107.35

yadi suptā satī sādhvī śuddhabhāvā manasvinī 
imām avasthāṃ nītā tvaṃ naiva dharmo vilupyate // HV_107.36

yasyā duṣṭaṃ manaḥ pūrvaṃ karmaṇā copapāditam 
tām āhur asatīṃ nāma satī tvam asi bhāmini // HV_107.37

kulajā rūpasaṃpannā niyatā brahmacāriṇī 
imām avasthāṃ nītāsi kālo hi duratikramaḥ // HV_107.38

ity evaṃ uktāṃ rudatīṃ bāṣpeṇāvṛtalocanām 
kumbhāṇḍaduhitā vākyaṃ paramaṃ tv idam abravīt // HV_107.39
tyaja śokaṃ viśālākṣi apāpā tvaṃ varānane | smṛtaṃ me yad idaṃ vākyaṃ yāthātathyena tac chṛṇu | 
uṣe yad uktā devyāsi bhartāraṃ dhyāyatī tadā 
samīpe devadevasya smara bhāmini tad vacaḥ // HV_107.40

dvādaśyāṃ śuklapakṣasya vaiśākhe māsi yo niśi 
harmye śayānāṃ rudatīṃ strībhāvam upaneṣyati // HV_107.41

bhavitā sa hi te bhartā śūraḥ śatrunibarhaṇaḥ 
ity uvāca tato hṛṣṭā devī tava manogatam // HV_107.42

na hi tad vacanaṃ mithyā pārvatyā yad udāhṛtam 
tattvaṃ kim idam atyarthaṃ rodiṣīndunibhānane // HV_107.43

ity evam uktā vacanaṃ smṛtvā devīvacas tataḥ 
abhavan naṣṭaśokā sā bāṇaputrī śubhekṣaṇā // HV_107.44
smṛtvā tu vacanaṃ devyāḥ pratyuvāca sakhīṃ tadā | 
smarāmi bhāmini vaco devyāḥ krīḍāgate bhave 
yathoktaṃ sarvam akhilaṃ prāptaṃ harmyatale mayā // HV_107.45

bhartā tu mama yady eṣa lokanāthasya bhāryayā 
vyādiṣṭaḥ sa kathaṃ jñeyas tatra kāryaṃ vidhīyatām // HV_107.46

ity evam ukte vacane kumbhāṇḍaduhitā punaḥ 
vyājahāra yathānyāyam arthatattvaviśāradā // HV_107.47

na hi tasya kulaṃ devi na kīrtir nāpi pauruṣam 
kaścij jānāti tattvena kim idaṃ tvaṃ vihanyase // HV_107.48

adṛṣṭaś cāśrutaś caiva dṛṣṭaḥ svapne tvayānaghe 
kathaṃ jñeyo bhaved bhīru so 'smābhī ratitaskaraḥ // HV_107.49

yena tvam asitāpāṅge mattakāśini vikramāt 
rudatī prasabhaṃ bhuktā praviśyāntaḥpuraṃ sakhi // HV_107.50

na hy ayaṃ prākṛtaḥ kaścid yaḥ praviṣṭaḥ prasahya naḥ 
nagaraṃ lokavikhyātam ekaḥ śatrunibarhaṇaḥ // HV_107.51

ādityā vasavo rudrā aśvinau ca mahaujasau 
na śaktāḥ śoṇitapuraṃ praveṣṭuṃ bhīmavikramāḥ // HV_107.52
purīṃ śāsati bāṇe tu jitvā śakraṃ śacīpatim | 
so 'yam etaiḥ śataguṇo viśiṣṭaḥ śatrusūdanaḥ 
praviṣṭaḥ śoṇitapuraṃ bāṇam ākramya mūrdhani // HV_107.53
ko nu nāma jagaty asmin manaḥ kartuṃ mahāsure | śāsaty etat puraṃ devi manuṣyo jīvitaspṛhaḥ | praviśet tam avajñāya bāṇaṃ kiṃ vāpi dharṣaṇam | 
yasyā naivaṃvidho bhartā bhaved yuddhaviśāradaḥ 
kas tasyā jīvitenārtho bhogair vā syāc chubhekṣaṇe // HV_107.54

dhanyāsy anugṛhītāsi yasyās te patir īdṛśaḥ 
prāpto devyāḥ prasādena pārvatyā mattakāśini // HV_107.55

idaṃ tu te kāryatamaṃ śṛṇu tvaṃ vai mayeritam 
vijñeyo yasya putras tu yan nāmā yat kulaś ca saḥ // HV_107.56

ity evam ukte vacane tatroṣā kāmamohitā 
taccharaiś ca samāviddhā bhrāntalocanaviklavā | 
daśām antyāṃ samāsthāya nidrāsukhavimohitā | 
uvāca kumbhāṇḍasutāṃ kathaṃ jñāsyāmahe sakhi // HV_107.57
tvam eva cintaya sakhi nottaraṃ pratibhāti me | svakārye muhyate loko yathā jīvaṃ labhāmy aham || uṣāyā vacanaṃ śrutvā rāmā vākyam idaṃ punaḥ | uvāca rudatīṃ caiva kubhāṇḍatanayā sakhīm || kuśalā te viśālākṣi sarvathā saṃdhivigrahe | apsarā citralekhā vai kṣipraṃ vijñāpyatāṃ sakhi || asyāḥ sarvam aśeṣeṇa trailokyaṃ viditaṃ sadā || evam uktā tadaivoṣā harṣeṇāgatavismayā | tām apsarasam ānāyya citralekhāṃ sakhīṃ priyām | kṛtāñjalipuṭā dīnā uṣā vacanam abravīt | sā tac chrutvā tu vacanam uṣāyāḥ parikīrtitam | āśvāsayām āsa sakhīṃ bāṇaputrīṃ yaśasvinīm | 
tataḥ sā cintayāviṣṭā vacanaṃ prāha durvacaḥ 
citralekhām apsarasaṃ praṇayāt tāṃ sakhīṃ sakhī // HV_107.58

paramaṃ śṛṇu me vākyaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi bhāmini 
bhartāraṃ yadi me 'dya tvaṃ nānayiṣyasi matpriyam // HV_107.59

kāntaṃ padmapalāśākṣaṃ mattamātaṅgavikramam 
tyakṣyāmy ahaṃ priyān prāṇāṃs tataḥ kamalalocane // HV_107.60

vikralekhābravīd vākyam uṣāṃ tāṃ hasatī śanaiḥ 
naiṣo 'rthaḥ śakyate 'smābhir vettuṃ bhāmini suvrate // HV_107.61
na kulena na varṇena na śīlena na rūpataḥ | na deśataś ca vijñātaḥ sa hi coro mayā sakhi | 
kiṃ tu śakyam idaṃ kāryaṃ buddhipūrvaṃ mayā sakhi 
prāptuṃ tac chṛṇu me vākyaṃ yathā kāmam avāpsyasi // HV_107.62
uṣāṃ harṣayatī śanaiḥ |yathā ca śakyate 'smābhir |
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām 
ye viśiṣṭāḥ prabhāvena rūpeṇābhijanena ca // HV_107.63

yathāpradhānāṃs tān sarvān ālikhiṣyāmy ahaṃ sakhi 
manuṣyaloke ye cāpi pravarā lokaviśrutāḥ // HV_107.64

saptarātreṇa te bhīru darśayiṣyāmi tān aham 
tato vijñāya paṭṭasthaṃ bhartāraṃ pratilapsyase // HV_107.65
na darśaye yadi sakhi tarhi vahnim ahaṃ viśe | sā citralekhayā proktā uṣāhitacikīrṣayā | kriyatām evam ity āha citralekhāṃ sakhīṃ priyām || tataḥ kuśalahastatvād yathālekhyaṃ samantataḥ | 
ity uktvā saptarātreṇa kṛtvālekhyagatāṃs tu tān 
citrapaṭṭagatān mukhyān ānayām āsa śobhanā // HV_107.66

tataḥ prāstīrya paṭṭaṃ sā citralekhā svayaṃkṛtam 
atyujjvalaṃ mahācitraṃ piṅgavarṇavibhūsitam | 
uṣāyā darśayām āsa sakhīnāṃ ca viśeṣataḥ // HV_107.67

ete deveṣu ye mukhyās tathā dānavavaṃśajāḥ 
kiṃ naroragayakṣāṇāṃ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ // HV_107.68
gandharvāsuradaityānāṃ ye cānye bhoginaḥ smṛtāḥ | 
manuṣyāṇāṃ ca sarveṣāṃ ye viśiṣṭatamā narāḥ 
tad etān paśya sarvāṃs tvaṃ yathābhilikhitān mayā // HV_107.69

yas te bhartā yathārūpo yathābhilaṣitaḥ sakhi 
taṃ tvaṃ pratyabhijānīhi svapne yaṃ dṛṣṭavaty asi // HV_107.70

tataḥ krameṇa sarvāṃs tān dṛṣṭvā sā mattakāśinī 
devadānavagandharva vidyādharagaṇān atha | 
atītya ca yadūn sarvān dadarśa yadunandanam // HV_107.71
balabhadram atho dṛṣṭvā pradyumnam atha sātyakim | dadarśa yadusiṃhaṃ taṃ pautraṃ viṣṇor mahātmanaḥ | aniruddhaṃ raṇe ruddhaṃ pañcabāṇam iva sthitam || paṭe sthitaṃ tato dṛṣṭvā vīraṃ citrātmanā yadum | 
tatrāniruddhaṃ dṛṣṭvā sā vismayot phullalocanā 
abravīc citralekhāṃ tām ayaṃ coraḥ sa vai sakhi // HV_107.72

yenāhaṃ dūṣitā pūrvaṃ svapne harmyagatā satī 
so 'yaṃ vijñātarūpo me kutastyas taskaraḥ śubhe // HV_107.73

citralekhe vadasvainaṃ tattvato mama śobhane 
guṇaśīlābhijanato nāma kiṃ cāsya bhāmini // HV_107.74
tataḥ paścād vidhāsyāmi kāryasyāsya viniścayam | 
ayaṃ trilokyanāthasya naptā kṛṣṇasya dhīmataḥ 
devadevo jagannāthaḥ sākṣāc cakragadādharaḥ | 
dānavānāṃ raṇe hantā viṣṇur jiṣṇur jagatpatiḥ || 
yo vikramaṃ jagannāthas trailokyaṃ sacarācaram | 
nijaikapadapadme yo nilīnam akarod vibhuḥ | 
tasyāyaṃ devadevasya śaṅkhacakragadābhṛtaḥ | 
pautraḥ kṛṣṇasya vikhyātaḥ sarvalokeṣu bhāmini | 
bhartā tava viśālākṣi prādyumnir bhīmavikramaḥ // HV_107.75

na hy asya triṣu lokeṣu sadṛśo 'sti parākrame 
utpāṭya parvatān eṣa parvatair eva śātayet // HV_107.76

dhanyāsy anugṛhītāsi yasyās te yadupuṃgavaḥ 
tryakṣapatnyā samādiṣṭaḥ sadṛśaḥ sajjanaḥ patiḥ // HV_107.77

yady enaṃ me viśālākṣi bhartāram amaropamam 
tvam evātra viśālākṣi yogyā bhava varānane | 
aśakyā hi gatiś cānyā agatyā me gatir bhava || 
antarikṣacarā ca tvaṃ yoginī kāmarūpiṇī | 
upāyaśilpakuśalā kṣipram ānaya me priyam || 
upāyaś cintyatāṃ bhīru apratarkyaṃ priye sukham | 
siddhārthā saṃnivartasva yenopāyena sundari || 
bhaved āpatsu yan mitraṃ tan mitraṃ śasyate budhaiḥ | 
kāmārtā cāsmi suśroṇi bhava me prāṇadhāriṇī | 
adya nānayasi kṣipraṃ prāṇāṃs tyakṣyāmy ahaṃ śubhe // HV_107.78

uṣāyā vacanaṃ śrutvā citralekhābravīd vacaḥ 
śrotum arhasi kalyāṇi vacanaṃ me śucismite // HV_107.79

yathā bāṇasya nagaraṃ rakṣyate devi sarvataḥ 
dvārakāpi tathā bhīru durādharṣā viśeṣataḥ // HV_107.80
ayasmayapraticchannā guptadvārā ca sā purī | guptāvṛṣṇikumāraiś ca tathā dvārakavāsibhiḥ || prānte salilasaṃyuktā vihitā viśvakarmaṇā | rakṣyate puruṣair ghoraiḥ padmanābhasya śāsanāt || śailaprākāraparikhā durgamārgapraveśinī | saptaprākāraracitā parvatair dhātumaṇḍitaiḥ | 
na ca śakyam avijñātaiḥ praveṣṭuṃ dvārakāṃ purīm 
nānuyokṣyasi māṃ devi sāhase 'smiṃs tu karmaṇi | 
tato virama buddhiṃ tvaṃ duḥprāpāt svapnavastunaḥ | 
ātmānaṃ māṃ ca rakṣasva pitaraṃ ca viśeṣataḥ // HV_107.81

aniruddhasya vadanaṃ pūrṇacandranibhaṃ sakhi 
tava yogaprabhāveṇa śakyaṃ tatra praveśanam | 
kiṃ me bahuvilāpena śrūyatāṃ sakhi kāraṇam | 
yady ahaṃ taṃ na paśyāmi yāsyāmi yamasādanam // HV_107.82
dūtam āsādya kāryāṇāṃ siddhir bhavati bhāmini | tasmād dautyena me gaccha jīvantīṃ māṃ yadīcchasi | 
yadi tvaṃ me vijānāsi sakhyaṃ premṇā ca bhāṣitam 
kṣipram ānaya me kāntaṃ prāṇāṃs tyakṣyāmi vā priyān // HV_107.83
jīvitasya hi saṃdehaṃ kṣayaṃ caiva kulasya ca | kāmārtā hi na paśyanti dūṣaṇaṃ vai kulasya ca || prayatno yujyate kārye ṣviti śāstranidarśanam || tvaṃ ca śaktā viśālākṣi dvārakāyāḥ praveśane | saṃstutāsi mayā bhīru kuru me priyadarśanam | 
eṣā gacchāmy ahaṃ bhīru praviśya dvārakāṃ purīm 
sarvathā saṃstutā te 'haṃ vākyair amṛtakalpakaiḥ | 
kāritā ca samudyogaṃ priyaiḥ kāntaiś ca bhāṣitaiḥ | 
bhartāram ānayāmy adya tava vṛṣṇikulodvaham // HV_107.84
aniruddhaṃ mahābāhuṃ praviśya dvārakāṃ purīm | 
sā vacas tathyam aśivaṃ dānavānāṃ bhayāvaham 
yādavānāṃ tathaivāhaṃ kulodbhūtasamudbhavam | 
uktvā cāntarhitā kṣipraṃ citralekhā manojavā // HV_107.85
sakhībhiḥ sahitā hy ūṣā cintayantī sthitā tu sā | 
tṛtīye tu muhūrte sā naṣṭā bāṇapurāt tadā 
sakhīpriyaṃ cikīrṣantī pūjayantī tapodhanān | 
kṣaṇena samanuprāptā dvārakāṃ kṛṣṇapālitām // HV_107.86

kailāsaśikharākāraiḥ prāsādair upaśobhitām 
dadarśa dvārakāṃ caiva divi tāreva saṃsthitām // HV_107.87

tato dvāravatīmadhye prākārair upaśobhitam 
tato dvāravatīmadhye kāmasya bhavanaṃ śubham | 
tatsamīpe 'niruddhasya bhavanaṃ sā sma paśyati || 
sauvarṇavedikāstambhaṃ rukmavaidūryatoraṇam | 
mālyadāmāvasaktaṃ ca pūrṇakumbhopaśobhitam || 
barhikaṇṭhānatagrīvaṃ prāsādair ekasaṃcayaiḥ | 
maṇipravālasaṃstīrṇaṃ divyagandharvanāditam | 
dadarśa bhavanaṃ yatra prādyumnir avasat sukham // HV_108.1

tataḥ praviśya sahasā bhavanaṃ tasya tan mahat 
tatrāniruddhaṃ sāpaśyac citralekhā varāpsarāḥ | 
dadarśa madhye nārīṇāṃ tārāpatim ivoditam // HV_108.2

krīḍāvihāre nārībhiḥ sevyamānam itas tataḥ 
pibantaṃ madhu mādhvīkaṃ śriyā paramayā yutam 
varāsanagataṃ tatra yathaivailavilaṃ tathā // HV_108.3
vādyate samatālaṃ ca gīyate madhuraṃ tathā | na ca tasya manas tatra tam evārtham acintayat || striyaḥ sarvaguṇopetā nṛtyante tatra tatra vai | na cāsya manasas tuṣṭiṃ citralekhā prapaśyati | na cābhiramate bhogair na cāpi madhu sevate | vyaktam asya hi tat svapnaṃ hṛdaye parivartate | iti tatraiva buddhyā ca niścitā gatasādhvasā | sā dṛṣṭvā paramastrīṇāṃ madhye śakradhvajopamam | priyāsu gīyamānāsu nṛtyamānāsu sarvaśaḥ | 
cintayāviṣṭadehā sā citralekhā manasvinī 
kathaṃ kāryam idaṃ kāryaṃ kathaṃ svasti bhaven mama // HV_108.4

sāntarhitā cintayitvā citralekhā yaśasvinī 
tāmasyā chādayām āsa vidyayā śubhalocanā // HV_108.5

harmye strīgaṇamadhyasthaṃ kṛtvā cāntarhitaṃ tadā 
utpapāta gṛhītvā sā prādyumniṃ yuddhadurmadam // HV_108.6

sā tam adhvānam āgamya siddhacāraṇasevitam 
sahasā śoṇitapuraṃ praviveśa manojavā // HV_108.7
adarśanaṃ tam ānīya māyayā kāmarūpiṇī | aniruddhaṃ mahābhāgā yatroṣā tatra gacchati || uṣāyādarśayac cainaṃ citrābharaṇabhūṣitam || citrāmbaradharaṃ vīraṃ kandarpasamarūpiṇam | tṛtīye tu muhūrte sā prāptā bāṇapuraṃ tadā | uṣāṃ tāṃ darśayām āsa paśyainaṃ yady asau bhavet || evam uktā tadā kanyā bāṇasya duhitā tataḥ | 
tatroṣā vismitā dṛṣṭvā harmyasthā sakhisaṃnidhau 
praveśayām āsa tadā saṃprāptaṃ svagṛhaṃ tataḥ // HV_108.8
praveśite 'niruddhe tu prahṛṣṭā sahitā tayā | sakhījanasamāyuktā lajjamānā śucismitā | 
praharṣotphullanayanā priyaṃ dṛṣṭvārthakovidā 
sā harmyasthā tam arghyeṇa yādavaṃ samapūjayat | 
citralekhāṃ pariṣvajya priyākhyānair ayojayat | 
tvaritā kāminī prāha citralekhāṃ bhayāturā // HV_108.9

sakhīdaṃ vai kathaṃ guhyaṃ kāryaṃ kāryaviśārade 
guhye kṛte bhavet svasti prakāśe jīvitakṣayaḥ // HV_108.10
citralekhābravīd vākyaṃ śṛṇu tvaṃ niścayaṃ sakhi | kṛtaṃ puruṣakāraṃ hi daivaṃ nāśayate sakhi || na vai devyāḥ prasādas te anukūlo bhaviṣyati | apramādāt kṛtaṃ guhyaṃ na kaścij jñāsyate naraḥ || sakhyā vai evam uktā sā paryavasthitacetanā | evam etad iti prāha sāniruddham idaṃ vacaḥ || diṣṭyā svapnagataś coro dṛśyate subhago janaḥ | yatkṛte tu vayaṃ khinnā durlabhapriyakāṅkṣayā || kaccit tava mahābāho kuśalaṃ sarvatogatam | hṛdayaṃ hi mṛdu strīṇāṃ tena pṛcchāmy ahaṃ tava || tasyās tad vacanaṃ śrutvā uṣāyāḥ ślakṣṇam arthavat | so 'py āha yaduśārdūlaḥ śubhākṣarataraṃ vacaḥ || harṣaviplutanetrāyāḥ pāṇināśru pramṛjya ca | prahasya sasmitaṃ prāha hṛdayagrāhakaṃ vacaḥ || kuśalaṃ me varārohe sarvatra mitabhāṣiṇi | tvatprasādena me devi priyam āvedayāmi te || adṛṣṭapūrvaś ca mayā deśo 'yaṃ śubhadarśane | niśi svapne mayā dṛṣṭaṃ sakṛt kanyāpuraṃ mahat || evam evam ahaṃ bhīru tvatprasādād ihāgataḥ | na ca tad rudrapatnyā vai mithyā vākyaṃ bhaviṣyati || devyās tu prītim ājñāya tvatpriyārthaṃ ca bhāvini | anuprāpto 'smi cādyaiva prasīda śaraṇaṃ gataḥ | ity uktvā ramayām āsa so 'niruddho mahāyaśāḥ | 
ity uktvā tvaramāṇā sā guhyadeśe svalaṃkṛtā 
kāntena saha saṃyuktā sthitā vai bhītabhītavat 
tataś codvāhadharmeṇa gāndharveṇa samīyatuḥ | 
anyonyaṃ rematus tau tu cakravākau yathā divā || 
patinā sāniruddhena mumude tu varāṅganā | 
kāntena saha saṃyuktā divyasraganulepanā | 
ekadeśe gṛhasyāsya pracchanno caiva bhāminī | 
kareṇur dviradeneva varayām āsa saṃgatā || 
papau tasya mukhaṃ sādhvī samāliṅgya yathākramam | 
netre cucumba sā devī bāṇasya duhitā yadum || 
bhūyo bhūyaḥ samāśliṣya yatheṣṭaṃ madamohitā | 
na tṛptim āyayau sā tu samāliṅgya yadūttamam || 
tāmasyā vidyayā yuktaḥ prādyumnir atha tatkṣaṇāt | 
cintayām āsa taṃ dṛṣṭvā gṛhe strījanam adbhutam || 
ko 'yaṃ vidhir mama mahān na jāne tv asya kāraṇam | 
svapno 'yaṃ kiṃ mayā dṛṣṭa utāho vibhramo mama || 
jāgarmy ahaṃ na me svapno na ca ma vibhramo mahān | 
keyam agre sthitā subhrūr lateva ca supuṣpitā || 
udbhrāntahariṇāpaṅgī bhrūlatābhaṅgabhāṣiṇī | 
pīnastanorujaghanā tāmrapādakarādharā || 
nīlakuñcitakeśāḍhyā madhurasmitabhāṣiṇī | 
mama netrapathākrāntā candralekheva śāradī | 
kim idaṃ nātra jānāmi kenedaṃ pratipāditam || 
dṛṣṭvāsya vavṛdhe kāmas tām uṣāṃ madamohitām | 
sā ca tatpurataḥ sākṣāt pānaṃ kartuṃ samudyatā || 
atha tām iṅgitair jñātvā śrutvā caiva yathārthataḥ | 
ramayām āsa ramaṇīṃ kāmatas tāṃ manoramām || 
sā cāpi taṃ samāsādya harṣabhītākulekṣaṇā | 
kāmato ramayām āsa romāñcodgatakarkaśā || 
līlāsaṃlāpalalitair lalanā taṃ samācarat | 
kareṇur iva mātaṅgaṃ vāśitā girigahvare | 
aniruddhaṃ mahābāhuṃ nidrāparavaśaṃ gataṃ | 
tato niruddhaḥ svapne tu svapurāc citralekhayā | 
nīto bāṇapuraṃ sadyaḥ saṃgataś coṣayā saha || 
dṛṣṭvaivaṃ svapnasaṃsargaṃ uṣayā svasya cādbhutam | 
vacanena vimohitām ||
sa tataś citralekhāṃ tām avekṣyovāca yādavaḥ | 
dvārakānagarāc chīgram ānītaś citralekhayā || 
bāṇasya nagaraṃ prāpya saṃgato 'smy uṣayā rahaḥ | 
evaṃ svapno mayā dṛṣṭo vicitro 'dṛṣṭapūrvakaḥ || 
ko 'yaṃ vidhir mamāyātaḥ kā tvaṃ kaiṣā ca bhāminī | 
keyaṃ purī gṛhaṃ kasya tat tvam ākhyātum arhasi || 
iti bruvantaṃ taṃ dṛṣṭvā citralekhā vaco 'bravīt | 
api te kuśalaṃ vīra sarvatra yadunandana | 
ramamāṇāniruddhena avijñātā tu sā tadā // HV_108.11
papau cāsyā mukhaṃ kāmī samāliṅgya dṛḍhaṃ yaduḥ | parasparaṃ samāśliṣya parasparamukhaṃ papuḥ || tayodyatāṃ tato mādhvīṃ papau śiṣṭām apāyayat | tayor evaṃ tadā kāmo vavṛdhe janasaṃsadi || citralekhā tataḥ sādhvī bhūṣayām āsa bhūṣaṇaiḥ | vastrair ābharaṇaiś citrair mālyaiś ca bahugandhibhiḥ || rarāja yaduvīras tu rohiṇyā candramā yathā | saudhamārge tatas tau tu daṃpatī rematuś ciram | tāṃ tathā ramayām āsa yatheṣṭaṃ yadunandanaḥ | parasparasya vadanaṃ papatus tau parasparam | alaṃkṛtas tayā tatra saṃgataś coṣayā rahaḥ | papau tasya mukhaṃ sādhvī samāliṅgya yathākramam | netre ca cumbito devī bāṇasya duhitā sakhī | 
tasminn eva kṣaṇe prāpte yadūnām ṛṣabho hi saḥ 
divramālyāmbaradharo divyasraganulepanaḥ 
uṣayā saha saṃyukto vijñāto bāṇarakṣibhiḥ // HV_108.12
damayantyā nalo yathā |vijahāra yathākāmaṃ ramayaṃs tām uṣāṃ śubhām || atha tasyām avasthāyāṃ sthavirā vetrapāṇayaḥ | āmuktakañcukā rājan kañcukīyāḥ samantataḥ || aniruddhaṃ tato jñātvā sārdhaṃ kanyāpure sthitam | uṣayā bāṇasutayā ramayantaṃ yatheṣṭataḥ || rakṣiṇaḥ sahasā gatvā bhītā bāṇāntikaṃ tadā || atha dīptāyudhodagrā nityaṃ suparirakṣakāḥ | te bhītāḥ kathayām āsur aniruddhasya ceṣṭitam || eṣa kaścin mahārāja uṣayā saha saṃgataḥ | sthitaḥ kanyāpure rājan kaś cāsau kuta ity api || āyātaḥ sahasā rājan na vidmo 'sya gatiṃ vibho || śrutvaitad roṣayuktas tu balaṃ bāṇo nirīkṣya tat | 
tatas taiś cārapuruṣair bāṇasyāveditaṃ tadā 
yathādṛṣṭam aśeṣeṇa kanyāyās tadvyatikramam // HV_108.13

tataḥ kiṃkarasainyaṃ tu vyādiṣṭaṃ bhīmakarmaṇā 
baleḥ putreṇa bāṇena vīreṇāmitraghātinā // HV_108.14

gacchadhvaṃ sahitāḥ sarve hanyatām eṣa durmatiḥ 
yena naḥ kulacāritraṃ dūṣitaṃ dūṣitātmanā // HV_108.15

uṣāyāṃ dharṣitāyāṃ hi kulaṃ no dharṣitaṃ mahat 
asaṃpradānādyo 'smābhiḥ svayaṃgrāham adharṣayat // HV_108.16

aho vīryamaho dhairyam aho dhārṣṭyaṃ ca durmateḥ 
yaḥ puraṃ bhavanaṃ cedaṃ praviṣṭo naḥ subāliśaḥ // HV_108.17
evam uktvā punas tāṃs tu kiṃkarāṃś codayad bhṛśam || te tasyājñām atho gṛhya susaṃnaddhā viniryayuḥ | yatrāniruddho hy abhavat tatrāgacchan mahābalāḥ | 
nānāśastrodyatakarā nānārūpadharās tu te 
dānavāḥ samabhikruddhāḥ prādyumnivadhakāṅkṣiṇaḥ // HV_108.18
rudate tadbalaṃ dṛṣṭvā bāṣpeṇāvṛtalocanā | prādyumnivadhabhītā sā bāṇaputrī yaśasvinī || tatas tu rudatīṃ dṛṣṭvā tām uṣāṃ mṛgalocanām | hā hā kānteti vepantīm aniruddho 'bhyabhāṣata || abhayaṃ te 'stu saśroṇi mā bhais tvaṃ hi mayi sthite | saṃprāpto harṣakālas te na te 'sti bhayakāraṇam || kṛtsno 'yaṃ yadi bāṇasya bhṛṭyavargo yaśasvini | āgaccheta na me cintā bhīru paśyādya vikramam || tasya sainyasya ninadaṃ śrutvābhyāgacchatas tataḥ | sahasaivotthitaḥ śrīmān prādyumniḥ kim iti bruvan || athāsyāpaśyata balaṃ nānāpraharaṇodyatam | sthitaṃ samantatas tatra parivārya gṛhaṃ mahat || tato 'bhyagacchat tvarito yatra tad veṣṭitaṃ balam | kruddhaḥ svabalam āsthāya saṃdaśya daśanacchadam || tato yuddham apoḍhānāṃ bāṇeyānāṃ niśamya tu | sā citralekhā sasmāra nāradaṃ devadarśanam || tato nimeṣamātreṇa saṃprāpto munipuṃgavaḥ | smṛto 'tha citralekhāyāḥ puraṃ śoṇitasāhvayam || antarikṣe sthitas tatra so 'niruddham athābravīt | mā bhayaṃ svasti te vīra prāpto 'smy abhimatas tava || tataś ca nāradaṃ dṛṣṭvā so 'bhivādya mahābalaḥ | prahṛṣṭaḥ sumanā bhūtvā yuddhārtham abhyavartata | vadhyatāṃ vadhyatām eṣa gṛhyatāṃ gṛhyatām ayam | hanyatāṃ hanyatāṃ kṣipram ity ūcur dānavās tada | 
tatas teṣāṃ svanaṃ śrutvā sarveṣām eva garjatām 
sahasaivotthitaḥ śūras totrārdita iva dvipaḥ // HV_108.19
niruddho 'pi tayā tatra bahuśo yuddhadurmadaḥ | bhītayā bhīta evāsau dhāvati sma tathāsurān | 
tam āpatantaṃ dṛṣṭvaiva saṃdaṣṭauṣṭhaṃ mahābhujam 
prāsādāc cāvarohantaṃ bhayārtā vipradudruvuḥ // HV_108.20
nadantaṃ siṃhavat tadā |tasya nādena vai rājan |
antaḥpuradvāragataṃ parighaṃ gṛhya cātulam 
vadhāya teṣāṃ cikṣepa nānāyudhaviśāradaḥ // HV_108.21

te sarve bāṇavarṣaiś ca gadābhis tomarais tathā 
asibhiḥ śaktibhiḥ śūlair nijaghnū raṇagocaram // HV_108.22

sa hanyamāno nārācaiḥ parighaiś ca samantataḥ 
dānavaiḥ samabhikruddhaiḥ prādyumniḥ śastrakovidaiḥ | 
nākṣubhyat sarvabhūtātmā nadan megha ivoṣṇage // HV_108.23

āvidhya parighaṃ ghoraṃ teṣāṃ madhye vyavasthitaḥ 
sūryo divicaranmadhye meghānām iva sarvataḥ // HV_108.24
daṇḍakāṣṭhājinadharo nārado hraṣṭacetanaḥ | sādhu sādhv iti vai tatra so 'niruddham abhāṣata | 
te hanyamānā raudreṇa parigheṇāmitaujasā 
prādravanta bhayāt sarve megho vāteritā yathā // HV_108.25
vidrāvya dānavān vīraḥ parigheṇāśuvikramaḥ | 
aniruddho nadan hṛṣṭaḥ siṃhanādaṃ vyarocata 
gharmānte toyado vyomni nadann iva mahāsvanaḥ // HV_108.26

tiṣṭhadhvam iti cukrośa dānavān yuddhadurmadān 
prādyumnir vyahanac cāpi sarvaśatrunibarhaṇaḥ // HV_108.27

tena te samare sarve hanyamānā mahātmanā 
yato bāṇas tato bhītā yayur yuddhaparāṅmukhāḥ // HV_108.28

tato bāṇasamīpasthāḥ śvasanto rudhirokṣitāḥ 
na śarma lebhire daityā bhayaviklavalocanāḥ // HV_108.29

mā bhaiṣṭa mā bhaiṣṭa iti rājñā te tena coditāḥ 
trāsaṃ visṛjya caikasthā yudhyadhvaṃ dānavarṣabhāḥ // HV_108.30
tān uvāca punar bāṇo bhayavitrastalocanān | 
kim idaṃ lokavikhyātaṃ yaśa utsṛjya dūrataḥ 
bhavanto yānti vaiklavyaṃ klībā iva vicetasaḥ // HV_108.31

ko 'yaṃ yasya bhayatrastā bhavanto yānty anekaśaḥ 
kulāpadeśinaḥ sarve nānāyuddhaviśāradāḥ // HV_108.32

bhavadbhir na hi me yuddhe kāryaṃ sāhāyyam adya vai 
abravīd dhvaṃsatety evaṃ matsamīpāc ca naśyata // HV_108.33

atha tān vāgbhir ugrābhis trāsayan bahudhā balī 
vyādideśa raṇe śūrān sarvān ayutaśaḥ punaḥ // HV_108.34

pramāthagaṇabhūyiṣṭhaṃ vyādiṣṭaṃ tasya nigrahe 
anīkaṃ sumahadrātrau nānāpraharaṇodyatam // HV_108.35

tatrāntarikṣaṃ bahudhā vidyudvadbhir ivāmbudaiḥ 
bāṇānīkaiḥ samabhavad vyāptaṃ saṃdīptalocanaiḥ // HV_108.36

kecit kṣitisthāḥ prākrośan gajā iva samantataḥ 
athāntarikṣe vyanadan gharmānteṣv iva toyadāḥ // HV_108.37

tatas tat sumahad yuddhaṃ sametam abhavat punaḥ 
tiṣṭha tiṣṭheti ca tadā vāco 'śrūyanta sarvaśaḥ // HV_108.38
aniruddho raṇe vīraḥ sa ca tān abhyavartata | 
tad āścaryaṃ samabhavad yad ekas taiḥ samāgataḥ 
ayudhyata mahāvīryair dānavaiḥ saha saṃyuge // HV_108.39

teṣām eva ca jagrāha parighāṃs tomarān api 
tair eva ca mahāyuddhe nijaghāna mahābalaḥ // HV_108.40
parigṛhya ca tān eva cāyudhair ahanad raṇe | 
punaḥ sa parighaṃ ghoraṃ pragṛhya raṇamūrdhani 
sa daityasaṃghān samare nijaghāna mahābalān // HV_108.41
aṣṭau trīṇi sahasrāṇi kiṃkarāṇāṃ tarasvinām | jaghāna samare caikaḥ sākṣāt pautras tu śārṅgiṇaḥ | nanāda vividhaṃ nādaṃ rodasī ca sa kampayan | 
nistriṃśaṃ carma cotsṛṣṭaṃ jagrāha raṇamūrdhani 
sa tena vyacaran mārgān ekaḥ śatrunibarhaṇaḥ // HV_108.42

bhrāntam udbhrāntam āviddham āplutaṃ viplutaṃ plutam 
iti prakārān dvātriṃśad vicarann abhyadṛśyata // HV_108.43

ekaṃ sahasraśas tatra dadṛśū raṇamūrdhani 
krīḍantaṃ bahudhā yuddhe vyāditāsyam ivāntakam // HV_108.44

tatas tenābhisaṃtaptā rudhiraughapariplutāḥ 
punar bhagnāḥ prādravanta yatra bāṇaḥ sthito raṇe // HV_108.45

gajavājirathaughais te uhyamānāḥ samantataḥ 
kṛtvā cārtasvaraṃ ghoraṃ diśo jagmur hataujasaḥ // HV_108.46
evaṃ bhayam abhūt teṣāṃ dānavānāṃ mahāraṇe | 
ekaikasyopari tadā te 'nyonyaṃ bhayapīḍitāḥ 
vamantaḥ śoṇitaṃ jagmur viṣādād vimukhā raṇe // HV_108.47

na babhūva bhayaṃ tādṛg gānavānāṃ purā raṇe 
yādṛśaṃ yudhyamānānām aniruddhena saṃyuge // HV_108.48
yudhyatām aniruddhena yathāvartata dāruṇam | tādṛśaṃ na bhayaṃ teṣām abhavad devasaṃyuge | 
kecid vamanto rudhiram apatan vasudhātale 
dānavā giriśṛṅgābhā gadāśūlāsipāṇayaḥ // HV_108.49
kecin mathitamastiṣkāḥ kecid bhinnagalāntarāḥ | 
te bāṇam utsṛjya raṇe jagmur bhayasamākulāḥ 
viśālam ākāśatalaṃ dānavā nirjitās tadā // HV_108.50

niḥsaṅgabhagnāṃ mahatīṃ dṛṣṭvā tāṃ vāhinīṃ tadā 
bāṇaḥ krodhāt prajajvāla samiddho 'gnir ivādhvare // HV_108.51
antarikṣacaro bhūtvā sādhuvādī samantataḥ | nārado nṛtyati prīto hy aniruddhasya saṃyuge || etasminn antare caiva bāṇaḥ paramakopana | 
kumbhāṇḍasaṃgṛhītaṃ tu ratham āsthāya vīryavān 
yayau yatrāniruddho vai so 'sim udyamya dāruṇam // HV_108.52

paṭṭisāsigadāśūlān udyamya ca paraśvadhān 
babhau bāhusahasreṇa śakradhvajaśatair iva // HV_108.53

baddhagodhāṅgulitraiś ca bāhubhiḥ sa mahābhujaḥ 
nānāpraharaṇopetaḥ śuśubhe dānavottamaḥ // HV_108.54

siṃhanādaṃ nadan kruddho visphāritamahādhanuḥ 
visṛjañ śataśo bāṇān dānavo 'tha mahābalaḥ | 
abhyadravac ca vegena prādyumnir yatra saṃsthitaḥ | 
abravīt tiṣṭha tiṣṭheti krodhasaṃraktalocanaḥ // HV_108.55

vacanaṃ tasya saṃśrutya prādyumnir aparājitaḥ 
bāṇasya vadataḥ saṃkhye udaikṣata tato 'hasat // HV_108.56
uṣā ca pitaraṃ dṛṣṭvā bhayavihvalalocanā | prāsādamadhye saṃlīnā bhartāraṃ samudaikṣata || kartavyamūḍhā saṃbhrāntā citralekhā varāpsarāḥ | babhūva vimanā bhūtvā mṛtāsmīti vyacintayat | 
kiṃkiṇīśatanirghoṣaṃ raktadhvajapatākinam 
ṛkṣacarmāvanaddhāṅgaṃ daśanalvaṃ mahāratham // HV_108.57
āruhya syandanaṃ vīro babhau bāhusahasravān | 
tasya vājisahasraṃ tu rathe yuktaṃ mahātmanā 
purā devāsure yuddhe hiraṇyakaśipor iva || 
tam āpatantaṃ dadṛśe dānavaṃ yadupuṃgavaḥ | 
saṃprahṛṣṭas tato yuddhe tejasā cāpy apūryata || 
asicarmadharo vīraḥ svasthaḥ saṃgrāmalālasaḥ | 
narasiṃho yathā pūrvam ādidaityavadhodyataḥ | 
āpatantaṃ dadarśātha khaḍgacarmadharaṃ tadā // HV_108.58
rāgiṇaṃ cihnitaṃ rājan priyānakhapadais tathā | 
khaḍgacarmadharaṃ taṃ tu dṛṣṭvā bāṇaḥ padātinam 
praharṣam atulaṃ lebhe prādyumnivadhakāṅkṣayā // HV_108.59

tanutreṇa vihīnaś ca khaḍgapāṇiś ca yādavaḥ 
ajeyaś ceti matvā taṃ yuddhāyābhimukhe sthitam // HV_108.60
aniruddhaṃ raṇe bāṇo jitakāśī mahābalaḥ | vācaṃ covāca saṃkruddho gṛhyatāṃ hanyatām iti || vācaṃ ca bruvatas tasya śrutvā prādyumnir āhave | bāṇasya bruvataḥ krodhād dhasamāno 'bhyudaikṣata || uṣā bhayaparitrastā rudatī tatra bhāminī | aniruddhaḥ prahasyātha samāśvāsya ca tāṃ sthitām || atha bāṇaḥ śaraughāṇi kṣudrakāṇāṃ samantataḥ | cikṣepa samare kruddho hy aniruddhavadhepsayā || aniruddhas tu ciccheda kāṅkṣaṃs tasya parājayam | 
vavarṣa śarajālāni kṣudrakāṇāṃ samantataḥ 
bāṇo'niruddhaśirasi kāṅkṣaṃs tasya raṇe vadham // HV_108.61

tāni bāṇasahasrāṇi carmaṇā vyavadhūya saḥ 
babhau pramukhatas tasya sthitaḥ sūrya ivodaye // HV_108.62

so 'bhibhūya raṇe bāṇam āsthito yadunandanaḥ 
siṃhaḥ pramukhato dṛṣṭvā gajam ekaṃ yathā vane // HV_108.63

tato bāṇasahasraughair marmabhedibhir āśugaiḥ 
vivyādha niśitais tīkṣṇaiḥ prādyumnim aparājitam // HV_108.64
tato vivyādha niśitair bāṇaiḥ prādyumnim āsthitaḥ | samāhatas tato bāṇaiḥ khaḍgacarmadharo nṛpa | tam āpatantaṃ niśitair abhyaghnan sāyakais tadā | 
so 'tividdho mahābāhur bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ 
krodhenābhiprajajvāla cikīrṣuḥ karma duṣkaram // HV_108.65

rudhiraughaplutair gātrair bāṇavarṣaiḥ samāhataḥ 
abhibhūtaḥ susaṃkruddho yayau bāṇarathaṃ prati // HV_108.66

asibhir musalaiḥ śūlaiḥ paṭṭisais tomarais tathā 
so 'tividdhaḥ śaraughais tu prādyumnir nābhyakampata // HV_108.67

āplutya sahasā kruddho ratheṣāṃ tasya so 'cchinat 
jaghānāśvāṃś ca khaḍgena bāṇasya rathamūrdhani // HV_108.68

taṃ punaḥ śaravarṣeṇa tomaraiḥ paṭṭisais tathā 
cakārāntarhitaṃ bāṇo yuddhamārgaviśāradaḥ // HV_108.69

hato 'yam iti vijñāya prāṇadan nairṛtā gaṇāḥ 
tato 'vaplutya sahasā rathapārśve vyavasthitaḥ // HV_108.70

śaktiṃ bāṇas tataḥ kruddho ghorarūpāṃ bhayāvahām 
jagrāha jvalitāṃ dīptāṃ ghaṇṭāmālākulāṃ raṇe // HV_108.71

jvalanādityasaṃkāśāṃ yamadaṇḍopamāṃ śubhām 
vārayantīṃ durādharṣāṃ cāmīkaravibhūṣitām | 
gurvīṃ bhārasahasreṇa viśvakarmakṛtāṃ tadā | 
prāhiṇot tām asaṅgena maholkāṃ jvalitām iva // HV_108.72

tām āpatantīṃ saṃprekṣya jīvitāntakarīṃ tadā 
tām eva prāhiṇoc chaktiṃ sarvaśatrubhayaṃkarīm | 
so 'bhiplutya tadā śaktiṃ jagrāha puruṣottamaḥ // HV_108.73

nirbibheda tato bāṇaṃ svaśaktyaiva mahābalaḥ 
sā bhittvā tasya dehaṃ tu jagāma vasudhātalam // HV_108.74
tato mūrchāṃ samāpede baliputraḥ pratāpavān | rudhirāplutagātras tu svaśakyā pīḍito bhṛśam | sa gāḍhaviddho vyathito dhvajayaṣṭiṃ samāśritaḥ | 
tato mūrchābhibhūtaṃ taṃ kumbhāṇḍo vākyam abravīt 
upekṣase dānavendra kim evaṃ śatrum udyatam // HV_108.75

labdhalakṣyo hy ayaṃ vīro nirvikāro 'dya dṛśyate 
māyām āśritya yudhyasva nāyaṃ vadhyo 'nyathā bhavet // HV_108.76

ātmānaṃ māṃ ca rakṣasva pramādāt kim upekṣase 
vadhyatām ayam adyaiva na naḥ sarvān vināśayet // HV_108.77
anyāṃś ca śataśo hatvā uṣāṃ nītvā vrajiṣyati | 
kumbhāṇḍavacanair evaṃ dānavendraḥ pracoditaḥ 
vācaṃ rūkṣām abhikruddhaḥ provāca vadatāṃ varaḥ // HV_108.78

eṣo 'ham asya vidadhe mṛtyuṃ prāṇaharaṃ raṇe 
ādāsyāmy aham enaṃ vai garutmān iva pannagam // HV_108.79

ity evam uktvā sarathaḥ sāśvaḥ sadhvajasārathiḥ 
gandharvanagarākāras tatraivāntaradhīyata // HV_108.80

vijñāyāntarhitaṃ bāṇaṃ prādyumnir aparājitaḥ 
pauruṣeṇa samāyuktaḥ sa praikṣata diśo daśa // HV_108.81

āsthāya tāmasīṃ vidyāṃ tadā kruddho baleḥ sutaḥ 
mumoca viśikhāṃs tīkṣṇāṃś channo māyādharo balī // HV_108.82

prādyumnir viśikhair baddhaḥ sarpabhūtaiḥ samantataḥ 
veṣṭito bahudhā tasya dehaḥ pannagarāśibhiḥ // HV_108.83
dehaḥ saṃveṣṭitas tasya bahudhā śararāśibhiḥ | 
sa tu veṣṭitasarvāṅgo baddhaḥ prādyumnir āhave 
niṣprayatnaḥ sthitaḥ svastho maināka iva parvataḥ // HV_108.84

jvālāvalīḍhavadanaiḥ sarpabhogair viveṣṭitaḥ 
abhītaḥ parvatākāraḥ prādyumnir abhavad raṇe // HV_108.85

niṣprayatnaḥ sthitaś cāpi sarpabhogamayaiḥ śaraiḥ 
na vivyathe sa bhūtātmā sarvataḥ pariveṣṭitaḥ // HV_108.86

tatas taṃ vāgbhir ugrābhiḥ saṃrabdhaḥ samatarjayat 
bāṇo dhvajaṃ samāśritya provācāmarṣito vacaḥ // HV_108.87

kumbhāṇḍa vadhyatāṃ śīghram ayaṃ vai kulapāṃsanaḥ 
cāritraṃ yena me loke dūṣitaṃ dūṣitātmanā // HV_108.88

ity evam ukte vacane kumbhāṇḍo vākyam abravīt 
rājan vakṣyāmy ahaṃ kiṃcit tan me śṛṇu yadīcchasi // HV_108.89

ayaṃ vijñāyatāṃ kasya kuto vāyam ihāgataḥ 
kena vāyam ihānītaḥ śakratulyaparākramaḥ // HV_108.90

mayāyaṃ bahuśo yuddhe dṛṣṭo rājan mahāraṇe 
krīḍann iva ca yuddheṣu dṛśyate devasūnuvat // HV_108.91
kulaśīlatapovīryaiḥ sarvair eva samanvitaḥ | sarvayuddhe 'py asaṃhāryo bhaved vīryādhikas tava | 
balavān sattvasaṃpannaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ 
nāyaṃ vadhakṛtaṃ doṣam arhate daityasattama 
vijñāya ca vadhaṃ vāsya pūjāṃ vāpi kariṣyasi // HV_108.92
gāndharveṇa vivāhena kanyeyaṃ tava saṃgatā | adeyā hy apratigrāhyā ataś cintya vadhaṃ kuru | 
vadhe hy asya mahān doṣo rakṣaṇe sumahān guṇaḥ 
ayaṃ hi puruṣotkarṣaḥ sarvathā mānam arhati // HV_108.93

sarvato veṣṭitatanur na vyathaty eṣa bhogibhiḥ 
kulaśauṇḍīryavīryaiś ca sattvena ca samanvitaḥ | 
paśya rājan yaśovīryair anvitaṃ puruṣottamam 
na no gaṇayate sarvān vadhaṃ prāpto 'py ayaṃ balī // HV_108.94
yadi māyāprabhāvena nātra baddho bhaved ayam | sarvāsuragaṇān saṃkhye yodhayen nātra saṃśayaḥ || sarvayuddheṣu mārgajño bhaved vīryādhikas tava | 
śoṇitaughaplutair gātrair nāgabhogaiś ca veṣṭitaḥ 
triśikhāṃ bhrukuṭīṃ kṛtvā na cintayati naḥ sthitān // HV_108.95

imām avasthāṃ nīto 'pi svabāhubalam āśritaḥ 
na cintayati rājaṃs tvāṃ vīryavān ko 'py asau yuvā // HV_108.96

sahasrabāhoḥ samare dvibāhuḥ samavasthitaḥ 
rucitaṃ yadi te rājañ jñeyo vīryabalānvitaḥ // HV_108.97
kanyā ceyaṃ na cānyasya niryātyānena saṃgatā || yadi ceṣṭatamaḥ kaścid ayaṃ vaṃśe mahātmanaḥ | tataḥ pūjām ayaṃ vīraḥ prāpsyaty evāsurottamaḥ || rakṣyatām iti coktvaiva tathāstv iti ca tasthivān | bāḍham ity abravīd bāṇo hantuṃ vyavasitaḥ kila | uṣāṃ babandha nigaḍair dṛḍhaiḥ pāśaiś ca saṃyataiḥ || vyādideśa tato bāṇo rakṣiṇaḥ kiṃkarān bahūn | rakṣyatām eṣa duṣṭātmā sā ca rakṣyā kulādhamā || iti sarvān samādiśya bāṇo madabalānvitaḥ | kumbhāṇḍena yayau sārdhaṃ svam eva bhavanaṃ balī | 
kumbhāṇḍasya vacaḥ śrutvā śuddhānte pannagair bhṛśam 
evam ukte tu vacane kumbhāṇḍena mahātmanā | 
tathety āha ca kumbhāṇḍaṃ bāṇaḥ śatruniṣūdanaḥ || 
saṃrakṣiṇas tato dattvā aniruddhasya dhīmataḥ | 
aniruddhaṃ yodhayitvā bāṇaḥ svagṛham āviśat // HV_108.98
yayau svam eva bhavanaṃ baleḥ putro mahāsuraḥ | saṃyataṃ māyayā dṛṣṭvā aniruddhaṃ mahābalam | ṛṣīṇāṃ nāradaḥ śreṣṭho 'brajad dvāravatīṃ prati || tato hy ākāśamārgeṇa munir dvāravatīṃ gataḥ || gate ṛṣīṇāṃ pravare so 'niruddho vyacintayat | naṣṭo 'yaṃ dānavaḥ krūro yuddhaṃ prāpya na saṃśayaḥ || sa gatvā nāradas tatra śaṅkhacakragadādharam | jñāpayiṣyati tattvena imam arthaṃ yathaiva tat || nāgair viveṣṭitaṃ dṛṣṭvā uṣā prādyumnim āturā | ruroda bāṣparaktākṣī tām āha rudatīṃ punaḥ || kim idaṃ rudyeta bhīru mā bhais tvaṃ śubhalocane | paśya suśroṇi saṃprāptaṃ matkṛte madhusūdanam || yasya śaṅkhadhvaniṃ śrutvā bāhuśabdaṃ balasya ca | dānavā nāśam eṣyanti garbhāś cāsurayoṣitām || evam uktā niruddhena uṣā viśrambham āgatā | nṛśaṃsaṃ cāpi pitaraṃ śocate sā sumadhyamā | baddhaṃ nivedayām āsa prādyumniṃ garuḍadhvaje | 
tato 'niruddhasya gṛhe ruruduḥ sarvayoṣitaḥ 
priyaṃ nātham apaśyantyaḥ kiṃnarya iva saṃghaśaḥ // HV_109.1

aho dhik kim idaṃ loke nāthe kṛṣṇe vyavasthite 
anāthā iva saṃtrastā rudimo bhayamohitāḥ // HV_109.2

yasyendrapramukhā devāḥ sādityāḥ samarudgaṇāḥ 
bāhucchāyāṃ samāśritya vasanti divi devatāḥ // HV_109.3

tasyotpannam idaṃ loke bhayadasya mahadbhayam 
yasyāniruddhaḥ pautraḥ sa vīraḥ kenāpi no hṛtaḥ // HV_108.4

aho nāsti bhayaṃ nūnaṃ tasya loke sudurmateḥ 
vāsudevasya yaḥ krodhaṃ prajvālayati duḥsaham // HV_109.5

vyāditāsyasya yo mṛtyor daṃṣṭrāgre parivartate 
atikruddhasya siṃhasya ghnataś ca gajasattamān | 
śoṇitaṃ pātukāmasya daṃṣṭrān prodhṛtya daṃśataḥ | 
sa vāsudevaṃ samare mohāt pratyudiyād ripuḥ // HV_109.6

idam evaṃvidhaṃ kṛtvā vipriyaṃ yadupuṃgave 
kathaṃ jīvan vimucyeta sākṣād api śatakratuḥ // HV_109.7

kṛtāgā na sa śocyas tu vayaṃ tv adya vinākṛtāḥ 
viprayogena nāthasya kṛtāntavaśagāḥ kṛtāḥ // HV_109.8

ity evaṃ tā rudantyaś ca vadantyaś ca punaḥ punaḥ 
netrajaṃ vāri mumucur aśivaṃ paramāṅganāḥ // HV_109.9

tāsāṃ bāṣpābhipūrṇāni nayanāni cakāśire 
salilenāplutānīva paṅkajāni jalāgame // HV_109.10

tāsām arālapakṣmāṇi rājimanti śubhāni ca 
rudhireṇāplutānīva nayanāni cakāśire // HV_109.11

tāsāṃ harmyatalasthānāṃ tūrṇam āsīn mahāsvanaḥ 
kurarīṇām ivākāśe rudatīnāṃ sahasraśaḥ // HV_109.12

taṃ śrutvā ninadaṃ ghoram apūrvaṃ bhayam āgatam 
utpetuḥ sahasā khebhyo gṛhebhyaḥ puruṣarṣabhāḥ // HV_109.13

kasmād eṣo 'niruddhasya śrūyate sumahāsvanaḥ 
gṛhe kṛṣṇābhiguptānāṃ kuto no bhayam āgatam // HV_109.14

ity evam ūcus te 'nyonyaṃ snehaviklavagadgadāḥ 
pradharṣitā yathā siṃhā guhābhya iva niḥsṛtāḥ // HV_109.15

saṃnāhabherī kṛṣṇasya sabhāyām āhatā tadā 
tasyāḥ śabdena te sarve sabhām āgamya viṣṭhitāḥ // HV_109.16

kim etad iti cānyonyaṃ samapṛcchanta yādavāḥ 
anyonyasya hi te sarve yathānyāyam avedayan // HV_109.17

tatas te bāṣpapūrṇākṣāḥ krodhasaṃraktalocanāḥ 
niḥśvasanto vyatiṣṭhanta yādavā yuddhadurmadāḥ // HV_109.18

tūṣṇīṃbhūteṣu sarveṣu vipṛthur vākyam abravīt 
nītijño hitavaktā ca yādavānāṃ priyaṃkaraḥ | 
kṛṣṇaṃ praharatāṃ śreṣṭhaṃ niḥśvasantaṃ muhur muhuḥ // HV_109.19

kim evaṃ cintayāviṣṭaḥ puruṣendra bhavān iha 
tava bāhubalaprāṇam āśritāḥ sarvayādavāḥ 
bhavantam āśritāḥ kṛṣṇa saṃvibhaktāś ca sarvaśaḥ // HV_109.20

tathaiva balahā śakras tvayy āveśya jayājayau 
sukhaṃ svapiti niścintaḥ kathaṃ tvaṃ cintayānvitaḥ // HV_109.21

śokasāgaram akṣobhyaṃ sarve te jñātayo gatāḥ 
tān majjamānān ekas tvaṃ samuddhara mahābhuja // HV_109.22

kim evaṃ cintayāviṣṭo na kiṃcid api bhāṣase 
cintāṃ kartuṃ vṛthā deva na tvam arhasi mādhava // HV_109.23

ity evam uktaḥ kṛṣṇas tu niḥśvasya suciraṃ punaḥ 
prāha vākyaṃ sa vākyajño bṛhaspatir iva svayam // HV_109.24

vipṛtho cintayāviṣṭa etat kāryaṃ vicintayan 
vicintayaṃs tv ahaṃ cāsya kāryasya na labhe gatim | 
tathāhaṃ bhavatāpy ukto nottaraṃ vidadhe kvacit // HV_109.25

dāśārhagaṇamadhye 'dya vadāmy arthavatīṃ giram 
śṛṇudhvaṃ yādavāḥ sarve yathā cintānvito hy aham // HV_109.26

aniruddhe hṛte vīre pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ 
aśaktān iva manyante sarvān asmān sabāndhavān // HV_109.27

āhukaś caiva no rājā hṛtaḥ sālvena vai purā 
pratyānītas tato 'smābhir yuddhaṃ kṛtvā sudāruṇam // HV_109.28

pradyumnaś cāpi no bālye śambareṇa hṛto hy abhūt 
sa taṃ nihatya samare prāpto rukmiṇinandanaḥ // HV_09.29

idaṃ tu sumahatkaṣṭaṃ prādyumniḥ kva pravāsitaḥ 
naivaṃvidham ahaṃ doṣaṃ smarāmi manujarṣabhāḥ // HV_109.30

bhasmanā guṇṭhitaḥ pādo yena me mūrdhni pātitaḥ 
mama netraṃ durāsrāvam andhatāṃ ko 'nayad balāt | 
ko vā jaḍamatiḥ satyaṃ ratnaṃ me makuṭād dharet || 
ko vā balaṃ durādharṣam avamatyāgrataḥ sthitaḥ | 
ko nu vā śiniputrasya cāpaṃ na smarati prabho | 
sānubandhasya tasyāhaṃ hariṣye jīvitaṃ raṇe // HV_109.31

ity evam ukte kṛṣṇena sātyakir vākyam abravīt 
carāḥ kṛṣṇa prayujyantām aniruddhasya mārgaṇe // HV_109.32
saparvatavanoddeśāṃ mārgantu vasudhām imām | atraiva prāyaśas tatra yadi syāt kenacid dhṛtaḥ | jñāte pratikariṣyāmi yat tu prāptam anantaram | 
āhukaṃ prāha kṛṣṇas tu smitaṃ kṛtvā vacas tadā 
ābhyantarāś ca bāhyāś ca vyādiśyantāṃ carā nṛpa // HV_109.33
keśavasya vacaḥ śrutvā āhukas tvarito 'bravīt | anveṣaṇe 'niruddhasya carān vyādiṣṭavāṃs tadā | 
tataś carās tu vyādiṣṭāḥ pārthivena yaśasvinā 
abhyantaraṃ ca mārgadhvaṃ bāhyataś ca samantataḥ // HV_109.34
hayā rathāś ca vyādiṣṭāḥ pārthivena mahātmanā | 
veṇumantaṃ latāveṣṭaṃ tathā raivatakaṃ girim 
ṛkṣavantaṃ giriṃ caiva mārgadhvaṃ tvaritā hayaiḥ // HV_109.35

ekaikaṃ tatra codyānaṃ mārgitavyaṃ samantataḥ 
gantavyaṃ cāpi niḥsaṅgam udyāneṣu samantataḥ // HV_109.36

hayānāṃ ca sahasrāṇi rathānāṃ cāpy anekaśaḥ 
āruhya tvaritāḥ sarve mārgadhvaṃ yadunandanam // HV_109.37

senāpatir anādhṛṣṭir idaṃ vacanam abravīt 
kṛṣṇam akliṣṭakarmāṇam acyutaṃ bhītabhītavat // HV_109.38

śṛṇu kṛṣṇa vaco mahyaṃ yadi te rocate vibho 
cirāt prabhṛti me vaktuṃ bhavantaṃ jāyate matiḥ // HV_109.39

asilomā pulomā ca nisundanarakau hatau 
saubhaḥ sālvaś ca nihatau maindo dvivida eva ca 
hayagrīvaś ca sumahān sānubandhas tvayā hataḥ // HV_109.40
kaṃsaś ca nihataḥ kṛṣṇa narakaś ca nipātitaḥ | anye ca bahavas tatra sainyāḥ śatasahasraśaḥ | 
tādṛśe vigrahe vṛtte devahetoḥ sudāruṇe 
sarvāṇy etāni karmāṇi niḥśeṣāṇi raṇe raṇe 
kṛtavān asi govinda pārṣṇigrāhaś ca nāsti te // HV_109.41

idaṃ karma tvayā kṛṣṇa sānubandhaṃ kṛtaṃ raṇe 
pārijātasya haraṇe yat kṛtaṃ karma duṣkaraṃ // HV_109.42

tatra śakras tvayā kṛṣṇa airāvataśirogataḥ 
nirjito bāhuvīryeṇa svayaṃ yuddhaviśāradaḥ // HV_109.43

tena vairaṃ tvayā sārdhaṃ kartavyaṃ nātra saṃśayaḥ 
tatrānubandhaś ca mahāṃs tena kāryas tvayā saha // HV_109.44

tatrāniruddhaharaṇaṃ kṛtaṃ maghavatā svayam 
na hy anyasya bhavec chaktir vairaniryātanaṃ prati // HV_109.45

ity evam ukte vacane kṛṣṇo nāga iva śvasan 
uvāca vacanaṃ dhīmān anādhṛṣṭiṃ mahābalam // HV_109.46

senānīs tāta mā maivaṃ na devāḥ kṣudrakarmiṇaḥ 
nākṛtajñā na vā klībā nāvaliptā na bāliśāḥ // HV_109.47

devatārthaṃ ca me yatno mahān dānavasaṃkṣaye 
teṣāṃ priyārthaṃ ca raṇe hanmi dṛptān mahāsurān // HV_109.48

tatparas tanmanāś cāsmi tadbhaktas tatpriye rataḥ 
kathaṃ pāpaṃ kariṣyanti vijñāyaivaṃvidhaṃ hi mām // HV_109.49

akṣudrāḥ satyavantaś ca nityaṃ bhaktānuyāyinaḥ 
na teṣu pāpaṃ vijñeyaṃ bāliśa tvaṃ prabhāṣase // HV_109.50
kadācid iha puṃścalyā aniruddho hṛto bhavet | deveṣu samahendreṣu naitatkarma vidhīyate || evaṃ cintayamānasya kṛṣṇasyādbhutakarmaṇaḥ | na vaktavyam idaṃ pāpaṃ tvadvidhena yadūttama | 
kṛṣṇasya vacanaṃ śrutvā tadākrūro 'bravīd vacaḥ 
madhuraṃ ślakṣṇayā vācā arthavākyaviśāradaḥ // HV_109.51

yac chakrasya prabhoḥ kāryaṃ tad asmākaṃ viniścitam 
asmākaṃ cāpi yat kāryaṃ tac ca kāryaṃ śacīpateḥ // HV_109.52

saṃrakṣyāś ca vayaṃ devair asmābhiś cāpi devatāḥ 
devatārthe vayaṃ cāpi mānuṣatvam upāgatāḥ // HV_109.53
viṣṇur madhunihā vīro devadevaḥ sanātanaḥ | 
evam akrūravacanaiś coditaḥ puruṣottamaḥ 
snigdhagambhīrayā vācā punaḥ kṛṣṇo 'bhyabhāṣata // HV_109.54

nāyaṃ devair na gandharvair nāpi yakṣair na rākṣasaiḥ 
pradyumnaputro 'pahṛtaḥ puṃścalyā tu hṛtaḥ striyā // HV_109.55

māyāvidagdhāḥ puṃścalyo daityadānavayoṣitaḥ 
tābhir hṛto na saṃdeho nānyato vidyate bhayam // HV_109.56

ity evam ukte vacane sūtamāgadhabandinām 
kṛṣṇena tu mahātmanā |
athāvagamya tattvena yad bhūtaṃ yadumaṇḍale || 
udatiṣṭhan mahānādas tadā kṛṣṇaṃ praśaṃsayan | 
harṣayan sa tu sarveṣāṃ |
madhuraḥ śrūyate śabdo mādhavasya niveśane // HV_109.57

te carāḥ sarvataḥ sarve sabhādvāram upāgatāḥ 
śanair gadgadayā vācā idaṃ vacanam abruvan // HV_109.58

udyānāni śilāḥ śailā guhā nadyaḥ sarāṃsi ca 
ekaikaṃ śataśo rājan mārgitaṃ na ca dṛśyeta // HV_109.59
anye kṛṣṇaṃ carā rājann upāgamya tadābruvan | sarve no viditā deśāḥ prādyumnir na ca dṛśyate | te 'pi śāntimanaskā hi gamayeyuḥ kathaṃ ca naḥ | 
yad anyat saṃvidhātavyaṃ vidhānaṃ yadunandana 
tadājñāpaya naḥ kṣipram aniruddhasya mārgaṇe // HV_109.60

tatas te dīnamanasaḥ sarve bāṣpākulekṣaṇāḥ 
anyonyam abhyabhāṣanta kim ataḥ kāryam uttaram // HV_109.61

saṃdaṣṭauṣṭhapuṭāḥ kecit kecid bāṣpāvilekṣaṇāḥ 
kecic cācintañ śūrā āsthāya bhrukuṭiṃ narāḥ // HV_109.62
evaṃ cintayatāṃ teṣāṃ bahvartham abhibhāṣatām | aniruddhaḥ kutaś ceti saṃbhramaḥ sumahān abhūt | anyonyam abhivīkṣante yādavā jātamanyavaḥ | tāṃ niśāṃ vimanaskās te gamayeyuḥ kathaṃcana || aniruddho hṛtaś ceti punaḥ punar ariṃdama | evaṃ ca bruvatāṃ teṣāṃ prabhātā rajanī tadā | 
tatas tūryaninādaiś ca śaṅkhānāṃ ca mahāsvanaiḥ 
prabodhanaṃ mahābāhoḥ kṛṣṇasyākriyatālaye // HV_109.63
kṛṣṇo 'pi devadeveśaḥ kartavye mūḍhavat sthitaḥ || kiṃ mayā kāryam ity eva kuto nu bhayam āgatam | sarvathā yatnam āsthāya yatiṣye kāryam uttaram || diśām antaṃ gamiṣyāmi sāgaraṃ varuṇālayam | yatrāsau sthitavān pautro gamiṣyāmy aham adya vai || prathamaṃ kāṃ diśaṃ yāsye kena syāc chrūyate 'khilam | yadi kaścid vijānīyāt tadā tu sukṛtaṃ bhavet | 
tataḥ prabhāte vimale prādurbhūte divākare 
praviveśa sabhām eko nāradaḥ prahasann iva // HV_109.64
dṛṣṭvā tu yādavān sarvān kṛṣṇena saha saṃgatān | tataḥ sa jayaśabdena mādhavaṃ pratyapūjayat | ugrasenādayaste ca tam ṛṣiṃ pratyapūjayan | 
athābhyutthāya vimanāḥ kṛṣṇaḥ samitidurjayaḥ 
madhuparkaṃ ca gāṃ caiva nāradāya dadau prabhuḥ // HV_109.65

sa viṣṭare sthitaḥ śubhre spardhyāstaraṇasaṃvṛte 
ṛjvāsīno yathānyāyam uvācedaṃ vaco 'rthavat // HV_109.66

kim evaṃ cintayāviṣṭā niḥsaṅgaṃ tamasāvṛtāḥ 
utsāhanāśāt sarve vai klībā iva vicetasaḥ // HV_109.67
atīte divase vīre yādavā adbhutaṃ mahat | 
evam ukte tu vacane nāradena mahātmanā 
vāsudevo 'bravīd vākyaṃ śrūyatāṃ bhagavann idam // HV_109.68

aniruddho hṛto brahman kenāpi niśi suvrata 
tasyārthe sarva evāsma cintayāviṣṭacetasaḥ // HV_109.69
eṣa te yadi vṛttāntaḥ śruto dṛṣṭo 'pi vā mune || bhagavan kathyatāṃ sādhu priyam etan mamānagha | 
ity evam ukte vacane keśavena mahātmanā 
prahasya nāradaḥ prāha śrūyatāṃ madhusūdana // HV_109.70

nirvṛttaṃ sumahad yuddhaṃ mahāpuruṣasevitam 
aniruddhasya caikasya bāṇasya ca mahāmṛdhe // HV_109.71

uṣā nāma sutā tasya bāṇasyāpratimaujasaḥ 
tasyārthe citralekhā vai jahārāśu tam apsarāḥ // HV_109.72

ubhayor api tatrāsīn mahad yuddhaṃ sudāruṇam 
prādyumnibāṇayoḥ saṃkhye balivāsavayor iva // HV_109.73
asmābhiś cāpi tad yuddhaṃ dṛṣṭaṃ sumahad adbhutam | 
aniruddho bhayāt tena saṃyugeṣv anivartinā 
baṇena māyām āsthāya baddho nāgair mahābalaḥ // HV_109.74
hatvā dānavasaṃghāṃś ca koṭiśaḥ śataśas tathā | dṛṣṭam etan mayā viṣṇo prādyumner yuddham īdṛśam | vyādiṣṭas tu vadhas tasya bāṇena garuḍadhvaja | taṃ nivāritavān mantrī kumbhāṇḍo nāma tasya ha | kumārasyāniruddhasya tenāśaktena saṃyuge | bāṇena māyām āsthāya sarpair niyamanaṃ kṛtam | 
uttiṣṭhatu bhavāñ śīghraṃ yaśase vijayāya ca 
nāyaṃ saṃrakṣituṃ kālaḥ prāṇāṃs tāta jayaiṣiṇām // HV_109.75
prāṇaiḥ kiṃcid gatair vīro dhairyam ālambya tiṣṭhati | 
ity evam ukte vacane vāsudevaḥ pratāpavān 
prāyātrikān vai saṃbhārān ājñāpayata vīryavān // HV_109.76
puṇyāhaghoṣaś ca tadā śuśruve brāhmaṇeritaḥ | 
tataś candanacūrṇaiś ca lājaiś cāpi samantataḥ 
niryayau sa mahābāhuḥ kīryamāṇo janārdanaḥ // HV_109.77
gantum aichaj jagannātho bāṇaṃ hantuṃ mahāsuram | 
smaraṇaṃ vainateyasya kṛṣṇa tvaṃ kartum arhasi 
na hy anyena tam adhvānaṃ gantuṃ śakyaṃ mahābhuja // HV_109.78
śrūyatāṃ ca tad adhvānaṃ gantavyam atidurjayam | 
ekādaśa sahasrāṇi yojanānāṃ janārdana 
taditaḥ śoṇitapuraṃ prādyumnir yatra sāṃpratam // HV_109.79

manojavo mahāvīryo vainateyaḥ pratāpavān 
samāhvayasva govinda sa hi tvāṃ tatra neṣyati | 
ekena sa muhūrtena bāṇaṃ saṃdarśayiṣyati // HV_109.80

tasya tad vacanaṃ śrutvā prādhyāyad garuḍaṃ hariḥ 
sa kṛṣṇapārśvam āgamya harṣeṇāvasthito 'bhavat // HV_109.81

kṛṣṇakeśaḥ pravalayo jiṣṇuḥ kṛṣṇaś ca varṇataḥ 
caturdaṃṣṭraś caturbāhuś caturvedaṣaḍaṅgavit // HV_109.82

śrīvatsāṅko 'ravindākṣa ūrdhvalomā mṛdutvacaḥ 
samāṅguliḥ samanakho raktāṅgulinakhāntaraḥ // HV_109.83

snigdhagambhīranirghoṣo vṛttabāhur mahābhujaḥ 
ājānubāhuḥ siṃhāsyaḥ siṃhasaṃhanano yuvā 
sahasram iva sūryāṇāṃ dīpyamānaḥ prakāśate // HV_109.84

yaḥ prabhur bhāti bhūtātmā bhūtānāṃ bhāvanaḥ prabhuḥ 
yasyāṣṭaguṇam aiśvaryaṃ dadau prītaḥ prajāpatiḥ // HV_109.85

prajāpatīnāṃ sādhyānāṃ tridaśānāṃ ca śāśvataḥ 
stūyamānaḥ stavaiḥ sarvaiḥ sūtamāgadhabandibhiḥ 
ṛṣibhiś ca mahābhāgair vedavedāṅgapāragaiḥ // HV_109.86

saṃvidhānam athājñāpya dvārakāyāṃ mahābhujaḥ 
sātyakau saṃniveśyātha rakṣyatāṃ dvāraketi ca | 
gamanāya matiṃ cakre vāsudevaḥ pratāpavān // HV_109.87

āsthito garuḍaṃ devas tasya cānu halāyudhaḥ 
pṛṣṭhato 'nu balasyāpi pradyumnaḥ śatrukarśanaḥ // HV_109.88
śrūyante sma tadā vācaḥ sūtamāgadhabandinām | 
jaya bāṇaṃ mahābāho ye cāsyānucarā raṇe 
na hi te pramukhe sthātuṃ kaścic chakto mahāmṛdhe // HV_109.89

prasāde te dhruvā lakṣmīr vijayaś ca parākrame 
vijeṣyasi raṇe śatruṃ daityendraṃ sahasainikam // HV_109.90

siddhacāraṇasaṃghānāṃ maharṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ 
śṛṇvan vāco 'ntarikṣasthaḥ prayayau keśavo raṇe // HV_109.91

tatas tūryaninādaiś ca śaṅkhānāṃ ca mahāsvanaiḥ 
bandimāgadhasūtānāṃ sarvaiś cāpi sahasraśaḥ // HV_110.1
jayājaya jagannātha jaya cakragadādhara | jaya lokatrayāvāsa jayāśeṣajaganmaya || jaya nābhisamutthābja+ +niṣaṇṇacaturānana | jaya kaustubharatnāṃśu+ +vibhāsitajagattraya || jaya śrīkarapadmastha+ +caraṇāmbhoruhadvaya | jaya tridhāmansarveśa jaya lokapitāmaha || jaya yajñapate deva jaya viśvaguro hare | jaya cakragadāśaṅkha+ +padmadīptakarāmbuja || jaya śārṅgādihetyudyat+ +sahasrabhujamaṇḍala | jaya cakrāgninirdagdha+ +nikhilāsuramaṇḍala || jaya yogimanaḥpadma+ +bodhakṛccaraṇāmbuja | nijaikapādasaṃlīna+ +jagattraya hare jaya || jaya sthitilayotpatti+ +kāraṇāśeṣakāraṇa | jaya viṣṇo hṛṣīkeśa jaya bāṇaṃ mahāsura | 
sa tūnmukhair jayāśīrbhiḥ stūyamāno hi mānavaiḥ 
babhāra rūpaṃ somārka+ +śakrāṇāṃ sadṛśaṃ hariḥ // HV_110.2

atīva śuśubhe rūpaṃ tasya cābhyutpatiṣyataḥ 
vainateyasya bhadraṃ te bṛṃhitaṃ haritejasā // HV_110.3
smṛtvā smṛtvā ca tadrūpaṃ śaṅkhacakragadābhṛtaḥ | tṛptiṃ nādyāpi govinda prāpnuyāmo hareḥ sadā | 
athāṣṭabāhuḥ kṛṣṇas tu parvatākārasaṃnibhaḥ 
vibabhau puṇḍarīkākṣo vikāṅkṣan bāṇasaṃkṣayam // HV_110.4

asicakragadābāṇā dakṣiṇaṃ pārśvam āsthitāḥ 
carma śārṅgaṃ tathā cāpaṃ śaṅkhaṃ caivāsya vāmataḥ // HV_110.5

śīrṣāṇāṃ vai sahasraṃ tu vihitaṃ śārṅgadhanvanā 
sahasraṃ caiva kāyānāṃ vahan saṃkarṣaṇas tadā // HV_110.6

śvetapraharaṇo 'dhṛṣyaḥ kailāsa iva śṛṅgavān 
āsthito garuḍaṃ rāma udyann iva niśākaraḥ // HV_110.7

sanatkumārasya vapuḥ prādur āsīn mahātmanaḥ 
pradyumnasya mahābāhoḥ saṃgrāme vikramiṣyataḥ // HV_110.8

sa pakṣabalavikṣepair vidhunvan parvatān bahūn 
jagāma mārgaṃ balavān vātasya pratiṣedhayan // HV_110.9

ati vāyor atha gatim āsthāya garuḍas tadā 
siddhacāraṇasaṃghānāṃ śubhaṃ mārgam avātarat // HV_110.10

atha rāmo 'bravīd vākyaṃ kṛṣṇam apratimam raṇe 
svābhiḥ prabhābhir hīnāḥ smaḥ kṛṣṇa kasmād apūrvavat // HV_110.11

sarve kanakavarṇābhāḥ saṃvṛttāḥ sma na saṃśayaḥ 
kim idaṃ brūhi nas tattvaṃ kiṃ meroḥ pārśvagā vayam // HV_110.12
manye bāṇasya nagaram abhyāśastham ariṃdama | rakṣārthaṃ tasya niyato vahnir eṣa sthito jvalan | 
agner āhavanīyasya prabhayā sma samāhatāḥ 
tena no varṇavairūpyam idaṃ jātaṃ halāyudha // HV_110.13

yadi sma saṃnikarṣasthā yadi niṣprabhatāṃ gatāḥ 
tad vidhatsva svayaṃ buddhyā yad atrānantaraṃ hitam // HV_110.14

kuruṣva vainateya tvaṃ yan naḥ kāryam anantaram 
tvayā vidhāne vihite kariṣyāmy aham uttaram // HV_110.15

etac chrutvā tadā vākyaṃ keśavasya mahātmanaḥ 
etac chrutvā tu garuḍo vāsudevasya bhāṣitam | 
cakre mukhasahasraṃ hi kāmarūpī mahābalaḥ | 
gaṅgām upāgamat tūrṇaṃ vainateyas tato balī // HV_110.16
āplutyākāśagaṅgāyām āpīya salilaṃ bahu | pravavarṣoparigato vaitaneyaḥ pratāpavān | tenāgniṃ śamayām āsa buddhimān vinatātmajaḥ | sa pakṣābhyām upādāya vavarṣa salilaṃ bahu | 
gṛhītvā salilaṃ tatra tam agnim abhiṣecayat 
agnir āhavanīyas tu tataḥ śāntim upāgamat // HV_110.17
taṃ dṛṣṭvāhavanīyaṃ tu śāntam ākāśagaṅgayā | paramaṃ vismayaṃ gatvā suparṇo vākyam abravīt || aho vīryam athāgnes tu yo dahed yugasaṃkṣaye | tad eva varṇavairūpyaṃ cakre kṛṣṇasya dhīmataḥ | 
trayas trayāṇāṃ lokānāṃ paryāptā iti me matiḥ 
kṛṣṇaḥ saṃkarṣaṇaś caiva pradyumnaś ca mahābalaḥ // HV_110.18

tataḥ praśānte dahane saṃpratasthe sa pakṣirāṭ 
svapakṣabalavikṣepaiḥ kurvan ghoraṃ mahāsvanam // HV_110.19

tān dṛṣṭvācintayaṃs tatra rudrasyānucarāgnayaḥ 
niyuktāḥ śūlinā pūrvaṃ rakṣaṇe nagarasya hi | 
ūcuḥ paramasaṃkruddhā jvālayanto diso daśa | 
āsthitā garuḍaṃ hy ete nānārūpā bhayāvāhāḥ 
kim artham iha saṃprāptāḥ ke vāpīme janās trayaḥ // HV_110.20

niścayaṃ nādhyagacchanta te girivrajavahnayaḥ 
prāvartayaṃś ca saṃgrāmaṃ tais tribhiḥ saha yādavaiḥ // HV_110.21
teṣāṃ yuddhe prasaktānāṃ saṃnādaḥ sumahān abhūt || taṃ ca śrutvā mahānādaṃ siṃhānām iva garjatām | athāṅgirāḥ svapuruṣaṃ preṣayām āsa buddhimān | yatra tad vartate yuddhaṃ tatra gacchasva māciram | 
athājñaptas tu bāṇena puruṣo vai manojavaḥ 
dṛṣṭvā tat sarvam āgacche+ +tyuktaḥ prahvas tatas tvaran // HV_110.22

tathety uktvā sa tad yuddhaṃ vartamānam avaikṣata 
agnīnāṃ vāsudevena saṃsaktānāṃ mahāmṛdhe // HV_110.23

te jātavedasaḥ sarve kalmāṣaḥ khasṛmas tathā 
dahanaḥ śoṣaṇaś caiva tapanaś ca mahābalaḥ 
svadhākārasya viṣaye prakhyātāḥ pañca vahnayaḥ // HV_110.24

athāpare mahābhāgāḥ svair anīkair vyavasthitāḥ 
agnayaḥ samadṛśyanta jvalamānā mahāhave | 
paṭaraḥ patagaḥ svarṇo agādho bhrāja eva ca 
svāhākārāśrayā pañca ayudhyaṃs te 'pi cāgnayaḥ // HV_110.25

jyotiṣṭomahavirbhāgau vaṣaṭkārāśrayau punaḥ 
dvāv agnī saṃprayudhyetāṃ mahātmānau mahādyutī 
tayor madhye 'ṅgirāś caiva maharṣir vibabhau prabhuḥ // HV_110.26
āgneyaṃ ratham āsthāya śūlam udyamya bhāsvaram | 
sthitam aṅgirasaṃ dṛṣṭvā syandane puruṣottamaḥ 
kṛṣṇaḥ provāca vacanaṃ smayann iva punaḥ punaḥ // HV_110.27

tiṣṭhadhvam agnayo yūyam eṣa vo vidadhe bhayam 
mamāstratejasā dadghā diśo yāsyatha vikṣatāḥ // HV_110.28

athāṅgirās triśūlena dīptena samadhāvata 
ādadāna iva krodhāt kṛṣṇaprāṇān madhāmṛdhe // HV_110.29

triśūlaṃ tasya tad dīptaṃ ciccheda parameṣubhiḥ 
ardhacandrais tathā tīkṣṇair yamāntakanibhair yudhi // HV_110.30

sthūṇākarṇena cāstreṇa dīptena sumahāyaśāḥ 
vivyādhāntakatulyena vakṣasy enam atho 'nadat // HV_110.31

rudhiraughaplutair gātrais tadāgnir cihvalann iva 
viṣṭabdhagātraḥ sahasā papāta dharaṇītale // HV_110.32

śeṣās tato 'gnayaḥ sarve catvāro brahmaṇaḥ sutāḥ 
āvāhayaṃs tadā śīghraṃ bāṇasya puram antikāt // HV_110.33
avagāhat tataḥ kṛṣṇo yatra bāṇapuraṃ tataḥ | atha bāṇapuraṃ dṛṣṭvā dūrāt provāca nāradaḥ | etat tacchoṇitapuraṃ kṛṣṇa paśya mahābhuja || atra rudro mahātejā rudrāṇyā sahito 'vasat | guhaś ca bāṇaguptyarthaṃ satataṃ kṣemakāraṇāt || nāradasya vacaḥ śrutvā kṛṣṇas tv idam athābravīt | kṣemaṃ cintayatām atra śrūyatāṃ ca mahāmune || yadi vāvatared rudro bāṇasaṃrakṣaṇaṃ prati | śaktito vayam apy atra saha yotsyāma tena vai || evaṃ vivadatos tatra kṛṣṇanāradayos tadā | prāptā nimeṣamātreṇa śīghratvād garuḍena te | 
tataḥ śaṅkhaṃ samānīya vadane puṣkarekṣaṇaḥ 
pradadhmau samare kṛṣṇo nādenāpūrayan diśaḥ | 
vāyuvegena taṃ dadhmau meghaś candram ivodgiran // HV_110.34

tataḥ pradhmāpya taṃ śaṅkhaṃ bhayam utpādya vīryavān 
agniṃ jitvā tadā viṣṇur bāṇasya purarakṣiṇaḥ | 
praviveśa puraṃ kṛṣṇo bāṇasyādbhutakarmaṇaḥ // HV_110.35
tato bāṇapuraṃ prāpya śaṅkhaṃ dadhmau janārdanaḥ | tato hi balabhadras tu dadhmau śaṅkham anuttamam || pradyumnaś cāpi saṃkruddho dadhmau śaṅkham anuttamam | garuḍaḥ pakṣavātena bāṇasainyaṃ vyadhūnayat || caturṇāṃ ca mahārāja sāgarāṇāṃ yathā svanaḥ | prādur babhūva tumulaḥ śabdo bāṇapuraṃ prati | 
tataḥ śaṅkhapraṇādena bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ 
bāṇānīkāni sahasā samanahyanta sarvaśaḥ // HV_110.36

tataḥ kiṃkarasainyaṃ tad abhyāgāt samare mahat 
koṭiśaś cāpi bahudhā dīptapraharaṇaṃ tadā // HV_110.37

tad asaṃkhyeyam ekasthaṃ mahābhraghanasaṃnibham 
nīlāñjanacayaprakhyam aprameyaṃ tathākṣayam // HV_110.38

te pradīptapraharaṇā daityadānavarākṣasāḥ 
pramāthagaṇamukhyāś ca te 'yudhyan kṛṣṇasaṃgatāḥ // HV_110.39

sarvatas taiḥ pradīptāsyaiḥ sārciṣmadbhir ivānalaiḥ 
abhyupetya tadātyugrair yakṣarākṣasakiṃnaraiḥ | 
āpīyata tadā raktaṃ caturṇām api saṃyuge // HV_110.40

tato rāmo mahābāhuḥ keśavaṃ vākyam abravīt 
tadbalaṃ tu samāsādya balabhadro mahābalaḥ | 
provāca vacanaṃ tatra parasya balanāśanam | 
kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho vidhatsvaiṣāṃ mahad bhayam // HV_110.41

iti saṃcoditaḥ kṛṣṇo balabhadreṇa dhīmatā 
teṣāṃ vadhārtham āgneyaṃ jagrāha puruṣottamaḥ 
astram astravidāṃ śreṣṭho yamāntakasamaprabham // HV_110.42

sa vidhūyāsuragaṇān kravyādān astratejasā 
prayayau tvarayā yukto yato 'dṛśyata tadbalam // HV_110.43

śūlapaṭṭisaśaktyṛṣṭi+ +pinākaparighāyudham 
pramāthagaṇabhūyiṣṭhaṃ balaṃ tad abhavat kṣitau // HV_110.44

śailameghapratīkāśair nānārūpair bhayānakaiḥ 
vetāḷaiś ca piśācaiś ca bhakṣayadbhiś ca māṃsakam | 
vāhanaiḥ saṃghaśaḥ sarve yodhās tatrāvatasthire 
vātoddhūtair iva ghanair viprakīrṇair ivācalaiḥ // HV_110.45
śuśubhe tatra bahulair anīkair bahudhānvibhiḥ | musalair asibhiḥ śūlair gadābhiḥ parighais tathā || adhāvat tad asaṃkhyeyaṃ śuśubhe sarvato balam | tataḥ saṃkarṣaṇo devam uvāca madhusūdanam | 
vainateyagato rāmas tān dṛṣṭvā kṛṣṇam abravīt 
kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho yad etad dṛśyate balam 
etaiḥ saha raṇe yoddhum icchāmi puruṣottama // HV_110.46
iti bruvāṇaṃ rāmaṃ taṃ kṛṣṇo vacanam abravīt | 
mamāpy eṣaiva saṃjātā buddhir ity abravīc ca tam 
eṣo 'bhilaṣitaḥ kāmaḥ prāg eva hi mamābhavat | 
ebhiḥ saha samāgantum iccheyaṃ yuddhadurmadaiḥ // HV_110.47

yudhyataḥ prāṅmukhasyāstu suparṇo vai mamāgrataḥ 
savye pārśve ca pradyumnas tathā me dakṣiṇe bhavān // HV_110.48

rakṣitavyam athānyonyam asmin ghore mahāmṛdhe 
evaṃ bruvantas te 'nyonyam adhirūḍhāḥ khagottamam // HV_110.49
tato yuddhaṃ mahac cakre lāṅgalenātha lāṅgalī | sahasram ayutaṃ rāmo jaghāna ditinandanān | 
giriśṛṅganibhair yuddhe gadāmusalalāṅgalaiḥ 
yudhyato rauhiṇeyasya raudraṃ rūpam abhūt tadā 
yugānte sarvabhūtāni kālasyeva didhakṣataḥ // HV_110.50

ākṛṣya lāṅgalāgreṇa musalena vyapothayat 
caraty atibalo yuddhe yuddhamārgaviśāradaḥ // HV_110.51

pradyumnaḥ śarajālais tān samantāt pratyavārayat 
dānavān puruṣavyāghro yudyamānān sahasraśaḥ // HV_110.52

snigdhāñjanacayaprakhyaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ 
pradhmāpya bahuśaḥ śaṅkham ayudhyata janārdanaḥ // HV_110.53

pakṣaprahārābhihatāṃs tuṇḍāgranakhavikṣatān 
akarot samare śatrūn vainateyaḥ pratāpavān // HV_110.54
nītā vaivasvatamukhaṃ vainateyena dhīmatā | 
tair hanyamānaṃ daityānām anīkaṃ bhīmavikramaiḥ 
abhajyata tadā saṃkhye bāṇavarṣasamāhatam // HV_110.55
nirjitya kaiṃkaraṃ sainyaṃ harir lokanamaskṛtaḥ | pāñcajānyaṃ mahāśaṅkhaṃ dadhmau daityabhayaṃkaram | 
bhajyamāneṣv anīkeṣu trātukāmaḥ samabhyayāt 
etasminn antare rājan nāradaḥ prayayau raṇāt | 
kailāsaṃ merusaṃkāśaṃ dṛṣṭo rudreṇa pūjitaḥ | 
pṛṣṭaḥ kim iha devarṣe saṃprāptas tad vadasva me || 
tataḥ prahasya devarṣiḥ prāha rudraṃ mahīpate | 
bāṇaḥ saṃhanyate deva kṛṣṇena halinā kila | 
tasya sarvam anīkaṃ tu bhagnaṃ tan nāvatiṣṭhati || 
kiṃ vartase 'dya niścinto bhartas te pīḍyate kila | 
kuruṣva tasya sāhāyyaṃ bhaktādhīno bhavān iti || 
nāradasya vacaḥ śrutvā haraḥ prasphuritādharaḥ | 
niśvāsaṃ mumuce rājann astaḥ kaś cid vinirgataḥ || 
taṃ kiṃ karomīti haraṃ pṛcchantaṃ prāha bhūtapaḥ | 
gaccha bāṇapuraṃ śīghraṃ jahi kṛṣṇahalāyudhau || 
tathety antardadhe so 'pi yayau yatra harir halī | 
pramathān āha rudras tu sajjā bhavata sattamāḥ || 
sajjair gacchata mātsyārddho (?) mayūrondaravāhanau | 
gaccha nārada tatra tvaṃ bāṇam āśvāsaya prabho || 
eṣa mām āgataṃ paśya tvatkṛte daityasattama | 
ghātayāmi yaduśreṣṭhau prāptau yāv iha mandadhīḥ || 
tatheti nāradaḥ prāpto bāṇāyāvedayat tadā | 
punar yayau kṛṣṇapārśvaṃ khecaro vā garutmani || 
kārayām āsa rudras tu prayānodyogam uttamam || 
jvaras tu raṇam āgatya dadarśa halinaṃ raṇe | 
ghnantaṃ dānavadaiteyāṃs taṃ hantuṃ sa samāgataḥ | 
jvaras tripādas triśirās tadā samaradurjayaḥ // HV_110.56

bhasmapraharaṇo ghoraḥ kālāntakayamopamaḥ 
nadan meghasahasrasya tulyanirghātanisvanaḥ // HV_110.57

halāyudham abhikruddhaḥ sākṣepam idam abravīt 
kiṃ māṃ yudhyasi durbuddhe balavantaṃ mahāsvanam | 
kim evaṃ balamatto 'si na māṃ paśyasi saṃyuge 
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan mokṣyase raṇamūrdhani // HV_110.58

ity evam uktvā prahasan halāyudham abhidravat 
yugāntāgninibhair ghorair muṣṭibhir janayan bhayam // HV_110.59

caratas tasya saṃgrāme maṇḍalāni sahasraśaḥ 
rauhiṇeyasya śaighryeṇa nāvasthānam adṛśyata // HV_110.60
savyena bāhunā bhasma cikṣepa balavakṣasi | 
tasya bhasma tadā kṣiptaṃ jvareṇāpratimaujasā 
śaighryāl lakṣye nipatitaṃ śarīre parvatopame // HV_110.61

tad bhasma vakṣasas tasya meroḥ śikharam āgatam 
pradīptaṃ patitaṃ tat tu giriśṛṅgaṃ vyadārayat // HV_110.62

roṣeṇābhiprajajvāla bhasmanā kṛṣṇapūrvajaḥ 
niḥśvasañ jṛmbhamāṇaś ca nidrānvitatanur muhuḥ // HV_110.63

netrayor ākulatvaṃ ca muhuḥ kurvan bhramaṃs tadā 
saṃhṛṣṭalomā glānākṣaḥ kṣiptacitta iva śvasan // HV_110.64

tato haladharo mattaḥ kṛṣṇam āha vicetanaḥ 
kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho pradīpto 'smy abhayaṃkara 
dahyāmi sarvatas tāta kathaṃ śāntir bhaven mama // HV_110.65

ity evam ukte vacane pariṣvakto halāyudhaḥ 
balenāmitatejasā |
prahasya vacanaṃ prāha kṛṣṇaḥ praharatāṃ varaḥ | 
na bhetavyam itītyuktvā |
kṛṣṇena paramasnehāt tato dāhāt pramucyata // HV_110.66
kṛṣṇena sahasā yuddhe jvaraṃ bhasmapraśāntaye | mokṣayitvā balaṃ tatra dāhāt tu madhusūdanaḥ | 
provāca paramakruddho vāsudevo jvaraṃ tadā 
balabhadro hṛṣīkeśāc chāntiṃ prāptas tadā raṇe || 
tayor antaram āsādya tasthau yuddhāya keśavaḥ | 
vyāvidhya sahasā bāhuṃ jvaram etad uvāca ha | 
ehy ehi jvara yudhyasva yā te śaktir mahāmṛdhe 
tāṃ darśayasva samare mayi yuddhaviśārada // HV_110.67
yac ca te pauruṣaṃ sarvaṃ tad darśayatu no bhavān | tataḥ kruddho jvaro rājan duḥkhānām agraṇīr harim | 
savyetarābhyāṃ bāhubhyām evam ukto jvaras tadā 
cikṣepa cainaṃ tad bhasma jvālāgarbhaṃ mahāgadaḥ // HV_110.68
bhasmanā viddhadehas tu devadevo janārdanaḥ | 
tataḥ pradīptas tu vibhur muhūrtam abhavat tadā 
kṛṣṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ śamaṃ cāgnir gataḥ punaḥ // HV_110.69

tatas tair bhujagākārair bāhubhis tu tribhis tadā 
jaghāna kṛṣṇaṃ grīvāyāṃ muṣṭinaikena corasi // HV_110.70
tataḥ kruddho hṛṣīkeśo muṣṭinā nijaghāna tam | vakṣaḥsthale sa bhūtātmā mūrdhni caiva punaḥ punaḥ || tato jvaraḥ samāvidhya bāhū dhamanisaṃtatau | tābhyāṃ vakṣaḥ samāhatya dadaṃśa ca yadūttamam || tato 'sahañ jagannāthaḥ ānane samapothayat | 
sa saṃprahāras tumulas tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ 
jvarasya ca mahān āsīt kṛṣṇasya ca mahātmanaḥ 
parvateṣu patantīnām aśanīnām iva svanaḥ // HV_110.71
aṣṭābhiś ca tribhiś caiva bāhubhiś ca tadā raṇam | prāvartata mahāghoraṃ devānāṃ tatra paśyatām | 
kṛṣṇajvarabhujaprāṇair yuddham āsīt sudāruṇam 
naivam evaṃ prahartavyam iti tatrābhavat svanaḥ 
muhūrtam abhavad yuddham anyonyaṃ sumahātmanoḥ // HV_110.72
hantum aicchat tadā viṣṇur jvaraṃ lokabhayaṃkaram | 
tato jvaraṃ kanakavicitrabhūṣaṇaṃ nyapīḍayad bhujavalayena saṃyuge 
yam akṣayaṃ samupanayañ jagatpatiḥ śarīradhṛg gaganacaraṃ mahāmṛdhe // HV_110.73

mṛta ity abhivijñāya jvaraṃ śatruniṣūdanaḥ 
kṛṣṇo bhujabalābhyāṃ taṃ cikṣepātha mahītale // HV_111.1

muktamātras tu bāhubhyāṃ kṛṣṇadehaṃ viveśa saḥ 
amuktvā vigrahaṃ tasya kṛṣṇasyāpratimaujasaḥ // HV_111.2
praviśya hṛdayaṃ tasya babādhe yadusattamam | 
sa hy āviṣṭas tadā tena jvareṇāpratimaujasā 
kṛṣṇaḥ skhalann iva muhuḥ kṣitau samabhivartata // HV_111.3

jṛmbhate ca tadā kṛṣṇaḥ punaś ca skhalate bhṛśam 
romāñ cotthitagātras tu nidrayā cābhibhūyate // HV_111.4
tasya sthairyaṃ samālambya kṛṣṇaḥ parapuraṃjayaḥ | vikurvati mahāyogī jṛmbhamāṇaḥ punaḥ punaḥ | 
jvarābhimṛṣṭam ātmānaṃ vijñāya puruṣottamaḥ 
so 'sṛjaj jvaram anyaṃ tu pūrvajvaravināśanam // HV_111.5
sa vaiṣṇavajvaro gṛhya taṃ ca vai jvaram ojasā | kṛṣṇāya na (?) saṃprayacchaṃs taṃ jagrāha punar hariḥ | ghoraṃ vaiṣṇavam atyugraṃ sarvaprāṇibhayaṃkaraṃ | sṛṣṭavān atha tejasvī balavān bhīmavikramaḥ | jvaraḥ kṛṣṇavisṛṣṭas tu gṛhītvā taṃ jvaraṃ balāt | kṛṣṇāya hṛṣṭaḥ prāyacchat taṃ jagrāha tato hariḥ || tatas taṃ paramakruddho vāsudevo mahābalaḥ | svagātrāt svajvareṇaiva niṣkrāmayata vīryavān || āvidhya bhūtale cainaṃ śatadhā kartum udyataḥ | vyāghoṣayaj jvaras tatra bhoḥ paritrātum arhasi | māheśvaro vaiṣṇavaś ca yuyudhāte jvarāv ubhau | māheśvaraḥ samākrandan vaiṣṇavena balārditaḥ | kṛṣṇajvaro jvaraṃ pūrvaṃ gṛhītvā svena tejasā | nanāda sumahānādaṃ vaiṣṇavaḥ sa mahābalaḥ | caturbhujaś caturvaktraḥ sarvapraharaṇodyataḥ || tayos tu tumulaṃ yuddhaṃ jvarayor bāhuśālinoḥ || tato devāḥ sagandharvā divisthā yuddhalālasāḥ | dadṛśuś ca mahad yuddhaṃ bhūtāni ca samantataḥ | tato māheśvaro yuddhe tāḍayām āsa vaiṣṇavam | bāhunā tāḍitas tena nanāda bahuvistaram || sa gato vaiṣṇavaṃ rājan raudraṃ bhasmāyudhaṃ raṇe | dvābhyām atha ca bāhubhyāṃ gṛhītvātāḍayad balī || itarābhyāṃ samāhatya bāhubhyāṃ vaiṣṇavo jvaraḥ | nanāda sumahānādaṃ sarvalokasya paśyataḥ || tato raudro jvaro rājan muṣṭinātha jaghāna tam | dadaṃśa dantair bahudhā jvaraṃ keśavam āhave || bāhubhyām eva tau rājan yuyudhāte mahāgadau | anyonyaṃ tāḍayantau ca muṣṭibhir jvarasattamau || cakratuś ca mahānādaṃ jvarau tau lokaviśrutau | vaiṣṇavo 'tha jvaro rājan grahītuṃ raudrasaṃjñitam || yatate bahudhā tatra muṣṭinātha jaghāna tam | āhatya bāhunā bhūyo niṣpipeṣa punaḥ punaḥ || niṣpiṣṭahṛdayas tūrṇaṃ śūlino jvarasattamaḥ | nanāda bahudhā nādaṃ bhūmau viparivartate || gṛhītvā tu balād raudram ākṛṣya ca punaḥ punaḥ | kṛṣnāya hṛṣtaḥ prāyacchat kiṃ kariṣyāmy ataḥ param || haniṣye devadeveśa bhakṣayiṣye 'tha vā punaḥ | ity uktvā sumahānādaṃ cakāra raṇamūrdhani || utthāya ca hṛṣīkeśo jvaraṃ māheśvaraṃ raṇe | hantum aicchat tadā loko nirjvaro 'stv iti keśavaḥ | 
vyāvidhyamāne tu tadā jvare tenāmitaujasā 
aśarīrā tato vāṇī tam uvācāntarikṣagā // HV_111.6

kṛṣṇa kṛṣṇa mahābāho yadūnāṃ nandivardhana 
mā vadhīr jvaram etaṃ vai rakṣaṇīyas tvayānagha 
ity evam ukte vacane taṃ mumoca hariḥ svayam // HV_111.7
bhūtabhavyabhaviṣyasya jagataḥ paramo guruḥ || evam ukto hṛṣīkeśaṃ jvaro vākyam athābravīt | kṛṣṇasya pādayor mūrdhnā śaraṇaṃ so 'gamaj jvaraḥ || śṛṇuṣva mama govinda vijñāpyaṃ yadunandana | yo me manorathā deva taṃ tvaṃ kuru mahābhuja | tam uvāca jvaro bhūyaḥ sākṣād viṣṇur iva svayam | praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalipuṭaḥ sthitaḥ || namaḥ kṛṣṇāya haraye viṣṇave prabhaviṣṇave | ādidevāya devāya purāṇāya gadābhṛte || namaḥ sahasraśirase sahasracaraṇāya ca | sahasrākṣa namo nityaṃ lokānām abhayaṃkara | udgīthāya namo deva yajñādhipataye namaḥ || namas te cakriṇe nityam asihastāya te namaḥ || anantāya virūpāya namas te madhusūdana | namas te devadeveśa tubhyaṃ deva kapardine || namas te rākṣasaghnāya namo rāghavarūpiṇe | jñānajñeyāya devāya nama ādyāya viṣṇave || namas te narasiṃhāya daityarājavihāriṇe | namas tubhyaṃ varāhāya daṃṣṭroddhṛtavasuṃdhara || trivikrama namas tubhyaṃ baliyajñavināśana | vāsudevāya devāya namaḥ kaṃsavināśana || namaḥ sarvātmane deva sarvakartre namo namaḥ || prasīda devadeveśa bhītānām abhayaṃkara || namāmi devadeveśaṃ vareṇyam abhayapradam | viṣṇo tvāṃ sakaleśeśa tvāṃ gadādharam avyayam || namas te devadeveśa bhīto 'haṃ bhavanāśana | iti stutvā jagannāthaṃ nṛtyann iva tadā jvaraḥ | papāta pādayor viṣṇor niḥśvasan bhītabhītavat || prasīda viṣṇo deveśa pīḍito 'smi janārdana | 
tam uvāca jvaro bhūyas tv aham eko jvaro bhuvi 
aham eko jvaras tāta nānyo loke jvaro bhavet | 
tava prasādān nānyaḥ syāj jvaraḥ samitiśobhana // HV_111.8
evaṃ bhavatu bhadraṃ te yathā tvaṃ jvara kāṅkṣase | varārthināṃ varo deyo bhavāṃś ca śaraṇaṃ gataḥ | 
eka eva jvaro loke bhavān astu yathāsukham 
tatas tuṣṭo hṛṣīkeśaḥ stotreṇānena keśavaḥ | 
prītimāṃś cābhavat kṛṣṇo raudrajvaram uvāca ha | 
antakāle manuṣyāṇāṃ bhūyād bhogāya māmakaḥ | 
yo 'yaṃ mayā jvaro sṛṣṭo mayy evaiṣa pralīyatām // HV_111.9
evam ukte tu vacane jvaraṃ prati mahāyaśāḥ | kṛṣṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ punar vākyam uvāca ha || śṛṇuṣva jvara saṃdeśaṃ yathā loke cariṣyasi | sarvajātiṣu vinyastas tathā sthāvarajaṅgame || tridhā vibhajya cātmānaṃ matpriyaṃ yadi kāṅkṣase | catuṣpādān bhajaikena dvitīyena ca sthāvarān || tṛtīyo yaś ca te bhāgo mānuṣeṣūpapatsyate | tridhābhūtaṃ vapuḥ kṛtvā pakṣiṣu tvaṃ bhava jvara || caturdhā yas tṛtīyasya bhaviṣyati ca te dhruvam | ekāntaraś caturbhāgaḥ khorakaś ca caturthakaḥ || mānuṣeṣv atha bhedane vasa tvaṃ pravibhajya vai | jātiṣv athāvaśeṣāsu nivasa tvaṃ śṛṇuṣva me || vṛkṣeṣu kīṭarūpeṇa tathā saṃkocapatrakaḥ | pāṇḍupatraś ca vikhyātaḥ phaleṣv āturyam eva ca || apāṃ tu nīlikāṃ vidyāc chikhodbhedaś ca barhiṇām | padminīṣu himo bhūtvā pṛthivyām api coṣaraḥ || gaurikaḥ parvateṣv eva matprasādād bhaviṣyasi | goṣv apasmārako bhūtvā khorakaś ca bhaviṣyasi || evaṃ vividharūpeṇa bhaviṣyasi mahītale || darśanāt sparśanāc cāpi prāṇināṃ vadham eṣyasi | ṛte devamanuṣyebhyo nānyas tvāṃ visahiṣyati || kṛṣṇasya vacanaṃ śrutvā jvaro hṛṣṭamanā hy abhūt | provāca vacanaṃ kiṃcit praṇamitvā kṛtāñjaliḥ || sarvajātiprabhutvena kṛto dhanyo 'smi mādhava | bhūyaś ca te vacaḥ kartum icchāmi puruṣarṣabha | tad ājñāpaya govinda kiṃ karomi mahābhuja | evaṃ bhavatu bhadraṃ te yathā tvaṃ jvara kākṣase | aham asurakulapramāthinā |tripurahareṇa hareṇa nirmitaḥ |raṇaśirasi vinirjitas tvayā |prabhur asi me 'dya tavāsmi kiṃkaraḥ ||jvarasya vacanaṃ śrutvā vāsudevo 'bravīd vacaḥ | abhisaṃdhiṃ śṛṇuṣvādya yat tvā vakṣyāmi niścayāt | yuvāṃ jvarau ca bhavatāṃ pīḍāyāṃ maraṇe tathā | pīḍāyāṃ ca bhavān svāmī maraṇe māmakas tathā || ihaiva līyatāṃ tāvaj jvaro māmaka eva hi | 
dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yat tvayā matpriyaṃ krṭaṃ 
ājñāpaya priaṃ kiṃ te cakrāyudha karomy aham // HV_111.10
stuvan māṃ bhaktiyuktena stotreṇānena mānavaḥ | jvaradevāvayoḥ samyak cintayan yuddham adbhutam | na tasya jvarasaṃjātā pīḍā bhuvi bhaviṣyati | 
mahāmṛdhe tava mama ca dvayor imaṃ parākramaṃ bhujabalakevalāstrayoḥ 
praṇamya mām ekamanāḥ paṭhet tu yaḥ sa vai bhavej jvara vigatajvaro naraḥ // HV_111.11
tripād bhasmapraharaṇas triśirā raktalocanaḥ | sa me prītaḥ sukhaṃ dadyāt sarvāmayapatir jvaraḥ || ādyantavantaḥ kavayaḥ purāṇāḥ |sūkṣmā bṛhanto 'py anuśāsitāraḥ |sarvāñ jvarān ghnantu mamāniruddha+ |+pradyumnasaṃkarṣaṇavāsudevāḥ |
evam uktas tu kṛṣṇena jvaraḥ sākṣān mahātmanā 
provāca yaduśārdūlam evam etad bhaviṣyati || 
varaṃ labdhvā jvaro hṛṣṭaḥ kṛṣṇāc ca samayaṃ punaḥ | 
evam astv iti govindaṃ babhāṣe keśavaṃ tadā | 
praṇamya śirasā kṛṣṇam apakrāntas tato raṇāt // HV_111.12
bhaktānām abhayaṃkaram |vāsudevaṃ mahātmānaṃ |
tatas te sahitāḥ sarve trayastraya ivāgnayaḥ 
vainateyaṃ samāruhya yudhyamānā raṇe sthitāḥ // HV_112.1

tataḥ sarvāṇy anīkāni bāṇavarṣair mahābalāḥ 
ardayan vainateyasthā nadanto 'tibalā raṇe // HV_112.2

cakralāṅgalapātaiś ca bāṇavarṣaiś ca pīḍitam 
saṃcukopa mahānīkaṃ dānavānāṃ mahātmanām // HV_112.3

kakṣe 'gnir iva saṃvṛddhaḥ śuṣkendhanasamīritāḥ 
kṛṣṇabāṇāgnir udbhūto vivṛddhim upagacchati // HV_112.4

sa dānavasahasrāṇi tasmin samaramūrdhani 
yugāntāgnir ivārciṣmān dahamāno vyarājata // HV_112.5
tatrāśītisahasrāṇi nāgānāṃ nihatāni ca | lakṣaṃ ca rathavṛndaṃ tu hataṃ keśavasāyakaiḥ || aśvānāṃ śatasāhasram ayutaṃ pattināṃ tathā | niḥśeṣitātha sā senā palāyanaparābhavat | 
tāṃ dīryamāṇāṃ mahatīṃ nānāpraharaṇodyatām 
senāṃ bāṇaḥ samāsādya vārayan vākyam abravīt // HV_112.6

lāghavaṃ samupāgamya kim evaṃ bhayaviklavāḥ 
daityavaṃśasamutpannāḥ palāyadhyvaṃ mahāmṛdhe // HV_112.7

kavacāsigadāprāsān khaḍgacarmaparaśvadhān 
utsṛjyotsṛjya gacchanti kiṃ bhavanto 'ntarikṣagāḥ // HV_112.8

svajātiṃ caiva vāsaṃ ca harasaṃsargam eva ca 
mānayadbhir na gantavyam eṣo hy aham avasthitaḥ // HV_112.9

evam uccāritāṃ vācaṃ śṛṇvantas tām acintya vai 
apakrāmanta te sarve dānavā bhayapīḍitāḥ // HV_112.10

pramāthagaṇaśeṣaṃ tu tadanīkapuraḥsaram 
bhagnāvaśeṣaṃ yuddhāya manaś cakre punas tadā // HV_112.11

kumbhāṇḍo nāma bāṇastha sakhāmātyaś ca vīryavān 
balaṃ bhagnaṃ samālokya vacanaṃ cedam abravīt // HV_112.12

eṣa bāṇaḥ sthito yuddhe śaṃkaro 'yaṃ guhas tathā 
kimarthaṃ yuddham utsṛjya bhavanto bhayamohitāḥ // HV_112.13
prāṇāṃs tyaktvā ca yudhyadhvaṃ sarve dānavapuṃgavāḥ | evaṃ saṃstūyamānās te kumbhāṇḍena mahātmanā | naiva tastambhire daityāḥ palāyanta samantataḥ | evaṃ kumbhāṇḍavākyaṃ te śṛṇvanto bhayavihlavāḥ | cakrāgnibhayavitrastāḥ sarve yānti diśo daśa || bhagnaṃ balaṃ tato dṛṣṭvā kṛṣṇenāmitatejasā | saṃraktanayanaḥ sthāṇur yuddhāya paryavartata || bāṇasaṃrakṣaṇaṃ kartuṃ ratham āsthāya suprabham | devaḥ kumāraś ca tathā rathenāgninibhena vai | tataḥ kruddho haraḥ sākṣād nadī khaṅgī paraśvadhī | śūlī niṣaṅgī kavacī bāṇī kārmukavāñ śivaḥ | 
nandīśvarasamāyuktaṃ ratham āsthāya vīryavān 
saṃdaṣṭauṣṭhapuṭo rudraḥ pradhāvati yato hariḥ // HV_112.14
tasyānuyātā vetāḷāḥ piśācāś candramālinaḥ | pibantaḥ śoṇitaṃ bhūyaḥ karālā nirṇatodarāḥ | 
pibann iva tadākāśaṃ siṃhayukto mahāsvanaḥ 
ratho bhāti ghanonmuktaḥ paurṇamāsyāṃ yathā śaśī // HV_112.15
tato gaṇasahasrais tu nānārūpair bhayāvahaiḥ | nadadbhir vividhān nādān ratho devasya so 'bhayāt || ke cit siṃhamukhās tatra tathā vyāghramukhāś ca ha | nāgāśvoṣṭramukhās tatra prāvepann abhipīḍitāḥ | vyālayajñopavītāś ca ke cit tatra mahābalāḥ || kharoṣṭragajavaktrāś ca aśvagrīvāś ca saṃsthitāḥ || chāgamārjāravaktrāś ca meṣavaktrās tathā pare | cīriṇaḥ śikhinaś cānye jaṭilordhvaśiroruhāḥ || bhagnāḥ paripatanti sma śaṅkhaduṃdubhinisvanaiḥ | ke cit saumyamukhās tatra divyaiḥ śastrair alaṃkṛtāḥ || nānāpuṣpakṛtāpīḍā nānāpraharaṇāyudhāḥ | vāmanā vikaṭāś caiva siṃhavyāghraparicchadāḥ | rudhirārdramahādaṃṣṭrā mahāmāṃsabalipriyāḥ || devaṃ saṃparivāryātha mahāśatrupramardanam | līlāyamānās tiṣṭhanti saṃgrāmābhimukhonmukhāḥ || tato divyaṃ rathaṃ dṛṣṭvā rudrasyākliṣṭakarmaṇaḥ | kṛṣṇo garuḍam āsthāya yayau rudrāya saṃyuge | 
vainateyastham asyantam āyāntam agraṇīr haraḥ 
tiṣṭha tiṣṭheti covāca kruddho 'haṃkāragarvitaḥ || 
bhagavān api govindaḥ smayann iva ca saṃsthitaḥ | 
sthito 'smi tava saṃgrāme yatheṣṭaṃ kriyatām iti | 
hariṃ vivyādha kupito nārācānāṃ śatena saḥ // HV_112.16

sa śarair arditas tena hareṇāmitraghātinā 
harir jagrāha kupito hy āstraṃ pārjanyam uttamam // HV_112.17
pracacāla tato bhūmir viṣṇurudraprapīḍitā || nāgāś cordhvamukhās tatra vicelur abhipīḍitāḥ | parvatāḥ prastutās tatra jaladhārābhir āplutāḥ || ke cin mumucire tatra śikharāṇi samantataḥ | diśaś ca vidiśaś caiva bhūmir ākāśam eva ca || pradīptānīva dṛśyante sthāṇukṛṣṇasamāgame | samantataś ca nirghātāḥ patanti dharaṇītale || śivāś caivāśivān nādān nadante bhīmadarśanāḥ | vāsavaś cānadad ghoraṃ rudhiraṃ cāpy avarṣata || ulkā ca bāṇasainyasya mukhāny āvṛtya tiṣṭhati | na vavau mārutaś cāpi jyotīṃṣy ākulatām iyuḥ | prabhāhīnāś ca oṣadhyo na caranty antarikṣagāḥ || etasminn antare brahmā sarvair devagaṇair vṛtaḥ | tripurāntakam udyantaṃ jñātvā rudram upāgamat || gandharvāpsarasaś caiva yakṣā vidyādharās tathā | siddhacāraṇasaṃghāś ca paśyanto 'tha divi sthitāḥ || tataḥ pārjanyam astraṃ tat kṣiptaṃ rudrāya viṣṇunā | yayau jvalann atha tadā yato rudro rathe sthitaḥ | 
tataḥ śatasahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām 
niṣpetuḥ sarvato digbhyo yato haratanus tataḥ // HV_112.18

athāgneyaṃ mahāraudram astram astravidāṃ varaḥ 
mumoca ruṣito rudras tad adbhutam ivābhavat // HV_112.19
tato viśīrṇadehās te catvāro 'pi samantataḥ | 
tato viśīrṇadehās te catvāro 'pi samantataḥ 
nādṛśyanta śaraiś channā dahyamānāś ca vahninā // HV_112.20
tato bhūtāni vitresur devāś ca bhayaviklavāḥ | 
siṃhanādaṃ tataś cakruḥ sarva evāsurottamāḥ 
hato 'yam iti vijñāya āgneyāntarhite harau // HV_112.21

tatas tad viṣahitvājau hy astram astravidāṃ varaḥ 
tataḥ kruddho hṛṣīkeśaḥ pratiṣidhyāgnisaṃcayaṃ | 
jagrāha vāruṇaṃ so 'straṃ vāsudevaḥ pratāpavān // HV_112.22

udyate vāruṇāstre tu vāsudevena dhīmatā 
prayukte vāsudevena vāruṇāstre 'titejasi | 
āgneyaṃ praśamaṃ yātam astraṃ vāruṇatejasā // HV_112.23
tasmin pratihate hy astre vāsudevena saṃyuge | 
paiśācaṃ rākṣasaṃ caiva raudram āṅgirasaṃ bhavaḥ 
mumocāstrāṇi catvāri yugāntāgninibhāni saḥ // HV_112.24
vāsudevo 'pi cāstrāṇi dṛṣṭvā viprahitāni vai | 
vāyavyam atha sāvitraṃ vāsavaṃ mohanaṃ tathā 
atrāṇāṃ vāruṇārthāya vāsudevo mumoca ha // HV_112.25

astraiś caturbhiś catvāri vārayitvā ca keśavaḥ 
jagrāha vaiṣṇavaṃ so 'straṃ vyāditāsyāntakopamam // HV_112.26

vaiṣṇavāstre vimukte tu sarva evāsurottamāḥ 
bhūtayakṣagaṇāś caiva bāṇānīkaṃ ca sarvaśaḥ | 
diśaḥ pradudruvuḥ sarve bhayamohitalocanāḥ // HV_112.27
pramāthagaṇabhūyiṣṭhe sainye dīrṇe mahāsuraḥ | nirjagāma tato bāṇo yuddhāyabhimukhas tvaran || bhīmapraharaṇair ghorair daityendraiḥ sumahābalaiḥ | vṛto mahārathair vīrair vajrīva surasattamaiḥ || japyaiś ca mantraiś ca tathoṣadhībhir |mahātmanaḥ svastyayanaṃ pracakruḥ |sa tatra vastrāṇi śubhāś ca gāvaḥ |phalāni puṣpāṇi tathaiva niṣkān ||baleḥ suto brāhmaṇasattamebhyo |dadau dhanāny āśu yathā dhaneśaḥ |sahasrasūryo bahukiṃkiṇīkaḥ |parārdhyajāmbunadahemcitraḥ ||sahasracandrāyutatārakaś ca |ratho mahān agnir ivāvabhāti |tam āsthito dānavasaṃgṛhītaṃ |mahādhvajaḥ kārmukadhṛk sa bāṇaḥ ||udvartayiṣyan yadupuṃgavānām |atīva raudraṃ sa bibharti rūpaṃ |sa vegavān vīrarathaughasaṃkulo |viniryayau tān prati daityasāgaraḥ ||mahārṇavodbhūtataraṃgasaṃkulo |yathārṇavo lokavināśanāya |bhīmāni saṃtrāsakarair vapurbhis |tāny agrato bhānti balāni tasya ||mahārathāny ucchritakārmukāṇi |saparvatānīva vanāni rājan |viniḥsṛtaḥ sāgaratoyavāsād |atyadbhutaṃ cāhavaṃ draṣṭukāmaḥ ||
andhakārīkṛte loke pradīpte tryambake tadā 
na nandī nāpi ca ratho na rudraḥ pratyadṛśyata // HV_112.28

dviguṇaṃ dīptadehas tu roṣeṇa ca balena ca 
astraṃ nārāyaṇaṃ nāma nārāyaṇajighāṃsayā | 
jagrāha śūlī bhūtātmā devānām atha paśyatām || 
mumoca ca yathāśakti rudro brahmātmasaṃbhavaḥ | 
vimuktaṃ tena tac cāstraṃ jagāma ca samīpataḥ || 
śaṃkarasya tad astraṃ tu prahasan keśavas tadā | 
jagrāha līlayā viṣṇus tūṇau tac ca vyanikṣipat || 
kupito rudrarūpeṇa rudraḥ saṃhāramūrtimān || 
tataḥ śūlaṃ samādāya sarvaśatruvidāraṇam | 
devadānavagandharva+ +yakṣapannagarakṣasām | 
bhayaṃkaraṃ mumocātha kṛṣṇam uddiśya śaṃkaraḥ || 
tac ca śūlaṃ harir dṛṣṭvā nijaśaktyā nyavārayat || 
tatas trilocanaḥ kruddhaḥ kālāntakayamopamaḥ | 
astraṃ pāśupataṃ yat tu loke khyātaṃ svavīryavat | 
jagrāhātmasamaṃ sākṣād dhantuṃ keśavam ojasā || 
vijñāyātha tadā viṣṇus tad evāstraṃ samādade || 
dve hy astre praśamaṃ yāte dvābhyāṃ saṃdhārite tadā | 
tripurāntakaraṃ bāṇaṃ jagrāha ca caturmukhaḥ // HV_112.29
agnimārutasomānāṃ viṣṇos tejaḥ samutthitam | anenāhaṃ haniṣyāmi sabandhuṃ sasutaṃ raṇe || iti matvā virūpākṣo dakṣayajñavināśanaḥ | 
saṃdadhatkārmuke caiva kṣeptukāmas trilocanaḥ 
vijñāto vāsudevena cittajñena mahātmanā // HV_112.30
bāṇenānena bhūteśo māṃ hantuṃ kila niścitaḥ | iti matvā tadā kṛṣṇaḥ pratikāraṃ samārabhat | 
jṛmbhaṇaṃ nām so 'py astraṃ jagrāha puruṣottamaḥ 
tenāstreṇa tadā kṛṣṇo mantrapūtena keśavaḥ | 
haraṃ saṃjṛmbhayām āsa kṣiprakārī mahābalaḥ // HV_112.31
vijṛmbhaṇaṃ nāma tataḥ so 'straṃ jagrāha keśavaḥ | vijṛmbhayām āsa haraṃ tenāstreṇa mahābalaḥ | saśaraḥ sadhanuś caiva haras tenāśu jṛmbhitaḥ | saṃjñāṃ na lebhe bhagavān vijetāsurarakṣasām || saśaraṃ sadhanuṣkaṃ ca dṛṣtvātmānaṃ vijṛmbhitam | balonmatto 'tha bāṇo 'sau śarvaṃ codayate 'sakṛt | sṛṣṭim anyāṃ sṛjasveti tadā darpavivṛddhaye || śaktim anyāṃ sṛjann eva tadā darpavivṛddhaye | tato nanāda bhūtātmā snigdhagambhīranisvanaḥ | pradhmāpayām āsa tadā kṛṣṇaḥ śaṅkhaṃ mahābalaḥ | jṛmbhite ca hare tasmiñ śaṅkhaṃ dadhmau sa keśavaḥ | śārṅgaṃ ca kūjayām āsa siṃhanādaṃ vyanīnadat || pāravaśyaṃ samāyātaḥ śūlī jṛmbhaṇatejasā | 
pāñcajanyasya ghoṣeṇa śārṅgavisphūrjitena ca 
devaṃ vijṛmbhitaṃ dṛṣṭvā sarvabhūtāni tatrasuḥ // HV_112.32
dānavāś ca tathā yānti diśo 'tha vidiśo 'pi ca | bāṇaś cāpi tadā rājan bhītabhītaḥ samāśvasat || tato hāhākṛtaṃ sainyaṃ paśyataḥ śūlinas tadā | kiṃ kurmaḥ kva gamiṣyāma iti dānavasattamāḥ | sthitāś ca vimukhā rājan kartavye mūḍhacetasaḥ || atha rudro 'pi sahasā jṛmbhaṇāstreṇa mohitaḥ | kṛtyākṛtyavimūḍhātmā na kiṃ cid pratyapadyata || dhyāthātho manasā tātaṃ bhaktigrāhyam atīndriyam | parāt parataraṃ viṣṇuṃ sarvalokeśvareśvaram | nārāyaṇaṃ prabhuṃ kṛṣṇam anantaṃ puruṣottamam || yadi dharmo bhavej jyāyān yuktaṃ madapasarpaṇam | iti dhyātvā haraḥ śīghraṃ tasmād deśād apākramat | apayāte tato deve kṛṣṇe caiva mahātmani | punaś cāsīt kathaṃ yuddhaṃ pareṣāṃ lomaharṣaṇam | 
kumbhāṇḍasaṃgṛhītāśve rathe tiṣṭhan guhas tadā 
abhidudrāva kṛṣṇaṃ ca balaṃ pradyumnam eva ca // HV_112.33
tataḥ śaraśatair ugrais tān vivyādha raṇe guhaḥ | amarṣaroṣasaṃkruddhaḥ kumārapravaro nadan | śarāṇāṃ śatasāhasrair vivyādha samare guhaḥ | vāsudevaṃ sahasreṇa śatena balam eva ca | pradyumnaṃ bāṇasāhasrair jaghāna samare guhaḥ | 
śaraughācitagātrās te trayastraya ivāgnayaḥ 
śoṇitaughaplutair gātraiḥ pratyayudhyan guhaṃ tadā // HV_112.34

tatas te yuddhamārgajñās trayas tribhir anuttamaiḥ 
vāyavyāgneyapārjanyair bibhidur dīptatejasaḥ // HV_112.35
tān astrāṃs tribhir evāstrair vinivārya sa pāvakiḥ | śailavāruṇasāvitrais tān sa vivyādha sāyakaiḥ | 
tasya dīptaśaraughasya dīptacāpadharasya ca 
śaraughān astramāyābhir grasanti sma mahātmanaḥ // HV_112.36
bāṇaughe vivṛte tasmin paramakrodhadīpitaḥ | yadā tadā guhaḥ kruddhaḥ prajvalann iva tejasā | 
astraṃ brahmaśiro nāma kālakalpaṃ durāsadam 
saṃdaṣṭauṣṭhapuṭaḥ saṃkhye jagrāha sa guhas tadā // HV_112.37

prayukte brahmaśirasi sahasrāṃśusamaprabhe 
ugre paramadurdharṣe lokakṣayakare tadā // HV_112.38
pradhāvan sarvabhūtāni dahyamānāni sarvataḥ | 
mahābhūteṣu sarveṣu pradhāvatsu tatastataḥ 
astratejaḥpramūḍhe tu viṣaṇṇe jagati prabhuḥ | 
keśavaḥ keśimathanaś cakraṃ jagrāha vīryavān // HV_112.39

sarveṣām astravīryāṇāṃ vāraṇe ghātane tathā 
cakram apraticakrasya loke khyātaṃ mahātmanaḥ // HV_112.40

astraṃ brahmaśiras tena niṣprabhaṃ kṛtam ojasā 
meghair ivātapāpāye savitur maṇḍalaṃ mahat // HV_112.41

tato niṣprabhatāṃ yāte naṣṭavīrye mahaujasi 
tasmin brahmaśirasy astre śaktiṃ jagrāha kāñcanīm // HV_112.42
krodhasaṃraktalocanaḥ |guhaḥ prajajvāla raṇe haviṣevāgnir ulbaṇaḥ || śatrughīṃ jvalitāṃ divyāṃ |amoghāṃ dayitāṃ ghorāṃ sarvalokabhayāvahām | 
maholkām iva tāṃ dīptāṃ yugāntāgnisamaprabhām 
ghaṇṭāmālākulāṃ śaktiṃ cikṣepa ruṣito guhaḥ // HV_112.43
nanāda balavac cāpi nādaṃ śatrubhayaṃkaram || sā ca kṣiptā tadā tena brahmaṇyena mahātmanā | 
jṛmbhamāṇeva gagane saṃpradīptamukhī tataḥ 
āghāvantī mahāśaktiḥ kṛṣṇasya vadhakāṅkṣiṇī // HV_112.44
tato vidyādharāḥ sarve gandharvā ṛṣayas tathā | 
bhṛśaṃ viṣaṇṇāḥ sendrāś ca sarvāmarapurogamāḥ 
śaktiṃ prajvalitāṃ dṛṣṭvā dagdhaḥ kṛṣṇa iti bruvan // HV_112.45

abhyāśamāgatāṃ tāṃ tu mahāśaktiṃ mahāmṛdhe 
huṃkāreṇaiva nirbhartsya pātayām āsa bhūtale // HV_112.46

pātitāyāṃ mahāśaktyāṃ sādhu sādhv iti sarvaśaḥ 
siṃhanādaṃ tataś cakruḥ sarve devāḥ savāsavāḥ // HV_112.47

tato deveṣu nardatsu vāsudevaḥ pratāpavān 
punaś cakraṃ sa jagrāha bhūtāntakaraṇaṃ tadā // HV_112.48
musalaṃ lāṅgalaṃ caiva jagrāha ruṣito balaḥ | tato bhīmo guho devaḥ kartavye vismṛto 'bhavat | 
vyāvidhyamāne cakre tu kṛṣṇenāmitatejasā 
kumārarakṣaṇārthāya vibhajya svatanuṃ tadā | 
taṃ dṛṣṭvā pramukhe tasya vyatiṣṭhita ca kauṭavī 
digvāsā devavacanāt prātiṣṭhat tatra kauṭavī | 
lambā nāma mahābhāgā bhāgo devyās tathāṣṭamaḥ | 
citrā kanakaśaktis tu sā ca nagnā sthitāntare || 
athāntarā kumārasya devīṃ dṛṣṭvā mahābhujaḥ | 
parāṅmukhas tato vākyam uvāca madhusūdanaḥ | 
digvāsā vikaṭā dhūmrā karāḷā nirṇatodarī | 
bāhū prasārya sahasā grasantīvāmbaraṃ mahat | 
apagacchāpagaccha tvaṃ dhigdhig ity eva so 'bravīt // HV_112.49
kim evaṃ kuruṣe vighnaṃ niścitasya vadhaṃ prati || śrutvaiva vacanaṃ tasya kauṭavī tu tadā vibho | naiva vāsaḥ samādhatte kumāraparirakṣaṇāt | apavāhya guhaṃ śīghram apayāhi raṇājirāt | svasti hy evaṃ bhaved adya mokṣyase yotsyatā mayā || tāṃ ca dṛṣṭvā sthitāṃ devo hariḥ saṃgrāmamūrdhani | saṃjahāra tataś cakraṃ bhagavān vāsavānujaḥ || evam ukte tu vacane devadevena dhīmatā | apavāhya guhaṃ devī harasāṃnidhyam āgatā || etasminn antare caiva vartamāne mahābhaye | kumāre rakṣite devyā bāṇas taṃ deśam āyayau || apayātaṃ guhaṃ dṛṣṭvā muktaṃ kṛṣṇena saṃyugāt | bāṇas cintayate tatra svayaṃ yotsyāmi mādhavam | tasmād vaktrākṣi gacha tvaṃ yataḥ skandopagachati | etad eva paraṃ tasya bhaviṣyati na saṃśayaḥ | bhūtakṣayagaṇās tatra bāṇānīkaṃ ca sarvaśaḥ | diśaḥ pradudruvuḥ sarve bhayamohitalocanāḥ || pramāthagaṇabhūyiṣṭhe sainye dīrṇe mahāsuraḥ | nirjagāma tato bāṇo yuddhāyābhimukhas tvaran || bhīmapraharaṇair ghorair daityendraiḥ sumahārathaiḥ | mahābalair mahāvīrair vajrīva surasattamaiḥ || purohitāḥ śatruvadhaṃ vadantas |tathaiva cānye śrutaśīlavṛddhāḥ |japaiś ca mantraiś ca tathauṣadhībhir |mahātmanaḥ svastyayanaṃ pracakruḥ |śaśāpa caināṃ ruṣito yaś ca māṃ bhaktisaṃyutaḥ | dvādaśābdaṃ namas kuryāt tenābhūd yat phalaṃ mahat || tadā saṃdarśanāt tasya tat phalaṃ naśyatāṃ mahat | sadā digambarā bhūyas tiṣṭha vā tvaṃ yatheṣṭataḥ || ity uktvā devadevo 'pi vihāya guham acyutaḥ | parāvṛtya sthitas tūrṇaṃ sabalaḥ sasutas tadā | tadāprabhṛti rājendra digvāsāḥ sābhavat tadā | apākrāmad guho yuddhād yuddhāyaiva ca keśavaḥ | rāmapradyumnasaṃyukto garuḍe garuḍadhvajaḥ || nirjite ca jvare tasmin hare caiva guhe tadā | 
tatas tūryapraṇādaiś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ 
siṃhanādaiś ca daityānāṃ bāṇaḥ kṛṣṇam abhidravat // HV_112.50
śaktīś caiva gadāś caiva cāpāni vividhāni ca | parighāṃś ca mahāghorāṃś cakrāṇi ca bahūni ca | bāṇānāṃ dhārayām āsa sahasram amitaujasām | dṛṣṭvā bāṇaṃ tu niryātaṃ yuddhāyaiva vyavasthitam | āruhya garuḍaṃ kṛṣṇo bāṇāyābhimukho yayau | 
āyāntam atha taṃ dṛṣṭvā yadūnām ṛṣabhaṃ raṇe 
gatvātha kiṃ cid dṛṣṭvaiva svabalaṃ keśavaṃ tadā | 
vainateyasamārūḍhaṃ kṛṣṇam apratimaujasam // HV_112.51
atha nāṇas tu taṃ dṛṣṭvā pramukhe pratyupasthitam | uvāca vacanaṃ kruddho vāsudevaṃ tarasvinam | 
tiṣṭha tiṣṭha na me 'dya tvaṃ jīvan pratigamiṣyasi 
dvārakāṃ dvārakāsthān vā suhṛdo drakṣyase na ca // HV_112.52

suvarṇavarṇān vṛkṣāgrān adya drakṣyasi mādhava 
tvam adyāṣṭabhujaḥ saṃkhye kathaṃ bāhusahasriṇā | 
mayābhibhūtaḥ samare muhūrṣuḥ kālacoditaḥ // HV_112.53

adya bāhusahasreṇa katham aṣṭabhujo raṇe 
mayā saha samāgamya yotsyase garuḍadhvaja // HV_112.54

adya hi tvaṃ mayā yuddhe nirjitaḥ saha bāndhavaiḥ 
dvārakāṃ śoṇitapure nihataḥ saṃsmariṣyasi // HV_112.55

nānāpraharaṇopetaṃ nānāṅgadavibhūṣitam 
adya bāhusahasraṃ me koṭibhūtaṃ niśāmaya // HV_112.56
nāhaṃ guho na ca haro na jvaro nāpi cāgnayaḥ | baliputraṃ tu māṃ viddhi bāṇam apratimaṃ raṇe | 
garjatas tasya vākyaughāḥ samudrād iva sindhavaḥ 
parākramarasopetā mattebhād iva śīkarāḥ | 
niścaranti mahāghorā vātoddhūtā ivormayaḥ // HV_112.57

roṣaparyākule caiva netre tasya babhūvatuḥ 
jagad didhakṣann iva khe mahāsūrya ivoditau // HV_112.58
apiban mṛtyunāviṣṭaḥ kṛṣṇo bāṇam abhidravat || kṣobhavisphūrjite tasya raktanetre babhūvatuḥ | jagad didhakṣū yugapan mahāsūryāvivoditau | 
bāṇa kiṃ garjase śūrā na garjanti raṇe sthitāḥ 
ehy ehi yudhyasva raṇe kiṃ mithyāgarjitena te // HV_112.59

yadi yuddhāni vacanaiḥ sidhyanti ditinandana 
bhavān eva jayen nityaṃ bahvabaddhaṃ prabhāṣase // HV_112.60

ehy ehi jaya māṃ bāṇa jito vā vasudhātale 
cirāyāvāṅmukho dīnaḥ patitaḥ śeṣyase 'sura // HV_112.61
kākagṛdhrabaḷaiś caiva sarvataḥ pāṭito 'tha vā | 
ity evam uktvā vacanaṃ marmabhedibhir āśugaiḥ 
nirbibheda raṇe kṛṣṇas tv amoghair dīptatejasaiḥ // HV_112.62
vinirbhinnas tu kṛṣṇena mārgaṇairmarmabhedibhiḥ | 
smayan bāṇas tataḥ kṛṣṇaṃ śaravarṣair avākirat 
jvaladbhir iva saṃsaktais tasmin yuddhe sudāruṇe // HV_112.63

tau tataḥ śaranistriṃśair gadāparighatomaraiḥ 
tataḥ parighanistriṃśair gadātomaraśaktibhiḥ | 
vinindamānau saṃyattau yuddhe ceratur ojasā // HV_112.64

musalaiḥ paṭṭisaiś cāpi chādayām āsa keśavam // HV_112.65

aṣṭabāhuḥ sahasreṇa bāhūnāṃ samayudhyata 
yodhayām āsa samare dvibāhum atha līlayā | 
tatas tu samare hantuṃ hiraṇyakaśipor yathā | 
sahasrabāhunā sārdham aṣṭabāhur ayudhyata | 
bāṇena saha saṃgamya śaṅkhacakragadādharaḥ // HV_112.66
lāghavaṃ vīkṣya kṛṣṇasya balisūnū ruṣānvitaḥ | mumocāstraṃ tadā yuddhe kṛṣṇo bāṇaḥ pratāpavān | 
yad astraṃ paramaṃ divyaṃ tapasā nirmitaṃ mahat 
tad apratihitaṃ yuddhe sarvaśatrunibarhaṇam 
brahmaṇā vihitaṃ pūrvaṃ tan mumoca baleḥ sutaḥ // HV_112.67

tasmin mukte diśaḥ sarvās tamopahatamaṇḍalāḥ 
prādur āsaṃs tato raudrā na prājñāyata kiṃ cana // HV_112.68
... sughorāṇi ca sarvaśaḥ | tamasā saṃvṛte loke ... | 
sādhu sādhv iti bāṇaṃ tu pūjayanti sma dānavāḥ 
aho dhig iti devānāṃ carate vāg udīritā // HV_112.69

tato 'strabalavegena sārciṣmatyaḥ sudāruṇāḥ 
ghorarūpā mahāvegā niṣpetur bāṇavṛṣṭayaḥ // HV_112.70

nākampata tadā vāyur na meghāḥ saṃcaranti ca 
astre vimukte bāṇena dahyamāne ca keśave // HV_112.71

tato 'straṃ sumahāvegaṃ jagrāha madhusūdanaḥ 
pārjanyaṃ nāma bhagavān yamāntakanibhaṃ raṇe // HV_112.72
tato vitimire loke sa cāgniḥ praśamaṃ gataḥ | dānavā moghasaṃkalpāḥ sarve 'bhuvaṃs tadā bhṛśam | 
dānavāstraṃ praśāntaṃ tu parjanyāstre 'bhimantrite 
tato devagaṇāḥ sarve praṇedur jahṛṣus tadā // HV_112.73

hate śastre mahārāja daiteyaḥ krodhamūrchitaḥ 
bhūyaḥ saṃchādayām āsa keśavaṃ garuḍe sthitam 
musalaiḥ paṭṭisaiś caiva śūlam udgarakasmaraiḥ // HV_112.74

tasya tāṃ tarasā sarvāṃ bāṇavṛṣṭiṃ samudyatām 
punaḥ saṃvārayām āsa keśavaḥ śatrusūdanaḥ // HV_112.75
keśavasya tu bāṇena vartamāne mahāhave || tasya śārṅgavinirmuktaiḥ śarair aśanisaṃnibhaiḥ | tilaśas tad rathaṃ cakre sāśvadhvajapatākinam || ciccheda kavacaṃ kāyān mukuṭaṃ ca mahāprabham | kārmukaṃ ca mahātejā hastāc cāpaṃ ca keśavaḥ || vivyādha cainam urasi nārācena smayann iva || sa marmābhihataḥ saṃkhye pramumohālpacetanaḥ || taṃ dṛṣṭvā mūrchitaṃ bāṇaṃ prahāraparipīḍitam | prāsādavaraśṛṅgastho nārado munipuṃgavaḥ || utthāyāpaśyata tadā kakṣāsphoṭanatatparaḥ | vādayāno nakhāṃś caiva diṣṭyā diṣṭyeti cābravīt || aho me saphalaṃ janma jīvitaṃ ca sujīvitam | dṛṣṭaṃ me yad idaṃ citraṃ dāmodaraparākramam || jaya bāṇaṃ mahābāho daiteyaṃ devapūjita | yad artham avatīrṇo 'si tat karma saphalaṃ kuru || evaṃ stutvā tadā devaṃ bāṇaiḥ khaṃ dyotayañ śitaiḥ | itas tataḥ saṃpatadbhir nārado vyacarad raṇe || prāyudhyetāṃ dhvajau tatra tāv anyonyam abhidrutau | 
yuddhaṃ cābhūd vāhanayor ubhayor devadaityayoḥ 
garuḍasya ca saṃgrāme mayūrasya ca yudhyataḥ // HV_112.76

pakṣatuṇḍaprahārais tau caraṇāgranakhais tathā 
anyonyaṃ jaghnatuḥ krodhān mayūrgaruḍāv ubhau // HV_112.77

vainateyas tataḥ kruddho mayūraṃ dīptatejasam 
jagrāha śirasi kruddhas tuṇḍenābhyahanat tadā // HV_112.78

dakṣiṇena ca pakṣeṇa nijaghāna mahābalaḥ 
padbhyāṃ pārśvābhighātāṃś ca dattvā ghorān anekaśaḥ // HV_112.79

ākṛṣya cainaṃ tarasā vikṛṣya ca mahābalaḥ 
niḥsaṃjñaṃ pātayām āsa gaganād iva parvatam // HV_112.80

mayūre pātite tasmin garuḍenātha pakṣiṇā 
papāta tasmāt sahasā vegena mahatā balī | 
bāṇaḥ paramasaṃvignaś cintayan kāryam ātmanaḥ // HV_112.81
mayātibalamattena na kṛtaṃ suhṛdāṃ vacaḥ | paśyatāṃ devadaityānāṃ prāpto 'smy āpadam uttamām | 
taṃ dīnamanasaṃ jñātvā raṇe bāṇaṃ suviklavam 
cintayad bhagavān rudro bāṇarakṣaṇam āturaḥ // HV_112.82

tato nandiṃ mahādevaḥ prāha gambhīrayā girā 
nandikeśvara saṃyāhi yato bāṇas tato ratham // HV_112.83
rathenānena divyena siṃhayuktena bhāsvatā | bāṇaṃ saṃyojayāśu tvam alaṃ yuddhāya cānagha | 
pramāthagaṇapārśve hi na hi me sthāsyate manaḥ 
yāhi prabhavase tāta bāṇaṃ saṃrakṣa gamyatām // HV_112.84

tathety uktvā punar nandī rathena rathināṃ varaḥ 
yato bāṇas tato gatvā bāṇam āha śanair idam // HV_112.85

daityemaṃ ratham ātiṣṭha śīghram ehi mahābala 
mayā sārathinā vīra ehi yudhyasva māciram | 
sa nandinā tathoktaḥ san bāṇaḥ parabalārdanaḥ | 
tato yudhyasva kṛṣṇaṃ vai dānavāntakaraṃ raṇe | 
ārūḍhaḥ sa tathety uktvā mahādevasya taṃ ratham // HV_112.86
tathety uktvā bhavaratham āruroha sa dānavaḥ | āruḍhasya tu bāṇasya taṃ rathaṃ brahmanirmitam | śuśubhe rūpam atyartham ādityasyeva cāmbare | rūpam āsīt purā yadvat tripuraṃ vai didhakṣataḥ | 
taṃ syandanam adhiṣṭhāya bhavasyāmitatejasaḥ 
prāduś cakre tadā raudram astram astravidāṃ varaḥ 
dīptaṃ brahmaśiro nāma bāṇaḥ kruddho 'tivīryavān // HV_112.87

pradīpte brahmaśirasi lokaḥ kṣobham upāgamat 
lokasaṃrakṣaṇārthaṃ hi tat sṛṣṭaṃ padmayoninā // HV_112.88

tac cakreṇa nihatyāstraṃ prāha kṛṣṇaḥ pratāpavān 
loke prakhyātayaśasaṃ bāṇam apratimaṃ raṇe // HV_112.89

katthitāni kva te bāṇa tāni kiṃ na vikatthase 
ayam asmi sthito yuddhe yudhyasva puruṣo bhava // HV_112.90

kārtavīryārjuno nāma pūrvam āsīn mahābalaḥ 
sahasrabāhū rāmeṇa dvibāhuḥ samare kṛtaḥ // HV_112.91
... pūrvaṃ bāhusahasravān | mahābalaḥ sa rāmeṇa ... | 
tathā tavāpi darpo 'yaṃ bāhūnāṃ vīryasaṃbhavaḥ 
cakraṃ te darpaśamanaṃ karoti raṇamūrdhani // HV_112.92

darpasaṃjananān yāvan nāśayiṣyāmi te bhujān 
yāvat te darpaśamanaṃ karomy adya svabāhunā | 
tiṣṭhedānīṃ na me 'dya tvaṃ mokṣyase raṇamūrdhani // HV_112.93
atha tad durlabhaṃ dṛṣṭvā yuddhaṃ paramadāruṇam | tathā devāsurasamaṃ harṣān nṛtyati nāradaḥ || nirjitāś ca gaṇāḥ sarve pradyumnena mahātmanā | nikṣiptavādā yudhyasva devadevaṃ gatāḥ punaḥ | 
tataś cakraṃ sahasrāraṃ nadan megha ivoṣṇage 
jagrāha puruṣavyāghro bāṇabāhupraśāntaye // HV_112.94

jyotiṣmataḥ pataṃgasya śaśinaś caiva yat tathā 
tejo yaj jyotiṣāṃ caiva tejo vajrāśanes tathā | 
prājāpatyaṃ ca yat tejas tac cakre paryavasthitam // HV_112.95
tretāgneś caiva yat tejo yac cāgner brahmacāriṇaḥ | ṛṣīṇāṃ ca tapo jñānaṃ tac cakre paryavasthitam || pativratānāṃ yat tejaḥ prāṇaṃ ca mṛgapakṣiṇām | yac ca cakradhareṣv asti tac cakre saṃniveśitam || nāgarākṣasayakṣāṇāṃ gandharvāpsarasām api | trailokyasya ca yat tejaḥ sarvaṃ cakre vyavasthitam | yac ca tejas tathā śaṃbhor yamasya varuṇasya ca | 
tejasā tena saṃyuktaṃ bhāsvatā prajvalabhṛśam 
vapuṣā teja ādatte bāṇasya pramukhe sthitam // HV_112.96
jñātvātitejasaṃ cakraṃ kṛṣṇenābhyudyataṃ raṇe | aprameyaṃ hy avihitaṃ rudrāṇīm abravīc chivaḥ || ajeyam etat trailokye cakraṃ kṛṣṇena dhāryate | bāṇaṃ trāyasva devi tvaṃ yāvac cakraṃ na muñcati || tatas tryakṣavacaḥ śrutvā devī lambām athābravīt | gachaihi lambe tvaṃ śīghraṃ bāṇasaṃrakṣaṇaṃ prati || tato yogaṃ samādhāya adṛśyā himavatsutā | kṛṣṇasyaikasya tad rūpaṃ darśayanty āgatāntikam | 
cakrodyatakaraṃ dṛṣṭvā bhagavantaṃ raṇājire 
pramukhe vāsudevasya digvāsāḥ koṭavī sthitā // HV_112.97
tāṃ dṛṣṭvātha punaḥ prāptāṃ devīṃ rudrasya saṃgatām | lambādvitīyāṃ tiṣṭhantīṃ kṛṣṇo vacanam abravīt | 
antarghānam upāgamya tyaktvā sā vāsasī punaḥ 
paritrāṇāya bāṇasya vijayādhiṣṭhitā tataḥ 
bhūyaḥ sāmarṣatāmrākṣī vivastrāvasthitā raṇe // HV_112.98

bāṇasaṃrakṣaṇaparā vākyam etad uvāca ha 
hanmi bāṇaṃ na saṃśayaḥ |
evam uktā tu bāṇena |
bāṇasaṃrakṣaṇārthinī |
girā madhurayā devī |
jāne tvāṃ sarvabhūtānāṃ sraṣṭāraṃ puruṣottamam | 
mahābhāgaṃ mahādevam anantaṃ nīlam avyayam | 
padmanābhaṃ hṛṣīkeśa lokānām ādisaṃbhavam | 
devadeva jagannātha viṣṇo jiṣṇo jagatpate | 
nārhase deva hantuṃ vai bāṇam apratimaṃ raṇe // HV_112.99
prayaccha hy abhayaṃ bāṇe jīvaputrītvam eva ca || mayā dattavaro hy eṣa bhūyaś ca parirakṣyate | na me mithyā samudyogaṃ kartum arhasi mādhava || evam ukte tu vacane kṛṣṇaḥ parapuraṃjayaḥ | kruddhaḥ prabhāṣate vākyaṃ śṛṇu satyaṃ tu bhāminī || bāṇo bāhusahasreṇa nardate darpam āśritaḥ | eteṣāṃ chedanaṃ tv adya kartavyaṃ nātra saṃśayaḥ || dvibāhunā ca bāṇena jīvaputrī bhaviṣyasi | saṃtyajya cāsuraṃ darpaṃ na ca māṃ saṃśrayiṣyati || evam ukte tu vacane kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā | provāca devī bāṇo 'yaṃ devadevo bhaved iti || atha tāṃ kārttikeyasya mātaraṃ so 'bhibhāṣya vai | dhig dhig ity abravīt tāṃ tu duṣṭe dhvaṃseti keśavaḥ | 
tataḥ kruddho mahābāhuḥ kṛṣṇaḥ praharatāṃ varaḥ 
provāca bāṇaṃ samare bhrāmayaṃś cakram uttamam // HV_112.100
tataḥ provāca vacanaṃ bāṇaṃ kaṃsārisūdanaḥ | 
yudhyatāṃ yudhyatāṃ saṃkhye bhavatāṃ koṭavī sthitā 
aśaktānām iva raṇe dhigbāṇa tava pauruṣam // HV_112.101

evam uktvā tataḥ kṛṣṇas tac cakraṃ paramāstravit 
nimīlitākṣo vyasṛjad bāṇaṃ prati mahābalaḥ // HV_112.102
kṣepaṇād yasya muhyanti lokāḥ sasthāṇujaṅgamāḥ | kravyādāni ca bhūtāni tṛptiṃ yānti mahāmṛdhe || tamapratimakarmāṇaṃ samānaṃ sūryavarcasā | cakram udyamya samare kopadīpto gadādharaḥ || sa muṣṇan dānavaṃ tejaḥ samare svena tejasā | ciccheda bāhūṃś cakreṇa śrīdharaḥ paramaujasā | 
alātacakravat tūrṇaṃ bhramamāṇaṃ raṇājire 
kṣiptaṃ tu vāsudevena bāṇasya raṇamūrdhani | 
bāṇasya rathamārge ca dvitīya iva bhāskaraḥ | 
viṣṇor astraṃ sunābhaṃ vai śaighryayogān na dṛśyate // HV_112.103

tasya bāhusahasrasya paryāyeṇa punaḥ punaḥ 
bāṇasya chedanaṃ cakre tac cakraṃ raṇamūrdhani // HV_112.104
kṛtvā dvibāhuṃ taṃ bāṇaṃ chinnaśākham iva drumam | punaḥ karāgraṃ kṛṣṇasya cakraṃ prāptaṃ sudarśanam || kṛtakṛte tu saṃprāpte cakre daitye vipātite | 
śarīreṇa prasravatā rudhiraughapariplutaḥ 
abhavat parvatākāraś chinnabāhur mahāsuraḥ // HV_112.105
chinnaśākho yathā vṛkṣaś chinnapakṣo yathā khagaḥ || chittvā bāhusahasraṃ tu bāṇasya ca sudarśanam | jagāma devadevasya pārśvaṃ ripunighātinaḥ || provāca vadatāṃ śreṣṭhaṃ cakro medaḥsamākulaḥ | ājñāpaya jagannātha śiraś chettuṃ durātmanaḥ || tataḥ kṛṣṇo hṛṣīkeśas tad ādatte sudarśanam | asṛṅmattaś ca vividhān nādān muñcan yathā ghanaḥ || tasya nādena mahatā keśavo ripusūdanaḥ | vyāvidhya sahasā kṛṣṇaḥ śiraś chettuṃ samārabhat | 
cakraṃ bhūyaḥ kṣeptukāmaṃ bāṇanāśārtham acyutam 
cakraṃ bhūyaḥ kṣeptukāmo nāṇanāśārtham acyutaḥ | 
tam upetya mahādevaḥ kumārasahito 'bravīt // HV_112.106
sahomayā haro devo jvareṇa ca samanvitaḥ | 
kṛṣṇa kṛṣṇa mahādeva jāne tvāṃ puruṣottamam 
na hy enaṃ vadhakāmas tvaṃ yad icchet pārvatīhitam || 
hiraṇyakaśipoḥ putrāś catvāro lokaviśrutāḥ | 
hrādaḥ prahrādaḥ saṃhrādaḥ anuhrādaś caturthakaḥ || 
prahrādāya varo dattaś caiṣāṃ madhye varāthine | 
avyadhyas tava vaṃśo 'stu daityaughāḥ satataṃ mayā || 
iti pratiśrutaṃ pūrvam aparāghaparāya ca | 
madhukaiṭabhahantāraṃ devadevaṃ sanātanam // HV_112.107
ādidevam ajaṃ viṣṇuṃ surādhyakṣaṃ purātanam | 
lokānāṃ tvaṃ gatir deva tvatprasūtam idaṃ jagat 
ajeyas tvaṃ tribhir lokaiḥ sadevāsuramānuṣaiḥ // HV_112.108
tava prasādajo brahmā tathāhaṃ krodhasaṃbhavaḥ | vande 'haṃ tvāṃ jagannāthaṃ jagatām īśvaraṃ harim || namāmi nirguṇaṃ viṣṇo tvām ādyam akhilaṃ raṇe | niṣkalaṃ tvāṃ hare devaṃ namāmi puruṣottamam || trayīmūrte purāṇātmann namāmi tvāṃ janārdanam | ajeyo 'si sadā viṣṇo yāce tvāṃ nityam avyayam | 
tasmāt saṃhara divyaṃ tvam idaṃ cakraṃ samudyatam 
anivāryam asaṃhāryaṃ raṇe śatrubhayaṃkaram // HV_112.109
ye tvā deva prapadyante na te suvyaktimānavāḥ | bhaye mahati magnānāṃ trātā nityaṃ janārdanaḥ || ye cāpy asmatkṛtaṃ stotram abhidhāsyanti bhaktitaḥ | te sarvabhayanirmuktā bhaviṣyanti nirāmayāḥ || nāthas tvaṃ sarvalokānāṃ viśeṣeṇa mama prabho | kṣamyatāṃ deva bāṇasya matkṛte puruṣottama | 
bāṇasyāsyābhayaṃ dattaṃ mayā keśiniṣūdana 
tan me na syān mṛṣā vākyam atas tvāṃ kṣamayāmy aham // HV_112.110
na hy enaṃ vadhakāmasya yadīcchet pārvatīhitam | kṣantavyaṃ bhavatā bhūyo yat kṛtaṃ bhaktavatsala | 
jīvatāṃ deva bāṇo 'yam etac cakraṃ nivartitam 
mānyas tvaṃ deva devānām asurāṇāṃ ca sarvaśaḥ // HV_112.111
anyathā chedanaṃ kuryāṃ bāṇasyāsya durātmanaḥ | yasmān mānyaḥ sadā deva tasmāj jīvatu bāṇakaḥ | 
namas te 'stu gamiṣyāmi yat kāryaṃ tan maheśvara 
na tāvat kriyate tasmān mām anujñātum arhasi // HV_112.112

evam uktvā mahādevaṃ kṛṣṇas tūrṇaṃ garutmatā 
jagāma tatra yatrāste prādyumniḥ sāyakaiś citaḥ // HV_112.113

gate kṛṣṇe tato nandī bāṇam āha śubhaṃ vacaḥ 
gaccha bāṇa kṣatenaiva devadevasya cāgrataḥ || 
tac chrutvā nandivākyaṃ tu bāṇo 'gacchata śīghragaḥ | 
chinnabāhuṃ tato bāṇaṃ dṛṣṭvā nandī pratāpavān | 
apavāhya rathenaiva yato devas tato yayau || 
tato nandī punar bāṇaṃ prāg uvācottaraṃ vacaḥ | 
bāṇa bāṇa pranṛtyasva śreyas tava bhaviṣyati // HV_112.114
kṛttabāṇa mahādaitya tataḥ śreyas tvam āpsyasi | eṣa devo mahādevaḥ prasādasumukhas tava | 
śoṇitaughaplutair gātrair nandivākyapracoditaḥ 
jīvitārthī tato bāṇaḥ pramukhe śaṃkarasya vai // HV_112.115
etac chrutvā vaco nandeḥ śoṇitāṅgaḥ sa dānavaḥ | pravṛtto jīvitārthāya śaṃkaraṃ pramukhe sthitaḥ | 
prānṛtyata bhaye jāte dānavaḥ sa vicetanaḥ 
jaya deva jagannātha jayājeya harāvyaya | 
jaya bhaktipriya sadā jaya bhūtagaṇārcitaḥ || 
jaya bhasmapradigdhāṅga jaya nagnavidāṃ mukha | 
umāpate viśvapate jayājeyāvyaya prabho || 
evamādi tadā bāṇo vilapan bhavatuṣṭaye | 
avasthāṃ kṛpaṇāṃ prāpto bhayaviklavalocanaḥ // HV_112.116
tataḥ pranṛttaṃ bāṇaṃ ca cakram apratimaṃ raṇe | bāṇaṃ dvibāhuṃ kṛtvā tu svām eva prakṛtiṃ gatam | taṃ dṛṣṭvā ca pranṛtyantaṃ bhayodvignaṃ punaḥ punaḥ | nandivākyaprajavitaṃ bhaktānugrahakṛd bhavaḥ | karuṇāvaśam āpanno mahādevo 'bravīd vacaḥ | prānṛtyad bahuśo rājan yathā prīto bhaved bhava | tataḥ prīto 'bhavad rājan bāṇasyāsya sa līlayā | 
varaṃ vṛṇīṣva bāṇa tvaṃ yat te manasi vartate 
prasādasumukho 'haṃ te varakālo 'yam āgataḥ // HV_112.117
yat prārthyase varaṃ bāṇa cirāya manasepsitam | tat te 'haṃ tvāṃ pradāsyāmi tridaśair api durlabham | rudravākyaṃ tataḥ śrutvā bāṇo manasi harṣitaḥ | varān manasi saṃdhārya pravaktum upacakrame | 
ajaraś cāmaraś caiva bhaveyaṃ satataṃ vibho 
eṣa me prathamo deva varo 'stu yadi manyase // HV_112.118

tulyo 'si daivatair bāṇa na mṛtyus tava vidyate 
anyaṃ varaṃ vṛṇīṣvādya anugrāhyo 'si me sadā // HV_112.119

yathāhaṃ śoṇitādigdho bhṛśārto vraṇapīḍitaḥ 
bhaktānāṃ nṛtyatām evaṃ putrajanma bheved bhava // HV_112.120

nirāhārāḥ kṣamāyuktāḥ satyārjavaparāyaṇāḥ 
madbhaktā ye hi nṛtyanti teṣām evaṃ bhaviṣyati // HV_112.121
tṛtīyaṃ tvam atho bāṇa varaṃ vara manogatam | tad vidhāsyāmi te putra saphalo 'stu bhavān iha | 
cakrapāṭanajā ghorā rujā tīvrā hi yā mama 
vareṇa sā tṛtīyena śāntiṃ gacchatu me bhava // HV_112.122

evaṃ bhavatu bhadraṃ te na rujā prabhaviṣyati 
akṣataṃ tava gātraṃ ca svasthāvasthaṃ bhaviṣyati // HV_112.123
cakrapāṭanajā ghorā rujā te surasattama | na bhaviṣyati gātreṣu balavāṃś ca bhaviṣyasi | 
caturthaṃ te varaṃ dadmi vṛṇīṣvāsura kāṅkṣitaṃ 
na te 'haṃ vimukhas tāta prasādasumukho hy aham // HV_112.124

pramāthagaṇavaṃśasya prathamaḥ syām ahaṃ vibho 
mahākāla iti khyātaḥ khyātiṃ gaccheyam īśvara // HV_112.125
evaṃ bhaviṣyatīty āha devo bāṇaṃ mahādyutiḥ | divyarūpo 'kṣato gātrair nīrujas tvaṃ mamāśrayāt || mamātisargād bāṇa tvaṃ bhava caivākutobyahaḥ | 
bhūyo 'pi te varaṃ dadmi prakhyātabalapauruṣa 
evaṃ bhaviṣyaty avaśyaṃ yaṃ varaṃ tvam ihecchasi | 
taṃ taṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te yad icchasi mahāsura // HV_112.126

vairūpyam aṅgajaṃ kiṃ cin mā bhūn me devasattama 
dvibāhutve 'pi me deho na virūpo bhaved bhava // HV_112.127
bhavitā sarvam etat te yathecchasi mahāsura | bhaktas tvaṃ me na cādeyaṃ bhaktānāṃ vidyate mama | 
tato 'bravīn mahādevo bāṇaṃ sthitam athāntike 
evaṃ bhaviṣyate bāṇa yat tvayā samudāhṛtam // HV_112.128
tyaja mūḍhāṃ matiṃ bāṇa mā mohavaśago bhava | 
etāvad uktvā bhagavāṃs trinetro gaṇasaṃvṛtaḥ 
paśyatāṃ sarvabhūtānāṃ tatraivāntar adhīyata // HV_112.129

tato dṛṣṭvaiva garuḍam aniruddhaśarīragāḥ 
evaṃ varān bahūṃl labdhvā bāṇaḥ prītimān abhavat | 
jagāma saha rudreṇa mahākālatvam āgataḥ | 
vāsudevo 'pi bahudhā nāradaṃ paryapṛcchata | 
kvāniruddhas tu bhagavān saṃyato nāgabandhanaiḥ | 
śrotum icchāmi tattvena snehaklinnaṃ hi me manaḥ || 
aniruddhe hṛte vīre kṣubhitā dvārakā purī | 
śīghraṃ taṃ mokṣayiṣyāmi yad arthaṃ vayam āgatāḥ || 
adya taṃ naṣṭaśatruṃ vai draṣṭum icchāmahe vayam | 
sa pradeśas tu bhagavan viditas tava suvrata || 
evam uktas tu kṛṣṇena nāradaḥ pratyabhāṣata | 
kanyāpure kumāro 'sau baddho nāgaiś ca mādhava || 
etasminn antare śīghraṃ citralekhā hy upasthitā | 
bāṇasyottamasattvasya daityendrasya mahātmanaḥ | 
idam antaḥpuraṃ deva praviśasva yathāsukham || 
tataḥ praviṣṭās te sarve aniruddhasya mokṣaṇe | 
balaḥ suparṇaḥ kṛṣṇaś ca pradyumno nāradas tathā | 
vāsudevo 'pi sahasā viveśāntaḥpure ripoḥ | 
śararūpā mahāsarpā veṣṭayitvā tanuṃ sthitāḥ // HV_113.1

te sarve sahasā dehāt tasya niḥsṛtya bhoginaḥ 
kṣitiṃ sarve 'bhyadhāvanta prakṛtyāvasthitāḥ śarāḥ // HV_113.2

dṛṣṭaḥ spṛṣṭaś ca kṛṣṇena so 'niruddho mahātmanā 
sthitiḥ prītimanā bhūtvā prāñjalir vākyam abravīt // HV_113.3

devadeva sadā yudhe jetā tvam asi kas tava 
śakto vai pramukhe sthātuṃ sākṣād api śatakratuḥ // HV_113.4

āroha garuḍaṃ tūrṇaṃ gacchāma dvārakāṃ purīm 
ityuktaḥ so 'dhirūḍhas tu saha dānavakanyayā // HV_113.5
gurubhiḥ samanujñātās tatas te prayayus tadā | citralekhāsamāyukto yā priyā tasya nityaśaḥ | 
tatas te dīrgham adhvānaṃ prayayuḥ puruṣarṣabhāḥ 
cakrāyudho gṛhya tadāniruddhaṃ |
nighnaṃ cakre bāṇam udīrṇacakram |
chittvā tu bāṇasya sa bāhucakraṃ |
cakrāyudho gṛhya tadāniruddham |
puro mahābāṇam udīrṇacakra+ |
+nipātite bāhuviśīrṇagātre |
āruhya garuḍaṃ sarve jitvā bāṇaṃ mahāsuram // HV_113.6

tato 'mbaratalasthās te vāruṇīṃ diśam āśritāḥ 
apaśyanta mahātmāno gāvo divyapayaḥpradāḥ | 
velāvanavicāriṇyo nānāvarṇāḥ sahasraśaḥ // HV_113.7
abhijñāya tadā rūpaṃ kumbhāṇḍavacanaśravāt | kṛṣṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhas tattvato 'rthaviśāradaḥ | 
niśamya bāṇagāvas tu tāsu cakre manas tadā 
āsthito garuḍaṃ devaḥ sarvalokādir avyayaḥ // HV_113.8
garuḍa prayāhi tatra tvaṃ yatra bāṇasya godhanam | yāsāṃ pītvā kila kṣīram amṛtatvam avāpnuyāt | 
āha māṃ satyabhāmā ca bāṇagāvo mamānaya 
yāsāṃ pītvā kila kṣīraṃ na jīryanti mahāsurāḥ // HV_113.9
vijarāś ca jarāṃ tyaktvā bhavanti kila jantavaḥ | 
tā mamānaya bhadraṃ te yadi kāryaṃ na lupyate 
atha kāryanirodhaḥ syān naiva tāsu manaḥ kṛthāḥ // HV_113.10
iti mām abravīt satyā tāś caitā viditā mama | 
dṛśyante gāva etās tā māṃ dṛṣṭvā varuṇālayam 
viśanti sahitāḥ sarvāḥ kāryam atra vidhīyatām // HV_113.11

tathety uktvā tu garuḍaḥ pakṣavātena sāgaram 
so 'vagāḍho hi sahasā varuṇālayam antikāt // HV_113.12
dṛṣṭvā javena garuḍaṃ prāptaṃ vai varuṇālayam | vāruṇāś ca gaṇāḥ sarve vibhrāntāḥ prācalaṃs tadā | 
tatas tu vāruṇaṃ sainyam abhiyātaṃ sudāruṇam 
pramukhe vāsudevasya nānāpraharaṇodyatam // HV_113.13
tad yuddham abhavad ghoraṃ vāruṇaiḥ pannagāriṇā | tatas tu tasya pramukhe vāsudevasya dhīmataḥ | 
teṣām āpatatāṃ saṃkhye vāruṇānāṃ sahasraśaḥ 
dehā vidyotayanti sma kṛtsnaṃ vai varuṇālayam | 
cakreṇa bhagavāñ śauriś cakāra kadanaṃ mahat | 
bhagnaṃ balam anādhṛṣyaṃ keśavena mahātmanā | 
te bhagnāḥ sahasā yānti tam eva varuṇālayam // HV_113.14

ṣaṣṭiṃ rathasahasrāṇi ṣaṣṭiṃ rathaśatāni ca 
varuṇena prayuktāni dīptaśastrāṇi saṃyuge // HV_113.15
tāny ayudhyanta kṛṣṇena pradyumnena balena ca | tāni sarvāṇi sahasā nijaghāna raṇe hariḥ | 
tad balaṃ kṛṣṇabāṇaughair dahyamānaṃ samantataḥ 
bhagnaṃ varuṇam āśritya naiva sthānam avindata // HV_113.16
tad balaṃ balibhiḥ śūrair baladevajanārdanaiḥ | pradyumenāniruddhena garuḍena ca sarvaśaḥ | śaraughair vividhais tīkṣṇair vadhyamānaṃ samantataḥ || tato bhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā | varuṇas tv atha saṃkruddho niryayau yatra keśavaḥ | 
ṛṣibhir devagandharvais tathaivāpsarasāṃ gaṇaiḥ 
saṃstūyamāno bahudhā varuṇaḥ paryavasthitaḥ // HV_113.17

chatreṇa dhriyamāṇena pāṇḍureṇa vapuṣmatā 
salilasrāviṇā śreṣṭhaṃ cāpam udyamya viṣṭhitaḥ // HV_113.18

apāṃ patir abhikruddhaḥ putrapautrabalānvitaḥ 
āhvayann iva yuddhe sa visphāritamahādhanuḥ // HV_113.19

sa tu pradhmāpayañ śaṅkhaṃ varuṇaḥ samadhāvata 
hariṃ hara iva krodhād bāṇajālaiḥ samāvṛṇot // HV_113.20

tataḥ pradhmāya jalajaṃ pāñcajanyaṃ mahābalaḥ 
bāṇavarṣākulāḥ sarvā diśaś cakre janārdanaḥ // HV_113.21

tataḥ śaraughair bahudhā varuṇaḥ pīḍito raṇe 
smayann iva tadā kṛṣṇaṃ varuṇaḥ pratyayudhyata // HV_113.22

tato 'straṃ vaiṣṇavaṃ ghoram abhimantryāhave sthitaḥ 
vāsudevo 'bravīd vākyaṃ pramukhe tasya saṃsthitaḥ // HV_113.23

idam astraṃ mahāghoraṃ vaiṣṇavaṃ śatrumardanam 
mayodyataṃ vadhārthaṃ te tiṣṭhedānīṃ sthiro bhava // HV_113.24

tatas tad varuṇo devo hy astraṃ vaiṣṇavam udyatam 
vāruṇāstreṇa saṃyojya nanāda sa mahābalaḥ // HV_113.25

tasyāstravitatā hy āpo varuṇāsyābhiniḥsṛtāḥ 
vaiṣṇavāstrasya śamane vartante samitiṃjaya // HV_113.26
āpas tu vāruṇās tatra kṣiptāḥ kṣiptā jvalanti vai | tataś cakraṃ samādāya jvālāmālāsamākulam | moktukāmo jagannātho vāruṇe pratyadṛśyata || tataḥ prajvalitāḥ sarve vāruṇāś cakratejasā | 
dahyante vāruṇāḥ sarve tato 'stre jvalite punaḥ 
vaiṣṇave tu mahāvīrye diśo bhītāḥ pradudruvuḥ // HV_113.27

tāṃs tu prajvalato dṛṣṭvā varuṇo vākyam abravīt 
smara tāṃ prakṛtiṃ pūrvām avyaktāṃ vyaktalakṣaṇāṃ 
tamo jahi mahābhāga rajasā muhyase katham // HV_113.28

sattvastho nityam āsīt tvaṃ yogīśvara mahāmate 
pañcabhūtāśrayān doṣān ahaṃkāraṃ ca saṃtyaja // HV_113.29

yeyaṃ te vaiṣṇavī mūrtis tasyā jyeṣṭho hy ahaṃ tava 
jyeṣṭhabhāvena mānyas te kiṃ māṃ dagdhum icchasi // HV_113.30

nāgnir vikramate hy agnau tyaja kopaṃ yudhāṃ vara 
tvayi na prabhaviṣyanti jagataḥ prabhavo hy asi // HV_113.31

pūrvaṃ hi yā tvayā sṛṣṭā prakṛtir vikṛtātmikā 
dharmiṇī bījabhāvena pūrvadharmasamāśritā // HV_113.32

āgneyaṃ caiva saumyaṃ ca prakṛtyaivedam āditaḥ 
tvayā sṛṣṭaṃ jagad idaṃ sa kathaṃ manyase mayi // HV_113.33

ajeyaḥ śāśvato nityaṃ svayaṃbhūr bhūtabhāvanaḥ 
akṣayaś cāvyayaś caiva bhavān eva mahādyute // HV_113.34

rakṣa māṃ rakṣaṇīyo 'haṃ tvayānagha namo 'stu te 
ādikartāsi lokasya tvayaiva bahulīkṛtam // HV_113.35

kiṃ krīḍasi mahādeva bālaḥ krīḍanakair iva 
na hy ahaṃ prakṛtidveṣī nāhaṃ prakṛtidūṣakaḥ // HV_113.36

prakṛtir yā vikāreṣu vartate puruṣottama 
tasyā vikāraśamane vartase tvaṃ yathāvidhi // HV_113.37

vikāro 'si vikārāṇāṃ vikārāyatane 'nagha 
tān adharmavido mandān bhavān vikurute sadā // HV_113.38

iyaṃ hi prakṛtir doṣais tamasā yujyate sadā 
rajasā vāpi saṃduṣṭā tato mohaḥ pravartate // HV_113.39

parāvarajñaḥ sarvajña aiśvaryavidhim āsthitaḥ 
kiṃ mohayasi naḥ sarvān prajāpatir iva svayam // HV_113.40
varuṇenaivam uktas tu kṛṣṇo lokaparāyaṇaḥ | bhāvajñaḥ sarvavidvīras tataḥ prītimanā hy abhūt | 
ityevamuktaḥ prahasan kṛṣṇo vacanam abravīt 
gāḥ saṃprayaccha me deva śāntyarthaṃ bhīmavikrama // HV_113.41
ityevam uktaḥ kṛṣṇena vākyaṃ vākyaviśāradaḥ | varuṇo hy abravīd būyaḥ śṛṇu me madhusūdana | 
bāṇena sārdhaṃ samayo mayā deva purā kṛtaḥ 
kathaṃ ca samayaṃ kṛtvā kuryāṃ viphalam anyathā // HV_113.42
tvam eva deva sarvasya yathā samayabhedakaḥ | cāritraṃ duṣyate tāta na ca sadbhiḥ praśasyate || dharmabhāg īśvaro nityaṃ varjate madhusūdana | na ca lokān avāpnoti pāpaḥ samayabhedakaḥ || prasīda dharmalopaś ca mā bhūn me madhusūdana | na māṃ samayabhedena yoktum arhasi mādhava | 
jīvan nāhaṃ pradāsyāmi gāvo vai vṛṣabhekṣaṇa 
hatvā māṃ naya gāvas tvam eṣa me samayaḥ kṛtaḥ // HV_113.43
etac ca me samākhyātaṃ samayaṃ madhusūdana | satyam eva mahābāho na mithyā tu sureśvara || yady evāham anugrāhyo rakṣa māṃ madhusūdana | atha vā goṣu nirbandho hatvā naya mahābhuja | saṃbhāvayāmi dharmajñaṃ matto 'bhīṣṭo bhavān asi | satyaṃ prabhāṣase yat tvaṃ tasmān madbhāvabhāvitaḥ || iti vijñāpitas tena kṛṣṇaḥ parapuraṃjayaḥ | bāṇavṛttāntam akhilaṃ śrāvayitvā tu pā.ne || bāṇāsuraṃ puraskṛtya dattaṃ kṛṣnāya godhanam | varuṇena gṛhītvā tu yayau dvāravatīṃ hariḥ | upāyād dvārakāṃ kṛṣṇaḥ śrīmān garuḍavāhanaḥ | avasad vṛṣṇibhiḥ sārdhaṃ stūyamānaḥ samāgataiḥ || eṣa te bāṇaviṣayaḥ proktas te janamejaya | pṛcchato bhavato rājan kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi | 
varuṇenaivam uktas tu muktvā gā vai mahāyaśāḥ 
evam ukto 'tha bāṇasya gāvo muktvā mahāyaśāḥ | 
abhedyaṃ samayaṃ matvā nyastavādo gavāṃ prati | 
prahasya varuṇaṃ devaṃ mānayām āsa mādhavaḥ 
saṃprahasya tato vākyaṃ vyājahārārthakovidaḥ | 
mānayan varuṇaṃ devo gā bāṇasya vyamuñcata | 
tasmān mukto 'si yady evaṃ bāṇena samayaḥ kṛtaḥ | 
prasṛtair madhurair vākyais tattvārtham anubhāṣitaiḥ || 
kathaṃ pāpaṃ kariṣyāmi varuṇa tvayy ahaṃ prabho | 
gaccha mukto 'si varuṇa satyasaṃdho 'stu no bhavān | 
tvatpriyārthaṃ mayā muktā bāṇagāvo na saṃśayaḥ || 
tatas tūryaninādaiś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ | 
argham ādāya varuṇaḥ keśavaṃ pratyapūjayat || 
keśavo 'rdhaṃ tadā gṛhya varuṇādyadunandanaḥ | 
balaṃ pūjayate devaḥ kuśalī ca samāhitaḥ || 
varuṇāyābhayaṃ dattvā vāsudevaḥ pratāpavān | 
tvadarthaṃ dhenavo muktā bāṇasya tu durātmanaḥ | 
ity uktvā varuṇaṃ devo gā bāṇasya vimuñcata | 
prayayau dvārakāṃ cāpi śakrādyair amarair vṛtaḥ // HV_113.44
dvārakāṃ prasthito devaḥ śacīpatisahāyavān | 
tatra devāḥ samarutaḥ sasādhyāḥ samitiṃjaya 
gandharvāpsarasaś caiva kiṃnarāś cāntarikṣagāḥ | 
ṛṣayo nāradamukhā vasiṣṭādyā tapodhanāḥ | 
anugacchanti viśveśaṃ sarvabhūtādim avyayam // HV_113.45

ādityā vasavo rudrā aśvinau ca mahābalau 
vidyādharagaṇāś caiva ye cānye siddhacāraṇāḥ | 
āyāntam anugacchanti yaśasā vijayena ca // HV_113.46
nāradaś ca mahābhāgaḥ prasthito dvārakāṃ prati | tuṣṭo bāṇajayaṃ dṛṣṭvā varuṇaṃ ca kṛtapriyam || kailāsaśikharaprakhyair nīlagrīvadharaiś ca taiḥ | 
durād eva tu tāṃ dṛṣṭvā dvārakāṃ dvāramālinīm 
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ cakre cakragadādharaḥ // HV_113.47
saṃjñāṃ prayacchate devo dvārakāpuravāsinām | tenādhmāto mahāśaṅkhaḥ pūrayām āsa rodasī | 
devānuyātranirghoṣaṃ pāñcajanyasya nisvanam 
śrutvā dvāravatī sarvā praharṣam atulaṃ gatā // HV_113.48
pūrṇakumbhaiś ca lājaiś ca bahuvinyastavistaraiḥ | dvāropaśobhitāṃ kṛtvā sarvāṃ dvāravatīṃ purīm | suśliṣṭarathyāṃ suśrīkāṃ kṛtaratnopaśobhitāṃ || viprāś cārghaṃ samādāya tathaiva kulanaigamāḥ | jayaśabdaiś ca vividhaiḥ pūjayanti sma mādhavam | 
vainateyasamāsīnaṃ nīlāñjanacayopamam 
avandanyādavāḥ kṛṣṇaṃ śriyā paramayā yutam // HV_113.49
trayo 'nupūrvyā varṇāś ca pūjayanti mahābalam | anantaṃ keśihantāraṃ śreṣṭhipūrvāś ca śreṇayaḥ | 
ṛṣibhir devagandharvaiś cāraṇaiś ca samantataḥ 
saṃstūyamāno govindo dvārakopari viṣṭhitaḥ // HV_113.50

tadāścaryam apaśyanta dāśārhagaṇasattamāḥ 
praharṣam atulaṃ prāptā dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ mahābhujam | 
bāṇaṃ jitvā mahādevam āyāntaṃ puruṣottamam // HV_113.51

dvārakāvāsināṃ vācaś caranti bahudhā tadā 
prāpte kṛṣṇe mahābhāge sātvatānāṃ mahārathe // HV_113.52
gatvā ca dūram adhvānaṃ suparṇo drutam āgataḥ | 
dhanyāḥ smo 'nugṛhītāḥ smo yeṣāṃ no jagataḥ patiḥ 
rakṣitā cāpi goptā ca dīrghabāhur janārdanaḥ // HV_113.53

vainateyaṃ samāruhya bāṇaṃ jitvā sudurjayam 
prāpto 'yaṃ puṇḍarīkākṣo manāṃsy āhlādayann iva // HV_113.54

evaṃ kathayatām eva dvārakāvāsināṃ tadā 
vāsudevagṛhaṃ devā viviśus te mahārathāḥ // HV_113.55
avatīrya suparṇāt tu vāsudevo balas tadā | pradyumnaś cāniruddhaś ca gṛhān praviviśus tadā | 
tāni teṣāṃ vimānāni divi saṃcaratāṃ tadā 
sthitāny eva pradṛśyante nānārūpāṇi sarvaśaḥ // HV_113.56

siṃharṣabhamṛgair nāgair vājisārasabarhiṇaiḥ 
bhāsvanti tāni dṛśyante vimānāni sahasraśaḥ // HV_113.57
atha kṛṣṇo 'bravīd vākyaṃ kumārāṃs tān sahasraśaḥ | pradyumnādīn samastāṃs tu ślakṣṇaṃ madhurayā girā | 
ete rudrās tathādityā vasavo 'thāśvināv api 
sādhyā devās tathānye cāpy avandaṃs tān yathākramam // HV_113.58
sahasrākṣaṃ mahābhāgaṃ dānavānāṃ bhayaṃkaram | vandadhvaṃ sahitāḥ śakraṃ sagaṇaṃ nāgavāhanam || saptarṣayo mahābhāgā matpriyārtham ihāgatāḥ | ṛṣayaś ca mahātmāno vandadhvaṃ ca yathāsukham || ete cakradharāś caiva etān vadanta sarvaśaḥ | sāgarāś ca hradāś caiva matpriyārtham ihāgatāḥ | diśaś ca vidiśaś caiva vandadhvaṃ ca yathākramam || vāsukipramukhāś caiva nāgā vai sumahābalāḥ | gāvaś ca matpriyārthaṃ vai vandadhvaṃ ca yathākramam || jyotīṃṣi saha nakṣatrair yakṣarākṣasakiṃnaraiḥ | āgatā matpriyārthaṃ vai vandadhvaṃ ca yathākramam || vāsudevavacaḥ śrutvā kumārāḥ praṇatāḥ sthitāḥ | yathākrameṇa sarveṣāṃ devatānāṃ mahātmanām || sarvān divaukaso dṛṣṭvā paurā vismayam āgatāḥ | pūjārtham atha saṃbhārān pragṛhya drutam āgatāḥ | 
aho vai mahad āścaryaṃ vāsudevasya saṃśrayāt 
prāpyate yad ihāsmābhir iti vācaś caranti hi // HV_113.59

tataś candanacūrṇaiś ca puṣpavarṣaiś ca sarvaśaḥ 
kiranti paurāḥ sarvāṃs tān pūjayanto divaukasaḥ // HV_113.60

lājaiḥ praṇāmair dhūpaiś ca vāgbuddhiniyatās tathā 
dvārakāvāsinaḥ sarve pūjayanti divaukasaḥ // HV_113.61

āhukaṃ vasudevaṃ ca sāmbaṃ ca yadunandanam 
sātyakiṃ colmukaṃ caiva vipṛthuṃ ca mahābalam // HV_113.62
akrūraṃ ca mahābhāgaṃ tathā niṣadham eva ca | 
etān pariṣvajya tadā mūrdhni cāghrāya vīryavān 
atha śakro mahābhāgaḥ samakṣaṃ yadumaṇḍale | 
stuvantaṃ keśihantāraṃ tatrovācottaraṃ vacaḥ | 
andhakaṃ ca śubhākṣaṃ ca tato vacanam abravīt // HV_113.63

vāsavaḥ sātvatān sarvān eṣa vo yadunandanaḥ 
yojayitvā raṇe caiva yaśasā pauruṣeṇa ca // HV_113.64
ramayaty atitejasvī divīva ca divaukasaḥ | 
mahādevasya miṣato guhasya ca tathaiva ca 
eṣa bāṇaṃ raṇe jitvā dvārakāṃ punar āgatāḥ // HV_113.65

sahasrabāhor bāhūnāṃ kṛtvā kṣayam anuttamam 
sthāpayitvā dvibāhutve prāpto 'yaṃ svapurīṃ hariḥ // HV_113.66

yadarthaṃ janma kṛṣṇasya mānuṣeṣu mahātmanaḥ 
tad apy avasitaṃ kṛtsnaṃ naṣṭaśokā vayaṃ kṛtāḥ // HV_113.67

pibanto madhumādhvīkaṃ raṃsyāmaḥ prītisaṃyutāḥ 
kālo yāsyaty avirataṃ viṣayeṣv eva sajjatām // HV_113.68

bāhūnāṃ saṃśrayāt sarve vayam asya mahātmanaḥ 
pranaṣṭaśokā raṃsyāmaḥ sarva evāmarāḥ sukham // HV_113.69

evam uktvā pariṣvajya kṛṣṇaṃ kamalalocanam 
evaṃ stutvā sahasrākṣaḥ keśavaṃ dānavāntakam | 
āpṛcchya taṃ mahābhāgaḥ sarvair devagaṇair vṛtaḥ || 
tataḥ punaḥ pariṣvajya kṛṣṇaṃ lokanamaskṛtam | 
ity uktvā yādavān sarvān kṛṣṇaṃ saṃpūjya vāsavaḥ | 
puraṃdaro divaṃ yātaḥ sarvāmaragaṇair vṛtaḥ 
ṛṣayaś ca mahātmāno jayāśīrbhir mahaujasam | 
yathāgataṃ punar yātā yakṣarākṣasakiṃnarāḥ || 
puraṃdare divaṃ yāte padmanābho mahābalaḥ | 
apṛcchata mahābhāgaḥ sarvān kuśalam avyayam || 
tataḥ kilakilāśabdaṃ nirvamantaḥ sahasraśaḥ | 
gacchanti kaumudīṃ draṣṭuṃ so 'naghaḥ priyayā saha | 
dvārakāṃ prāpya kṛṣṇas tu reme yadugaṇair vṛtaḥ // HV_113.70
vividhān sarvakāmārthāñ śriyā paramayā yutaḥ | 
evam eṣo 'vatīirṇo vai pṛthivyāṃ pṛthivīpate 
viṣṇur yadukulaśreṣṭho vāsudeveti viśrutaḥ // HV_113.71

etaiś ca kāraṇaiḥ śrīmān vasudevakule prabhuḥ 
jāto vṛṣṇiṣu devakyāṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // HV_113.72

nivṛtte nāradapraśne mayoktaṃ te samāsataḥ 
uktās te vistarāḥ sarve pūrvaṃ ye janamejaya // HV_113.73

viṣṇos tu māthure kalpe yatra te saṃśayo mahān 
vāsudevagatiś caiva sā mayā samudāhṛtā // HV_113.74

āścaryaś caiva nānyo 'sti kṛṣṇaś cāścaryasaṃnidhiḥ 
sarveṣv āścaryakalpeṣu nāsty āścaryam avaiṣṇavam // HV_113.75

sa eva dhanyo dhanināṃ dhanyakṛd dhanyabhāvanaḥ 
deveṣv api sadaityeṣu nāsti dhanyataro 'cyutāt // HV_113.76

ādityā vasavo rudrā aśvinau marutas tathā 
gaganaṃ bhūr diśaś caiva salilaṃ jyotir eva ca // HV_113.77
sarvam etaj jagaddhātā viṣṇur eva na cāparaḥ | 
eṣa dhātā vidhātā ca saṃhartā kāla eva ca 
satyaṃ dharmas tapaś caiva brahma caiva sanātanam 
anantaś caiva nāgānāṃ rudrāṇāṃ śaṃkaraḥ smṛtaḥ | 
jaṅgamājaṅgamaṃ caiva jagannārāyaṇodbhavaṃ | 
etasmāc ca jagat sarvaṃ prasūyeta janārdanāt | 
jagac ca sarvaṃ deveśas taṃ namas kuru bhārata // HV_113.78
pūjyaś ca satataṃ sarvair devair eṣa sanātanaḥ | pūjyo 'yaṃ devadeveśaḥ pūjyair api savāsavaiḥ | ijyaś ca devadeveśas taṃ namaskuru bhārata || ādikartā ca bhoktā ca bhūtādir bhūtir eva ca | namaskuru jagannāthaṃ bhūyo bhūyaḥ prabho nṛpa || namaskuru sadā viṣṇuṃ yādavaṃ bhūtabhāvanam | namasyāmo jagannāthaṃ devakīṃ ca hariṃ sadā || dhyāhi nityaṃ jagannāthaṃ prayatnaparamo bhava | śreyas tava sadā viṣṇur vidhāsyati na saṃśayaḥ || namas tasmin samādhatsva mano 'nudhyāhi tat param | upāsyaś ca sadā viṣṇur manasā rājasattama | namaskuru jagannāthaṃ bhūyo bhūyo jagatpate | vāsudevaṃ sadā dhyāhi keśavaṃ keśisūdanam || nārāyaṇam aṇīyāṃsaṃ dhyāhi yatnena sattamam | dhyāto hi sarvapāpāni nāśayiṣyaty asaṃśayam | 
ityuktaṃ bāṇayuddhaṃ te māhātmyaṃ keśavasya ca 
vaṃśapratiṣṭhāṃ atulāṃ śravaṇādeva lapsyase // HV_113.79

ye cedaṃ dhārayiṣyanti bāṇayuddham anuttamam 
keśavasya ca māhātmyaṃ nādharmas tān bhajiṣyati // HV_113.80
teṣāṃ dharmo bhaved rājan nātra kāryā vicāraṇā | 
eṣā te vaiṣṇavī caryā mayā kārtsnyena kīrtitā 
pṛcchatas tāta yajñe 'smin nivṛtte janamejaya // HV_113.81

āścaryaparvam akhilaṃ yo hīdaṃ dhārayen nṛpa 
sarvapāpavinirmukto viṣṇulokaṃ sa gacchati | 
kalpa utthāya yo nityaṃ kīrtayet susamāhitaḥ | 
na tasya durlabhaṃ kiṃ cid iha loke paratra ca || 
brāhmaṇaḥ sarvavedī syāt kṣatriyo vijayī bhavet | 
vaiśyo dhanasamṛddhaḥ syāc chūdro gacchec ca sadgatim | 
nāśubhaṃ prāpnuyāt kiṃcid dīrgham āyur avāpnuyāt // HV_113.82
harivaṃśam imaṃ puṇyaṃ yaḥ śṛṇoti mahīpatiḥ | āyur ārogyam aiśvaryam atulām ṛddhim āpnuyāt | aputro labhate putram adhano 'pi dhanaṃ vrajet | ariṣṭaśamanaṃ sarvaṃ prāpnoti śubhasaṃtatim || vāsudeve parāṃ bhaktiṃ bhogān apy atulān bhuvi | avyāhataṃ pratāpaṃ ca yaśo vindeta mānavaḥ || harivaṃśam imaṃ śṛṇvan maṇḍalādhipatir bhavet | ācandratārakaṃ bhūmā+ +vaśeṣām ṛddhim āpnuyāt | ya idaṃ śṛṇuyān nityaṃ viṣṇubhaktād dvijarṣabhāt | sadā digvijayī bhūyāc caturaṅgabalānvitaḥ || vede rāmāyaṇe caiva harivaṃśe ca bhārata | ādau madhye tathaivānte hariḥ sarvatra gīyate || tasmād dhariḥ sadā dhyeyaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ | ādikartā mahībhartā śriyā sārdhaṃ jagatpatiḥ || tasya vaṃśam imaṃ puṇyam itihāsaṃ purātanam | ye narāḥ kīrtayiṣyanti nāsti teṣāṃ parābhavaḥ | asakṛt paṭha rājendra harivaṃśaṃ maharddhimat | manas te niścalaṃ bhūyāt prasanno 'stu janārdanaḥ | 
iti pārikṣito rājā vaiśaṃpāyanabhāṣitam 
śrutavān amalo bhūtvā harivaṃśaṃ dvijarṣabhāḥ // HV_113.83

evaṃ śaunaka saṃkṣepād vistareṇa tathaiva ca 
saṃkṣepād vistareṇāpi tatra sarve tapodhanāḥ | 
proktā vai sarvavaṃśās te kiṃ bhūyaḥ kathayāmi te // HV_113.84
śaunakādyās tu munayaḥ prītās tuṣṭās tadābhavan | namaskurvanti deveśaṃ bhaktinamrā munīśvarāḥ | ādidevaṃ hariṃ viṣṇuṃ namasyanti sma mādhavam | taṃ vedaśāstrapariniṣṭhitaśuddhabuddhiṃ |carmāmbaraṃ suramunīndranutaṃ kavīndram |kṛṣṇatviṣaṃ kanakapiṅgajaṭākalāpaṃ |vyāsaṃ namāmi śirasā tilakaṃ dvijānām ||muniṃ snigdhāmbudābhāsaṃ vedavyāsam akalmaṣam | vedāvāsaṃ sarasvatyā vāsaṃ vyāsaṃ namāmy aham || vande sarasvatīṃ devīṃ bhuvanatrayamātaram | yat prasādād ṛte snigdhaṃ jihvā na parivartate | 
janamejayasya ke putrāḥ paṭhyante lomaharṣaṇe 
harivaṃśasya śeṣasya kathāṃ pāpapraṇāśanīm | 
kasmin pratiṣṭhito vaṃśaḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām // HV_114.1
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ paraṃ kautūhalaṃ mama | tvattaḥ kathayataḥ sarvaṃ vedmy ahaṃ taṃ parisphuṭam | 
pārikṣitasya kāśyāyāṃ dvau putrau saṃbabhūvatuḥ 
candrāpīḍaś ca nṛpatiḥ sūryāpīḍaś ca mokṣavit // HV_114.2

candrāpīḍasya putrāṇāṃ śatam uttamadhanvinām 
janamejaya ity eva kṣatraṃ bhuvi pariśrutam // HV_114.3

teṣāṃ jyeṣṭhas tu rājāsīt pure vāraṇasāhvaye 
satyakarṇo mahābāhur yajvā vipuladakṣiṇaḥ // HV_114.4

satyakarṇasya dāyādaḥ śvetakarṇaḥ pratāpavān 
aputraḥ sa tu dharmātmā praviveśa tapovanam // HV_114.5

tasmād vanagatād garbhaṃ yādavī pratyapadyata 
sucāror duhitā subhrūr mālinī bhrātṛmālini // HV_114.6

sa tv ajanmani garbhasya śvetakarṇaḥ prajeśvaraḥ 
anvagacchata taṃ pūrvair mahāprasthānam acyutam // HV_114.7

sā dṛṣṭvā saṃprayātaṃ taṃ mālinī pṛṣṭhato 'nvagāt 
pathi sā suṣuve subhrūr vane rājīvalocanam // HV_114.8

tam apāśya ca tatraiva rājānaṃ sānvagacchata 
pativratā mahābhāgā draupadīva purā patīn // HV_114.9

sukumāraḥ kumāro 'sau girikuñje ruroda ha 
dayārthaṃ tasya meghās tu prādurāsan mahātmanaḥ // HV_114.10

śraviṣṭhāyāś ca putrau dvau paippalādau ca tau dvijau 
dṛṣṭvā kṛpānvitau gṛhya taṃ prakṣālayatāṃ jale // HV_114.11

vighṛṣṭe tasya te pārśve khelena rudhirasrave 
ajaśyāmau ca pārśvau tāv ubhāv api samāhitau // HV_114.12
ājagamānayo pārśvaṃ pibann apy anayoḥ stanau | 
tathaiva ca samārūḍhāv ajapārśvas tato 'bhavat 
ājaśyāmasya te pārśve rūḍhe vai saṃabhūvatuḥ | 
taṃ tathaiva ca tiṣṭhantaṃ ajapārśve kumārakam | 
tato 'japārśva iti tau cakrāte tasya nāma ha // HV_114.13

sa tu vemakaśālāyāṃ ubhābhyām abhivardhitaḥ // HV_114.14

vemakasya tu bhāryā tam udvahat putrakāraṇāt 
sevakasya tu tāṃ bhāryām ūhatus tasya kāraṇāt | 
vemakyāḥ sa tu putro 'bhūd brāhmaṇau sucivau ca tau // HV_114.15

teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca yugapat tulyajīvinaḥ 
sa eṣa pauravo vaṃśaḥ pāṇḍavānāṃ pratiṣṭhitaḥ // HV_114.16

śloko 'pi cātra gīto 'yaṃ nāhuṣeṇa yayātinā 
jarāsaṃkramaṇe pūrvaṃ tadā prītena dhīmatā // HV_114.17

acandrārkagrahā bhūmir bhaved api na saṃśayaḥ 
apauravā na tu mahī bhaviṣyati kadācana // HV_114.18
tatas teṣūpaviṣṭeṣu sadasyaiḥ saha śaunakaḥ | 
ukto 'yaṃ harivaṃśas te parvāṇi nikhilāni ca 
yathā puroktāni tathā vyāsaśiṣyeṇa dhīmatā // HV_115.1

tat kathyamānam amṛtam itihāsasamanvitam 
prīṇāty asmān amṛtavat sarvapāpapraṇāśanam // HV_115.2
sukhaśravyatayā dhīra mano hlādayatīva naḥ | 
janamejayas tu nṛpatiḥ śrutvākhyānam anuttamam 
saute kim akarot paścāt sarpasatrād anantaram // HV_115.3
yad ārabhata pārikṣit tan me kathaya suvrata | 
janamejayas tu nṛpatiḥ śrutvākhyānam anuttamam 
yad ārabhat tad ākhyāsye sarpasatrād anantaram // HV_115.4

tasmin satre samāpte tu rājā pārikṣitas tadā 
yaṣṭuṃ sa vājimedhena saṃbhārān upacakrame // HV_115.5

ṛtvikpurohitācāryān āhūyedam uvāca ha 
yakṣye 'haṃ vājimedhena haya utsṛjyatām iti // HV_115.6

tato 'sya vijñāya cikīrṣitaṃ tadā kṛṣṇo mahātmā sahasājagāma 
pārikṣitaṃ draṣṭum adīnasattvam dvaipāyanaḥ sarvaparāvarajñaḥ // HV_115.7

pārikṣitas tu nṛpatir dṛṣṭvā tam ṛṣim āgatam 
arghyapādyāsanaṃ dattvā pūjayāmāsa śāstrataḥ // HV_115.8

tau copaviṣṭāv abhitaḥ sadasyās tasya śaunaka 
tatas teṣūpaviṣṭeṣu sadasyaiḥ saha śaunaka | 
kathā bahuvidhāś citrāś cakrāte vedasaṃhitāḥ // HV_115.9

tataḥ kathānte nṛpatiś codayāmāsa taṃ munim 
pitāmahaṃ pāṇḍavānāṃ ātmanaḥ prapitāmaham // HV_115.10

mahābhāratam ākhyānaṃ bahvarthaṃ bahuvistaram 
nimeṣamātram iva me sukhaśravyatayā gatam // HV_115.11

vibhūtivistarakathaṃ sarveṣāṃ vai yaśaskaram 
tvayā tv abhihitaṃ brahmañ śaṅkhe kṣīram ivāhitam // HV_115.12

nāmṛtenāpi tṛptiḥ syād yathā svargasukhena vā 
tathā tṛptiṃ na gacchāmi śrutvemāṃ bhāratīṃ kathām // HV_115.13

anumānya tu sarvajñaṃ pṛcchāmi bhagavann aham 
hetuḥ kurūṇāṃ nāśasya rājasūyo mato mama // HV_115.14

duḥsahānāṃ yathā dhvaṃso rājanyānām upaplavaḥ 
rājasūyaṃ tathā manye yuddhārtham upakalpitam // HV_115.15

rājasūyo hi somena śrūyate pūrvam āhṛtaḥ 
tasyānte sumahadyuddham abhavat tārakāmayam // HV_115.16

āhṛto varuṇenāpi tasyānte sumahākratoḥ 
devāsuram abhūd yuddhaṃ sarvabhūtakṣayāvaham // HV_115.17

hariścandras tu rājarṣir etaṃ kratum avāptavān 
tatrāpy āḍībakam abhūd yuddhaṃ kṣatravināśanam // HV_115.18

tato 'nantaram āryeṇa pāṇḍavenāpi dustaraḥ 
mahābhāratasaṃhāraḥ saṃbhṛto 'gnir iva kratuḥ // HV_115.19

tasya mūlaṃ hi yuddhasya lokakṣayakarasya ha 
rājasūyo mahāyajñaḥ kimarthaṃ na nivāritaḥ // HV_115.20

rājasūye hy asaṃhārye yajñāṅgaiś ca durāsadaiḥ 
mithyāpraṇīte yajñāṅge prajānāṃ saṃkṣayo dhruvaḥ // HV_115.21

bhavān api ca sarveṣāṃ pūrveṣāṃ naḥ pitāmahaḥ 
atītānāgatajñaś ca nāthaś cādikaraś ca naḥ // HV_115.22

te kathaṃ bhagavan netrā buddhimantaś cyutā nayāt 
anāthā hy aparādhyante kunetāraś ca mānavāḥ // HV_115.23

kālenādya parītās te tava vatsa pitāmahāḥ 
na māṃ bhaviṣyaṃ papracchur na cāpṛṣṭo bravīmy aham // HV_115.24

niḥsāmarthyaṃ ca paśyāmi bhaviṣyasya nivedanam 
parihartuṃ na śakṣyāmi kālaniṣṭhāṃ hi tāṃ gatim // HV_115.25

tvayā tv idam ahaṃ pṛṣṭo vakṣyāmy āgantu bhāvi yat 
ataś ca balavān kālaḥ śrutvāpi na kariṣyasi // HV_115.26

na saṃrambhān na cārambhān na vai sthāsyasi pauruṣe 
lekhā hi kālalikhitā veleva duratikramāḥ // HV_115.27

aśvamedhaḥ kratuḥ śreṣṭhaḥ kṣatriyāṇāṃ pariśrutaḥ 
tena bhāvena te yajñaṃ vāsavo dharṣayiṣyati // HV_115.28

yadi tac chakyate rājan parihartuṃ kathaṃcana 
daivaṃ puruṣakāreṇa mā yajethāś ca taṃ kratum // HV_115.29

na cāparādhaḥ śakrasya nopadhyāyagaṇasya te 
tava vā yajamānasya kālo 'tra parameśvaraḥ // HV_115.30

tasya saṃsthāpanam idam kālasya vaśavarti vai 
tat praṇeyaṃ nibodhasya trailokyaṃ sacarācaram // HV_115.31

yathā yaṣṭā nṛpaḥ svargaṃ gamiṣyati yugakṣaye 
tathā yajñaphalānāṃ ca vikretāro dvijātayaḥ // HV_115.32

nivṛttāv aśvamedhasya kiṃ nimittaṃ bhaviṣyati 
śrutvā parihariṣyāmi bhagavan yadi śakyate // HV_115.33

nimittaṃ bhavitā tatra brahmakopakṛtaṃ prabho 
yatasva parihartuṃ tad ity etad bhadram astu te // HV_115.34

tvayā dhṛtaḥ kratuś caiva vājimedhaḥ paraṃtapa 
kṣatriyā nāhariṣyanti yāvad bhūmir dhariṣyati // HV_115.35

nivṛttāv aśvamedhasya vipraśāpāgnitejasā 
ahaṃ nimittaṃ iti ced bhayaṃ tīvraṃ ca jāyate // HV_115.36

kathaṃ hy akīrttyā saṃyuktaḥ sukṛtī madvidho janaḥ 
lokān utsahate gantuṃ khaṃ sapāśa iva dvijaḥ // HV_115.37

yathā hy anāgatam idam dṛṣṭam atra praṇāśanam 
yajñasya punarāvṛttir yady asty āśvāsayasva mām // HV_115.38

upāttayajño devebhyo brāhmaṇeṣu nivatsyati 
vihito yajña eṣo 'tra devaiś ca brāhmaṇair api | 
tejasābhyāhṛtaṃ tejas tejasyevāvatiṣṭhate // HV_115.39

audbhido bhavitā kaścit senānīḥ kāśyapo dvijaḥ 
aśvamedhaṃ kaliyuge punaḥ pratyāhariṣyati // HV_115.40

tadyuge tatkulīnaś ca rājasūyam api kratum 
āhariṣyati rājendra śvetagraham ivāntakaḥ // HV_115.41

yathābalaṃ manuṣyāṇāṃ kartṝṇāṃ dāsyate phalam 
yugāntadvāram ṛṣibhiḥ saṃvṛtaṃ vicariṣyati // HV_115.42

tadāprabhṛti hāsyante nṛṇāṃ prāṇāḥ purākṛtīḥ 
vinivartiṣyate loke vṛttānte vṛttimatsv api // HV_115.43

tadā sūkṣmo mahodarko dustaro dānamūlavān 
cāturāśramyaśithilo dharmaḥ pravicaliṣyati // HV_115.44

tadā hy alpena tapasā siddhiṃ yāsyanti mānavāḥ 
dhanyā dharmaṃ cariṣyanti yugāmte janamejaya // HV_115.45

āsannaṃ viprakṛṣṭaṃ vā yadi kālaṃ na vidmahe 
tasmād dvāparavidhvaṃsād yugāntaṃ spṛhayāmy aham // HV_116.1

prāptā vayaṃ hi taṃ kālam anayā dharmatṛṣṇayā 
prāptā vayaṃ ca dharmaṃ svaṃ sukham alpena karmaṇā // HV_116.2

prajāsamudvegakaraṃ yugāntaṃ samupasthitam 
tasmāt samudvegakare yugānte pratyupasthite | 
pranaṣṭadharmaṃ dharmajña nimittair vaktum arhasi // HV_116.3

pṛṣṭa evaṃ bhaviṣyasya gatiṃ tattvena cintayan 
evaṃ bhaviṣye tu gatiṃ yogenaiva vicintayan | 
yugānte pūrvarūpāṇi bhagavān abravīt tadā // HV_116.4

arakṣitāro hartāro balibhāgasya pārthivāḥ 
yugānte prabhaviṣyanti svarakṣaṇaparāyaṇāḥ // HV_116.5

akṣatriyāś ca rājāno viprāḥ śūdropajīvinaḥ 
śūdrāś ca brāhmaṇācārā bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_116.6
śūdrā dharmaṃ cariṣyanti yugānte janamejaya | 
kāṇḍapṛṣṭhāḥ śrotriyāś ca havīṃṣi bharatarṣabha 
ekapaṅktyām aśiṣyanti yugānte janamejaya // HV_116.7

śilpavanto 'nṛtaparāḥ narā madyāmiṣapriyāḥ 
paraṃ dharmaṃ haniṣyanti manuṣyā mandabuddhayaḥ | 
bhāryāmitrā bhaviṣyanti yugānte janamejaya // HV_116.8
alpodakās tathā meghā alpasasyā ca medinī | 
rājavṛtte sthitāś corā rākānaś coraśīlinaḥ 
bhṛtyā anirviṣṭabhujo bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_116.9

dhanāni ślāghanīyāni satāṃ vṛttam apūjitam 
nāryaś cāpi kariṣyanti kṛṣim eva kalau yuge | 
akutsanā ca patite bhaviṣyati yugakṣaye // HV_116.10
aśāntās tāpasā nityaṃ bhaviṣyanti kalau yuge | 
pranaṣṭacetanā martyā muktakeśā vicūlinaḥ 
unaṣoḍaśavarṣāś ca prajāsyanti narās tadā // HV_116.11

aṭṭaśūlā janapadāḥ śivaśūlāś catuṣpathāḥ 
pramadāḥ keśaśūlāś ca bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_116.12
aṭṭam annam iti proktaṃ śūlo vikraya ucyate | catuṣpathā brāhmaṇa iti śivo veda udāhṛtaḥ | keśo bhaga iti khyāto rājan naivātra saṃśayaḥ | 
sarve brahma vadiṣyanti sarve vājasaneyinaḥ 
śūdrā bhovādinaś caiva bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_116.13

tapoyajñārthavedānāṃ vikretāro dvijātayaḥ 
ṛtavaś ca bhaviṣyanti viparītā yugakṣaye // HV_116.14

śukladantājitākṣāś ca muṇḍāḥ kāṣāyavāsasaḥ 
śūdrā dharmaṃ cariṣyanti śākyabuddhopajīvinaḥ // HV_116.15

śvāpadapracuratvaṃ ca gavāṃ caiva parikṣayaḥ 
svādūnāṃ vinivṛttiś ca vidyād antagate yuge // HV_116.16

antyā madhye nivatsyanti madhyāś cāntāvasāyinaḥ 
yathānimnaṃ prajāḥ sarvā gamiṣyanti yugakṣaye // HV_116.17

tathā dvihāyanā damyās tathā palvalakarṣakāḥ 
citravarṣī ca parjanyo yuge kṣīṇe bhaviṣyati // HV_116.18
sarve corakule jātāś corayānāḥ parasaram | svalpenāḍhyā bhaviṣyanti yat kiṃcit prāpya durgatāḥ | 
na te dharmaṃ cariṣyanti mānavā nirgate yuge 
ūṣarābahulā bhūmiḥ panthāno nagarāntarā 
sarve vāṇijakāś caiva bhaviṣyanti kalau yuge // HV_116.19

pitṛkṛtyāni deyāni vidhamantaḥ sutās tadā 
haraṇāya prapatsyante lobhānṛtavirodhitāḥ // HV_116.20
pitṛdattāni vittāni nighnantas tanayāḥ sadā | grahaṇāya pravartante lobhād anṛtavādinaḥ | 
saukumārye tathā rūpe ratne copakṣayaṃ gate 
bhaviṣyanti yugasyānte nāryaḥ keśair alaṃkṛtāḥ // HV_116.21

nirvihārasya bhītasya gṛhasthasya bhaviṣyati 
yugānte samanuprāpte nānyā bhāryāsamā ratiḥ // HV_116.22

kuśīlānāryabhūyiṣṭhaṃ vṛthārūpasamāvṛtam 
puruṣālpaṃ bahustrīkaṃ tad yugāntasya lakṣaṇam // HV_116.23

bahuyācanakā lokā dāsyante ca parasparam 
avicārya grahīṣyanti dānaṃ varṇāntarāt tathā | 
rājacorādidaṇḍārto janaḥ kṣayam upaiṣyati // HV_116.24

sasyaniṣpattir aphalā taruṇā vṛddhaśīlinaḥ 
īhayāsukhino lokā bhaviṣyanti gate yuge // HV_116.25

varṣāsu vātāḥ puruṣā nīcāḥ śarkaravarṣiṇaḥ 
saṃdigdhaḥ paralokaś ca bhaviṣyati yugakṣaye // HV_116.26
ātmanaś ca durācārā brahmadūṣaṇatatparāḥ | ātmānaṃ bahu manyante manyur evābhyayād dvijān | 
vaiśyācārāś ca rājanyā dhanadhānyopajīvinaḥ 
yugāpakramaṇe pūrvaṃ bhaviṣyanti dvijātayaḥ // HV_116.27

apravṛttāḥ prapatsyante samayāḥ śapathās tathā 
ṛṇaṃ ca vinayabhraṃśo yuge kṣīṇe bhaviṣyati // HV_116.28

bhaviṣyaty aphalo harṣaḥ krodhaś ca saphalo nṛṇām 
ajāś caivopayokṣyante payaso 'rthe yugakṣaye // HV_116.29

aśāstravihitā prajñā evam eva bhaviṣyati 
aśāstraviduṣāṃ puṃsām evam eva svabhāvataḥ | 
apramāṇaṃ kariṣyanti nītiṃ paṇḍitamāninaḥ | 
śāstroktasyāpravaktāro bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_116.30

sarvaḥ sarvaṃ vijānāti vṛddhān anupasevya ca 
na kaścid akavir nāma yugānte pratyupasthite // HV_116.31

na kṣatrāṇi niyokṣyanti vikarmasthā dvijātayaḥ 
coraprāyāś ca rājāno yugānte pratyupasthite // HV_116.32

kuṇḍā vṛṣā naikṛtikāḥ surāpā brahmavādinaḥ 
aśvamedhena yakṣyanti yugānte janamejaya // HV_116.33

ayājyān yājayiṣyanti tathābhakṣyasya bhakṣiṇaḥ 
brāhmaṇā dhanatṛṣṇārtā yugānte samupasthite // HV_116.34

bhogārtham abhipatsyante na ca kaścit paṭhiṣyati 
ekaśaṅkhās tathā nāryo gavedhukapinaddhakāḥ // HV_116.35

nakṣatrāṇi vihīnāni viparītā diśas tathā 
saṃdhyārāgo 'tha digdāho bhaviṣyaty apare yuge // HV_116.36

pitṝn putrā niyokṣyanti vadhvaḥ śvaśrūś ca karmasu 
vākśarais tarjayiṣyanti gurūñ śiṣyās tathaiva ca | 
mukheṣu ca prayokṣyanti pramattāś ca narās tadā | 
viyoniṣu cariṣyanti pramadāsu narās tadā // HV_116.37

akṛtāgrāṇi bhokṣyanti narāś caivāgnihotriṇaḥ 
bhikṣāṃ balim adattvā ca bhokṣyanti puruṣāḥ svayam // HV_116.38

patīn suptān vañcayitvā gamiṣyanti striyo aṇyataḥ 
puruṣāś ca prasuptāsu bhāryāsu ca parastriyam // HV_116.39

nāvyadhito nāpy arujo janaḥ sarvo 'bhyasūyakaḥ 
na kṛtapratikartā ca kāle kṣīṇe bhaviṣyati // HV_116.40

eṣaṃ vilulite loke manuṣyāḥ kena pālitāḥ 
nivatsyanti kimācārāḥ kimāhāravihāriṇaḥ // HV_117.1

kiṃkarmāṇaḥ kimīhantaḥ kiṃpramāṇāḥ kimāyuṣaḥ 
kāṃ ca kāṣṭhāṃ samāsādya prapatsyanti kṛtaṃ yugam // HV_117.2

ata ūrdhvaṃ cyute dharme guṇahīnāḥ prajās tataḥ 
śīlavyasanam āsādya prāpsyante hrāsam āyuṣaḥ // HV_117.3

āyurhārnyā balaglānir balaglānyā vivarṇatā 
vaivarṇyād vyādhisaṃpīḍā nirvedo vyādhipīḍanāt // HV_117.4

nirvedād ātmasaṃbodhaḥ saṃbodhād dharmaśīlatā 
evaṃ gatvā parāṃ kāṣṭhāṃ prapatsyanti kṛtaṃ yugam // HV_117.5

uddeśato dharmaśīlāḥ kecin madhyasthatāṃ gatāḥ 
vimarśaśīlāḥ kecit tu hetuvādakutūhalāḥ // HV_117.6

pratyakṣam anumānaṃ ca pramāṇam iti niścitāḥ 
pramāṇaṃ kiṃ kariṣyati neti paṇḍitamāninaḥ 
apramāṇaṃ kariṣyanti vedoktam apare janāḥ // HV_117.7
tadā mukhabhagāś caiva bhaviṣyanti striyo 'parāḥ | 
nāstikyaparamāś cāpi kecid dharmavilopakāḥ 
bhaviṣyanti narā mūḍhā mandāḥ paṇḍitamāninaḥ // HV_117.8

tadātvamātraśraddheyāḥ śāstrajñānavimūrchitāḥ 
dāmbhikās te bhaviṣyanti vādaśīlaparāyaṇāḥ // HV_117.9

tadā vicalite dharme janāḥ śeṣapuraskṛtāḥ 
śubhāny evācariṣyanti dānasatyasamanvitāḥ // HV_117.10

sarvabhakṣo hy asaṃgupto nirguṇo nirapatrapaḥ 
bhaviṣyati tadā lokas tat kaṣāyasya lakṣaṇam // HV_117.11

viprāṇāṃ śāśvatīṃ vṛttiṃ yadā varṇāvaro janaḥ 
abhipatsyati vṛttyarthaṃ tat kaṣāyasya lakṣaṇam // HV_117.12

kaṣāyopaplave kāle jñānavidyāpraṇāśane 
siddhim alpena kālena yāsyanti nirupaskṛtāḥ // HV_117.13

mahāyuddhaṃ mahānādaṃ mahāvarṣaṃ mahābhayam 
bhaviṣyati yuge kṣīṇe tat kaṣāyasya lakṣaṇam // HV_117.14

viprarūpāṇi rakṣāṃsi rājānaḥ karṇavedinaḥ 
cariṣyanti vasuṃdharāṃ |
pranaṣṭavarṇadharmāś ca |
pṛthivīm upabhokṣyanti yugānte pratyupasthite // HV_117.15

niḥsvādhyāyavaṣaṭkārā munayaś cābhimāninaḥ 
kravyādā brahmarūpeṇa sarvabhakṣā vṛthāvratāḥ // HV_117.16

mūrkhāḥ svārthaparā lubdhāḥ kṣudrāḥ kṣudraparicchadāḥ 
vyavāhāropavṛttāś ca cyutā dharmāc ca śāśvatāt // HV_117.17

hartāraḥ pararatnānāṃ paradārapradharṣakāḥ 
kāmātmāno durātmānaḥ sopadhāḥ priyasāhasāḥ // HV_117.18

teṣu prabhavamāneṣu tulyaśīleṣu sarvataḥ 
abhāvino bhaviṣyanti munayo bahurūpiṇaḥ // HV_117.19

utpannā ye kṛtayuge pradhānapuruṣāśrayāḥ 
kathāyogena tān sarvān pūjayiṣyanti mānavāḥ // HV_117.20

sasyacorā bhaviṣyanti tathā cailāpahāriṇaḥ 
bhakṣyabhojyaharāś caiva bhāṇḍānāṃ caiva hāriṇaḥ // HV_117.21

corāś corasya hartāro hantā hartur bhaviṣyati 
corāś corakṣaye cāpi kṛte kṣemaṃ bhaviṣyati // HV_117.22

niḥsāre kṣubhite loke niṣkriye vyantare sthite 
narāḥ śrayiṣyanti vanaṃ karabhāraprapīḍitāḥ // HV_117.23
pitṝn ājñāpayiṣyanti putrāḥ karmāṇi sarvaśaḥ | snuṣāḥ śvaśrūs tathā caiva yugānte paryupasthite | vākśarais tarjayiṣyanti gurūñ śiṣyāḥ samantataḥ | 
yajñakarmaṇy uparate rakṣāṃsi śvāpadāni ca 
koṭimūṣakasarpāś ca dharṣayiṣyanti mānavān // HV_117.24

kṣemaṃ subhikṣam ārogyaṃ sāmagryam atha bandhubhiḥ 
uddeśena naraśreṣṭha bhaviṣyanti yugakṣaye // HV_117.25

svayaṃpālāḥ svayaṃcorā yugasaṃbhārasaṃbhṛtāḥ 
maṇḍalaiḥ prabhaviṣyanti deśe deśe pṛthak pṛthak // HV_117.26

svadeśebhyaḥ paribhraṣṭā niḥsārāḥ saha bandhubhiḥ 
narās tadā bhaviṣyanti sarve kālapratīkṣiṇaḥ // HV_117.27

tadā skandhe samādāya kumārān pradrutā bhayāt 
kauśikīṃ saṃśrayiṣyanti narāḥ kṣudbhayapīḍitāḥ // HV_117.28
pracariṣyanti durbhikṣa+ +vyādhibhiḥ paripīḍitāḥ | 
aṅgān vaṅgān kaliṅgāṃś ca kāśmīrān atha mekalān 
ṛṣikāntagiridroṇīḥ saṃśrayiṣyanti mānavāḥ // HV_117.29

kṛtsnaṃ ca himavatpārśvaṃ kūlaṃ ca lavaṇāmbhasaḥ 
araṇyāni ca vatsyanti narā mlecchagaṇaiḥ saha // HV_117.30

naiva śūnyā na cāśūnyā bhaviṣyati vasuṃdharā 
goptāraś cāpy agoptāraḥ prabhaviṣyanti śāsinaḥ // HV_117.31

mṛgair matsyair vihaṃgaiś ca śvāpadaiḥ sarvakīṭakaiḥ 
mṛgamatsyavihaṃgaiś ca kīṭaśvāpadavaṃgamaiḥ (?) | 
madhuśākaphalair mūlair vartayiṣyanti mānavāḥ // HV_117.32

cīraṃ parṇaṃ ca vividhaṃ valkalāny ajināni ca 
svayaṃ kṛtvā nivatsyanti yathā munijanās tathā // HV_117.33

bījānām ākṛtiṃ nimneṣv īhante kāṣṭhaśaṅkubhiḥ 
ajaiḍakaṃ kharoṣṭraṃ ca pālayiṣyanti yatnataḥ // HV_117.34

nadīsrotāṃsi rotsyanti toyārthaṃ kūlam āśritāḥ 
pakvānnavyavahāreṇa vipaṇantaḥ parasparam // HV_117.35

tanūruhair yathājātaiḥ samalāntarasaṃvṛtaiḥ 
bahvapatyāḥ prajāhīnāḥ krūrā lakṣaṇavarjitāḥ // HV_117.36

evaṃ bhaviṣyanti tadā manuṣyāḥ kālakāritāḥ 
hīnādd hīnaṃ tadā dharmaṃ prajā samanuvartsyati // HV_117.37

āyus tatra ca martyānāṃ paraṃ triṃśad bhaviṣyati 
durbalā viṣayaglānā rajasā samabhiplutāḥ // HV_117.38

bhaviṣyati tadā teṣāṃ rogair indriyasaṃkṣayaḥ 
āyuḥprakṣayasaṃrodhādd hiṃsā coparamiṣyati // HV_117.39
evaṃ viplāvite loke pīḍitāḥ saṃkṣaye kāle | jñāninas te bhaviṣyanti pīḍayā viphalodyamāḥ | 
śuśrūṣavo bhaviṣyanti sādhūnāṃ darśane ratāḥ 
satyaṃ cāpi prapatsyanti vyavahārāpaśaṅkayā // HV_117.40

bhaviṣyanti ca kāmānām alābhād dharmaśīlinaḥ 
kariṣyanti ca saṃkocaṃ svapakṣakṣayapīḍitāḥ // HV_117.41

evaṃ śuśrūṣavo dāne satye prāṇābhirakṣaṇe 
catuṣpādapravṛttaṃ ca dharmam āpsyanti mānavāḥ // HV_117.42

tesāṃ dharmābhimānānāṃ guṇeṣu parivartatām 
svādu kiṃ nv iti vijñāya dharma eva svadiṣyati // HV_117.43

yathā hāniḥ kramaprāptā tathā vṛddhiḥ kramāgatā 
yadā hānir bhaviṣyati kaleḥ sarvāṇi bhūpate | 
pragṛhīte tato dharme prapatsyanti kṛtaṃ punaḥ // HV_117.44

sādhuvṛttiḥ kṛtayuge kaṣāye hānir ucyate 
eka eva tu kālaḥ sa hīnavarṇo yathā śaśī // HV_117.45

channo hi tamasā somo yathā kaliyuge tathā 
pūrṇaś ca tapasā hīno yathā kaliyuge tathā // HV_117.46

arthavādaparo dharmo vedārtha iti tu viduḥ 
anirṇiktam avijñātaṃ dāyādyam iva dhāryate // HV_117.47

iṣṭaṃ dānaṃ tapo nāma brahmacaryaṃ supūjitam 
guṇaiḥ karmābhinirvṛttir guṇās tathyena karmaṇā // HV_117.48

āśīs tu puruṣaṃ dṛṣṭvā deśakālānuvartinī 
yuge yuge yathākālam ṛṣibhiḥ samudāhṛtā // HV_117.49

iha dharmārthakāmānāṃ vedānāṃ ca pratikriyā 
āśiṣaś ca śubhāḥ puṇyās tathaivāyur yuge yuge // HV_117.50
bhaviṣyanti mahārāja narā bahvāyuṣas tadā | 
yathā yugānāṃ parivartanāni cirapravṛttāni vidhisvabhāvāt 
kṣaṇaṃ na saṃtiṣṭhati jīvalokaḥ kṣayodayābhyāṃ parivartamānaḥ // HV_117.51

ity evam āśvāsayato rājānaṃ janamejayam 
atītānāgataṃ vākyam ṛṣeḥ pariṣadā śrutam // HV_118.1

amṛtasyeva cāsvādaḥ prabhā candramaso yathā 
atarpayata tac chotraṃ maharṣer vāṅmayo rasaḥ // HV_118.2

dharmārthakāmasaṃyuktaṃ karuṇaṃ vīraharṣaṇam 
ramaṇīyaṃ tad ākhyānaṃ kṛtsnaṃ pariṣadā śrutam // HV_118.3

kecid aśrūṇi mumucuḥ śrutvā dadhyus tathāpare 
itihāsaṃ tam ṛṣiṇā pārāśaryeṇa darśitam // HV_118.4
atītānāgataṃ yad vai muninoktaṃ dvijarṣabha | 
sadasyānto 'bhyanujñāya kṛtvā cāpi pradakṣiṇam 
punar drakṣyāma ity uktvā jagāma bhagavān ṛṣiḥ // HV_118.5

anujagmus tataḥ sarve prayāntam ṛṣisattamam 
loke pravadatāṃ śreṣṭhaṃ śiṣṭāḥ sarve tapodhanāḥ // HV_118.6

yāte bhagavati vyāse viprāḥ saha maharṣibhiḥ 
ṛtvijaḥ pārthivāś caiva pratijagmur yathāgatam // HV_118.7

pannagānāṃ sughorāṇāṃ kṛtvā tāṃ vairayātanām 
jagāma roṣam utsṛtya rājā viṣam ivoragaḥ // HV_118.8

hotrāgnidīptaśirasaṃ paritrāya ca takṣakam 
āstīko 'py āśramapadaṃ jagāma ca mahāmuniḥ // HV_118.9

rājāpi hāstinapuraṃ praviveśa janāvṛtaḥ 
anvaśāsac ca muditas tadā pramuditāḥ prajāḥ // HV_118.10

kasyacit tv atha kālasya sa rājā janamejayaḥ 
dīkṣito vājimedhāya vidhivad bhūridakṣiṇaḥ // HV_118.11

saṃjñaptam aśvaṃ tatrāsya devī kāśyā vapuṣṭamā 
saṃviveśopagamyātha vidhidṛṣṭena karmaṇā // HV_118.12

tāṃ tu sarvānavadyāṅgīṃ cakame vāsavas tadā 
saṃjñaptam aśvaṃ āviśya tayā miśrībabhūva saḥ // HV_118.13

tasmin vikāre janite viditvā tattvataś ca tat 
asaṃjñapto 'yam aśvas te dhvaṃsety adhvaryum abravīt // HV_118.14

adhvaryur jñānasaṃpannas tadindrasya viceṣṭitam 
kathayāmāsa rājarṣeḥ śaśāpa sa puraṃdaram // HV_118.15

yady asti me yajñaphalaṃ tapo vā rakṣataḥ prajāḥ 
phalena tena sarveṇa bravīmi śrūyatām idam // HV_118.16

adyaprabhṛti devendram ajitendriyam asthiram 
kṣatriyā vājimedhena na yakṣyantīti śaunaka // HV_118.17

ṛtvijaś cābravīt kruddhaḥ sa rājā janamejayaḥ 
daurbalyaṃ bhavatām etad yad ayaṃ dharṣitaḥ kratuḥ // HV_118.18

viṣaye me na vastavyaṃ dhvaṃsadhvaṃ saha bāndhavaiḥ 
ity uktās tatyajur viprās taṃ nṛpaṃ jātamanyavaḥ // HV_118.19

amarṣād anvaśāsac ca patnīśālāgatāḥ striyaḥ 
rājā paramadharmajñas tadāsau janamejayaḥ | 
asatīṃ vapuṣṭamām etāṃ nirvāsayata me gṛhāt 
yayā me caraṇo mūrdhni bhasmareṇūṣitaḥ kṛtaḥ // HV_118.20

śauṇḍīryaṃ me 'nayā bhagnaṃ yaśo mānaś ca dūṣitaḥ 
naināṃ draṣṭum apīcchāmi parikliṣṭām iva srajam // HV_118.21

na svādu so 'śnāti naraḥ sukhaṃ svapiti vā rahaḥ 
anvāste yaḥ priyāṃ bhāryāṃ pareṇa mṛditām iha // HV_118.22
punar naivopabhuñjanti śvāvalīḍhaṃ havir yathā | 
evam uccaiḥ prabhāṣantaṃ kruddhaṃ pārikṣitaṃ nṛpam 
gandharvarājaḥ provāca viśvāvasur idaṃ vācaḥ // HV_118.23

triyajñaśatayajvānaṃ vāsavas tvāṃ na mṛṣyati 
na duṣyatīyaṃ patnī te vihiteyaṃ vapuṣṭamā // HV_118.24

rambhā nāmāpsarā devī kāśirājasutā matā 
saiṣā yoṣidvarā rājan ratnabhūtānubhūyatām // HV_118.25

yajñe vivaram āsādya vighnam indreṇa te kṛtam 
yajvā hy asi kuruśreṣṭha samṛddhyā vāsavopamaḥ // HV_118.26

bibhety abhibhavāc chakras tava kratuphalair nṛpa 
tasmād āvartitaś caiva kratur indreṇa te vibho // HV_118.27

māyaiṣā vāsaveneha prayuktā vighnam icchatā 
yajñe vivaram āsādya saṃjñaptaṃ dṛśya vājinam 
ratim indreṇa rambhāyāṃ manyase yāṃ vapuṣṭamām // HV_118.28

atha te guravaḥ śaptās triyajñaśatayājinaḥ 
bhraṃśitas tvaṃ ca viprāś ca phalād indrasamād iha 
tvattaś caiva sudurdharṣāt triyajñaśatayājinaḥ // HV_118.29

bibheti hi sadā tvatto brāhmaṇebhyo 'pi vāsavaḥ 
ekena vai tad ubhayaṃ tīrṇaṃ śakreṇa māyayā // HV_118.30

sa eṣa sumahātejā vijigīṣuḥ puraṃdaraḥ 
katham anyair anācīrṇaṃ naptur dārān atikramet // HV_118.31

yathaiva hi parā buddhiḥ paro dharmaḥ paro damaḥ 
yathaiva paramaiśvaryaṃ kīrtiś ca harivāhane 
tathaiva tava durdharṣa triyajñaśatayājinaḥ // HV_118.32

mā vāsavaṃ mā ca gurum ātmāṇaṃ mā vapuṣtamām 
gaccha doṣeṇa kālo hi sarvathā duratikramaḥ // HV_118.33

aiśvaryeṇāśvam āviśya devendreṇābhiroṣitaḥ 
ānukūlyena devasya vartitavyaṃ sukhārthinā // HV_118.34

dustaraṃ pratikūlaṃ hi pratisrota ivāmbhasaḥ 
strīratnam upabhuṅkṣvemām apāpāṃ vigatajvaraḥ // HV_118.35

apāpās tyajyamānā vai śapeyur api yoṣitaḥ 
aduṣṭās tu striyo rājan divyās tu saviśeṣataḥ // HV_118.36

bhānoḥ prabhā śikhā vahner vedīhotre tathāhutiḥ 
parāmṛṣṭāpy asaṃraktā nopaduṣyanti yoṣitaḥ // HV_118.37

grāhyā lālayitavyāś ca pūjyāś ca satataṃ budhaiḥ 
śīlavatyo namaskāryāḥ pūjyāḥ striya iva striyaḥ // HV_118.38

evaṃ sa viśvāvasunānunītaḥ prasādam āgamya vapuṣṭamāyām 
cakāra mithyāvyatiśaṅkitātmā śāntiṃ parāṃ tatra sa dharmajuṣṭām // HV_118.39

śramam abhivinivartya mānasaṃ sa samabhilaṣajjanamejayo yaśaḥ svam 
viṣayam anuśaśāsa dharmabuddhir muditamanā ramayan vapuṣṭamāṃ tām // HV_118.40

na ca viramati viprapūjanān na ca vinivartati yajñaśīlanāt 
na ca viṣayaparirakṣaṇāc cyuto 'sau na ca parigarhati vapuṣṭamāṃ ca // HV_118.41

vidhivihitam aśakyam anyathā hi kartum yad ṛṣir acintyatapāḥ purābravīt saḥ 
na ca tad aśakyam anyathā hi kartum |
iti narapatir ātmavāṃs tadāsau tad anuvicintya babhūva vītamanyuḥ // HV_118.42
iti nṛpatir adīnavikramas tad anuvicintya babhūva nirvṛtaḥ | 
idaṃ mahākāvyam ṛṣer mahātmanaḥ paṭhan nṛṇāṃ pūjyatamo bhaven naraḥ 
prakṛṣṭam āyuḥ samavāpya durlabhaṃ labheta sarvajñaphalaṃ ca kevalam // HV_118.43

śatakratoḥ kalmaṣavipramokṣaṇaṃ paṭhan idam mucyati kalmaṣān naraḥ 
tathaiva kāmān vividhān samaśnute samāptakāmaś ca cirāya nandati // HV_118.44

yathā hi puṣpaprabhavaṃ phalaṃ drumāt tataḥ prajāyanti punaś ca pādapāḥ 
tathā maharṣiprabhavā imā giraḥ pravardhayante tam ṛṣiṃ pravartitāḥ // HV_118.45

putrān aputro labhate suvarcasaś cyutaḥ punar vindati cātmanaḥ sthitim 
vyādhiṃ na cāpnoti ciraṃ ca bandhanaṃ kriyāṃ ca puṇyāṃ labhate guṇānvitaḥ // HV_118.46

patim upalabhate ca satsu kanyā śravaṇam upetya śubhā munes tu vācaḥ 
janayati ca sutān guṇair upetān ripujanamardanavīryaśālinaś ca // HV_118.47

vijayati vasudhāṃ ca kṣatravṛttir dhanam atulaṃ labhate dviṣajjayaṃ ca 
vipulam api dhanaṃ labhec ca vaiśyaḥ sugatim iyāc chravaṇāc ca śūdrajātiḥ // HV_118.48

purāṇam etac caritaṃ mahātmanām adhītya buddhiṃ labhate ca naiṣṭhikīm 
vihāya duḥkhāni vimuktasaṅgaḥ sa vītarāgo vicared vasuṃdharām // HV_118.49

ity etad ākhyānam udāhṛtaṃ vaḥ pratismaranto dvijamaṇḍaleṣu 
sthairyeṇa jātena punaḥ smarantaḥ sukhaṃ bhavanto vicarantu lokam // HV_118.50

iti caritam idaṃ mahātmanām ṛṣikṛtam adbhutavīryakarmaṇām 
kathitam idaṃ hi samāsavistaraiḥ kim aparam icchasi kiṃ bravīmi te // HV_118.51