vidyākara-saṃkalitaḥ subhāṣita-ratna-kośaḥ

namo buddhāya --

nānā-kavīndra-vacanāni manoharāṇi saṃkhyāvatāṃ parama-kaṇṭha-vibhūṣaṇāni
ākampakāni śirasaś ca mahā-kavīnāṃ teṣāṃ samuccayam anargham ahaṃ vidhāsye //

(Sbhsu.ā. 74, Subhāṣ 1, Vvām ad. 4.3.7)

1. sugata-vrajyā

ābāhūdgata-maṇḍalāgra-rucayaḥ saṃnaddha-vakṣaḥ-sthalāḥ soṣmāṇo vraṇino vipakṣa-hṛdaya-pronmāthinaḥ karkaśāḥ
utsṛṣṭāmbara-dṛṣṭa-vigraha-bharā yasya smarāgresarā mārā māra-vadhū-stanāś ca na dadhuḥ kṣobhaṃ sa vo 'vyāj jinaḥ //

aśvaghoṣasya --

namrāḥ pāda-nakheṣu yasya daśasu brahmeśa-kṛṣṇāstrayaste devāḥ pratibimbanās tridaśatāṃ suvyaktam āpedire
sa trailokya-guruḥ sudustara-bhavākūpāra-pāraṅgato māra-vyūha-jaya-pragalbha-subhaṭaḥ śāstā tava stān mude //

vasukalpasya --

kāma-krodhau dvayam api yadi pratyanīkaṃ prasiddhaṃ hatvānaṅgaṃ kim iva hi ruṣā sādhitaṃ try-ambakena
yas tu kṣāntyā śamayati śataṃ manmathādīna-rātīn kalyāṇaṃ vo diśatu sa muni-grāmaṇīr arka-bandhuḥ //

saṅgha-śriyaḥ | (Skmsa.u.ka. 241)

śreyāṃsi vaḥ sa sugataḥ kurutād apārasaṃsāra-sāgara-samuttaraṇaika-setuḥ
durvāra-māra-parivāra-balāvalepakalpānta-saṃtata-payaḥ-prasarair ahāryaḥ //

aparājita-rakṣitasya --

śāstā samasta-bhuvanaṃ bhagavān apāyāt pāyād apāsta-timiro mihiropameyaḥ
saṃsāra-bhitti-bhiduro bhava-kanda-kandukandarpa-darpa-dalana-vyasanī munīndraḥ //

vasukalpasya --

kāruṇyāmṛta-kandalī-sumanasaḥ prajñā-vadhū-mauktikagrīvālaṃkaraṇa-śriyaḥ śama-sarit-pūrocchalac-chīkarāḥ
te maulau bhavatāṃ milantu jagatī-rājyābhiṣekocitasrag-bhedā abhaya-pradāna-caraṇa-preṅkhan-nakhāgrāṃśavaḥ //

(Skmsa.u.ka. 243)

śīlāmbhaḥ-pariṣeka-śītala-dṛḍha-dhyānālavāla-sphuraddāna-skandha-mahonnatiḥ pṛthutara-prajñollasat-pallavaḥ
deyāt tubhyaṃ avārtha-vīrya-viṭapaḥ kṣānti-prasūnodgamaḥ succhāyaḥ ṣaḍ-abhijña-kalpa-viṭapī-saṃbodha-bījaṃ phalam //

etau śrīdhara-nandinaḥ | (Skmsa.u.ka. 244)

ekasyāpi mano-bhuvas tad-abalāpāṅgair jagan-nirjaye kāmaṃ nihnuta-sarva-vismaya-rasa-vyakti-prakārā vayam
yas tv enaṃ sabalaṃ ca jetum abhitas tat-kampa-mātraṃ bhruvornārebhe sugatas tu tad-guṇa-kathā stambhāya naḥ kevalam //

kumudākara-mateḥ ||

pratyekānanta-jāti-prativapur amitāvṛttijanmārijair no bhoktṛ-vrātojjhihīrṣā-phala-nilaya-mahā-pauruṣasyāpi śāstuḥ
ke 'py utkarṣaṃ stuvanti smaram api jayatas tad vadāmaḥ kim asmin yo bhasmāsīt kaṭākṣa-jvalana-kaṇikayā drāg umā-kāmukasya //

vallaṇasya --

pāyād vaḥ samayaḥ sa māra-jayino bandhyāyitāstrotkaraḥ krodhād yatra tad-uttamāṅga-kavalonmīlan-mahā-vikramaḥ
āsīd adbhuta-maulir atra-militāṃ vyāttānana-cchāyikām ālokyātmana eva māra-sumaṭaḥ paryasta-dhairyodayaḥ //
khelā-cañcala-saṃcaran-nija-pada-preṅkhola-līlā-milat sadyaḥ-sāndra-parāga-rāga-racitāpūrva-prasūna-śriyaḥ
āśliṣyan-madhu-lampaṭāli-nivahasyoccair mithaś cumbanair vyākoṣaḥ kusumāñjalir diśatu vaḥ śreyo nijāyārpitaḥ //

jitāri-nandinaḥ --

daronmuktārakta-sphurad-adhara-vīthī-krama-vamanmayūkhāntar-mūrcchad-dyuti-daśanam uddeśa-vaśinaḥ
sukhaṃ tad vaḥ śāstur diśatu śivam ajñāna-rajanīvyavacchedodgacchan mahima-ghana-saṃdhyātapa iva //

trilocanasya --

kandarpād api sundarākṛtir iti prauḍhotsalad-rāgayā vṛddhatvaṃ vara-yoṣito 'nayad iti trāsākula-svāntayā
mārasyāpi śarair abhedya-hṛd iti śraddhābhara-prahvayā pāyād vaḥ sphuṭa-bāṣpa-kampa-pulakaṃ ratyā jino vanditaḥ //

tasyaiveti śrutiḥ --

pādāmbhoja-samīpa-sannipatita-svarṇātha-deha-sphurannetra-stomatayā parisphuṭa-milan-nīlābja-pūjā-vidhiḥ
vandārutridaśaudharatramukuṭotsarpat-prabhā-pallavapratyunmīlad-apūrva-cīvara-paṭaḥ śākyo muniḥ pātu vaḥ //

vasu-kalpasya | (Skmsa.u.ka. 242)

ka ekas tvaṃ puṣpāyudha mama samādhi-vyayavidhau suparvāṇaḥ sarve yadi kusuma-śastrās tad api kim
itīvainān nūnaṃ ya iha sumano 'stratvam anayat sa vaḥ śāstā śastraṃ diśatu daśa-diṅ-māra-vijayī //
iti sugata-vrajyā
||1||

2. tato lokeśvara-vrajyā

dyuti-svaccha-jyotsnāpaṭa-paṭala-vṛṣṭyā na kamalaṃ na candraḥ sāndra-śrī-parimala-garimṇāsyam amalam
madhūdrāṇāṃ nidrābhiduram apamudrādbhutamudaś cakorān bibhrāṇaṃ sarasiruha-pāṇer avatu vaḥ //

buddhākara-guptasya | (Skmsa.u.ka. 51?)

varada-kara-saroja-syandamānāmṛtaughavyupaśamita-samasta-preta-saṃghāta-tarṣaḥ
jayati sita-gabhasti-stoma-śubhrānana-śrīḥ sahaja-guru-dayārdrālokano lokanāthaḥ //

ratnakīrteḥ --

atyudgāḍha-raya-sthirākṛti-ghana-dhvāna-bhraman-mandarakṣubdha-kṣīradhi-vīci-saṃcaya-gata-prāleya-pādopamaḥ
śrīmat-potalake gabhīra-vivṛti-dhvāna-pratidhvānite sāndra-svāṃśu-caya-śriyā valayito lokeśvaraḥ pātu vaḥ //

jñāna-śrī-mitrasya --

kṛpā-vṛṣṭi-sphūtāt tava hṛdaya-pīyūṣa-sarasaḥ pravāho nirgatya krama-tanima-ramyaḥ karuṇayā
tṛṣārtānām īṣad vitataṃ adharāntaḥ prati gatipraṇālībhiḥ pañcābhavad iti kiṃ anyad bhuja-karāt //

trilocanasya --

ravim iva dhṛtāmitābhaṃ kavim iva surasārtha-viracita-stotram /
madhum iva saṃbhṛta-karuṇaṃ vidhum iva nāthaṃ kha-sarpaṇaṃ vande //

puruṣottamasya --

udarasyedam aṇutvaṃ sahaja-gurutvaṃ yadi nedaṃ hṛdayasya /
svārthe katham alasatvaṃ katham anusatvaṃ hita-karaṇe matir asya //

jñāna-śrī-mitrasya --

vaktraṃ naiṣa kalānidhir dhavalimā naiṣojjvalā kaumudī netre nīra-rucī na lāñchana-yugaṃ candre 'sty amanda-cchavi
ity unnīya vidhor abhīti-vihasad yat saṃnidhiṃ sādhvagān nūnaṃ nīrajam astu vaḥ śiva-dive tad lokanāthānanam //
jaṭā-jūṭābhyantar-nava-ravir iva śyāma-jalabhṛdvṛtaḥ śoṇāśokastavakam amitābhaḥ praminute
maharṣer yasyendu-dyuti-ghaṭita-mūrter iva sa vaḥ klamaṃ bhindyād dadyāt praśama-sukha-pīyūṣa-laharīm //

buddhākarasyaitau --

|| iti lokeśvara-vrajyā ||
||2||

3. tato mañju-ghoṣa-vrajyā

aṅgāmoda-samocchalad-ghṛṇi-patad-bhṛṅgāvalī-mālitasphūrjal-lañchana-sūtra-gumphita-milan-nīlotpala-śrīr iva
niryat-pāda-nakhonmukhāṃśu-visara-srag-danturaḥ smaryatāṃ mañjuśrīḥ sura-mukta-mañjari-śikhā-varṣair ivābhyarcitaḥ //
śastrodyad-bāhu-deha-sphurad-anala-milad-dhūma-kalpānta-puñjaḥ śṛṅgāntānanta-viśvārpita-mahiṣa-śiro-makṣikā-līvi-kalpaḥ
trāsa-tyakta-sva-parṇāstṛta-sura-ghṛṇayevālasat-pāda-vṛndas tāraugha-pluṣṭa-bhānur jagad avatu naṭad-bhairavātmā kumāraḥ //

vallaṇasyaitau --

khaḍgī sa-śabdam atha pustakavān sa-cintaṃ bālaḥ sa-khelam abhirāma-tamaḥ sa-kāmam
nānā-vidhaṃ sura-vadhūbhir itīkṣito vaḥ pāyāc ciraṃ sugata-vaṃśa-dharaḥ kumāraḥ //

puruṣottamasya --

mugdhāṅgulī-kiśalayāṅghri-suvarṇa-kumbhavāntena kānti-payasā dhusṛṇāruṇena
yo vandamānam abhiṣiñcati dharma-rājye jāgartu vo hita-sukhāya sa mañju-vajraḥ //

jitāripādānām --

amīṣāṃ mañjuśrī-rucira-vadana-śrī-kṛta-rucāṃ śrutaṃ no nāmāpi kva nu khalu himāṃśu-prakṛtayaḥ
mamābhyarṇe dhārṣṭyāc carati punar indīvaram iti krudhevedaṃ prāntāruṇam avatu vo locana-yugam //
iti mañju-ghoṣa-vrajyā
||3||

4. tato maheśvara-vrajyā

śilpaṃ trīṇi jaganti yasya kavitā yasya trivedī guror yaś cakre tripura-vyayaṃ tripathagā yan-mūrdhni mālyāyate
trīn kālān iva vīkṣituṃ vahati yo visphūrjad-akṣṇāṃ trayaṃ sa traiguṇya-paricchedo vijayate devas triśūlāyudhaḥ //

vasukalpa-dattasya || (Skmsa.u.ka. 16)

vāṇībhūta-purāṇa-pūruṣa-dhṛti-pratyāśayā dhāvite nidrāti kṣaṇa-jāśu-śukṣaṇi-kaṇa-klānte śakunteśvare
namronnamra-bhujaṅga-puṅgava-guṇa-vyākṛṣṭa-bāṇāsanakṣiptāstrasya puradruho vijayate saṃdhāna-sīmāśramaḥ //

murāreḥ | (Ar a.rā. 7.114, Skmsa.u.ka. 74)

pīyūṣa-drava-pāna-dohada-rasa-vyagroraga-grāmaṇīdaṣṭaḥ pātu śaśī maheśvara-śiro-mepathya-ratnāṅkuraḥ
yo bimba-pratipūraṇāya vidhṛto niṣpīḍya saṃdaṃśikāyantre śaiva-lalāṭa-locana-śikhā-jvālābhir ābarhyate //

murārer etau --

bhadraṃ candra-kale śivaṃ suranadi śreyaḥ kapālaāvale kalyāṇaṃ bhujagendra-valli kuśalaṃ viśve śaṭā-saṃtate
ity āhur militāḥ parasparam amūr yasmin praśāntiṃ gate kapāntāra-bhaṭī-naṭasya bhavatāt tad vaḥ śriye tāṇḍavam //
devi tvad-vadanopamāna-suhṛdām eṣāṃ sarojanmanāṃ paśya vyomani lohitāyati śanair eṣā daśā vartate
itthaṃ saṃkucad-ambajānukaraṇa-vyājopanītāñjaleḥ śambhor vañcita-pārvatī-kamucitam saṃdhyārcanaṃ pātu vaḥ //

rājaśekharasya --

kasmāt pārvati niṣṭhurāsi sahaja śailīdbhavānām idaṃ niḥsnehāsi kuto na bhasma-paruṣaḥ snehaṃ kvacin nindati
kopas te mayi niṣphalaḥ priyatame sthāṇau phalaṃ kiṃ bhaved itthaṃ nirvacanīkṛto dayitayā śambhuḥ śivāyās tu vaḥ //

bhojadevasya (Skmsa.u.ka. 31)

vapuḥ prādurbhāvād anumitam idaṃ janmani purā purāre na prāyaḥ kvacid api bhavantaṃ praṇatavān
naman janmany asminn aham atanur agre 'py anatibhāṅ maheśa kṣantavyaṃ tad idam aparādha-dvayam api //

muñjasya | (Skmsa.u.ka. 471)

kiṃ vācyo mahimā mahā-jala-nidher yasyendra-vajrāhatas trasto bhū-bhṛd amajjad ambu-nicaye kaulīla-potākṛtiḥ
maināko 'pi gabhīra-nīra-viluṭhan pāṭhīna-pṛṣṭhocchalac chaivālāṅkura-koṭi-koṭara-kuṭī-kuḍyāntare nirvṛtaḥ //

vallaṇasya --

tādṛk-sapta-samudra-mudrita-mahī bhūbhṛdbhir abhraṃ-kaṣais tāvadbhiḥ parivāritā pṛthu-pṛthu-dvīpaiḥ samantād iyam
yasya sphāra-phaṇā-maṇau nilayanāt tiryak-kalaṅkākṛtiḥ śeṣaḥ so 'py agamad yad-aṅgada-padaṃ tasmai namaḥ śambhave //

vallaṇasya | (Skmsa.u.ka. 13)

gāḍha-granthi-praphullad-gala-vikala-phaṇā-pīṭha-niryad-viṣāgnijvālāniṣṭapta-candra-dravad-amṛta-rasa-proṣita-preta-bhāvāḥ
ujjṛmbhā babhru-netra-dyutim asakṛd-asṛk-tṛṣṇayālokayantyaḥ pāntu tvāṃ nāga-nāla-grathita-śava-śiraḥ-śreṇayo bhairavasya //

vallaṇasya (Skmsa.u.ka. 62, bhavabhūteḥ)

babhru-bhrū-śmaśru-keśaṃ śikharam iva girer lagna-dāvāgni-mālaṃ netraiḥ piṅgogra-tārais tribhir iva ravibhiś chidritaḥ kāla-meghaḥ
daṃṣṭrācandra-prabhābhiḥ prakaṭita-subṛhattālu-pātāla-mūlaṃ śambhor vaktraṃ suvaktra-tritaya-bhaya-karaṃ hantv adhaṃ dakṣiṇaṃ vaḥ //

rakṣo-vibhīṣaṇasya --

uddāma-danta-ruci-pallavitārdha-candrajyotsnā-nipīta-timira-prakarāvarodhaḥ
śreyāṃsi vo diśatu tāṇḍavitasya śambhor ambhodharāvali-ghana-dhvanir aṭṭahāsaḥ //

saṅghamitrasya | (Skmsa.u.ka. 37)

tvaṅgad-gaṅgam udañcad-indu-śakalaṃ bhraśyat-kapālāvalikroḍa-bhrāmyad-amanda-māruta-caya-sphārībhavad-bhāṅkṛti
pāyād vo ghana-tāṇḍava-vyatikara-prāg-bhāra-kheda-skhaladbhogīndra-ślatha-piṅgalotkaṭa-jaṭājūṭaṃ śiro dhūrjaṭeḥ //

(Skmsa.u.ka. 41, vīryamitrasya)

nakha-darpaṇa-saṃkrāntapratimā-daśakānvitaḥ
gaurī-pādānataḥ śambhur jayatv ekādaśaḥ svayam //
cūḍāpīḍa-kapāla-saṃkula-patan-mandākinī-vārayo vidyut-prāya-lalāṭa-locana-puṭa-jyotir-vimiśra-tviṣaḥ
pāntu tvām akaṭhora-ketaka-śikhā-saṃdigdha-mugdhendavo bhūteśasya bhugaṅga-valli-valaya-sraṅ-naddha-jūṭā jaṭāḥ //

bhavabhūteḥ (mālavikāgnimā.a.-mitram i. 1.1) --

sa jayati gāṅga-jalaughaḥ śambhor uttuṅga-mauli-viniviṣṭaḥ /
majjati punar unmajjati candra-kalā yatra śapharīva //
sa vaḥ pāyād indur nava-visalatākoṭi-kuṭilaḥ smarārer yo mūrdhni jvalana-kapiśe bhāti nihitaḥ
sravan-mandākinyāḥ prati-divasa-siktena payasā kapālenonmuktaḥ sphaṭika-dhavalenāṅkura iva //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 51, rājaśekharasya)

cyutām indor lekhāṃ ratikalaha-bhagnaṃ ca valayaṃ dvayaṃ cakrīkṛtya prahasita-mukhī śaila-tanayā
avocad yaṃ paśyedty avatu sa śivaḥ sā ca girijā sa ca krīḍā-candro daśana-kiraṇāpūrita-kalaḥ //

vararuceḥ | (Skmsa.u.ka. 55, Svsu.ā. 66, Spdśā.pa. 96)

namas tuṅga-śiraś cumbicandra-cāmara-cārave
trailokya-nagarārambhamūla-stambhāya śambhave //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 13, bāṇasya)

kṣipto hastāvalagnaḥ prasabham abhihato 'py ādadāno 'ṃśukāntaṃ gṛhṇan keśeṣv apāstaś caraṇa-nipatito nekṣitaḥ saṃbhrameṇa
āliṅgan yo 'vadhūtas tripura-yuvatibhiḥ sāśru-netrotpalābhiḥ kāmīvārdrāparādhaḥ sa dahatu duritaṃ śāmbhavo vaḥ śarāgniḥ //

(Amaru 2; Skmsa.u.ka. 76)

saṃdhyā-tāṇḍava-ḍambara-vyasanino bhīmasya caṇḍa-bhramivyānṛtyad-bhuja-daṇḍa-maṇḍala-bhuvo jhañjhānilāḥ pāntu vaḥ
yeṣām ucchalatāṃ javena jhagiti vyūheṣu bhūmībhṛtām uḍḍīneṣu viḍaujasā punar asau dambholir ālokitaḥ //

(Skmsa.u.ka. 100; Smvsū.mu. 2.31)

keśeṣu prāk-pradīpas tvaci vikaṭa-caṭatkāra-sāro 'timātraṃ māṃse mandāyamānaḥ kṣarad-asṛji sṛjann asthiṣu ṣṭhātkṛtāni
majja-prāye 'ṅga-bhāge jhagiti rati-pater jājvalan projjvala-śrīr aśreyo vyasyatād vastrinayana-nayanopāntavānto hutāśaḥ //
pāyāt pārvaṇa-sāndhya-tāṇḍava-vidhau yasyollasat-kānano hemādriḥ karaṇāṅga-hāra-valanaiḥ sārdhendur āndolitaḥ
dhatte 'tyadbhuta-vismayena dharayā dhūtasya kānta-tviṣo lolat-kuntala-kuṇḍalasya śirasaḥ śobhāṃ sa vo dhūrjaṭiḥ //
kapāle gambhīraḥ kuhariṇi jaṭā-sandhiṣu kṛśaḥ samuttālaś cūḍābhujaga-phaṇa-ratna-vyatikare
mṛdur lekhākoṇe raya-vaśa-vilolasya śaśinaḥ punīyād dīrghaṃ svo hara-śirasi gaṅgā-kala-kalaḥ //

(Skmsa.u.ka. 46, yogeśvarasya)

śāntyai vo 'stu kapāla-dāma jagatāṃ patur yadīyāṃ lipiṃ kvāpi kvāpi gaṇāḥ paṭhanti padaśo nāti-prasiddhākṣaram
viśvaṃ srakṣyati rakṣati kṣitim apām īśiṣyate śiṣyate nāgau rāgiṣu raṃsyate syati jagan nirvekṣyati dyām iti //

bhojadevasya | (Skmsa.u.ka. 61)

jvālevordhva-visarpiṇī pariṇatasyāntas tapas tejaso gaṅgā-tuṅga-taraṅga-sarpa-vasatir valmīka-lakṣmīr iva
saṃdhyevārdra-mṛṇāla-komala-tanor indoḥ sahasthāyinī pāyād vas taruṇāruṇāṃśu-kapiśā śambhor jaṭā-saṃhatiḥ //

(Skmsa.u.ka. 56, ravināgasya)

maulau vegād udañcaty api caraṇa-bhara-nyañcad-urvītalatvād akṣuṇṇa-svarga-loka-sthiti-mudita-sura-śreṣṭha-goṣṭhī-stutāya
saṃtrāsān niḥsarantyāpy avirata-visarad-dakṣiṇārdhānu-bandhād atyaktāyādri-putryā tirpurahara-jagat-kleśa-hantre namas te //

(Skmsa.u.ka. 11, bāṇasya)

paryaṅkāśleṣa-bandha-dviguṇita-bhujaga-granthi-saṃvīta-jānor antaḥ-prāṇāvarodhād uparata-sakala-dhyāna-ruddhendriyasya
ātmany ātmānam eva vyapagata-karaṇaṃ paśyatas tattva-dṛṣṭyā śambhor vaḥ pātu śūnya-kṣaṇa-ghaṭita-laya-brahma-lagnaḥ samādhiḥ //
pāyād vārendu-mauler anavarata-bhujāvṛtti-vātormi-vegabhrāmyad-rudrārka-tārā-gaṇa-racita-mahā-lāta-cakrasya lāsyam
nyañcadbhūtsarpad-agni-skhalad-akhila-giritvaṅgad-uttāla-maulisphūrjac-candrāṃśu-niryan-nayana-rucira-sajjāhnavī-nirjharaḥ vaḥ //
mātar jīva kim etad añjali-puṭe tātena gopāyitaṃ vatsa svādu-phalaṃ prayacchati na me gatvā gṛhāṇa svayam
mātraivaṃ prahite guhe vighaṭayaty ākṛṣya saṃdhyāñjaliṃ śambhor bhagna-samādhi-ruddha-rabhaso hāsyodgamaḥ pātu vaḥ //

yogeśvarasya | (Skmsa.u.ka. 38)

evaṃ sthāpaya subhru bāhu-latikām evaṃ kuru sthānakaṃ nātyuccair nama kuñcitāgra-caraṇaṃ māṃ paśya tāvat kṣaṇam
gaurīṃ nartayataḥ sva-vaktra-murajenāmbhodhara-dhvāninā śambhor vaḥ sukhayantu lambhita-layacchedāhatās tālikāḥ //

tasyaiva | (Skmsa.u.ka. 26)

saṃvyānāṃśuka-pallaveṣu taralaṃ veṇī-guṇeṣu sthiraṃ mandaṃ kañcuka-sandhiṣu stana-taṭotsaṅgeṣu dīptārciṣam
ālokya tripurāvarodhana-vadhū-vargasya dhūma-dhvajaṃ hasta-srasta-śarāsano vijayate devo dayārdrekṣaṇaḥ //

(Skmsa.u.ka. 73)

jaṭā-gulmotsaṅgaṃ praviśati śaśī bhasma-gahanaṃ phaṇīndro 'pi skandhād avatarati līlāñcita-phaṇaḥ
vṛṣaḥ śāṭhyaṃ kṛtvā vilikhati khurāgreṇa nayanaṃ yadā śambhuś cumbaty acala-duhitur vaktra-kamalam //

rājaśekharasya --

nānā-vega-viniḥsṛta-tripathagā-vāri-pravāhākulaḥ śīghra-bhrānti-vaśāl-lalāṭa-nayanākālātapād bhīṣaṇaḥ
muṇḍālī-kuhara-prasarpad-anilāsphāla-pramukta-dhvaniḥ prāvṛṭ-kāla ivoditaḥ śiva-śiro-meghaḥ śivāyāstu vaḥ //

kasyacit --

sa pātu viśvam adyāpi yasya mūrdhni navaḥ śaśī
gaurī-mukha-tiraskāralajjayeva na vardhate //

dharmapālasya --

dig-vāsā iti satrapaṃ manasija-dveṣīti mugdha-smitaṃ sāścaryaṃ viṣamekṣaṇo 'yam iti ca trastaṃ kapālīti ca
mauli-svīkṛta-jāhnavīka iti ca prāptābhyasūyaṃ haraḥ pārvatyā sabhayaṃ bhujaṅga-valayīty ālokitaḥ pātu vaḥ //

vinaya-devasya --

phaṇini śikhi-graha-kupite śikhini ca tad-deha-valayitākulite /
avatād vo hara-guhayor ubhaya-paritrāṇa-kātaratā //

jātārdhavardhanasya --

sindūra-śrīr lalāṭe kanaka-rasa-mayaḥ karṇa-pāśāvataṃso vaktre tāmbūla-rāgaḥ pṛthu-kuca-kalase kuṅkumasyānulepaḥ
daityādhīśāṅganānāṃ jaghana-parisare lākṣika-kṣauma-lakṣmīr aśreyāṃsi kṣiṇotu tripura-hara-śarodgāra-janmānalo vaḥ //

maṅgalasya | (Skmsa.u.ka. 77)

pāyād vaḥ sura-jāhnavī-jala-raya-bhrāmyaj-jaṭā-maṇḍalīvega-vyākula-nāganāyaka-phaṇā-phūtkāra-vātocchalam
saptāmbhonidhi-janma-caṇḍa-laharī-majjan-nabho-maṇḍalatrāsa-trasta-surāṅganā-kalakala-vrīḍā-vilakṣo haraḥ //

karkarājasya (Skmsa.u.ka. 99, brahma-hareḥ)

purastād ānamra-tridaśapati-gārutmata-maṇer vataṃsa-trāsārter apasarati mauñjī-phaṇi-patau
purāriḥ saṃvṛṇvan vigalad-upasaṃvyānam ajine punītād vaḥ smera-kṣiti-dhara-sutāpāṅga-viṣayaḥ //

dharmāśokasya --

jīrṇe 'py utkaṭa-kāla-kūṭa-kavale dagdhe haṭhān manmathe nīte bhāsura-bhāla-netra-tanutāṃ kalpānta-dāvānale
yaḥ śaktyā samalaṃkṛto 'pi śaśinaṃ śrī-śailajāṃ svardhunīṃ dhatte kautuka-rāja-nīti-nipuṇaḥ pāyāt sa vaḥ śaṅkaraḥ //

kavirājasya --

iti śrī-maheśvara-vrajyā
||4||

5. tatas tad-varga-vrajyā

devī sūnum asūta nṛtyata gaṇāḥ kiṃ tiṣṭhatety udbhuje harṣād bhṛṅgariṭāvayācita-girā cāmuṇḍayāliṅgite
avyād vo hata-dundubhi-svana-ghana-dhvānātiriktas tayor anyonya-pracalāsthit-pañjara-raṇat-kaṅkāla-janmā ravaḥ //

yogeśvarasya | (Skmsa.u.ka. 158, Smvsū.mu. 2.55)

rakṣatu vaḥ stana-yugalaṃ hari-kari-kumbhānukāri giri-guhituḥ /
śaṅkara-dṛḍha-kaṇṭha-graha-pīḍana-bhasmāṅga-rāga-vicchuritam //

(dakṣasya)

sāvaṣṭambha-niśumbha-saṃbhramanamad-bhūgola-niṣpīḍananyañcat-karpara-kūrma-kampa-vicaṭad-brahmāṇḍa-khaṇḍa-sthiti
pātāla-pratimalla-galla-vivara-prakṣipta-saptārṇavaṃ vande nandita-nīlakaṇṭha-pariṣad-vyakta-rddhi vaḥ krīḍitam //

kasyacit --

bho bho dik-patayaḥ prayāta parataḥ khaṃ muñcatāmbhomucaḥ pātālaṃ vraja medini praviśata kṣoṇī-talaṃ kṣmābhṛtaḥ
brahmann unnaya dūram ātma-sadanaṃ devasya me nṛtyataḥ śambhoḥ saṃkaṭam etad ity avatu vaḥ protsāraṇā nandinaḥ //

(Skmsa.u.ka. 93, yogeśvarasya; Smvsū.mu. 2.30)

svedas te katham īdṛśaḥ priyatame tvan-netra-vahner vibho kasmāt kampitam etad induvadane bhogīndra-bhīter bhava
romāñcaḥ katham eṣa devi bhagavan gaṅgāmbhasāṃ śīkarar itthaṃ bhartari bhāva-gopana-parā gaurī ciraṃ pātu vaḥ //

(Skmsa.u.ka. 116, lakṣmīdharasya)

ārdrāṃ kaṇṭhe mukhābja-srajam avanamayaty ambikā jānulambāṃ sthāne kṛtvendulekhāṃ nibiḍayati jaṭāḥ pannagendreṇa nandī
kālaḥ kṛttiṃ nibadhnāty upanayati kare kāla-rātriḥ kapālaṃ śambhor nṛtyāvatāre pariṣad iti pṛthag vyāpṛtā vaḥ punātu //

(Skmsa.u.ka. 91, śatānandasya, Smvsū.mu. 2.29)

śṛṅgaṃ bhṛṅgin vimuñca tyaja gaja-vadana tvaṃ ca lāṅgūla-mūlaṃ mandānando 'si nandinn alam abala mahākāla kaṇṭha-graheṇa
ity uktvā nīyamānaḥ sukhayatu vṛṣabhaḥ pārvatī-pāda-mūle paśyann akṣair vilakṣaṃ valita-gala-calat-kambalaṃ tryambakaṃ vaḥ //

abhinandasya | (Skmsa.u.ka. 159)

gaurī-vibhajyamānārdhasaṃkīrṇe hara-mūrdhani
amba dviguṇa-gambhīre bhāgīrathi namo 'stu te //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 49, Smvsū.mu. 1.24)

devasyāmbuja-saṃbhavasya bhavanād ambhodhim āgāmukā seyaṃ mauli-vibhūṣaṇaṃ bhagavato bhargasya bhāgīrathī
udyātān apahāya vigraham iha srotaḥ-pratīpān api srotas tīvrataratvarā gamayati drāg brahmalokaṃ janān //
prātaḥ kālāñjana-paricitaṃ vīkṣya jāmātur oṣṭhaṃ kanyāyāś ca stana-mukulayor aṅgulī-bhasma-mudrāḥ
premollāsāj jayati madhuraṃ sasmitābhir vadhūbhir gaurī-mātuḥ kim api kim api vyāhṛtaṃ karṇa-mūle //

śubhāṅgasya --

lākṣā-rāgaṃ harati śikharāj jāhnavī-vāri yeṣāṃ ye tatvanti srajam adhijaṭā-maṇḍalaṃ mālatīnām
pratyutsarpad-vimala-kiraṇair yais tirodhānam indor devyāḥ sthāṇau caraṇa-patite te nakhāḥ pāntu viśvam //

dakṣasya | (Skmsa.u.ka. 107, kasyacit)

miśrībhūtāṃ tava tanulatāṃ bibhrato gauri kāmaṃ devasya syād avirala-parīrambha-janmā pramodaḥ
kintu prema-stimita-madhura-snigdha-mugdhā na dṛṣṭir dṛṣṭety antaḥkaraṇam asakṛt tāmyati tryambakasya //

bhagīrathasya | (Skmsa.u.ka. 139)

avyād vo valikāṅghri-pāta-vicalad-bhūgola-helonmukhabhrāmyad-dik-kari-kalpitānukaraṇo nṛtyad-gaṇa-grāmaṇīḥ
yasyoddaṇḍita-śuṇḍa-puṣkara-marud-vyākṛṣṭa-sṛṣṭaṃ muhus tārā-cakraṃ udakta-śīkara-pṛṣal-līlām ivābhyasyati //

rājaśekharasya --

sānandaṃ nandi-hastāhata-muraja-ravāhūta-kaumāra-barhitrāsān nāsāgra-randhraṃ viśati phaṇi-patau bhoga-saṃkoca-bhāji
gaṇḍoḍḍīnāli-mālā-mukharita-kakubhas tāṇḍave śūla-pāṇer vaināyakyaś ciraṃ vo vadana-vidhutayaḥ pāntu cītkāra-vatyaḥ //

bhavabhūteḥ | (mālatīmādhavamā.mā. 1.2)

yad ambā tāto vā dvayam idam agād eka-tanutāṃ tad-ardhaṃ cārdhaṃ ca kva nu gatam athāryaḥ kathayatu
jagat tat taj jātaṃ sakala-nara-nārī-mayam iti pratītiṃ kurvāṇo jayati śikhi-bhartur gaja-mukhaḥ //
bhava-jaladhi-jalāvalamba-yaṣṭir mahiṣa-mahāsura-śaila-vajra-dhārā /
hara-hṛdaya-taḍāga-rāja-haṃsī diśatu śivaṃ jagataś ciram //

bhagīrathasya (Skmsa.u.ka. 108, bhagīratha-dattasya)

śūlāhata-mahiṣāsura-rudhira-cchuritādharāmbarā gaurī /
puṣpavatīva sa-lajjā hasita-hara-nirīkṣitā jayati //

gonandasya --

pratyāsanna-vivāha-maṅgala-vidhau devārcana-vyastayā dṛṣṭvāgre pariṇetur eva likhitāṃ gaṅgādharasyākṛtim
unmāda-smita-roṣa-lajjitam asau gauryā kathaṃcic cirād vṛddha-strī-vacanāt priye vinihitaḥ puṣpāñjaliḥ pātu vaḥ //

bhāsasya | (Skmsa.u.ka. 112, Spdśā.pa. 102, Smvsū.mu. 2.37)

śikhipatir atidurlaḍitaḥ pitror abhilaṣati madhyam adhiśayitum /
tāv apy eka-śarīrāv iti viṣamāśaś ciraṃ jayati //
ambeyaṃ neyam ambā na hi khara-kapiśaṃ śmaśru tasyā mukhārdhe tāto 'yaṃ naiṣa tātaḥ stanaṃ urasi pitur dṛṣṭavān nāham atra
keyaṃ ko 'yaṃ kiṃ etad yuvatir atha pumān vastu kiṃ syāt tṛtīyaṃ śambhoḥ saṃvīkṣya rūpād apasarati guhaḥ śaṅkitaḥ pātu yuṣmān //
svecchā-ramyaṃ luṭhitvā pitur urasi citā-bhasma-dhūlī-citāṅgo gaṅgā-vāriṇy agādhe jhaṭiti hara-jaṭā-jūṭato datta-jhampaḥ
sadyaḥ sītkāra-kārī jala-jaḍima-raṇa-hanta-paṅktir guho vaḥ kampī pāyād apāyāj jvalita-śikhi-śikhe cakṣuṣi nyasta-hastaḥ //

bāṇasya | (Skmsa.u.ka. 146, Smvsū.mu. 2.43)

haṃsa-śreṇi-kutūhalena kalayan bhūṣā-kapālāvalīṃ bālām indukalāṃ mṛṇāla-rabhasād āndolayan pāṇinā
raktāmbhoja-dhiyā ca locana-puṭaṃ lālāṭam udghāṭayan pāyād vaḥ pitur aṅka-bhāk śiśu-jana-krīḍonmukhaḥ ṣaṇ-mukhaḥ //

balabhadrasya | (Skmsa.u.ka. 149)

kapolād uḍḍīnair bhaya-vaśa-vilolair madhukarair madāmbhaḥ-saṃlobhād upari patituṃ baddha-paṭalaiḥ
calad-barha-cchatra-śriyam iva dadhāno 'tirucirām avighnaṃ herambo jagad-agha-vighātaṃ ghaṭayatu //

(Skmsa.u.ka. 142)

ekaḥ sa eva paripālayatāj jaganti gaurī-girīśa-caritānukṛtiṃ dadhānaḥ
ābhāti yo daśana-śūnya-mukhaika-deśadehārdha-hārita-vadhūka ivaka-dantaḥ //

(Skmsa.u.ka. 141, vasukalpasya)

arciṣmanti vidārya vaktra-kuharāṇy āsṛk-kvaṇo vāsukes tarjanyā viṣa-karburān gaṇayataḥ saṃspṛśya dantāṅkurān
ekaṃ trīṇi navāṣṭa sapta ṣaḍ-ativyastāsta-saṃkhyā-kramā vācaḥ śaktidharasya śaiśava-kalāḥ kurvantu vo maṅgalam //

(Skmsa.u.ka. 147; Spdśā.pa. 105)

suptaṃ pakṣa-puṭe nilīna-śirasaṃ sṛṣṭvā mayūraṃ puraḥ kṛttaṃ kena śiro 'sya tāta katham ity ākrandataḥ śaiśavāt
antarhāsa-pināki-pāṇi-yugala-sphālollasac-cetasas tan-mūrdhekṣaṇa-tarpitasya hasitaṃ pāyāt kumārasya vaḥ //

(Skmsa.u.ka. 148)

carcāyāḥ katham eṣa rakṣati sadā sadyo nṛ-muṇḍa-srajaṃ caṇḍīkeśariṇo vṛṣaṃ ca bhujagān sūnor mayūrād api
ity antaḥparibhāvayan bhagavato dīrghaṃ dhiyaḥ kauśalaṃ kūṣmāṇḍo dhṛti-saṃbhṛtām anudinaṃ puṣṇāti tunda-śriyam //

(Skmsa.u.ka. 157, kasyacit)

kasmāt tvaṃ tāta gehād aparam abhinavā brūhi kā tatra vārtā devyā devo jitaḥ kiṃ vṛṣa-ḍamaru-citā-bhasma-bhogīndra-candrān
ity evaṃ barhināthe kathayati sahasā bhartṛ-bhikṣā vibhūṣā vaiguṇyodvega-janmā jagad avatu ciraṃ hāravo bhṛṅgirīṭeḥ //

tuṅgasya (Skmsa.u.ka. 152, tuṅgokasya)

sthūlo dūramayaṃ na yāsyati kṛśo naiṣa prayāṇa-kṣamas tenaikasya mamaiva tatra kaśipu-prāptiḥ parā dṛśyate
ity ādau paricintitaṃ pratimuhus tad-bhṛṅgi-kūṣmāṇḍayor anyonya-pratikūlam īśa-śivayoḥ pāṇigrahe pātu vaḥ //

(Skmsa.u.ka. 156)

jyākṛṣṭi-baddha-khaṭakāmukha-pāṇi-pṛṣṭhapreṅkhan-nakhāṃśu-caya-saṃvalito 'mbikāyāḥ
tvāṃ pātu mañjarita-pallava-karṇapūralobha-bhramad-bhramara-vibhrama-bhṛt-kaṭākṣaḥ //

[Amaru 1; Skmsa.u.ka. 123]

yātas te 'dhara-khaṇḍanāt paribhavaḥ kāpālikād amba yaḥ sa brahmādiṣu kathyatām iti muhur vāṇīṃ guhe jalpati
gaurīṃ hasta-yugena ṣaṇ-mukha-vaco roddhuṃ nirīkṣyākṣamāṃ vailakṣyāc caturāsya-niṣphala-parāvṛttiś ciraṃ pātu vaḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 5, Smvsū.mu. 2.105)

gonāsāya viyojitāgadarajāḥ sarpāya baddhauṣadhiḥ pāṇisthāya viṣāya vīryamahate kaṇṭhe maṇiṃ bibhratī
bhartur bhūta-gaṇāya gotra-jaratī-nirdiṣṭa-mantrākṣarā rakṣatv adri-sutā vivāha-samaye prītā ca bhītā ca vaḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 111)

dig-vāsā yadi tat kim asya dhanuṣā sāstrasya kiṃ bhasmanā bhasmāṅgasya kim aṅganā yadi ca sā kāmaṃ paridveṣṭi kim
ity anyonya-viruddha-ceṣṭitam idaṃ paśyan nija-svāmino bhṛṅgī sāndra-śirāvanaddha-paruṣaṃ dhatte 'sthi-śeṣaṃ vapuḥ //

(Skmsa.u.ka. 151, yogeśvarasya)

|| iti śiva-gaṇa-vrajyā ||
||5||

6. tato hari-vrajyā

asti śrī-stana-patra-bhaṅgam akarī-mudrāṅkitoraḥ-sthalī devaḥ sarva-jagat-patir madhu-vadhū-vaktrābja-candrodayaḥ
krīḍā-kroḍa-tanor navendu-viśade daṃṣṭrāṅkure yasya bhūr bhāti sma pralayābdhi-palvala-talotkhātaika-mustākṛtiḥ //

vākpatirājasya | (Skmsa.u.ka. 192, nagnasya)

pṛṣṭha-bhrāmyad amanda-mandara-giri-grāvāgra-kaṇḍūyanān nidrāloḥ kamaṭhākṛter bhagavataḥ śvāsānilāḥ pāntu vaḥ
yat-saṃskāra-kalānuvartana-vaśād velā-chalenāmbhasāṃ yātāyātam ayantritaṃ jala-nidher nādyāpi viśrāmyati //

vākpati-rājasya (BhP 12.13.2; Skmsa.u.ka. 186, keśaṭācāryasya, Svsu.ā. 36)

niṣpratyūham upāsmahe bhagavataḥ kaumodakī-lakṣmaṇaḥ koka-prīti-cakora-pāraṇa-paṭū jyotiṣmatī locane
yābhyām ardha-vibodha-mugdha-madhura-śrīr ardha-nidrāyito nābhī-palvala-puṇḍarīka-mukulaḥ kamboḥ sapatnī-kṛtaḥ //

(Ar.a.rā. 1.1)

viramati mahā-kalpe nābhī-pathaika-niketanas tribhuvana-puraḥ-śilpī yasya pratikṣaṇam ātmabhūḥ
kim adhikaraṇā kīdṛk kasya vyavasthitir ity asāvudaram aviśad draṣṭuṃ tasmai jagan-nidhaye namaḥ //

murārer etau | (Ar.a.rā. 1.2, Smvsū.mu. 1.33)

rādhe tvaṃ kupitā tvam eva kupitā ruṣṭāsi bhūmer yato mātā tvaṃ jagatāṃ tvam eva jagatāṃ mātā na vijño 'paraḥ
devi tvaṃ parihāsa-keli-kalahe 'nantā tvam evety asau smero vallava-sundarīm avanamac chauriḥ śriyaḥ vaḥ kriyāt //

vākpatirājasya | (Skmsa.u.ka. 276 vākpateḥ; Pvpadyā.. 284)

ko 'yaṃ dvāri hariḥ prayāhy upavanaṃ śākhāmṛgeṇātra kiṃ kṛṣṇo 'haṃ dayite bibhemi sutarāṃ kṛṣṇaḥ kathaṃ vānaraḥ
mugdhe 'haṃ madhusūdano vraja latāṃ tām eva puṣpāsavām itthaṃ nirvacanīkṛto dayitayā hrīṇo hariḥ pātu vaḥ //

śubhaṅkarasya | (sa.u.ka. Srk 277, Sv.su.ā. 104, Spdśā.pa. 122)

mandra-kvāṇita-veṇur ahni śithile vyāvartayan gokulaṃ barhāpīḍakam uttamāṅga-racitaṃ godhūli-dhumraṃ dadhat
mlāyantyā vana-mālayā parigataḥ śrānto 'pi ramyākṛtir gopa-strī-nayanotsavo vitaratu śreyāṃsi vaḥ keśavaḥ //

kasyacit || (Kvs 22, Skmsa.u.ka. 284, Pvpadyā. 256)

viṣṇor dānava-vāhinī-pramatha-neṣṭyāpūraṇāyādarād āttaḥ pāṇi-yugodareṇa karaja-śreṇyā śriyālambhitaḥ
niryāto vadanena kukṣi-vasateḥ patyus talād arṇasāṃ śaṅkho 'patya-paramparāvṛta iva śreyāṃsi puṇātu vaḥ //
sa jayaty ādi-varāho daṃṣṭrāniṣpiṣṭa-kula-giri-kaseruḥ /
yasya puraḥ sura-kariṇaḥ sāṅkura-māṣopamā jātāḥ //
jīyāsuḥ śakulākṛter bhagavataḥ puccha-cchaṭācchoṭanād udyantaḥ śata-candritāmbara-talaṃ te bindavaḥ saindhavāḥ
yair vyāvṛtya patadbhir aurva-śikhinas tejo-jaṭālaṃ vapuḥ pānādhmāna-vaśād arocaka-rujaś cakre cirasyāspadam //
kutas tvam aṇukaḥ svataḥ svam iti kiṃ na yat kasyacit kim icchasi pada-trayaṃ nanu bhuvā kim ity alpayā
dvijasya śamino mama tribhuvanaṃ tad ity āśayo harer jayati nihnutaḥ prakaṭitaś ca vakroktibhiḥ //

(Skmsa.u.ka. 213, vākpateḥ)

śreyo 'syāś ciram astu mandara-girer māghāni pāśrvair iyaṃ māvaṣṭambhi mahormibhiḥ phaṇipater māle 'pi lālā-viṣaiḥ
ity ākūta-juṣaḥ śriyaṃ jala-nidher ardhotthitāṃ paśyato vācontaḥ-sphuritā bahir vikṛtibhir vyaktā hareḥ pātu vaḥ //

(Skmsa.u.ka. 321)

caṭac-caṭini carmaṇi ccham iti cocchala-cchoṇite dhagad-dhag iti medasi sphuṭataro 'sthiṣu ṣṭhād iti
punātu bhavato harer amara-vairi-nāthorasi kvaṇatkaraja-pañjara-krakaca-kāṣa-janmānalaḥ //

vākpater etau | (Skmsa.u.ka. 197; Spdśā.pa. 126, Smvsū.mu. 2.77)

vande bhuja-bhramita-mandara-mathyamānadugdhābdhi-dugdha-kaṇa-vicchurita-cchavīkam
nakṣatra-karbura-viyat-pratirodhi-nindadunnidra-kairava-taḍāgam uro murāreḥ //

murāreḥ --

bhramati girirāṭ pṛṣṭhe garjaty upaśruti sāgaro dahati vitata-jvālā-jālo jaganti viṣānalaḥ
sa tu vinihita-grīvākāṇḍaḥ kaṭāha-puṭāntare svapiti bhagavān kūrmo nidrābharālasa-locanaḥ //

kasyacit --

bhakti-prahva-vilokana-praṇayinī nīlotpala-spardhinī dhyānālambanatāṃ samādhi-niratair nīte hita-prāptaye
lāvaṇyasya mahā-nidhī rasikatāṃ lakṣmī-dṛśos tanvatī yuṣmākaṃ kurutāṃ bhavārti-śamanaṃ netre tanur vā hareḥ //
pucchodasta-visāriṇo jalanidheḥ svar-gaṅgayā saṃgamaśraddhāhūta-khalat-purātana-munir mīno hariḥ pātu vaḥ
yasminn uddharati śrutīḥ pṛthutarād oṅkāra-sāra-dhvaner madhye-sindhu viyan-mayo jala-mayaḥ stambhas tv abhūd ambare //
jṛmbhāvijṛmbhita-dṛśaḥ prathama-prabuddhalakṣmī-karāmburuha-lālana-lālasasya
gātrāpavṛtti-bhara-kharvita-śeṣam avyād avyāhataṃ murajitaḥ kṛtaka-prasuptam //
mayānviṣṭo dhūrtaḥ sa sakhi nikhilām eva rajanīm iha syād atra syād iti nipuṇam anyām abhisṛtaḥ
na dṛṣṭo bhāṇḍīre taṭa-bhuvi na govardhana-girer na kālindyāḥ kūle na ca nicula-kuñje muraripuḥ //
śyāmoccandrā svapiti na śiśo naiti mām amba nidrā nidrāhetoḥ śṛṇu suta kathāṃ kām apūrvāṃ kuruṣva
vyaktaḥ stambhān naraharir abhūd dānavaṃ dārayiṣyann ity uktasya smitam udayate devakī-nandanasya //

śatānandasya | (Skmsa.u.ka. 257; Pk 151 sarvānandasya; BRK 5.1761)

kharva-granthi-vimukta-sandhi-vikasad-vakṣaḥ-sphurat-kaustubhaṃ niryan nābhi-saroja-kuḍmala-kuṭī-gambhīra-sāmaedhvani
pātrāvāpti-samutsukena balinā sānandam ālokitaṃ pāyād vaḥ krama-vardhamāna-mahimāścaryaṃ murārer vapuḥ //

(Skmsa.u.ka. 220, vākpatirājasya)

uttiṣṭhantyā ratānte bharam uragapatau pāṇinaikena kṛtvā dhṛtvā cānyena vāso vigalita-kabarī-bhāram aṃśaṃ vahantyāḥ
bhūyas tat-kāla-kānti-dviguṇita-surata-prītinā śauriṇā vaḥ śayyām ālambya nītaṃ vapur alasa-lasad-bāhu lakṣmyāḥ punātu //

vara-ruceḥ (Sksa.ka.ā. 2.33, V 165, Vs 1.3; Skmsa.u.ka. 339, Svsu.ā. 79, Spdśā.pa. 135)

saṃpūrṇaḥ punar abhyudeti kiraṇair indus tato dantinaḥ kumbha-dvandvam idaṃ punaḥ surataror agrollasan-mañjarī
itthaṃ yad-vadana-stana-dvaya-valad-romāvalīṣu bhramaḥ kṣīrābdher mathane 'bhavad-diviṣadāṃ lakṣmīr asāv astu vaḥ //

kasyacit || (Skmsa.u.ka. 326)

bha-bha-bhramati medinī la-la-la-landate candramāḥ kṛ-kṛṣṇa vavada drutaṃ ha-ha-hasanti kiṃ vṛṣṇayaḥ
sisīdhu mu-mu-muñca me pa-pa-pa-pāna-pātre sthitaḥ mada-skhalitam ālapan hala-dharaḥ śriyaḥ vaḥ kriyāt //

puruṣottama-devasya | (Skmsa.u.ka. 238; Brsbha.ra.si. 2.4.37)

kiṃ kiṃ siṃhas tataḥ kiṃ nara-sadṛśa-vapur deva citraṃ gṛhīto naivaṃ tat ko 'tra jīva drutam upanaya taṃ nanv ayaṃ prāpta eva
cāpaṃ cāpaṃ na khaḍgaṃ tvaritataram aho karkaśatvaṃ nakhānām itthaṃ daityādhirājaṃ nija-nakha-kuliśair jaghnivān yas sa vo 'vyāt //

śrī-vyāsa-pādānām | (Skmsa.u.ka. 200, Smvsū.mu. 2.76)

devas tvām eka-jaṅghāvalayita-laguḍo mūrdhni vinyasta-bāhur gāyan go-yuddha-gītīr uparacita-śiraḥ-śekharaḥ pragraheṇa
darpa-sphūrjan-mahokṣa-dvaya-samara-rasābaddha-dīrghānurāgaḥ krīḍā-gopāla-mūrtir muraripur avatād ātta-gorakṣa-līlaḥ //

śrī-sonnokasya | (Skmsa.u.ka. 288; Pvpadyā. 152)

jayanti nirdārita-daitya-vakṣaso nṛsiṃha-rūpasya harer nakhāṅkurāḥ
vicintya yeṣāṃ caritaṃ surārayaḥ priyā-nakhebhyo 'pi rateṣu bibhyati //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 205)

ete lakṣmaṇa jānakī-virahiṇaṃ māṃ khedayanty ambudā marmāṇīva ca ghaṭṭayanty alam amī krūrāḥ kadambānilāḥ
itthaṃ vyāhṛta-pūrva-janma-viraho yo rādhayā vīkṣitaḥ serṣyaṃ śaṅkitayā sa vaḥ sukhayatu svapnāyamāno hariḥ //

śubhāṅkasya | (KK 2.69(70); Skmsa.u.ka. 263, Pvpadyā. 252)

mithyā-kaṇḍūti-sācīkṛta-gala-saraṇir yeṣu jāto garutmān ye nidrāṃ nāṭayadbhiḥ śayana-phaṇi-phaṇair lakṣitā na śrutāś ca
ye ca dhyānānubandha-cchala-mukula-dṛśā vedhasā naiva dṛṣṭās te lakṣmīṃ narmayanto nidhuvana-vidhayaḥ pāntu vo mādhavasya //

rājaśekharasya (Skmsa.u.ka. 338)

pratyagronmeṣa-jihmā kṣaṇam anabhimukhī ratna-dīpa-prabhāṇāṃ ātma-vyāpāra-gurvī janita-jalalavā jṛmbhitaiḥ sāṅga-bhaṅgaiḥ
nāgāṅgaṃ moktum icchoḥ śayanaṃ uru-phaṇā-cakravālopadhānaṃ nidrā-cchedābhitāmrā ciram avatu harer dṛṣṭir ākekarā vaḥ //

viśākhadattasya --

daṃṣṭrāpiṣṭeṣu sadyaḥ śikhariṣu na kṛtaḥ skandha-kaṇḍū-vinodaḥ sindhuṣv aṅgāvagāhaḥ khura-kuhara-viśat-toya-tuccheṣu nāptaḥ
prāptāḥ pātāla-paṅke na luṭhanaratayaḥ potramātropayukte yenoddhāre dharitryāḥ sa jayati vibhutā-vighniteccho varāhaḥ //

vākpatirājasya | (Skmsa.u.ka. 191, varāha-mihirasya)

pātu trīṇi jaganti pārśva-kaṣaṇa-prakṣuṇṇa-diṅ-maṇḍalo naikābdhi-stimitodaraḥ sa bhagavān krīḍā-jhaṣaḥ keśavaḥ
tvaṅgan-niṣṭhura-pṛṣṭha-roma-khacita-brahmāṇḍa-bhāṇḍa-sthite yasyotsphāla-kutūhalena katham apy aṅgeṣu jīrṇāyitam //

raghunandasya | (Skmsa.u.ka. 184)

ye saṃtāpita-nābhi-padma-madhavo ye snāpitoraḥ-srajo ye tāpāt taralena talpa-phaṇinā prīta-pratīpojjhitāḥ
ye rādhā-smṛti-sākṣiṇaḥ kamalayā sāsūyam ākarṇitā gāḍhāntar-davathoḥ pratapta-saralāḥ śvāsā hareḥ pāntu vaḥ //

puṣpākasya --

seyaṃ dyos tad idaṃ śaśāṅka-dina-kṛc-cihnaṃ nabhaḥ sā kṣitis tat-pātāla-talaṃ ta eva girayas te 'mbhodharās tā diśaḥ
itthaṃ nābhi-vinirgatena sa-śiraḥ-kampādbhutaṃ vedhasā yasyāntaś ca bahiś ca dṛṣṭam akhilaṃ trailokyam avyāt sa vaḥ //

vākpati-rājasya | (Skmsa.u.ka.. 311)

yuktaṃ mānada mām ananya-manasaṃ vakṣaḥ-sthalasthāyinīṃ bhaktām apy avadhūya kartum adhunā kāntā-sahasraṃ tava
ity uktvā phaṇa-bhṛt phaṇāmaṇi-gatāṃ svām eva matvā tanuṃ nidrā-ccheda-karaṃ harer avatu vo lakṣmyā vilakṣa-smitam //

bhāsasya --

agre gacchata dhenu-dugdha-kalaśān ādāya gopyo gṛhaṃ dugdhe vaskayaṇī-kule punar iyaṃ rādhā śanair yāsyati
ity anya-vyapadeśa-gupta-hṛdayaḥ kurvan viviktaṃ vrajaṃ devaḥ kāraṇa-nanda-sūnur aśivaṃ kṛṣṇaḥ sa muṣṇātu vaḥ //
satrāsarti yaśodayā priya-guṇa-prītekṣaṇaṃ rādhayā lagnair vallava-sūnubhiḥ sarabhasaṃ saṃbhāvitātmorjitaiḥ
bhītānandita-vismitena viṣamaṃ nandena cālokitaḥ pāyād vaḥ kara-padma-susthita-mahā-śailaḥ salīlo hariḥ //

sohnokasya | (Skmsa.u.ka. 264, sollokasya; Pvpadyā. 264, sonnokasya)

daṃṣṭrāsaṃkaṭa-vaktra-gharghara-lalaj-jihvābhṛto havya-bhugjvālā-bhāsura-bhūri-keśari-saṭābhārasya daitya-druhaḥ
vyāvalgad-valavad dhiraṇyakaśipu-kroḍa-sthalī-pāṭanaspaṣṭa-prasphuṭad-asthi-pañjara-rava-krūrā nakhāḥ pāntu vaḥ //

vākpateḥ (Skmsa.u.ka. 201, dakṣasya)

lakṣmyāḥ keśa-prasava-rajasāṃ bindubhiḥ sāndra-pātair udvarṇa-śrīr ghana-nidhuvana-klānti-nidrāntareṣu
dor-daṇḍo 'sau jayati jayinaḥ śārṅgiṇo mandarādrigrāva-śreṇinikaṣamasṛṇa-kṣuṇṇakeyūra-patraḥ //

bhagīrathasya | (Skmsa.u.ka. 292)

nakha-krakaca-dāraṇa-sphuṭita-daitya-vakṣaḥ-sthalakṣarat-kṣata-janir jhara-prativibhāvita-svākṛteḥ
harer apara-keśari-kṣubhita-cetasaḥ pātu vaḥ saroṣa-lalitādhara-bhrukuṭi-bhaṅga-bhīmaṃ mukham //

vākpatirājasya --

vatsa kṣmādhara-gahvareṣu vicaran cāra-pracāre gavāṃ hiṃsrān vīkṣya puraḥ purāṇa-puruṣaṃ nārāyaṇaṃ dhyāsyasi
ity uktasya yaśodayā murāripor avyāj jaganti sphuradbimboṣṭha-dvaya-gāḍha-pīḍana-vaśād avyakta-bhāvaṃ smitam //
(Skmsa.u.ka. 256, abhinandasya; Pvpadyā. 149)
devo harir jayati yajña-varāha-rūpaḥ sṛṣṭi-sthiti-pralaya-kāraṇam eka eva
yasyodara-sthita-jagat-traya-bīja-kośanirgacchad-aṅkura-śikheva vibhāti daṃṣṭrā //

sonnokasya --

bījaṃ brahmaiva devo madhujala-nidhayaḥ karṇikā svarṇa-śailaḥ kando nāgādhirājo viyad api vipulaḥ patrakośāvakāśaḥ
dvīpāḥ patrāṇi meghā madhupakulam abhūt tārakā-garbha-dhūlir yasyaitan-nābhi-padmaṃ bhuvanam iti sa vaḥ śarma devo dadhātu //

halāyudhasya | (Skmsa.u.ka. 314)

kanaka-nikaṣa-svacche rādhā-payodhara-maṇḍale nava-jaladhara-śyāmām ātma-dyutiṃ pratibimbitām
asita-sicaya-prānta-bhrāntyā muhur muhur utkṣipan jayati janita-vrīḍā-namra-priyā-hasito hariḥ //

vaiddokasya --

iti viṣṇu-vrajyā ||
||6||

7. tataḥ sūrya-vrajyā

yasyādhodhas tathoparyupari niravadhi bhrāmyato viśvam aśvair āvṛttālāta-līlāṃ racayati rayato maṇḍalaṃ tigma-dhāmnaḥ
so 'vyād uttapta-kārtasvara-sarala-śara-spardhibhir dhāma-daṇḍair uddaṇḍaiḥ prāpayan vaḥ pracuratama-tamaḥ-stomam astaṃ samastam //

rājaśekharasya --

śuka-tuṇḍa-cchavi savituś caṇḍa-rucaḥ puṇḍarīka-vana-bandhoḥ /
maṇḍalam uditaṃ vande kuṇḍalam ākhaṇḍalāśāyāḥ //

vidyāyāḥ || (Skmsa.u.ka. 8, Spdśā.pa. 86, Ssm 728, Sksa.ka.ā. 1.143)

tuṅgodayādri-bhujagendra-phaṇopalāya vyomendra-nīla-taru-kāñcana-pallavāya
saṃsāra-sāgara-samutkramiyogisārthaprasthāna-pūrṇa-kalasāya namaḥ savitre //

varāha-mihirasya || (Skmsa.u.ka. 6)

saṃsaktaṃ sikta-mūlād abhinava-bhuvanodyāna-kautūhalinyā yāminyā kanyayevāmṛta-karakalaśā-varjitenāmṛtena
arkālokaḥ kriyād vo mudaṃ udaya-śiraś cakravālālavālād udyad-bāla-pravāla-pratima-rucir ahaḥ-pādapa-prāk-pravālaḥ //

mayūrasya | (sūryaśataka 34)

|| iti sūrya-vrajyā ||
||7||

8. tato vasanta-vrajyā

āraktāṅkura-danturā kamalinī nāyāminī yāminī stokonmukta-tuṣāram ambara-maṇer īṣat pragalbhaṃ mahaḥ
apy ete sahakāra-saurabha-muco vācālitāḥ kokilair āyānti priya-viprayukta-yuvatī-marma-cchido vāsarāḥ //

saṅgha-śrīyaḥ | (Skmsa.u.ka. 1236)

naivaike vayam eva kokila-vadhū-kaṇṭhoccarat-pañcamasthānodbodhita-pañca-mārgaṇa-guṇāsphālena romāñcitāḥ
paśyaite taravo 'pi sundari jarat-patra-vyayānantarodbhinna-pāṭala-koṭi-saṃpuṭa-dala-prādurbhavat-kuḍmalāḥ //

vinayadevasya --

malaya-mahī-dhara-pavanaḥ kala-kaṇṭha-kala-dhvanir nikuñja-latāḥ /
utkalikā utkalikāś cetasi janayanti lokasya //
kāntena prahito navaḥ priya-sakhī-vargeṇa baddha-spṛhaś cittenopahṛtaḥ smarāya na samutsraṣṭuṃ gataḥ pāṇinā
āmṛṣṭo muhur īkṣito muhur abhighrāto muhur loṭhitaḥ pratyaṅgaṃ ca muhuḥ kṛto mṛgadṛśā kiṃ kiṃ na cūtāṅkuraḥ //

vākkuṭasya --

dvis triḥ kokilayā rutaṃ tri-caturaiś cūtāṅkurair udgataṃ koṣād bobhrati kiṃśukā madhukara-śreṇī-juṣaḥ pañcaṣān
kvāpi kvāpi madākulākulatayā kāntāparādha-grahagranthi-ccheda-samudyataṃ ca hṛdayaṃ dolāyate subhruvām //

nīlasya --

jambūnāṃ kusumodareṣv atirasādābaddha-pānotsavāḥ kīrāḥ pakva-phalāśayā madhu-karīś cumbanti muñcanti ca
eteṣām api paśya kiṃśukataroḥ patrair abhinna-tviṣāṃ puṣpa-bhrāntibhir āpatanti sahasā cañcūṣu bhṛṅgāṅganāḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 1231, Smvsū.mu. 109.23 vasukasya)

dṛśyante madhumatta-kokila-vadhū-nirdhūta-cūtāṅkuraprāg-bhāra-prasarat-parāga-sikatā-durgās taṭī-bhūmayaḥ
yāḥ kṛcchrād abhilaṅghya lubdhaka-bhayāt tair eva reṇūtkarair dhārā-vāhibhir asti lupta-padavī-niḥśaṅkam eṇī-kulam //

murāreḥ --

aśithila-parispandaḥ kunde tathaiva madhuvrato nayana-suhṛdo vṛkṣāś caite na kuḍmala-śālinaḥ
dalati kalikā cautī nāsmin tathā mṛga-cakṣuṣāṃ atha ca hṛdaye māna-granthiḥ svayaṃ śithilāyate //
kāntāṃ hitvā viraha-vidhurārambha-khedālasāṅgīṃ māṃ ullaṅghya vrajatu pathikaḥ kāpi yady asti śaktiḥ
ity āśokī jagati sakale vallarī cīrikeva prāptārambhe kusuma-samaye kāla-devena dattā //
mandaṃ dakṣiṇam āhvayanti pavanaṃ puṃskokila-vyāhṛtaiḥ saṃskurvanti vana-sthalīḥ kisalayottaṃsir niṣaṇṇālibhiḥ
candraṃ sundarayanti mukta-tuhina-prāvārayā jyotsnayā vardhante ca vivardhayanti ca muhus te 'mī smaraṃ vāsarāḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1237)

hṛdya-snigdhaiḥ parabhṛta-rutair mukta-dīrgha-pravāsaḥ pratyāvṛtto madhur iti vadan dakṣiṇo gandhavāhaḥ
śiñjal-lola-bhramara-valayaḥ kānanālī-vadhūnāṃ sadyaḥ kunda-smita-bṛhatikāḥ pūrṇa-pātrī-karoti //
lolaiḥ kokila-maṇḍalair madhu-lihāṃ cañcūryamāṇair gaṇair nīrandhrair gṛha-vāṭikā-parisareṣv aṅgāritaiḥ kiṃśukaiḥ
prārabdhe timire vasanta-samaya-kṣoṇīpater bhrāmyataḥ prasnigdhā parito dhṛteva kalikā-dīpāvaliś campakaiḥ //

manovinodasyaitau --

cyuta-sumanasaḥ kundāḥ puṣpodgameṣv alasā drumā manasi ca giraṃ grathnantīme kiranti na kokilāḥ
atha ca savituḥ śītollāsaṃ lunanti marīcayo na ca jaṭharatām ālambante klamodaya-dāyinīm //
sāmyaṃ saṃprati sevate vicakilaṃ ṣāṇmāsikair mauktikair vāhlīkī-daśana-vraṇāruṇa-talaiḥ patrair aśokorcitaḥ
bhṛṅgā-laṅghita-koṭi kiṃśukam idaṃ kiṃcid vivṛntāyate māñjiṣṭhair mukulaiś ca pāṭalitaror anyaiva kācil lipiḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 1.25, Skmsa.u.ka. 1242)

garbha-granthiṣu vīrudhāṃ sumanaso madhye 'ṅkuraṃ pallavā vāñchā-mātra-parigrahaḥ pika-vadhū-kaṇṭhodare pañcamaḥ
kiṃ ca trīṇi jaganti jiṣṇu-divasair dvitrair manojanmano devasyāpi cirojjhitaṃ yadi bhaved abhyāsa-vaśyaṃ dhanuḥ //

(rājaśekharasya; Vsbvi.śā.bha. 1.23, Skmsa.u.ka. 1226)

śītās tair iva bhagna-śaiśira-niśā-bhāgair ahaḥ sphāyate garbhaṃ bibhrati kiṃśukā iva diśāṃ tāpāya vahny-aṅkuram
kiṃ ca svāśraya-saṃbhṛta-prathimasu cchāyātapāṅgeṣv ayaṃ lokaḥ stoka-raso 'dya na kvacid api svacchandam ānandati //

trilocanasya --

udbhinna-stavakāvataṃsa-subhagāḥ preṅkhan-marun-nartitāḥ puṣpodgīrṇa-parāga-pāṃśula-lasat-patra-prakāṇḍa-tviṣaḥ
gambhīra-krama-pañcamonmada-pika-dhvānocchalad-gītayaḥ pratyujjīvita-manmathotsava iva krīḍanty amū bhūruhaḥ //
prāg eva jaitram astraṃ sahakāra-latā smarasya cāpabhṛtaḥ /
kiṃ punar analpa-nipatita-madhukara-viṣa-kalka-lepena //

śubhāṅgasya --

svasti śrī-malayācalāt smara-sakhaḥ śrīmān vasantānilaḥ krīḍā-veśmasu kāminaḥ kuśalayaty etac ca vaktītarat
eṣo 'haṃ muditāli-kokila-kulaṃ kurvan vanaṃ prāptavān yuṣmābhiḥ priya-kāminī-parigataiḥ sthātavyam asmād iti //
ete nūtana-cūta-koraka-ghana-dhvānātirekī-bhavatkaṇṭha-dhvāna-juṣo haranti hṛdayaṃ madhye vanaṃ kokilāḥ
yeṣām akṣi-nibhena bhānti bhagavad-bhūteśa-netrānalajvālā-jāla-karāli-tāsamaśarāṅgāra-sphuliṅgā iva //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1246)

kiṃśuka-kalikāntar-gata-candra-kalā-sphardhi keśaraṃ bhāti /
rakta-nicolaka-pihitaṃ dhanur iva jatu-mudritaṃ vitanoḥ //

vallaṇasya --

vāpī danturitodarā kamalinī patrāṅkura-granthibhiś cūtānāṃ kalikāmilan madhulihāṃ kāpi sthitir vartate
kiṃ cānyat kusumāyudho 'dya bhagavān dhatte sa-garvaṃ dhanur jyām unmārṣṭi ca pañcabhiś ca viśikhair jetuṃ jagad vāñchati //

abhinandasya (Skmsa.u.ka. 1235; vīrya-mitrasya)

āraktair nava-pallavair viṭapino netrotsavaṃ tanvate tān dhunvann ayam abhyupaiti madhurāmodo marud dakṣiṇaḥ
tenāliṅgita-mātra eva vidhivat prādur-bhavan nirbharakrīḍā-kūta-kaṣāyitena manasā loko 'yam unmādyate //
kāpy anyā mukulādhikāra-militā lakṣmīr aśokadrume mākandas samayocitena vidhinā dhatte 'bhijātaṃ vapuḥ
kiṃ cāṣāḍha-girer anaṅga-vijaya-prastāvanā-paṇḍitaḥ svairaṃ sarpati bāla-candana-latā-līlā-sakho mārutaḥ //
vahnir manye hima-jala-bhayāt saṃśritaḥ kiṃśukeṣu śyāmaṃ dhūmaiḥ sa khalu kurute kānanaṃ korakākhyaiḥ
saṃtāpārthaṃ katham itarathā pāntha-sīmantinīnāṃ puṣpa-vyājād visṛjati śikhā-śreṇim udgāḍha-śoṇām //

pautāyaneḥ (Skmsa.u.ka. 1243, kasyacit)

śroṇyāṃ citraḥ kuru-baka-guṇaḥ karṇayor mugdhacūtaṃ raktāśokaṃ praṇayi kucayor mādhavī mūrdhajeṣu
sarvāṅgīṇo bakula-rajasā piñjareṇoparāgaḥ straiṇo yūnāṃ bhavatu rataye veśa-sarvābhisāraḥ //

sāvarṇeḥ

mughātāmrair nava-kiśalayaiḥ saṃbhṛtodāra-śobhaṃ prādur-bhūta-bhramara-saraṇī-yauvanodbheda-cihnam
sīmantinyaḥ kusuma-dhanuṣā baddha-sakhyasya māsaḥ snigdha-smerair mukham adhiguṇaṃ dṛṣṭipātaiḥ pibanti //

vāgurasya

śikī-mukhair adya manojña-pakṣair viṣopalepād iva kajjalābhaiḥ /
nitānta-pūrṇā mucakundakoṣā vibhānti tūṇā iva manmathasya //

śubhāṅgasya

snehaṃ sravanti taravaḥ pañcāpi kṣipati mārgaṇān madanaḥ /
parimukta-kaṇṭha-rodhaḥ para-puṣṭaḥ kṣarati mādhuryam //

śrīdharmākarasya

saṃkucitā iva pūrvaṃ durvāra-tuṣāra-janita-jaḍi-mānaḥ /
saṃpraty uparamati hime kramaśo divasāḥ prasāra-juṣaḥ //

śrīdharaṇīdharasya

duḥśliṣṭa-durlakṣya-palāśa-saṃdhīny āpāṭalāgrāṇi harinti mūle /
kuśeśayānāṃ śukaśāvabhāṃsi prādurbabhūvur navakuḍmalāni //
upanayati kapole lola-karṇa-pravālakṣaṇa-mukula-niveśāndolanavyāpṛtānām
parimalita-haridrān saṃprati drāviḍīnāṃ nava-nakha-pada-tiktān ātapaḥ svedabindūn //

yogeśvarasya

sadyas tapto bhramati rajanīṃ vāsaraḥ khaṇḍayitvā kṣīṇa-kṣīṇā tad anu bhajate sāpi saṃyak-prasādam
eko loke kathayati narasyeṣṭa-jāte nisargaṃ nāryāḥ puṃsi sthitim anuguṇāṃ śaṃsati spaṣṭam anyā //
idānīṃ plakṣāṇāṃ jaṭhara-dala-viśleṣa-caturaḥ sthitīnām ābandhaḥ sphuṭati śuka-cañcū-puṭa-nibhaḥ
tataḥ strīṇāṃ hanta kṣamam adhara-kāntiṃ kalayituṃ samantān niryāti sphuṭa-subhaga-rāgaṃ kisalayam //
udgacchaty ali-jhaṃkṛtiḥ smara-dhanur jyā-mañju-guñjā-ravair niryātā viṣa-lipta-bhalli-viṣamāḥ kaṅkelli-phulla-cchaṭāḥ
re saṃpraty apavitram atra pathikāḥ sārambham ujjṛmbhate cūto dūta ivāntakasya kalikā-jāla-sphurat-pallavaḥ //
mithaḥ krīḍā-lola-bhramara-bhara-bhaṅgāṅkura-rasapreseka-pronmīlat-parimala-samālabdha-pavanaḥ
ito 'sty eṣa śrīmān aviralam idānīṃ mukulitaḥ prayacchaty unmādān ahaha sahakāra-druma-yuvā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1241)

aṅkurite pallavite korakite vikasite ca sahakare /
aṅkuritaḥ pallavitaḥ korakito vikasitaś ca madano 'sau //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1232)

utphullā nava-mālikā madayati ghrāṇendriyāhlādinī jātaṃ dhūsaram eva kiṃśuka-taror āśyāmalaṃ jālakam
ācinvanti kadambakāni madhunaḥ pāṇḍūni mattālayaḥ strīṇāṃ pīna-ghana-staneṣu kaṇavān svedaḥ karoty āspadam //

bhavabhūteḥ --

sapadi sakhībhir nibhṛtaṃ virahavatīs trātum atra bhajyante /
sahakāra-mañjarīṇāṃ śikhodgama-granthayaḥ prathame //

rājaśekharasya --

|| iti vasanta-vrajyā ||
||8||

9. grīṣma-vrajyā ||

viśleṣo janitaḥ priyair api janair ujjṛmbhitaṃ nālikair mitreṇāpi kharāyitaṃ ratuṇayā dīrghāyitaṃ tṛṣṇayā
gurvī vallabhatā jaḍair adhigatā doṣākaraḥ sevyate hā kālaḥ kim ayaṃ kalir na hi na hi prāptaḥ sa gharmāgamaḥ //
tadātva-snātānāṃ malayaja-rasair ārdra-vapuṣāṃ kucān bibhrāṇānāṃ dara-vikaca-mallī-mukulinaḥ
nidāghārka-proṣa-glapita-mahimānaṃ mṛga-dṛśāṃ pariṣvaṅgo 'naṅgaṃ punar api śanair aṅkurayati //

maṅgalārjunasya | (Skmsa.u.ka. 1266, Spdśā.pa. 3834)

pravṛddha-tāpo divaso 'timātram atyartham eva kṣaṇadā ca tanvī /
ubhau virodha-kriyayā vibhinnau jāyāpatī sānuśayāv iva staḥ //

baṭoḥ --

sarvāśā-rudhi dagdha-vīrudhi sadā sāraṅga-baddha-krudhi kṣāma-kṣmāruhi mandaṃ unmadhulihi svacchanda-kunda-druhi
śuṣyac-chrotasi tapta-bhūmi-rajasi jvālāyamānāmbhasi jyeṣṭhe māsi kharārka-tejasi kathaṃ pāntha vrajan jīvasi //

bāṇasya --

gurur garbhārambhaḥ klamayati kalatraṃ bali-bhujaḥ samagroṣmā cūtaṃ pacati picu-mardaṃ ca divasaḥ
idānīṃ nīhāra-stimita-pavana-prīti-janitāṃ niśā-śeṣo nidrāṃ nudati paṭa-dhūmyāṭa-mukharaḥ //

rājaśekharasya --

sāndra-kṣīṇa-pratata-vitatac-chinna-bhugnonnatābhiḥ prāyaḥ kaśmīraja-ruci-juṣo dāva-vahneḥ śikhābhiḥ
vāyuḥ sañcāriṇa iva likhaty ānane dig-vadhūnāṃ dhūmodgārair aguru-pavanaiḥ sāntarān patra-bhaṅgān //
hindolā-madhuropalālana-rasa-prīta-prapā-pālikāgītāvarjita-mugdha-vāta-hariṇa-śreṇī-parītāntikāḥ
autsukyaṃ janayanti pāntha-pariṣad-gharmāmbu-bindūtkaravyākṣepa-kṣama-manda-manda-maruto mārga-sthalī-pādapāḥ //
cañcac-cañcu-guṇodaraiḥ śithilita-prāyāṃsaṃ utpakṣmalanyañcat-pakṣa-puṭāvakāśa-viramat-pārśvoṣmabhir nīyate
jaṅghā-kuñcana-labdha-nīḍa-niviḍāvaṣṭambha-kaṣṭojjhitakṣepīyaḥ-pavanābhighāta-rabhasotkṣepair ahaḥ pakṣibhiḥ //
dhāsyaty adya sitātapatra-subhagaṃ sā rājahaṃsī śiśoḥ smerāmbhoruha-vāsino 'pi śirasi snehena pakṣa-dvayam
tṛṣṇārtaḥ śuka-śāvako 'pi sutanoḥ pīna-stanāsaṅginīṃ muktāhāra-latāṃ tad-aṅka-vasatis toyāśayā pāsyati //
bhuvāṃ gharmārambhe pavana-calitaṃ tāpa-hṛtaye paṭa-cchatrākāraṃ vahati gaganaṃ dhūli-paṭalam
amī mandārāṇāṃ dava-dahana-saṃdehita-dhiyo na ḍaukante pātuḥ jhaṭiti makarandaṃ madhulihaḥ //

bhava-bhūteḥ (Skmsa.u.ka. 1256)

apāṃ mūle līnaṃ kṣaṇa-paricitaṃ candana-rase mṛṇālī-hārādau kṛta-laghu-padaṃ candramasi ca
muhūrtaṃ viśrāntaṃ sarasa-kadalī-kānana-taṭe priyā-kaṇṭhāśleṣe niviśati padaṃ śaityam adhunā //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1267)

prāntārakta-vilocanāñcala-darī-vyagrālpa-makṣī-bhayaprodbhūtobhaya-śṛṅga-koṭi-vigalac-chaivāla-vallī-sakhaiḥ
pātho-bindubhir akṣi-sandhiṣu śanaiḥ saṃsicyamānaḥ sukhaṃ magno vāriṇi dūra-niḥsahatayā nidrāyate sairibhaḥ //
tāpaṃ stamberamasya prakaṭayati karaḥ śīkaraiḥ kukṣum ukṣatpaṅkāṅkaṃ palvalānāṃ vahati taṭa-vanaṃ māhiṣaiḥ kāya-kāṣaiḥ
uttāmyat-tālavaś ca pratapati taraṇāvāṃśavīṃ tāpa-tandrīṃ adri-droṇī-kuṭīre kuhariṇi hariṇārātayo yāpayanti //
jātāḥ pānthanakhaṃpacāḥ pracayino gantrīpathe pāṃśavaḥ kāsārodaraśeṣam ambu mahiṣo mathnāti tāmyattimi
dṛṣṭir dhāvati dhātakīvanam asṛktarṣeṇa tārakṣavī kaṇṭhād bibhrati viṣkirāḥ śaraśamī-nīḍeṣu nāḍindhamān //

bāṇasyaitau

subhaga-salilāvagāhāḥ pāṭali-saṃsarga-surabhi-vana-vātāḥ /
pracchāya-sulabha-nidrā divasāḥ pariṇāma-ramaṇīyāḥ //

kālidāsasya (śākuntala 1.3)

agre tapta-jalāḥn nitāntaśiśirā mūle muhur bāhubhiḥ vyāmathyoparata-prapeṣu pathikair mārgeṣu madhyandine
ādhārāḥ pluta-bāla-śaivala-dala-cchedāvakīrṇormayaḥ pīyante hala-mukta-magna-mahiṣa-prakṣobha-paryāvilāḥ //

yogeśvarasya --

mṛd-bhūyiṣṭhatayā gurūn pariharan āraṇyakān gomayān valmīkān upagūhati praśithilaṃ jvālābhir udbalvajān
vahnir nīḍi-kiliñja-sañcaya-samutsiktaś caran kānane prasnigdhān iha viṣkirāṇḍakalalān ājyāśayā lumpati //

tasyaiva --

dūrībhūta-śarāri viklava-bakaṃ saṃkrānta-kāraṇḍavaṃ klāmyat-kaṅkam acakravākam amilan-madgu prayāta-plavam
kliṣṭa-krauñcam adhārtarāṣṭram apatat-koyaṣṭi niṣṭīṭibhaṃ sīdat-sāra-sama-prasakta-kuraraṃ kālena jātaṃ saraḥ //

tasyaiva --

toyottīrṇā śrayati kabarī śekharaṃ saptalānāṃ śaityaṃ siñcaty upari kucayoḥ pāṭalākaṇṭha-dāma
kāntaṃ karṇāvabhiniviśate komalāgraṃ śirīṣaṃ strīṇām aṅge vibhajati tapas tatra tatrātma-cihnam //

madhu-śīlasya (Skmsa.u.ka. 1262, madhura-śīlasya)

śuka-patra-harita-komala-kusuma-śatānāṃ śirīṣa-yaṣṭīnām /
talam āśrayati dinātapa-bhayena paripiṇḍitaṃ śaityam //

vāgurasya --

haranti hṛdayāni yac chravaṇa-śītalā veṇavo yad arghati karambitā śiśira-vāriṇā vāruṇī
bhavanti ca himopamāḥ stana-bhuvo yad eṇī-dṛśāṃ śucer upari saṃsthito rati-pateḥ prasādo guruḥ //

rājaśekharasya (Vsbvi.śā.bha. 4.4, Skmsa.u.ka. 1269)

jalārdraṃ saṃvyānaṃ bisa-kisalayaiḥ keli-valayāḥ śirīṣair uttaṃso vicakila-mayī hāra-racanā
śucāv eṇākṣīṇāṃ malayaja-rasārdrāś ca tanavo vinā tantraṃ mantraṃ rati-ramaṇa-mṛtyuñjaya-vidhiḥ //

rājaśekharasya (Vsbvi.śā.bha. 4.3, Skmsa.u.ka. 1261, kasyacit)

rajani-virama-yāmeṣv ādiśantī ratecchāṃ kim api kaṭhinayantī nārikelī-phalāmbhaḥ
api pariṇamayitrī rāja-rambhā-phalānāṃ dina-pariṇati-ramyā vartate grīṣma-lakṣmīḥ //

ete rājaśekharasya --

ambhodher jala-yantra-mandira-parispande 'pi nidrāṇayoḥ śrī-nārāyaṇayor ghanaṃ vighaṭayanty ūṣmā samāliṅganam
kiṃ cottapta-viyat-kapāla-phalake kaṅkāla-śeṣa-śriyaṃ candraṃ marmarayanti parpaṭakara-krūrā raver aṃśavaḥ //

nārāyaṇa-laccheḥ (Skmsa.u.ka. 1259, kasyacit)

|| iti grīṣma-vrajyā ||
||9||

10. tataḥ prāvṛḍ-vrajyā --

vānīra-prasavair nikuñja-saritām āsakta-vāsaṃ payaḥ paryanteṣu ca yūthikā-sumanasām ujjṛmbhitaṃ jālakaiḥ
unmīlat-kuṭaja-prahāsiṣu girer ālambya sānūn itaḥ prāg-bhāreṣu śikhaṇḍi-tāṇḍava-vidhau meghair vitānāyyate //
phala-bhara-pariṇāma-śyāma-jambū-nikuñjaskhalita-tanu-taraṅgām uttareṇa śravantīm
upari-vighaṭamāna-prauḍha-tāpiñja-nīlaḥ śrayati śikharam adrer nūtanas toya-vāhaḥ //

(mā.mā. 9.24)

jṛmbhā-jarjara-ḍimba-ḍambara-ghana-śrīmat-kadamba-drumāḥ śailābhoga-bhuvo bhavanti kakubhaḥ kādambinī-śyāmalāḥ
udyat-kunda-latānta-ketaka-bhṛtaḥ kacchāḥ saric-chrotasāṃ āvir-gandha-śilīndhra-lodhra-kusuma-smerā vanānāṃ gatiḥ //

(mā.mā. 9.16)

utphullārjuna-sarva-vāsita-vahat-paurastya-jhañjhā-marutpreṅkhola-skhalitendra-nīla-śakala-snigdhāmbuda-śreṇayaḥ
dhārā-sikta-vasundharā-surabhayaḥ prāptās ta ete 'dhunā gharmāmbho-vigamāgama-vyatikara-śrī-vāhino vāsarāḥ //

bhavabhūter amī (mā.mā. 9.17) --

eṇī yāti vilokya bāla-śalabhān śaṣpāṅkurāditsayā chatrī-kuḍmalakāni rakṣati cirād aṇḍa-bhramāt kukkuṭī
dhūtvā dhāvati kṛṣṇa-kīṭa-paṭala-śreṇīṃ śikhaṇḍī śiraḥ dūrād eva vanāntare viṣa-dhara-grāsābhilāṣāturaḥ //
āsārānta-mṛdu-pravṛtta-maruto meghopaliptāmbarā vidyut-pāta-muhūrta-dṛṣṭa-kakubhaḥ suptendu-tārā-grahāḥ
dhārā-klinna-kadamba-saṃbhṛta-sudhāmododvahāḥ proṣitair niḥsaṃpāta-visāri-dardura-ravā nītāḥ kathaṃ rātrayaḥ //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 1301, kasyacit)

dāty ūha-dhvani-bhāñji vetasa-śikhā-suptoragāṇi dhvanatkādambāni kuraṅga-yūtha-kalita-stūpāny udambhāṃsi ca
tīrāṇy adya pipīlikā-samudayāvarjaj-jaṭā-lolupavyāptāny unmada-kukkubhāni saritāṃ kurvanti lolaṃ manaḥ //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 1291)

kāntāṃ kvāpi vilambinīṃ kalarutair āhūya bhūyas tataḥ digbhāgān avalokya raṅga-vasudhām utsṛjya padbhyāṃ tataḥ
eṣa sphāra-mṛdaṅga-nāda-madhurair ambho-mucām āravaiḥ barha-śreṇi-kṛtātapatra-racano hṛṣṭaḥ śikhī nṛtyati //
pītāmbhaḥ-stimitāḥ sṛjanti salilāny ābaddha-dhāraṃ ghanāḥ tad-dhārā-dhvani-mīlitāni nayanāny abhyeti nidrāgamaḥ
nidrā-mudrita-locane pratigṛhaṃ mūkāyamāne jane nirdvandvoccarad-ucca-dardura-ravaiḥ kolāhalinyo niśāḥ //
dhārā-nipāta-rava-bodhita-pañjara-sthadātyūha-ḍambara-karambita-kaṇṭha-kūjāḥ
aṭṭeṣu kāṇḍa-paṭa-vārita-śīkareṣu dhanyāḥ pibanti mukha-tāmarasaṃ vadhūnām //
śaila-śreṇir apeta-dāva-dahanā dagdha-prarūḍhaṃ vanaṃ jīmūtāṅkura-danturā daśa diśo bhū-reṇu-muktaṃ nabhaḥ
kiṃ cānyat kalikormi-medura-mukhī jātā kadamba-cchaviś chidyante kiyatā kṣaṇena śikhināṃ mauna-vrata-granthayaḥ //
kedāre nava-vāri-pūrṇa-jaṭhare kiṃcit-kvaṇad-dardure śambū-kāṇḍaka-piṇḍa-pāṇḍura-tata-prānta-sthalīvī-raṇe
ḍimbhā daṇḍaka-pāṇayaḥ pratidiśaṃ paṅka-cchaṭā-carcitāś cubhrūś cubhrur iti bhramanti rabhasād udyāyi-matsyotsukāḥ //
samantāt sa-visphurad-indranīlamaṇi-prabhā-vicchuritāntarālaḥ
martyāvatīrṇasya viḍojaso 'yaṃ nīlāṃśuka-cchatram ivāmbuvāhaḥ //
khadyota-cchuritāndhakāra-paṭalāḥ spaṣṭa-sphurad-vidyutaḥ snigdha-dhvāna-vibhāvitoru-jaladonnāhā raṭat-kambavaḥ
etāḥ ketaka-bheda-vāsita-puro-vātāḥ patad-vārayo na pratyemi janasya yad virahiṇo yāsyanti soḍhuṃ niśāḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1302)

etasmin mada-jarjarair upacite kambūravāḍambaraiḥ staimityaṃ manaso diśaty anibhṛtaṃ dhārādhare mūrcchati
utsaṅge kakubho nidhāya rasitair ambhomucāṃ ghorayan manye mudrita-candra-sūrya-nayanaṃ vyomāpi nidrāyate //

vātokasya (Skmsa.u.ka. 1282)

gambhīrāmbhodharāṇām avirala-nipatad-vāri-dhārā-ninādān īṣan-nidrālasākṣā dṛḍha-gṛha-paṭalārūḍha-kuṣmāṇḍa-bandhyāḥ
dorbhyām āliṅgyamānā jaladhara-samaye patra-ṣaṇḍe niśāyāṃ dhanyāḥ śṛṇvanti suptāḥ stana-yuga-bharitoraḥ-sthalāḥ kāminīnām //
apagata-rajo-vikārā ghana-paṭalākrānta-tārakālokā /
lamba-payodhara-bhārā prāvṛd iyaṃ vṛddha-vaniteva //
ambhodher vaḍavāmukhānala-jhalājvālopagūḍhāntarā vyāmohād apibann apaḥ sphuṭam amī tarṣeṇa paryāvilāḥ
uddeśa-sphurad-indra-cāpa-valaya-jvālāpadeśād aho dahyante katham anyathārdha-malināṅgāra-dyutas toyadāḥ //
kṛtvā picchilatāṃ pathaḥ sthagayatā nirbhartsanaṃ pādayoḥ sāndrair vāri-kaṇaiḥ kapola-phalake vicchittim āchindatā
meghenopakṛtaṃ yad āśu vihitā tasyāgaso niṣkṛtiḥ svairiṇyāḥ priya-veśma-vartma diśatā vidyud-vilāsair muhuḥ //
āsāroparame pragāḍha-timirāḥ kim īrayantyo niśāḥ pāntha-strī-manasāṃ smarānala-kaṇā-saṃtāna-śaṅkā-spṛśaḥ
piṣṭānāṃ prasabhaṃ ghanāghana-ghaṭā-saṃghaṭṭato vidyutāṃ cūrṇābhāḥ paritaḥ patanti taralāḥ khadyotaka-śreṇayaḥ //
hasta-prāpyam ivāmbaraṃ vidadhataḥ kharvā ivāśā-tatīr garjābhiḥ kṣaṇa-jarjarī-kṛta-ghanānuttāla-dhārā-ravāḥ
kvāmagnaṃ sthalam asti nāma tad ibhīvoddāma-saudāminīnetronmeṣa-vilokitākhila-bhuvo varṣanti naktaṃ ghanāḥ //
utpucchānata-dhūta-pakṣa-tatayo jhātkāriṇo vibhramair udvācyās tata-cañcavo laya-vaśād utkṣipta-pādā muhuḥ
paśyanto nija-kaṇṭha-kāṇḍa-malināṃ kādambinīm unnatagrīvābhyarṇa-milat-kalāpa-viṭapā nṛtyanti kekā-bhṛtaḥ //
idānīṃ vaṃśīnāṃ śabara-mithunocchṛṅkhala-rahaḥkriyā-sakhyenālaṃ giri-vana-sarid-grāma-suhṛdām
sphural-loma-śyāma-cchagala-śiśi-karṇa-pratisamacchadāgrābhis tvagbhir valayita-karīrās tala-bhuvaḥ //
pārśvābhyāṃ śirasā nimīlita-dṛśaḥ kāmaṃ nimajya kramād aṃsau pṛṣṭham uraḥ sa-pakṣati-talaṃ gāḍhaṃ spṛśanto muhuḥ
ete kuñcita-jānavo nava-jale nirvānti gharmāhatā bhūyaḥ pakṣa-puṭābhipāta-rabhasotsarpat-kaṇāḥ patriṇaḥ //
majjānam api vilimpati nākṛta-puṇyasya varṣati payode /
nirgama-keli-samutsuka-śiśi-vāraṇa-gāḍha-parirambhaḥ //
ākrandāḥ stanitair vilocana-jalānya-śrānta-dhārāmbudhis tad-viccheda-bhuvaś ca śoka-śikhinas tulyās taḍid-vibhramaiḥ
antar me dayitā-mukhaṃ tava śaśī vṛttiḥ samaivāvayos tat kiṃ mām aniśaṃ sakhe jaladhara tvaṃ dagdhum evodyataḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 993 yaśodharmaṇaḥ, Smvsū.mu. 43.33)

bhuvaḥ kim etā divam utpatanti divo 'thavā bhū-talam āviśanti /
calāḥ sthirā veti vitarkayantyo dhārāḥ karāgrair abalāḥ spṛśanti //
chatrāvalambi vimaloru-payaḥ-pravāhadhārā-bhara-sphaṭika-pañjara-saṃyatāṅgaḥ
pānthaḥ sva-śāsana-vilaṅghana-jāta-kopakāmājñayā priyatamām iva nīyate sma //
adyāmbhaḥ paritaḥ patiṣyati bhuvas tāpo 'dya nirvāsyati kṣetreṣv adya yatiṣyate janapadaḥ sasyeṣu paryutsukaḥ
nartiṣyanti tavodaye 'dya jalada vyālola-puccha-cchadacchatra-cchādita-maulayo diśi diśi krīḍālasāḥ kekinaḥ //
gāyati hi nīlakaṇṭho nṛtyati gaurī taḍit tarala-tārā /
āsphālayati mṛdaṅgaṃ tad-anu ghano 'yaṃ mahā-kālaḥ //
alakeṣu cūrṇa-bhāsaḥ sveda-lavābhān kapola-phalakeṣu /
nava-ghana-kautukinīnāṃ vārikaṇān paśyati kṛtārthaḥ //
kāle vāri-dharāṇām apatitayā naiva śakyate sthātum /
utkaṇṭhitāsi tarale na hi na hi sakhi picchilaḥ panthāḥ //
asita-bhujaga-śiśu-veṣṭitam abhinavam ābhāti ketakī-kusumam /
āyasa-valayākaṅkṛta-viṣāṇam iva dantinaḥ patitam //
stambeṣu ketakīnāṃ yathottaraṃ vāmanair dalair adya /
vidalanti meṣa-tarṇaka-puccha-cchavi-keśarāḥ sūcyaḥ //
dhūlībhiḥ ketakīnāṃ parimalana-samuddhūlitāṅgaḥ samantād antodvellad-balākā-vali-kuṇapa-śiro-naddha-nīlābhra-keśaḥ
preṅkhad-vidyut-patākāvali-rucira-dhanuḥ-khaṇḍa-khaṭvāṅga-dhārī saṃprāptaḥ proṣita-strī-pratibhaya-janakaḥ kāla-kāpāliko 'yam //
megha-śyāma-diśi pravṛtta-dhanuṣi krīḍat-taḍit-tejasi cchannāhar-niśi garjita-pramanasi pramlāna-līlā-ruṣi
pūrṇa-śrotasi śānta-cātaka-tṛṣi vyāmugdha-candra-tviṣi prāṇān pāntha kathaṃ dadhāsi nivasann etādṛśi prāvṛṣi //
kṣapāṃ kṣāmīkṛtya prasabham apahṛtyāmbu-saritāṃ pratāpyorvīṃ vana-taru-gahanam utsādya sakalam
kva saṃpraty uṣṇāṃśur gata iti samanveṣaṇa-parās taḍid-dīpālokair diśi diśi carantīva jaladāḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1287 oṅkaṇṭhasya, Spdśā.pa. 3869, Smvsū.mu. 61.18 both pāṇineḥ)

vidyud-dīdhiti-bheda-bhīṣaṇa-tamaḥ-stomāntarāḥ saṃtataśyāmāmbhodhara-rodha-saṃkaṭa-viyad-viproṣita-jyotiṣaḥ
khadyotonnamitopakaṇṭha-taravaḥ puṣṇanti gambhīratām āsārodakamatta-kīṭa-paṭalī-kvāṇottarā rātrayaḥ //

abhinandasya (Skmsa.u.ka. 1305, kasyacit)

harṣollāsita-cāru-candraka-bṛhad-barhair vanānām amī jātāḥ puṣpita-bāla-śākhina ivābhogā bhujaṅgāśibhiḥ
spṛṣṭāḥ koṭara-nirgatārdha-tanubhiḥ pātuṃ payodānilaṃ niryad-vaṃśa-karīra-koṭaya iva kṣoṇī-bhṛto bhogibhiḥ //

śatānandasya --

etāḥ paṅkila-kūla-rūḍha-nalada-stambhāḥ kvaṇat-kambavaḥ krīḍat-karkaṭa-cakravāla-vilasaj-kambāla-toyābilāḥ
hṛl-lekhaṃ janayanty anūpa-saritāṃ uttuṇḍa-gaṇḍūpadotkīrṇodgīrṇā mṛd-arbuda-sthapuṭita-prāntās taṭī-bhūmayaḥ //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 1292, parameśvarasya)

nave dhārā-sāre pramada-caṭulāyāḥ sthala-juṣaḥ varāṭī-śubhrāyāḥ śaphara-saraṇer ebhir upari
kulīrair bhrāmyadbhir gaṇayitum iva vyāpṛta-karāḥ manaḥ krīṇantīva prakaṭa-vibhavāḥ palvala-bhuvaḥ //

abhiṣekasya --

vindhyādri-mahā-liṅgaṃ snapayati paryanya-dhārmikaḥ śucibhiḥ /
jaladendranīla-gaḍḍūśatojjhitaiḥ saṃprati payobhiḥ //
pibati vyoma-kaṭāhe saṃsakta-calat-taḍil-latā-rasanaḥ /
megha-mahā-mārjāraḥ saṃprati candrātapa-kṣīram //

yogeśvarasyaitau --

ardhodgatena kadalī mṛdu-tāmra-talena garbha-koṣeṇa /
pibati nidāgha-jvaritā ghana-dhārāṃ kara-puṭenaiva //

tasyaiva --

āroha-vallībhir ivāmbu-dhārārājībhir ābhūmi-vilambinībhiḥ
saṃlakṣyate vyoma vaṭa-drumābham ambhodhara-śyāma-dala-prakāśam //

dakṣasya --

nīpaiḥ kāñcī-kṛta-viracanaiḥ piñjaraṃ śroṇibimbaṃ miśrāv aṃsau śravasi vasatā kandalī-kuḍmalena
pāṇḍicchāyaḥ stana-parisaro yūthikā-kaṇṭha-sūtrair ity ākalpaḥ prakṛti-lalito vallabhaḥ sundarīṇām //
lūne kālāñjana-paricaye śīkaraiḥ kāmam akṣṇor ekī-bhūte kuca-kalaśayor vāsasi śyāma-sūkṣme
dṛṣṭe svābhāvika-tanu-guṇe durdina-svairiṇīnāṃ dhanyo veṣāntara-viracanaṃ pratyudāste kṛtārthaḥ //
asau nāstīvenduḥ kvacid api raviḥ proṣita iva grahoḍūnāṃ cakraṃ nabhasi likhita-proñchitam iva
ahar vā rātrir vā dvayam api vilupta-pravicayaṃ ghanair baddha-vyūhaiḥ kim idam iti ghoraṃ vyavasitam //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1290)

tāvad vācaḥ prayuktā manasi vinihitā jīvitāśāpi tāvan vikṣiptau tāvad aṅghrī pathi pathika-janair lambitā tāvad āśā
phullad-dhārā-kadambas tava kavalayitā yāvad ete na dṛṣṭā nirmukta-vyāla-nīla-dyuti-nava-jalada-vyākulā vindhya-pādāḥ //

yogeśvarasya | (Skmsa.u.ka. 911)

kāmaṃ kūle nadīnām anugiri mahiṣī-yūtha-nīḍopakaṇṭhe gāhante śaṣpa-rājīr abhinava-śalabha-grāsa-lokā balākāḥ
antar-vinyasta-vīrut-tṛṇa-maya-puruṣa-trāsa-vighnaṃ kathaṃcit kāpotaṃ kodravāṇāṃ kavalayati kaṇān kṣetra-koṇaika-deśe //

yogeśvarasyaitau --

amuṣmin saṃnaddhe jala-muci samabhyasya katicid kakārān paryanta-dvi-guṇa-mata-repha-prasavinaḥ
sa mādhyandātyūhaś cala-vipula-kaṇṭhaḥ prasarati kramodañcat-tāraḥ krama-vaśa-naman manda-madhuraḥ //
|| iti prāvṛḍ-vrajyā ||
||10||

11. tataḥ śarad-vrajyā

aindraṃ dhanuḥ pāṇḍu-payo-dhareṇa śarad dadhānārdra-nakha-kṣatābham
prasādayantī sa-kalaṅkam induṃ tāpaṃ raver abhyadhikaṃ cakāra //
yadyapy ahaṃ śaśimukhi vimalāmbara-śrīr bandūka-puṣpa-rucirādhara-pallavāpi
dhiṅ māṃ tathāpi galitoru-payodharatvād ity uccakaiḥ śarad iyaṃ vahatīva tāpam //

manovinodasya (Skmsa.u.ka. 1311)

te haṃsātithi-vatsalā jalaruhāṃ kālena pītāyuṣāṃ saṃjīvauṣadhayo jarā jalamucām ete śarad-vāsarāḥ
yeṣv abhyāgata-khañjarīṭa-śabalās toyāpasāra-kramastoka-stoka-taraṅgitānta-pulināḥ karṣanti nadyo manaḥ //
dhūmraiḥ pakṣa-puṭaiḥ patadbhir abhitaḥ pāṇḍūdaraiḥ khañjanair āyāntīṃ śaradaṃ kiranti rabhasāl lājair ivāśāṅganāḥ
maṅgalyaṃ ca kalaṅka-pallava-sakhaṃ smerānanā śarvarī jyotsnā-tarpaṇa-gauram indu-kalaśaṃ vyomāṅgane nyasyati //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1308)

dadhati dhavalāmbhoda-cchāyāṃ sita-cchada-paṅktayo divi payasi ca śvetāmbhoja-bhramaṃ pratimā-śataiḥ
vidadhati na ced utkaṇṭhārdraṃ śaran maṇi-nūpuradhvanita-madhurottāla-snigdhair manaḥ kvaṇitormibhiḥ //
ghanaiḥ śephālīnāṃ hṛdaya-niviḍāśliṣṭa-vasudhaiḥ prasūnair unnālaiḥ pulakitatarodyāna-taravaḥ
niśāntāḥ prīṇanti pramada-kurarodgīta-rabhaso nabhasvad-vyādhūta-sphuṭa-kumuda-gandha-pluta-diśaḥ //
rajaḥ-pāta-jñānāṃ kumuda-sumano-maṇḍala-bhuvi smarasyoccair mantraṃ kim api japatāṃ huṅkṛtim iyam
sthire yūnāṃ māna-graha-paribhave mūrcchati ghano dvirephācāryāṇāṃ madhu-mada-paṭīyān kalakalaḥ //
adhaḥ paśyan pārśva-dvaya-valita-sācīkṛta-śirāḥ śanaiḥ pakṣa-sthairyād divi masṛṇa-cakrākṛti-gatiḥ
cirāc cillas tiryak-tvaritataram āhāra-nipuṇo nipatyaivākasmāc cala-caraṇa-mūrdhaṃ prapatati //
dūrotpucchaḥ salaya-caraṇo lamba-lolat-patattūḥ kaṇṭenoccair mada-kala-ruta-stoka-vācāla-cañcuḥ
harṣāśrūrmi-stimita-nayana-nyasta-sotkaṇṭha-dṛṣṭeḥ kaṃcit kālaṃ naṭati nikaṭe khañjarīṭaḥ priyāyāḥ //

manovinodasyāmī | (Skmsa.u.ka. 1321)

toyāntar-līna-mīna-pracaya-vicaya-navyāpṛta-troṭi-koṭiprāg-bhāga-prahva-kaṅkāvali-dhavala-rucaḥ paryaṭat-khañjarīṭāḥ
kūjat-kādambarājī-pihita-parisarāḥ śāradīnāṃ nadīnāṃ tīrāntā mañju-guñjan-mada-kalakuraba-śreṇayaḥ prīṇayanti //
tīkṣṇaṃ ravis tapati nīca ivācirāḍhyaḥ śṛṅgaṃ rurus tyajati mitram ivākṛtajñaḥ
toyaṃ prasīdati muner iva dharma-cintā kāmī daridra iva śoṣam upaiti paṅkaḥ //

bhāsasya (Skmsa.u.ka. 1313, Svsu.ā. 1821, Spdśā.pa. 3907, Smvsū.mu. 62.3)

saṃtāpinī sama-dahaṃsa-kalābhilāpā prāleya-dhāma-dhavalāmbaram ādadhānā
āpāṇḍu-pīvara-payodharam udvahantī kācid vadhūr virahiṇīva śarad vibhāti //
śanaiḥ śāntākūtāḥ sita-kala-dhara-ccheda-pulināḥ purastād ākīrṇāḥ kala-virutibhiḥ sārasa-kulaiḥ
citāś citrākārair niśi vikacana-kṣatra-kumudair nabhastaḥ syandante sarita iva dīrghā daśa diśaḥ //
āpīna-pravisāritoru-vikaṭaiḥ paścārdha-bhāgair gurur vellat-pīvara-kambalālasa-rasad-gambhīra-ghaṇṭākulaḥ
grāmānteṣu navīna-sasya-hariteṣūddāma-candrātapasmerāsu kṣaṇadāsu dhena-dhavalī-vargaḥ parikrāmati //
pṛṣṭheṣu śaṅkha-śakala-cchaviṣu cchadānāṃ rājībhir aṅkitam alaktaka-lohitābhiḥ
go-rocanā-harita-babhru bahiḥ palāśam āmodate kumudam ambhasi palvalasya //
sāndra-sthūla-naloparodha-viṣamāḥ śaṅkyāvatārāḥ puraḥ toyottīrṇa-nivṛtta-nakra-jaṭhara-kṣuṇṇa-sthalī-bālukāḥ
vyakta-vyāghra-padāṅka-paṅkti-nicitonmudrārdra-paṅkodarās saṃtrāsaṃ janayanti kuñja-saritaḥ kācābhahnīlodakāḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 2047)

ikṣu-tvak-kṣoda-sārāḥ śakaṭa-saraṇayo dhīra-dhūlī-patākāḥ pāka-svīkāra-namre śirasi niviśate śūka-śāleḥ śukālī
kedārebhyaḥ praṇālaiḥ praviśati śapharī-paṅktir ādhāram ārād acchaḥ kaccheṣu paṅkaḥ sukhayati saritām ātapād ukṣa-pālam //

abhinandasya --

sadyaḥ-snātānuliptā iva dadhati rucaṃ pallavāḥ kardamāṅkāḥ kacchāntāḥ kāśa-tūlaiḥ pavana-vaśa-gatair meṣa-yūthopameyāḥ
nadyaḥ pratyagra-tīropanati-sarabhasaiḥ khañjanaiḥ sāñjanākṣā haṃsāḥ kaṃsāri-deha-tviṣi gagana-tale śaṅkha-śobhāṃ vahanti //
haṃsānāṃ ninadeṣu yaiḥ kavalitair āsajyate kūjatām anyaḥ ko 'pi kaṣāya-kaṇṭha-luṭhanād āghargharo nisvanaḥ
te saṃpraty akaṭhora-vāraṇa-vadhūdantāṅkura-spardhino niryātāḥ kamalākareṣu bisinī-kandāgrima-granthayaḥ //

kamalāyudhasya (dhva. 4.7, Skmsa.u.ka. 1309)

varāhānākṣeptuṃ kalama-kavala-pratyabhimukhān idānīṃ sīmānaḥ prati vihita-mañcāḥ svapatibhiḥ
kapotaiḥ potārthaṃ kṛta-niviḍa-nīḍā viṭapinaḥ śivābhir valmīkāḥ khara-nakhara-khātodara-mṛdaḥ //

śatānandasya (Skmsa.u.ka. 1312)

lālā-kalpais tridaśa-kariṇāṃ dig-vadhū-hāsa-bhūtair adhva-śrānta-pravahaṇa-harit-phena-śaṅkāṃ diśadbhiḥ
vātodastaiḥ śaśadhara-kalā-komalair indra-tūlair līlottaṃsaṃ racayitum alaṃ kanyakāḥ kautukinyaḥ //

śubhāṅgasya --

hāra-cchāyāṃ vahati kucayor antarāle mṛṇālī karṇopānte nava-kuvalayair acyutaḥ karṇikārthaḥ
yā sīmante maṇibhir aruṇaiḥ sā cchavir bandhu-jīvair veśaḥ śobhāṃ diśati paramām ārtavaḥ śāli-gopyāḥ //

madhuśīlasya --

dūrāpāya-prakaṭa-viṭapāḥ paryaṭat-khañjarīṭakrānta-prāntāḥ prasabha-vilasad-rājahaṃsāvataṃsāḥ
adyānandaṃ dadhati vicarac-cakravākopacañcugrāsa-trāsa-pracala-śaphara-smera-nīrās taṭinyaḥ //

ḍimbokasya (Skmsa.u.ka. 1319)

unmagna-cañcala-vanāni vanāpagānām āśyānasaikata-taraṅga-paramparāṇi
nimnāvaśiṣṭa-salilāni mano haranti rodhāṃsi haṃsa-pada-mudrita-kardamāni //
vyālī-vimarda-vigalaj-jala-koṭarāṇi śākhā-vilambi-mṛta-śaivala-kandalāni
dūrībhavanti saritāṃ taṭa-kānanāni pūrva-pravāha-mahimānam udāharanti //

śubhāṅgasya --

tṛṇa-rāja-pāka-saurabha-sugandhayaḥ pariṇatāśavo divasāḥ /
ādya-kulopanimantraṇa-suhita-dvija-duḥsahoṣmāṇaḥ //

yogeśvarasya --

āḍhyān nivāpalambho niketa-gāmī ca picchilaḥ panthāḥ /
dvayam ākulayati cetaḥ skandhāvāra-dvijātīnām //

vāgurasya --

|| iti śarad-vrajyā ||
||11||

12. tato hemanta-vrajyā

yātrā-lagnaṃ tuhina-marutāṃ bāndhavaḥ kunda-lakṣyāḥ kālaṃ so 'yaṃ kamala-sarasāṃ saṃpadaḥ kāla-dūtaḥ
nidrā-vyājāj jaḍima-vidhurā yatra gāḍhe 'pi mantau vāmāḥ kaṇṭha-graham aśithilaṃ preyasām ādriyante //

kasyacit (Srkm 1326)

agre śyāmala-bindu-baddha-tilakair madhye 'pi pākānvayaprauḍhī-bhūta-paṭola-pāṭalatarair mūle manāg babhrubhiḥ
vṛnte karkaśa-kīra-piccha-haribhiḥ sthūlaiḥ phalair bandhurāḥ saṃpraty utsukayanti kasya na manaḥ pūga-drumāṇāṃ chaṭāḥ //
dalānāṃ mūleṣu stimita-patitaṃ kesara-rajaḥ samīro nedānīṃ harati haritāla-dyuti-haram
kumudvatyāḥ koṣe madhu śiśira-miśraṃ madhuliho lihanti pratyūṣe virasa-virasaṃ manda-rucayaḥ //
āvāti sphuṭita-priyaṅgu-surabhir nīhāra-vāri-cchalāt svacchandaṃ kamalākareṣu vikiran pracchanna-vahni-cchaṭāḥ
prātaḥ kunda-samṛddhi-darśana-rasa-prīti-prakarṣollasanmālākāra-vadhū-kapola-pulaka-sthairya-kṣamo mārutaḥ //
garvāyante palālaṃ prati pathika-śataiḥ pāmarāḥ stūyamānā gopān go-garbhinīnāṃ sukhayati bahalo rātri-romantha-bāṣpaḥ
prātaḥ pṛṣṭhāvagāḍha-prathama-ravi-rucir grāma-sīmopaśalye śete siddhārtha-puṣpa-cchadana-cita-hima-klinna-pakṣmā mahokṣaḥ //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 1327)

kaṭu-madhurāṇy āmodaiḥ parṇair utkīrṇa-patra-bhaṅgāni /
damanaka-vanāni saṃprati kāṇḍair ekānta-pāṇḍūni //
laghuni tṛṇa-kuṭīre kṣetra-koṇe yavānāṃ nava-kalama-palāla-srastare sopadhāne
pariharati suṣuptaṃ hālika-dvandvam ārāt stana-kalaśa-mahoṣmābaddha-rekhas tuṣāraḥ //

bhavabhūteḥ (Drda.rū. 4.22, Svsu.ā. 1840, Skmsa.u.ka. 1336, Spdśā.pa. 3922, Smvsū.mu. 63.15)

kṣetropānta-palāyamāna-śaśaka-dvandvaṃ parīkṣyāparān āhūyātirasena karṣaka-janān ābaddha-kolāhalāḥ
hastāropita-dātra-rajju-laguḍair vṛddhair avṛddhaiḥ saha tyaktvā śāli-cikartiṣām ita ito dhāvanty amī pāmarāḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1340)

kṛtvā pṛṣṭhatare paṭac-caram atha jyotiḥ-prataṅkāṅkayoḥ ūrvor antarayor niṣeduṣi karau kṛtvā kukūlānale
pārśvau kampa-jaḍau pidhāya kaphaṇi-dvandvena romāñcitā prātar no na ca sāyam adya jaratī gehodaraṃ muñcati //

vaiśyasya --

dhūma-prāyaḥ prati-muhur atikṣobhanodvānta-tejāḥ kārīṣāgniḥ satatam ṛtunā sevyatāṃ nīyamānaḥ
bāhu-kṣepāt stana-parisarād asta-līlāṃśukābhiḥ ghoṣa-strībhir divasa-viratau bhāti nirviśyamānaḥ //
ābhoginaḥ kim api saṃprati vāsarānte saṃpanna-śāli-khala-pallavitopaśalyāḥ
grāmās tuṣāra-bhara-bandhura-gomayāgnidhūmāvalī-valaya-mekhalino haranti //

abhinandasya (Skmsa.u.ka. 1351)

mūle harinti kiṃcit pārśve pītāni lohitāny agre /
madhura-surabhīṇi saṃpraty agāḍha-pākāni badarāṇi //

tasyaiva --

bhadraṃ te sadṛśaṃ yad-adhvaga-śataiḥ kīrti-stavodghuṣyate sthāne rūpam anuttamaṃ sukṛtinā dānena karṇo jitaḥ
ity ālokya ciraṃ dṛśā kṛpaṇayā dūrāgatena stutaḥ pānthenaika-palāla-muṣṭi-rucinā garvāyate hālikaḥ //

yogeśvarasya (Sksa.ka.ā. 3.8, Skmsa.u.ka. 1338, Spdśā.pa. 581, Smvsū.mu. 96.2)

iti hemanta-vrajyā
||12||

13. tataḥ śiśira-vrajyā

kundasyāpi na pūjana-vyatikare nāpy ātmano maṇḍane vyāpāre 'pi tathā praheṇaka-vidher nārghanti baddhādarāḥ
nāryaḥ kunda-caturthikā-mahasam ārambhābhiṣeke yathā hūtānaṅgam ulūlu-kākala-ravaiḥ prīṇanti yūnāṃ manaḥ //
durlakṣyā syād damanaka-vane dhūma-dhūmre patantī kārīṣāgneḥ paṭamaya-gṛhā vāma-līlāṃ tanoti
prādurbhāvaṃ tirayati raver adhvagānām idānīṃ sarvāṅgīṇaṃ diśati palitaṃ lomalagnā himānī //
pūṣā prātar gagana-pathikaḥ prasthitaḥ pūrva-śailāt sūcī-bhedya-prabala-mahikā-jāla-kanthāvṛtāṅgaḥ
rātriṃ sarvāṃ hutavaha-pariṣvaṅga-bhājo 'pi manye jāḍyābaddhān tvarayitum ayaṃ drāṅ na śaknoti pādān //
pānthasyārāt kṣaṇam iva gater mandimānaṃ diśanti pratyūṣeṣu pratanu-salilodgīrṇa-bāṣpa-pravāhāḥ
vārāṃ pūrṇā iva sacakitā vāra-pārīṇa-dṛṣṭer dūrottānā api śikhariṇāṃ nirjhara-droṇi-mārgāḥ //
dūra-proṣitakair avākara-parīhāsāḥ sva-kāntāśmasu prāleya-snapiteṣu mukta-salilotpāda-spṛhā-kelayaḥ
kṣīyante suratāntare 'pi na dṛśāṃ pātrīkṛtāṃ kāmibhiḥ saubhāgyāpagamād ivendu-mahasāṃ lāvaṇya-śūnyāḥ śriyaḥ //
haṃsair jarjara-rūkṣa-pakṣa-malinair naktaṃ divāntar-bahis tiṣṭhadbhiḥ parivārya bandhubhir iva snigdhaiḥ kṛtāvekṣaṇam
pratyāsīdati vallabhe jalaruhāṃ kṣāmāyamāṇa-dyutau bāṣpān ujjhati vāri vāri-ruhiṇī-nāśād ivopārjitān //
dhanyānāṃ nava-pūga-pūrita-mukha-śyāmāṅganāliṅganprāptāneka-sukha-pramoda-vapuṣāṃ ramyas tuṣārāgamaḥ
asmākaṃ tu vidīrṇa-daṇḍita-paṭī-pracchāditodghāṭitakroḍa-svīkṛta-jānu-vepathumatāṃ cetaḥ paraṃ sīdati //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1346)

kampante kapayo bhṛśaṃ jala-kṛśaṃ gojāvikaṃ glāyati śvā cullīkuharodaraṃ kṣaṇam api kṣipto 'pi naivojjhati
śītārti-vyasanāturaḥ punar ayaṃ dīno janaḥ kūrvavat svāny aṅgāni śarīra eva hi nije nihnotum ākāṅkṣati //

lakṣmīdharasya (Sksa.ka.ā. 3.10, Skmsa.u.ka. 1349 śatānandasya, Smvsū.mu. 63.17)

idānīm arghanti prathama-kalama-ccheda-muditā navāgrānna-sthāle parimala-muco hālika-gṛhāḥ
udañcad-dor-vallī-valita-valayābhir yuvatibhir gṛhīta-protkṣipta-bhramita-masṛṇodīrṇa-musalāḥ //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 1337)

pāka-kṣāma-tilāḥ samutsukayituṃ śaktāḥ kapotān bhuvaḥ śyāmatvaṃ phala-pīḍyamāna-kusumān āpadyate sarṣapān
vāyur vyasta-śaṇas tuṣāra-kaṇavān abhyeti kampa-pradaḥ pānthaiḥ śuṣka-vivāda-baddha-kalahaiḥ puṇyāgnir āsevyate //

tasyaiva (Skmsa.u.ka. 1350)

siddhārthāḥ phala-sūci-bandha-gurubhir lolanty amī pallavair ucchindanty adha eva bandhuratayā kolī-phalāny arbhakāḥ
pāka-praślatha-patra-koṣa-dalanavyaktāṅkura-granthayo niṣṭhīvanty api hasta-yantra-kalitāḥ puṇḍrekṣa-yaṣṭyo rasam //

vācaspateḥ (Skmsa.u.ka. 1357)

vyathita-vanitā-vaktraupamyaṃ bibharti niśāpatir galita-vibhavasyājhevādya dyutir masṛṇā raveḥ
abhinava-vadhū-roṣa-svāduḥ karīṣa-tanūnapād asarala-janāśelṣa-krūras tuṣāra-samīraṇaḥ //

abhinandasya (Skmsa.u.ka. 1347 bhāsasya)

vāraṃ vāraṃ tuṣārānila-tulita-palāloṣmaṇāṃ pāmarāṇāṃ daṇḍa-vyāghaṭṭanābhiḥ krama-pihita-rucau bodhyamāne kṛśānau
uddhūmair bīja-koṣoccaṭana-paṭu-ravaiḥ sarṣapa-kṣoda-kūṭaiḥ koṇe koṇe khalānāṃ parisara-sa-kaṭuḥ kīryate ko 'pi gandhaḥ //

yogeśvarasya --

naṣṭa-prāyāḥ pralayamahikā-juṣṭa-jīrṇaiḥ pratānair bījāny evonmada-para-bhṛtālocanāpāṭalāni
utpākatvād vighaṭita-śamī-koṣa-saṃdarśitāni vyākurvanti sphuṭa-sahacarī-vīrudhaḥ kṛṣṇalānām //

sāvarṇeḥ --

śuka-snigdhaiḥ patrair yuvati-kara-dīrghaiḥ kiśalayaiḥ phalinyo rājante hima-samaya-saṃvardhita-rucaḥ
manojñā mañjaryo harita-kapiśaiḥ pāṃsu-mukulaiḥ sphuṭanti pratyaṅgaṃ paṭu-parimalāhūta-madhupāḥ //

śatānandasya --

māṣīṇaṃ muṣitaṃ yaveṣu yavasa-śyāmā cchaviḥ śīryate grāmāntāś ca masūra-dhūsara-bhuvaḥ smeraṃ yamānī-vanam
puṣpāḍhyāḥ śata-puṣpikāḥ phala-bhṛtaḥ siddhyanti siddhārthakāḥ snigdhāḥ vāstuka-vāstavaḥ stavakita-stambā ca kustumbinī //

śubhāṅgasya (Skmsa.u.ka. 1356, śubhāṅkasya)

puraḥ pāṇḍu-prāyaṃ tad-anu kapilimnā kṛta-padaṃ tataḥ pākotsekād aruṇa-guṇa-saṃsargita-vapuḥ
śanaiḥ śoṣārambhe sthapuṭa-nija-viṣkambha-viṣamaṃ vane vītāmodaṃ badaram arasatvaṃ kalayati //
|| iti śiśira-vrajyā ||
||13||

14. tato madana-vrajyā

ayaṃ sa bhuvana-traya-prathita-saṃyamī śaṅkaro bibharti vapuṣādhunā viraha-kātaraḥ kāminīm
anena kila nirjitā vayam iti prayāyāḥ karaṃ kareṇa parilālayañ jayati jāta-hāsaḥ smaraḥ //

nīlapaṭahasya | (Skmsa.u.ka. 468)

bhrū-śārṅgākṛṣṭa-muktāḥ kuvalaya-madhupa-stoma-lakṣmī-muṣo ye kṣepīyāḥ kṛṣṇasārā nara-hṛdaya-bhidas tārava-krūra-śalyāḥ
te dīrghāpāṅga-puṅkhāḥ smita-viṣa-viṣamāḥ pakṣmalāḥ strī-kaṭākṣāḥ pāyāsur vo 'tivīryās tribhuvana-jayinaḥ pañcabāṇasya bāṇāḥ //
manasi kusuma-bāṇair eka-kālaṃ trilokīṃ kusuma-dhanur anaṅgas tāḍayaty aspṛśadbhiḥ
iti vitata-vicitrāścarya-saṃkalpa-śilpo jayati manasijanmā janmibhir mānitājñaḥ //

manovinodasya | (Skmsa.u.ka. 464)

śatruḥ kāraṇaṃ manmano 'pi bhagavān vāmāṅga-nityāṅganaḥ svar-lokasya sudhaika-pāna-caṣako mitraṃ ca tārā-patiḥ
cumbanto jagatāṃ manaḥ sumanaso marm-aspṛśaḥ sāyakāḥ dārāḥ prīti-ratī iti kva mahimā kāmasya nālaukikaḥ //

manivinodasyāmī --

kula-gurur abalānāṃ keli-dīkṣā-pradāne parama-suhṛd-ananṅgo rohiṇī-vallabhasya
api kusuma-pṛṣatkair deva-devasya jetā jayati suratalīlā-nāṭikā-sūtra-dhāraḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 1.1, Skmsa.u.ka. 469, Spdśā.pa. 3077, Smvsū.mu. 1.25)

vande devam anaṅgam eva ramaṇī-netrotpala-cchadmanā pāśenāyata-śālinā suniviḍaṃ saṃyamya loka-trayam
yenāsāv api bhasma-lāñchita-tanur devaḥ kapālī balāt prema-kruddhanagātmajāṅghri-vinati-krīḍā-vrate dīkṣitaḥ //

(Skmsa.u.ka. 466, lalitokasya)

sa jayati saṃkalpa-bhavo rati-mukha-śata-patra-cumbana-bhramaraḥ /
yasyānurakta-lalanā-nayanānta-vilokitaṃ vasatiḥ //

dāmodara-guptasya --

aho dhanuṣi naipuṇyaṃ manmathasya mahātmanaḥ
śarīram akṣataṃ kṛtvā bhinatty antargataṃ manaḥ //
dhanur mālā maurvī kvaṇad-alikulaṃ lakṣyam abalāmano-bhedyaṃ śabda-prabhṛtaya ime pañca-viśikhāḥ
iyāṃ jetuṃ yasya tribhuvanam adehasya vibhavaḥ sa vaḥ kāmaḥ kāmān diśatu dayitāpāṅga-vasatiḥ //

kasyacit | (Svsu.ā. 82, Skmsa.u.ka. 470)

jayati sa mada-lekhocchṛṅkhala-prema-rāmālalita-surata-līlā-daivataṃ puṣpa-cāpaḥ
tribhuvana-jaya-siddhyai yasya śṛṅgāra-mūrter upakaraṇam apūrvaṃ mālyam indur madhūni //
(Skmsa.u.ka. 463, utpalarājasya)
yācyo na kaścana guruḥ pratimā ca kāntā pūjā vilokana-vigūhana-cumbanāni
ātmā nivedyam itara-vrata-sāra-jetrīṃ vandāmahe makara-ketana deva dīkṣām //

(Skmsa.u.ka. 465, vallanasya)

|| iti madana-vrajyā ||
||14||

15. tato vayaḥ-sandhi-vrajyā

bhruvoḥ kācil līlā pariṇatir apūrvā nayanayoḥ stanābhogo 'vyaktaṃ taruṇima-samārambha-samaye
idānīm bālāyāḥ kim amṛta-mayaḥ kim madhu-mayaḥ kim ānandaḥ sākṣāt dhvanati madhuraḥ pañcama-layaḥ //

vīryamitrasya | (Skmsa.u.ka. 482 rājokasya, Spdśā.pa. 3274, Smvsū.mu. 51.7)

unnālālaka-bhañjanāni kabarī-pāśeṣu śikṣā-raso dantānāṃ parikarma nīvi-nahanaṃ bhrū-lāsya-yogyāgrahaḥ
tiryag-locana-ceṣṭitāni vacasi cchekokti-saṃkrāntayaḥ strīṇāṃ glāyati śaiśave pratikalaṃ ko 'py eṣa keli-kramaḥ //
vidhatte sollekhaṃ katarad iha nāṅgaṃ taruṇimā tathāpi prāgalbhyaṃ kim api caturaṃ locana-yuge
yad ādatte dṛśyād akhilam api bhāva-vyatikaraṃ mano-vṛttiṃ draṣṭuḥ prathayati ca dṛśyaṃ prati janam //

etau rājaśekharasya --

etad dadhāti nava-yauvana-nartakasya kaśmīraja-cchurita-tālaka-yugmala-kṣmīm
madhye samucchvasita-vṛtti manāg upānte labdhātma-sīma kuca-kuḍmala-yugmam asyāḥ //
yauvana-nagarārambhe rāmā-hṛdaya-sthalīṣu kusumeṣoḥ /
makara-patākeveyaṃ rājati romāvalī ramyā //

etau laḍahacandrasya --

calita-śiśu-daśānāṃ yauvanārambha-rekhāparicaya-paricumbat-prema-kautūhalānām
ucita-sahaja-lajjā-durbalā bālikānāṃ guru-jana-bhaya-bhājāṃ ke 'pi te bhrū-vilāsāḥ //

guṇeśvarasya --

naitat samunnamita-cūcuka-mudram antaḥsaṃkrānta-sīma-kuca-koraka-cakram asyāḥ
saṃketitāṅga-nava-yauvana-nāṭakasya kaśmīraja-cchurita-nūtana-kāṃsya-tālam //
nitambaḥ saṃvādaṃ masṛṇa-maṇi-vedyā mṛgayate manāg gaṇḍaḥ pāṇḍur madhu-mukula-lakṣmīṃ tulayati
viśantyās tāruṇyaṃ ghusṛṇa-ghana-lāvaṇya-payasi prakāmaṃ pronmajjad vapur api ca tasyā vijayate //
udbhinna-stana-kuḍmala-dvayam uraḥ kiṃcit kapola-sthalīṃ limpaty eva madhūka-kāntir adharaḥ saṃmugdha-lakṣmī-mayaḥ
pratyāsīdati yauvane mṛga-dṛśaḥ kiṃ cānyad āvirbhaval lāvaṇyāmṛta-paṅka-lepa-laḍaha-cchāyaṃ vapur vartate //
gehād bahir virama cāpalam astu dūram adyāpi śaiśava-daśā-laḍitāni tāni
āpyāyamāna-jaghana-sthala-pīḍyamānam ardhorukaṃ truṭati putri tava kṣaṇena //
premāsaṅgi ca bhaṅgi ca prativaco 'py uktaṃ ca guptaṃ tathā yatnād yācitam ānanaṃ prati samādhāne ca hāne ca dhīḥ
ity anyo madhuraḥ sa ko 'pi śiśutā-tāruṇyayor antare vartiṣṇor mṛga-cakṣuṣo vijayate dvaividhya-mugdho rasaḥ //

lakṣmīdharasya --

nitambaḥ svāṃ lakṣmīm abhilaṣati nādyāpi labhate samantāt sābhogaṃ na ca kuca-vibhāgāñcitam uraḥ
dṛśor līlāmudrā sphurati ca na cāpi sthitimatī tad asyās tāruṇyaṃ prathamam avatīrṇaṃ vijayate //
śāridyūtakathākutūhali manaś chekoktiśikṣāratiḥ nityaṃ darpaṇapāṇitā sahacarīvargeṇa cācāryakam
prauḍhastrīcaritānuvṛttiṣu raso bālyena lajjā manāk stokārohiṇi yauvane mṛgadṛśaḥ ko 'py eṣa kelikramaḥ //
dṛṣṭiḥ śaiśava-maṇḍanā pratikalaṃ prāgalbhyam abhyasyate pūrvākāram uras tathāpi kucayoḥ śobhāṃ navām īhate
no dhatte gurutāṃ tad apy upacitābhogā nitamba-sthalī tanvyāḥ svīkṛta-manmathaṃ vijayate netraikapeyaṃ vapuḥ //
ākaṇṭhārpita-kañcukāñcalam uro hastāṅgulī-mudraṇāmātrā-sūtrita-hāsyam āsyam alasāḥ pañcālikā-kelayaḥ
tiryag-locana-ceṣṭitāni vacasāṃ chekokti-saṃkrāntayas tasyāḥ sīdati śaiśave pratikalaṃ ko 'py eṣa keli-kramaḥ //
dor-mūlāvadhi-sūtrita-stanam uraḥ snihyat-kaṭākṣe dṛśāv īṣat-tāṇḍava-paṇḍite smita-sudhā-cchekoktiṣu bhrū-late
cetaḥ kandalita-smara-vyatikaraṃ lāvaṇyam aṅgair vṛtaṃ tanvaṅgyās taruṇimni sarpati śanair anyaiva kācid gatiḥ //
vāraṃ vāram anekadhā sakhi mayā cūta-drumāṇāṃ vane pīta-karṇa-darī-praṇāla-valitaḥ puṃskokilānāṃ dhvaniḥ
tasminn adya punaḥ śruti-praṇayini pratyaṅgam utkampitaṃ tāpaś cetasi netrayos taralimā kasmād akasmān mama //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 496)

darottānaṃ cakṣuḥ kalita-viralāpāṅga-valanaṃ bhaviṣyad-vistāri-stana-yugala-garbhālasam uraḥ
nitambe saṃkrāntāḥ katipaya-kalā gaurava-juṣo vapur muñcad bālyaṃ kim api kamanīyaṃ mṛga-dṛśaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 483, Smvsū.mu. 51.10)

gaṇita-garimā śroṇir madhyaṃ nibaddha-vali-trayaṃ hṛdayam udayal-lajjaṃ sajjac-cirantana-cāpalam
mukulita-kucaṃ vakṣaś cakṣur manāg-vṛta-vakrima krama-parigalad-bālyaṃ tanvyā vapus tanute śriyam //
bālo 'dyāpi kileti lakṣitam alaṃkartuṃ nijair bhūṣaṇai rāmābhiś ciram udyate hṛdi lihann icchām anicchāṃ vahan
snihyat-tāram athānya-dṛṣṭi-virahe yaḥ saṃmukhaṃ vīkṣito namraḥ smera-mukhī-bhavann iti vayaḥ-sandhi-śriyāliṅgitaḥ //

vallaṇasya --

mādhyasthyaṃ ca samasta-vastuṣu paripraśne śiro-ghūrṇanaṃ preyasyāṃ param arpitāntara-bahir-vṛtti-prapañca-kramaḥ
kiṃ cāpi sphuṭa-dṛṣṭi-vibhrama-kalā-nirmāṇa-śikṣā-rasaḥ pratyaṅgaṃ smara-keli-mudritam aho bālā vayo-vibhrame //
padbhyāṃ muktās tarala-gatayaḥ saṃśritā locanābhyāṃ śroṇī-bandhas tyajati tanutāṃ sevate madhya-deśaḥ
dhatte vakṣaḥ kuca-sacivatām advitīyatvam āsyaṃ tad-gātrāṇāṃ guṇa-vinimayaḥ kalpito yauvanena //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 484, Spdśā.pa. 3282, Smvsū.mu. 52.4)

bālyaṃ yad asyās trivalī-taṭinyās taṭe vinaṣṭaṃ saha cāpalena
tad-artham utthāpita-cāru-caityakalpau stanau pāṇḍutarau taruṇyāḥ //
tadātva-pronmīlan-mradima-ramaṇīyāt kaṭhinatāṃ nicitya pratyaṅgād iva taruṇa-bhāvena ghaṭitau
stanau saṃbibhrāṇāḥ kṣaṇa-vinaya-vaijātya-masṛṇasmaronmeṣāḥ keṣām upari na rasānāṃ yuvatayaḥ //

murāreḥ (anargha-rāghava.rā. 3.7)

bhrū-līlā caturā tribhāga-valitā dṛṣṭir gatir mantharā visrabdhaṃ hasitaṃ kapola-phalake vaidagdhya-vakraṃ vacaḥ
noddiṣṭaṃ guruṇā na bandhu-kathitaṃ dṛṣṭaṃ na śāstre kvacid bālāyāḥ svayam eva manmatha-kalā-pāṇḍityam unmīlati //
lāvaṇyāmṛta-sāndra-sindhu-laharī-saṃsiktam asyā vapur jātas tatra navīna-yauvana-kalā-līlālatā-maṇḍapaḥ
tatrāyaṃ spṛhaṇīya-śītalatara-cchāyāsu suptotthitaḥ saṃmugdho madhu-bāndhavaḥ sa bhagavān adyāpi nidrālasaḥ //

vīryamitrasya | (Skmsa.u.ka. 480, bhikṣoḥ)

bhruvir līlaivānyā dara-hasitam abhyasyati mukhaṃ dṛśor vakraḥ panthās taruṇima-samārambha-sacivaḥ
idānīm etasyāḥ kuvalaya-dṛśaḥ pratyaham ayaṃ nitambasyābhogo nayati maṇi-kāñcīm adhikatām //

rājya-pālasya --

madhyaṃ baddha-vali-trayaṃ vijayate niḥsandhi-bandhonnamad vistāri-stana-bhāra-mantharam uro mugdhā kapola-śriyaḥ
kiṃ cāmugdha-vilola-nīraja-dṛśas tāruṇya-puṇyātither asyāḥ kuṅkuma-paṅka-lepa-naḍaha-cchāyaṃ vapur vartate //

vajramuṣṭeḥ | (Srkm 490, kasyacit)

samastaṃ vijñāya smara-narapateś cāru-caritaṃ caraś cakṣuḥ karṇe kathayitum agāt satvaram iva
prayāṇaṃ bālyasya pratipadam abhūd vigraha-bharaḥ parispando vācām api ca kucayoḥ sandhir abhavat //
utkhelat-trivalī-taraṅga-taralā romāvalī-śaivalasrag-valir yuvatī dhruvaṃ jana-mano-nirvāṇa-vārāṇasī
etasyā yad uras-taṭī-parisare yad bālya-cāpalyayoḥ sthāne yauvana-śilpi-kalpita-citā-caitya-dvayaṃ dṛśyate //

bhavasya --

stanodbhedaḥ kiṃcit tyajati tanutāyāḥ paricayaṃ tathā madhyo bhāgas trivali-valayebhyaḥ spṛhayati
nitambe ca svairaṃ vilasati vilāsa-vyasanitā mṛgākṣyāḥ pratyaṅgaṃ kṛta-padam ivānaṅga-laḍitam //
yat pratyaṅgaṃ sphuṭam anusaranty ūrmayo vibhramāṇāṃ kṣobhaṃ dhatte yad api bahalaḥ snigdha-lāvaṇya-paṅkaḥ
unmagnaṃ yat sphurati ca manāk kumbhayor dvandvam etat tan manye 'syā smara-gaja-yuvā gāhate hṛt-taḍāgam //

vidhūkasya (Skmsa.u.ka. 481)

kṛta-nibhaśataṃ niṣkrāmantīṃ sakhībhir anūddhṛtāṃ katham api haṭhād ākṛṣyānte paṭasya niveśitām
nava-nidhuvana-krīḍārambha-prakampa-vivartinīṃ anubhava-mṛdū-bhūta-trāsāṃ manaḥ smarati priyām //
smitaṃ kiṃcin-mugdhaṃ tarala-madhuro dṛṣṭi-vibhavaḥ parispando vācām abhinava-vilāsokti-sarasaḥ
gatīnām ārambhaḥ kisalayita-līlā-parimalaḥ spṛśantyās tāruṇyaṃ kim iva na manojñaṃ mṛgadṛśaḥ //
asti bhayam asti kautukam asti ca mandākṣam asti cotkaṇṭhā /
bālānāṃ praṇayi-jane bhāvaḥ ko 'py eṣa naika-rasaḥ //
pragalbhānām ante nivasati śṛṇoti smara-kathāṃ svayaṃ tat-tac-ceṣṭā-śatam abhinayenārpayati ca
spṛhām antaḥ kānte vahati na samabhyeti nikaṭaṃ yathaiveyaṃ bālā harati ca tathaiveyam adhikam //
anyonyāntara-nirgatāṅguli-dala-śreṇī-bhavan-niścalagranthi-pragrathitaṃ kara-dvayam upary uttānam āvibhratā
seyaṃ vibhrama-toraṇa-praṇayinā jṛmbhābharottambhitenoccair bāhu-yugena śaṃsati manojanma-praveśotsavam //

śatānandasya --

sa eṣa yauvanācāryaḥ siddhaye smara-bhūbhujaḥ
priyāyāṃ balim uddiśya tanoti stana-maṇḍalam //
bibhratyā vapur unnamat-kuca-yugaṃ prādurbhavad-vibhramaṃ bālāyā lasad-aṅga-sandhi-viramad-bālyaṃ valad-bhrū-latam
antar visphurati smaro bahir api vrīḍā samunmīlate svairaṃ locana-vakrimā vilasati śrīḥ kācid ujjṛmbhate //

rudrasya --

sutanur adhunā seyaṃ nimnāṃ svanābhim abhīkṣate kalayati parāvṛttenākṣṇā nitambasamunnatim
rahasi kurute vāsoguptau svamadhyakadarthanāṃ api ca kim api vrīḍāṃ krīḍāsakhīm iva manyate //
yad anyonya-prema-pravaṇa-yuvatī-manmatha-kathāsamārambhe stambhībhavati pulakair añcita-tanuḥ
tathā manye dhanyaṃ parama-surata-brahma-nirataṃ kuraṅgākṣī dīkṣā-gurum akṛta kañcit sukṛtinam //

narasiṃhasya (Skmsa.u.ka. 505)

tarantīvāṅgāni sphurad-amala-lāvaṇya-jaladhau prathimnaḥ prāgalbhyaṃ stana-jaghanam unmudrayati ca
dṛśor līlārambhāḥ sphuṭam apavadante saralatām aho sāraṅgākṣyās taruṇimani gāḍhaḥ paricayaḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 486)

gatir mandā sāndraṃ jaghanam udaraṃ kṣāmam atanuḥ stanābhogaḥ stokaṃ vacanam atimugdhaṃ ca hasitam
viloka-bhrū-vallī-calana-laya-lolaṃ ca nayanaṃ kva jātaṃ bālāyāḥ kva ca viṣayam akṣṇor iyam agāt //

sudokasya --

haratitarāṃ jana-hṛdayaṃ kalikopagatā latā ca dayitā ca /
yadi punar atanu-śilīmukha-samākulā kiṃ na paryāptam //

gobhaṭasya --

dhṛtam iva puraḥ paścāt kaiścit praṇunnam ivollasatpulakam iva yat prāptocchvāsa-vyudasta-mitho 'ntaram
atigata-sakhī-hastonmāna-kramaṃ divasa-kramair idam anubhavad-vāñchā-pūrti-kṣamarddhi kuca-dvayam //
stana-taṭam idam uttuṅgaṃ nimno madhyaḥ samunnataṃ jaghanam /
iti viṣame hariṇākṣyā vapuṣi nave ka iha na skhalati //
mātrā-nartana-paṇḍita-bhru vadanaṃ kiṃcit-pragalbhe dṛśau stokodbheda-niveśita-stanam uro madhyaṃ daridrāti ca
asyā yaj jaghanaṃ ghanaṃ ca kalayā pratyaṅgam eṇīdṛśaḥ satyaṅkāra iva smaraika-suhṛdā tad yauvanenārpitam //

rājaśekharasya --

ayi purāri parunmalayānilā vavur amī jagur eva ca kokilāḥ /
kalamalotkalitaṃ tu na me manaḥ sakhi babhūva vṛthaiva yathaiṣamaḥ //

utpalarājasya --

skhalati vayasi bāle nirjite rājanīva sphurati rati-nidhāne yauvane jetarīva
mada-madana-vivṛddhi-spardhayevābalānāṃ kim api vapuṣi līlā-kuḍmalāni sphuṭanti //
dṛṣṭyā varjitam ārjavaṃ samatayā dattaṃ payo vakṣase kṣīṇāyur gatiṣu tvarā smitam api bhrū-lāsya-līlā-sakham
satyā na prakṛtau guraḥ śiśutayā prasthāna-dattārghayā kāpy anyā hariṇī-dṛśaḥ pariṇatiḥ kandarpa-mudrāṅkitā //

rājaśekharasya --

|| iti vayaḥ-sandhi-vrajyā ||
||15||

16. tato yuvativarṇana-vrajyā

yāsāṃ saty api sad-guṇānusaraṇe doṣānubandhaḥ sadā yāḥ prāṇān varam arpayanti na punaḥ saṃpūrṇa-dṛṣṭiṃ priye
atyantābhimate 'pi vastuni vidhir yāsāṃ niṣedhātmakas tās trailokya-vilakṣaṇa-prakṛtayo vāmāḥ prasīdantu vaḥ //

bibhokasya | (sā.da. 3.116, Skmsa.u.ka. 581, Spdśā.pa.. 3079)

kaṇṭhe mauktika-mālikā stana-taṭe kārpūra-madhyaṃ rajaḥ sāndraṃ candanam aṅgake valayitā pāṇau mṛṇālī-latā
tanvī naktam iyaṃ cakāsti śucinī cīnāṃśuke bibhratī śītāṃśor adhidevateva galitā vyomāgram ārohitaḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 3.16, Skmsa.u.ka. 1019)

līlā-skhalac-caraṇa-cāru-gatāgatāni tiryag-vivartita-vilocana-vīkṣitāni
vāma-bhruvāṃ mṛdu ca mañju ca bhāṣitāni nirmāyam āyudham idaṃ makara-dhvajasya //
dṛṣṭā kāñcana-yaṣṭir adya nagaropānte bhramantī mayā tasyām adbhutam padmam ekam aniśaṃ protphullam ālokitam
tatrobhau madhupau tathopari tayor ekoṣṭamī-candramās tasyāgre paripuñjitena tamasā naktaṃ divaṃ sthīyate //

tasyaiva (Skmsa.u.ka. 492)

madhye hema-lataṃ kapittha-yugalaṃ prādurbabhūva kramaprāptau tāla-phala-dvayaṃ tad anu tan niḥsandhi bhāva-sthitam
paścād tulya-samunnati-vyatikaraṃ sauvarṇa-kumbha-dvayākāreṇa sphuṭam eva tat-pariṇataṃ kvedaṃ vadāmodbhutam //

vittokasya (Skmsa.u.ka. 491, vetokasya)

smita-jyotsnā-liptaṃ mṛgamada-masī-patra-hariṇaṃ mukhaṃ tan-mugdhāyā harati hariṇāṅkasya laḍitam
kva candre saundaryaṃ tad-adhara-ruciḥ sātiśayinī kva bālāyās te kva caṭula-kaṭākṣā naya-muṣaḥ //

yāgokasya --

āścaryam ūrjitam idaṃ kim u kiṃ madīyaś citta-bhramo yad ayam indur anambare 'pi
tatrāpi kāpi nanu citra-parampareyam ujjṛmbhitaṃ kuvalaya-dvitayaṃ yad atra //

śrīharṣapāla-devasya --

nija-nayana-pratibimbair ambuni bahuśaḥ pratāritā kāpi /
nīlotpale 'pi vimṛśati karam arpayituṃ kusumalāvī //

dharaṇīdharasya | (Skmsa.u.ka. 822, Smvsū.mu. 67.13, Sdsā.da. 8.19)

yauvana-śilpi-sukalpita-nūtana-tanu-veśma viśati rati-nāthe /
lāvaṇya-pallavāṅgau maṅgala-kalaśau stanāv asyāḥ //
ekam eva baliṃ baddhvā jagāma harir unnatim
asyās trivali-bandhena saiva madhyasya namratā //
romāvalī kanaka-campaka-dāma-gauryā lakṣmīṃ tanoti nava-yauvana-saṃbhṛta-śrīḥ
trailokya-labdha-vijayasya manobhavasya saurvarṇa-paṭṭa-likhiteva jaya-praśastiḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 856)

dṛśā dagdhaṃ manasijaṃ jīvayanti dṛśaiva yāḥ
virūpākṣasya jayinīs tāḥ stuve vāma-locanāḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 582, Vsbvi.śā.bha. 1.2, Sv.su.ā. 1309, Spdśā.pa. 3078, Smvsū.mu. 37.2)

so 'yam abhyuditaḥ paśya priyāyā mukha-candramāḥ
yasya pārvaṇa-candreṇa tulyataiva hi lāñchanam //
vidhāyāpūrva-pūrṇendum asyā mukham abhūd dhruvam
dhātā jināsanāmbhojavinimīlana-duḥsthitaḥ //

śrīharṣa-devasya --

maikaṃ tamaḥ-stabakam ūrdhvam apākṛthās tvam eṇaṃ tyajāsya vimale nayane gṛhāṇa
lolālakaṃ tarala-vīkṣitam āyatākṣyāḥ sākṣān mukhaṃ yadi bhavān anukartu-kāmaḥ //
etasmin avadāta-kāntini kuca-dvandve kuraṅgī-dṛśaḥ saṃkrānta-pratibimbam aindavam idaṃ dvedhā vibhaktaṃ vapuḥ
ānandottaralasya puṣpa-dhanuṣas tat-kāla-nṛtyotsavaprāpti-prodyata-kāṃsya-tāla-yugala-prāyaṃ samālokyate //

vasukalpasya --

ghanāv ūrū tasyā yadi yadi vidagdho 'yam adharaḥ stana-dvandvaṃ sāndraṃ yadi yadi mukhābjaṃ vijayate
hatau rambhā-stambhau hatam ahaha bandhūka-kusumaṃ hatau hemnaḥ kumbhāv ahaha vihataḥ pārvaṇa-śaśī //
yad api vibudhaiḥ sindhor antaḥ kathaṃcid upārjitaṃ tad api sakalaṃ cāru-strīṇāṃ mukheṣu vibhāvyate
sura-sumanasaḥ śvāsāmode śaśī ca kapolayor amṛtam adhare tiryag-bhūte viṣaṃ ca vilocane //

lakṣmīdharasya | (Skmsa.u.ka. 836, Smvsū.mu. 53.31)

tarala-nayanā tanvaṅgīyaṃ payodhara-hāriṇī racana-paṭunā manye dhātrā śaśi-drava-nirmitā
bhavatu mahimā lāvaṇyānām ayaṃ katham anyathā vigalita-tanur lekhāśeṣaḥ kathaṃ ca niśākaraḥ //

suvarṇarekhasya --

so 'naṅgaḥ kusumāni pañca viśikhāḥ puṣpāṇi bāṇāsanaṃ svacchanda-cchidurā madhuvratamayī paṅktir guṇaḥ kārmuke
etat-sādhana utsaheta sa jagaj jetuṃ kathaṃ manmathas tasyāmogham amūr bhavanti nahi ced astraṃ kuraṅgī-dṛśaḥ //

amara-siṃhasya | (Skmsa.u.ka. 583)

gurutāṃ jaghana-stanayoḥ sraṣṭur muṣṭyonnamayya tulitavataḥ /
magnāṅguli-sandhi-traya-nirgata-lāvaṇya-paṅktilā trivalī //
asāraṃ saṃsāraṃ parimuṣita-ratnaṃ tribhuvanaṃ nirālokaṃ lokaṃ maraṇa-śaraṇaṃ bāndhava-janam
adarpaṃ kandarpaṃ jana-nayana-nirmāṇam aphalaṃ jagaj jīrṇāraṇyaṃ katham asi vidhātuṃ vyavasitaḥ //

bhavabhūteḥ (mā.mā. 5.30)

tvad-gaṇḍa-sthala-pāṇḍu dehi lavalaṃ dehi tvad-oṣṭhāruṇaṃ bimbaṃ dehi nitambini tvad-alaka-śyāmaṃ ca me jāmbavam
ity akṣuṇṇa-manojña-cāṭu-janita-vrīḍaḥ purandhrī-janā dhanyānāṃ bhavaneṣu pañjara-śukair āhāram abhyarthyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1178, vākkūṭasya)

dūrvā-śyāmo jayati pulakair eṣa kāntaḥ kapolaḥ kastūrībhiḥ kim iha likhito drāviḍaḥ patra-bhaṅgaḥ
pratyagrāṇi priya-kara-ruha-krīḍitāny eva mugdhe śobhā-bhāñji stana-kalaśayos tanvi hāro 'pi bhāraḥ //
janaḥ puṇyair yāyāj jaladhi-jala-bhāvaṃ jala-mucaṃ tathāvasthaṃ cainaṃ vidadhati śubhaiḥ śukti-vadane
tatas tāṃ śreyobhiḥ pariṇatim asau vindati yayā ruciṃ tanvan pīna-stani hṛdi tavāyaṃ vilasati //

acalasiṃhasya acala-siṃhasya --

na nīlābjaṃ cakṣuḥ sarasiruham etan na vadanaṃ na bandhūkasyedaṃ mukulam adharas taddyuti-dharaḥ
mamāpy eṣā bhrāntiḥ prathamam abhavad bhṛṅga kim u te kṛtaṃ yatnair ebhyo virama viramety añjalir ayam //

rājaśekharasya | (Srk sa.u.ka. 955)

manasija-vijayāstraṃ netra-viśrāma-pātraṃ tava mukham anukartuṃ tanvi vāñchā dvayoś ca
iti janita-virodhād bhūta-kopād ivāyaṃ harati tuhina-raśmiḥ paṅkajānāṃ vikāśam //

dharmākarasya --

ceto-bhuvo racita-vibhrama-saṃvidhānaṃ nūnaṃ na gocaram abhūd dayitānanaṃ vaḥ
tat-kānti-saṃpadam avāpsyata cec cakorāḥ pānotsavaṃ kim akariṣyata candrikāsu //
yad gīyate jagati śastra-hatā vrajanti nūnaṃ surālayam iti sphuṭam etad adya
sūcyagra-mātra-parikhaṇḍita-vigraheṇa prāptaṃ yataḥ stana-taṭaṃ tava kañcukena //
anena kumbha-dvaya-saṃniveśasaṃlakṣyamāṇena kuca-dvayena
unmajjatā yauvana-vāraṇena vāpīva tanvaṅgi taraṅgitāsi //

bhāgurasya --

satyaṃ śaraiḥ sumanasāṃ hṛdayaṃ tavaital lolākṣi nirbharam apūri manobhavena
āmodam ulbaṇam akṛtrimam udvahanti śvāsāḥ svabhāva-subhagaṃ katham anyathaite //
sutanu bhava-gabhīraṃ gartam utpādya nābhīm adha upari nidhāya stambhikāṃ roma-rājīm
stana-yuga-bhara-bhaṅgāśaṅkiteneva dhātrā trivali-valaya-baddhaṃ madhyam ālokayāmaḥ //
muhuḥ śastra-cchedair muhur asama-pāṣāṇa-kaṣaṇair muhur jyotiḥ-kṣepaiḥ payasi paritāpaiḥ pratimuhuḥ
tad evaṃ tanvaṅgyāḥ katham api nitamba-sthalam idaṃ mayā labdhaṃ puṇyair iti raṇati kāñcī-parikaraḥ //
guṇa-vṛddhir varṇa-lopa-dvandva-nipātopasarga-saṃkīrṇā /
durghaṭa-paṭavākyārthā vyākaraṇa-prakriyevāsau //
nayana-cchalena sutanor vadana-jite śaśini kula-vibhau krodhāt /
nāsānāla-nibaddhaṃ sphuṭitam ivendīvaraṃ dvedhā //
cakṣur mecakam ambujaṃ vijayate vaktrasya mitraṃ śaśī bhrū-sūtrasya sanābhi manmatha-dhanur lāvaṇya-puṇyaṃ vapuḥ
rekhā kāpi rada-cchade ca sutanor gātre ca tat kāminīṃ enāṃ varṇayitā smaro yadi sa ced vaidarbhyam abhyasyati //

rājaśekharasyaitau --

caṇḍīśa-darpa-dalanāt prabhṛti smarasya vāma-bhruvāṃ vadanam eva hi rājadhānī
niḥśaṅkam aṅkurita-puṣpita-kānti-kāśe tatrādhunā tuhina-dhāmni mṛgāś caranti //

sarokasya --

lāvaṇya-kānti-paripūrita-diṅ-mukhe 'smin smere 'dhunā tava mukhe taralāyatākṣi
kṣobhaṃ yad eti na manāg api tena manye suvyatam eva jala-rāśir ayaṃ payodhiḥ //

ānandavardhanasya --

adhīrākṣyāḥ pīna-stana-kalasam āskandasi muhuḥ kramād ūru-dvandvaṃ kalayasi ca lāvaṇya-lalitam
bhujāśliṣṭo harṣād anubhavasi hastāhṛti-kalām aye vīṇā-daṇḍa prakaṭaya phalaṃ kasya tapasaḥ //

vācaspateḥ | (Skmsa.u.ka. 954)

na tāvad bimboṣṭhi sphuritanavarāgo 'yam adharo na cāmī te dantāḥ sudati jita-kundendu-mahasaḥ
imāṃ manye mudrām atanutara-sindūra-subhagāṃ idaṃ muktā-ratnaṃ madana-nṛpater mudritam iva //

kamalādharasya --

imau rambhā-stambhau dvirada-pati-kumbha-dvayam idaṃ tad etad līlābjaṃ śarad-amṛta-raśmiḥ sphuṭam ayam
kim aṅge tanvaṅgyāḥ kalayati jagat kāntam adhikaṃ yad etasyāṃ śaśvat paravaśam ivonmattam iva ca //
janānandaś candro bhavati na kathaṃ nāma sukṛtī prayātovasthābhis tisṛbhir api yaḥ koṭim iyatīm
bhruvor līlāṃ bālaḥ śiryam alika-paṭṭasya taruṇo mukhendoḥ sarvasvaṃ harati hariṇākṣyāḥ pariṇataḥ //

vāmadevasya | (Skmsa.u.ka. 374, murāreḥ; Smvsū.mu. 53.33)

lāvaṇya-sindhur aparaiva hi keyam atra yatrotpalāni śaśinā saha saṃplavante
unmajjati dvirada-kumbha-taṭī ca yatra yatrāpare kadala-kāṇḍa-mṛṇāla-daṇḍāḥ //

śrī-vikramāditya-devasya (Sksa.ka.ā. 4.102, Smvsū.mu. 49.17, Skmsa.u.ka. 494)

iyaṃ gehe lakṣmīr iyam amṛta-vartir nayanayoḥ asāv asyāḥ sparśo vapuṣi balahaś candana-rasaḥ
ayaṃ kaṇṭhe bāhuḥ śiśira-masṛṇo mauktika-rasaḥ kim asyā na preyo yadi param asahyas tu virahaḥ //

bhavabhūteḥ | (u.rā.ca. 1.38)

nitamba-śrīḥ kaṃ na svagata-mita-yānaṃ janayati stanābhogo mugdhe hṛdayam aparasyāpi harati
tavākṣṇo 'pabhraṣṭaṃ smara-jara-śarendīvara-dalaṃ mukhaṃ tad yasyenduḥ prathama-likhana-proñchana-padam //

vallaṇasya --

sa-janmānau tulyāv abhijana-bhuvājanma ca saha pravṛddhau nāmnā ca stana iti samānāv udayinau
mithaḥ sīmā-mātre yad idam anayor maṇḍalavator rapi spardhā yuddhaṃ tad iha hi namasyaḥ kaṭinimā //

bhāvaka-devyāḥ | (Skmsa.u.ka. 854)

śṛṅgāra-druma-mañjarī sukha-sudhā-sarva-sva-nikṣepa-bhūḥ sargābhyāsa-phalaṃ vidher madhu-mayī vartir jagac-cakṣuṣām
līlā-nirjhariṇī manoja-nṛpater lāvaṇya-sindhor iyaṃ velā kasya mṛgekṣaṇā sukṛtinaḥ saundarya-sīmā-sthalī //

himāṅgasya --

kim iyam amṛta-vartiḥ kiṃ nu lāvaṇya-sindhuḥ kim atha nalina-lakṣmīḥ kiṃ nu śṛṅgāra-vallī
iti nava-hariṇākṣyāḥ kāntim ālokayanto jagad akhilam asāraṃ bhāram ālocayāmaḥ //
smita-jyotsnā-dhautaṃ sphurad-adhara-patraṃ mṛgadṛśāṃ mukhābjaṃ cet pītaṃ tad alam iha pīyūṣa-kathayā
aho mohaḥ ko 'yaṃ śatamakha-mukhānāṃ sumanasāṃ yad asyārthe 'tyarthaṃ jaladhi-mathanāyāsam aviśan //
etad locanam utpala-bhrama-vaśāt padma-bhramād ānanaṃ bhrāntyā bimba-phalasya cājani dadhad vāmādharo vedhasā
tasyāḥ satyam anaṅga-vibhrama-bhuvaḥ pratyaṅgam āsaṅginī bhrāntir viśva-sṛjo 'pi yatra kiyatī tatrāsmad-āder matiḥ //

vīryamitrasya --

ānīla-cūcuka-śilīmukham udgataikaromāvalī-vipula-nālam idaṃ priyāyāḥ
uttuṅga-saṃgata-payodhara-padma-yugmaṃ nābher adhaḥ kathayatīva mahā-nidhānam //
yan-nāmāpi sukhākaroti kalayaty urvīm api dyām iva prāptir yasya yad-aṅga-saṅga-vidhinā kiṃ yan na nihnūyate
antaḥ kiṃ ca sudhā-sapatnam aniśaṃ jāgarti yad-rāgiṇāṃ visrambhāspadam adbhutaṃ kim api tat-kānteti tattvāntaram //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 584)

tanvaṅgyāḥ stana-yugmena mukhaṃ na prakaṭīkṛtam
hārāya guṇine sthānaṃ na dattam iti lajjayā //

bhojyadevasya --

hantu nāma jagat sarvam aviveki kuca-dvayam
prāpra-śravaṇayor akṣṇor na muktaṃ jana-māraṇam //

dharmakīrteḥ --

tanvaṅgīnāṃ stanau dṛṣṭvā śiraḥ kampāyate yuvā
tayor antara-saṃlagnāṃ dṛṣṭim utpāṭayann iva //

pāṇineḥ --

śikhariṇi kva nu nāma kiyac ciraṃ kim abhidhānam asāv akarot tapaḥ
taruṇi yena tavādhara-pāṭalaṃ daśati bimba-phalaṃ śuka-śāvakaḥ //

dharma-kīrteḥ | (Svsu.ā. 2030, Sdsā.da. under 4.9, Skmsa.u.ka. 951)

yātā locana-gocaraṃ yadi vidher eṇekṣaṇā sundarī neyaṃ kuṅkuma-paṅka-piñjara-mukhī tenojjhitā syāt kṣaṇam
nāpy āmīlita-locanasya racanād rūpaṃ bhaved īdṛśaṃ tasmāt sarvam akartṛkaṃ jagad idaṃ śreyo mataṃ saugatam //

dharma-kīrteḥ --

vyarthaṃ vilokya kusumeṣum asuvyaye 'pi gaurī-patīkṣaṇa-śikhi-jvalito manobhūḥ
roṣād vaśīkaraṇam astram upādade yat sā subhruvāṃ vijayate jagati pratiṣṭhā //

manovinodasya | (Skmsa.u.ka. 585)

ārabdhe dayitā-mukha-pratisame nirmātum asmin api vyaktaṃ janma-samāna-kāla-militām aṃśu-cchaṭāṃ varṣati
ātma-drohiṇi rohiṇī-parivṛḍhe paryaṅka-paṅkeruhaḥ saṃkocād atiduḥsthitasya na vidhes tac chilpam unmīlitam //

(Spdśā.pa. 3325)

anena rambhoru bhavan-mukhena tuṣāra-bhānos tulayā jitasya
ūnasya nūnaṃ paripūraṇāya tārāḥ sphuranti pratimāna-khaṇḍāḥ //

(Spdśā.pa. 3321)

gotre sākṣād ajani bhagavān eṣa yat padmayoniḥ śayyotthāyaṃ yad akhila-mahaḥ prīṇayanti dvirephān
ekāgrāṃ yad dadhati bhagavaty uṣṇa-bhānau ca bhaktiṃ tat prāpus te sutanu vadanaupamyam ambhoruhāṇi //

murārer amī (Smvsū.mu. 74.12) --

koṣaḥ sphītataraḥ sthitāni paritaḥ patrāṇi durgaṃ jalaṃ maitraṃ maṇḍalam ujjvalaṃ ciram adho-nītās tathā kaṇṭakāḥ
ity ākṛṣṭa-śilīmukhena racanāṃ kṛtvā tad atyadbhutaṃ yat-padmena jigīṣuṇāpi na jitaṃ mugdhe tvadīyaṃ mukham //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 840, Svsu.ā. 1523, Spdśā.pa. 3322)

sā rāmaṇīyaka-nidher adhidevatā vā saundarya-sāra-samudāya-niketanaṃ vā
tasyāḥ sakhe niyatam indu-sudhāmṛṇālajyotsnādi kāraṇam abhūn madanaś ca vedhāḥ //

bhavabhūteḥ (mā.mā. 1.24)

upaprākārāgraṃ prahiṇu nayane tarkaya manāg anākāśe ko 'yaṃ galita-hariṇaḥ śīta-kiraṇaḥ
sudhā-baddha-grāsair upavana-cakorair anusṛtāṃ kiran jyotsnām acchāṃ nava-lavala-pāka-praṇayinīm //

rājaśekharasya --

candro jaḍaḥ kadala-kāṇḍam akāṇḍa-śītam indīvarāṇi ca visūtrita-vibhramāṇi
yenākriyanta sutanoḥ sa kathaṃ vidhātā kiṃ candrikāṃ kvacid aśīta-ruciḥ prasūte //

ayam api tasyaiva --

alīka-vyāmukta-pracura-kabarī-bandhanam iṣād udañcad-dor-vallī-dvaya-dhṛta-parīveśa-nihitaḥ
ayaṃ jṛmbhārambha-sphaṭika-śuci-dantāṃśu-nicayo mukhendur gaurāṅgyā galita-mṛga-lakṣmā vijayate //
rambhoru kṣipa locanārdham abhito bāṇān vṛthā manmathaḥ saṃdndhattāṃ dhanur ujjhatu kṣaṇam ito bhrū-vallim ullāsaya
kiṃ cāntar nihitānurāga-madhurām avyakta-varṇa-kramāṃ mugdhe vācam udīrayāstu jagato vīṇāsu bherī-bhramaḥ //

bherī-bhramarasya | (Srk sa.u.ka. 716)

pāṇau padma-dhiyā madhūka-kusuma-bhrāntyā tathā gaṇḍayor nīlendīvara-śaṅkayā nayanayor bandhūka-buddhyādhare
līyante kabarīṣu bāndhava-jana-vyāmoha-jāta-spṛhā durvārā madhupāḥ kiyanti taruṇi sthānāni rakṣiṣyasi //

pāṇineḥ | (Skmsa.u.ka. 1081, Smvsū.mu. 65.10)

dṛṣṭāḥ śaivala-mañjarī-paricitāḥ sindhoś ciraṃ vīcayo ratnāny apy avalokitāni bahuśo yuktāni muktā-phalaiḥ
yat tu projjhita-lāñchane hima-rucāv unnidram indīvaraṃ saṃsaktaṃ ca mitho rathāṅga-mithunaṃ tat kutra dṛṣṭaṃ punaḥ //

vikramādityasya (Skmsa.u.ka. 493, rathāṅgasya)

anyonyopamitaṃ yugaṃ nirupamaṃ te 'yugmam aṅgeṣu yat so 'yaṃ sikthakam āsya-kānti-madhunas tanvaṅgi candras tava
tvad-vācāṃ svara-mātrikāṃ mada-kalaḥ puṃskokilo ghoṣayaty abhyāsasya kim asty agocaram iti pratyāśayā mohitaḥ //
lāvaṇya-draviṇa-vyayo na gaṇitaḥ kleśo mahān svīkṛtaḥ svacchandaṃ vasato janasya hṛdaye cintā-jvaro nirmitaḥ
eṣāpi sva-guṇānurūpa-ramaṇābhāvād varākī hatā ko 'rthaś cetasi vedhasā vinihitas tanvyās tanuṃ tanvatā //

dharma-kīrteḥ (Kuvalkuval. ayāvalī 100, aucitya-vicāra-carcā 11, Skmsa.u.ka. 814)

kiṃ kaumudīḥ śaśikalāḥ sakalā vicūrṇya saṃyojya cāmṛta-rasena punaḥ prayatnāt
kāmasya ghora-hara-hūṅkṛti-dagdha-mūrteḥ saṃjīvanauṣadhir iyaṃ vihitā vidhātrā //

bhaṭṭodbhaṭasya --

asyāḥ sarga-vidhau prajāpatir abhūc candro nu kānti-pradaḥ śṛṅgāraika-rasaḥ svayaṃ tu madano māsaḥ sa puṣpākaraḥ
vedābhyāsa-jaḍaḥ kathaṃ nu viṣaya-vyāvṛtta-kautūhalo nirmātuṃ prabhaven manoharam idaṃ rūpaṃ purāṇo muniḥ //

kālidāsasya (vikramorvaśīya 1.8)

tad-vaktraṃ yadi mudritā śaśikathā hā hema sā ced dyutis tac cakṣur yadi hāritaṃ kuvalayais tac cet smitaṃ kā sudhā
dhik kandarpa-dhanur-bhruvau ca yadi te kiṃ vā bahu brūmahe yat satyaṃ punarukta-vastu-vimukhaḥ sarga-kramo vedhasaḥ //

rājaśekharasya | (Brbā.rā. 2.17, Sksa.ka.ā. 4.72, Vsbvi.śā.bha. 1.14, Sdsā.da. under 10.113, Skmsa.u.ka. 966, Spdśā.pa. 3373)

tasyā mukhasyāyata-locanāyāḥ kartuṃ na śaktaḥ sadṛśaṃ priyāyāḥ
itīva śīta-dyutir ātma-bimbaṃ nirmāya nirmāya punar bhinatti //
tulitas tvan-mukhenāyaṃ yad unnamati candramāḥ
avanamra-mukhi vyaktam etenaivāsya lāghavam //
taspasyatīva candro 'yaṃ tvan-mukhendu-jigīṣayā
kṛśaḥ śambhu-jaṭājūṭataṭinī-taṭam āśritaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 838)

tava tanvi stanav etau kurvāte vigrahaṃ gurum
anyonya-maṇḍalākrāntau naṣṭa-sandhī nṛpāv iva //
prāyaḥ stana-taṭī-bhūmiḥ prakāma-phala-dāyinī
yasyām agre karaṃ dattvā yojyate nakha-lāṅgalam //
amīṣāṃ maṇḍalābhogaḥ stanānām eva śobhate
yeṣām upetya sotkampā rājāno 'pi kara-pradāḥ //
lakṣmīṃ vakṣasi kaustubha-stavakini premṇā karoty acyuto dehārdhe vahati tripiḍapa-gurur gaurīṃ svayaṃ śaṅkaraḥ
śaṅke paṅkaja-saṃbhavas tu bhagavān adyāpi bālyāvadhiḥ sarvāṅga-praṇayāṃ priyāṃ kalayituṃ dīrghaṃ tapas tapyate //
|| iti yuvati-varṇana-vrajyā ||
||16||

17. tato 'nurāga-vrajyā

dattvā vāma-karaṃ nitamba-phalake līlāvalan-madhyayā vyāvṛtta-stanam aṅga-cumbi-cibukaṃ sthitvā tayā māṃ prati
antar-visphurad-indranīla-maṇiman-muktāvalīm-āṃsalāḥ sa-prema prahitāḥ smara-jvara-muco dvitrāḥ kaṭākṣa-cchaṭāḥ //
ākarṇānta-visarpiṇaḥ kuvalaya-cchāyā-muṣaś cakṣuṣaḥ kṣepā eva tavāharanti hṛdayaṃ kiṃ saṃbhrameṇāmunā
mugdhe kevalam etad āhita-nakhotkhātāṅkam utpāṃśulaṃ bāhvor mūlam alīka-mukta-kabarī-bandha-cchalād darśitam //
tarat-tāraṃ tāvat prathamam atha citrārpitam iva kramād evāpāṅge sahajam iva līlā-mukulitam
tataḥ kiṃcit phullaṃ tad anu ghana-bāṣpāmbu-laharīparikṣāmaṃ cakṣuḥ patatu mayi tasyā mṛga-dṛśaḥ //

vīryamitrasya | (Skmsa.u.ka. 939, Smvsū.mu. 43.12)

līlā-tāṇḍavita-bhru vibhrama-valad vaktraṃ kuraṅgīdṛśā sākūtaṃ ca sakautukaṃ ca suciraṃ nyastāḥ kilāsmān prati
nīlābja-vyatimiśra-ketaka-dala-drāghīyasīnāṃ srajāṃ sodaryāḥ suhṛdaḥ smarasya sudhayā digdhāḥ kaṭākṣa-cchaṭāḥ //

rājaśekharasya --

dṛṣṭā dṛṣṭim adho dadāti kurute nālāpam ābhāṣitā śayyāyāṃ parivṛtya tiṣṭhati balād āliṅgitā vepate
niryāntīṣu sakhīṣu vāsa-bhavanān nirgantum evehate jātā vāmatayaiva me 'dya sutarāṃ prītyai navoḍhā priyā //

śrī-harṣa-devasya | (Nn nāgānanda 3.4, Svsu.ā. 2072, Skmsa.u.ka. 516, 1126, Spdśā.pa. 3672, Smvsū.mu. 77.2)

tad-vrīḍābhara-bhugnam āsya-kamalaṃ vinyasya jānūpari prodyat-pakṣma-nirīkṣitaṃ vijayate sa-prema vāma-bhruvaḥ
hāsya-śrī-lava-lāñchitā ca yad asāv asyāḥ kapola-sthalī lolal-locana-gocaraṃ vrajati sa svargād apūrvo vidhiḥ //

pradyumnasya | (Skmsa.u.ka. 940)

bisaka-valana-līlā-magna-pūrvārdha-kāyaṃ kamalam iti gṛhītaṃ haṃsam āśu tyajantyāḥ
virata-carita-tāra-sphāra-netraṃ yad asyāś cakitam iha na dṛṣṭaṃ mūḍha tad vañcito 'si //
ayaṃ lolan-muktāvali-kiraṇa-mālā-parikaraḥ sphuṭasyendor lakṣmīṃ kṣapayitum alaṃ manmatha-suhṛt
viśālaḥ śyāmāyāḥ skhalita-ghana-nīlāṃśuka-vṛtiḥ stanābhogaḥ snihyan-masṛṇa-ghusṛṇālepa-subhagaḥ //

manovinodasya | (Skmsa.u.ka. 853)

manye hīnaṃ stana-jaghanayor ekam āśaṅkya dhātrā prārabdho 'syāḥ parikalayituṃ pāṇinādāya madhyaḥ
lāvaṇyārdre katham itarathā tatra tasyāṅgulīnāṃ āmagnānāṃ trivali-valaya-cchadmanā bhānti mudrāḥ //
yatraitan mṛganābhi-patra-tilakaṃ puṣṇāti lakṣma-śriyaṃ yasmin hāsa-mayo vilimpati diśo lāvaṇya-bālātapaḥ
tan mitraṃ kusumāyudhasya dadhatī bālāndhakārāñcitā tāraikāvali-maṇḍaneyam anaghā śyāmā vadhūr dṛśyatām //

manovinodasyāmī --

vaktrāmbujaṃ bhuja-mṛṇāla-lataṃ priyāyā lāvaṇya-vāri vali-vīci vapus taḍāgam
tat-prema-paṅka-patito na samujjihīte mac-citta-kuñjara-patiḥ parigāhamānaḥ //
kṛcchreṇoru-yugaṃ vyatītya suciraṃ bhrāntvā nitamba-sthale madhye 'syās trivalī-vibhaṅga-viṣame niṣpandatām āgatā
mad-dṛṣṭis tṛṣiteva saṃprati śanair āruhya tuṅgau stanau sākāṅkṣaṃ muhur īkṣate jala-lava-prasyandinī locane //

śrīharṣa-devasya --

alam aticapalatvāt svapna-māyopamatvād pariṇati-virasatvāt saṃgamena priyāyāḥ
iti yadi śatakṛtvas tattvam ālokayāmas tad api na hariṇākṣīṃ vismaraty antarātmā //
napuṃsakam iti jñātvā tāṃ prati prahitaṃ manaḥ
ramate tac ca tatraiva hatāḥ pāṇininā vayam //
hāro 'yaṃ hariṇākṣīṇāṃ luṭhati stana-maṇḍale
muktānām apy avastheyaṃ ke vayaṃ smara-kiṅkarāḥ //

dharmakīrter amī --

sā sundarīti taruṇīti tanūdarīti mugdheti mugdha-vadaneti muhur muhur me
kāntām ayaṃ virahiṇīm anurantu-kāmaḥ kāmāturo japati mantram ivāntarātmā //

vīryamitrasya --

sā bālā vayam apragalbha-manasaḥ sā strī vayaṃ kātarāḥ sā pīnonnatimat payodhara-yugaṃ dhatte sakhedā vayam
sākrāntā jaghana-sthalena guruṇā gantuṃ na śaktā vayaṃ doṣair anya-janāśritair apaṭavo jātāḥ sma ity adbhutam //

[Amaru amaru 30, Skmsa.u.ka. 872, Sbhsu.ā. 1346, SK 3.42]

alasa-valita-mugdha-snigdha-niṣpanda-mandair adhika-vikasad-antar-vismaya-smera-tāraiḥ
hṛdayam aśaraṇaṃ me pakṣma-lākṣyāḥ kaṭākṣair apahṛtam apaviddhaṃ pītam unmūlitaṃ ca //
yāntyā muhur valita-kandharam ānanaṃ tad āvṛtta-vṛnta-śatapatra-nibhaṃ vahantyā
digdho 'mṛtena ca viṣeṇa ca pakṣmalākṣyā gāḍhaṃ nikhāta iva me hṛdaye kaṭākṣaḥ //

(mā.mā. 1.32)

pariccheda-vyaktir bhavati na purasthe 'pi viṣaye bhavaty abhyaste 'pi smaraṇam atathābhāva-viramam
na saṃtāpa-cchedo hima-sarasi vā candramasi vā mano niṣṭhā-śūnyaṃ bhramati ca kim apy ālikhati ca //

(mā.mā. 1.34)

paricchedātītaḥ sakala-vacanānām aviṣayaḥ punar-janmany asmin anubhava-pathaṃ yo na gatavān
viveka-pradhvaṃsād upacita-mahāmoha-gahano vikāraḥ ko 'py antar jaḍayati ca tāpaṃ ca kurute //

bhavabhūter amī (mā.mā. 1.33)

gacchantyā muhur arpitaṃ mṛgadṛśā tāra-sphurad-vīkṣaṇaṃ prānta-bhrāmyad-asañjita-bhru yad idaṃ kiṃ tan na jānīmahe
kvāpi sveda-samuccayaḥ snapayati kvāpi prakamodgamaḥ kvāpy aṅgeṣu tuṣānala-pratisamaḥ kandarpa-darpa-kramaḥ //
amṛta-siktam ivāṅgam idaṃ yadi bhavati tanvi tavādbhuta-vīkṣitaiḥ /
adharam indukarād api śubhrayanty aruṇayanty aruṇād api kiṃ dṛśam //
sā netrāñjanatāṃ punar vrajati me vācām ayaṃ vibhramaḥ pratyāsanna-kara-graheti ca karī hastodare śāyitaḥ
etāvad bahu yad babhūva katham apy ekatra manvantare nirmāṇaṃ vapuṣo mamoru-tapasas tasyāś ca vāma-bhruvaḥ //

vallaṇasya --

nūnam ājñā-karas tasyāḥ subhruvo makara-dhvajaḥ
yatas tan-netra-sañcārasūciteṣu pravartate //
ādau vismaya-nistaraṅgam anu ca preṅkholitaṃ sādhvasaiḥ vrīḍā-namram atha kṣaṇaṃ pravikasat-tāraṃ didṛkṣā-rasaiḥ
ākṛṣṭaṃ sahajābhijātya-kalanāt premṇā puraḥ preritaṃ cakṣur bhūri kathaṃ kathaṃcid agamat preyāṃsam eṇīdṛśaḥ //
gacchati puraḥ śarīraṃ dhāvati paścād asaṃsthitaṃ cetaḥ /
cīnāṃśukam iva ketoḥ prativātaṃ nīyamānasya //

kālidāsasya (śākuntala 1.30)

ayaṃ te vidruma-cchāyo maru-deśa ivādharaḥ
karoti kasya no mugdhe pipāsā-taralaṃ manaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 833)

asyās tuṅgam iva stana-dvayam idaṃ nimneva nābhiḥ sthitā dṛśyante viṣamonnatāś ca valayo bhittau samāyām api
aṅge ca pratibhāti mārdavam idaṃ snigdha-svabhāvaś ciraṃ premṇā man-mukha-candram īkṣita eva smereva vaktīti ca //
svacchandaṃ sva-gṛhāṅgaṇaṃ bhramati sā mad-darśanād līyate dhanyān paśyati locanena sakalenārdhena māṃ vīkṣate
anyān mantrayate punar mayi gate maunaṃ samālambate nīto dūram ahaṃ tayā dayitayā sāmānya-lokād api //
sa khalu sukṛti-bhājām agraṇīḥ so 'tidhanyaḥ vinihita-kuca-kumbhā pṛṣṭhato yan mṛgākṣī
bahalatara-nakhāgra-kṣoda-vinyasta-mārge śirasi ṭasiti likṣāṃ hanti hūṅkāra-garbham //
alasayati gātram adhikaṃ bhramayati cetas tanoti saṃtāpam /
mohaṃ ca muhuḥ kurute viṣama-viṣaṃ vīkṣitaṃ tasyāḥ //
mattebha-kumbha-pariṇāhini kuṅkumārdre kāntā-payodhara-yuge rati-kheda-khinnaḥ
vakṣo nidhāya bhuja-pañjara-madhya-vartī dhanyaḥ kṣapāḥ kṣapayati kṣaṇa-labdha-nidraḥ //
dhik tasya mūḍha-manasaḥ kukaveḥ kavitvaṃ yaḥ strī-mukhaṃ ca śaśinaṃ ca samīkaroti
bhrū-bhaṅga-vibhrama-vilāsa-nirīkṣitāni kopa-prasāda-hasitāni kutaḥ śaśāṅke //
tāvaj jarā-maraṇa-bandhu-viyoga-śokasaṃvega-bhinna-manasām apavarga-vāñchā
yāvan na vakra-gatir añjana-nīla-rocir eṇīdṛśāṃ daśati locana-danta-śūkaḥ //
sā yair dṛṣṭā na vā dṛṣṭā muṣitāḥ samam eva te
hṛtaṃ hṛdayam ekeṣām anyeṣāṃ cakṣuṣaḥ phalam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 969)

sā bāleti mṛgekṣaṇeti vikasat-padmānaneti kramapronmīlat-kuca-kuḍmaleti hṛdaya tvāṃ dhig vṛthā śrāmyasi
māyeyaṃ mṛgatṛṣṇikāsv api payaḥ pātuṃ samīhā tava tyaktavye pathi mā kṛthāḥ punar api prema-pramādāspadam //

dharmakīrteḥ --

avacanaṃ vacanaṃ priya-saṃnidhāvanavalokanam eva vilokanam
avayavāvaraṇaṃ ca yad añcalavyatikareṇa tad-aṅga-samarpaṇam //

kālidāsasya | (Skmsa.u.ka. 514, Smvsū.mu. 88.18)

alasa-valitaiḥ premārdrārdrair muhur mukulī-kṛtaiḥ kṣaṇam abhimukhair lajjālolair nimeṣa-parāṅmukhaiḥ
hṛdaya-nihitaṃ bhāvākūtaṃ vamadbhir ivekṣaṇaiḥ kathaya sukṛtī ko 'yaṃ mugdhe tvayādya vilokyate //

amaroḥ (Amaru 4; Skmsa.u.ka. 658)

yadi sarojam idaṃ kva niśi prabhā yadi niśāpatir ahni kuto nu saḥ
racayatobhaya-dharmi tavānanaṃ prakaṭitaṃ vidhinā bahu naipuṇam //
abhimukhe mayi saṃvṛtam īkṣitaṃ hasitam anya-nimitta-kathodayam
vinaya-vārita-vṛttir atas tayā na vivṛto madano na ca saṃvṛtaḥ //
ko 'sau kṛtī kathaya ko madanaika-bandhur udgrīvam arcayasi kasya mṛgākṣi mārgam
nīlābja-karburita-madhya-vinidra-kundadāmābhirāma-rucibhis taralaiḥ kaṭākṣaiḥ //
guruṇā stana-bhāreṇa mukha-candreṇa bhāsvatā
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje graha-mayīva sā //

sāvarṇeḥ (śṛṅgāra-śataka 17, sūktimuktāvalī)

alasa-valitaiḥ premārdrārdrair nimeṣa-parāṅmukhaiḥ kṣaṇam abhimukhaṃ lajjā-lolair muhur mukulīkṛtaiḥ
hṛdaya-nihitaṃ bhāvākūtaṃ vamadbhir ivekṣaṇaiḥ kathaya sukṛtī ko 'sau mugdhe tvayādya vilokyate //

śrīharṣasya --

upari kabarī-bandha-granther atha grathitāṅgurīn nija-bhuja-late tiryak tanvyā vitatya vivṛttayā
vivṛta-vilasad-vāmāpāṅga-stanārdha-kapolayā kuvalaya-dala-srak-saṃdigdha-śriyaḥ prahitā dṛśaḥ //

parameśvarasya | (Skmsa.u.ka. 1078)

sākūtaṃ dayitena sā parijanābhyāśe samālokitā svākūta-pratipādanāya rabhasād āśvāsayantī priyam
vaidarbhākṣara-garbhiṇīṃ giram udīryānyāpadeśād śiśuṃ prītyā karṣati cumbati tvarayati śliṣyaty asūyaty api //
vyāvṛttyā śithilīkaroti vasanaṃ jāgraty api vrīḍayā svapna-bhrānti-pariplutena manasā gāḍhaṃ samāliṅgati
dattvāṅgaṃ svapiti priyasya rataye vyājena nidrāṃ gatā tanvy-aṅgyā viphalaṃ viceṣṭitam aho bhāvānabhijñe jane //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 895, amaroḥ)

āyāte dayite marusthala-bhuvām utprekṣya durlaṅghyatāṃ gehinyā paritoṣa-bāṣpa-taralām āsajya dṛṣṭiṃ mukhe
dattvā pīlu-śamīkarīra-kavalān svenāñcalenādarādāmṛṣṭaṃ karabhasya kesara-saṭābhārāvalagnaṃ rajaḥ //

keśaṭasya | (Sksa.ka.ā. 5.120, Drda.rū. 4.14a, Skmsa.u.ka. 771, Svsu.ā. 2075, Smvsū.mu. 54.4)

darbhāṅkureṇa caraṇaḥ kṣata ity akāṇḍe tanvī sthitā katicid eva padāni gatvā
āsīd vivṛtta-vadanā ca vimocayantī śākhāsu valkalam asaktam api drumāṇām //

kālidāsasya (śākuntala 2.12)

dūrād eva kṛto 'ñjalir na sa punaḥ pānīya-pānocito rūpālokana-vismitena calitaṃ mūrdhnā na śāntyā tṛṣaḥ
romāñco 'pi nirantaraṃ prakaṭitaḥ prītyā na śaityād apāṃ akṣuṇṇo vidhir adhvagena ghaṭito vīkṣya prapā-pālikām //

bāṇasya --

calāpāṅgāṃ dṛṣṭiṃ spṛśasi bahuśo vepathumatīṃ rahasyākhyāyīva mṛśasi mṛdu karṇāntika-gataḥ
karaṃ vyādhunvatyāḥ pibasi rati-sarvasvam adharaṃ vayaṃ tattvānveṣān madhukara hatās tvaṃ khalu kṛtī //

[śaku. 1.20]

snigdhaṃ vīkṣitam anyato 'pi nayane yat preṣayantyā tayā yātaṃ yac ca nirambayor gurutayā mandaṃ viṣādād iva
mā gā ity uparuddhayā yad api tat sāsūyam uktā sakhī sarvaṃ tat kila mat-parāyaṇam aho kāmaḥ svatāṃ paśyati //

kālidāsasyaitau (śākuntala 2.2)

vaktra-śrī-jita-lajjitendu-malinaṃ kṛtvā kare kandukaṃ krīḍā-kautuka-miśra-bhāvam anayā tāmraṃ vahanty ānanam
bhṛṅgāgra-graha-kṛṣṭa-ketaka-dala-spardhāvatīnāṃ dṛśāṃ dīrghāpāṅga-taraṅgaṇaika-suhṛdām eṣo 'smi pātrīkṛtaḥ //

rājaśekharasya --

taraṅgaya dṛśo 'ṅgane patatu citram indīvaraṃ sphuṭīkuru rada-cchadaṃ vrajatu vidrumaḥ śvetatām
manāg vapur apāvṛṇu spṛśatu kāñcanaṃ kālikāṃ udañcaya nijānanaṃ bhavatu ca dvi-candraṃ nabhaḥ //
eko jayati sad-vṛttaḥ kiṃ punar dvau susaṃhatau
kiṃ citraṃ yadi tanvaṅgyāḥ stanābhyāṃ nirjitaṃ jagat //
praṇālī-dīrghasya pratikalam apāṅgasya suhṛdaḥ kaṭākṣa-vyākṣepāḥ śiśu-śaphara-phāla-pratibhuvaḥ
dadhānāḥ sarvasvaṃ kusuma-dhanuṣo 'smān prati sakhe navaṃ netrādvaitaṃ kuvalaya-dṛśaḥ saṃnidadhati //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 4.18, Skmsa.u.ka. 1076)

bhavana-bhuvi sṛjantas tāra-hārāvatārān diśi diśi vikirantaḥ ketakānāṃ kuṭumbam
viyati ca racayantaś candrikāṃ dugdha-mugdhāṃ pratinayana-nipātāḥ subhruvo vibhramanti //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 4.17, Skmsa.u.ka. 938)

yat paśyanti jhagity apāṅga-saraṇi-droṇī-juṣā cakṣuṣā viṅkhanti krama-dolitobhaya-bhujaṃ yan nāma vāma-bhruvaḥ
bhāṣante ca yad uktibhiḥ stavakitaṃ vaidagdhya-mudrātmabhisḥ tad devasya rasāyanaṃ rasanidher manye manojanmanaḥ //
krama-saralita-kaṇṭha-prakramollāsitoras taralita-bali-rekhā-sūtra-sarvāṅgam asyāḥ
sthita-mati-ciram uccair agrapādāṅgulībhiḥ kara-kalita-sakhīkaṃ māṃ didṛkṣoḥ smarāmi //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 3.3, Skmsa.u.ka. 936, kālidāsasya)

smara-śaradhi-sakāśaṃ karṇa-pāśaṃ kṛśāṅgī raya-vigalita-tāḍīpatra-tāḍaṅkam ekam
vahati hṛdaya-coraṃ kuṅkuma-nyāsa-gauraṃ valayitam iva nālaṃ locanendīvarasya //

kasyacit || (Skmsa.u.ka. 829)

celāñcalena cala-hāra-latā-prakāṇḍair veṇī-guṇena ca balād valayī-kṛtena
svecchāhita-bhramaraka-bhrami-maṇḍalībhir anyaṃ rasaṃ racayatīva ciraṃ nata-bhrūḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 2.9, Skmsa.u.ka. 868)

amanda-maṇi-nūpura-kvaṇata-cāru-cārī-kramaṃ jhaṇaj-jhaṇita-mekhalā-skhalita-tāra-hāra-cchaṭam
idaṃ tarala-kaṅkaṇāvali-viśeṣa-vācālitaṃ mano harati subhruvaḥ kim api kanduka-krīḍitam //

tasyaiva | (Vsbvi.śā.bha. 2.6, Skmsa.u.ka. 866, Smvsū.mu. 66.6)

sā dugdha-mugdha-madhura-cchavi-raṅga-yaṣṭis te locane taruṇa-ketaka-patra-dīrghe
kambor viḍambana-karaś ca sa eva kaṇṭhaḥ saiveyam indu-vadanā madanāyudhāya //
kva pātavyā jyotsnāmṛta-bhavana-garbhāpi tṛṣitair mṛṇālī-tandūbhyaḥ sicaya-racanā kutra bhavatu
kva vā pārīmeyo bata bakula-dāmnāṃ parimalaḥ kathaṃ svapnaḥ sākṣāt kuvalaya-dṛśaṃ kalpayatu tām //
[NOTE: kva peyaṃ jyotsnāmbho vadata visavallī-saraṇibhir] rājaśekharasya | (Sksa.ka.ā. 2.60, Skmsa.u.ka. 949)
rasavad amṛtaṃ kaḥ saṃdeho madhūny api nānyathā madhuram adhikaṃ cūtasyāpi prasanna-rasaṃ phalam
sakṛd api punar madhyasthaḥ san rasāntara-vijjano vadatu yad ihānyat svādu syāt priyāradana-cchadāt //

kasyacit | (Sksa.ka.ā. 1.110, Svsu.ā. 1511, Skmsa.u.ka. 1101, Spdśā.pa. 3312, Smvsū.mu. 53.21)

kuvalaya-vanaṃ pratyākhyātaṃ navaṃ madhu ninditaṃ hasitam amṛtaṃ hanta svādoḥ paraṃ rasa-saṃpadaḥ
viṣam upahitaṃ cintāvyājān manasy api kāmināṃ alasa-madhurair līlā-tantrais tayārdha-vilokitaiḥ //
cañcac-colāñcalāni pratisaraṇa-raya-vyasta-veṇīni bāhoḥ vikṣepād dakṣiṇasya pracalita-valayāsphāla-kolāhalāni
śvāsa-truṭyad-vacāṃsi drutam itara-karotkṣipta-lolālakāni srasta-srañji pramodaṃ dadhati mṛgadṛśāṃ kanduka-krīḍitāni //
prahara-viratau madhye vāhnas tato 'pi pare 'thavā kim uta sakale jāte vāhni-priya tvam ihaiṣyasi
iti dina-śata-prāpyaṃ deśaṃ priyasya yiyāsato harati gamanaṃ bālālāpaiḥ sabāṣpa-galaj-jalaiḥ //

jhalajjhalasya (Amaru 12; Skmsa.u.ka. 921, Sbhsu.ā. 1048, Spdśā.pa. 3389, Smvsū.mu. 37)

kalyāṇaṃ parikalpyatāṃ pika-kule rohantu vāñcāptayoaḥ haṃsānām udayo 'stu pūrṇa-śaśinaḥ stād bhadram indīvare
ity udbāṣpa-vadhū-giraḥ pratipadaṃ saṃpūrayanty āntike kāntaḥ prasthiti-kalpitopakaraṇaḥ sakhyā bhṛśaṃ vāritaḥ //

śṛṅgārasya --

sāmānya-vāci padam apy abhidhīyamānaṃ māṃ prāpya jātam abhidheya-viśeṣa-niṣṭham
strī kācid ity abhihite hi mano madīyaṃ tām eva vāma-nayanāṃ viṣayī-karoti //
|| ity anurāga-vrajyā ||
||17||

18. dūtī-vacana-vrajyā

lāvaṇyena pidhīyateṅgatanimā saṃdndhāryate jīvitaṃ tvad-dhyānaiḥ satataṃ kuraṅgaka-dṛśaḥ kintv etad āste navam
niḥśvāsaiḥ kuca-kumbha-pīṭha-luṭhana-pratyudgamān māṃsalaiḥ śyāmībhūta-kapolam indur adhunā yat tan mukhaṃ spardhate //

śṛṅgārasya | (Srk sa.u.ka. 617)

sodvegā mṛga-lāñchane mukham api svaṃ nekṣate darpaṇe trastā kokila-kūjitād api giraṃ nonmudrayaty ātmanaḥ
itthaṃ duḥsaha-dāha-dāyini dhṛta-dveṣāpi puṣpāyudhe mugdhā sā subhage tvayi pratimuhuḥ premādhikaṃ puṣyati //

tasyaiva | (Skmsa.u.ka. 647)

vilimpanty etasmin malaya-jarasārdreṇa mahasā diśaṃ cakraṃ candre sukṛtamaya tasyā mṛga-dṛśaḥ
dṛśor bāṣpaḥ pāṇau vadanam asavaḥ kaṇṭha-kuhare hṛdi tvaṃ hrīḥ pṛṣṭhe vacasi ca guṇā eva bhavataḥ //

acala-siṃhasya | (Skmsa.u.ka. 621, Sksa.ka.ā.v 614, Smvsū.mu. 44.7)

ambhoruhaṃ vadanam ambakam indukāntaḥ pāthonidhiḥ kusuma-cāpa-bhṛto vikāraḥ
prādurbabhūva subhaga tvayi dūrasaṃsthe caṇḍāla-candra-dhavalāsu niśāsu tasyāḥ //

caṇḍāla-candrasya | (Skmsa.u.ka. 652)

vaktrendor na haranti bāṣpa-payasāṃ dhārā-manojñāṃ śriyaṃ niḥśvāsā na kadarthayanti madhurāṃ bimbādharasya dyutim
tasyās tvad-virahe vipakva-lavalī-lāvaṇya-saṃvādinī chāyā kāpi kapolayor anudinaṃ tasyāḥ paraṃ śuṣyati //

dharmakīrteḥ | (Skmsa.u.ka. 616)

tāpo 'mbhaḥ prasṛtiṃ pacaḥ pracayavān bāṣpaḥ praṇālocitaḥ śvāsānartita-dīpa-varti-latikāḥ pāṇḍimni magnaṃ vapuḥ
kiṃ cānyat kathayāmi rātrim akhilāṃ tvad-vartma-vātāyane hasta-cchatra-niruddha-candra-mahasas tasyāḥ sthitir vartate //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 2.21, Skmsa.u.ka. 653)

candraṃ candana-kardamena likhitaṃ sā mārṣṭi daṣṭādharā vandyaṃ nindati yac ca manmatham asau bhaṅktvāgrahas tāṅgulīḥ
kāmaḥ puṣpa-śaraḥ kileti sumano-vargaṃ lunīte ca yat tat kāṃ sā subhaga tvayā varat-tanur bātūlatāṃ lambhitā //

tasyaiva | (Vsbvi.śā.bha. 2.20, Skmsa.u.ka. 623, Smvsū.mu. 44.9)

vapuḥ śāraṅgākṣyās tad avirala-romāñca-nicayaṃ tvayi svapnāvāpte snapayati paraḥ kheda-visaraḥ
balākarṣa-tryuṭyad-valayaja-kaḍatkāra-ninadair vinidrāyāḥ paścād anavarata-bāṣpāmbu-nivahāḥ //

vasukalpasya

no śakyā gadituṃ smarānala-daśā yāsyās tvayi prasthite patraiḥ sāsra-sakhī-janoparacite talpe luṭhantyā muhuḥ
yad liptaṃ kuca-candanena sutanor adyāpi candra-cchalāc chvāsoḍḍīna-viśuṣka-pāṇḍu-bisinī-patraṃ divi bhrāmyati //

rudrasya

prakaṭayati kṣaṇa-bhaṅgaṃ paśyati sarvaṃ jagad gataṃ śūnyam /
ācarati smṛti-bāhyaṃ jātā sā bauddha-buddhir iva //
tvad-arthinī candana-bhasma-digdhā lalāṭa-lekhāśru-jalābhiṣiktā
mṛṇāla-cīraṃ dadhatī stanābhyāṃ smaropadiṣṭaṃ carati vrataṃ sā //

kasyacit | (Svsu.ā. 1393, Skmsa.u.ka. 618)

ye nirdahanti daśana-śvasitāvalokaiḥ krūraṃ dvi-jihva-kuṭilāḥ kva vilāsinas te
bhīṣmoṣmabhiḥ smaraṇa-mātra-viṣais taveyam avyāla mārayati kāpi bhujaṅga-bhaṅgiḥ //
svedāpūra-vilupta-kuṅkuma-rasāśleṣāvila-pracchadāt talpād vyakta-manobhavānala-śikhālīḍhād ivāśaṅkitā
sā bālā balavan-mṛgāṅka-kiraṇair utpāditāntar-jvarā tvat-saṃkalpa-jaḍe tva-aṅka-śayane nidrā-sukhaṃ vāñchati //
dhūmeneva hate dṛśau visṛjato bāṣpaṃ pravāha-kṣama kathotpheṇam ivātta-candana-rasaṃ svedaṃ vapur muñcati
antaḥprajvalitasya kāma-śikhino dāhārjitair bhasmabhiḥ śvāsā-vega-vinirgatair iva tanoḥ pāṇḍutvam unmīlati //

manovinodasyaitau --

atraiva svayam eva citra-phalake kampa-skhalal-lekhayā saṃtāpārtivinodanāya katham apy ālikhya sakhyā bhavān
bāṣpa-vyākulam īkṣitaḥ sapulakaṃ cūtāṅkurair arcito mūrdhnā ca praṇataḥ sakhīṣu madana-vyājena cāpahnutaḥ //

vākkūṭasya | (Skmsa.u.ka. 634)

sā sundarī tava viyoga-hutāśane 'sminn abhyukṣya bāṣpa-salilair nija-deha-havyam
janmāntare viraha-duḥkha-vināśa-kāmā puṃskokilābhihiti-mantra-padair juhoti //

prabhākarasya --

subhaga sukṛta-prāpyo yadyapy asi tvam asāv api priya-sahacarī nādhanyānām upaiti vidheyatām
tad alam adhunā nirbandhena prasīda parasparaṃ praṇaya-madhuraḥ sad-bhāvo vāṃ cirāya vivardhatām //

vākkūṭasya --

dolālolāḥ śvasana-marutaś cakṣuṣī nirjharābhe tasyāḥ śuṣyat-tagara-sumanaḥ-pāṇḍurā gaṇḍa-bhittiḥ
tad-gātrāṇāṃ kim iva hi bahu brūmahe durbalatvaṃ yeṣām agre pratipad uditā candralekhāpy atanvī //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 641)

asyās tāpam ahaṃ mukunda kathayāmy eṇīdṛśas te kathaṃ padminyāḥ sarasaṃ dalaṃ vinihitaṃ yasyāḥ satāpe hṛdi
ādau śuṣyati saṃkucaty anu tataś cūrṇatvam āpadyate paścān murmuratāṃ dadhad dahati ca śvāsāvadhūtaḥ śikhī //

kasyacit | (Smvsū.mu. 44.25 utpalarāja; Skmsa.u.ka. 626 kasyacit; Pvpadyā. 356 śāntikarasya)

viṣaṃ candrālokaḥ kumuda-vana-vāto hutavahaḥ kṣata-kṣāro hāraḥ sa khalu puṭa-pāko malayajaḥ
aye kiṃcid vakre tvayi subhaga sarve katham amī samaṃ jātās tasyām ahaha viparīta-prakṛtayaḥ //

acala-siṃhasya | (Skmsa.u.ka. 648)

tvāṃ cintā-parikalpitaṃ subhaga sā saṃbhāvya romāñcitā śūnyāliṅgana-saṃcalad-bhuja-yugenātmānam āliṅgati
kiṃ cānyad-viraha-vyathā-praṇayiṇīṃ saṃprāpya mūrcchāṃ cirāt pratyujjīvati karṇa-mūla-paṭhitais tvan-nāma-mantrākṣaraiḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 631, Spdśā.pa. 3487)

gāḍhāv adhaḥ-kṛta-bali-tritayau susaṅga tuṅgau stanāv iti tayos talam ārtam āgāt /
tasyāḥ sphuṭaṃ hṛdayam ity api na smareṣūnta rakṣataḥ praviśato vimukho 'tha vā kva //

vallaṇasya --

mṛga-śiśu-dṛśas tasyās tāpaṃ kathaṃ kathayāmi te dahana-patitā dṛṣṭā mūrtir mayā na hi vaidhavī
iti tu niyataṃ nārī-rūpaḥ sa loka-dṛśāṃ priyas tava śaṭhatayā śilpotkarṣo vidher vighaṭiṣyate //

vācaspateḥ | (Drda.rū. 2.29, Skmsa.u.ka. 637)

punaruktāvadhi-vāsaram etasyāḥ kitava paśya gaṇayantyāḥ /
iyam iva karajaḥ kṣīṇas tvam iva kaṭhorāṇi parvāṇi //

dharaṇīdharasya (Skmsa.u.ka. 633)

|| iti dūtīvacana-vrajyā ||
||18||

19. tataḥ saṃbhoga-vrajyā

prauḍha-prema-rasān nitamba-phalakād viśraṃsite 'py aṃśuke kāñcī-dāma-maṇi-prabhābhir anu cārabdhe dukūlāntare
kāntenāśu mudhā vilokitam atho tanvyā mudhā lajjitaṃ bhūyo 'nena mudhāvakṛṣṭam atha tat tanvyā mudhā saṃvṛtam //
rūḍhe rati-vyatikare karaṇīya-śeṣam āyāsa-bhāji dayite muhur āturāyāḥ
pratyakṣaraṃ madana-mantharam arthayantyāḥ kiṃ kiṃ na hanta hṛdayaṅgamam aṅganāyāḥ //
ratānta-śrāntāyāḥ stana-jaghana-saṃdānita-dṛśi smarāveśa-vyagre davayati dukūlaṃ praṇayini
kṣaṇaṃ śroṇau pāṇī kṣaṇam api kucāgre priya-dṛśoḥ kṣaṇaṃ vinyasyantyār jagad api na mūlyaṃ mṛgadṛśaḥ //
tais tair vijṛmbhita-śatair madanopadeśair mugdhā vidhāya laḍitāni ca tāni tāni
aṅke nilīya kamituḥ śithilāṅga-mudrā nidrāti nālpa-tapasaḥ phala-saṃpad eṣā //
yad vrīḍā-bhara-bhugnam āsya-kamalaṃ yac cakṣur atyullasat-d pakṣma-śreṇi yad aṅgam aṅgaja-mano-rājya-śriyām āśrayaḥ
yad vardhiṣṇu manobhava-pranayitā yan manda-manyu-grahasḥ tenaiveha mano haraty adharita-prauḍhā navoḍhā na kim //
sa svargād aparo vidhiḥ sa ca sudhāsekaḥ kṣaṇaṃ netrayos tat-sāmrājyam agañjitaṃ tad aparaṃ premṇaḥ pratiṣṭhāspadam
yad bālā balavan manobhava-bhaya-bhraśyat-trapaṃ satrapā tat-kālocita-narma-karma dayitādamyāsyam abhyasyati //

kasyāpi | (Skmsa.u.ka. 1167)

samāliṅgaty aṅgair apasarati yat preyasi vapuḥ pidhātuṃ yad dṛśyaṃ ghaṭayati ghanāliṅganam api
tapobhir bhūyobhiḥ kim u na kamanīyaṃ sukṛtinām idaṃ ramyaṃ vāmyaṃ madana-vivaśāyā mṛgadṛśaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1133)

idam amṛtam ameyaṃ seyam ānanda-sindhur madhu-madhuram apīdaṃ kiṃcid antar dhunoti
yad ayam udaya-līlā-lālasānāṃ vadhūnāṃ rati-vinimaya-bhājāṃ kelibhir yāti kālaḥ //
ko 'sau sundari puṣpa-sāyaka-sakhaḥ saubhāgya-vārāṃ-nidhaḥ ko 'sāv indumukhi prasanna-hṛdayaḥ kaḥ kumbhi-kumbha-stani
yasmin vismayanīya-tapta-tapase svairaṃ samucchṛṅkhalā viśrāmyanti tava smara-jvara-harāḥ kandarpa-keli-śriyaḥ //

pradyumnasya --

ātte vāsasi roddhum akṣamatayā doḥ-kandalībhyāṃ stanau tasyoraḥ-sthalam uttarīya-viṣaye sadyo mayā sañjitam
śroṇīṃ tasya kare 'dhirohati punar vrīḍāmbudhau mām atho majjantīm udatārayan manasijo devaḥ sa mūrcchā-guruḥ //

vallaṇasya (Skmsa.u.ka. 1173)

yad etad dhanyānām urasi yuvatī-saṅga-samaye samārūḍhaṃ kiṃcit pulakam idam āhuḥ kila janāḥ
matis tv eṣāsmākaṃ kuca-yuga-taṭī-cumbaka-śilāniveśād ākṛṣṭaḥ smara-śara-śalākotkara iva //

saṃkarṣaṇasya --

aṃsākṛṣṭa-dukūlayā sarabhasaṃ gūḍhau bhujābhyāṃ stanāv ākṛṣṭe jaghanāṃśuke kṛtam adhaḥ saṃsaktam ūru-dvayam
nābhī-mūla-nibaddha-cakṣuṣi tayā brīḍānatāṅgyā priye dīpaḥ phūtkṛti-vāta-vepita-śikhaḥ karṇotphalenāhataḥ //

karṇotpalasya | (Srk sa.u.ka. 570, Spdśā.pa. 3674)

jihremi jāgarti gṛhopakaṇṭhe sakhī-jano vallabha-kautukena
tad-aṃśukā-kṣepam adhīra-pāṇe vimuñca kāñcī-maṇayo raṇanti //

mahodadheḥ --

kānte talpam upāgate vigalitā nīvī svayaṃ tat-kṣaṇāt tad-vāsaḥ ślatha-mekhalā-guṇa-dhṛtaṃ kiṃcin nitambe sthitam
etāvat sakhi vedmi kevalam ahaṃ tasyāṅga-saṅge punaḥ ko 'sau kāsmi rataṃ tu kiṃ katham iti svalpāpi me na smṛtiḥ //

vikaṭa-nitambāyāḥ | (āmaruśataka 97, Sksa.ka.ā. 5.44, Drda.rū.. under 2.18, Svsu.ā. 2147, Spdśā.pa. 3747, Smvsū.mu. 86.17, Skmsa.u.ka. 1171)

atiprauḍhā rātrir bahala-śikha-dīpaḥ prabhavati priyaḥ premārabdha-smara-vidhi-rasajñaḥ param asau
sakhi svairaṃ svairaṃ suratam akarod vrīḍita-vapuḥ yataḥ paryaṅgo 'yaṃ ripur iva kaḍat-kāra-mukharaḥ //
dhanyāsi yat kathayasi priya-saṃgamena narma-smitaṃ ca vadanaṃ ca rasaṃ ca tasya
nīvīṃ prati praṇihite tu kare priyeṇa sakhyaḥ śapāmi yadi kiṃcid api smarāmi //

vidyāyāḥ | (Sdsā.da. under 3.73, Spdśā.pa. 376, Skmsa.u.ka. 1172)

jayati samara-tāntān dolanā-pāṇḍa-gaṇḍasthala-kṛta-nija-vāsa-kheda-pūrānujanmā
ślatha-tanu-bhuja-bandha-prāpra-dīrgha-prasāro mukha-parimala-mugdhaḥ kāntayoḥ śvāsavātaḥ //
manojanma-prauḍha-vyatikara-śatāyāsa-vidhiṣu priyaḥ prāyo mugdho jhagiti kṛta-ceto-bhava-vidhiḥ
sahūṅkārojjṛmbhā smara-paravaśā kānta-vimukhaṃ mukhaṃ mugdhāpāṅgaṃ kṣipati virasaṃ prauḍha-yuvatī //
nava-nava-raho-līlābhyāsa-prapañcita-manmathavyatikara-kalā-kallolāntar-nimagna-manaskayoḥ
api taruṇayoḥ kiṃ syāt tasyāṃ divi spṛhayālutāḥ mukulita-dṛśor udbhidyante na ced viraha-tviṣaḥ //
tasyāpāṅga-vilokitasya madhura-prollāsitārdha-bhruvas tasya smera-śuceḥ kramasya ca girāṃ mugdhākṣarāṇāṃ hriyā
bhāvānām api tādṛśāṃ mṛgadṛśo hāvānugānām aho nādhanyaḥ kurute prarūḍha-pulakair ātithyam aṅgair janaḥ //
samākṛṣṭaṃ vāsaḥ katham api haṭhāt paśyati tadā kramād ūru-dvandvaṃ jaraṭha-śara-gauraṃ mṛga-dṛśaḥ
tayā dṛṣṭiṃ dattvā mahati maṇi-dīpe nipuṇayā niruddhaṃ hastābhyāṃ jhagiti nija-netrotpala-yugam //

kasyacit | (Spdśā.pa. 3677, Smvsū.mu. 77.5, Skmsa.u.ka. 1122)

analpaṃ saṃtāpaṃ śamayati manojanma-janitaṃ tathā śītaṃ sphītaṃ himavati niśīthe glapayati
tad evaṃ ko 'py ūṣmā ramaṇa-parirambhotsava-milatpurandhrī-nīrandhra-stana-kalaśa-janmā vijayate //
nādhanyānvi-parīta-mohana-rasa-preṅkhan-nitamba-sthalīlolad-bhūṣaṇa-kiṅkiṇī-kala-rava-vyāmiśra-kaṇṭha-svanam
saṃrambha-ślatha-keśa-bandha-vigalan-muktā-kalāpa-drutachvāsa-ccheda-taraṅgita-stana-yugaṃ prīṇāti śṛṅgāriṇī //

sonnokasya | (Skmsa.u.ka. 1142)

sītkāravanti dara-mīlita-locanāni romāñca-muñci makara-ketu-niketanāni
eṇī-dṛśāṃ makara-ketu-niketanāni vandāmahe surata-vibhrama-ceṣṭitāni //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1169)

muhur vrīḍāvatyāḥ pratihasitavatyāḥ pratimuhur muhur viśrāntāyā muhur abhiniviṣṭa-vyavasiteḥ
śramāmbhobhis tamyat-tilaka-malikā-ghūrṇa-dalakaṃ mukhaṃ līlāvatyā harati viparīta-vyatikare //

surabheḥ --

āstāṃ dūreṇa viśleṣaḥ priyām āliṅgato mama
svedaḥ kiṃ na sarinnātho romāñcaḥ kiṃ na parvataḥ //
cirārūḍha-prema-praṇaya-parihāsena hṛtayā tad-ārabdhaṃ tanvyā na tu yad abalāyāḥ samucitam
anirvyūḍhe tasmin prakṛti-sukumārāṅga-latayā punar lajjālolaṃ mayi vinihitaṃ locana-yugam //

koṅkasya | (Skmsa.u.ka. 1150)

nakha-daśana-nipāta-jarjarāṅgī rati-kalahe paripīḍitā prahāraiḥ
sapadi maraṇam eva sā tu yāyād yadi na pibed adharāmṛtaṃ priyasya //
mugdhe tavāsmi dayitā dayito bhava tvam ity uktayā na hi na hīti śiro 'vadhūya
svasmāt karān mama kare valayaṃ kṣipantyā vācaṃ vinābhyupagamaḥ kathito mṛgākṣyā //
patatu tavorasi satataṃ dayitā-dhammilla-mallikā-prakaraḥ /
rati-rasa-rabhasa-kaca-graha-lulitālaka-vallarī-galitaḥ //

bāṇasya --

āvṛṇvānā jhagiti jaghanaṃ mad-dukūlāñcalena preṅkhat-krīḍākulita-kabarī-bandhana-vyagra-pāṇiḥ
ardhocchvāsa-sphuṭa-nakha-padālaṃkṛtābhyāṃ stanābhyāṃ dṛṣṭā dhārṣṭya-smṛti-nata-mukhī mohanānte mayā sā //

rājaśekharasya | (Smvsū.mu. 80.5, Skmsa.u.ka. 1151)

harati rati-vimarde lupta-pātrāṅkuratvātd prakaṭa-nakha-padāṅkaḥ kiṃ ca romāñca-mudraḥ
hariṇa-śiśu-dṛśo 'syā mugdha-mugdhaṃ hasantyāḥ pariṇata-śara-kāṇḍa-snigdha-pāṇḍuḥ kapolaḥ //

vīryamitrasya --

kara-kisalayaṃ dhūtvā dhūtvā vilambita-mekhalā kṣipati sumano-mālā-śeṣaṃ pradīpa-śikhāṃ prati
sthagayati karaiḥ patyur netre vihasya samākulā surata-viratau ramyaṃ tanvī punaḥ punar īkṣitum //

kasyāpi | (Svsu.ā. 2105, Spdśā.pa. 3706, Smvsū.mu. 80.3, Skmsa.u.ka. 1152)

viśrāntiṃ nūpure yāte śrūyate rasanā-dhvaniḥ
prāyaḥ kānte rati-śrānte kāminī puruṣāyate //
bhāvodgāḍham upoḍha-kampa-pulakair aṅgaiḥ samāliṅgitaṃ rāgāc cumbitam apy upetya vadanaṃ pītaṃ ca vaktrāmṛtam
jalpantyaiva muhur naneti nibhṛtaṃ pradhvasta-cāritrayā niḥśeṣeṇa samāpito rati-vidhir vācā tu nāṅgīkṛtaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1137)

yat pīna-stana-bhāra-lālasa-lasad-vāsaḥ sphurad-gaṇḍayā tanvaṅgyā rabhasārpitaṃ sarabhasaṃ vaktraṃ muhuḥ pīyate
tac chlāghyaṃ surataṃ ca tat tad amṛtaṃ tad vastu tad brahma tac ceto-hāri tad eva tat kim api tat tattvāntaraṃ sarvathā //
na bata vidhṛtaḥ kāñcī-sthāne karaḥ ślatha-vāsasi prahitam asakṛd dīpe cakṣur ghana-sthira-tejasi
kuca-kalaśayor ūḍhaḥ kampas tayā mama saṃnidhau manasija-rujo bhāvair uktā vacobhir apahnutāḥ //

abhinandasya --

harṣāśru-dūṣita-vilocanayā mayādya kiṃ tasya tat sakhi nirūpitam aṅgam aṅgam
romāñca-kañcuka-tiraskṛta-dehayā vā jñātāni tāni parirambha-sukhāni kiṃ vā //

acalasya | (Srkm 1174, acala-dāsasya)

sa kasmān me preyān sakhi katham ahaṃ tasya dayitā yato māṃ spṛṣṭvaiva snapayati karaṃ sveda-payasā
vilokyāśleṣād apy avahita ivāmīlya nayane vyudañcad-romāñca-sthagita-vapur āliṅgati samām //
kim api kim api mandaṃ mandam āsatti-yogād avicalita-kapolaṃ jalpatoś ca krameṇa
aśithila-parirambha-vyāpṛtaikaika-doṣṇor avidita-gata-yāmā rātrir eva vyaraṃsīt //

bhavabhūteḥ (u.rā.ca. 1.27)

dākṣiṇyād abhimānato rasa-vaśād viśrāma-hetor mama prāgalbhyāt yad anuṣṭhitaṃ mṛgadṛśā śakyaṃ na tad yoṣitām
nirvyūḍhaṃ na yadā tayā tad akhilaṃ khinnais tatas tārakaiḥ sa-vrīḍaiś ca vilokitair mayi punar nyastaḥ samasto vyayaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1149, mahākaveḥ)

valita-manasor apy anyonyaṃ samāvṛta-bhāvayoḥ punar upacita-prāya-premṇoḥ punas trapa-māṇayoḥ
iha hi niviḍa-vrīḍānaṅga-jvarātura-cetasor nava-taruṇayoḥ ko jānīte kim adya phaliṣyati //

lakṣmīdharasya --

draṣṭuṃ ketaka-patra-garbha-subhagām ūru-prabhām utsukas tat-saṃvāhana-līlayā ca śanakair utkṣipta-caṇḍātakaḥ
lajjā-mugdha-vilocana-smita-sudhā-nirdhauta-bimbādharaṃ kampa-praślatha-bāhu-bandhanam asāv āliṅgito bālayā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1098)

nidrārtaṃ kila locanaṃ mṛgadṛśā viśleṣayantyā kathāṃ dīrghāpāṅga-sarit-taraṅga-taralaṃ śayyām anupreṣitam
ujjṛmbhaḥ kila vallabho 'pi virate vastuny api prastute ghūrṇantī kila sāpi hūṅkṛtavatī śūnyaṃ sakhī dakṣiṇā //
dṛṣṭvaikāsana-saṃshtite priyatame paścād upetyādarād ekasyā nayane pidyāya vihita-krīḍānubandha-cchalaḥ
īṣad-vakrima-kandharaḥ sa-pulakaḥ premollasan-mānasām antar-hāsa-lasat-kapola-phalakāṃ dhūrto 'parāṃ cumbati //

[Amaru 16; Skmsa.u.ka. 881, Sv.su.ā. 2069, Spdśā.pa. 3575]

kucopāntaṃ kānte likhati nakharāgrair akalitaṃ tataḥ kiṃcit paścād valati ca mukhendau mṛgadṛśaḥ
bahir vyājāmarṣa-prasara-paruṣāntar-gata-rasā nirīkṣyā re māyī kim idam iti pūrvā vijayate //

jīvacandrasya --

āśleṣaḥ prathamaṃ krameṇa vijite kṛtye dhanasyārpaṇaṃ keli-dyūta-vidhau paṇaṃ priyatame kāntāṃ punaḥ pṛcchati
antar-gūḍha-vigāḍha-saṃbhrama-rasa-sphārī-bhavad-gaṇḍayā tūṣṇīṃ śāri-visāraṇāya nihitaḥ khedāmbu-garbhaḥ karaḥ //

rājaśekharasya | (Srk sa.u.ka. 1067 yogeśvarasya, Spdśā.pa. 3664, Smvsū.mu. 75.5)

āśleṣa-cumbana-ratotsava-kautukāni krīḍā durotdara-paṇaḥ pratibhūr anaṅgaḥ
bhogaḥ sa yadyapi jaye ca parājaye ca yūnor manas tad api vāñchati jetum eva //

murāreḥ | (Ar 7.115, Spdśā.pa. 3661, Smvsū.mu. 75.7, Skmsa.u.ka. 1066)

kalaha-kalayā yat saṃvṛtyai trapāvanatānanā pihita-pulakodbhedaṃ subhrūś cakarṣa na kañcukam
dayitam abhitas tām utkaṇṭhāṃ vivavrur anantaraṃ jhaṭiti jhaṭiti truṭyanto 'ntaḥ stanāṃśuka-sandhayaḥ //
rati-pati-dhanur-jyā-ṭaṅkāro mada-dvipa-ḍiṇḍimaḥ sa-pulaka-jala-prema-prāvṛṭ-payodhara-garjitam
nidhuvana-yudhas tūryātodyaṃ jahāra nata-bhruvāṃ jaghana-sarasī-haṃsa-svānaḥ śrutiṃ rasanā-ravaḥ //
yugalam agalat tarṣotkarṣe tarūtpala-gaurayoḥ paṭu-vighaṭanād ūrvoḥ pūrvaṃ priye paripaśyati
śruti-kuvalayaṃ dīpocchittyai nirāsa yad aṅganā jvalati rasanā-rocir dīpe tad āpa nirarthatām //

(kapphiṇābhyudaya 14.24)

daśana-daśanair oṣṭho mamlau na pallava-komalo vyasahata nakha-cchedānaṅgaṃ śirīṣa-mṛdu-cchavi
na bhuja-latikā-gāḍhāśleṣaiḥ śramaṃ lalitā yayur yuvatiṣu kim apy avyākhyeyaṃ smarasya vijṛmbhitam //

(kapphiṇābhyudaya 14.28)

kim upagamitā bhartrā tapta-dviloha-vedakatāṃ uta ramayituḥ syūtāṅge 'ṅge śitaiḥ smara-sāyakaiḥ
vilayanam atha prāptā rāgānaloṣmabhir ity aho na pati-bhujayor niṣyandāntaḥ priyā niravīyata //

kāśmīra-bhaṭṭa-śrī-śiva-svāminaś caite (kapphiṇābhyudaya 14.29)

|| iti saṃbhoga-vrajyā ||
||19||

20. tataḥ samāpta-nidhuvana-cihna-vrajyā

rājanti kānta-nakhara-kṣatayo mṛgākṣyā lākṣā-rasa-drava-mucaḥ kucayor upānte
antaḥ-pravṛddha-makara-dhvaja-pāvakasya śaṅke vibhidya hṛdayaṃ niraguḥ sphuliṅgāḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 1111, kasyāpi)

jayanti kāntā-stana-maṇḍaleṣu viṭārpitāny ārdra-nakha-kṣatāni
lāvaṇya-saṃbhāra-nidhāna-kumbhe mudrākṣarāṇīva manobhavasya //

kasyacit | (Svsu.ā. 1541, Skmsa.u.ka. 1112)

kvacit tāmbūlāṅkaḥ kvacid agaru-paṅkāṅka-malinaḥ kvacic cūrṇodgāraiḥ kvacid api ca sālaktaka-padaḥ
valī-bhaṅgābhogeṣv alaka-patitākīrṇa-kusumaḥ striyāḥ sarvāvasthaṃ kathayati rataṃ pracchada-paṭaḥ //
pīna-tuṅga-kaṭhina-stanāntare kānta-dattam abalā nakha-kṣatam
āvṛṇoti vivṛṇoti cekṣate labdha-ratnam iva duḥkhito janaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1113)

uṣasi guru-samakṣaṃ lajjamānā mṛgākṣīr atirutam anukartuṃ rājakīre pravṛtte
tirayati śiśu-līlānartana-cchadma-tālapracala-valaya-mālāsphāla-kolāhalena //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1179, bhavabhūteḥ)

pradoṣe dampatyor nija-ruci-vibhinne praṇayinor vibhinne saṃpanne ghana-timira-saṃketa-gahane
ratautsukyāt tāmyat-tarala-manasoḥ paryavasite kṛtārthatve 'nyonyaṃ tad anu viditau kiṃ na kurutām //
paśyasi nakha-saṃbhūtāṃ rekhāṃ varatanu payodharopānte /
kiṃ vāsasā stanāntaṃ ruṇatsi hima-ruci-kṛte vacmi //
yad rātrau rahasi vyapeta-vinayaṃ dṛṣṭaṃ rasāt kāminor anyonyaṃ śayanīyam īhita-rasa-vyāpti-pravṛtta-spṛham
tat sānanda-milad-dṛśoḥ katham api smṛtvā gurūṇāṃ puroaḥ hāsodbheda-nirodha-manthara-milat-tāraṃ kathaṃcit sthitam //
kiṃ bhūṣaṇena racitena hiraṇmayena kiṃ rocanādi-racitena viśeṣakeṇa
ārdrāṇi kuṅkuma-rucīni vilāsinīnām aṅgeṣu kiṃ nakha-padāni na maṇḍalāni //
dampatyor niśi jalpator gṛha-śukenākarṇitaṃ yad-vacas tat prātar guru-sannidhau nigadatas tasyopahāraṃ vadhūḥ
karṇālaṃkṛti-padma-rāga-śakalaṃ vinyasya cañcū-puṭe vrīḍārtā prakaroti dāḍima-phala-vyājena vāg-bandhanam //

[Amaru 15, Kuval 173, Skmsa.u.ka. 1180, Sbhsu.ā. 2214, Spdśā.pa. 3743]

prayacchāhāraṃ me yadi tava raho-vṛttam akhilaṃ mayā vācyaṃ noccair iti gṛha-śuke jalpati śanaiḥ
vadhū-vaktraṃ vrīḍābhara-namitam antar vihasitaṃ haraty ardhonmīlan-nalina-malināvarjitam iva //

kasyacit (Smvsū.mu. 77.12, Skmsa.u.ka. 1176, ḍimbokasya)

nakha-kṣataṃ yan nava-candra-sannibhaṃ sthitaṃ kṛśāṅgi stana-maṇḍale tava
idaṃ tarītuṃ trivalī-taraṅgiṇīṃ virājate pañca-śarasya naur iva //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1114)

haṃho kānta raho-gatena bhavatā yat-pūrvam āveditaṃ nirbhinnā tanur āvayor iti mayā taj-jātam adya sphuṭam
kāminyā smara-vedanākula-dṛśā yaḥ keli-kāle kṛtaḥ so 'tyarthaṃ katham anyathā dahati mām eṣa tvad-oṣṭha-vraṇaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 591)

abhimukha-patayālubhir lalāṭa-śrama-salilair avidhauta-patra-lekhaḥ /
kathayati puruṣāyitaṃ vadhūnāṃ mṛdita-hima-dyuti-durmanāḥ //

murāreḥ | (anargha-rāghava.rā. 7.107)

nakha-pada-valinābhīsandhi-bhāgeṣu lakṣyaḥ kṣatiṣu ca daśanānām aṅganāyāḥ sa-śeṣaḥ
api rahasi kṛtānāṃ vāg-vihīno 'pi jātaḥ surata-vilasitānāṃ varṇako varṇako 'sau //

(śiśupālavadha 11.29)

nava-nakha-padam aṅgaṃ gopayasy aṃśukena sthagayasi punar oṣṭhaṃ pāṇinā danda-daṣṭam
pratidiśam apara-strī-saṃga-śaṃsī visarpan nava-parimala-gandhaḥ kena śakyo varītum //

māghasyaitau (śiśupālavadha 11.34)

kāśmīra-paṅka-khacita-stana-pṛṣṭha-tāmrapaṭṭāvakīrṇa-dayitārdra-nakha-kṣatālī
eṇīdṛśaḥ kusuma-cāpa-narendra-dattā jaitra-praśastir iva citra-lipir vibhāti //

dakṣasya | (Skmsa.u.ka. 1115)

adharaḥ padmarāgo 'yam anarghaḥ sa-vraṇo 'pi te
mugdhe hastaḥ kim-artho 'yam apārtha iha dīyate //
dara-mlānaṃ vāso lulita-kusumālaṃkṛti śiraḥ ślathālokaṃ cakṣuḥ sarasa-nakha-lekhāṅkitam uraḥ
lasat-kāñcī-granthi-sphurad-aruṇa-ratnāṃśu jaghanaṃ priyāṅgonmṛṣṭāṅgyā viṣam idam iyad bhāvaka-nṛṇām //

vallaṇasya --

pratyūṣe guru-sannidhau gṛha-śuke tat-tad-raho-jalpitaṃ prastotuṃ parihāsa-kāriṇi padair ardhoditair udyate
krīḍā-śārikayā nilīya nibhṛtaṃ trotuṃ trapārtāṃ vadhūṃ prārabdhaḥ sahasaiva saṃbhrama-karo mārjāra-garjā-ravaḥ //
(Skmsa.u.ka. 1177, mārjārasya)
talpe campaka-kalpite sakhi gṛhodyāne 'dya suptāsi kiṃ tat-kiñjalka-cayaṃ na paśyasi kucopānte vimardāruṇam
āḥ kiṃ chadma-vidagdha-mānini mayi brūṣe puro-bhāgini krūrair ullikhitāsmi tatra kusumāny uccinvatī kaṇṭakaiḥ //

sonnokasya --

itaḥ paurastyāyāṃ kakubhi vivṛṇoti krama-dalattamisrā-marmāṇaṃ kiraṇa-kaṇikām ambara-maṇiḥ
ito niṣkrāmantī nava-rati-guroḥ proñchati vadhūḥ sva-kastūrī-patrāṅkura-makarikā-mudritam uraḥ //

(anargha-rāghava.rā. 4.3)

prabhāte pṛcchantīr anurahasi-vṛttaṃ sahacarīr navoḍhā na vrīḍā-mukulita-mukhīyaṃ sukhayati
likhantīnāṃ patrāṅkuram aniśam asyās tu kucayoś camatkāro gūḍhaṃ karaja-padam āsāṃ kathayati //

murārer etau (anargha-rāghava 4.6) murāreḥ |etau

|| iti samāpta-nidhuvana-cihna-vrajyā ||
||20||

21. atha māninī-vrajyā --

mānonnatety asahanety atipaṇḍiteti mayy eva dhik-kṛtir aneka-mukhī sakhīnām
ākāra-mātra-masṛṇena viceṣṭitena dhūrtasya tasya hi guṇān upavarṇayanti //

lakṣmīdharasya --

valatu taralā dṛṣṭā dṛṣṭiḥ khalā sakhi mekhalā skhalatu kucayor utkampān me vidīryantu kañcukam
tad api na mayā saṃbhāṣyo 'sau punar dayitaḥ śaṭhaḥ sphuṭati hṛdayaṃ maunenāntar na me yadi tat-kṣaṇāt //

amaroḥ | (Skmsa.u.ka. 701)

tad evājihmākṣaṃ mukham aviṣadās tā gira imāḥ sa evāṅgākṣepo mayi sarasam āśliṣyati tanum
yad uktaṃ pratyuktaṃ tad apaṭu śiraḥ kampana-paraṃ priyā mānenāho punar api kṛtā me nava-vadhūḥ //

śambūkasya --

yadi vinihitā śūnyā dṛṣṭiḥ kim u sthira-kautukā yadi viracito maune yatnaḥ kim u sphurito 'dharaḥ
yadi niyamitaṃ dhyāne cakṣuḥ kathaṃ pulakodgamaḥ kṛtam abhinayair dṛṣṭo mānaḥ prasīda kim ucyatām //

amaroḥ | (Svsu.ā. 1625, Skmsa.u.ka. 719)

ekatrāsana-saṃsthitiḥ parihatā pratudgamād dūratas tāmbūlānayana-cchalena rabhasāśelṣo 'pi saṃvighnitaḥ
ālāpo 'pi na miśritaḥ parijanaṃ vyāpārayanty āntike kāntaṃ pratyupacārataś caturayā kopaḥ kṛtārthīkṛtaḥ //

tasyaiva (Amaru 17, Skmsa.u.ka. 692, Svsu.ā. 1583, Spdśā.pa. 3534, Smvsū.mu. 55.6, Drda.rū. 2.19, Rask 2.67g)

tad-vaktrābhimukhaṃ mukhaṃ vinamitaṃ dṛṣṭiḥ kṛtā cānyatas tasyālāpa-kutūhalākulatare śrotre niruddhe mayā
hastābhyām api vāritaḥ sapulakaḥ svedodgamo gaṇḍayoḥ sakhyaḥ kiṃ karavāṇi yānti sahasā yat kañcuke sandhayaḥ //

amaroḥ (Amaru 11, Svsu.ā. 1581, Spdśā.pa. 3535, Skmsa.u.ka. 704)

dūrād utsukam āgate vivalitaṃ saṃbhāṣiṇi sphāritaṃ saṃśliṣyaty aruṇaṃ gṛhīta-vasane kiṃcin nata-bhrū-latam
māninyāś caraṇānati-vyatikare bāṣpāmbu-pūrṇekṣaṇaṃ cakṣur jātam aho prapañca-caturaṃ jātāgasi preyasi //

tasyaiva | (Amaru 44, Smvsū.mu. 55.3, Skmsa.u.ka. 724)

vaco-vṛtir mā bhūd valatu ca na vā vaktram abhito na nāma syād bāṣpāgamam aviṣadaṃ locana-yugam
samāśvāsas tena praṇata-śirasaḥ patyur abhavat priyā prauḍha-krodhāpy apahṛtavatī yan na caraṇau //

bopālitasya --

kiṃ pādānte luṭhasi vimanāḥ svāmino hi svatantrāḥ kañcit kālaṃ kvacid abhiratas tatra kas te 'parādhaḥ
āgaskāriṇy aham iha yayā jīvitaṃ tad-viyoge bhartṛ-prāṇāḥ striya iti nanu tvaṃ mamaivānuneyaḥ //

vākkūṭasya (SKM sa.u.ka. 2.47.1706, bhāvadevyāḥ; Skm padyā. 381 383 kasyacit; Smvsū.mu. 57.14)

yad gamyaṃ guru-gauravasya suhṛdo yasmin labhante 'ntaraṃ yad-dākṣiṇya-rasād bhiyā ca sahasā narmopacārāṇy api
yal lajjā niruṇaddhi yatra śapathair utpādyate pratyayaḥ tat kiṃ prema sa ucyate paricayas tatrāpi kopena kim //
bhrū-bhedo racitaḥ ciraṃ nayanayor abhyastam āmīlanaṃ roddhuṃ śikṣitam ādareṇa hasitaṃ maune 'bhiyogaḥ kṛtaḥ
dhairyaṃ kartum api sthirīkṛtam idaṃ cetaḥ kathaṃcin mayā baddho māna-parigrahe parikaraḥ siddhis tu daiva-sthitā //

[Amaru 92; Skmsa.u.ka. 703, Pvpadyā.. 231]

tathābhūd asmākaṃ prathamam avibhinnā tanur iyaṃ tato nu tvaṃ preyān aham api hatāśā priyatamā
idānīṃ nāthas tvaṃ vayam api kalatraṃ kim aparaṃ mayāptaṃ prāṇānāṃ kuliśa-kaṭhinānāṃ phalam idam //

amaroḥ | (Amaru 66, Svsu.ā. 1622, Skmsa.u.ka. 707)

yadā tvaṃ candro 'bhūr avikala-kalā-peśala-vapus tadāhaṃ jātā drāk śaśadhara-maṇīnāṃ pratikṛtiḥ
idānīm arkas tvaṃ khara-ruci samutsārita-rasaḥ kirantī kopāgnīn aham api ravi-grāva-ghaṭitā //

acala-siṃhasya | (Spdśā.pa. 3564, Smvsū.mu. 57.20, Skmsa.u.ka. 710)

kopo yatra bhrū-kuṭi-racanā nigraho yatra maunaṃ yatrānyonya-smitam anunayo yatra dṛṣṭiḥ prasādaḥ
tasya premṇas tad idam adhunā vaiṣamaṃ paśya jātaṃ tvaṃ pādānte luṭhasi nahi me manyu-mokṣaḥ khalāyāḥ //

tasyaiva (Amaru 34; Drda.rū.. 2.19, Svsu.ā. 1630, Spdśā.pa. 3562, Smvsū.mu. 84.7, Skmsa.u.ka. 709)

śaṭhānyasyāḥ kāñcī-maṇi-raṇitam ākarṇya sahasā samāśliṣyann eva praśithila-bhuja-granthir abhavaḥ
tad etat kvācakṣe ghṛta-madhu-maya tvan-mṛdu-vacoviṣeṇāghūrṇantī kim api na sakhīyaṃ gaṇayati //

hiṅgokasya ||

mugdhāsi nāyam aparādhyati maivam āli keyaṃ ruṣā paruṣitā likhitāpy anena
keli-skhalad-vasanam utpulakāṅga-bhaṅgam uttuṅga-pīna-kucam ālikhitā tvam eva //

vīrya-mitrasya ||

pāṇau śoṇatale tanūdari dara-kṣāmā kapola-sthalī vinyastāñjana-digdha-locana-jalaiḥ kiṃ mlānimānīyate
mugdhe cumbatu nāma cañcalatayā bhṛṅgaḥ kvacit kandalīm unmīlan-nava-mālatī-parimalaḥ kiṃ tena vismaryate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 715)

kopaḥ sakhi priyatame nanu vañcanaiva tan muñca mānini ruṣaṃ kriyatāṃ prasādaḥ
prāṇeśvaraś caraṇayoḥ patitas tavāyaṃ saṃbhāṣyatāṃ vikasatā nayanotpalena //
bāle nātha vimuñca mānini ruṣaṃ roṣān mayā kiṃ kṛtaṃ khedo 'smāsu na me 'parādhyati bhavān sarve 'parādhā mayi
tat kiṃ rodiṣi gadgadena vacasā kasyāgrato rudyate nanv etan mama kā tavāsmi dayitā nāsmīty ato rudyate //

amaroḥ (Amaru 53; Drda.rū. 2.17; Svsu.ā. 1614, Spdśā.pa. 3554, Smvsū.mu. 57.1, Srk sa.u.ka. 691)

gata-prāyā rātriḥ kṛśa-tanu śaśī śīryata iva pradīpo 'ya nidrā-vaśam upagato ghūrṇata iva
praṇāmānto mānas tyajasi na tathāpi krudham aho kuca-pratyāsattyā hṛdayam api te caṇḍi kaṭhinam //

kasyacit --

gato dūraṃ candro jaṭhara-lavalī-pāṇḍara-vapur diśaḥ kiṃcit kiṃcit taraṇi-kiraṇair lohita-rucaḥ
idaṃ nidrā-cchede rasati sarasaṃ sāra-sakulaṃ cakorākṣi kṣipraṃ jahihi jahihi prema-laḍitam //

kasyacit

mayā tāvad-gotra-skhalita-hatakopāntaritayā na ruddho nirgacchann ayam iti vilakṣaḥ priyatamaḥ
ayaṃ tvākūtajñaḥ pariṇati-parāmarśa-kuśalaḥ sakhī līko 'py āsīl likhita iva citreṇa kim idam //

bimbokasya | (Smvsū.mu. 84.4, Skmsa.u.ka. 672)

bhavatu viditaṃ chadmālāpair alaṃ priya gamyatāṃ tanur api na te doṣo 'smākaṃ vidhis tu parāṅmukhaḥ
tava yathā tathābhūtaṃ prema prapannam imāṃ daśāṃ prakṛti-capale kā naḥ pīḍā gate hata-jīvite //

dharmakīrteḥ (Amaru 27; Svsu.ā. 1617, Smvsū.mu. 57.6, Skmsa.u.ka. 708 bimbokasya, Pvpadyā. 223)

asad-vṛtto nāyaṃ na ca sakhi guṇair eṣa rahitaḥ priyo muktāhāras tava caraṇa-mūle nipatitaḥ
gṛhāṇainaṃ mugdhe vrajatu tava kaṇṭha-praṇayitām upāyo nāsty anyo hṛdaya-paritāpopaśamane //

bhaṭṭahareḥ | (Smvsū.mu. 56.10, Skmsa.u.ka. 712, bimbokasya)

anālocya premṇaḥ pariṇatim anādṛtya suhṛdas tvayākāṇḍe mānaḥ kim iti sarale preyasi kṛtaḥ
samākṛṣṭā hy ete viraha-dahanodbhāsura-śikhāḥ sva-hastenāñgārās tad alam adhunāraṇya-ruditaiḥ //

vikaṭa-nitambāyāḥ (Amaru 66; Sbhsu.ā.v 1170; Smvsū.mu. 56.9, Skmsa.u.ka. 681)

mā rodīḥ sakhi naśyad-andhatamasaṃ paśyāmbaraṃ jyotsnayā śītāṃśuḥ sudhayā vilimpati sakhā rājño manojanmanaḥ
kaḥ kopāvasaraḥ prasīda rahasi svedāmbhasaṃ bindavo lumpantu stana-patra-bhaGgam akarīḥ saudhā-guru-śyāmalāḥ //

kasyacit --

mā rodīḥ jara-pallava-praṇayinīṃ kṛtvā kapola-sthalīṃ mā bhaṅgīḥ parikheda-sākṣibhir iva śvāsair mukhendoḥ śriyam
mugdhe dagdha-giraḥ skhalanti śataśaḥ kiM kupyasi preyasi prāṇās tanvi mamāsi nocitam idaṃ tad vyartham uttāmyasi //

kasyacit --

yad etan netrāmbhaḥ patad api samāsādya taruṇīkapola-vyāsaṅgaṃ kuca-kalaśam asyāḥ kalayati
tataḥ śroṇī-bimbaṃ vyavasita-vilāsaṃ tad ucitaṃ svabhāva-svacchānāṃ vipad api sukhaṃ nāntarayati //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1171, Smk 38.19, Srb 51, 234 Any 144.27)

pakṣmāntaḥ skhalitāḥ kapola-phalake lolaṃ luṭhantaḥ kṣaṇaṃ dhārālās taralocchalat-tanu-kaṇāḥ pīna-stanāsphālanāt
kasmād brūhi tavādya kaṇṭha-vigalan-muktāvalī-vibhramaṃ bibhrāṇā nipatanti bāṣpa-payasāṃ prasyandino bindavaḥ //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 614)

kapole patrālī karatala-nirodhena mṛditā nipīto niḥśvāsair ayam amṛta-hṛdyo 'dhara-rasaḥ
muhuḥ kaṇṭhe lagnas taralayati bāṣpaḥ stana-taṭaṃ priyo manyur jātas tava niranurodhe na tu vayam //

[Amaru 67; Skmsa.u.ka. 720, Sksa.ka.ā.v 489, Svsu.ā. 1627]

dhik dhik tvām ayi kena durmukhi kṛtaṃ kiṃ kiṃ na kāya-vrataṃ dvitrāṇy atra dināni ko na kupitaḥ ko nābhavan mānuṣaḥ
smaḥ kecin na vayaṃ yad ekam aparasyāpy uktam ākarṇyatāṃ atyunmāthini candane 'pi niyataṃ nāmāgnir uttiṣṭhati //

vallaṇasya --

sphuṭatu hṛdayaṃ kāmaṃ kāmaṃ karatu tanuṃ tanuṃ na sakhi caṭula-premṇā kāryaṃ punar dayitena me
iti sarabhasaṃ mānāṭopād udīrya vacas tayā ramaṇa-padavī sāraṅgākṣyā sa-śaṅkitam īkṣitā //

[Amaru 71 (61); Skmsa.u.ka. 705, Smvsū.mu. 55.1]

ekasmin śayane parāṅ-mukhatayā vītottaraṃ tāmyator anyonyasya hṛdi sthite 'py anunaye saṃrakṣator gauravam
dampatyoḥ śanakair apāṅga-valanān miśrī-bhavac-cakṣuṣor bhagno mānakaliḥ sahāsa-rabhasaṃ vyāsakta-kaṇṭha-graham //

amaroḥ (Amaru 19, Svsu.ā. 2112, Spdśā.pa. 3715, Smvsū.mu. 81.8, Skmsa.u.ka. 723)

kandarpa-kandali salīka-dṛśā lunīhi kopāṅkuraṃ caraṇayoḥ śaraṇātithiḥ syām
paśya prasīda caramācala-cūla-cumbi bimbaṃ vidhor lavala-pāṇḍu-rasas tam eti //
aho divyaṃ cakṣur vahasi tava sāpi praṇayinī parākṣṇām agrāhyaṃ yuvatiṣu vapuḥ saṃkramayati
samānābhijñānaṃ katham itarathā paśyati puro bhavān ekas tasyāḥ pratikṛti-mayīr eva ramaṇīḥ //

manovinodasya

priye maunaṃ muñca śrutir amṛta-dhārāṃ pibatu me dṛśāv unmīlyetāṃ bhavatu jagad indīvara-mayam
prasīda premāpi praśamayatu niḥśeṣam adhṛtīr abhūmiḥ kopānāṃ nanu niraparādhaḥ parijanaḥ //

ḍimbokasya | (Skmsa.u.ka. 718)

kopas tvayā yadi kṛto mayi paṅkajākṣi so 'stu priyas tava kim asti vidheyam anyat
āśleṣam arpaya mad-arpita-pūrvam uccair uccaiḥ samarpaya mad-arpita-cumbanaṃ ca //

śatānandasya --

sakhi kalitaḥ skhalito 'yaṃ heyo naiva praṇāma-mātreṇa /
ciram anubhavatu bhavatyā bāhu-latā-bandhanaṃ dhūrtaḥ //

gonandasya --

jāte keli-kalau kṛte kamitari vyarthānunītau cirānd māne mlāyati manmathe vikasati kṣīṇe kṣapānehasi
māyā-svāpam upetya tan-nipuṇayā nidrāndhyam āceṣṭitaṃ māna-mlānir abhūn na yena ca na cāpy āsīd rahaḥk-haṇḍanam //
kathaṃcin naidāghe divasa iva kope vigalite prasattau prāptāyāṃ tad-anu ca niśāyām iva śanaiḥ
smita-jyotsnārambha-kṣapita-viraha-dhvānta-nivahoaḥ mukhendur māninyāḥ sphurati kṛta-puṇyasya surate //
māna-vyādhi-nipīḍitāham adhunā śaknomi tasyāntikaṃ no gantuṃ na sakhī-jano 'sti caturo yo māṃ balān neṣyati
mānī so 'pi jano na lāghava-bhayād abhyeti mātaḥ svayaṃ kālo yāti calaṃ ca jīvitam iti kṣuṇṇaṃ manaś cintayā //
yāvan no sakhi gocaraṃ nayanayor āyāti tāvad drutaṃ gatvā brūhi yathādya te dayitayā mānaḥ samālambitaḥ
dṛṣṭe dhūrta-viceṣṭite tu dayite tasmin avaśyaṃ mama svedāmbhaḥ-pratirodhi-nirbharatara-smeraṃ mukhaṃ jāyate //

((ṣsūktimuktāvalī 55.10, (vardhakasya)

dṛṣṭā muṣṭibhir āhatā hṛdi nakhair ācoṭitā pārśvayor ākṛṣṭā kabarīṣu gāḍham adhare śītkurvatī khaṇḍitā
tvat-kṛtyaṃ tvad-agocare 'pi hi kṛtaṃ sarvaṃ mayaivādhunā mām ājñāpaya kiṃ karomi sarale bhūyaḥ sapatnyās tava //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 889)

sutanu jahihi kopaṃ paśya pādānataṃ māṃ na khalu tava kadācit kopa evaṃ vidho 'bhūt
iti nigadati nāthe tiryag-āmīlitākṣyā nayana-jalam analpaṃ muktam uktaṃ na kiṃcit //

tasyaiva (Amaru 35, Svsu.ā. 1600, Spdśā.pa. 3577, Smvsū.mu. 57.33, Skmsa.u.ka. 725)

cetasy aṅkuritaṃ visāriṇi dṛśor dvandve dvipatrāyitaṃ prāyaṃ pallavitaṃ vacasy upacitaṃ prauḍhaṃ kapola-sthale
tat-tat-kopa-viceṣṭite kusumitaṃ pādānate tu priye māninyāṃ phalitaṃ tu māna-taruṇā paryanta-bandhyāyitam //

rājaśekharasya (Skmsa.u.ka. 722)

kiyan-mātraṃ gotra-skhalanam aparāddhaṃ caraṇayoś ciraṃ loṭhaty eṣa grahavati na mānād viramasi
ruṣaṃ muñcāmuñca priyam anugṛhānāyatihitaṃ śṛṇu tvaṃ yad brūmaḥ priya-sakhi na māne kuru matim //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 711)

daivād ayaṃ yadi jano vidito 'parādhī dāsocitaiḥ paribhavair ayam eva śāsyaḥ
eṣā kapola-phalake 'garu-patra-vallī kiṃ pīḍyate sutanu bāṣpa-jala-praṇālaiḥ //
kṛtvāgaḥ sa ca nāgato 'pi kim api vyaktaṃ mano manyate tat kvāse kam upaimi jaṅgama-vane ko mām ihāśvāsayet
ity uktvāśru-galan-mukhī viṭa-sakhī dhvastā viśantī gṛhaṃ dhanyenādhim upāśruṇor asi kṛtātyantaṃ priyā roditā //

vallaṇasya --

kapolaṃ pakṣmabhyaḥ kalayati kapolān kuca-taṭaṃ kucān madhyaṃ madhyān nava-mudita-nābhī-sarasijam
na jānīmaḥ kiṃ nu kva nu kiyad anena vyavasitaṃ yad asyāḥ pratyaṅgaṃ nayana-jala-bindur viharati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 615)

vikira nayane manda-cchāyaṃ bhavatv asitotpalaṃ vitara dayite hāsa-jyotsnāṃ nimīlatu paṅkajam
vada suvadane lajjā-mūkā bhavantu śikhaṇḍinaḥ paraparibhavo māna-sthānair na mānini sahyate //
ayaṃ dhūrto māyāvinayamadhurād asya vacasaḥ sakhi pratyeṣi tvaṃ prakṛti-sarale paśyasi na kim
kapole yal-lākṣā-bahala-rasa-rāga-praṇayinīm imāṃ dhatte mudrām anaticira-vṛttānta-piśunām //

(Skmsa.u.ka. 592, solhokasya)

aprāpta-keli-sukhayor atimāna-ruddhasaṃdhānayo rahasi jāta-ruṣor akasmāt
yūnor mitho 'bhilaṣatoḥ prathamānunītiṃ bhāvāḥ prasāda-piśunāḥ kṣapayanti nidrām //

sonnokasyaitau --

śravasi na kṛtāste tāvantaḥ sakhī-vacana-kramāś caraṇa-patitoṅguṣṭhāgreṇāpy ayaṃ na hato janaḥ
kaṭhina-hṛdaye mithyā-mauna-vrata-vyasanād ayaṃ parijana-parityāgopāyo na māna-parigrahaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 683)

na mando vaktrenduḥ śrayati na lalāṭaṃ kuṭilatā na netrābjaṃ rajyaty anuṣajati na bhrūr api bhidām
idaṃ tu preyasyāḥ prathayati ruṣo 'ntarvikasitāḥ śate 'pi praśnānāṃ yad abhidura-mudrodhara-puṭaḥ //

vaidyadhanyasya | (Skmsa.u.ka. 696)

tat tad vadaty api yathāvasaraṃ hasaty apy āliṅgane 'pi na niṣadhati cumbane 'pi
kiṃ tu prasādana-bhayād atinihnutena kopena ko 'pi nihito 'dya rasāvatāraḥ //

mahāvratasya --

āśleṣeṇa payodhara-praṇiyinīṃ pratyādiśantyā dṛśaṃ dṛṣṭvā cādhara-baddha-tṛṣṇam adharaṃ nirbhartsayantyā mukham
ūrvor gāḍha-nipīḍanena jaghane pāṇiṃ ca ruddhvānayā patyuḥ prema na khaṇḍitaṃ nipuṇayā māno 'pi naivojjhitaḥ //
dīrghocchvāsa-vikampitākula-śikhā yatra pradīpāḥ kule dṛṣṭir yatra ca dīrgha-jāgara-guruḥ kope madīye tava
visrambhaika-rasa-prasāda-madhurā yatra pravṛttāḥ kathās tāny anyāni dināni muñca caraṇau saivāham anyo bhavān //
parīrambhārambhaḥ spṛśati param icchāṃ na tu bhujau bhajante vijñānaṃ na tu giram anūrodha-vidhayaḥ
manasvinyāḥ svairaṃ prasarati niśā-sīma-samaye manaḥ pratyāvṛttaṃ kamitari kathaṃcin na tu vapuḥ //

cakrapāṇeḥ --

adyodyāna-gṛhāṅgaṇe sakhi mayā svapnena lākṣāruṇaḥ protkṣipto 'yam aśoka-dohada-vidhau pādaḥ kvaṇan-nūpuraḥ
tāvat kiṃ kathayāmi keli-paṭunā nirgatya kuñjodarād ajñātopanatena tena sahasā mūrdhnaiva saṃbhāvitaḥ //

madhukūṭasya --

sakhi sa subhago manda-sneho mayīti na me vyathā vidhi-pariṇataṃ yasmāt sarvo janaḥ sukham aśnute
mama tu manasaḥ saṃtāpo 'yaṃ priye vimukho 'pi yat katham api hata-vrīḍaṃ ceto na yāti virāgitām //

kasyacit | (Svsu.ā. 1118, Skmsa.u.ka. 676, amaroḥ)

bhrū-bhaṅge racite 'pi dṛṣṭir adhikaṃ sotkaṇṭham udvīkṣate kārkaśyaṃ gamite 'pi cetasi tanū-romāñcam ālambate
ruddhāyām api vāci sasmitam idaṃ dagdhānanaṃ jāyate dṛṣṭe nirvahaṇaṃ bhaviṣyati kathaṃ mānasya tasmin jane //

[Amaru 24; Skmsa.u.ka. 702, Sbhsu.ā. 1580; UN 5.25]

preyān so 'yam apākṛtaḥ sa-śapathaṃ pādānataḥ kāntayā dvitrāṇy eva padāni vāsa-bhavanād yāvan na yāty ātmanā
tāvat pratyuta pāṇi-saṃpuṭa-lasan-nīvī-nibandhaṃ dhṛto dhāvitv eva kṛta-praṇāmakam aho premṇo vicitrā gatiḥ //

kasyacit --

gate premā-bandhe praṇaya-bahu-māne vigalite nivṛtte sad-bhāve jana iva jane gacchati puraḥ
tad utprekṣyotprekṣya priyasakhi gatāṃs tāṃś ca divasān na jāne ko hetur dalati śatadhā yan na hṛdayam //

[Amaru 38, Skmsa.u.ka. 1368, Sbhsu.ā. 1141, Spdśā.pa. 3545, Smvsū.mu. 84.1, Rask 2.263c]

sutanu nitambas tava pṛthur akṣṇor api niyatam arjuno mahimā /
madhyaḥ savalir idāniṃ māndhātā kuca-taṭaḥ kriyatām //

dāmodarasya --

dṛṣṭe locanavan-manāṅ-mukulitaṃ pārśva-sthite vaktravan nyag-bhūtaṃ bahir āsthitaṃ pulakavat saṃsparśam ātanvati
nīvī-bandhavadāgataṃ śithilatāṃ saṃbhāṣamāṇe tato mānenāpasṛtaṃ hriyeva sudṛśaḥ pāda-spṛśi preyasi //

kasyacit | (Sksa.ka.ā.v 15.496, Spdśā.pa. 3581, Smvsū.mu. 58.2, Skmsa.u.ka. 721)

|| iti māninī-vrajyā ||
||21||

22. tato virahiṇī-vrajyā

tāpas tat-kṣaṇa-māhitāsu visinīṣv aṅgāra-kārāyate bāṣpaḥ pāṇḍu-kapolayor upari vai kulyāmbu-pūrāyate
kiṃ cāsyā malaya-druma-drava-bharair limpāmi yāvat karaṃ tāvac chvāsa-samīraṇa-vyatikarair uddhūlitr āsīt karaḥ //

acyutasya --

devena prathamaṃ jito 'si śaśabhṛl-lekha-bhṛtānantaraṃ buddhenoddhata-buddhinā smara tataḥ kāntena pānthena me
tvyaktvā tān bata haṃsi mām api kṛśāṃ bālām anāthāṃ striyaṃ dhik tvā dhik tava pauruṣaṃ dhig udayaṃ dhik kārmukaṃ dhik śarān //

śrī-rājyapālasya | (Skmsa.u.ka. 987, vidyāyāḥ)

karṇe yan na kṛtaṃ sakhījana-vaco yan nādṛtā bandhu-vāk yat-pāde nipatann api priyatamaḥ karṇotpalenāhṛtaḥ
tenendur dahanāyate malayajālepaḥ sphuliṅgāyate rātriḥ kalpa-śatāyate visalatāhāro 'pi bhārāyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 671)

āhāre viratiḥ samasta-viṣaya-grāme nivṛttiḥ parā nāsāgre nayanaṃ yad etad aparaṃ yac caikatānaṃ manaḥ
maunaṃ cedam idaṃ ca śūnyam akhilaṃ yad viśvam ābhāti te tad brūyāḥ sakhi yoginī kim asi bhoḥ kiṃ vā viyoginy api //

rājaśekharasya (SKM sa.u.ka. 597, Pvpadyā. 238, Srk 703 Rajasekhara, UN 13.75)

vatse naite payodāḥ surapati-kariṇo no bakāḥ karṇa-śaṅkāḥ saudāminyo 'pi naitāḥ kanaka-mayam idaṃ bhūṣaṇaṃ kumbha-pīṭhe
naitat toyaṃ nabhastaḥ patati mada-jalaṃ śvāsa-vātāvadhūtaṃ tat kiṃ mugdhe vṛthā tvaṃ malinayasi mukhaṃ prāvṛḍ ity aśru-pātaiḥ //
nākānokaha-saṃbhavaiḥ sakhi sudhācyotallavaiḥ pallavaiḥ palyaṅkaṃ kṣaṇa-mātram āstṛṇu vidhuṃ gaṇḍopadhānīkuru
no cet sneha-rasāvaseka-vikasaj-jvālāvalī-dāruṇo dārūṇīva na me viraṃsyati dahann aṅgāny anaṅgānalaḥ //

cakrasya --

asau gataḥ saugata eva yasmāt kuryān nirālambanatāṃ mamaiva
sakhi priyas te kṣaṇikaḥ kim anyan nirātmakaḥ śūnyatamaḥ sa vandyaḥ //

bhojadevasya --

pūrṇaṃ kapola-talam aśru-jalair yad asyā yad dhūsaraṃ vadana-paṅkajam āyatākṣyāḥ
ardhāvadagdha-galad-aṅga-rasāvasiktam ardrendhanaṃ tad iva bhasma-kaṇānuyātam //

kasyacit --

ayaṃ dhārāvāhastaḍid iyam iyaṃ dagdha-karakā sa cāyaṃ nirghoṣaḥ sa ca rava-vaśo bheka-nicayaḥ
itīva pratyaṅga-prathita-madanāgniṃ kṛśa-tanur ghana-śvāsotkṣepair jvalayati muhur mṛtyu-vaśinī //

kasyacit --

parimlānaṃ pīna-stana-jaghana-saṅgād ubhayatas tanor madhyasyāntaḥ parimalanam aprāpya haritam
idaṃ vyasta-nyāsaṃ ślatha-bhuja-latākṣepa-valanaiḥ kṛśāṅgyāḥ saṃtāpaṃ vadati visinī-patra-śayanam //

kasyacit | (Ratnāvalī 2.12, Dhvanyāloka 1.14)

mano-rāgas tīvraṃ vyathayati visarpann avirataṃ pramāthī nirdhūmaṃ jvalati vidhutaḥ pāvaka iva
hinasti pratyaṅgaṃ jvara iva garīyān ita ito na māṃ trātuṃ tātaḥ prabhavati na cāmbā na bhavatī //

kasyacit --

etasyāḥ viraha-jvaraḥ karatala-sparśaiḥ parīkṣya na yaḥ snigdhenāpi janena dāha-bhayataḥ prasthaṃ pacaḥ pāthasām
niḥśaktīkṛta-candanauṣadhi-vidhāv tasmiṃś camat-kāriṇo lāja-sphoṭam amī sphuṭanti maṇayo viśve 'pi hāra-srajām //

rājaśekharasya | (Brbā.rā. 5.11, Srk sa.u.ka. 638)

yat tādī-dala-pāka-pāṇḍu vadanaṃ yan netrayor durdinaṃ gaṇḍaḥ pāṇiniṣevaṇāc ca yad ayaṃ saṃkrānta-pañcāṅguliḥ
gaurī krudhyatu vartate yadi na te tat ko 'pi citte yuvā dhig dhik tvāṃ saha-pāṃśu-khelana-sakhī-loke 'pi yan nihnavaḥ //

rājaśekharasya | (Vid. 2.14, Srb 286.26; Smk 39.2; śb Sb 2.17, 4.555; Srkm 598)

keyūrīkṛta-kaṅkaṇāvalir asau karṇāntikottaṃsitavyālolālaka-paddhatiḥ pathi puro baddhāñjaliḥ pṛcchati
yāvat kiṃcid udantam ātmakam itus tāvat sa evety atha vrīḍā-vakrita-kaṇṭha-nālam abalā kaiḥ kair na bhinnā rasaiḥ //

kasyacit | (Smvsū.mu. 54.10, Skmsa.u.ka. 772)

priya-viraha-mahoṣmāmarmarām aṅga-lekhām api hataka-himāṃśo mā spṛśa krīḍayāpi
iha hi tava luṭhantaḥ ploṣa-pīḍāṃ bhajante dara-jaṭhara-mṛṇālī-kāṇḍa-mugdhā mayūkhāḥ //

kasyacit | (Vsbvi.śā.bha. 3.23, Skmsa.u.ka. 982)

yad daurbalyaṃ vapuṣi mahatī sarvataś cāspṛhā yan nāsālakṣyaṃ yad api nayanaṃ maunam ekāntato yat
ekādhīnaṃ kathayati manas tāvad eṣā daśā te kosāv ekaḥ kathaya sumukhi brahma vā vallabho vā //

lakṣmīdharasya | (Skmsa.u.ka. 600)

nikāmaṃ kṣāmāṅgī sarasa-kadalī-garbha-subhagā kalāśeṣā mūrtiḥ śaśina iva netrotsava-karī
avasthām āpannā madana-dahanoddāha-vidhurām iyaṃ naḥ kalyāṇī ramayati matiṃ kalpayati ca //

bhavabhūteḥ | (Māl. 2.3)

nidre bhadram avasthitāsi kuśalaṃ saṃvedane kiṃ tava kṣemaṃ te sakhi nirvṛte na tu samaṃ kāntena yūyaṃ gatāḥ
kiṃ cānyat priya-saṃgame 'dya calito gacchan vipad-vatsalo mūrcchā-vismṛti-vedanā-parijano dṛṣṭo 'smadīyo na vā //

aravindasya | (Skmsa.u.ka. 773)

madhye sadma samudgatā tad anu ca dvārāntarālaṃ gatā niryātātha kathaṃcid aṅgaṇam api preyāṃs tu nālokitaḥ
haṃho vāyasa rājahaṃsa śuka he he sārike kathyatāṃ kā vārteti mṛgīdṛśo vijayate bāṣpāntarāyaṃ vacaḥ //

citrāṅgasya | (Skmsa.u.ka. 736, mahodadheḥ)

dara-dalita-haridrā-granthi-gaure śarīre sphurati viraha-janmā ko 'py ayaṃ pāṇḍu-bhāvaḥ
balavati sati yasmin sārdham āvartya hemnā rajatam iva mṛgākṣyāḥ kalpitāny aṅgakāni //

rājaśekharasya | (Vid. 3.17, Kkk ad. 5.1; Srb 275.23)

priye prayāte hṛdayaṃ prayātaṃ nidrā gatā cetanayā sahaiva
nirlajjā he jīvita na śrutaṃ kiṃ mahājano yena gataḥ sa panthāḥ //

dharmakīrteḥ --

bāṣpaṃ cakṣuṣi nāñjanaṃ kara-tale vaktraṃ na līlāmbujaṃ gaṇḍe pāṇḍurimā na patra-makarī śvāsā mukhe na smitam
itthaṃ yasya viyoga-yoga-vidhuraṃ mugdhe tavedaṃ vapur no jāne katamaḥ sa puṣpa-dhanuṣā nītaḥ prasāda-śriyam //

bhramara-devasya --

kasmād idaṃ nayanam astamitāñjana-śri viśrānta-patra-racanau ca kutaḥ kapolau
śṛṅgāra-vāri-ruha-kānana-rāja-haṃsi kasmāt kṛśāsi virasāsi malīmasāsi //

viṣṇuhareḥ --

aratir iyam upaiti māṃ na nidrā gaṇayati tasya guṇān mano na doṣān
viramati rajanī na saṅgam āśā vrajati tanus tanutāṃ na cānurāgaḥ //

pravarasenasya | (Pvpadyā. 214; Spdśā.pa. 3427 bilhaṇasya, Skmsa.u.ka. 660, Srb su.ra.bhā. 284.17)

asāv ahaṃ loha-mayī sa yasyāḥ krūraḥ sakhi prastara eṣa kāntaḥ
ākarṣaka-drāvaka-cumbakeṣu naiko 'py asau bhrāmaka ity avaihi //

śabdārṇavasya --

nāvasthā vapuṣo mameyam avadher uktasya nātikramo nopālambha-padāni vāpy akaruṇe tatrābhidheyāni te
praṣṭavyaḥ śivamāli kevalam asau kaccid bhavad-gocare nāyātaṃ malayānilair mukulitaṃ kaccin na cūtair iti //

vākkūṭasya | (Skmsa.u.ka. 752)

svapne 'pi priya-saṃgama-vyasaninī śete na nidrāgamaś citreṇālikhituṃ tam icchati yadi svedaḥ sapatnī-janaḥ
mugdheyaṃ kurute 'tha tad-guṇa-kathāṃ manyur girām argalaḥ prāyaḥ puṇya-dinānubhāva-valanād āśaṃsitaṃ sidhyati //

taraṇi-nandanasya --

vyoma-śrī-hṛdayaika-mauktika-late mātar balākāvali brūyās taṃ janam ādaraḥ khalu mahān prāṇeṣu kāryas tvayā
etāṃ mlānim upāgatāṃ srajam iva tyaktvā tanuṃ durvahām eṣāhaṃ sukhinī bhavāmi na sahe tīvrāṃ viyoga-vyathām //

kasyacit | (Amaru 76, Sbhsu.ā. 1056, Srb 359.86, Daś 2.27 ad, Ssm 483)

ādṛṣṭi-prasarāt priyasya padavīm udvīkṣya nirviṇṇayā viśrānteṣu pathiṣv ahaḥ-pariṇatau dhvānte samutsarpati
yāntyaiva sva-niveśanaṃ pratipathaṃ pāntha-striyāsmin kṣaṇe mā bhūd āgata ity amanda-valitodgrīvaṃ muhur vīkṣitam //

siddhokasya | (Amaru 64, Drda.rū. 2.27a, Svsu.ā. 1056, Skmsa.u.ka. 765)

śvāsās tāṇḍavitālakāḥ karatale suptā kapola-sthalī netre bāṣpa-taraṅginī pariṇataḥ kaṇṭhe kalaḥ pañcamaḥ
aṅgeṣu prathama-prabuddha-phalinī lāvaṇya-saṃpādinī pāṇḍimnā virahocitena gamitā kāntiḥ kathā-gocaram //

śadhokasya | (Skmsa.u.ka. 601)

smita-jyotsnādānād upakuru cakora-praṇayinīr vidhehi bhrū-līlāṃ smaratu dhanuṣaḥ pañca-viśikhaḥ
api stokonnidrair nayana-kumudair modaya diśoaḥ viśeṣās te mugdhe dadhatu kṛtināṃ cetasi padam //

aparājita-rakṣitasya --

kim iti kabarī yādṛk tādṛg dṛśau kim akajjale mṛgamada-masī-patra-nyāsaḥ sa kiṃ na kapolayoḥ
ayam asamayaṃ kiṃ ca klāmyaty asaṃsmaraṇena te śaśimukhi sakhī-hasta-nyasto vilāsa-paricchadaḥ //

abhinandasya | (Sksa.ka.ā. 4.193, Skmsa.u.ka. 717)

vāraṃ vāram alīka eva hi bhavān kiṃ vyāhṛtair gamyatām ity udgamya sumanda-bāhu-latikām utthāpayantyā ruṣā
saṃkrāntair valayair alaṃkṛta-galo yuṣmad-viyogocitāṃ tanvaṅgyāḥ prakaṭīkarīti tanutām aṅge bhraman vāyasaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 768)

pakṣmāgra-grathitāśru-bindu-visarair muktā-phala-spardhibhiḥ kurvantyā hara-hāsa-hāri hṛdaye hārāvalī-bhūṣaṇam
bāle bāla-mṛṇāla-nāla-valayālaṃkāra-kānte kare vinyasyānanam āyatākṣi sukṛtī ko 'yaṃ tvayā smaryate //
dahati viraheṣv aṅgān īrṣyāṃ karoti samāgame harati hṛdayaṃ dṛṣṭaḥ spṛṣṭaḥ karoty avaśāṃ tanum
kṣaṇam api sukhaṃ yasmin prāpte gate ca na labhyate kim aparam ataś citraṃ yan me tathāpi sa vallabhaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 675)

ko 'sau dhanyaḥ kathaya subhage kasya gaṅgā-sarayvos toyāsphāla-vyatikara-khaṇat-kāri kaṅkālam āste
yaṃ dhyāyantyāḥ sumukhi likhitaṃ kajjala-kleda-bhāñji vyālumpanti stana-kalasayoḥ patram aśrūṇy ajasram //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 612)

tvac-cheṣeṇa cchurita-karayā kuṅkumenādadhatyā śoṇa-cchāyāṃ bhavana-bisinī-haṃsake kautukinyā
koka-bhrānti-kṣaṇa-virahiṇīyan mayākāri haṃsī tasyaitan me phalam upanataṃ nātha yat te viyogaḥ //
śvāsotkampa-taraṅgiṇi stana-taṭe dhautāñjana-śyāmalāḥ kīryante kaṇaśaḥ kṛśāṅgi kim amī bāṣpāmbhasāṃ bindavaḥ
kiṃ cākuñcita-kaṇṭha-rodha-kuṭilāḥ śrotrāmṛta-syandinoaḥ hūṅkārāḥ kala-pañcama-praṇayinas truṭyanti niryānti ca //
idānīṃ tīvrābhir dahana iva bhābhiḥ parigatoaḥ mamāścaryaṃ sūryaḥ kim u sakhi rajanyām udayate
ayaṃ mugdhe candraḥ kim iti mayi tāpaṃ prakaṭayaty anāthānāṃ bāle kim iha viparītaṃ na bhavati //
mā muñcāgni-mucaḥ karān himakara prāṇāḥ kṣaṇaṃ sthīyatāṃ nidre mudraya locane rajani he dīrghātidīrghā bhava
svapnāsādita-saṃgame priyatame sānandam āliṅgite svacchando bhavatāṃ bhaviṣyati punaḥ kaṣṭo viceṣṭā-rasaḥ //
diśatu sakhi sukhaṃ te pañcabāṇaḥ sa sākṣād anayana-patha-vartī yas tvayālekhi nāthaḥ
taralita-kara-śākhā-mañjarīkaḥ śarīre dhanuṣi ca makare ca svastha-rekhā-niveśaḥ //
kasmān mlāyasi mālatīva mṛditety ālījane pṛcchati vyaktaṃ noditam ārtayāpi virahe śālīnayā bālayā
akṣṇor bāṣpa-cayaṃ nigṛhya katham apy ālokitaḥ kevalaṃ kiṃcit-kuḍmala-koṭi-bhinna-śikharaś cūta-drumaḥ prāṅgaṇe //

vākkūṭasya | (Skmsa.u.ka. 602 bāhvaṭasya)

ucchūnāruṇam aśru-nirgama-vaśāc cakṣur manāṅ mantharaṃ soṣma-śvāsa-kadarthitādhara-rucir vyastālakā bhrū-bhuvaḥ
āpāṇḍuḥ kara-pallave ca nibhṛtaṃ śete kapola-sthalī mugdhe kasya tapaḥ-phalaṃ pariṇataṃ yasmai taveyaṃ daśā //

yaśovarmaṇaḥ --

kena prāpto bhuvana-vijayaḥ kaḥ kṛtī kaḥ kalāvān kenāvyājaṃ smara-caraṇayor bhaktir āpāditā ca
yaṃ dhyāyantī sutanu bahula-jvāla-kandarpa-vahniprodyad-bhasma-pracaya-racitāpāṇḍimānaṃ dadhāsi //
dagdhavyeyaṃ nava-kamalinī-pallavotsaṅga-śayyā taptāṅgara-prakara-vikaraiḥ kiṃ dhutais tāla-vṛntaiḥ
tatraivāstāṃ dahati nayane candravac candanāmbhaḥ sakhyas toyendhana iva śikhī vipratīpo 'yam ādhiḥ //

abhinandasya --

saudhād udvijate tyajaty upavanaṃ dveṣṭi prabhām aindavīṃ dvārāt trasyati citra-keli-sadaso veśaṃ viṣaṃ manyate
āste kevalam abjinī-kisalaya-prastāri-śayyā-tale saṃkalpopanata-tvad-ākṛtir asāyat tena cittena sā //

rājaśekharasya | (Brbā.rā. 5.8, Sksa.ka.ā.v 208, Vsbvi.śā.bha. 3.2, Skmsa.u.ka. 646)

antas tāraṃ taralita-talāḥ stokam utpīḍa-bhājaḥ pakṣāgreṣu grathita-pṛṣataḥ kīrṇa-dhārāḥ krameṇa
cittātaṅkaṃ nija-garimataḥ samyag āsūtrayanto niryānty asyāḥ kuvalaya-dṛśo bāṣpa-vārāṃ pravāhāḥ //
muktvānaṅgaḥ kusumaviśikhān pañca kuṇṭhīkṛtāgrān manye mugdhāṃ praharati haṭhāt patriṇā vāruṇena
vārāṃ pūraḥ katham aparathā sphāra-netra-praṇālīvaktrodvāntas trivali-vipine sāraṇī-sāmyam eti //

rājaśekharasyāmī (sa.u.ka. 613)

unmīlyākṣi sakhīr na paśyasi na cāpy uktā dadāsy uttaraṃ no vetsīdṛśam atra nedṛśam imāṃ śūnyām avasthāṃ gatā
talpādṛśya-karaṅka-pañjaram idaṃ jīvena liptaṃ manāṅ muñcantī kim u kartum icchasi kuru premānya-deśa-gate //
kiṃ vātena vilaṅghitā na na mahā-bhūtārditā kiṃ na na bhrāntā kiṃ na na saṃnnipāta-laharī-pracchāditā kiṃ na na
tat kiṃ roditi muhyati śvasiti kiṃ smeraṃ ca dhatte mukhaṃ dṛṣṭaḥ kiṃ katham apy akāraṇa-ripuḥ śrī-bhojya-devo 'nayā //

chittapasya | (Skmsa.u.ka. 1399)

kucau dhattaḥ kampaṃ nipatati kapolaḥ karatale nikāmaṃ niḥśvāsaḥ sakalam alakaṃ tāṇḍavayati
dṛśaḥ sāmarthyāni sthagayati muhur bāṣpa-salilaṃ prapañco 'yaṃ kiṃcit tava sakhi hṛdi-sthaṃ kathayati //

narasiṃhasya | (Skmsa.u.ka. 596)

tyajasi na śayanīyaṃ nekṣase svām avasthāṃ viśadayasi na keśān ākula-granthi-bandhān
kim api sakhi kuru tvaṃ deha-yātrānurūpaṃ śatam iha virahiṇyo nedṛśaṃ kvāpi dṛṣṭam //
|| iti virahiṇī-vrajyā ||
||22||

23. tato virahi-vrajyā

gamanam alasaṃ śūnyā dṛṣṭiḥ śarīram asauṣṭhavaṃ śvasitam adhikaṃ kiṃ tv etat syāt kim anyad ato 'tha vā
bhramati bhuvane kandarpājñā vikāri ca yauvanaṃ lalita-madhurās te te bhāvāḥ kṣipanti ca dhīratām //
vāraṃ vāraṃ tirayati dṛśor udgamaṃ bāṣpa-pūras tat-saṃkalpopahati-jaḍima stambham abhyeti gātram
sadyaḥ svidyann ayam aviratotkampa-lolāṅgulīkaḥ pāṇir lekhā-vidhiṣu nitarāṃ vartate kiṃ karomi //
unmīlan-mukula-karāla-kunda-koṣapraścyotad-ghana-makaranda-gandha-garbhaḥ
tām īṣat-pracala-vilocanāṃ natāṅgīm āliṅgan pavana mama spṛśāṅgam aṅgam //
dalati hṛdayaṃ gāḍhodvegaṃ dvidhā na tu bhidyate vahati vikalaḥ kāyo mohaṃ na muñcate cetanām
jvalati ca tanūm antar-dāhaḥ karoti na bhasmasāt praharati vidhir marma-cchedī na kṛntati jīvitam //

bhavabhūteḥ (mā.mā. 9.12 = u.rā.ca. 3.31)

nādatse haritāṅkurān kvacid api sthairyaṃ na yad gāhase yat paryākula-locano 'si karuṇaṃ kūjan diśaḥ paśyasi
daivenāntarita-priyo 'si hariṇa tvaṃ cāpi kiṃ yac ciraṃ pradadri pratikandaraṃ pratinadi prayūṣaraṃ bhrāmyasi //

muñjasya | (Skmsa.u.ka. 1857, keśaṭasya)

kasrāghātaiḥ surabhir abhitaḥ satvaraṃ tāḍanīyaḥ gāḍhāmreḍaṃ malaya-marutaḥ śṛṅkhalādāma datta
kārāgāre kṣipata tarasā pañcamaṃ rāgarājaṃ candraṃ cūrṇī-kuruta ca śilā-paṭṭake piṣṭa-peṣam //
hriyā saṃsaktāṅgaṃ tad-anu madanājñā-praśithilaṃ sanāthaṃ māñjiṣṭha-prasara-kṛśa-rekhair nakha-padaiḥ
ghanoru-prāg-bhāraṃ nidhi-mukham ivāmudritam aho kadā nu drakṣyāmo vigalita-dukūlaṃ mṛga-dṛśaḥ //
ete cūta-mahīruho 'py aviralair dhūmāyitāḥ ṣaṭpadair ete prajvalitāḥ sphuṭat-kisalayodbhedair aśoka-drumāḥ
ete kiṃśuka-śākhino 'pi malinair aṅgāritāḥ kuḍmalaiḥ kaṣṭaṃ viśramayāmi kutra nayane sarvatra vāmo vidhiḥ //

vākkūṭasya | (Skmsa.u.ka. 973)

savyādheḥ kṛśatā kṣatasya rudhiraṃ daṣṭasya lālā-sravaḥ sarvaṃ naitad ihāsti tat katham asau pānthas tapasvī mṛtaḥ
ā jñātaṃ madhulampaṭair madhukarair ābaddha-kolāhale nūnaṃ sāhasikena cūta-mukule dṛṣṭiḥ samāropitā //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 905, Spdśā.pa. 3822)

manasiśaya kṛśāṅgyāḥ svāntam antar-niśātair iṣubhir aśani-kalpair mā vadhīs tvaṃ mameva
api nanu śaśalakṣman mā mucas tvaṃ ca tasyāṃ akaruṇa-kiraṇolkāḥ kandalī-komalāyām //

rājaśekharasyaitau --

cakṣuś-cumaba-vighnitādhara-sudhā-pānaṃ mukhaṃ śuṣyati dveṣṭi svaṃ ca kaca-graha-vyavahita-śroṇī-vihāraḥ karaḥ
nidre kiṃ viratāsi tāvad aghṛṇe yāvan na tasyāś cirāt krīḍanti kramaśaḥ kṛśīkṛta-ruṣaḥ pratyaṅgam aṅgāni me //

abhinandasya --

jāne sā gagana-prasūna-kali-kevātyantam evāsatī tat-saṃbhoga-rasāś ca tat-parimalollāsā ivāsattamāḥ
svapnena dviṣatendra-jālam iva me saṃdarśitā kevalaṃ cetas tat-parirambhaṇāya tad api sphīta-spṛhaṃ tāmyati //

kasyacit || (Skmsa.u.ka. 946)

dyūte paṇaḥ praṇaya-keliṣu kaṇṭha-pāśaḥ krīḍā-pariśrama-haraṃ vyajanaṃ ratānte
śayyā-niśītha-kalaheṣu mṛgekṣaṇāyāḥ prāptaṃ mayā vidhi-vaśād idam uttarīyam //

dhīranāgasya --

deśair antaritā śataiś ca saritām urvī-bhṛtāṃ kānanair yatnenāpi na yāti locana-pathaṃ kānteti jānann api
udgrīvaś caraṇārdha-ruddha-vasudhaḥ kṛtvāśru-pūrṇāṃ dṛśaṃ tām āśāṃ pathikas tathāpi kim api dhyāyaṃś ciraṃ vīkṣate //

[Amaru 93 (72); Skmsa.u.ka. 901, Spdśā.pa. 3445]

prauḍhānaṅga-rasāvilākula-manāṅ nyañcat-tiro-ghūrṇitasnigdhāhlādi madāndham adhvani tayā yac cakṣur āndolitam
tenāsmākam iyaṃ gatir matir iyaṃ saṃvṛttir evaṃvidhā tāpo 'yaṃ tanur īdṛśī sthitir iyaṃ tasyā apīti śrutiḥ //

vallaṇasya --

sa evāyaṃ deśaḥ sara iva vilūnāmbuja-vanaṃ tanoty antas tāpaṃ nabha iva vilīnāmṛta-ruci
viyoge tanvaṅgyāḥ kalayati sa evāyam adhunā himartur naidāghīm ahaha viṣamāṃ tāpana-rujam //
sṛṣṭā vayaṃ yadi tataḥ kim iyaṃ mṛgākṣī seyaṃ vayaṃ yadi tataḥ kim ayaṃ vasantaḥ
so 'py astu nāma jagataḥ pratipakṣa-bhūtaś cūta-drumaḥ kim iti nirmita eṣa dhātrā //
te bāṇāḥ kila cūta-kuḍmala-mayāḥ pauṣpaṃ dhanus tat kila kruddha-tryambaka-locanāgni-śikhayā kāmo 'pi dagdhaḥ kila
kiṃ brūmo vayam apy anena hatakenāpuṅkha-magnaiḥ śarair viddhā eva na cedṛśaḥ parikarasyaivaṃ-vidhā vedanā //

vīryamitrasya --

raktas tvaṃ nava-pallavair aham api ślāghyaiḥ priyāyā guṇais tvām āyānti śilīmukhāḥ smara-dhanur-muktās tathā mām api
kāntāpāda-talāhatis tava mude tadvan mamāpy āvayoḥ sarvaṃ tulyam aśoka kevalam ahaṃ dhātrā sa-śokaḥ kṛtaḥ //

(dhvanyāloka 2.18-19)

āpuṅkhāgram amī śarā manasi me magnāḥ samaṃ pañca te nirdagdhaṃ virahāgninā vapur idaṃ tair eva sārdhaṃ mama
kaṣṭaṃ kāma nirāyudho 'si bhavatā jetuṃ na śakyo jano duḥkhī syām aham eka eva sakalo lokaḥ sukhaṃ jīvatu //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 988)

vilīyenduḥ sākṣād amṛta-rasavāpī yadi bhavet kalaṅgas tatratyo yadi ca vikacendīvara-vanam
tataḥ snāna-krīḍā-janita-jaḍa-bhāvair avayavaiḥ kadācin muñceyaṃ madana-śikhi-pīḍā-paribhavam //

rājaśekharasyaitau --

yadi kṣāmā mūrtiḥ pratidivasam aśrūṇi dṛśi cet śrutau dūtī-vaktraṃ yadi mṛgadṛśo bhūṣaṇa-dhiyā
idaṃ cāsmat-karṇe yadi bhavati kenāpi kathitaṃ tad icchāmaḥ saṅgād viraha-bharam ekatra vasatau //

vallaṇasya --

tava kusuma-śaratvaṃ śīta-raśmitvam indor dvayam idam ayathārthaṃ dṛśyate mad-vidheṣu
visṛjati hima-garbhair agnim indur mayūkhais tvam api kusuma-bāṇān vajra-sārī-karoṣi //

kālidāsasya (śākuntala 3.3)

saṃbhūyaiva sukhāni cetasi paraṃ bhūmānam ātanvate yatrāloka-pathāvatāriṇi ratiṃ prastauti netrotsavaḥ
yad bālendu-kalodayād avacitaiḥ sārair ivotpāditaṃ tat paśyeyam anaṅga-maṅgala-gṛhaṃ bhūyo 'pi tasyā mukham //

bhavabhūteḥ | (mā.mā. 5.9)

śarān muñcaty uccair manasija-dhanur makṣi-karavā rujantīme bhāsaḥ kirati dahanābhā himaruciḥ
jitās tu bhrū-bhaṅgārcana-vadana-lāvaṇya-rucibhiḥ saroṣā no jāne mṛgadṛśi vidhāsyanti kim amī //

śāntākaraguptasya --

api sa divasaḥ kiṃ syād yatra priyā-mukha-paṅkaje madhu madhukarīvāsmad-dṛṣṭir vikāsini pāsyati
tad anu ca mṛdu-snigdhālāpa-kramāhita-narmaṇaḥ surata-sacivair aṅgaiḥ saṅgo mamāpi bhaviṣyati //

(Skmsa.u.ka. 933, vārtika-kārasya)

sā lambālakam ānanaṃ namayati pradveṣṭy ayaṃ māṃ śaśī naivonmuñcati vācam añcita-kalā vighnanti māṃ kokilāḥ
bhrū-bhaṅgaṃ kurute na sā dhṛta-dhanur mathnāti māṃ manmathaḥ ko vā tām abalāṃ vilokya sahasā nātropakṛcchro bhavet //

śṛṅgārasya --

bāṇān saṃhara muñca kārmuka-latāṃ lakṣyaṃ tava tryambakaḥ ke nāmātra vayaṃ śirīṣa-kalikā-kalpaṃ yadīyaṃ manaḥ
tat-kāruṇya-parigrahāt kuru dayām asmin vidheye jane svāmin manmatha tādṛśaṃ punar api svapnādbhutaṃ darśaya //
vivekād asmābhiḥ parama-puruṣābhyāsa-rasikaiḥ kathaṃcin nīyante rati-ramaṇa-bāṇair api hataiḥ
priyāyā bālatvād abhinava-viyogāt tava tanor na jānīmas tasyā bata katham amī yānti divasāḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 916)

skhalal-līlālāpaṃ vinipatita-karṇotpala-dalaṃ śrama-sveda-klinnaṃ surata-virati-kṣāma-nayanam
kacākarṣa-krīḍā-sarala-surala-śreṇī-subhagaṃ kadā tad draṣṭavyaṃ vadanam avadātaṃ mṛgadṛśaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 935)

aham iva śūnyam araṇyaṃ vayam iva tanutāṃ gatāni toyāni /
asmākam ivocchvāsā divasā dīrghāś ca taptāś ca //
līneva pratibimbiteva likhitevotkīrṇa-rūpeva ca pratyupteva ca vajra-lepa-ghaṭitevāntar-nikhāteva ca
sā naś cetasi kīliteva viśikhaiś ceto-bhuvaḥ pañcabhiś cintā-saṃtati-tantu-jāla-niviḍasyūteva lagnā priyā //
netrendīvariṇī mukhāmbu-ruhiṇī bhrū-valli-kallolinī bāhu-dvandva-mṛṇālinī yadi vadhūr vāpī punaḥ sā bhavet
tal-lāvaṇya-jalāvagāhana-jaḍair aṅgair anaṅgānalajvālā-jāla-mucas tyajeyam asamāḥ prāṇa-cchido vedanāḥ //
prahartā kvānaṅgaḥ sa ca kusuma-cāpo 'lpa-viśikhaś calaṃ sūkṣmaṃ lakṣyaṃ vyavahitam amūrtaṃ kva ca manaḥ
itīmām udbhūtāṃ sphuṭam anupapattiṃ manasi me rudām āvirbhāvād anubhava-virodhaḥ śamayati //

mṛgarājasya | (Skmsa.u.ka. 926)

antar-nibaddha-guru-manyu-paramparābhir icchocitaṃ kim api vaktum aśaknuvatyāḥ
avyakta-hūṅkṛti-calat-kuca-maṇḍalāyās tasyāḥ smarāmi muhur ardha-vilokitāni //
bhraśyad-vivakṣitam asaṃphalad-akṣarārtham utkampamāna-daśana-cchadam ucchvasantyā
adya smarāmi parimṛjya paṭāñcalena netre tayā kim api yat punaruktam uktam //

sonnokasya | (Skmsa.u.ka. 934, sollokasya)

dagdha-prarūḍha-madana-druma-mañjarīti lāvaṇya-paṅka-paṭalodgata-padminīti
śītāṃśu-bimba-galitāmṛta-nirmiteti bālām abāla-hariṇāṅka-mukhīṃ smarāmi //
madhūdgāra-smera-bhramara-bhara-hūṅkāra-mukharaṃ śaraṃ sākṣān mīna-dhvaja-vijaya-cāpa-cyutam iva
nilīyānyonyasmin upari sahakārāṅkura-mayī samīkṣante pakṣmāntara-tarala-tārā virahiṇaḥ //
sā na cen mṛga-śāvākṣī kim anyāsāṃ kathāvyayaḥ
kalā na yadi śītāṃśor ambare kati tārakāḥ //
upari ghanaṃ ghana-paṭalaṃ dūre kāntā tad etad āpatitam /
himavati divyauṣadhayaḥ krodhāviṣṭaḥ phaṇī śirasi //
sthagitaṃ navāmbuvāhair uttānāsyo vilokayan vyoma /
saṃkramayatīva pathikas taj-jala-nivahaṃ sva-locanayoḥ //

jayīkasya --

te jaṅghe jaghanaṃ ca tat tad udaraṃ tau ca stanau tat smitaṃ sūktiḥ sā ca tad īkṣaṇotpala-yugaṃ dhammilla-bhāraḥ sa ca
lāvaṇyāmṛta-bindu-varṣi vadanaṃ tac caivam eṇīdṛśas tasyās tad vayam ekam evam asakṛd dhyāyanta evāsmahe //

narasiṃhasya --

yadi śaśadharas tvad-vaktreṇa prasahya tiraskṛtas tad ayam adayo mahyaṃ mugdhe kim evam asūyati
yad amṛta-rasāsārasrudbhir dhinoty akhilaṃ jagaj jvalayati tu mām ebhir vahni-cchaṭā-kaṭubhiḥ karaiḥ //

parameśvarasya --

līlā-tāṇḍavita-bhruvaḥ smita-sudhā-prasyanda-bhājo dalannīlābja-dyuti-nirbharā dara-valat-pakṣmāvalī-cāravaḥ
prāptās tasya viyoginaḥ smṛti-pathaṃ khedaṃ samātanvate premārdrāḥ sudṛśo vikuñcana-tati-preṅkhat-kaṭākṣā dṛśaḥ //
visphārāgrās tarala-taralair aṃśubhir visphurantas tāsāṃ tāsāṃ nayanam asakṛn naipuṇād vañcayitvā
muktās tanvyā masṛṇa-paruṣās te kaṭākṣa-kṣuraprāś chinnaṃ chinnaṃ hṛdayam adayaiś chidyate 'dyāpi yair me //

parameśvarasya --

śyāmāṃ śyāmalimānam ānayata bhoḥ sāndrair masī-kūrcakais tantraṃ mantram atha prayujya harata śvetotpalānāṃ smitam
candraṃ cūrṇayata kṣaṇāc ca kaṇaśaḥ kṛtvā śilā-paṭṭake yena draṣṭum ahaṃ kṣame daśa diśas tad vaktra-mudrāṅkitāḥ //
tasmin pañcaśare smare bhagavatā bhargeṇa bhasmīkṛte jānāmy akṣaya-sāyakaṃ kamala-bhūḥ kāmāntaraṃ nirmame
yasyāmībhir itas tataś ca viśikhair āpuṅkha-magnātmabhir jātaṃ me vidalat-kadamba-mukula-spaṣṭopamānaṃ manaḥ //
sūtir dugdha-samudrato bhagavataḥ śrī-kaustubhau sodarau sauhārdaṃ kumudākareṣu kiraṇāḥ pīyūṣa-dhārā-kiraḥ
spardhā te vadanāmbujair mṛga-dṛśāṃ tat-sthāṇu-cūḍāmaṇe haṃho candra kathaṃ nu muñcasi mayi jvālā-muco vedanāḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 3.13, Skmsa.u.ka. 983)

tato virahi-vrajyā

ayi pibata cakorāḥ kṛtsnam unnāmi-kaṇṭha-krama-saralita-cañcac-cañcavaś candrikāmbhaḥ /
viraha-vidhuritānāṃ jīvita-trāṇa-hetor bhavati hariṇa-lakṣmā yena tejo-daridraḥ //

(Vsbvi.śā.bha. 3.15 = Bā.rā. 5.73)

rājaśekharasyaitau

śītāṃśur viṣa-sodaraḥ phaṇa-bhṛtāṃ līlāspadaṃ candanaṃ hārāḥ kṣāra-payomucaḥ priya-suhṛt-paṅkeruhaṃ bhāsvataḥ
ity eṣāṃ kim ivāstu hanta madana-jyotir-vighātāya yad bāhyākāra-paribhrameṇa tu vayaṃ tattva-tyajo vañcitāḥ //

(Vsbvi.śā.bha. 3.19)

vyajana-marutaḥ śvāsa-śreṇīm imām upacinvate malayaja-raso dhārā-bāṣpaṃ prapañcayituṃ prabhuḥ
kusuma-śayanaṃ kāmāstrāṇāṃ karoti sahāyatāṃ dvi-guṇa-harimā māronmāthaḥ kathaṃ nu viraṃsyati //

rājaśekharasyaite (Vsbvi.śā.bha. 3.20)

hāro jalārdra-śayanaṃ nalinī-dalāni prāleya-śīkara-mucas tuhinādri-vātāḥ
yasyendhanāni sarasāny api candanāni nirvāṇam eṣyati kathaṃ sa manobhavāgniḥ //

kasyacit | [Amaru 134; Sbhsu.ā. 1087 bāṇa-kaveḥ; Auc. 14 bhaṭṭa-bāṇasya]

mandādaraḥ kusuma-patriṣu pelaveṣu nūnaṃ bibharti madanaḥ pavanāstram adya
hāra-prakāṇḍa-saralāḥ katham anyathāmī śvāsāḥ parvartita-dukūla-daśāḥ saranti //

kasyacit | [Vid. 2.3]

akṛta-premaiva varaṃ na punaḥ saṃjāta-vighaṭita-premā /
uddhṛta-nayanas tāmyati yathā hi na tatheha jātāndhaḥ //

kasyacit | [Sbhsu.ā. 1389 raviguptasya]

svapna prasīda bhagavan punar eka-vāraṃ saṃdarśaya priyatamāṃ kṣaṇa-mātram eva
dṛṣṭvā satī niviḍa-bāhu-nabandha-lagnaṃ tatraiva māṃ nayati sā yadi vā na yāti //

kālidāsasya | (Skmsa.u.ka. 948)

|| iti virahi-vrajyā ||
||23||

24. tato 'satī-vrajyā

dṛṣṭiṃ he prativeśini kṣaṇam ihāpy asmin gṛhe dāsyasi prāyo naiva śiśoḥ pitādya virasāḥ kaupīrapaḥ pāsyati
ekākiny api yāmi tad varam itaḥ srotas tamālākulaṃ nīrandhrās tanum ālikhantu jaṭhara-cchedānala-granthayaḥ //

vidyāyāḥ | (Drda.rū. 2.21a, Spdśā.pa. 3769, Smvsū.mu. 87.7, Skmsa.u.ka. 541)

teṣāṃ gopa-vadhū-vilāsa-suhṛdāṃ rādha-rahaḥ-sākṣiṇāṃ kṣemaṃ bhadra kalinda-rāja-tanayā-tīre latā-veśmanām
vicchinne smara-talpa-kalpana-vidhi-cchedopayoge 'dhunā te jāne jaraṭhī-bhavanti vigalan nīla-tviṣaḥ pallavāḥ //

vidyāyāḥ --

sika-tila-talāḥ sāndra-cchāyās taṭānta-vilambinaḥ śiśira-marutāṃ līlā-vāsāḥ kvaṇaj-jala-raṅkavaḥ
avinayavatī-nirviccheda-smara-vyaya-dāyinaḥ kathaya murale kenāmī te kṛtā nicula-drumāḥ //

vidyāyāḥ | (Skmsa.u.ka. 531)

pāntha svaira-gatiṃ vihāya jhaṭiti prasthānam ārabhyatām atyantaṃ kari-śūkarāhit-gavayir bhīmaṃ puraḥ kānanam
caṇḍāṃśor api raśmayaḥ pratidiśaṃ mlānās tvam eko yuvā sthānaṃ nāsti gṛhe mamāpi bhavato bālāham ekākinī //

(Skmsa.u.ka. 550; Slp 361)

viṭapini śiśira-cchāye kṣaṇam iha viśramya gamyatāṃ pathikāḥ /
ataru-ravārir ataḥ param asama-śilā-durgamo mārgaḥ //
ambā śete 'tra vṛddhā pariṇata-vayasām agraṇīr atra tāto niḥśeṣāgāra-karma-śrama-śithila-tanur kubmha-dāsī tatheha
asmin pāpāham ekā katipaya-divasa-proṣita-prāṇa-nāthā pānthāyetthaṃ yuvatyā kathitam abhimataṃ vyāhṛti-vyāja-pūrvam //
(Skmsa.u.ka. 548, Smvsū.mu. 87.12 rudrasya, Sbhsu.ā. 2247, Rasg, p. 262, Citkh, p.32, Dhv. ad 2.24)
smara-vivaśayā kiṃcin mithyā-niṣedha-manojñayā diśi diśi bhayād bhūyo bhūyaḥ pravartita-netrayā
kuvalaya-dṛśā śūnye daivād atarkita-labdhayā nibhṛta-nibhṛtaṃ ye cumbyante ta eva viduḥ sukham //
vyapeta-vyāhāraṃ gata-vividha-śilpa-vyatikaraṃ kara-sparśārambha-pragalita-dukūlānta-śayanam
muhur baddhotkampaṃ diśi diśi muhuḥ-preṣita-dṛśor ahalyā-sutrāmṇoḥ kṣaṇikam iva tat-saṃgatam abhūt //

yogeśvarasya | (Smvsū.mu. 87.10, Sksa.ka.ā.b 5.276a, Śṛṅgāra-prakāśa 3.178, 3.235, 3.308, 4.453, 4.514)

yaḥ kaumāra-haraḥ sa eva hi varas tā eva caitra-kṣapās te conmīlita-mālatī-surabhayaḥ prauḍhāḥ kadambānilāḥ
sā caivāsmi tathāpi tatra surata-vyāpāra-līlā-vidhau revā-rodhasi vetasī-taru-tale cetaḥ samutkaṇṭhate //

(Skmsa.u.ka. 533; Spdśā.pa. 3768; Smvsū.mu. 87.9; SD 1.2, Pvpadyā. 382, CC 2.1.58, 2.13.121, 3.1.78.)

kva prasthitāsi karabhoru ghane niśīthe prāṇādhiko vasati yatra janaḥ priyo me
ekākinī vada kathaṃ na bibheṣi bāle nanv asti puṅkhita-śaro madanaḥ sahāyaḥ //

(amaroḥ 71, Sbhsu.ā. 1946, Śp 3610, Sksa.ka.ā.b 2.354, ŚB 2.287, 3.363, 4.475, 4.545, 4.843, Sksa.ka.ā. 5.169, Bps 63, Sab 3.63, 21b, Ssm 453)

udeti yasyāṃ na niśākaro ripus tithir nu kā puṇyavatībhir āpyate
itīva duṣṭyā paridevite muhuḥ kuhū kuhūr ity alam āha kokilaḥ //
mātar gehini yady ayaṃ hata-śukaḥ saṃvardhanīyas mayā lauhaṃ pañjaram asya durṇayavato gāḍhāṃ tadā kāraya
adyainaṃ vadarī-nikuñja-kuhare līnam pracaṇḍorage karṣantyā mama tāvad aṅga-likhanair evāpad eṣā gatā //

(Skmsa.u.ka. 545)

dhvastaṃ kena vilepanaṃ kuca-yuge kenāñjanaṃ netrayo rāgaḥ kena tavādhare pramathitaḥ keśeṣu kena srajaḥ
tenāśeṣa-janaugha-kalmaṣam uṣā nīlābja-bhāsā sakhi kiṃ kṛṣṇena na yāmunena payasā kṛṣṇānurāgas tava //
ākṛṣyādāv amanda-grahamalakacayaṃ vaktram āsajya vaktre kaṇṭhe lagnaḥ sukaṇṭhaḥ punar api kucayor datta-gāḍhāṅga-saṅgaḥ
baddhāsaktir nitambe patati caraṇayor yaḥ sa tādṛk priyo me bāle lajjā praṇaṣṭā na hi na hi kuṭile colakaḥ kiṃ trapā-kṛt //

(Sbhsu.ā. 1164)

āmodinā samadhunā paridhūsareṇa savyākula-bhramavatā patatā purastāt
āyāsitāsmi sakhi tena divāvasāne mattena kiṃ praṇayinā na hi kesareṇa //
pānthe padmasaro 'ntaśādvala-bhuvi nyasyāñcalaṃ śāyini tvaṃ śrāntāsyavahaṃ ca vartma vasati-grāmo na velāpy agāt
uttāna-dviguṇāsamañjasa-milaj-jānūdarāstāṃśukastokonmīlad-asañjitoru vayam apy ekākinaḥ kiṃ tv idam //

vallaṇasya --

indur yatra na nindyate na madhuraṃ dūtī-vacaḥ śrūyate nālāpā nipatanti bāṣpa-kaluṣā nopaiti kārśyaṃ tanuḥ
svādhīnāmanukūlinīṃ sva-gṛhiṇīm āliṅgya yat supyate tat kiṃ prema gṛhāśrama-vratam idaṃ kaṣṭaṃ samācaryate //

lakṣmīdharasya | (Sbhsu.ā. 2398, Śp 3782, Smvsū.mu. 75.4, Srb 353.49, Sksa.ka.ā.b 5.192, Śb 3.397, Sab 4.148, Sksa.ka.ā. 5.298, Ssm 937)

praṇaya-viśadāṃ vaktre dṛṣṭiṃ dadāti viśaṅkitā ghaṭayati ghanaṃ kaṇṭhāśleṣaṃ sakampa-payodharā
vadati bahuśo gacchāmīti prayatna-dhṛtāpy aho ramayatitarāṃ saṃketasthā tathāpi hi kāminī //

śrī-harṣasya -- (Ratnāvalī 3.9, Sbhsu.ā. 2058, Drda.rū. ad. 1.38; Smvsū.mu. 70.10, nāṭ ad. 53)

durdina-niśītha-pavane niḥsaṃcārāsu nagara-vīthīṣu /
patyau videśayāte paraṃ sukhaṃ jaghana-capalāyāḥ //

(Sbhsu.ā. 1937, Srb 352.4, Shv D 24a; Pvpadyā. 4.48 309, Śp 3767, Ssm 409)

mārge paṅkini toyadāndha-tamase niḥśabda-saṃcārakaṃ gantavyā dayitasya me 'dya vasatir mugdheti kṛtvā matim
ājānuūddhṛta-nūpurā karatalenācchādya netre bhṛśaṃ kṛcchrāl labdha-paristhitiḥ sva-bhavane panthānam abhyasyati //

(Sbhsu.ā. 1948, Sp 3614, Smk 71.2, Srb 357.32, Sab 3.73, 4.148, Ssm 454, Sksa.ka.ā. 5.170)

bibhrāṇārdra-nakha-kṣatāni jaghane nānyatra gātre bhayān netre cumbana-pāṭale ca dadhatī nidrālase nivraṇe
svaṃ saṃketam adūram eva kamitur bhrū-saṃjñayā śaṃsatī siddhiṃ yāti viṭaika-kalpa-latikā raṇḍā na puṇyair vinā //

(Sbhsu.ā. 2373)

adya svāṃ jananīm akāraṇa-ruṣā prātaḥ sudūraṃ gatāṃ pratyānektum ito gato gṛha-patiḥ śrutvaiva madhyaṃ-dine
paṅgutvena śarīra-jarjaratayā prāyaḥ sa lakṣyākṛtir dṛṣṭo 'sau bhavatā na kiṃ pathika he sthitvā kṣaṇaṃ kathyatām //
vastra-prota-duranta-tanū purmukhāḥ saṃyamya nīvī-maṇīn udgāḍhāṃśuka-pallavena nibhṛtaṃ dattābhisāra-kramāḥ
etāḥ kuntala-mallikā-parimala-vyālola-bhṛṅgāvalījhaṅkārair vikalīkṛtāḥ pathi bata vyaktaṃ kuraṅgī-dṛśaḥ //

(Skmsa.u.ka. 785)

patir durvañco 'yaṃ vidhuramalino vartma viṣamaṃ janaś chidrānveṣī praṇayi-vacanaṃ duṣpariharam
ataḥ kācit tanvī rati-vidita-saṃketa-gataye gṛhād vāraṃ vāraṃ nirasarad atha prāviśad atha //

(Skmsa.u.ka. 776)

udeṣyat-pīyūṣa-dyuti-ruci-kaṇārdrāḥ śaśi-maṇisthalīnāṃ panthāno ghana-caraṇa-lākṣā-lipi-bhṛtaḥ
cakorair uḍḍīnair jhaṭiti kṛta-śaṅkāḥ pratipadaṃ parāñcaḥ saṃcārāna-vinayavatīnāṃ vivṛṇute //

(Anr 7.90)

malayaja-paṅka-lipta-tanavo nava-hāra-latā-vibhūṣitāḥ sitatara-danta-patra-kṛta-vaktra-ruco rucirāmalāṃśukāḥ
śaśabhṛti vitata-dhāmni dhavalayati dharām avibhāvyatāṃ gatāḥ priya-vasatiṃ vrajanti sukham eva mitho nirasta-bhiyo 'bhisārikāḥ //

bāṇasya | (Skmsa.u.ka. 797; Vām ad 4.310, Ak p.396, As. ad 71, Srb 299.23, Kpd ad. 10.48)

niśāndhakāre vihitābhisārāḥ sakhīḥ śapantīha nitānta-mugdhā /
pathi skhalantī bata vāridhārām āliṅgituṃ vāñchanti vāri-dānām //

puruṣottamasya --

kṛtvā nūpura-mūkatāṃ caraṇayoḥ saṃyamya nīvī-maṇīn uddāma-dhvani-piṇḍitān parijane kiṃcic ca nidrāyite
kasmai kupyasi yāvad asmi calitā tāvad vidhi-preritaḥ kāśmīrī-kuca-kumbha-saṃbhrama-haraḥ śītāṃśur abhyudyataḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 899; Smvsū.mu. 70.13, kāśmīra-bilhaṇasya)

urasi nihitas tāro hāraḥ kṛtā jaghane ghane kalakalavatī kāñcī pādau kvaṇanmaṇinūpurau
priyamabhisarasyevaṃ mugdhe samāhataḍiṇḍimā yadi kimadhikatrāsotkampaṃ diśaḥ samudīkṣase //

devaguptasya (Amaru 28, Drda.rū. 2.27b, Svsu.ā. 1947, Spdśā.pa. 3613, Skmsa.u.ka. 783)

anumatam ivānetuṃ joṣaṃ tamī-tamasāṃ kulaṃ diśi diśi dṛśo vinyasyantyaḥ śiryāṅkuritāñjanāḥ
madana-huta-bhug-dhūma-cchāyaiḥ paṭair asitair vṛtāḥ prayayur arasad-bhūṣair aṅgaiḥ priyānabhisārikāḥ //

bhaṭṭa-śiva-svāminaḥ ||

ity asatī-vrajyā
||24||

25. tato dūtikopālambha-vrajyā

niḥśeṣa-cyuta-candanaḥ stana-taṭo niryāta-rāgo 'dharo netre dūram anañjane jala-lava-prasyandinī te tanuḥ
āśā-cchedini dūti bāndhava-janasyājñāta-pīḍāgame vāpīṃ snātum ito gatāsi na punas tasyādhamasyāntikam //

kasyacit | (Sksa.ka.ā. 4.236, SD under 2.23, Smvsū.mu. 48.2, Skmsa.u.ka. 1036 suvibhokasya)

kiṃ tvaṃ nigūhase dūti stanau vaktraṃ ca pāṇinā
savraṇā eva śobhante śūrādhara-payodharāḥ //

(Skmsa.u.ka. 1040)

sādhu dūti punaḥ sādhu kartavyaṃ kim ataḥ param
yan mad-arthe virugṇāsi dantair api nakhair api //

(Skmsa.u.ka. 1039)

vihāraḥ kaṇṭha-deśas te dūti pravrajitāsi kim
adharo vīta-rāgas te kaṣāye tava locane //

(Skmsa.u.ka. 1038)

dūti kiṃ tena pāpena śāstrātikrama-kāriṇā
pañca pañcanakhā bhakṣyāḥ ṣaṣṭhī tvaṃ yena khāditā //
nāyātaḥ sāmadānābhyām iti bhede 'pi darśite
sādhu yad durvinītasya tvayā daṇḍo nipātitaḥ //
anena vīta-rāgeṇa buddhenevādhareṇa te
dūti virvyājam ākhyātā sarva-vastuṣu śūnyatā //
pārśvānbhyāṃ sa-prahārābhyām adhare vraja-khaṇḍite
dūti saṃgrāma-yogyāsi na yogyā dūta-karmaṇi //
tvayā dūti kṛtaṃ karma yat tad anyena duṣkaram
śaraṇāgata-vidhvaṃsī chidrānveṣī nipātitaḥ //

(Sbhsu.ā. 143)

kṣāmā tanur gatiḥ khinnā netre vyālola-tārake
vāg aspṛṣṭā ślathaṃ vāso dūti tvaṃ jvaritāsi kim //
rajanyām anyasyāṃ surata-parivartād anucitaṃ madīyaṃ yad vāsaḥ katham api hṛtaṃ tena suhṛdā
tvayā prītyānītaṃ sva-nivasana-dānāt punar idaṃ kutas tvādṛg dūti skhalita-śamanopāya-nipuṇā //

(Smvsū.mu. 48.7, Śp 3509 bījākarasya; Sbhsu.ā. 1437 bījakasya, Ssm 497, Sab 3.48 bījāṅkurasya; Sg 64b)

nāyāto yadi tādṛśaṃ sa śapathaṃ kṛtvāpi dūti priyas tat kiṃ kopanayā tvayā sva-daśanair agrādharaḥ khaṇḍitaḥ
svedāmbhaḥ-kaṇa-dāyi vepanam idaṃ tyaktvā bhaja svasthatāṃ ko lokasya sakhi svabhāva-kuṭilasyāntargataṃ jñāsyati //

(Smvsū.mu. 486, Sbhsu.ā. 1438)

romāñcaṃ vahasi śvasiṣy avirataṃ dhyānaṃ kim apy āśritā dṛṣṭis te bhramati prakampa-capale vyaktaṃ ca te śītkṛtam
taṃ labdhvā khalu bandhakīva surata-vyāpāra-dakṣaṃ janaṃ kiṃ dūti jvaritāsi pāpam athavā spṛṣṭvā bhavanty āpadaḥ //
śvāsaḥ kiṃ tvaritā gatiḥ pulakitā kasmāt prasādyāgatā veṇī bhraśyati pādayor nipatanāt kṣāmā kim ity uktibhiḥ
svedārdraṃ mukham ātapena galitā nīvī gamād āgamād dūti mlāna-saroruha-dyuti-muṣaḥ svauṣṭhasya kiṃ vakṣyasi //
(smv 48.5 śilābhaṭṭārikāyāḥ)
adhareṇonnati-bhājā bhujaṅga-paripīḍitena te dūti /
saṃkṣobhitaṃ mano me jalanidhir iva manda-rāgeṇa //
sad-bhāvopagatā sama-praṇayinī dārāḥ parasyeti vā dūte rāga-parābhavaḥ kriyata ity etan na mīmāṃsitam
yenāmbhoruha-saṃnibhasya vadanasyāpāṇḍutā te kṛtā dūti bhraṣṭa-guṇasya tasya nilayaṃ svapne 'pi mā gāḥ punaḥ //
sva-kārya-buddhyaiva sadā mad-arthe dūti pravṛttiṃ pratipālayantyā
tvayā phalenaiva vibhāvito 'yaṃ mayā sahābhinna-śarīra-vādaḥ //

vittokasya | (Skmsa.u.ka. 1037)

|| iti dūtikopālambha-vrajyā ||
||25||

26. tataḥ pradīpa-vrajyā

ruddhe vāyau niṣiddhe tamasi śubha-vaśonmīlitāloka-śaktiḥ kasmān nirvāṇa-lābhī na bhavatu parama-brahmavad vīkṣya dīpaḥ
nidrāṇa-strī-nitambāmbara-haraṇa-raṇan-mekhalārāva-dhāvatkandarpānaddha-bāṇa-vyatikara-taralaṃ kāminaṃ yāminīṣu //
atipītāṃ tamo-rājīṃ tanīyān soḍhum akṣamaḥ
vamatīva śanair eṣa pradīpaḥ kajjala-cchalāt //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1215)

nirvāṇa-gocara-gato 'pi muhur pradīpaḥ kiṃ vṛttakaṃ taruṇayoḥ suratāvasāne
ity evam ākalayituṃ sakalaṅka-lajjadudgrīvikām iva dadāti rati-pradīpaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1212)

bālāṃ kṛśāṅgīṃ suratānabhijñāṃ gāḍhaṃ navoḍhām upagūḍhavantam
vilokya jāmātaram eṣa dīpo vātāyate kampam upaiti bhītaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1213)

|| iti pradīpa-vrajyā ||
||26||

27. tato 'parāhṇa-vrajyā

nidrāndhānāṃ dinamaṇi-karāḥ kāntim ambhoruhāṇāṃ uccityaite bahu-guṇam ivābibhrataḥ śoṇimānam
cakrāṅkāṇām avirala-jalair ārdra-viśleṣa-bhājāṃ vakṣaḥ-sparśair iva śiśiratāṃ yānti nirvāpyamāṇāḥ //
dāvāstra-śaktir ayam eti ca śīta-bhāvaṃ bhāsvān jvalanti hṛdayāni ca koka-yūnām
kiṃ brūmahe 'bhyudayate ca jagat-pidhānaṃ dhvāntaṃ bhavanti ca viśuddha-dṛśo divāndhāḥ //
unmuktābhir divasam adhunā sarvatas tābhir eva svacchāyābhir niculitam iva prekṣyate viśvam etat
paryanteṣu jvalati jaladhau ratnasānau ca madhye citrāṅgīyaṃ ramayati tamaḥ-stoma-līlā dharitrī //
cūḍā-ratnaiḥ sphuradbhir viṣadhara-vivarāṇy ujjvalāny ujjvalāni prekṣyante cakravākī-manasi niviśate sūrya-kāntāt kṛśānuḥ
kiṃ cāmī śalyayantas timiram ubhayato nirbharāhas tamisrāsaṃghaṭṭotpiṣṭa-saṃdhyā-kaṇa-nikara-parispardhino bhānti dīpāḥ //
paṭu-kaṭu-koṣmabhiḥ kaṭaka-dhātu-rasasya gireḥ kuhara-kaṭāhakeṣu ravi-dhāmabhir utkvathataḥ
upari-bharād ivotsalitayā chaṭayā gaganaṃ prati-nava-saṃdhyayā sapadi saṃvalitaṃ śuśubhe //
astaṃ bhāsvati loka-locana-kalāloke gate bhartari strī-lokocitam ācaranti sukṛtaṃ vahnau vilīya tviṣaḥ
apy etās tu cikīrṣayeva tapasāṃ tārākṣa-mālā diśo manye khañjana-kaṇṭha-komala-tamaḥ-kṛṣṇājinaṃ bibhrati //
yāvad bhāskara-kesarī pravitata-jyotiḥ-saṭā-bhāsuro hatvā vāsara-vāraṇaṃ vana-darīm astācalasyāsthitaḥ
tāvat saṃtama-sāccha-bhalla-pariṣat-saṃdhyāstram āpīyate kumbha-bhraṃśa-vikīrṇa-mauktika-ruco rājanty amūs tārakāḥ //
asta-vyāstān krama-tata-gatīn patri-mālā-taraṅgān veṇī-daṇḍān iva dhṛtavatī mukta-saṃdhyāṅga-rāgā
dhvānta-mlānāṃśuka-paricaya-cchanna-lāvaṇya-śocyā dyauḥ pratyagra-dyumaṇi-virahād vāntam akṣṇor na yāti //
parāvṛttā gāvas taruṣu vayasāṃ kūjati kulaṃ piśācīnāṃ cetaḥ spṛśati gṛha-kṛtya-pravaṇatā
ayaṃ nandī saṃdhyā-samaya-kṛta-kṛtya-vyavasitis tri-netrābhiprāya-pratisadṛśam unmārṣṭi murajān //

śitkaṇṭhasya --

utsarpad-dhūma-lekhā-tviṣi tamasi manāg visphuliṅgāyamānair udbhedais tārakāṇāṃ viyati parigate paścimāśām upetā
khedenevānatāsu skhalad-ali-rasanāsv abjinī-preyasīṣu prāyaḥ saṃdhyātapāgniṃ viśati dinapatau dahyate vāsara-śrīḥ //
prārabdho maṇi-dīpa-yaṣṭiṣu vṛthā pātaḥ pataṅgair itoaḥ gandhāndhair abhito madhuvrata-kulair utpakṣmabhiḥ sthīyate
vellad-bāhu-latā-viloka-valaya-svānair itaḥ sūcitavyāpārāś ca niyojayanti vividhān varāṅganā varṇakān //
vrajati kalita-stokāloko navīna-javāruṇacchavi-ravir asau svecchā-dṛśyau diśaṃ bhṛśam ap-pateḥ
kakubhi kakubhi prāptāhārāḥ kulāyamahī-ruhāṃ śirasi śirasi svairaṃ svairaṃ patanti patattriṇaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1199)

kāla-vyāla-hataṃ vīkṣya patantaṃ bhānum ambarāt
oṣadhīśaṃ samādāya dhāvatīva pitṛ-prasūḥ //
jagan-netra-jyotiḥ pibati śanakair andha-tamasaṃ kulāyair ākṛṣṭāḥ kṣaṇa-virata-kūjā bali-bhujaḥ
tatholūkaḥ stoka-vyapagata-bhayaḥ koṭara-mukhād vapur magna-grīvo ḍamaritaśirāḥ paśyati diśaḥ //

viddūkasya --

tārā-praroha-dhavalotkaṭa-danta-paṅkter dhvāntābhinīla-vapuṣo rajanī-piśācyāḥ
jihveva sārdra-rudhirāruṇa-sūrya-māṃsagrāsārthinī nabhasi visphurati sma saṃdhyā //
snātīva mandara-nago 'stamite 'dy mitre sindhūdvṛtendu-kalaśa-skhalad-aṃśu-toyaiḥ
etaj jagan-nayana-hāri ghanaṃ tamo 'sya pṛṣṭhe śriyaṃ vitata-kuntalavat tanoti //
pṛthu-gagana-kabandha-skandha-cakraṃ kim etat kim u rudhira-kapālaṃ kāla-kāpālikasya
lalala-bharitam antaḥ kiṃ nu tārkṣyāṇḍa-khaṇḍaṃ janayati hi vitarkān sāndhyam arkasya bimbam //
yāte bhāsvati vṛddha-sārasa-śiraḥ-śoṇesta-śṛṅgāśrayaṃ vyāliptaṃ timiraiḥ kaṭhora-bali-bhuk-kaṇṭhābhinīlair nabhaḥ
māhendrī dig api prasanna-nalinā candrodayākāṅkṣiṇī bhāty eṣā cira-viprayukta-śavarī-gaṇḍāvapāṇḍu-cchaviḥ //

acalasiṃhasya acala-siṃhasya | (Skmsa.u.ka. 1196, malayarājasya)

atiharita-patra-parikara-saṃpanna-spandanaika-viṭapasya /
ghana-vāsanair mayūkhaiḥ kusumbha-kusumāyate taraṇiḥ //

cakrapāṇeḥ --

dinamaṇir anargha-mūlyo dina-vaṇijārgha-prasārito jagati /
anurūpārgham alabdhvā punar iva ratnākare nihitaḥ //

śrī-dharmapālasya --

niryad-vāsara-jīva-piṇḍa-karaṇiṃ bibhrat kavoṣṇaiḥ karair māñjiṣṭhaṃ ravi-bimbam ambara-talād astācale luṇṭhati
kiṃ ca stoka-tamaḥ-kalāpa-kalanā-śyāmāyamānaṃ manāg dhūma-dhyāma-purāṇa-citra-racanā-rūpaṃ jagaj jāyate //

rājaśekharasya --

gharma-tviṣi sphurita-ratna-śilā-krameṇa meror nitamba-kaṭakān avagāhamāne
valgat-turaṅga-khura-cūrṇita-padma-rāgadhūlīva vāta-valitollasati sma saṃdhyā //
astādri-śiro-vinihita-ravi-maṇḍala-sarasa-yāva-ghaṭṭāṅkam /
nayatīva kāla-kaulaḥ kvāpi nabhaḥ-sairibhaṃ siddhyai //
prathamam alasaiḥ paryastāgraṃ sthitaṃ pṛthu-kesarair virala-viralair antaḥ-patrair manāṅ militaṃ tataḥ
tad-anu valanā-mātraṃ kiṃcid vyadhāyi bahir dalair mukulana-vidhau vṛddhābjānāṃ babhūva kadarthanā //
dagdha-dhvānta-dinasya gharma-dina-kṛt-saṃvṛtta-saptārciṣā taptāṅgāra-gurūccaya-śriyam ayaṃ badhnāti saṃdhyā-tapaḥ
nirvāṇāj jala-viprakīrṇa-nivaha-śyāmatvam ātanvate prāg-vipluṣṭa-tamo-guror abhinavās tasyās tamisra-tviṣaḥ //

buddhākarasya --

astopadhāna-vinihita-ravi-bimba-śiro-nikuñcita-dig-aṅgaḥ /
vaste 'ndhakāra-kambalam amara-śayane dinādhvanyaḥ //

malayavātasya --

nṛtya-śramāt kara-nakhodara-pītavāntaiḥ svedārdra-bhasma-maya-bindubhir indu-gauraiḥ
saṃtyajya tārakitam etad iti pravādaṃ vyomāṅgaṇaṃ gaṇaya citritam īśvareṇa //

lakṣmīdharasya --

|| ity aparāhṇa-vrajyā ||
||27||

28. tato 'ndhakāra-vrajyā

kiṃ svarbhānur asau vilimpati jagad dehaprabhāvistaraiḥ tīvrāṃśoḥ patataḥ pataty atha karālambāvakṛṣṭaṃ nabhaḥ
kiṃ sāmbhodhikulābalāṃ vasumatīṃ svasmin vidhatte hariḥ saṃkalpān iti māṃsalaṃ vitanute kādambanīlaṃ tamaḥ //
niṣyandasphuritābhir oṣadhirucāṃ śailāḥ śikhābhaktibhiḥ śabdaiḥ prāṇabhṛto gṛhītasumanovāsair marudbhir drumāḥ
dhvānte limpati mattakokilavadhūkaṇṭhābhinīle jagad lakṣyante bhavanāni jālavivaroddhāntaiḥ pradīpāṃśubhiḥ //

manovinodasya --

drākparyastagabhastir astamayate māṇikyaśoṇo raviḥ sāndhyaṃ dhāma nabhoṅgaṇaṃ kulayati dvitrisphurattārakam
śocyante vayasāṃ gaṇair ita itaḥ paryantacaityadrumāḥ kiṃ cābhyarṇaparākrameṇa tamasā prorṇūyate rodasī //
cakṣurlagnam ivātimāṃsalamasīvarṇāyate yan nabhaḥ pārśvasthā iva bhānti hanta kakubho niḥsandhiruddhāntarāḥ
vinyastātmapadapramāṇakam idaṃ bhūmītalaṃ jñāyate kiṃ cānyat karasaṃgamaikagamakaḥ svāṅge 'pi saṃpratyayaḥ //
ghanatamatimiraghuṇotkarajagdhānām iva patanti kāṣṭhānām /
chidrair amībhir uḍubhiḥ kiraṇavyājena cūrṇāni //

(anargha-rāghava 2.53 murāreḥ | (a.rā. 2.53)

rahaḥ-saṃketa-stho ghanatama-tamaḥ-puñja-pihitavṛthonmeṣaṃ cakṣur muhur upadadhānaḥ pathi pathi
sa-ḍatkārād alpād api nibhṛta-saṃprāpta-ramaṇībhrama-bhrāmyad-bāhur dama-damikayottāmyati yuvā //

noḥ ||

hā kaṣṭaṃ ka iha kṣamaḥ pratikṛtau kasyaitad āvedyatāṃ grastaṃ hanta niśācarair iva tamaḥ-stobhaiḥ samastaṃ jagat
kālaḥ so 'pi kim asti yatra bhagavān udgamya śīta-dyutir dhvāntaughād bhuvam uddhariṣyati hariḥ pātāla-garbhād iva //

vijayendrasya --

utsārito hasita-dīdhitibhiḥ kapolād ekāvalībhir avadhūta iva stanebhyaḥ
aṅgeṣv alabdha-paribhoga-sukho 'ndhakāro gṛhṇāti keśa-racanāsu ruṣeva nārīḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1207, gaṇapateḥ)

vyomnas tāpiccha-gucchāvalibhir iva tamo-vallarībhir vriyante paryantāḥ prānta-vṛttyā payasi vasumatī nūtane majjatīva
vātyāsaṃvega-viṣvag-vitata-valayita-sphīta-dhūmyāprakāśaṃ prārambhe 'pi triyāmā taruṇayati nijaṃ nīlimānaṃ vaneṣu //
atyutsārya bahir-viṭaṅga-vaḍabhī-gaṇḍa-sthala-śyāmikāṃ bhinnābhinna-gavākṣa-jāla-virala-cchidraiḥ pradīpāṃśavaḥ
ārūḍhasya bhareṇa yauvanam iva dhvāntasya naktaṃ mukhe niryātāḥ kapilāḥ karāla-virala-śmaśrū-prarohā iva //

bhaṭṭa-gaṇapateḥ --

tanu-lagnā iva kakubhaḥ kṣmā-valayaṃ caraṇa-cāra-mātram iva /
viyad iva cālika-daghnaṃ muṣṭi-grāhyaṃ tamaḥ kurute //

(Vsbvi.śā.bha. 3.6)

uttaṃsaḥ keki-picchair marakata-valaya-śyāmale doḥ-prakāṇḍe hāraḥ sārendra-nīlair mṛgamada-racito vaktra-patra-prapañcaḥ
nīlābjaiḥ śekhara-śrī-rasita-vasanatā cety abhīkābhisāre saṃpraty eṇekṣaṇānāṃ timira-bhara-sakhī vartate veśa-līlā //

rājaśekharasyaitau (Vsbvi.śā.bha. 3.7)

|| ity andhakāra-vrajyā ||
||28||

29. tataś candra-vrajyā

śṛṅgāre sūtradhāraḥ kusuma-śara-muner āśrame brahmacārī nārīṇām ādidevas tribhuvana-mahito rāga-rājye purodhāḥ
jyotsnāsatraṃ dadhānaḥ pura-mathana-jaṭājūṭa-koṭīśayālur devaḥ kṣīroda-janmā jayati kumudinī-kāmukaḥ śveta-bhānuḥ //

vasukalpasya (Skmsa.u.ka. 356)

śaśadharaḥ kumudākara-bāndhavaḥ kamala-ṣaṇḍa-nimīlana-paṇḍitaḥ
ayam udeti kareṇa dig-aṅganāḥ parimṛṣann iva kuṅkuma-kāntinā //

rājaśriyaḥ --

lokāḥ śokaṃ tyajata na cira-sthāyinī dhvānta-vṛttir bhadre yāyāḥ kumudini mudaṃ muñca mohaṃ cakora
svaccha-jyotsnāmṛta-rasa-nadī-srotasām eka-śailaḥ so 'yaṃ śrīmān udayati śaśī viśva-sāmānya-dīpaḥ //

etau rājaśriyaḥ --

karpūraiḥ kim apūri kiṃ malayajair ālepi kiṃ pāradair akṣāli sphaṭikopalaiḥ kim aghaṭi dyāv-āpṛthivyor vapuḥ
etat tarkaya kairava-klama-hare śṛṅgāra-dīkṣā-gurau dikkāntāmukure cakora-suhṛdi prauḍhe tuṣāra-tviṣi //
(Spdśā.pa. 3639, Skmsa.u.ka. 371, vasukalpasya)
kalādhāro vakraḥ sphurad-adhara-rāgo nava-tanur galan-mānāveśās taruṇa-ramaṇīr nāgara iva
ghana-śroṇī-bimbe nayana-mukule cādhara-dale kapole grīvāyāṃ kuca-kalaśayoś cumbati śaśī //

śrīkaṇṭhasya | (Srkm 415)

saṃbandhī raghu-bhūbhujāṃ manasija-vyāpāra-dīkṣā-gurur gaurāṅgī-vadanopamā-paricitas tārā-vadhū-vallabhaḥ
candraḥ sundari dṛśyatām ayam itaś caṇḍīśa-cūḍāmaṇiḥ sadyo-mārjita-dākṣiṇātya-yuvatī-dantāvadāta-dyutiḥ //
lekhām anaṅga-puratoraṇa-kānti-bhājam indor vilokaya tanūdari nūtanasya
deśāntara-praṇayinor api yatra yūnor nūnaṃ mithaḥ sakhi milanti vilokitāni //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 362, vasukalpasya)

naitan nabho lavaṇa-toya-dhireṣa paśya chāyā-pathaś ca na bhavaty ayam asya setuḥ
nāyaṃ śaśi niviḍa-piṇḍita-bhoga eṣa śeṣo na lāñchanam idaṃ harir eṣa suptaḥ //
kapāle mārjāraḥ paya iti karān leḍhi śaśinaḥ taru-cchidra-protān bisam iti karī saṃkalayati
ratānte talpa-sthān harati vanitāpy aṃśukam iva prabhā-mattaś candro jagad idam aho viklavayati //

rājaśekharasya (Kp 546, Sv.su.ā. 1994, Sksa.ka.ā. 3.114, Skmsa.u.ka. 382)

bhavati bhaviṣyati kim idaṃ nipatiṣyati bimbam ambarād śaśinaḥ /
aham api candana-paṅkair aṅkam anaṅkaṃ kariṣyāmi //

bhikṣusumateḥ --

citācakraṃ candraḥ kusuma-dhanuṣo dagdha-vapuṣaḥ kalaṅkas tatratyo vahati malināṅgāra-tulanām
idaṃ tv asya jyotir dara-dalita-karpūra-dhavalaṃ marudbhir bhasmeva prasarati vikīrṇaṃ diśi diśi //

(Skmsa.u.ka. 419, rājaśekharasya)

sadyaḥ kuṅkuma-paṅka-picchilam iva vyomāṅgaṇaṃ kalpayan paśyairāvata-kānta-danta-musala-cchedopameyākṛtiḥ
udgacchaty ayam accha-mauktika-maṇi-prālamba-lambaiḥ karair mugdhānāṃ smara-lekha-vācana-kalā-keli-pradīpaḥ śaśī //

rājaśekharasya | (Skmsa.u.ka. 377)

asāv eka-dvi-tri-prabhṛti-paripāṭyā prakaṭayan kalāḥ svairaṃ svairaṃ nava-kamala-kandāṅkura-rucaḥ
purandhrīṇāṃ preyo-viraha-dahanoddīpita-dṛśāṃ kaṭākṣebhyo bibhyan nibhṛtam iva candro 'bhyudayate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1218, rājaśekharasya)

unmīlanti mṛṇāla-komala-ruco rājīva-saṃvartikāsaṃvarta-vrata-vṛttayaḥ katipaye pīyūṣa-bhānoḥ karāḥ
apy usrair dhavalī-bhavatsu giriṣu kṣubdho 'yam unmajjatā viśveneva tamo-mayo nidhir apām ahnāya phenāyate //

(anargha-rāghava 2.70)

kāśmīreṇa dihānam ambara-talaṃ vāma-bhruvām ānanadvairājyaṃ vidadhānam indu-dṛṣadāṃ bhindānam ambhaḥ-śirāḥ
pratyudyat-puruhūta-pattana-vadhū-dattārgha-dūrvāṅkurakṣīvotsaṅga-kuraṅgam aindavam idaṃ tad bimbam ujjṛmbhate //

(anargha-rāghava 2.72)

naivāyaṃ bhagavān udañcati śaśī gavyūti-mātrīm api dyām adyāpi tamas tu kaurava-kula-śrī-cāṭu-kārāḥ karāḥ
mathnanti sthala-sīmni śaila-gahanotsaṅgeṣu saṃrundhate jīva-grāham iva kvacit kvacid api cchāyāsu gṛhṇanti ca //

(anargha-rāghava 2.74)

kiṃ nu dhvānta-payodhir eṣa kataka-kṣodair ivendoḥ karair atyaccho 'yam adhaś ca paṅkam akhilaṃ chāyāpadeśād abhūt
kiṃ vā tat-kara-kartarībhir abhito nistakṣaṇād ujjvalaṃ vyomaivedam itas tataś ca patitāś chāyā-chalena tvacaḥ //

(anargha-rāghava 2.75)

dala-vitati-bhṛtāṃ tale tarūṇāṃ iha tila-taṇḍulitaṃ mṛgāṅka-rociḥ
mada-capala-cakora-cañcu-koṭīkavalana-tuccham ivāntarāntar ābhūt //

(anargha-rāghava 2.76)

tathā paurastyāyāṃ diśi kumuda-kedāra-kalikākapāṭaghnīm induḥ kiraṇa-laharīm ullalayati
samantād unmīlad-bahu-jala-bindustabakino yathā puñjāyante prati-guṇa-kameṇāṅka-maṇayaḥ //

murāreḥ | (Ar 2.78, Skmsa.u.ka. 407)

bhūyas tarāṇi yad amūni tamasvinīṣu jyotsnīṣu ca praviralāni tataḥ pratīmaḥ
saṃdhyānalena bhṛśam ambara-mūṣikāyām āvartitair uḍubhir eva bhṛto 'yam induḥ //

(anargha-rāghava 2.81)

yaṃ prāk pratyag avāg udañci kakubhāṃ nāmāni saṃbibhrataṃ jyotsnā-jāla-jhala-jjhalābhir abhito lumpantam andhaṃ tamaḥ
prācīnād acalād itas tri-jagatām āloka-bījād bahir niryāntaṃ hariṇāṅkam aṅkuram iva draṣṭuṃ jano jīvati //

(anargha-rāghava 7.60)

prācīnācala-cūla-candra-maṇibhir nirvyūḍha-pādyaṃ nijair niryāsair uḍubhir nijena vapuṣā dattārghalājāñjali
antaḥ-prauḍha-kalaṅka-tuccham abhitaḥ sāndraṃ paristīryate bimbād aṅkura-bhagna-naiśika-tamaḥ-saṃdoham indor mahaḥ //

murārer amī (anargha-rāghava 7.72)

śaśinam asūta prācī nṛtyati madano hasanti kakubho 'pi /
kumuda-rajaḥ-paṭa-vāsaṃ vikirati gaganāṄgane pavanaḥ //

dharma-kīrteḥ | (Skmsa.u.ka. 406)

kahlāra-sparśi-garbhaiḥ śiśira-parigamāt kāntimadbhiḥ karāgraiś candreṇāliṅgitāyās timira-nivasane sraṃsamāne rajanyāḥ
anyonyālokanībhiḥ paricaya-janita-prema-nisyandinībhir dūrārūḍhe pramode hasitam iva parispaṣṭam āśā-vadhūbhiḥ //

pāṇineḥ || (Skmsa.u.ka. 411)

adyāpi stana-śaila-durga-viṣame sīmantinīnāṃ hṛdi sthātuṃ vāñchati māna eṣa dhig iti krodhād ivālohitaḥ
udyad-dūratara-prasārita-karaḥ karṣaty asau tat-kṣaṇāt phullat-kairava-kośa-niḥsara-dali-śreṇī-kṛpāṇaṃ śaśī //

vasukalpasya | (Mn 2.41, Skmsa.u.ka. 376, Spdśā.pa. 3636, Sdsā.da. under 7.4, Kp 237)

yātasyāstam anantaraṃ dina-kṛto veśena rāgānvitaḥ svairaṃ śītakaraḥ karaṃ kamalinīm āliṅgituṃ yojayan
śīta-sparśam avāpya saṃprati tathā gupte mukhāmbhoruhe hāseneva kumudvatī-vanitayā vailakṣya-pāṇḍū-kṛtaḥ //

vasukalpasya | (Skmsa.u.ka. 413, Mn 2.42)

tathoddāmair indoḥ sarasa-visa-daṇḍa-dyuti-dharair mayūkhair vikrāntaṃ sapadi paritaḥ pīta-timiraiḥ
dinaṃ-manyā rātriś cakita-cakitaṃ kauśika-kulaṃ praphullaṃ nidrāṇaiḥ katham api yathāmbhoruha-vanaiḥ //

dhoyīkasya (Skmsa.u.ka. 420, yogeśvarasya)

uddarpa-hūṇa-taruṇī-ramaṇopamardabhugnonnata-stana-niveśa-nibhaṃ himāṃśoḥ
bimbaṃ kaṭhora-visakāṇḍa-kaḍāra-gaurair viṣṇoḥ padaṃ prathamam agrakarair vyanakti //

aparājita-rakṣitasya | (Skmsa.u.ka. 367)

tamobhir dikkālair viyad api vilaṅghya kva nu gataṃ gatā drāṅmudrāpi kva nu kumuda-koṣasya sarasaḥ
kva dhairyaṃ tac cābdher viditam udayādreḥ pratisarasthalī-madhyāsīne śaśini jagad apy ākulam idam //

aparājitsya | (Skmsa.u.ka. 434, aparājita-rakṣitasya)

prathamam aruṇa-cchāyas tāvat tataḥ kanaka-prabhas tad anu virahottāmyat-tanvī-kapola-tala-dyutiḥ
prasarati punar dhvānta-dhvaṃsa-kṣamaḥ kṣaṇadāmukhe sarasa-bisinī-kanda-ccheda-cchavir mṛga-lāñchanaḥ //

kasyacit | (Kp 139, Svsu.ā. 2004, Smvsū.mu. 72.4, Skmsa.u.ka. 396, rājaśekharasya)

candraḥ kṣīram iva kṣaraty avirataṃ dhārā-sahasrotkarair udgrīvais tṛṣitair ivādya kumudair jyotsnā-payaḥ pīyate
kṣīrodāmbhasi majjatīva divasa-vyāpāra-khinnaṃ jagat tat kṣobhāj jala-budbudā iva tarantyālohitās tārakāḥ //

caturṇām | (Skmsa.u.ka. 390, vikramāditya-caṇḍāla-vidyā-kāli-dāsānām)

sphaṭikāla-vāla-lakṣmīṃ pravahati śaśi-bimbam ambarodyāne /
kiraṇa-jala-sikta-lāñchana-bāla-tamālaika-viṭapasya //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 394, rājaśekharasya)

iha bahalitam indor dīdhitīnāṃ prabhābhir mada-vikala-cakorī-cañcu-mudrāṅkitābhiḥ
rati-bhara-parikheda-srastarārthaṃ vadhūnāṃ kara-kisalaya-līlā-bhañjana-vyañjikābhiḥ //
rajani-purandhri-rodhra-tilakas timira-dvipa-yūtha-kesarī rajata-mayo 'bhiṣeka-kalaśaḥ kusumāyudha-medinī-pateḥ
ayam udayācalaika-cūḍāmaṇir abhinava-darpaṇo diśāṃ udayati gagana-sarasi haṃsasya hasann iva vibhramaṃ śaśī //

bāṇasya --

eṣa sāndra-timire gaganānte vāriṇīva maline yamunāyāḥ
bhāti pakṣa-puṭa-gopita-cañcū rāja-haṃsa iva śīta-mayūkhaḥ //
gagana-tala-taḍāga-prānta-sīmni pradoṣaprabalatara-varāhotkhanyamānaś cakāsti
parikalita-kalaṅkaḥ stoka-paṅkānulepo nija-kiraṇa-mṛṇālī-mūla-kando 'yam induḥ //

(Srkm 932418)

pariṇata-lavalī-phalābhipāṇḍus tanur abhavan malinodarā himāṃśoḥ
jana-hṛdaya-vibheda-kuṇṭhiteṣor viśikha-niśāta-śileva manmathasya //
labdhodaye suhṛdi candramasi sva-vṛddhir āsādya bhinna-samayas tridaśoddhṛtāni
ratnāni lipsur iva dig-bhuvanāntarāle jyotsnā-chalena dhavalo jaladhir jagāha //

gaṇapateḥ --

pinaṣṭīva taraṅgāgrair arṇavaḥ phena-candanam
tad ādāya karair indur limpatīva dig-aṅganām //
sarvasvaṃ gagana-śriyā rati-pater viśvāsa-pātraṃ sakhā vāstavyo hara-mūrdhni sarva-bhuvana-dhvāntaugha-muṣṭindhayaḥ
kṣīrāmbhodhi-rasāyanaṃ kamalinī-nidrauṣadhī-pallavo devaḥ kānti-mahā-dhano vijayate dākṣāyaṇī-vallabhaḥ //
karpūra-dravaśīkarotkara-mahā-nīhāra-magnām iva pratyagrāmṛta-phena-paṅka-paṭalī-lepopadigdhām iva
svacchaika-sphaṭikāśma-veśma-jaṭhara-kṣiptām iva kṣmām imāṃ kurvan pārvaṇa-śarvarī-patir asāv uddāmam uddyotate //

(Skmsa.u.ka. 388, parameśvarasya)

asau bibhrat-tāmra-tviṣam udaya-śailasya śirasi skhalan prāleyāṃśur yadi bhavati matto haladharaḥ
tadānīm etat tu pratinava-tamāla-dyuti-haraṃ tamo 'pi vyālolaṃ vigalati tadīyaṃ nivasanam //

yogeśvarasya --

yathāyaṃ bhāty aṃśūn diśi diśi kiran kunda-viśadān śaśāṅkaḥ kāśmīrī-kuca-kalaśa-lāvaṇya-laḍitaḥ
tathāyaṃ kastūrī-mada-likhita-patrāvali-tulāṃ navāmbhoda-ccheda-cchavir api samārohati mṛgaḥ //

śarvasya | (Skmsa.u.ka. 395)

yathaivaiṣa śrīmāṃś carama-giri-vaprānta-jaladhau sudhā-sūtiś cetaḥ kanaka-kamalā-śaṅki kurute
tathāyaṃ lāvaṇya-prasara-makaranda-drava-tṛṣāpatad-bhṛṅga-śreṇi-śriyam api kalaṅkaḥ kalayati //

(Skmsa.u.ka. 426)

sphuṭa-kokanadāruṇaṃ purastād atha jāmbūnada-patra-piñjarābham
krama-laṅghita-mugdha-bhāvam indoḥ sphaṭika-ccheda-nibhaṃ vibhāti bimbam //

bhagīrathasya | (Skmsa.u.ka. 368)

viyati visarpatīva kumudeṣu bahūbhavatīva yoṣitāṃ pratiphalatīva jaṭharaśarakāṇḍavipāṇḍuṣu gaṇḍabhittiṣu
ambhasi vikasatīva hasatīva sudhādhavaleṣu dhāmasu dhvajapaṭapallaveṣu lalatīva samīracaleṣu candrikā //
analasa-javā-puṣpotpīḍa-cchavi prathamaṃ tataḥ samadaya-vanī-gaṇḍa-cchāyaṃ punar madhu-piṅgalam
tad anu ca nava-svarṇāmbhoja-prabhaṃ śaśinas tatas taruṇi tagarākāraṃ bimbaṃ vibhāti nabhas-tale //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 366)

raktaḥ karaṃ kirati pāṇḍu-payodharāgre candro vidhūya timirāvaraṇaṃ niśāyāḥ
dig-yoṣitas tad avalokya kutūhalinyo hrīṇāś ca sa-smitam ivāpasaranti dūram //
go-rocanārucaka-bhaṅga-piśaṅgitāṅgas tārāpatir masṛṇam ākramate krameṇa
gobhir navīna-bisa-tantu-vitāna-gaurair āḍhyambhaviṣṇur ayam ambaram āvṛṇoti //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 379)

asau samālokita-kānanāntare vikīrṇa-vispaṣṭa-marīci-kesaraḥ
vinirgataḥ siṃha ivodayācalād gṛhīta-niṣpanda-mṛgo niśākaraḥ //

pāṇineḥ --

indum indra-dig asūta sarasvān uttaraṅga-bhuja-rājir anṛtyan
ujjaharṣa jhaṣa-ketur avāpuḥ ṣaṭpadāḥ kumuda-bandhana-mokṣam //

abhinandasya

mṛgendrasyeva candrasya mayūkhair nakharair iva
pāṭita-dhvānta-mātaṅgamuktābhā bhānti tārakāḥ //

(Skmsa.u.ka. 401)

gaura-tviṣāṃ kuca-taṭeṣu kapola-pīṭheṣv eṇīdṛśāṃ rabhasa-hāsam ivārabhante
tanvanti vellana-vilāsam ivāmalāsu muktāvalīṣu viśadāḥ śaśino mayūkhāḥ //
kara-mūla-baddha-pannaga-viṣāgni-dhūma-hata-madhyam /
aiśānam iva kapālaṃ sphuṭa-lakṣma sphurati śaśibimbam //

dakṣasya (Skmsa.u.ka. 369, Jh 7.17)

gate jyotsnāsita-vyomaprāsādād dṛg-atulyatām
himāṃśu-maṇḍale lakṣma nīla-pārāvatāyate //
sadyaḥ-pāṭita-ketakodara-dala-śreṇī-śriyaṃ bibhratī yeyaṃ mauktika-dāma-gumphana-vidhau yogya-cchaviḥ prāg abhūt
unmeyākulaśībhir añjali-puṭair grāhyā mṛṇālāṅkuraiḥ pātavyā ca śaśiny-amugdha-vibhave sā vartate candrikā //

rājaśekharasya | (sa.u.ka. 389, Spdśā.pa. 3638, Smvsū.mu. 72.15, Skm 389)

ye pūrvaṃ yava-śūca-sūtra-suhṛdo ye ketakāgra-cchadacchāyā-dhāma-bhṛto mṛṇāla-latikā lāvaṇya-bhājo 'tra ye
ye dhārāmbu-viḍambinaḥ kṣaṇam atho ye tāra-hāra-śriyas te 'mī sphāṭika-daṇḍa-ḍambara-jito jātāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 3.10, Skmsa.u.ka. 381)

triyāmāv āmāyāḥ kamala-mṛdu-gaṇḍa-sthala-dhṛtipragalbho gaṇḍālī na vidhur ayam akṣuṇṇa-kiraṇaḥ
tad akṣaṇaḥ sīmneyaṃ yad-urasi manāg añjana-mayī mṛga-cchāyā daivād aghaṭi na kalaṅkaḥ punar ayam //
jyotsnā-mugdha-vadhū-vilāsa-bhavanaṃ pīyūṣa-vīci-saraḥ kṣīrābdher navanīta-kūṭam avanītāpārtitoyopalaḥ
yāminyās tilakaḥ kalā mṛga-dṛśāṃ prema-vrataikāśramaḥ krāmaty eṣa cakorayācaka-mahaḥ-karpūra-varṣaḥ śaśī //

(Skmsa.u.ka. 432)

tārā-kora-karāji-bhāji gaganodyāne tamo-makṣikāḥ saṃdhyā-pallava-pātinīḥ kavalayann ekāntatas tarkaya
etasminn udayāsta-bhūdhara-taru-dvandvāntarāle tatair ebhir bhāti gabhasti-tantu-paṭalaiḥ śvetorṇa-nābhaḥ śaśī //

vasukalpasya (Skmsa.u.ka. 404, hareḥ)

|| iti candra-vrajyā ||
||29||

30. tataḥ pratyūṣa-vrajyā

madhye vyoma-kaṭi-bhramās tu kitava-prāg-bhāra-kopa-kramakṣipra-kṣipta-kaparda-muṣṭi-kalanāṃ kurvanty amūs tārakāḥ
kiṃ cāyaṃ rajanī-patiḥ pravigalal-lāvaṇya-lakṣmīr itaḥ paryanta-sthita-cāru-vṛtta-kaṭhinī-khaṇḍa-cchaviṃ vāñchati //

kvaimallasya --

tamobhiḥ pīyante gata-vayasi pīyūṣa-vapuṣi jvaliṣyan mārtaṇḍopala-paṭala-dhūmair iva diśaḥ
sarojānāṃ karṣann ali-mayam ayaskānta-maṇivatd kṣaṇād antaḥ-śalyaṃ tapati patir adyāpi na rucām //
jātāḥ pakva-palāṇḍu-pāṇḍa-madhura-cchāyā-kiras tārakāḥ prācīm aṅkurayanti kiṃcana ruco rājīva-jīvātavaḥ
lūtātantu-vitāna-vartulam ito bimbaṃ dadhac cumbati prātaḥ proṣita-rocir ambara-talād astācalaṃ candramāḥ //
prācī-vibhrama-karṇikā-kamalinī-saṃvartikāḥ saṃprati dve tisro ramaṇīyam ambara-maṇer dyām uccarante rucaḥ
sūkṣmocchvāsam apīdam utsukatayā saṃbhūya koṣād bahir niṣkrāmad-bhramaraugha-saṃbhrama-bharād ambhojam ujjṛmbhate //

(anargha-rāghava 2.4)

eka-dvi-prabhṛti-krameṇa gaṇanām eṣām ivāstaṃ yatāṃ kurvāṇā samakocaya-dṛśa-śatāny ambhoja-saṃvartikāḥ
bhūyo 'pi kramaśaḥ prasārayati tāḥ saṃpraty amūn udyataḥ saṃkhyātuṃ sakutūhaleva nalinī bhānoḥ sahasraṃ karān //

(anargha-rāghava 2.5)

pītvā bhṛśaṃ kamala-kuḍmala-śukti-koṣā doṣātanī-timira-vṛṣṭim atha sphuṭantaḥ
niryan-madhuvrata-kadamba-miṣād vamanti bibhranti kāraṇa-guṇān iva mauktikāni //

(anargha-rāghava 2.11 amī murāreḥ (a.rā. 2.11)

|
tārāṇāṃ tagara-tviṣāṃ parikaraḥ saṃkhyeya-śeṣaḥ sthitaḥ spardhante 'sta-rucaḥ pradīpaka-śikhāḥ sārdhaṃ haridrāṅkuraiḥ
tatra stambhita-pārada-drava-jaḍo jātaḥ prage candramāḥ paurastyaṃ ca purāṇa-sīdhu-madhura-cchāyaṃ nabho vartate //
dvitrair vyomni purāṇa-mauktika-maṇi-cchāyaiḥ sthitaṃ tārakair jyotsnā-pāna-bharālasena vapuṣā suptāś cakorāṅganāḥ
yāto 'stācala-cūlam udvasa-madhu-cchatra-cchaviś candramāḥ prācī bāla-biḍālalocanarucāṃ yātā ca pātraṃ kakup //
kṣīṇāny eva tamāṃsi kintu dadhati prauḍhi na samyag-dṛśor vāsaḥ saṃvṛttam eva kintu jahati prāṇeśvaraṃ nābalāḥ
pārāvāra-gataiś ca koka-mithunair ānandato gadgadaṃ sākūtaṃ rutam eva kintu bahalaṃ sātkṛtya noḍḍīyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1181, vasukalpasya)

parisphurata tārakāś carata caura-cakrāṇy alaṃ prasarpata tamāṃsi re samaya eṣa yuṣmādṛśām
na yāvad udayācaloddhata-rajāḥ samākrāmati prabhā-paṭala-pāṭalī-kṛta-nabho 'ntarālo raviḥ //
prātaḥ kopa-vilohitena raviṇā dhvastaṃ tamaḥ sarvato bhṛṅgāḥ padma-puṭeṣu varṇa-sadṛśās tasyeti kṛṣṭāḥ karaiḥ
hā kaṣṭaṃ timira-tviṣo vayam api vyaktaṃ hatā ity amī kākāḥ saṃprati ghoṣayanti sabhayāḥ kāketi nāmnātmanaḥ //
śakyārcanaḥ sucir amīkṣaṇa-paṅkajena kāśmīra-piṇḍa-paripāṭala-maṇḍala-śrīḥ
dhvāntaṃ harann amara-nāyaka-pālitāyāṃ devo 'bhyudeti diśi vāsara-bīja-koṣaḥ //

viṣṇu-hareḥ | (Skmsa.u.ka. 1187)

kuntala ivāvaśiṣṭaḥ smarasya candana-saro-nimagnasya /
pratibhāti yatra hariṇaḥ sa hariṇa-lakṣmā gato 'sta-mayam //

dakṣasya --

patyau yāte kalānāṃ vrajati gati-vaśād astam indau krameṇa krandantī patri-rāvair vigalita-timira-stoma-dhammilla-bhārā
prabhraṃśi-sthūla-muktāphala-nikara-parispardhitārāśru-binduḥ pronmīlat-pūrva-saṃdhyāhuta-bhuji rajanī paśya dehaṃ juhoti //

kasyacit | (Smvsū.mu. 82.3, Skmsa.u.ka. 1182, yogeśvarasya)

so 'haṃ sudūram agamaṃ dvija-rāja-rūḍhiṃ gāḍha-prasaktir abhavaṃ bata vāruṇītaḥ
ity ākalayya niyataṃ śaśabhṛt samastam astād dadau jhagiti jhampa-mayaṃ payodhau //

narasiṃhasya --

stoka-stokam abhūmir ambara-tale tārābhir astaṃ gataṃ gacchanty asta-gireḥ śiras tad-anu ca cchāyā-daridraḥ śaśī
pratyāsannatarodaya-stha-taraṇer bimbāruṇimnā tato mañjiṣṭhā-rasa-lohinī dig api ca prācī samunmīlati //

lakṣmīdharasya --

muṣita-muṣitālokās tārās tuṣāra-kaṇa-tviṣaḥ savitur api ca prācī-mūle milanti marīcayaḥ
śrayati śithila-cchāyābhogas taṭīm aparāmbudher jaraṭha-lavalī-lāvaṇyāccha-cchavir mṛga-lāñchanaḥ //

śarvasya | (Skmsa.u.ka. 428)

vrajaty apara-vāridhiṃ rajata-piṇḍa-pāṇḍuḥ śaśī namanti jala-budbudha-dyuti-sapaṅktayas tārakāḥ
kuruṇṭaka-vipāṇḍuraṃ dadhati dhāma dīpāṅkurāśḥ cakora-nayanāruṇā bhavati dic ca sautrāmaṇī //

rājaśekharasya --

labdhvā bodhaṃ divasa-kariṇaḥ kīrṇa-nakṣatra-mālaṃ dīrghād asmād gagana-śayanād ujjihānasya darpāt
sajjad-dānodaka-tanu-malo jarjarābhīṣu-rajjur bhraśyaty eṣa praśithila iva śrotra-śaṅkhaḥ śaśāṅkaḥ //

(Kapphiṇābhyudaya kapphiṇābhyudaya 15.10)

tejo-rāśau bhuvana-jaladheḥ plāvitāśā-taṭāntaṃ bhānau kumbhodbhava iva pibaty andhakārotkarāmbhaḥ
sadyo mādyan-makara-kamaṭha-sthūla-matsyā ivaite yānty antasthāḥ kulaśikhariṇo vyakti-vartma krameṇa //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1188, śikha-svāminaḥ)

āmudrantas tama iva saraḥ-sīmni saṃbhūya paṅkaṃ tārā-sārthair iva pati-śucā phenakaiḥ śliṣṭa-pādāḥ
bhrāntyādaṣṭa-sphuṭa-bisalatā-cuñcubhiś cañcu-cakraiś cakrā bandīkṛta-viraha-kṛc-candralekhā ivaite //

(Kapphiṇābhyudaya 15.37 bhaṭṭa-śiva-svāminaḥ (kapphiṇābhyudaya 15.37)

kṛta-pāda-nigūhanovasīdann adhika-śyāma-kalaṅka-paṅka-lekhaḥ
gaganodadhi-paścimānta-lagno vidhur uttāna ivāsti kūrma-rājaḥ //

śatānandasya | (Skmsa.u.ka. 427)

ayam udayati mudrā-bhañjanaḥ padminīnām udaya-giri-vanālī-bāla-mandāra-puṣpam
viraha-vidhura-koka-dvandva-bandhur vibhindan kupitakapi-kapola-kroḍa-tāmras-tamāṃsi //

yogeśvarasya | (Sksa.ka.ā. 1.100, Sdsā.da. under 9.6, Skmsa.u.ka. 1186)

rathyā-kārpaṭikaiḥ paṭac-cara-śata-syūtoru-kanthābalapratyādiṣṭa-himāgamārti-viśada-prasnigdha-kaṇṭhodaraiḥ
gīyante nagareṣu nāgara-jana-pratyūṣa-nidrānudo rādhā-mādhavayoḥ paraspara-rahaḥ-prastāvanā-gītayaḥ //

ḍimbokasya --

|| iti pratyūṣa-vrajyā ||
||30||

31. tato madhyāhna-vrajyā

madhyāhne paripuñjitais tarutala-cchāyā mṛgaiḥ sevyate kāsāre sphuṭitodare sunibhṛtaṃ kīṭair ahar nīyate
utsaṅga-ślatha-mukta-hasta-yugala-nyastānanaḥ kānane jhillī-toya-kaṇābhiṣeka-sukhito nidrāyate vānaraḥ //
etasmin divasasya madhya-samaye vāto 'pi caṇḍātapatrāseneva na saṃcaraty ahima-gor-bimbe lalāṭaṃtape
kiṃ cānyat-paritapta-dhūli-luṭhana-ploṣāsahatvād iva cchāyā dūra-gatāpi bhūruha-tale vyāvartya saṃlīyate //

malaya-rājasya | (Skmsa.u.ka. 1191)

ādau māna-parigraheṇa guruṇā dūraṃ samāropitā paścāt tāpa-bhareṇa tānava-kṛtā nītā paraṃ lāghavam
utsaṅgāntara-vartinām anugamāt saṃpīḍitā gām imāṃ sarvāṅga-praṇaya-priyām iva taru-cchāyā samālambate //

(ṭāpasavatsarāja 3.17 malayarājasyaite (tāpasa-vatsarāja 3.17)

kirati mihire viṣvadrīcaḥ karānati-vāmanī sthala-kamaṭhavad deha-cchāyā janasya viceṣṭate
gajapati-mukhodgīrṇair āpyair api trasareṇubhiḥ śiśira-madhurām eṇāḥ kaccha-sthalīm adhiśerate //

(anargha-rāghava 1.54)

uddāma-dyumaṇi-dyuti-vyatikara-prakrīḍad-arkopalajvālā-jālakaṭāla-jāṅgala-taṭī-niṣkūjakoyaṣṭayaḥ
bhaumoṣma-plavamāna-sūra-kiraṇa-krūra-prakāśā dṛśor āyuḥ karma samāpayanti dhig amūr madhye 'hni śūnyā diśaḥ //

murārer etau (anargha-rāghava 2.30) murāreḥ |etau

rathyā-garbheṣu khelā-rasika-śiśu-guṇaṃ tyājayed pūrvakelīr uddaṇḍābja-cchadālī-talam upagamayed rājahaṃsī-kulāni
adhyetṝṇāṃ dadhānaṃ bhṛśam ala-sadṛśāṃ kiṃcid aṅgāvasādaṃ devasyaitat samantād bhavatu samucita-śreyase madhyam ahnaḥ //

puruṣottamadevasya --

kāśmaryāḥ kṛta-mālam udgata-dalaṃ koyaṣṭikaṣṭīkate nīrāśmantaka-śimbi-cumbana-mukhā dhāvanty apaḥ-pūrṇikāḥ
dātyūhais tiniśasya koṭaravati skandhe nilīya sthitaṃ vīrun-nīḍa-kapota-kūjitam anukrandanty adhaḥ kukkubhāḥ //

(ma.a.mi. 9.7)

uddāma-jvalad-aṃśu-māli-kiraṇa-vyarthātirekād iva cchāyāḥ saṃprati yānti piṇḍa-padavīṃ mūleṣu bhūmīruhām
kiṃ caitad-danujādhirāja-yuvatī-vargāvagāhotsaratkṣobhoḍḍīna-vihaṅga-maṇḍala-kṛtālīkātapatraṃ saraḥ //

dharmāśokasya --

dhatte padma-latā-dalepsur upari khaṃ karṇatālaṃ dvipaḥ śaṣpa-stamba-rasān niyacchati śikhī madhye śikhaṇḍaṃ śiraḥ
mithyā leḍhi mṛṇāla-koṭi-rabhasād daṃṣṭrāṅkuraṃ śūkaro madhyāhne mahiṣaś ca vāñchati nija-cchāyā-mahā-kardamam //

kasyacit | (Vsbvi.śā.bha. 1.43, Skmsa.u.ka. 1192, rājaśekharasya)

viśantīnāṃ snātuṃ jaghana-pariveśair mṛgadṛśāṃ yad ambhaḥ saṃprāptaṃ pramada-vana-vāpyās taṭa-bhuvam
gabhīre tan nābhī-kuhara-pariṇāhe 'dhvani sakṛt kuhuṅkāra-sphāraṃ racayati ca nādaṃ namati ca //

rājaśekharasya (Viddhaśālabhañjikā vi.śā.bha. 1.44) rājaśekharasya

viṣvaṅ murmura-narma bibhrati pathāṃ garbheṣv adabhrāḥ paṭujyotir mukta-nirabhra-dīdhiti-ghaṭā-nirdhūpitā dhūlayaḥ
megha-cchāya-dhiyābhidhāvati puro nirdagdha-dūrvāvanaṃ pānthaḥ kiṃ ca marīci-vīciṣu payaḥ-pūra-bhramaḥ klāmati //
dhvāntānīla-vanādri-koṭara-gṛheṣv adhyāsate kokilāḥ pānthāḥ potavad āpibanti kaluṣaṃ dhānyāḥ prataptaṃ payaḥ
tallāmbho vana-tāmasolla-nivahasyāśakta-sūrya-srutivrāta-sphīta-varāhasairi-bhasa-bhāsva-sthaiṇa-yūthāc cyutam //
dhūmo 'ṭann aṭavīṣu cāṭu-paṭalānāṭīkayaty ucchalatpāṃśu-prāṃśu-bharābhir ābhir abhito vātormibhir vartmanaḥ
utsarpad-dava-dhūma-vibhrama-bharaḥ kiṃ ca pratīcīr apaḥ kurvanty accha-marīci-vīci-nicaya-bhrāntyā hradānte mṛgāḥ //

buddhākaraguptasya --

madhyāhne parinirmaleṣu śakulaḥ śaivālamālāmbuṣu sthūlatvāj jala-raṅgu-nirjita-bhayaḥ pucchāgra-romāvalīḥ
līlā-tāṇḍava-ḍambarair avakiran pānīya-pūrṇodarasḥ tuṇḍāgrāt kṣaṇa-pīta-vāri-guḍikām udgīrya saṃlīyate //
iti madhyāhna-vrajyā
||31||

32. tato yaśo-vrajyā

deva svasti vayaṃ dvijās tata itas tīrtheṣu sisnāsavaḥ kālindī-sura-sindhu-saṅga-payasi snātuṃ samīhāmahe
tad yācemahi sapta-piṣṭapa-śucībhāvaikatāna-vrataṃ saṃyaccha svayaśaḥ sitāsita-payo-bhedād viveko 'stu naḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1605, rathāṅgasya)

kiṃ vṛttāntaiḥ para-gṛha-gataiḥ kiṃtu nāhaṃ samarthas tūṣṇīṃ sthātuṃ prakṛti-mukharo dākṣiṇātya-svabhāvaḥ
deśe deśe vipaṇiṣu tathā catvare pāna-goṣṭhyām unmatteva bhramati bhavato vallabhā hanta kīrtiḥ //

tutātitasya | (Svsu.ā. 2544, Skmsa.u.ka. 1618, Spdśā.pa. 1227)

sā candrād api candanād api dara-vyākoṣa-kundād api kṣīrābdher api śeṣato 'pi phaṇinaś caṇḍīśa-hāsād api
karṇātī-sita-danta-patra-mahaso 'py atyantam uddyotinī kīrtis te bhuja-vīrya-nirjita-ripor loka-trayaṃ bhrāmyati //

vārtika-kārasya | (Skmsa.u.ka. 1625, rājaśekharasya)

tvad-yaśo-rāja-haṃsasya pañjaraṃ bhuvana-trayam
amī pānaka-raṅkābhāḥ saptāpi jala-rāśayaḥ //

bimbokasya --

yat kṣāraṃ ca malīmasaṃ ca jaladher ambhas tad ambhodharaiḥ kṛtvā svādu ca nirmalaṃ ca nihitaṃ yatnena śuktau tathā
yenānarghatayā ca sundaratayā cedaṃ yaśobhis tava spardhām etya virājate nanu pariṇāmo 'dbhuto bhautikaḥ //

acalasiṃhasya --

dṛṣṭaṃ saṃgara-sākṣibhir nigaditaṃ vaitālika-śreṇibhir nyastaṃ cetasi khañjanaiḥ sukavibhiḥ kāvyeṣu saṃcāritam
utkīrṇaṃ kuśalaiḥ praśastiṣu sadā gītaṃ ca nākeṣadāṃ dārer ujjayinī-bhujaṅga bhavataś candrāvadātaṃ yaśaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1609, rājaśekharasya)

utkallolasya lakṣmīṃ lavaṇa-jalanidhir lambhitaḥ kṣīra-sindhoḥ ko vindhyaḥ kaś ca gaurī-gurur iti marutām abhyudasto vivekaḥ
nītāḥ karkatvam arka-pravahaṇa-harayo hāritotsaṅga-lakṣmā rājann uddāma-gaurair ajani ca rajanī-vallabhas tvad-yaśo bhoḥ //

abhinandasya

nirmukta-śeṣa-dhavalair acalendra-manthasaṃkṣubdha-dugdha-maya-sāgara-garbha-gauraiḥ
rājann idaṃ bahula-pakṣa-dalan-mṛgāṅkacchedojjvalais tava yaśobhir aśobhi viśvam //
svasti kṣīrābdhi-madhyān nija-dayita-bhujābhyantara-sthābja-hastā kṣmāyām akṣāma-kīrtiṃ kuśalayati mahā-bhūbhujaṃ bhojya-devam
kṣemaṃ me 'nyad yugāntāvadhi tapatu bhavān yad-yaśo-ghoṣaṇābhiḥ devo nidrā-daridraḥ saphalayati harir yauvana-rddhiṃ mameti //
tvat-kīrtir jāta-jāḍyeva saptāmbhonidhi-majjanāt
pratāpāya jagannātha yātā mārtaṇḍa-maṇḍalam //
kā tvaṃ, kuntala-malla-kīrtir, ahaha kvāsi sthitā, na kvacit sakhyas tās tava kutra kutra vada vāg lakṣmīs tathā kāntayaḥ
vāg yātā caturānanasya vadanaṃ lakṣmīr murārer uraḥ kāntir maṇḍalam aindavaṃ mama punar nādyāpi viśrāma-bhūḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1616, chittapasya)

āsīd uptaṃ yad etad raṇa-bhuvi bhavatā vairi-mātaṅga-kumbhān muktā-bījaṃ tad etat trijagati janayāmāsa kīrti-drumaṃ te
śeṣo mūlaṃ prakāṇḍaṃ hima-girir udadhir dugdha-pūrālavālaṃ jyotsnā śākhā-pratānaḥ kusumam uḍu-cayo yasya candraḥ phalaṃ ca //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1623, hareḥ)

adya svarga-vadhū-gaṇe guṇamaya tvat-kīrtim indūjjvalām uccair gāyati niṣkalaṅkima-daśām ādāsyate candramāḥ
gītā-karṇana-moda-mukta-yavasa-grāsābhilāṣo vada svāminn aṅka-mṛgaḥ kiyanti hi dināny etasya vartiṣyate //

| (Skmsa.u.ka. 1634, murāreḥ)

abhayam abhayaṃ deva brūmas tavāsilatāvadhūḥ kuvalayadalaśyāmā śatror uraḥsthalaśāyinī
samayasulabhāṃ kīrtiṃ bhavyām asūta sutām asāv api ramayituṃ rāgāndheva bhramaty akhilaṃ jagat //

amara-siṃhasya --

dyām āvṛṇoti dharaṇī-talam ātanoti pātāla-mūla-timirāṇi tiraskaroti
hārāvalī-hariṇa-lakṣma-harāṭṭa-hāsaheramba-danta-hari-śaṅkha-nibhaṃ yaśas te //
deva tvad-yaśasi prasarpati śanair lakṣmī-sudhoccaiḥ-śravaś candrairāvata-kaustubhāḥ sthitim ivāmanyanta dugdhodadhau
kiṃ tv ekaḥ param asti dūṣaṇa-kaṇo yan nopayāti bhramāt kṛṣṇaṃ śrīḥ śiti-kaṇṭham adri-tanayā nīlāmbaraṃ revatī //
airāvaṇanti kariṇaḥ phaṇino 'py aśeṣāḥ śeṣanti hanta vihagā api haṃsitāraḥ
nīlotpalāni kumudanti ca sarva-śailāḥ kailāsituṃ vyavasitā bhavato yaśobhiḥ //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1604, mahāśakteḥ)

rāmaḥ sainya-samanvitaḥ kṛta-śilā-setur yad ambhonidheḥ pāraṃ laṅghitavān purā tad adhunā nāścaryam utpādayet
ekākiny api setu-bandha-rahitān saptāpi vārāṃ nidhīn helābhis tava deva kīrti-vanitā yasmāt samullaṅghati //

tasyaiva | (Skmsa.u.ka. 1617)

na tac citraṃ yat te vitata-karavālogra-rasano mahī-bhāraṃ voḍhuṃ bhuja-bhujaga-rājaḥ prabhavati
yad udbhūtenedaṃ nava-visalatā-tantu-śucinā yaśo-nrimokeṇa sthagitam avanī-maṇḍalam abhūt //

saṅgha-śriyaḥ | (Skmsa.u.ka. 1606)

śrīkhaṇḍa-pāṇḍima-rucaḥ sphuṭa-puṇḍarīkaṣaṇḍa-prabhā-paribhava-prabhavās tudanti
tvat-kīrtayo gagana-dig-valayaṃ tad-antaḥpiṇḍībhavan-niviḍa-mūrti-paramparābhiḥ //

buddhākara-guptasya --

apanaya mahā-mohaṃ rājann anena tavāsinā kathaya kuhaka-krīḍāścaryaṃ kathaṃ kva ca śikṣitam
yad ari-rudhiraṃ pāyaṃ pāyaṃ kusumbha-rasāruṇaṃ jhagiti vamati kṣīrāmbhodhi-pravāhasitaṃ yaśaḥ //

dakṣasya | (Skmsa.u.ka. 1513)

tvaṃ kāmboja virājase bhuvi bhavat-tāto divi bhrājate tat-tātas tu vibhūṣaṇaḥ sa kim api brahmaukasi dyotate
yuṣmābhis tribhir ebhir arpita-tanus tvat-kīrtir ujjṛmbhiṇī māṇikya-stavaka-traya-praṇayinīṃ hārasya dhatte śriyam //

vasukalpasya --

janānurāga-miśreṇa yaśasā tava sarpatā
dig-vadhūnāṃ mukhe jātam akasmād ardha-kuṅkumam //
indor lakṣma tripura-jayinaḥ kaṇṭha-mūlaṃ murārir dig-nāgānāṃ mada-jalam asībhāñji gaṇḍa-sthalāni
adyāpy urvī-valaya-tilaka śyāmalimnāvaliptāny ābhāsante vada dhavalitaṃ kiṃ yaśobhis tvadīyaiḥ //

|| iti yaśo-vrajyā || ||32||

33. tato 'nyāpadeśa-vrajyā ||33

aye muktā-ratna prasara bahir uddyotaya gṛhān api kṣoṇīndrāṇāṃ kuru phalavataḥ svān api guṇān
kim atraivātmānaṃ jarayasi mudhā śukti-kuhare mahā-gambhīro 'yaṃ jaladhir iha kas tvāṃ gaṇayati //

murāreḥ | (Skmsa.u.ka. 1730)

apratyākalita-prabhāva-vibhave sarvāśrayāmbhonidhau vāso nālpa-tapaḥ-phalaṃ yad aparaṃ doṣo 'yam eko mahān
śambūko 'pi yad atra durlabhatarair ratnair anarghaiḥ saha spardhām eka-nivāsa-kāraṇa-vaśād ekāntato vāñchati //
padmākaraḥ parimito 'pi varaṃ sa eva yasya sva-kāma-vaśataḥ paribhujyate śrīḥ
kiṃ tena nīra-nidhinā mahatā taṭe 'pi yasyormayaḥ prakupitā galahastayanti //

dāmodarasya --

nīre 'smin amṛtāṃśum utsukatayā kartuṃ kare kautukin mā nimne 'vatarārjavād iyam adhas tasya praticchāyikā
martye 'sya grahaṇaṃ kva darśana-sudhāpy unmukta-netra-śriyāṃ svar-loke 'pi lavaḥ śaveśvara-jaṭā-jūṭaika-cūḍāmaṇiḥ //

vallaṇasya --

kenāsīnaḥ sukham akaruṇenākarād uddhṛtas tvaṃ vikretuṃ vā tvam abhilaṣitaḥ kena deśāntare 'smin
yasmin vitta-vyaya-bhara-saho grāhakas tāvad āstāṃ nāsti bhrātar marakata-maṇe tvat-parīkṣākṣamo 'pi //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1110, Smvsū.mu. 28.11, Skmsa.u.ka. 1725, maṅgalasya)

mūrdhāropaṇa-satkṛtair diśi diśi kṣudrair vihaṅgair gataṃ chāyā-dāna-nirākṛta-śrama-bharair naṣṭaṃ mṛgair bhīrubhiḥ
hā kaṣṭaṃ phala-lolupair apasṛtaṃ śākhāmṛgaiś cañcalair ekenaiva davānala-vyatikaraḥ soḍhaḥ paraṃ śākhinā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1882)

ayaṃ vārām eko nilaya iti ratnākara iti śrito 'smābhis tṛṣṇā-taralita-manobhir jalanidhiḥ
ka evaṃ jānīte nija-kara-puṭī-koṭara-gataṃ kṣaṇādenaṃ tāmyat-timi-makaram āpāsyati muniḥ //

kavinandasya | (Kuval, p. 108, Smvsū.mu. 27.18, Skmsa.u.ka. 1683, vidyāpateḥ)

janma vyoma-saraḥ-saroja-kuhare mitrāṇi kalpa-drumāḥ krīḍā svarga-purandhribhiḥ paricitāḥ sauvarṇa-vallī-srajaḥ
apy asmād avatāra eva bhavato nonmāda-bherī-ravaḥ samyaṅ mūrchiti-kelayaḥ punar ime bhṛṅga dvir abhyāhatiḥ //
aṅgenāṅgam anupraviśya milato hastāvalepādibhiḥ kā vārtā yudhi gandha-sindhura-pateḥgr gandho 'pi cet ke dvipāḥ
jetavyo 'sti hareḥ sa lāñchanam ato vandāmahe tām abhūd yad-garbhe śarabhaḥ svayaṃjaya iti śrutvāpi yo nāṅkitaḥ //

vallaṇasyaitau --

ājanma-sthitayo mahī-ruha ime kūle samunmūlitāḥ kallolāḥ kṣaṇa-bhaṅgurāḥ punar amī nītāḥ parām unnatim
antaḥ prastara-saṃgraho bahir api bhraśyanti gandha-drumā bhrātaḥ śoṇa na so 'sti yo na hasati tvat-saṃpadāṃ viplave //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1122, Smvsū.mu. 30.5, Skmsa.u.ka. 1737, amara-siṃhasya)

amuṃ kāla-kṣepaṃ tyaja jalada gambhīra-madhuraiḥ kim ebhir nirghoṣaiḥ sṛja jhaṭiti jhātkāri salilam
aye paśyāvasthām akaruṇa-samīra-vyatikarasphurad-dāva-jvālāvali-jaṭila-mūrter viṭapinaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1940)

yuktaṃ tyajanti madhupāḥ sumano-vināśakāle yad enam avanī-ruham etad astu
etat tv adṛṣṭa-caram aśruta-vārtam etāḥ śākhā-tvaco 'pi tanu-kāṇḍa-samās tyajanti //
sa vandyaḥ pāthodaḥ sa khalu nayanānanda-jananaḥ parārthe nīce 'pi vrajati laghutāṃ yo 'rthi-subhagām
kathāpi śrotavyā bhavati hata-ketor na ca punar janānāṃ dhvaṃsāya prabhavati hi yasyodgatir api //
udañcad-dharmāṃśu-dyuti-paricayonnidra-bisinīghanāmodāhūta-bhramara-bhara-jhaṅkāra-madhurām
apaśyat kāsāra-śriyam amṛta-varti-praṇayinīṃ sukhaṃ jīvaty andhūdaravivaravarti plava-kulam //

maitrīśriyaḥ --

suvarṇakāra śravaṇocitāni vastūni vikretum ihāgatas tvam
kuto 'pi nāśrāvi yad atra pallyāṃ pallīpatir yāvad aviddha-karṇaḥ //
yasyāvandhya-ruṣaḥ pratāpa-vasater nādena dhairya-druhāṃ śuṣyanti sma mada-pravāha-saritaḥ sadyo 'pi dig-dantinām
daivāt kaṣṭa-daśā-vaśaṃ gatavataḥ siṃhasya tasyādhunā karṣaty eṣa kareṇa keśara-saṭābhāraṃ jarat-kuñjaraḥ //
utkrāntaṃ giri-kūṭa-laṅghana-sahaṃ te vajra-sārā nakhās tat-tejaś ca tad ūrjitaṃ sa ca nagonmāthī ninādo mahān
ālasyād avimuñcatā giri-guhāṃ siṃhena nidrālunā sarvaṃ viśva-jayaika-sādhanam idaṃ labdhaṃ na kiṃcit kṛtam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1818)

haṃho janāḥ pratipathaṃ pratikānanaṃ ca tiṣṭhantu nāma taravaḥ phalitā natāś ca
anyaiva sā sthitir aho malaya-drumasya yad gandha-mātram api tāpam apākaroti //
yan nīḍa-prabhavo yad añjana-rucir yat khecaro yad dvijas tena tvaṃ svajanaḥ kileti karaṭair yat tair upabrūyase
tatrātīndriya-modi-māṃsala-rasodgāras tavaiṣa dhvanir doṣo 'bhūt kalakaṇṭha-nāyaka nijas teṣāṃ svabhāvo hi saḥ //

vallaṇasya --

kiṃ te namratayā kim unnatatayā kiṃ te ghana-cchāyayā kiṃ te pallava-līlayā kim anayā cāśoka puṣpa-śriyā
yat tvan-mūla-niṣaṇṇa-svinna-pathika-stomaḥ stuvann anv aho na svādūni mṛdūni khādati phalāny ākaṇṭham utkaṇṭhitaḥ //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1004, Smvsū.mu. 33.32, śrī-bhojadevasya; Skmsa.u.ka. 1910, kavirāja-śrī-nārāyaṇasya)

kalyāṇaṃ naḥ kim adhikam ito vartanārthaṃ yad asmāl lūtvā vṛkṣān ahaha dahasi mrāta-raṅgāra-kāra
kiṃ tv etasminn aśani-piśunair ātapair ākulānām adhvanyānām aśaraṇa-maru-prāntare ko 'bhyupāyaḥ //

gadādharasya | (Spdśā.pa. 1183, Smvsū.mu. 33.6, Skmsa.u.ka. 1925)

rajjvā diśaḥ pravitatāḥ salilaṃ viṣeṇa pāśair mahī hutavaha-jvalitā vanāntāḥ
vyādhāḥ padāny anusaranti gṛhīta-cāpāḥ kaṃ deśam āśrayatu yūthapatir mṛgāṇām //
ādāya vāri paritaḥ saritāṃ śatebhyaḥ kiṃ nāma sādhitam anena mahārṇavena
kṣārīkṛtaṃ ca vaḍavā-dahane hutaṃ ca pātāla-kukṣi-kuhare viniveśitaṃ ca //
soḍha-prauḍha-hima-klamāni śanakaiḥ patrāṇy adhaḥ kurvate saṃbhāvya-cchada-vāñchayaiva taravaḥ kecit kṛtaghna-vratāḥ
nāmany anta tadātanīm api nija-cchāyākṣitiṃ taiḥ punas teṣām eva tale kṛtajña-caritaiḥ śuṣyadbhir apy āsyate //

kasyacit | (Smvsū.mu. 33.8, bilhaṇasya; Skmsa.u.ka. 1885, acala-siṃhasya)

madoṣmā-saṃtāpād vana-kari-ghaṭā yatra vimale mamajjur niḥśeṣaṃ taṭa-nikaṭa evonnata-karāḥ
gate daivād śoṣaṃ vara-sarasi tatraiva taralā baka-grāsa-trāsād viśati śapharī paṅkam adhunā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1750, madhura-śīlasya)

yad vīcībhiḥ spṛśasi gaganaṃ yac ca pātāla-mūlaṃ ratnair udyotayasi payasā yat dharitrīṃ pidhatse
dhik tat sarvaṃ tava jalanidhe yad vimucyāśru-dhārās tīre nīra-grahaṇa-vimukhair adhvagair ujjhito 'si //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1090, Smvsū.mu. 27.14, Skmsa.u.ka. 1693, śubhāṅkarasya)

lolā śrīḥ śaśa-bhṛt-kalaṅka-malinaḥ krūro maṇi-grāmaṇīr mādyaty atrabhramu-vallabho 'pi satataṃ tat kālakūṭaṃ viṣam
ity antaḥ-sva-kuṭumba-durnaya-parāmarśāgninā dahyate bāḍhaṃ vāḍava-nāmadheya-dahana-vyājena vārāṃ nidhiḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1696, vāṇī-kuṭila-lakṣmī-dharasya)

yan mārgoddhura-gandha-vāta-kaṇikātaṅkārti-nānā-darīkoṇodañcad-uro-nigūhita-śiraḥ-pucchā harīṇāṃ gaṇāḥ
dṛpyad-durdama-gandha-sindhura-jayotkhāto 'pi kāmaṃ stutiḥ smero 'yaṃ śarabhaḥ parāṃ hṛdi ghṛṇām āyāti jāti-smaraḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1812, vallaṇasya)

ekenāpi payodhinā jalamucas te pūritāḥ koṭiśo jāto nāsya kuśāgra-līna-tuhina-ślakṣṇo 'pi toya-vyayaḥ
āho śuṣyati daiva-dṛṣṭi-valanād ambhobhir ambho-mucaḥ saṃbhūyāpi vidhātum asya rajasi staimityam apy akṣamāḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1677, śabdārṇavasya)

maryādā-bhaṅga-bhīter amita-rasatayā dhairya-gāmbhīrya-yogān na kṣubhyanty eva tāvan niyamita-salilāḥ sarvadaite samudrāḥ
āho kṣobhaṃ vrajeyuḥ kvacid api samaye daiva-yogāt tadānīṃ na kṣoṇī nādri-vargā na ca ravi-śaśinau sarvam ekārṇavaṃ syāt //

kasyacit | (Srkm 1680, suvarṇa-rekhasya)

śrutaṃ dūre ratnākara iti paraṃ nāma jaladher na cāsmābhir dṛṣṭā nayana-patha-gamyasya maṇayaḥ
puro naḥ saṃprāptās taṭa-bhuvi salipsaṃ tu vasatām udagrāḥ kallolāḥ sphuṭa-vikaṭa-daṃṣṭrāś ca makarāḥ //
succhāyaṃ phala-bhāra-namra-śikharaṃ sarvārti-śānti-pradaṃ tvām ālokya mahīruhaṃ vayam amī mārgaṃ vihāyāgatāḥ
antas te yadi koṭarodara-calad-vyālāvalī-visphuradvaktodvānta-viṣānalātibhayadaṃ vandyas tadānīṃ bhavān //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1883, vidyāyāḥ)

parabhṛta-śiśo maunaṃ tāvan vidhehi nabhastalotpatana-vidhaye pakṣau syātāṃ na yāvad imau kṣamau
dhruvam itarathā draṣṭavyo 'si svajāti-vilakṣaṇadhvanita-kupita-dhvāṅkṣa-troṭī-puṭāhati-jarjaraḥ //

kasyacit | (Smvsū.mu. 14.9, Skmsa.u.ka. 1985, acala-siṃhasya)

majjat-koṭhara-nakhara-kṣata-kṛtti-kṛttarakta-cchaṭāchurita-kesara-bhāra-kāyaḥ
siṃho 'py alaṅghya-mahimā harinām adheyaṃ dhatte jarat-kapir apīti kim atra vācyam //
kva malaya-taṭī janma-sthānaṃ kva te ca vanecarāḥ kva khalu paraśu-cchedaḥ kvāsau dig-antara-saṃgatiḥ
kva ca khara-śilā-paṭṭe ghṛṣṭiḥ kva paṅka-sarūpatā malayaja sakhe mā gāḥ khedaṃ guṇās tava dūṣaṇam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1895, malayajasya)

vadata vidata-jambūdvīpa-saṃvṛtta-vārtāṃ katham api yadi dṛṣṭaṃ vārivāhaṃ vihāya
sariti sarasi sindhau cātakenārpito 'sāv api vahala-pipāsā-pāṃśulaḥ kaṇṭha-nālaḥ //

lakṣmīdharasya | (Skmsa.u.ka. 1962)

uccair unmathitasya tena balinā daivena dhik-karmaṇā lakṣmīm asya nirasyato jalanidher jātaṃ kim etāvatā
gāmbhīryaṃ kim ayaṃ jahāti kim ayaṃ puṣṇāti nāmbhodharān maryādāṃ kim ayaṃ bhinatti kim ayaṃ na trāyate vāḍavam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1673, lakṣmīdharasya)

unmukta-krama-hāri-meru-śikharāt krāmantam anyo dharaḥ ko 'tra tvāṃ śarabhī-kiśora-pariṣad-dhaureya dhartuṃ kṣamaḥ
tasmād durgam aśṛṅgala ghana-kalā-durlālitātman vraja tvad-vāsāya sa eva kīrṇa-kanaka-jyotsno girīṇāṃ patiḥ //

vallaṇasya (Skmsa.u.ka. 1811)

durdināni praśāntāni dṛṣṭas tvaṃ tejasāṃ nidhiḥ
athāśāḥ pūrayann eva kiṃ meghair vyavadhīyate //
vyāpyāśāḥ śayitasya vīci-śikharair ullikhya khaṃ preṅkhataḥ sindhor locana-gocarasya mahimā teṣāṃ tanoty adbhutam
saṃśliṣṭāṅguli-randhra-līna-makara-grāhāvalir nīravo yair nāyaṃ kara-śuktikodara-laghur dṛṣṭo muner añjalau //

abhinandasya | (Skmsa.u.ka. 1681)

bhekaiḥ koṭara-śāyibhir mṛtam iva kṣmāntargataṃ kacchapaiḥ pāṭhīnais pṛthu-paṅkapīṭha-luṭhanād asmin muhur mūrcchitam
tasminn eva sarasy akāla-jaladenāgatya tac ceṣṭitaṃ yenākumbha-nimagna-vanya-kariṇāṃ yūthaiḥ payaḥ pīyate //

dvandūkasya | (Bp 201, Svsu.ā. 843, dakṣiṇātyasya; Spdśā.pa. 777, akālajaladasya; Skmsa.u.ka. 1755, chittapasya)

haṃho siṃha-kiśoraka tyajasi cet kopaṃ vadāmas tadā hatvainaṃ kariṇāṃ sahasram akhilaṃ kiṃ labdham āyuṣmatā
evaṃ kartum ahaṃ samartha iti ced dhiṅ mūrkha kiṃ sarvato nālaṃ plāvayituṃ jagaj-jala-nidhir dhairyam yad ālambate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1825, vīrya-mitrasya)

satyaṃ pippala-pādapottama ghana-cchāyonnatena tvayā san-mārgo 'yam alaṃkṛtaḥ kim aparaṃ tvaṃ mūrti-bhedo hareḥ
kiṃ cānyat-phala-bhoga-kṛṣṭa-mukharās tvām āśritāḥ patriṇo yat-puṃskokila-kūjitaṃ vidadhate tan nānurūpaṃ param //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1897, śālika-nāthasya)

nyagrodhe phala-śālini sphuṭa-rasaṃ kiṃcit phalaṃ pacyate bījāny aṅkura-gocarāṇi katicit sidhyanti tatrāpi ca
ekas tatra sa kaścid aṅkura-varo badhnāti tām unnatiṃ yām adhyan yajanaḥ svamātaram iva klānti-cchide dhāvati //

śālikanāthasya | (Skmsa.u.ka. 1926, śālikasya)

etasmin kusume svabhāva-mahati prāyo garīyaḥ phalaṃ ramyaṃ svādu sugandhi śītalam alaṃ prāptavyam ity āśayā
śālmalyāḥ paripāka-kāla-kalanā-rodhena kīraḥ sthito yāvat tat-puṭa-sandhi-nirgata-patat-tūlaṃ phalāt paśyati //

śālika-nāthasya | (Skmsa.u.ka. 1915)

mādhuryād atiśaityataḥ śucitayā saṃtāpa-śāntyā dvayoḥ sthāne maitryam idaṃ payaḥ paya iti kṣīrasya nīrasya ca
tatrāpy arṇasi varṇanā sphurati me yat-saṃgatau vardhate dugdhaṃ yena puraiva cāsya suhṛdaḥ kvāthe svayaṃ kṣīyate //
dāraiḥ krīḍitam unmadaiḥ sura-guros tenaiva naivāmunā bhagnaṃ bhūri surāsura-vyatikare tenaiva naivāmunā
naivāyaṃ sa imaṃ nṛjaḥ sa iva vā naivaiṣa doṣākaraḥ ko 'yaṃ bhoḥ śaśinīva locanavatām arke kalaṅkaḥ samaḥ //

madhukūṭasya --

āyānti yānti satataṃ nīraṃ śiśiraṃ kharaṃ na gaṇayanti /
vidmo na hanta divasāḥ kasya kim ete kariṣyanti //
upālabhyo nāyaṃ sakala-bhuvanāścarya-mahimā harer nābhī-padmaḥ prabhavati hi sarvatra niyatiḥ
yad atraiva brahmā pibati nijam āyur madhu punar vilumpanti svedādhikam amṛta-hṛdyaṃ madhulihaḥ //
yadā hatvā kṛtsnāṃ timira-paṭalīṃ jāta-mahimā jagan-netraṃ mitraḥ prabhavati gato 'sāv avasaraḥ
idānīm astādriṃ śrayati galitāloka-vibhavaḥ piśācā valgantu sthagayatu tamisraṃ ca kakubhaḥ //

kuśalanāthasya --

upādhvaṃ tat pānthāḥ punar api saro mārga-tilakaṃ yad āsādya svecchaṃ viharatha vinīta-klama-bharāḥ
itas tu kṣārābdher jaraṭha-makara-kṣuṇṇa-payaso nivṛttiḥ kalyāṇī na punar avatāraḥ katham api //
(Sksa.ka.ā. 4.97, Smvsū.mu. 31.12, Skmsa.u.ka. 1692, pāpākasya)
sa-līlaṃ haṃsānāṃ pibati nivaho yatra vimalaṃ jalaṃ tasmin mohāt sarasi rucire cātaka-yuvā
svabhāvād garvād vā na pibati payas tasya śakunaiḥ kim etenoccais tvaṃ bhavati laghimā vāpi sarasaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1745, śakaṭī-yaśa-varasya)

prasīda prārambhād virama vinayethāḥ krudham imāṃ hare jīmūtānāṃ dhvanir ayam udīrṇo na kariṇām
asaṃjñāḥ khalv ete jala-śikhi-maruddhūsa-nicayāḥ prakṛtyā garjanti tvayi tu bhuvanaṃ nirmadam idam //

amara-siṃhasya | (Skmsa.u.ka. 1820)

akasmād unmatta praharasi kim adhva-kṣiti-ruhaṃ hradaṃ hastāghātair vidalasi kim utphulla-nalinam
tadā jānīmas te karivara balodgāram asamaṃ saṭāṃ suptasyāpi spṛśasi yadi pañcānana-śiśoḥ //

nārāyaṇasya | (Skmsa.u.ka. 1831)

samudreṇāntasthas taṭa-bhuvi taraṅgair akaruṇaiḥ samutkṣipto 'smīti tvam iha paritāpaṃ tyaja maṇe
avaśyaṃ ko 'pi tvad-guṇa-paricayākṛṣṭa-hṛdayo narendras tvāṃ kuryān mukuṭa-makarī-cumbita-rucim //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1718)

aśoke śokārtaḥ kim asi bakule 'py ākula-manāḥ nirānandaḥ kunde saha ca sahakārair na ramase
kusumbhe viśrambhaṃ yad iha bhajase kaṇṭaka-śatair asaṃdigdhaṃ dagdha-bhramara bhavitāsi kṣata-vapuḥ //
pātaḥ pūṣṇo bhavati mahate naiva khedāya yasmāt kālenāstaṃ ka iha na gatā yānti yāsyanti cānye
etāvat tu vyathayati yadāloka-bāhyais tamobhis tasmin eva prakṛti-mahati vyomni labdho 'vakāśaḥ //
kaścit kaṣṭaṃ kirati karakā-jālam eko 'timātraṃ garjaty eva kṣipati viṣamaṃ vaidyutaṃ vahnim anyaḥ
sūte vātaṃ javanam aparas tena jānīhi tāvat kiṃ vyādatse vihaga vadanaṃ tatra tatrāmbuvāhe //
mā sañcaiṣīḥ phala-samudayaṃ mā ca patraiḥ pidhās tvaṃ rodhaḥ-śākhin vitara tad idaṃ dānam evānukūlam
nūnaṃ prāvṛt-samaya-kaluṣair ūrmibhis tāla-tuṅgair adya śvo vā sarid akaruṇā tvāṃ śriyā pātayitrī //
āmodais te diśi diśi gatair dūram ākṛṣyamāṇāḥ sākṣāl lakṣmyās tava malayaja draṣṭum abhyāgatāḥ smaḥ
paśyāmaḥ kiṃ subhaga bhavataḥ krīḍati kroḍa eva vyāḍas tubhyaṃ bhavatu kuśalaṃ muñca naḥ sādhayāmaḥ //

kasyacit (Spdśā.pa. 998, Smvsū.mu. 33.24, Skmsa.u.ka. 1892, acala-siṃhasya)

aṇur api nanu naiva kroḍa-bhūṣāsya kācid paribhajasi yad etat tad-vibhūtis tathaiva
iha sarasi manojñe saṃtataṃ pātum ambhaḥ śrama-paribhava-magnāḥ ke na magnāḥ karīndrāḥ //

śrī-dharmakarasya --

nabhasi niravalambe sīdatā dīrgha-kālaṃ tvad-abhimukha-niviṣṭottāna-cañcu-puṭena
jaladhara-jala-dhārā dūratas tāvad āstāṃ dhvanir api madhuras te na śrutaś cātakena //

acala-siṃhasya | (Bp 208, Smvsū.mu. 13.2, Skmsa.u.ka. 1952)

śrama-parigatair vistīrṇa-śrīr asīti payaḥ paraṃ katipayam api tvatto 'smābhiḥ samudra samīhitam
kim asi nitarām uktṣubhormiḥ prasīda namo 'stu te pathi pathi śivāḥ santy asmākaṃ śataṃ kamalākarāḥ //

acalasya | (Skmsa.u.ka. 1690, kamala-guptasya)

kakubhi kakubhi bhrāntvā bhrāntvā vilokya vilokitaṃ malayajasamo dṛṣṭo 'smābhirna ko 'pi mahīruhaḥ
upacitaraso dāhe cchede śilātalagharṣaṇe 'py adhikam adhikaṃ yat saurabhyaṃ tanoti manoharam //

taraṇi-nandinaḥ (Skmsa.u.ka. 1894)

abhipatati ghanaṃ śṛṇoti garjāḥ sahati śilāḥ sahate taḍit-taraṅgān
visahati garutaṃ rutaṃ vidhatte jala-pṛṣate kiyate 'pi cātako 'yam //

acalasya (Skmsa.u.ka. 1953, acala-siṃhasya)

baddho 'si viddhi tāvan madhu-rasana vyasanam īdṛg etad iti /
anavahita-kamala-mīlana madhukara kiṃ viphalam utphalasi //

tasyaiva --

hṛtvāpi vasu-sarvasvam amī te jaladāḥ sakhi /
mitrāpy apakurvanti vipriyāṇāṃ tu kā kathā //
śrī-phalenāmunaivāyaṃ kurute kiṃ na vānaraḥ
hasaty ullasati preṅkhaty adhastād īkṣate janam //

taraṇi-nandinaḥ --

anyo 'pi candana-taror mahanīya-mūrteḥ sekārtham utsahati tad-guṇa-baddha-tṛṣṇaḥ
śākhoṭakasya punar asya mahāśayo 'yam ambhoda eva śaraṇaṃ yadi nirguṇasya //
tvaṃ garja nāma visṛjāmbuda nāmbu nāma vidyul-latābhir abhitarjaya nāma bhūyaḥ
prācīna-karma-paratantra-nija-pravṛtter etasya paśya vihagasya gatis tvam eva //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1963)

āmanthinī-kalaśa eṣa sa-dugdha-sindhur vetraṃ ca vāsukir ayaṃ girir eṣa manthaḥ
saṃpraty upoḍha-mada-manthara-bāhu-daṇḍakaṇḍūyanāvasara eva surāsurāṇām //

bhaṭṭa-gaṇapateḥ --

vyākurmahe bahu kim asya taroḥ sadaiva naisargiko 'yam upakāra-rasaḥ pareṣu
unmūlito 'pi marutā bata vāri-durgamārge yad atra jana-saṃkramatām upetaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1884)

visraṃ vapuḥ para-vadha-pravaṇaṃ ca karam tiryaktayaiva kathitaḥ sad-asad-vivekaḥ
itthaṃ na kiṃcid api cāru mṛgādhipasya tejas tu tat kim api yena jagad-varākam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1819, vasundharasya)

kasya tṛṣaṃ na kṣapayasi na payasi tava kathaya ke nimajjanti /
yadi san-mārga-jalāśaya nakro na kroḍam adhivasati //

vīrasya --

na sphūrjati na ca garjati na ca karakāḥ kirati sṛjati na ca taḍitaḥ /
na ca vinimuñcati vātyāṃ varṣati nibhṛtaṃ mahā-meghaḥ //
na bhavatu kathaṃ kadambaḥ pratipratīka-prarūḍha-ghana-pulakaḥ /
viśvaṃ dhinoti jaladaḥ pratyupakāra-spṛhā-rahitaḥ //

acala-siṃhasya --

karaṃ prasārya sūryeṇa dakṣiṇāśāvalambinā
na kevalam anenātmā divaso 'pi laghūkṛtaḥ //
na śakyaṃ sneha-pātrāṇāṃ vitānaṃ ca virūkṣaṇam
dahyamānāny api snehavyaktiṃ kṛtvā sphuṭanti yat //
nālambanāya dharaṇir na tṛṣārti-śāntyai saptāpi vāri-nidhayo na dhanāya meruḥ
pūrvārjitāśubha-vaśīkṛta-pauruṣasya kalpa-drumo 'pi na samīhitam ātanoti //
āśvāsya parvata-kulaṃ tapanoṣṇa-taptam uddāma-dāva-vidhurāṇi ca kānanāni
nānā-nadīnada-śatāni ca pūrayitvā rikto 'si yaj jalada saiva tavonnatā śrīḥ //

kasyacit | (Spdśā.pa. 778, Skmsa.u.ka. 1941)

ye pūrvaṃ paripālitāḥ phala-dala-cchāyādibhiḥ patriṇo viśrāma-drumaṃ kathyatāṃ tava vipat-kāle kva te sāmpratam
etāḥ saṃnidhi-mātra-kalpita-puraskārās tu dhanyās tvaco yāsāṃ chedanam antareṇa patito nāyaṃ kuṭhāras tvayi //

vittokasya | (Spdśā.pa. 985, Skmsa.u.ka. 1919)

dūraṃ yadi kṣipasi bhīma-javair marudbhiḥ sañcūrṇayasy api dṛḍhaṃ yadi vā śilābhiḥ
saudāminībhir asakṛd yadi haṃsi cakṣur nānyā gatis tad api vārida cātakasya //
yasyodare bahu-manoratha-manthareṇa saṃcintitaṃ kim api cetasi cātakena
hā kaṣṭa miṣṭa-phaladāna-vidhāna-hetor ambhodharāt patati saṃprati vajrapātaḥ //

laḍaha-candrasya | (Skmsa.u.ka. 1957)

deve kāla-vaśaṃ gate savitari prāpyāntarā-saṃgatiṃ hanta dhvānta kim edhase diśi diśi vyomnaḥ pratispardhayā
tasyaivāstam upeyuṣaḥ kara-śatāny ādāya vidhvaṃsayann eṣa tvāṃ kalitaḥ kalābhir udayaty agre śaśī pārvaṇaḥ //
dhanyas tvaṃ sahakāra saṃprati phalaiḥ kākān śukān pūrayan pūrvaṃ tu tvayi mukta-mañjari-bharonnidre ya indindaraḥ
ākrīḍan nimiṣaṃ sa naiti phalitaṃ yat tvāṃ vikaśaika-mut tad-dharmo 'sya phalāśayā paricayaḥ kalpa-drume 'py asti kim //

vallabhasya | (Skmsa.u.ka. 1791)

yaḥ pūrvaṃ sphuṭad-asthi-saṃpuṭa-mukhe niryat-pravālāṅkuro prāyaḥ sa dvidalādika-krama-vaśād ārabdha-śākā-śataḥ
snigdhaṃ pallavito ghanaṃ mukulitaḥ sphāra-cchaṭaṃ puṣpitaḥ sotkarṣaṃ phalito bhṛśaṃ ca vinataḥ ko 'py eṣa cūta-drumaḥ //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1019, hetukasya; Smvsū.mu. 33.17, harṣasya; Skmsa.u.ka. 1904)

jāyante bahavo 'tra kacchapa-kule kiṃ tu kvacit kacchapī naikāpy ekam asūta nāpi ca punaḥ sūtena vā soṣyate
ākalpaṃ dharaṇī-dharodvahanataḥ saṃkoca-khinnātmano yaḥ kūrmasya dināni nāma katicid viśrāma-dāna-kṣamaḥ //

hanūmataḥ | (Skmsa.u.ka. 1643, śatānandasya)

bhava-kāṣṭha-mayī nāma nauke hṛdayavaty asi
parakīyair aparathā katham ākṛṣyase guṇaiḥ //
bhagavati yāmini vande tvayi bhuvi dṛṣṭaḥ pativratā-dharmaḥ /
gatavati rajanī-nāthe kajjala-malinaṃ vapur vahasi //
dhig etad gāmbhīryaṃ dhig amṛtamayatvaṃ ca jaladher dhig etāṃ drāghīyaḥ-pracalatara-kallola-bhujatām
yad etasyaivāgre kavalita-tanur dāva-dahanair na tīrāraṇyānī salila-culukenāpy upakṛtā //

kaṇikākārasya | (Skmsa.u.ka. 1695, kapāleśvarasya)

ambhonidher anavagīta-guṇaika-rāśer uccaiḥśrava-prabhṛtiṣu prasabhaṃ hṛteṣu
āśvāsanaṃ yad avakṛṣṭam abhūn maharṣe toyaṃ tvayā tad api niṣkaruṇena pītam //

vanārohasya --

katipaya-divasa-sthāyini mada-kāriṇi yauvane durātmānaḥ /
vidadhati tathāparādhaṃ janmaiva yathā vṛthā bhavati //

kasyacit | (Spdśā.pa. 1124, Smvsū.mu. 30.2; Skmsa.u.ka. 1738, bhojadevasya)

praśāntāḥ kallolāḥ stimita-masṛṇaṃ vāri vimalaṃ vinīto 'yaṃ veśaḥ śamam iva nadīnāṃ kathayati
tathāpy āsāṃ tais tais tarubhir abhitas tīra-patitaiḥ sa evāgre buddhau pariṇamati ruddho 'py avinayaḥ //

śabdārṇavasya | (Smvsū.mu. 30.4, Skmsa.u.ka. 1740, kasyacit)

satataṃ yā madhyasthā prathayati yaṣṭiḥ pratiṣṭhitāsīti /
puṣkariṇi kim idam ucitaṃ tāṃ cedānīm adho nayasi //

kuśalanāthasya --

kṛtam idam asādhu hariṇaiḥ śirasi tarūṇāṃ davānale jvalati /
ājanma keli-bhavanaṃ yad bhītair ujjhitaṃ vipinam //

khadirasya --

vidhvastā mṛga-pakṣiṇo vivaśatāṃ nītāḥ sthalī-devatā dhūmair antaritāḥ svabhāva-malinair āśā mahī-tāpitāḥ
bhasmīkṛtya sa-puṣpa-pallava-phalāṃs tāṃs tān mahā-pādapān nirvṛttena davānalena vihitaṃ valmīka-śeṣaṃ vanam //

kasyacit (Spdśā.pa. 1159, Smvsū.mu. 34.5 both anonymous, Skmsa.u.ka. 1271 yogeśvarasya)

karṇāhati-vyatikaraṃ kariṇāṃ vipakṣadānaṃ vyavasyati madhuvrata eṣa tiktam
smartavyatām upagateṣu saroruheṣu dhik jīvita-vyasanam asya malīmasasya //
citraṃ tad eva mahad aśmasu tāpaneṣu yad nodgiranty analam indukarābhimṛṣṭāḥ
saṃbhāvyate 'pi kim idaṃ nu yathendukāntās te pāvanaṃ ca śiśiraṃ ca rasaṃ sṛjanti //
dāha-ccheda-nikāṣair ati pariśuddhasya te vṛthā garimā /
yad asi tulām adhirūḍhaṃ kāṃcana guñjāphalaiḥ sārdham //

surabheḥ | (Skmsa.u.ka. 1734, bāṇasya)

sindhor uccaiḥ pavana-calanād utsaladbhis taraṅgais kūlaṃ nīto hṛta-vidhi-vaśād dakṣiṇāvarta-śaṅkhaḥ
dagdhaḥ kiṃ vā na bhavati masī ceti saṃdehinībhiḥ śāmbūkābhiḥ saha paricito nīyate pāmarībhiḥ //

sucaritasya | (Skmsa.u.ka. 1715, anurāga-devasya)

chidraṃ maṇer guṇārthaṃ nāyaka-pada-hetur asya tāralyam /
katham anyatheśvarāṇāṃ viluṭhati hṛdaye ca maulau ca //
pariṇati-sukumāra svādu-mākanda nindāṃ katham iva tava bhṛṣṭo rājakīraḥ karotu
anavadhi-kaṭhinatvaṃ nārikerasya yasmin vaśika-hṛdaya-vṛtter lupta-sāra-śriyaś ca //
kiṃpāka pāke bahir eva rakta tiktāsitāntar dṛśi kāntim eṣi /
etāvatā kākam apāsya kasya hṛt-prīti-bhittis tvam idaṃ na jāne //

buddhākaraguptasya

vigarjām unmuñca tyaja taralatām arṇava manāg ahaṅkāraḥ ko 'yaṃ katipaya-maṇi-grāva-guḍakaiḥ
dṛśaṃ merau dadyāḥ sa hi maṇimaya-prastha-mahito mahā-maunaḥ sthairyād atha bhuvanam eva sthirayati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1688, śatānandasya)

ājñām eva muner nidhāya śirasā vindhyācala sthīyatām atyuccaiḥ padam icchatā punar iyaṃ no laṅghanīyā tvayā
mainākādi-mahīdhra-labdha-vasatiṃ yaḥ pītavān ambudhiṃ tasya tvāṃ gilataḥ kapola-milana-kleśo 'pi kiṃ jāyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1703, śālūkasya)

abhyudyat-kavala-graha-praṇayinas te śallakī-pallavās tac cāsphāla-sahaṃ saraḥ kṣiti-bhṛtām ity asti ko nihnute
danta-stambha-niṣaṇṇa-niḥsaha-karaḥ śvāsair atiprāṃśubhir yenāyaṃ virahī tu vāraṇa-patiḥ svāmin sa vindhyo bhavān //
|| ity anyāpadeśa-vrajyā ||
||33||

34. tato vāta-vrajyā

uddāma-dviradāvalūna-bisinī-saurabhya-saṃbhāvitavyomānaḥ kalahaṃsa-kampita-garut-pālī-marun-māṃsalāḥ
dūrottāna-taraṅga-laṅghana-jalā-jaṅghāla-garva-spṛśaḥ karpūra-drava-śīkarair iva diśo limpanti pampānilāḥ //
andhrī-nīrandhra-pīna-stana-taṭa-luṭhanāyāsamanda-pracārāś cārūnnullāsayanto draviḍa-vara-vadhū-hāri-dhammilla-bhārān
jighrantaḥ siṃhalīnāṃ mukha-kamala-malaṃ keralīnāṃ kapolaṃ cumbanto vānti mandaṃ malaya-parimalā vāyavo dākṣiṇātyāḥ //

vasukalpasya (Skmsa.u.ka. 443)

latāṃ puṣpavatīṃ spṛṣṭvā kṛta-snāno jalāśaye
punas tat-saṅga-śaṅkīva vāti vātaḥ śanaiḥ śanaiḥ //

vinaya-devasya --

kāntā-karṣaṇa-lola-kerala-vadhū-dhamilla-mallī-rajaś caurāś coḍa-nitambinī-stana-taṭe niṣpandatām āgatāḥ
revā-śīkara-dhāriṇo 'ndhra-murala-strī-māna-mudrābhidoaḥ vātā vānti navīna-kokila-vadhū-hūṅkāra-vācālitāḥ //

śrīkaṇṭhasya --

dhunānaḥ kāverī-parisara-bhuvaś campaka-tarūn marun mandaṃ kunda-prakara-makarandān avakiran
priya-premākarṣa-cyuta-racanam āmūla-saralaṃ lalāṭe lāṭīnāṃ luṭhitam alakaṃ tāṇḍavayati //

(Skmsa.u.ka. 447)

vahati lalita-mandaḥ kāminī-māna-bandhaṃ ślathayitum ayam eko dakṣiṇo dākṣiṇātyaḥ
vitarati ghana-sārāmodam antar-dhunāno jaladhi-jala-taraṅgān khelayan gandha-vāhaḥ //
bhuktvā ciraṃ dakṣiṇa-dig-vadhūm imāṃ vihāya tasyā bhayataḥ śanaiḥ śanaiḥ
sa-gandha-sārādi-kṛtāṅga-bhūṣaṇaḥ prayāty udīcīṃ dayitām ivānilaḥ //
vāti vyasta-lavaṅga-lodhra-lavalī-kuñjaḥ karañja-drumān ādhunvann upabhuktam uktamuralātoyormi-mālā-jaḍaḥ
svairaṃ dakṣiṇa-sindhu-kūla-kadalī-kacchopakaṇṭhodbhavaḥ kāverī-taṭa-tāḍi-tāḍana-taṭatkārottaro mārutaḥ //
cumbann ānanam āluṭhan stana-taṭīm āndolayan kuntalaṃ vyasyann aṃśuka-pallavaṃ manasija-krīḍāṃ samullāsayan
aṅgaṃ vihvalayan mano vikalayan mānaṃ samunmūlayan nārīṇāṃ malayānilaḥ priya iva pratyaṅgam āliṅgati //

(Skmsa.u.ka. 441)

alīnāṃ mālābhir viracita-jaṭā-bhāra-mahimā parāgaiḥ puṣpāṇām uparacita-bhasma-vyatikaraḥ
vanānām ābhoge kusumavati puṣpoccaya-paro marun mandaṃ mandaṃ vicarati parivrājaka iva //

(Skmsa.u.ka. 437)

śaṣpa-śyāmalitāla-vāla-nipatat-kulyājala-plāvitakrīḍodyāna-niketanājira-juṣām aspṛṣṭa-bhū-reṇavaḥ
suptaṃ saṃprati bodhayanti śanakaiś ceto-bhuvaṃ kāmināṃ pratyagra-sphuṭa-mallikā-surabhayaḥ sāyanṃtanā vāyavaḥ //

acala-siṃhasya --

adyābhogini gāḍha-marma-nivahe harmāgra-vedī-juṣāṃ sadyaś candana-śoṣiṇi stana-taṭe saṅge kuraṅgī-dṛśām
prāyaḥ praślathayanti puṣpa-dhanuṣaḥ puṣpākare niṣṭhite nirvedaṃ nava-mallikā-surabhayaḥ sāyaṃ nayā vāyavaḥ //

śatānandasya --

śiśira-śīkara-vāhini mārute carati śīta-bhayād iva satvaraḥ
manasijaḥ praviveśa viyoginīhṛdayam āhita-śoka-hutāśanaḥ //

kumāradāsasya --

dīrghān muktaḥ sapadi malayādhitya-kāyāḥ prasaṅgād āviṣkurvan praṇaya-piśunaṃ saurabhaṃ candanasya
mandaṃ mandaṃ nipatati cirād āgato mādhavīṣu vyākurvāṇo bhayam iva paraṃ dākṣiṇo gandhavāhaḥ //

madhuśīlasya --

prabhāte sannaddha-stanita-mahimānaṃ jaladharaṃ spṛśantaḥ sarvatra sphuṭita-vana-mallī-surabhayaḥ
amī mandaṃ mandaṃ surata-samara-śrānta-taruṇīlalāṭa-svedāmbhaḥ-kaṇa-parimuṣo vānti marutaḥ //

(Skmsa.u.ka. 457)

surata-bhara-khinna-pannaga-vilāsinī-pāna-keli-jarjaritaḥ /
punar iha virahi-śvāsair malaya-marun māṃsalī-bhavati //
ete pallī-parivṛḍha-vadhū-prauḍha-kandarpa-kelikliṣṭāpīta-stana-parisara-sveda-saṃpad-vipakṣāḥ
vānti svairaṃ sarasi sarasi kroḍa-daṃṣṭrā-vimardatruṭyad-gundrā-parimala-guṇa-grāhiṇo gandhavāhāḥ //

(Skmsa.u.ka. 440)

nādhanyaiḥ śaṅkha-pāṇeḥ kṣaṇa-dhṛta-gatayaḥ prāṃśubhiś candrakāntaprāsādair dvārakāyāṃ taralita-caramāmbhodhi-nīrāḥ samīrāḥ
sevyante nitya-mādyat-kari-kāṭhina-karā-sphāla-kāla-prabuddhakrudhyat-pañcānanāgra-dhvani-bhara-vigalad-guggulūdgāra-garbhāḥ //
hima-sparśād aṅge ghana-pulaka-jālaṃ vidadhataḥ pika-troṭī-truṭyad-vikaca-sahakārāṅkura-lihaḥ
amī svairaṃ svairaṃ malaya-maruto vānti dinajaṃ dināpāye cakṣuḥ-klamam apaharanto mṛgadṛśām //
ayam uṣasi vinidra-drāviḍī-tuṅga-pīnastana-parisara-sāndra-sveda-bindūpamardī
sruta-malayaja-vṛkṣa-kṣīra-saurabhya-sabhyo vahati sakhi bhujaṅgī-bhukta-śesaḥ samīraḥ //

kasyacit | (sa.u.ka. 456)

ye dolākelikārāḥ kim api mṛga-dṛśāṃ manyu-tantu-cchido ye sadyaḥ śṛṅgāra-dīkṣā-vyatikara-guravo ye ca loka-traye 'pi
te kaṇṭhe loṭhayantaḥ para-bhṛta-vayasāṃ pañcamaṃ rāga-rājaṃ vānti svairaṃ samīrāḥ smara-vijaya-mahā-sākṣiṇo dākṣiṇātyāḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 1.27, Spdśā.pa. 3816, Smvsū.mu. 59.29, Skmsa.u.ka. 444)

daronmīlac-cūḍa-prakara-mukulodgāra-surabhiḥ latālāsya-krīḍā-vidhi-niviḍa-dīkṣā-paricayaḥ
vibhindann udyānāny atanu-makaranda-drava-hara śrama-svairo vāyur manasija-śarair jarjarayati //
śrāntāś cūta-vanāni kuñja-paṭala-preṅkholanād unmiṣanmallī-kuḍmala-sāndra-saurabha-sarit-saṃsyanda-śṛṅgāriṇaḥ
ete saṃvasathopakaṇṭha-vilasad-vṛṣṭy-ambu-vīcī-cayonmīlad-bāla-tuṣāra-śīkara-kirau krīḍanti jhañjhānilāḥ //

buddhākara-guptasya --

|| iti vāta-vrajyā ||
||34||

35. tato jāti-vrajyā

ajājī-jambāle rajasi maricānāṃ ca luṭhitāḥ kaṭutvād uṣṇatvāj janita-rasanauṣṭha-vyatikarāḥ
anirvāṇotthena prabalatara-tailākta-tanavo mayā sadyo bhṛṣṭāḥ katipaya-kavayyaḥ kavalitāḥ //
grīvābhaṅābhirāmaṃ muhur anupatati syandane datta-dṛṣṭiḥ paścārdhena praviṣṭaḥ śarapatana-bhayād bhūyasā pūrva-kāyam
śaṣpair ardhāvalīḍhaiḥ śrama-vivṛta-mukha-bhraṃśibhiḥ kīrṇa-vartmā paśyodagra-plutatvād viyati bahutaraṃ stokam urvyāṃ prayāti //

kālidāsasya | (śak. 1.7 Han. 4.3, Smk 93.1, Pmt 177, Ssm 993, Kvv 32, Ipk 42, Kpd, 83, Aś p.74 ad. 20.23, Ekāvalī p.101, Ak, p. 327, Amd 127, Vyk 2.120, Srb 207.7)

svairaṃ cakrānuvṛttyā muhur upari paribhramya samyak kṛtāsthaḥ kṣiptādho-dṛṣṭi-lakṣyī-kṛta-pala-śakalaḥ pakkaṇa-prāṅgaṇeṣu
tīvrādhaḥ-pāta-puñjī-kṛta-vitata-calat-pakṣa-pālī-viśālaś cillaś cāṇḍāla-pallī-piṭhara-jaṭharataḥ proddharaty ardha-dagdham //

kasyacit --

udgrīvā vivṛtāruṇāsya-kuharās tṛṣṇācalat-tālavaḥ pakṣā-saṃbhava-vepamāna-tanavaḥ proḍḍīya kiṃcin muhuḥ
anyonyākṣamiṇaḥ śarāri-śiśavaḥ prātar nadī-rodhasi prāleyāmbu pibanti vīraṇa-dala-droṇī praṇālī-srutam //

kasyacit | (Srkm 1330)

rajju-kseparayonnamad-bhuja-latā-vyaktaika-pārśva-stanī sūtra-ccheda-vilola-śaṅkha-valaya-śreṇī-jhaṇat-kāriṇī
tiryag-vistṛta-pīvaroru-yugalā pṛṣṭhān ativyākṛtābhoga-śroṇir udasyati pratimuhuḥ kūpād apaḥ pāmarī //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2004, śaraṇasya)

pakṣābhyāṃ sahitau prasārya caraṇāv ekaikaśaḥ pārśvayor ekīkṛtya śirodharopari śanaiḥ pāṇḍūdare pakṣatī
nidrāśeṣa-viśeṣa-rakta-nayano niryāya nīḍodarād āsṛkkānta-vidāritānana-puṭaḥ pārāvato jṛmbhate //

bhṛṅgārasya | (Skmsa.u.ka. 2025)

prātar vāra-vilāsinī-jana-raṇan mañjīra-mañju-svanair udbuddhaḥ paridhūya pakṣati-puṭaṃ pārāvataḥ sa-spṛham
kiṃcit kuñcita-locanāṃ sahacarīṃ saṃcumbya cañcvā ciraṃ manāndolita-kaṇṭha-kuṇṭhita-galaḥ sotkaṇṭham utkūjati //

vikramāditya-tapasvinoḥ | (Skmsa.u.ka. 2024, vikramādityasya)

utplutya dūraṃ paridhūya pakṣāvadho nirīkṣya kṣaṇa-baddha-lakṣyaḥ
madhye-jalaṃ buḍḍati datta-jhampaḥ samatsyam utsarpati matsya-raṅkaḥ //

vākpati-rājasya | (Skmsa.u.ka. 2031, kasyacit)

nīḍād apakramya vidhūya pakṣau vṛkṣāgram āruhya tataḥ krameṇa
udgrīvam utpuccham udeka-pādam uccūḍam ukūjati tāmra-cūḍaḥ //

madhoḥ | (Skmsa.u.ka. 2032 kasyacit)

aṅguṣṭhākrama-yantritāṅgulir adhaḥ pādārdha-nīruddha-bhūr pārśvodvega-kṛto nihatya kaphaṇi-dvandvena daṃśān muhuḥ
nyag-jānu-dvaya-yantra-yantrita-ghaṭī-vaktrāntarāla-skhaladdhārādhvāna-manoharaṃ sakhi payo gāṃ dogdhi dāmodaraḥ //

upādhyāya-dāmodarasya || (Pvpadyā. 262; Skmsa.u.ka. 2001, Smvsū.mu. 96.14)

karṇāgranthita-kiṃ-tanur nata-śirā bibhraj-jarā-jarjarasphik-sandhi-praviveśita-pravicalal-laṅgūla-nālaḥ kṣaṇam
ārād vīkṣya vipakva-sākrama-kṛta-krodha-sphurat-kandharaṃ śvā mallīkalikā-vikāśi-daśanaū kiṃcit kvaṇan gacchati //

kasyacit --

tundī cet paricumbati priyatamāṃ svārthāt tato bhraśyati svārthaṃ cet kurute priyādhara-rasāsvādaṃ na vindaty asau
taṃ cemaṃ ca karoti mūḍha-jaḍa-dhīḥ kāmāndha-mugdho yatas tundau tundita-vigrahasya surate naiko bhaven nāparaḥ //

kasyacit --

naśyad-vakrima-kuntalāntalulita-svacchāmbu-bindūtkarā hasta-svastika-saṃyame nava-kuca-prāg-bhāram ātanvatī
pīnorudvaya-līna-cīna-vasanā stokāvanamrā jalāt tīrodde`ca-nimeṣa-lola-nayanā bāleyam uttiṣṭhati //

bhojya-devasya --

ambhomucāṃ salilam udgiratāṃ niśīthe tādī-vaneṣu nibhṛta-sthita-karṇa-tālāḥ
ākarṇayanti kariṇo 'rdha-nimīlitākṣā dhārā-ravaṃ daśana-koṭi-niṣaṇṇa-hastāḥ //

hastipakasya | (Spdśā.pa. 593, Sbhsu.ā. 2413, Srb 207.6)

halāgrotkīrṇāyāṃ parisara-bhuvi grāma-caṭakā luṭhanti svacchandaṃ nakhara-śikharāc chotita-mṛdaḥ
calat-pakṣa-dvandva-prabhava-marud-uttambhita-rajaḥkaṇāśleṣa-bhrāmad-ruta-mukulitonmīlita-dṛśaḥ //

kasyacit --

ākubjī-kṛta-pṛṣṭham unnata-valad-vaktrāgra-pucchaṃ bhayād antar-veśma-niveśitaika-nayanaṃ niṣkampa-karṇa-dvayam
lālā-kīrṇa-vidīrṇa-sṛkka-vikacad-daṃṣṭrākarālānanaḥ śvā niḥśvāsa-nirodha-pīvara-galo mārjāram āskandati //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 2018 yogeśvarasya)

payasi sarasaḥ svacche matsyāñjighṛkṣur itas tato valita-nayano mandaṃ mandaṃ padaṃ nidadhad bakaḥ
viyati vidhṛtaikāṅghris tirag vivartita-kandharo dalam api calat sa-pratyāśaṃ muhur muhur īkṣate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2030, yogeśvarasya)

mukteṣu raśmiṣu nirāyata-pūrvakāyā niṣkampa-cāmara-śikhā nibhṛtordhva-karṇāḥ
ātmoddhatair api rajobhir alaṅghanīyā dhāvanty amī mṛga-javākṣamayeva rathyāḥ //

kasyacit --

paścād aṅghrī prasārya tri-kanati-vitataṃ drāghayitvāṅgam uccair āsajyābhugna-kaṇṭho mukham urasi saṭāṃ ghūli-dhūmrāṃ vidhūya
ghāsa-grāsābhilāṣād anavarata-calat-protha-tuṇḍas turaṅgo mandaṃ śabdāyamāno vilikhati śayanād utthitaḥ kṣmāṃ khureṇa //

kasyacit || (bhaṭṭa-bāṇasya; Hc 3.5, Svsu.ā. 2420, Smvsū.mu. 102.4, Skmsa.u.ka. 2009)

āghrāta-kṣoṇi-pīṭhaḥ khura-śikhara-samākṛṣṭa-reṇus turaṅgaḥ puñjī-kṛtyākhilāṅghrīn krama-vaśa-vinamaj-jānur-unmukta-kāyaḥ
pṛṣṭhāntaḥ pārśva-kaṇḍū-vyapa-nayana-rasād dvis-trir-udvartitāṅgaḥ protthāya drāṅ nirīhaḥ kṣaṇam atha vapur āsyānupūrvyāṃ dhunoti //

vikramādityasya | (Skmsa.u.ka. 2008)

ādau vitatya caraṇo vinamayya kaṇṭham utthāpya vaktram abhihatya muhuś ca vatsāḥ
mātrā pravartita-mukhaṃ mukha-lihyamānapaścārdha-sustha-manasaḥ stanam utpibanti //

(Skmsa.u.ka. 2012, cakrapāṇeḥ)

priyāyāṃ svairāyām atikaṭhina-garbhālasatayā kirāte cākarṇī dhṛta-dhanuṣi dhāvaty anupadam
priyā-prema-prāṇa-pratibhaya-vaśākṛta-vikalo mṛtgaḥ paścād ālokayati ca muhur yāti ca muhuḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1863, kālidāsasya)

śīrṇa-kṣudrātapatrī jaṭhara-valayitāneka-mātrā-prapañcaśḥ cūḍā-nirvyūḍha-bilva-cchada udara-darī-bhīṣaṇo jīrṇa-kaṇṭhaḥ
dūrādhva-bhrānti-khinnaḥ katham api śanakair aṅghri-pīḍāṃ niyamya svairendha-sphoṭanāya dvija-bhavanam anu snātakaḥ sāyam eti //
cañcac-cañcala-cañcu-vañcita-calac-cūḍāgram ugraṃ pataccakrākāra-karāla-kesara-saṭāsphāra-sphurat-kandharam
vāraṃ vāram udaṅghri-laṅghana-ghana-preṅkhan-nakha-kṣuṇṇayoḥ kāmaṃ kukkuṭayor dvayaṃ druta-pada-krūra-kramaṃ yudhyati //

kasyacit | (Spdśā.pa. 572, Skmsa.u.ka. 2034)

ete jīrṇa-kulāya-kāla-jaṭilāḥ pāṃsūtkarākarṣiṇaḥ śākhā-kampa-vihasta-duḥstha-vihagān ākampayantas tarūn
helāndolita-nartitojjhita-hata-vyāghaṭṭitonmūlitaprotkṣipta-bhramitaiḥ prapā-paṭalakaiḥ krīḍanti jhañjhānilāḥ //
ete saṃtata-bhṛjyamāna-caṇakāmoda-pradhānā manaḥ karṣanty ūṣara-saṃniveśa-jaraṭha-cchāyāḥ sthalī-grāmakāḥ
tāruṇyātiśayāgra-pāmara-vadhū-sollāsa-hasta-grahabhrāmyat-pīvara-yantraka-dhvanir asad-gambhīra-gehodarāḥ //
asminn īṣad vitata-valita-stoka-vicchinna-bhugnaḥ kiṃcil-līlopacita-vinataḥ puñjitaś cotthitaś ca
dhūmodgāras taruṇa-mahiṣa-skandho 'nīlo davāgneḥ svairaṃ sarpan sṛjati gagane gatvarān patra-bhaṅgān //

kasyacit (Sksa.ka.ā. 1.85, Skmsa.u.ka. 1272 bāṇasya)

kaiścid vīta-dayena bhoga-patinā niṣkāraṇopaplutaprakṣīṇair nija-vaṃśa-bhūr iti mitair atyajyamānāḥ kulaiḥ
grāmā nistṛṇa-jīrṇa-kuḍya-bahulāḥ svairaṃ bhramad-babhravaḥ prāyaḥ pāṇḍu-kapota-kaṇṭha-mukharārāme na yānty utkatām //
durupahita-haleṣāsārgala-dvāram ārād pt paricakita-purandhrī-pātitābhyarṇa-bhāṇḍam
pavana-raya-tiraścīs toya-dhārāḥ pratīcchan viśati valita-śṛṅgaḥ pāmarāgāram ukṣā //
utplutyā gṛha-koṇataḥ pracalitāḥ stokāgrahaṅghaṃ tato vaktra-svaira-pada-kramair upagatāḥ kiṃcic calanto gale
bhekāḥ pūtini-pātino micimicīty unmīlitārrdhekṣaṇāḥ nakrākāra-vidāritānana-puṭair nirmakṣikaṃ kurvate //
vilāsa-masṛṇolasan musala-lola-doḥ-kandalīḥ paraspara-pariskhalad-valaya-niḥsvano danturāḥ
calanti kala-duṅkṛti-prasabha-kampitoraḥ-sthalatruṭad-gamaka-saṃkulāḥ kalama-kaṇḍanī-gītayaḥ //

kasyacit | (Spdśā.pa. 582, Skmsa.u.ka. 1063)

vikāsayati locane spṛśati pāṇinā kuñcite vidūram avalokayaty atisamīpa-saṃsthaṃ punaḥ
bahir vrajati sātape smarati netra-varteḥ pumān jarā-pramukha-saṃsthitaḥ samavalokayan pustakam //

varāhasya | (Skmsa.u.ka. 2260, kasyacit)

prāyo rathyā-sthala-bhuvi rajaḥ-prāya-dūrvā-latāyāṃ jālmaiḥ pṛṣṭhāpahṛta-salavāḥ sakṣudho mām ahokṣāḥ
svairaṃ śvāsānila-taralitodbhūta-dhūlī-praveśapluṣṭa-prāṇā vihita-vidhuta-grāsa-vighnaṃ caranti //
sīmani laghu-paṅkāyām aṅkura-gaurāṇi cañcitoraskāḥ /
laghutaram utplavamānāś caranti bījānti kalaviṅkāḥ //
kvaṇad-valaya-saṃtati-kṣaṇam udañci-doṣkandalī galat-paṭa-samunmiṣat-kuca-taṭī-nakhāṅkāvalī
karāmbuja-dhṛtollasan-muśalam unnamantī muhuḥ pralambi-maṇi-mālinī kalam akaṇḍanī rājate //

vāgurasya --

utpucchaḥ pramadocchvasad vapur adho-visraṃsi-pakṣa-dvayaḥ svairotphāla-gati-krameṇa parito bhrāntvā salīlaṃ muhuḥ
utkaṇṭhālasa-kūjitaḥ kala-rutāṃ bhūyo riraṃsā-rasanyag-bhūtāṃ caṭakaḥ priyām abhisaraty udvepamānaḥ kṣaṇam //

sonnokasya | (Skmsa.u.ka. 2035, sohlokasya)

siddhārtha-yaṣṭiṣu yathottara-hīyamānasaṃsthāna-baddha-phala-sūcita-paramparāsu
vicchidyamāna-kusumāsu jani-krameṇa pāka-kramaḥ kapiśimānam upādadhāti //

kasyacit (Skmsa.u.ka. 1359 lakṣmīdharasya)

bakoṭāḥ pānthānāṃ śiśira-sarasī-sīmni saratām amī netrānandaṃ dadati caraṇācoṭita-mukhāḥ
dhunānā mūrdhānaṃ gala-bila-galat-sphāra-śapharasphurat-pucchānaccha-vyatikara-sa-bāṣpākula-dṛśaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2027, madhukaṇṭhasya)

tiryak-tīkṣṇa-viṣāṇa-yugma-calana-vyānamra-kaṇṭhānanaḥ kiṃcit-kuñcita-locanaḥ khura-puṭenācoṭayan bhūtalam
niśvāsair atisaṃtatair buṣa-kaṇā-jālaṃ khale vikṣipann ukṣā goṣṭha-taṭīṣu labdha-vijayo go-vṛndam āskandati //

acalasya --

arcir-mālā-karālād divam abhilihato dāva-vahner adūrād uḍḍīyoḍḍīya kiṃcic-chalabha-kavalanānanda-manda-pracārāḥ
agre 'gre saṃraṭantaḥ pracuratara-masīpāta-durlakṣa-dhūmrāḥ dhūmyāṭāḥ paryaṭanti prativiṭapam amī niṣṭhurāḥ sva-sthalīṣu //

madhukaṇṭhasya --

nīvāraudana-maṇḍam uṣṇa-madhuraṃ sadyaḥ-prasūta-priyāpītād apy adhikaṃ tapo-vana-mṛgaḥ paryāptam ācāmati
gandhena sphuratā manāg anusṛto bhaktasya sarpiṣmataḥ karkandhū-phala-miśra-śāka-pacanāmodaḥ paristīryate //

(u.rā.ca. 4.1 bhavabhūteḥ | (u.rā.ca. 4.1)

madhuram iva vadantaḥ svāgataṃ bhṛṅga-śabdair natim iva phala-namraiḥ kurvate 'mī śirobhiḥ
mama dadata ivārghaṃ puṣpa-vṛṣṭiṃ kirantaḥ kathaya nati-saparyāṃ śikṣitāḥ śākhino 'pi //
(ṇāgānanda 1.11 śrīharṣasya (nāgānanda 1.11)
asmin vṛddha-vanecarī-karatalair dattāḥ sapañcāṅgulāḥ . . . . . . . . śikharibhiḥ śṛṅgaiḥ karālodarāḥ
dvāropānta-paśūkṛtārpya-puruṣa-kṣubdhāsthi-kirmīritāḥkirmīritāś cittotkampam ivānayanti gahanāḥ kāntāra . . . . //
tais tair jīvopahārair iha kuhara-śilāsaṃśrayām arcayitvā devīṃ kāntāra-durgāṃ rudhiram upataru-kṣetra-pālāya dattvā
tumbī-vīnā-vinoda-vyavahita-sarakām ahni jīrṇe purāṇīṃ hālāṃ mālūra-koṣair yuvati-sahacarā barbarāḥ śīlayanti //

yogeśvarasya | (Skmsa.u.ka. 2002, kasyacit)

abhinava-mukha-mudraṃ kṣudra-kūpopavītaṃ praśithila-vipulatvaṃ jvālakocchvāsi-pālam
pariṇati-paripāṭi-vyākṛtenāruṇimnā hata-haritim aśeṣaṃ nāga-raṅgaṃ cakāsti //

abhinandasya --

|| iti jāti-vrajyā ||
||35||

36. tato māhātmya-vrajyā 36

tad-brahmāṇḍam iha kvacit kvacid api kṣoṇī kvacin nīradās te dvīpāntara-śālino jaladhayaḥ kvāpi kvacit bhūbhṛtaḥ
āścaryaṃ gaganasya ko 'pi mahimā sarvair amībhiḥ sthitair dūre pūraṇam asya śūnyam iti yan-nāmāpi nācchāditam //

keśarasya | (Skmsa.u.ka. 1999)

āpīyamānam asakṛd bhramarāyamāṇair ambhodharaiḥ sphurita-vīci-sahasra-patram
kṣīrāmbu-rāśim avalokaya śeṣa-nālam ekaṃ jagat-traya-saraḥ-pṛthu-puṇḍarīkam //
viṣṇur babhāra bhagavān akhilāṃ dharitrīṃ taṃ pannagas tam api tat-sahitaṃ payodhiḥ
kumbhodbhavas tu tam apīyata helayaiva satyaṃ na kaścid avadhir mahatāṃ mahimnaḥ //
kiṃ brūmo jaladheḥ śriyaṃ sa hi khalu śrī-janma-bhūmiḥ svayaṃ vācyaḥ kiṃ mahimāpi yasya hi nava-dvīpaṃ mahīti śrutiḥ
tyāgaḥ ko 'pi sa tasya bibhrati jaganty asyārthino 'py ambudāḥ śakteḥ kaiva kathāpi yasya bhavati kṣobheṇa kalpāntaram //

vācaspateḥ | (Skmsa.u.ka. 1678, śabdārṇavasya; Smvsū.mu. 104.10)

etasmāj jaladher jalasya kaṇikāḥ kāścid gṛhītvā tataḥ pāthodāḥ paripūrayanti jagatīṃ ruddhāmbarā vāribhiḥ
asmān mandara-kūṭa-koṭi-ghaṭanā-bhīti-bhramat tārakāṃ prāpyaikāṃ jala-mānuṣīṃ tri-bhuvane śrīmān abhūd acyutaḥ //

muñja-rājasya | (Skmsa.u.ka. 1679, hareḥ; Smvsū.mu. 104.9, jalamānuṣī-rudrasya)

āścaryaṃ vaḍavānalaḥ sa bhagavān āścaryam ambhonidhir yat-karmātiśayaṃ vicintya hṛdaye kampaḥ samutpadyate
ekasyāśraya-ghasmarasya pibatas tṛptir na jātā jalair anyasyāpi mahātmano na vapuṣi svalpo 'pi toya-vyayaḥ //

(Skmsa.u.ka. 1699, keśaṭasya; Svsu.ā. 884)

nipīto yenāyaṃ taṭam adhivasaty asya sa munir dadhāno 'ntardāhaṃ sraja iva sa cāurvo 'sti dahanaḥ
tathā sarvasvārthe bahu-vimathito yena sa hariḥ svapity aṅke śrīmān ahaha mahimā ko 'pi jaladheḥ //

dharādharasya --

anyaḥ ko 'pi sa kumbha-saṃbhava-muner āstāṃ śikhī jāṭharo yaṃ sañcintya dukūla-vahni-sadṛśaḥ saṃlakṣyate vāḍavaḥ
vandyaṃ taj-jaṭharaṃ sa mīna-makara-grāhāvalis toyadhiḥ paścād pt pārśvam apūritāntara-viyad yatra svanan bhrāmyati //

vāśaṭasya --

śvāsonmūlita-merur ambara-tala-vyāpī nimajjan muhur yatrāsīc chiśumāra-vibhrama-karaḥ krīḍāvarāho hariḥ
sīmā sarva-mahādbhuteṣu sa tathā vārāṃ patiḥ pīyate pītaḥ so 'pi na pūritaṃ ca jaṭharaṃ tasmai namo 'gastaye //

vācaspateḥ || (Skmsa.u.ka. 1701, śabdārṇava-vācaspateḥ)

udyantu nāma subahūni mahā-mahāṃsi candro 'py alaṃ bhuvana-maṇḍala-maṇḍanāya
sūryād ṛte na tad udeti na cāstam eti yenoditena dinam astam itena rātriḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1656, ānanda-vardhanasya)

utpattir jamadagnitaḥ sa bhagavān devaḥ pinākī gurus tyāgaḥ sapta-samudra-mudrita-mahī-nirvyāja-dānāvadhiḥ
śauryaṃ yac ca na tad-girāṃ pathi nanu vyaktaṃ hi tat karmabhiḥ satyaṃ brahma-tapo-nidher bhagavataḥ kiṃ nāma lokāntaram //
ito vasati keśavaḥ puram itaś ca tad-vidviṣāṃ itaś ca śaraṇāgatāḥ śikhari-pakṣiṇaḥ śerate
itaś ca vaḍavānalaḥ saha samasta-saṃvartakair aho vitatam ūrjitaṃ bharasahaṃ ca sindhor vapuḥ //
tat tāvad eva śaśinaḥ sphuritaṃ mahīyo yāvan na tigma-ruci-maṇḍalam abhyudeti
abhyudgate sakala-dhāma-nidhau tu tasminn indoḥ sitābhra-paṭalasya ca ko viśeṣaḥ //

madhukūṭasya | (Sksa.ka.ā. 2.87, Svsu.ā. 555, Skmsa.u.ka. 1669)

apatyāni prāyo daśa daśa varāhī janayati kṣamābhāre dhuryaḥ sa punar iha nāsīn na bhavitā
padaṃ kṛtvā yaḥ svaṃ phaṇi-pati-phaṇā-cakra-valaye nimajjantīm antarjaladhi vasudhām uttulayati //

varāhasya | (Skmsa.u.ka. 1645)

teṣāṃ tṛṣaḥ pariṇamanti na yatra tatra nānyasya vāri-vibhavo 'pi ca tādṛg asti
viśvopakāra-jananī-vyavasāya-siddhim ambhomucāṃ jaladhayo yadi pūrayanti //
kiṃ vācyo mahimā mahā-jalanidher yatrendra-vajrāhatitrasto bhūbhṛd amajjad ambu-vicalat-kaulīla-potākṛtiḥ
maināko 'pi gabhīra-nīra-viluṭhat-pāṭhīna-pṛṣṭhollasacchevālāṅkura-koṭi-koṭara-kuṭī-kuḍyāntare nirvṛtaḥ //

vallaṇasya --

kiṃ brūmo harim asya viśvam udare kiṃ vā phaṇāṃ bhoginaḥ śete yatra hariḥ svayaṃ jalanidheḥ so 'py ekadeśe sthitaḥ
āścaryaṃ kalasodbhavo sa jaladhir yasyaika-hastodare gaṇḍūṣīyati paṅkajīyati phaṇī bhṛṅgīyati śrīpatiḥ //

kasyacit | (Spdśā.pa. 4025, Smvsū.mu. 109.49, Skmsa.u.ka. 1702)

vistāro yadi nedṛśo na yadi tad-gāmbhīryam ambhonidher na syād vā yadi sarva-sattva-viṣayas tādṛg-kṛpānugrahaḥ
antaḥ prajvalatā payāṃsi dahatā jvālāvalīr muñcatā ke na syur vaḍavānalena balinā bhasmāvaśeṣīkṛtāḥ //

keśaṭasya | (Smvsū.mu. 27.17, Skmsa.u.ka. 1697)

uddīptāgnir asau munir vijayate yasyodare jīryataḥ pāthoder avaśiṣṭam ambu katham apy udgīrṇam anto 'rṇavam
kiṃ cāsmāj jaṭharānalād iva navas tat-kālavānti-kramād niryātaḥ sa puno yamāya payasām antargato vāḍavaḥ //

śrī-daśarathasya --

yasmin āpas tad-adhikaraṇasyāsya vahner nivṛttiḥ saṃvāsānte vrajati jalade vaikṛtas tābhir eva
asty anyo 'pi pralaya-rajanī-saṃnipāte 'py anidro yaḥ sāmudrīr aviratam imās tejasi sve juhoti //

keśaṭasya --

iti māhātmya-vrajyā
||36||

37. tataḥ sad-vrajyā

asanto nābhyarthyāḥ suhṛd api na yācyas tanu-dhanaḥ priyā vṛttir nyāyyā caritam asubhaṅge 'py amalinam
vipady uccaiḥ stheyaṃ padam anuvidheyaṃ ca mahatāṃ satāṃ kenoddiṣṭaṃ viṣamam asi-dhārā-vratam idam //

dharmakīrteḥ --

priya-prāyā vṛttir vinaya-madhuro vāci niyamaḥ prakṛtyā kalyāṇī matir anavagītaḥ paricayaḥ
puro vā paścād vā tad idam aviparyāsita-rasaṃ rahasyaṃ sādhūnām anupadi viśuddhaṃ vijayate //
nindantu nīti-nipuṇā yadi vā stuvantu lakṣmīḥ parāpatatu gacchatu vā yatheṣṭam
adyaiva vā maraṇam astu yugāntare vā nyāyyāt pathaḥ pravicalanti padaṃ na dhīrāḥ //

bhartṛhareḥ (nītiśataka 74)

nirmalānāṃ kuto randhraṃ kathaṃcid apavidhyate
vidhīyate guṇair eva tac ca muktā-maṇer iva //

tryambakasya --

yadā kiṃcij-jño 'haṃ gaja iva madāndhaḥ samabhavaṃ tadā sarvajño 'smīty abhavad avaliptaṃ mama manaḥ
yadā kiṃcit kiṃcid budha-jana-sakāśād adhigataṃ tadā mūrkho 'smīti jvara iva mado me vyapagataḥ //

kālidāsasya (nītiśataka 8)

anuharataḥ khala-sujanāv agrima-pāścātya-bhāgayoḥ sūcyoḥ /
ekaḥ kurute cchidraṃ guṇavān anyaḥ prapūrayati //

gobhaṭṭasya --

puṇḍrekṣu-kāṇḍa-suhṛdo madhurāmbu-bhāvāḥ santaḥ svayaṃ yadi namanti namanti kāmam
āndolitās tu namana-spṛhayā pareṇa bhajyanta eva śatadhā na punar namanti //
jatupaṅkāyate doṣaḥ praviśyaivāsatāṃ hṛdi
satāṃ tu na viśaty eva yadi vā pāradāyate //
kusuma-stavakasyeva dvayī vṛttir manasvinaḥ
sarva-lokasya vā mūrdhni śīryate vana eva vā //

vyāsasya (nītiśataka 25)

rājā tvaṃ vayam apy upāsita-guru-prajñābhimānonnatāḥ khyātas tvaṃ vibhavair yaśāṃsi kavayo dikṣu pratanvanti naḥ
itthaṃ mānada nātidūram ubhayor apy āvayor antaraṃ yady asmāsu parāṅmukho 'si vayam apy ekāntato niḥspṛhāḥ //

bhartṛhareḥ --

udanvacchinnā bhūḥ sa ca nidhirapāṃ yojana-śataṃ sadā pānthaḥ pūṣā gagana-parimāṇaṃ kalayati
iti prāyo bhāvāḥ sphurad-avadhi-mudrā-mukulitāḥ satāṃ prajñonmeṣaḥ punar ayam asīmā vijayate //

rājaśekharasya | (Brbā.rā. 1.8, Svsu.ā. 322, Sdsā.da. under 7.4, Skmsa.u.ka. 2123)

sat-pakṣāsṛjavaḥ śuddhāḥ saphalā guṇa-sevinaḥ
tulyair api guṇaiś citraṃ santaḥ santaḥ śarāḥ śarāḥ //
vipadi dhairyam athābhyudaye kṣamā sadasi vāk-paṭutā yudhi vikramaḥ
yaśasi cābhiratir vyasanaṃ śrutau prakṛti-siddham idaṃ hi mahātmanām //
sa sādhur yo vipannānāṃ sāhāyyam adhigacchati
na tu durvihitātītavastu-pālana-paṇḍitaḥ //
satyaṃ guṇā guṇavatāṃ vidhi-vaiparītyād yatnārjitā api kalau viphalā bhavanti
sāphalyam asti sutarām idam eva teṣāṃ yat tāpayanti hṛdayāni punaḥ khalānām //
apūrvaḥ ko 'pi kopāgniḥ sajjanasya khalasya ca
ekasya śāmyati snehād vardhate 'nyasya vāritaḥ //
chāyāṃ kurvanti cānyasya tāpaṃ tiṣṭhanti vātape
phalanti ca parārthāya pādapā iva sajjanāḥ //
apekṣante na ca snehaṃ na pātraṃ na daśāntaram
sadā lokahite saktā ratna-dīpā ivottamāḥ //
lakṣmīṃ tṛṇāya manyante tad-bhareṇa namanti ca
aho kim api citrāṇi caritrāṇi mahātmanām //
añjali-sthāni puṣpāṇi vāsayanti kara-dvayam
aho sumanasāṃ vṛttir vāma-dakṣiṇayoḥ samā //
para-guṇa-tattva-grahaṇaṃ sva-guṇāvaraṇaṃ para-vyasana-maunam /
madhuram aśaṭhaṃ ca vākyaṃ kenāpy upadiṣṭam āryāṇām //
vicintyamāno hi karoti vismayaṃ visāriṇā sac-caritena sajjanaḥ
yadā tu cakṣuḥ-patham eti dehināṃ tadāmṛteneva manāṃsi siñcati //
saṃparkeṇa tamo-bhidāṃ jagad-agha-pradhvaṃsināṃ dhīmatāṃ krūro 'pi prakṛtaṃ vihāya malinām ālambate bhadratām
yat tṛṣṇā-glapito 'pi necchati janaḥ pātuṃ tad eva kṣaṇād ujjhaty ambudharodara-sthitam apāṃ patyuḥ payaḥ kṣāratām //
kvākarāṇāruṣāṃ saṃkhyā saṃkhyātāḥ kāraṇa-krudhaḥ
kāraṇe 'pi na kupyanti ye te jagati pañcaṣāḥ //
sujanāḥ paruṣābhidhāyino yadi kaḥ syād aparo 'pi mañju-vāk /
yadi candra-karāḥ sa-vahnayo nanu jāyeta sudhā kṛto 'nyataḥ //

maṅgalasya ||

ye dīneṣu kṛpālavaḥ spṛśati yān alpo 'pi na śrīmadaḥ śrāntā ye ca paropakāra-karaṇe hṛṣyanti ye yācitāḥ
svasthāḥ saty api yauvanodaya-mahā-vyādhi-prakope 'pi ye te bhū-maṇḍala-maṇḍanaika-tilakāḥ santaḥ kiyanto janāḥ //
yaśo rakṣanti na prāṇān pāpād bibhati na dviṣaḥ
anviṣyanty arthino nārthān nisargo 'yaṃ mahātmanām //
yathā yathā parāṃ koṭir guṇaḥ samadhirohati
santaḥ kodaṇḍa-dharmāṇo viramanti tathā tathā //
ayaṃ nijaḥ paro veti gaṇanā laghu-cetasām
udāra-caritānāṃ tu vasudhaiva kuṭumbakam //
ye prāpte vyasane 'py anākula-dhiyaḥ saṃpatsu naivonnatāḥ prāpte naiva parāṅ-mukhāḥ praṇayini prāṇopayogair api
hrīmantaḥ sva-guṇa-praśaṃsana-vidhāv anya-stutau paṇḍitā dhig dhātrā kṛpaṇena yena na kṛtāḥ kalpānta-dīrghāyuṣaḥ //
kare ślāghyas tyāgaḥ śirasi guru-pāda-praṇayitā mukhe satyā vāṇī śrutam anavagītaṃ śravaṇayoḥ
hṛdi svacchā vṛttir vijayi-bhujayor vīryam atulaṃ vināpy aiśvaryeṇa sphurati mahatāṃ maṇḍanam idam //

(nītiśataka 53)

vajrād api kaṭhorāṇi mṛdūni kusumād api
lokottarāṇāṃ cetāṃsi ko hi vijñātum arhati //

bhavabhūteḥ (u.rā.ca. 2.7)

ā paritoṣād viduṣāṃ na sādhu manye prayoga-vijñānam /
balavad api śikṣitānām ātmany apratyayaṃ cetaḥ //

(śākuntala 1.2)

purāṇam ity eva na sādhu sarvaṃ na cāpi kāvyaṃ navam ity avadyam
santaḥ parīkṣyānyatarad bhajante mūḍhaḥ para-pratyaya-hārya-buddhiḥ //

kālidāsasyaitau (ma.a.mi. 1.2) --

guhya-pidhānaika-paraḥ sujano vastrāyate sadā piśunam /
bhavatām ayaṃ viḍambo yad idaṃ chidrair visūtrayatu //
brūta nūtana-kūṣmāṇḍaphalānāṃ ke bhavanty amī
aṅgulī-kathanād eva yan na jīvanti māninaḥ //
yan netrais tribhir īkṣate na giriśo nāṣṭābhir apy abja-bhūḥ sakndo dvādaśabhis na vā na maghavā cakṣuḥ-sahasreṇa vā
saṃbhūyāpi jagat-trayasya nayanair draṣṭuṃ na yat śakyate pratyādiśya dṛśau samāhita-dhiyaḥ paśyanti tat-paṇḍitāḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2122, śālika-nāthasya)

nīrasāny api rocante karpāsasya phalāni naḥ
yeṣāṃ guṇamayaṃ janma pareṣāṃ guhya-guptaye //
guṇavat-pātra mātraikahārya-niryāsam āśayan
ātmanāvaiti te lokaḥ sva-bandhur iti dhāvati //
satatam asatyād bibhyati mā bhaiṣīr iti vadanti bhīteṣu /
atithi-jana-śeṣam aśnati sajjana-jihve kṛtāthāsi //
yady api daivāt sneho naśyati sādhos tathāpi sattveṣu /
ghaṇṭā-dhvaner ivāntaś ciram anubadhnāti saṃskāraḥ //

raviguptasya --

|| iti sad-vrajyā ||
||37||

38. tato 'sad-vrajyā

atimaline kartavye bhavati khalānām atīva nipuṇā dhīḥ /
timire hi kauśikānāṃ rūpaṃ pratipadyante dṛṣṭiḥ //
sad-guṇālaṃkṛte kāvye doṣān mṛgayate khalaḥ
vane puṣpa-kalākīrṇaḥ karabhaḥ kaṇṭakān iva //
mukharasyāprasannasya mitra-kārya-vighātinaḥ
nirmāṇam āśā-nāśāya durjanasya ghanasya ca //
nirvāte vyajanaṃ madāndha-kariṇāṃ darpopaśāntau śṛṇiḥ poto dustara-vāri-rāśi-taraṇe dīpo 'ndhakārāgame
itthaṃ tad bhuvi nāsti yatra vidhinā nopāya-cintā kṛtā manye durjana-citta-vṛtti-haraṇe dhātāpi bhagnodyamaḥ //
akāraṇāviṣkṛta-vaira-dāruṇād asajjanāt kasya bhayaṃ na jāyate
viṣaṃ mahāher iva yasya durvacaḥ suduḥsahaṃ saṃnihitaṃ sadā mukhe //
khala-vṛndaṃ śmaśānaṃ ca bhavaty apacitaṃ yadā
dhruvaṃ tadaiva lokānāṃ kalyāṇam avagamyate //
antar-malina-dehena bahir āhlāda-kāriṇā
mahā-kāla-phaleneva kaḥ khalena na vañcitaḥ //
sarvatraiva khalo janaḥ saralatā-sad-bhāva-niḥsaṅgināṃ sādhūnāṃ pada-bandhanāya piśuna-prauḍhābhimānodyamaḥ
sūtraṃ kiṃcid apūrvam eva jaṭharād utpādya sadyaḥ svayaṃ lūtā-tantu-vitāna-jāla-kuṭilaṃ cakraṃ karoty adbhutam //
devānām api paśyantāṃ sa śriyā medhyate khalu
vāsasāpi na yogo 'sti niścakrasya pinākinaḥ //
stokenonnatim āyāti stokenāyāty adhogatim
aho na sadṛśī vṛttis tulākoṭeḥ khalasya ca //
ākhubhyaḥ kiṃ khalair jñātaṃ khalebhyaḥ kim athākhubhiḥ /
anyad pt para-gṛhotkhātāt karma yeṣāṃ na vidyate //
durjana-dūṣita-manasāṃ puṃsāṃ svajane 'pi nāsti viśvāsaḥ /
bālaḥ pāyasa-dagdho dadhy api phūtkṛtya bhakṣayati //
guṇotkarṣa-dveṣād pt prakṛti-mahatām apy asadṛśaṃ khalaḥ kiṃcid vākyaṃ racayati ca vistārayati ca
na ced evaṃ tādṛk kamala-kalikārdha-pratinidhau muneḥgr gaṇḍūṣe 'bdhiḥ sthita iti kuto 'yaṃ kalakalaḥ //
priya-sakhi vipad-daṇḍa-prānta-prapāta-paramparāparicaya-cale cintā-cakre nidhāya vidhiḥ khalaḥ
mṛdam iva balāt piṇḍīkṛtya pragalbha-kulākavad bhramayati mano no jānīmaḥ kim atra vidhāsyati //
pādāhato 'tha dhṛta-daṇḍa-vighaṭṭito vā yaṃ daṃṣṭrayā spṛśati taṃ kila hanti sarpaḥ
ko 'py anya eṣa piśuno 'tra bhujaṅga-dharmā karṇe paraṃ spṛśati hanty aparaṃ sa-mūlam //
pariśuddhām api vṛttiṃ samāśrito durjanaḥ parān vyathate /
pavanāśino 'pi bhujagāḥ paropaghātaṃ na muñcanti //

raviguptasya --

agamyo mantrāṇāṃ prakṛti-bhiṣajām apy aviṣayaḥ sudhā-sārāsādhyo visadṛśa-tarārambha-gahanaḥ
jagad bhrāmī-kartuṃ pariṇata-dhiyānena vidhinā sphuṭaṃ sṛṣṭo vyādhiḥ prakṛti-viṣamo durjana-janaḥ //
yaḥ svān api prathamam asta-samasta-sādhuvṛttir guṇān khalatayā malinī-karoti
tasyāsya bhogina ivogra-ruṣaḥ khalasya dākṣiṇyam asti katham anya-guṇopamarde //
randhrānveṣiṇi duṣṭa-dṛṣṭi-viṣiṇi svacchāśayad-veṣiṇi kṣipre roṣiṇi śarma-śoṣiṇe vinā hetuṃ jagat-ploṣiṇi
svārthārthaṃ mṛdu-bhāṣiṇīṣṭa-vihatav ekāntatas toṣiṇi śreyaḥ kruddha-bhujaṅga-bhoga-viṣame saṃvidyate kiṃ khale //

guṇākarasya śleṣa-ślokau --

jāḍyaṃ hrīmati gaṇyate vrata-rucau dambhaḥ śucau kaitavaṃ śūre nirghṛṇatārjave vimatinā dainyaṃ priyālāpini
tejasviny avaliptatā mukharatā vaktary aśaktiḥ sthire tat ko nāma bhaved guṇaḥ sa guṇināṃ yo durjane nāṅkitaḥ //
vandyān nindati duḥkhitān upahasaty ābādhate bāndhavān śūrān dveṣṭi dhana-cyutān paribhavaty ājñāpayaty āśritān
guhyāni prakaṭī-karoti ghaṭayaty anyonya-vairāśrayān brūte śīghram avācyam ujjhita-guṇo gṛhṇāti doṣān khalaḥ //
yad yad iṣṭataraṃ tat tad deyaṃ guṇavate kila
ata eva khalo doṣān sādhubhyaḥ saṃprayacchati //
karuṇā-dravam eva durjanaḥ sutarāṃ sat-puruṣaṃ prabādhate /
mṛdukaṃ hi bhinatti kaṇṭakaḥ kaṭhine kuṇṭhaka iva jāyate //
ārambha-gurvī kṣayiṇī krameṇa laghvī purā vṛddhimatī ca paścāt
dinasya pūrvārdha-parārdha-bhinnā chāyeva maitrī khala-sajjanānām //
khalānāṃ kharjūra-kṣitiruha-kaṭhoraṃ kva ca manaḥ kva conmīlan-mallī-kusuma-sukumārāḥ kavi-giraḥ
itīmaṃ vyāmohaṃ parihara vicitrāḥ śṛṇu kathā yathāyaṃ pīyūṣa-dyutir upala-khaṇḍaṃ dravayati //
upakāriṇi śuddha-matau vārjane yaḥ samācarati pāpam /
taṃ janam asatya-saṃdhaṃ bhagavati vasudhe kathaṃ vahasi //
mukhe nīcasya patitā aher iva payaḥ-kaṇāḥ
kṣaṇena viṣatāṃ yānti sūkta-pīyūṣa-bindavaḥ //
muṇḍā-priyād āyati-duḥkha-dāyino vasantam utsārya vijṛmbhita-śriyaḥ
na kaḥ khalāt tāpita-mitra-maṇḍalād upaiti pāpaṃ tapa-vāsarād iva //

nara-dattasya --

tulyotpattī prakṛti-dhavalāv apy amū śaṅkha-somau tatra sthāṇur vidhum asadṛśenottamāṅgena dhatte
śaṅkhas tāpa-krakaca-nicayair bhidyate śaṅkha-kāraiḥ ko nāmāntaḥ-prakṛti-kuṭilo durgatiṃ nābhiyāti //
akalita-nija-para-rūpaḥ svakam api doṣaṃ para-sthitaṃ vetti /
nāvāsthitas taṭasthān acalān api vicalitān manute //
āśrayāśaḥ kṛṣṇavartmā dahanaś caiṣa durjanaḥ
agnir eva tathāpy asmin syād bhasmani hutaṃ hutam //
varam ākṣīṇataivāstu śaśino durjanasya ca
na pravṛddhis tu vistārilāñchana-pratipādinī //
sarvatra mukhara-capalāḥ prabhavanti na loka-saṃmatā guṇinaḥ /
tiṣṭhanti vāri-rāśeḥur upari taraṅgās tale maṇayaḥ //
ārambha-ramaṇīyāni vimarde virasāni ca
prāyo vairāvasānāni saṃgatāni khalaiḥ saha //
guṇa-kaṇikān api sujanaḥ śaśilekhām iva śivaḥ śirasi kurute /
candra iva padma-lakṣmīṃ na kṣamate para-guṇaṃ piśunaḥ //
bibhīmo vayam atyantaṃ cākrikasya guṇād api
niṣpannam api yaḥ pātraṃ guṇenaiva nikṛntati //
para-saṃtāpana-hetur yatrāhani na prayāti niṣpattim /
antar-manā asādhur gaṇayati na tad-āyuṣo madhye //
divasān tān abhinandati bahu-manute teṣu janmano lābham /
ye yānti duṣṭa-buddheḥ paropatāpābhiyogena //
dayā-mṛduṣu durjanaḥ paṭutarāvalepoddhavaḥ parāṃ vrajati vikriyāṃ na hi bhayaṃ tataḥ paśyati
yatas tu bhaya-śaṅkayā sukṛśayāpi saṃspṛśyate vinīta iva nīcakaiś carati tatra śāntoddhavaḥ //

śūrasya --

asajjanāś cen madhurair vacobhiḥ śakyanta eva pratikartum āryaiḥ
tat ketakī-reṇubhir amburāśer bandha-kriyāyām api kaḥ prayāsaḥ //
nūnaṃ darpāt tuhina-rucinā durjanasya pramārṣṭuṃ nītaṃ ceto na ca dhavalitaṃ helayā nārpitaṃ ca
yenedānīṃ malina-hṛdayo lakṣyate śīta-raśmir yasmāc cāyaṃ hṛdaya-rahito durvidhaḥ sarvadaiva //
niryantraṇaṃ yatra na vartitavyaṃ na moditavyaṃ praṇayātivāde
viśaṅkitānyonya-bhayaṃ sudūrān namaskriyām arhati sauhṛdaṃ tat //

abhinandasya --

ete snigdhatamā iti mā mā kṣudreṣu kuruta viśvāsam /
siddhārthānām eṣāṃ sneho 'py aśrūṇi pātayati //
vṛthā-jvalita-kopāgneḥ paruṣākṣara-vādinaḥ
durjanasyāuṣadhaṃ nāsti kiṃcid anyad anuttarāt //
cakra-saṃbhāriṇi krūre para-cchidrānusāriṇi
dvijihve dṛṣṭa-mātre cet kasya na syāc camatkṛtiḥ //
cakṣur āśrayate kāmaḥ kāmukasya daridrataḥ
krūrasya cāprabhavataḥ para-drohaḥ sarasvatīm //

śatānandasya --

khalaṃ dṛṣṭvaiva sādhūnāṃ hṛdayaṃ kāṣṭhavad bhavet
tatas tad dārayaty asya vācaḥ krakaca-karkaśāḥ //
hetor vinopakārī yadi nāma śateṣu kaścid ekaḥ syāt /
tatrāpi kliṣṭa-dhiyāṃ doṣaṃ vakṣyaty atikhalatvam //
ākrānteva mahopalena muninā śapteva durvāsasā sātatyaṃ bata mudriteva jatunā nīteva mūrchāṃ viṣaiḥ
baddhevātanu-rajjubhiḥ para-guṇān vaktuṃ na śaktā satī jihvā loha-śalākayā khala-mukhe viddheva saṃlakṣyate //

śrīdharmadāsasya --

prakṛtir iha khalānāṃ doṣa-cittaṃ guṇajñe vinaya-lalita-bhāve dveṣa-raktā ca buddhiḥ
ubhayam idam avaśyaṃ jāyate sarva-vāraṃ paṭur api niyatātmā kīrtim evābhidhatte //
|| ity asad-vrajyā ||
||38||

39. tato dīna-vrajyā

prātar bāṣpāmbu-bindu-vyatikara-vigalat-klinna-sṛkkaḥ kathaṃcit kiṃcit saṃkubja-jaṅghā-janita-jaḍa-javo jīrṇa-jānur jarārtaḥ
muṣṭy-āvaṣṭabhya yaṣṭiṃ kaṭi-puṭa-vicaṭat-karpaṭaḥ pluṣṭa-kanthaḥ kunthann utthāya pānthaḥ pathi paruṣa-marun-mūrcchyamānaḥ prayāti //
puṇyānau pūrṇa-vāñchaḥ prathamam agaṇita-ploṣa-doṣaḥ pradoṣe pānthas taptvā prasuptaḥ pratata-tanu-tṛṇe dhāmani grāma-devyāḥ
utkampī karpaṭārghe jarati pada-hati-cchidrite cchinna-nidro vāte vāti prakamaṃ hima-kaṇini kaṇan koṇataḥ koṇam eti //

bāṇasya (Svsu.ā. 1857, Spdśā.pa. 3946, Smvsū.mu. 64.12, Skmsa.u.ka. 1344)

potān etān api gṛhavati grīṣma-māsāvasānaṃ yāvan nirvāhayati bhavatī yena vā kenacid vā
paścād ambhodhara-jala-parīpātam āsādya tumbī kūṣmāṇḍī ca prabhavati tadā bhūbhujaḥ ke vayaṃ ke //

dharaṇīdharasya --

kṣut-kṣāmāḥ śiśavaḥ śavā iva tanur mandādaro bāndhavo liptā jarjara-karkarī-jala-lavair no māṃ tathā bādhate
gehinyāḥ sphuṭitāṃśukaṃ ghaṭayituṃ kṛtvā sakāku-smitaṃ kupyantī prativeśinī pratidinaṃ sūcīṃ yathā yācitā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2238)

sākrandāḥ śiśavaḥ sa-patra-puṭakā vaptuḥ puro-vartinaḥ pracchanne ca vadhūr vibhāga-kuśalā madhye sthitā gehinī
kaṭyācchādana-bandhakena katham apy āsāditenāndhasā sindūrāruṇa-maṇḍale savitari prāṇāhutir dīyate //
ete daridra-śiśavas tanu-jīrṇa-kanthāṃ skandhe nidhāya malināṃ pulakākulāṅgāḥ
sūrya-sphurat-kara-karambita-bhitti-deśa -lābhāya śīta-samaye kalim ācaranti //
tasminn eva gṛhodare rasavatī tatraiva sā kaṇḍanī tatropaskaraṇāni tatra śiśavas tatraiva vāsaḥ svayam
etat soḍhavato 'pi duḥstha-gṛhiṇaḥ kiṃ brūmahe durdaśām adya śvo vijaniṣyamāṇa-gṛhiṇī tatraiva yat kunthati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2239, vainateyasya)

adyāśanaṃ śiśu-janasya balena jātaṃ śvo vā kathaṃ nu bhaviteti vicintayantī
ity aśru-pāta-malinī-kṛta-gaṇḍa-deśā necched daridra-gṛhiṇī rajanī-virāmam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2241)

saktūñ śocati saṃplutān pratikaroty ākrandato bālakān pratyutsiñcati karpareṇa salilaṃ śayyā-tṛṇaṃ rakṣati
dattvā mūrdhani śīrṇaṃ śūrpa-śakalaṃ jīrṇe gṛhe vyākulā kiṃ tad yan na karoti duḥstha-gṛhiṇī deve bhṛśaṃ varṣati //

yogeśvarasya | (Skmsa.u.ka. 2245, laṅga-dattasya; Svsu.ā. 3201)

jarad-ambara-saṃvaraṇa-granthi-vidhau grantha-kāra eko 'ham /
parimita-kadanna-baṇṭana-vidyā-pāraṃ-gatā gṛhiṇī //

vīrasya | (Skmsa.u.ka. 2230, bhānoḥ)

mā rodīś ciram ehi vatsa viphalaṃ dṛṣṭvādya putrān imān āyāto bhavato 'pi dāsyati pitā graiveyakaṃ vāsasī
śrutvaivaṃ gṛhiṇī-vacāṃsi nikaṭe kuḍyasya niṣkiṃcano niśvasyāśru-jala-phutānata-mukhaḥ pānthaḥ punaḥ proṣitaḥ //
kūṣmāṇḍī-viṭapaḥ phalaty avirataṃ siktaḥ suvarṇāmbunā bhūyobhir gaditaṃ hitaiṣibhir itīvāsmābhir aṅgīkṛtam
tat saṃyācya kutaścid īśvara-gṛhād ānīyamānaṃ śanaiḥ adhvany eva hi bindubhir vigalitaṃ śrāṇe śarāvodare //
mātar dharma-pare dayāṃ kuru mayi śrānte ca vaideśike dvārālindaka-koṇakeṣu nibhṛtaṃ sthitvā kṣipāmi kṣapām
ity evaṃ gṛhiṇī-pracaṇḍa-vadanā-vākyena nirbhartsito hasta-nyasta-palāla-muṣṭi-vibhavaḥ pānthaḥ śanair gacchati //

kasyacit (Svsu.ā. 2416, ant spd śā.pa. 580 ravidattasya, Smvsū.mu. 96.3 raviguptasya, Skmsa.u.ka. 1341 śatānandasya)

lagnaḥ śṛṅga-yuge gṛhī satanayo vṛddhau gurū pārśvayoḥ pucchāgre gṛhiṇī khureṣu śiśavo lagnā vadhūḥ kambale
ekaḥ śīrṇa-jarad-gavo vidhivaśāt sarvasva-bhūto gṛhe sarveṇaiva kuṭumbakena rudatā suptaḥ samutthāpyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2226)

śīta-vāta-samudbhinnapulakāṅkura-śālinī
mamāmbara-vihīnasya tvag eva paṭikāyate //
sadyo vibhidyate nūnaṃ daridra-tanu-pañjaram
yadi na syān manorājyarajjubhir dṛḍha-saṃyatam //
prāyo daridra-śiśavaḥ para-mandirāṇāṃ dvāreṣu datta-kara-pallava-līna-dehāḥ
lajjā-nigūḍha-vacaso bata bhoktu-kāmā bhoktāram ardha-nayanena vilokayanti //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2227)

adhva-śramāya caraṇau virahāya dārā abhyarthanāya vacanaṃ ca vapur jarāyai
etāni me vidadhatas tava sarvadaiva dhātas trapā yadi na kiṃ na pariśramo 'pi //
vardhana-mukhāsikāyām udara-piśācaḥ kim icchakām icchan /
paryākulayati gṛhiṇīm akiṃcanaḥ kṛpaṇa-saṃvāsaḥ //
varaṃ mṛto na tu kṣudras tathāpi mahad antaram
ekasya bandhuḥnr nādatte nāmāny asyākhilo janaḥ //
kṛpaṇasyāstu dāridryaṃ kārpaṇyāvṛti-kārakam
vibhavas tasya tad-doṣaghoṣaṇā-paṭu-ḍiṇḍimaḥ //

vyāsasya --

jīvatāpi śavenāpi kṛpaṇena na dīyate
māṃsaṃ vardhayatānena kākasyopakṛtiḥ kṛtā //

kavirājasya --

śrīphalaṃ yan na tad dīrgham iti tāvad vyavasthitam /
tatraikānta-dhṛtir yasya manyate mugdha eva saḥ //

risūkasya --

dṛḍhatara-nibaddha-muṣṭeḥ koṣa-niṣaṇṇasya sahaja-malinasya /
kṛpaṇasya kṛpāṇasya ca kevalam ākārato bhedaḥ //

gobhaṭṭasya --

pathika he vijahīhi vṛthārthitāṃ na khalu vetsi navas tvam ihāgataḥ
idam ahi-bhramitaṃ paca-mandiraṃ balibhujo 'pi na yānti yad-antikam //
raver astamaye yena nidrā netreṣu nirmitā
tena kiṃ na kṛto mṛtyur martyānāṃ vibhava-kṣaye //
yenaivāmbara-khaṇḍena divā sañcarate raviḥ
tenaiva niśi śītāṃśur aho daurgatyam etayoḥ //
malīmasena dehena pratigeham upasthitāḥ
ātmanaivātma-kathakā vayaṃ vāyasa-vṛttayaḥ //
bhūyād ato bahu-vrīhiśāsanāśā mudhaiva me
pūrvāparāparāmarśād vimūḍhasyeva me matiḥ //
|| iti dīna-vrajyā ||
||39||

40. tato 'rthāntaranyāsa-vrajyā

kālindyā dalitendra-nīla-śakala-śyāmāmbhaso 'ntarjale magnasyāñjana-puñja-sañcaya-nibhasyāheḥ kuto 'nveṣaṇā
tārābhāḥ phaṇa-cakravāla-maṇayo na syur yadi dyotino yair evonnatim āpnuvanti guṇinas tair eva yānty āpadam //
bhagnāśasya karaṇḍa-piṇḍita-tanor mlānendriyasya kṣudhā kṛtvākhur vivaraṃ svayaṃ nipatito naktaṃ mukhe bhoginaḥ
tṛptas tat-piśitena satvaram asau tenaiva yātaḥ pathā svasthās tiṣṭhata daivam eva jagataḥ śāntau kṣaye cākulam //
yasyāḥ kṛte nṛpatayas tṛṇavat tyajanti prāṇān priyān api paraspara-baddha-vairāḥ
teṣām asṛk pibati saiva mahī hatānāṃ śrīḥ prāyaśo vikṛtim eti bahūpabhuktā //
rathasyaikaṃ cakraṃ bhujaga-yamitāḥ sapta turagāḥ nirālambo mārgaś caraṇa-rahitaḥ sārathir api
ravir yāty evāntaṃ pratidinam apārasya nabhasaḥ kriyā-siddhiḥ sattve bhavati mahatāṃ nopakaraṇe //

vāgīśvarasya --

paulastyaḥ katham anya-dāra-haraṇe doṣaṃ na vijñātavān kākutsthena kathaṃ na hema-hariṇasyāsaṃbhavo lakṣitaḥ
akṣāṇāṃ ca yudhiṣṭhireṇa mahatā jñāto na doṣaḥ kathaṃ pratyāsanna-vipatti-mūḍha-manasāṃ prāyo matiḥ kṣīyate //
akārye tathyo vā bhavati vitathaḥ kāmam athavā tathāpy uccair dhāmnāṃ harati mahimānaṃ jana-ravaḥ
tulottīrṇasyāpi prakaṭa-nihatāśeṣa-tamasoaḥ raves tādṛk tejo na hi bhavati kanyāṃ gata iti //
kṛto yad ahnas tanimā himāgame laghīyasī yac ca nidāgha-śarvarī
anena dṛṣṭānta-yugena gamyate sad-artha-saṃkoca-samudyato vidhiḥ //
pītāmbarāya tanayāṃ pradadau payodhis tat-kālakūṭa-garalaṃ ca digambarāya
tatrānayor vadata kasya guṇātirekaḥ prāyaḥ paricchada-kṛtādara eva lokaḥ //
kiṃ janmanā jagati kasyacid īkṣitena śaktyaiva yāti nijayā puruṣaḥ pratiṣṭhām
śaktā hi kūpam api śoṣayituṃ na kumbhāḥ kumbhodbhavena punar ambudhir eva pītaḥ //
puṃsaḥ svarūpa-vinirūpaṇam eva kāryaṃ taj-janma-bhūmi-guṇa-doṣa-kathā vṛthaiva
kaḥ kālakūṭam abhinandati sāgarotthaṃ ko vāravindam abhinindati paṅkajātam //
khalvāṭo divaseśvarasya kiraṇaiḥ saṃtāpito mūrdhani chāyām ātapa-vairiṇīm anusaran bilvasya mūlaṃ gataḥ
tatrāpy āśu kadācid eva patatā bilvena bhagnaṃ śiraḥ prāyo gacchati yatra bhāgya-rahitas tatrāpadāṃ bhājanam //
alaṃkāraḥ śaṅkākara-naraka-pālaḥ parikaraḥ praśīrṇāṅgo bhṛṅgī vasu ca vṛṣa eko bahu-vayāḥ
avastheyaṃ sthāṇor api bhavati yatrāmara-guror vidhau vakre mūrdhni sthitavati vayaṃ ke punar amī //
na saṃbandopādhiṃ dadhata iha dākṣiṇya-nidhayaḥ prahṛṣṭa-premāṇāṃ sa hi sahaja eṣām udayate
ka ete saṃbandhān malaya-marutaś cūta-taravo yad etān ālabhya pratiparurudānaṃ janayati //
lokottaraṃ caritam arpayati pratiṣṭhāṃ puṃsaḥ kulaṃ na hi nimittam udāttatāyāḥ
vātāpitāpana-muneḥ kalaśāt prasūtir līlāyitaṃ punar amuṣya samudra-pānam //
sthalīnāṃ dagdhānām upari mṛgatṛṣṇānusaraṇāt tṛṣārtaḥ śāraṅgo viramati na khinne 'pi vapuṣi
ajānānas tattvaṃ na sa mṛgayate 'nyāṃ ca sarasīm abhūmau pratyāśā na hi phalati vighnaṃ ca kurute //
kiṃ kūrmasya bhara-vyathā na vapuṣi kṣmāṃ na kṣipaty eṣa yat kiṃ vā nāsti pariśramo dina-karasyāste na yan niścalaḥ
kiṃ tv aṅgīkṛtam utsṛjan kṛpaṇavad ślāghyo jano lajjate nirvyūḍhiḥ pratipanna-vastuṣu satām ekaṃ batāho vratam //
svacchāśayo bhavati ko 'pi janaḥ prakṛtyā saṅgaḥ satām abhijanaś ca na hetur atra
dugdhābdhi-labdha-janano hara-kandharā-sthaḥ svāṃ kālatāṃ tyajati jātu na kālakūṭaḥ //
vāsaś carma vibhūṣaṇaṃ śava-śiro bhikṣāṇatenāśanaṃ gaur ekaḥ sa ca lāṅgale 'py akuśalas tan-mātra-sāraṃ dhanam
śarvasyety avagamya yāti vimukhī ratnālayaṃ jāhnavī kaṣṭaṃ durgatikasya jīvitam aho dārair api tyajyate //
kaivarta-karkaśa-kara-grahaṇa-cyuto 'pi jāle punar nipatitaḥ śapharo varākaḥ
daivāt tato 'pi galito gilito bakena vāme vidhau vada kathaṃ vyasanasya śāntiḥ //
khanati na khuraiḥ kṣoṇī-pṛṣṭhaṃ na nardati sādaraṃ prakṛti-puruṣaṃ dṛṣṭvaivāgre na kupyati gām api
vahati tu dhuraṃ dhuryo dhairyād anuddhata-kandharo jagati kṛtinaḥ kāryaudāryād pt parān atiśerate //
śiraḥ śārvaṃ svargād pt paśupati-śirastaḥ kṣiti-bhṛtaṃ mahīdhrād uttuṅgād avani-talam asmāc ca jaladhim
adho 'dho gaṅgāvad vayam upagatā dūram athavā pada-bhraṃśetānāṃ bhavati vinipātaḥ śatamukhaḥ //
kvāpi kasya ca kuto 'pi kāraṇāc citta-vṛttir iha kiṃ guṇāguṇaiḥ
unnataṃ yad avadhīrya bhūdharaṃ nīcam abdhim abhiyāti jāhnavī //
sarasi bahuśas tārā-cchāyāṃ daśan parivañcitaḥ kumuda-viṭapānveṣī haṃso niśāsu vicakṣaṇaḥ
na daśati punas tārāśaṅkī divāpi sitotpalaṃ kuhaka-cakito lokaḥ satye 'py apāyam avekṣate //
asthānābhiniveśī prāyo jaḍa eva bhavati no vidvān /
bālād anyaḥ ko 'mbhasi jighṛkṣatīndoḥ sphurad-bimbam //
nirguṇam apy anuraktaṃ prāyo na samāśritaṃ jahati santaḥ /
saha-vṛddhi-kṣaya-bhājaṃ vahati śaśāṅkaḥ kalaṅkam api //
avikāriṇam api sajjanam aniśam anāryaḥ prabādhate 'tyartham /
kamalinyā kim apakṛtaṃ himasya yas tāṃ sadā dahati //
bhayaṃ yad dhanur īśvarasya śiśinā yaj jāmadagnyo hatas tyaktā yena guror girā vasumatī baddho yad ambhonidhiḥ
ekaikaṃ daśakandhara-kṣaya-kṛto rāmasya kiṃ varṇyate daivaṃ varṇaya yena so 'pi sahasā nītaḥ kathā-śeṣatām //
śaśinam uditaṃ lekhā-mātraṃ namanti na cetaraṃ gagana-saritaṃ dhatte mūrdhnā haro na nagātmajām
tribhuvana-patir lakṣmīṃ tyaktvā hariḥ priya-gopikaḥ paricita-guṇa-dveṣī loko navaṃ navam icchati //
upaśama-phalād vidyā-bījād pt phalaṃ dhanam icchatāṃ bhavati viphalaḥ prārambho yat tad atra kim adbhutam
niyata-viṣayāḥ sarve bhāvā na yānti hi vikriyāṃ janayitum alaṃ śāler bījaṃ na jātu javāṅkuram //
tṛṣārtaiḥ sāraṅgaiḥ prati-jaladharaṃ bhūri virutaṃ ghanair muktā dhārāḥ sapadi payasas tān prati muhuḥ
khagānāṃ ke meghāḥ ka iha vihagā vā jala-mucām ayācyo nārtānām anupakaraṇīyo na mahatām //

bhartṛhareḥ | (Spdśā.pa. 1205, Skmsa.u.ka. 1951)

payas tejo vāyur gaganam avanir viśvam api vā svayaṃ viṣṇus tasya tridaśa-jayinaḥ kiṃ na sukaram
chalān nīto 'dhastād balir aṇuka-rūpeṇa tad api svabhāvāc cakrī yaḥ praguṇam api cakreṇa sṛjati //

muṣṭikara-guhasya --

kiṃ nojjvalaḥ kim u kalāḥ sakalā na dhatte datte na kiṃ nayanayor mudam unmayūkhaḥ
rāhos tu cakra-patito 'stamito 'yam induḥ satyaṃ satām ahṛdayeṣu guṇās tṛṇāni //

atulasya --

lūnās tilās tad-anu śoṣam upāgatās te śoṣād hi śuddhim atha tāpam upetavantaḥ
tāpāt kaṭhoratara-yantra-nipīḍanāni sneho nimittam iti duḥkha-paraṃmparāyāḥ //
dugdha mugdham asti yas tvayā dhṛtaḥ sneha eṣa vipad-eka-kāraṇam /
yat-kṛte tvam apavāsitaṃ punaś chinnam unmathitam agni-sātkṛtam //
mūrdhenduḥ parameśvareṇa vidhṛto vakro jaḍātmā kṣayī karṇānte ca parāpakāra-caturo nyasto dvijihvādhipaḥ
nandī dvāri bahiṣkṛto guṇanidhiḥ kaṣṭaṃ kim atrocyatāṃ pātrāpātra-vicāraṇāsv anipuṇaḥ prāyo bhaved īśvaraḥ //
kākutsthasya daśānano na kṛtavān dārāpahāraṃ yadi kvāmbhodhiḥ kva ca setubandha-ghaṭanā kvottīrya laṅkājayaḥ
pārthasyāpi parābhavaṃ yadi ripuḥnr nādāt kva tādṛk tapo nīyante ripubhiḥ samunnati-padaṃ prāyaḥ paraṃ māninaḥ //
śambūkāḥ kila nirgatār jalanidhes tīreṣu dāvāgninā dahyante maṇayo vaṇik-kara-talair āyānti rājñāṃ śiraḥ
sthāna-pracyutir alpakasya vipade santas tu deśāntaraṃ yānto yānti sadā samarpita-guṇāḥ ślāghyāḥ parām unnatim //
ya eko lokānāṃ parama-suhṛd ānanda-janakaḥ kalā-śālī śrīmān nidhuvana-vidhau maṅgala-ghaṭaḥ
sudhā-sūtiḥ so 'yaṃ tripura-hara-cūḍāmaṇiraho prayāty astaṃ hanta prakṛti-viṣamā daiva-gatayaḥ //
apetāḥ śatrubhyo vayam iti viṣādo 'yam aphalaḥ pratīkāras tv eṣām aniśam anusaṃdhātum ucitaḥ
jarāsaṃdhād bhagnaḥ saha halabhṛtā dānava-ripur jaghānainaṃ paścān na kim anila-sūnuḥ priya-sakhaḥ //
candraḥ kṣayī prakṛti-vakra-tanur jaḍātmā doṣākāraḥ sphurati mitra-vipatti-kāle
mūrdhnā tathāpi vidhṛtaḥ parameśvareṇa naivāśriteṣu mahatāṃ guṇa-doṣa-cintā //
śuklīkaroti malināni digantarāṇi candro na śuklayati cātma-gataṃ kalaṅkam
nityaṃ yathārtha-ghaṭanāhita-mānasānāṃ svārthodyamo bhavati no mahatāṃ kadācit //
gṛhṇāti yuktam itarac ca jahāti dhīmān eṣa svabhāva-janito mahatāṃ vivekaḥ
anyonya-miśritam api vyatiricya śuddhaṃ dugdhaṃ pibaty udakam ujjhati rājahaṃsaḥ //
prāyo bhavaty anucita-sthiti-deśa-bhājaḥ śreyaḥ sva-jīva-paripālana-mātram eva
antaḥ-pratapta-maru-saikata-dahyamānamūlasya campaka-taroḥ ka vikāśa-cintā //

vidyāyāḥ --

graha-parikavalita-tanur api ravir iha bodhayati padma-ṣaṇḍāni /
bhavati vipady api mahatām aṅgīkṛta-vastu-nirvāhaḥ //
praṇatyā bahu-lābho 'pi na sukhāya manīṣiṇaḥ
cātakaḥ svalpam apy ambu gṛhṇāty ananta-kandharaḥ //
kasyopayoga-mātreṇa dhanena ramate manaḥ
pada-pramāṇam ādhāram ārūḍhaḥ ko na kampate //
upaiti kṣārābdhiṃ sahati bahu-vāta-vyatikaraṃ puro nānā-bhaṅgān anubhavati paśyaiṣa jaladaḥ
kathaṃcil labdhāni pravitarati toyāni jagate guṇaṃ vā doṣaṃ vā gaṇayati na dāna-vyasanitā //

vallaṇasya | (Srkm 1943)

sudhā-dhāmnaḥ kāntiṃ glapayati vilumpaty uḍu-gaṇaṃ kiraty uṣṇaṃ tejaḥ kumuda-vana-lakṣmīḥ śamayati
ravir jānāty eva pratidivasam astādri-patanaṃ tathāpi pratyagrābhyudaya-taralaḥ kiṃ na kurute //

kavirājasya --

|| ity arthāntaranyāsa-vrajyā ||
||40||

41. tataś cāṭu-vrajyā

deva tvad-vijaya-prayāṇa-samaye kāmboja-vāhāvalīviṅkhollelkha-visarpiṇi kṣiti-rajaḥ-pūre viyac cumbati
bhānor vājibhir aṅga-karṣaṇa-rasāsvādaḥ samāsādito labdhaḥ kiṃ ca nabhas-talāmara-dhunī-paṅkeruhair anvayaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1546, vasukalpasya)

tvad-yantrāṇāṃ prayāṇeṣv anavarata-valat-karṇa-tāla-prakīrṇair ākīrṇe vyomni sarpa-samadagaja-ghaṭā-kumbha-sindūra-pūraiḥ
bibhrāṇāḥ pāri-bhadra-druma-kusuma-ruco raśmayaḥ patyur ahnāṃ madhyāhne 'py asta-saṃdhyā-bhrama-cakita-dṛśaś cakrire cakravākān //
sphīto dhāmnā samara-vijayī śrī-kaṭākṣa-pradīrghaḥ snigdha-śyāmaḥ kuvalaya-rucir yuddha-malla tvadīyaḥ
varṣe 'muṣmin pratinṛpa-yaśaḥ-pūra-gaure parīkṣākṣīra-nyastaṃ tulayati mahā-nīla-ratnaṃ kṛpāṇaḥ //
dig-dantinaḥ sva-kara-puṣkara-lekhanībhir gaṇḍa-sthalān madamasiṃ muhur ādadānāḥ /
śrī-candra-deva tava toya-nidhi-tīra-tāḍī-patrodareṣu vijaya-stutim ālikhanti //

abhinandasya --

satsu rakto dviṣāṃ kālaḥ pītaḥ strīṇāṃ vilocanaiḥ
śubhra-kīrtyāsi tat satyaṃ catur-varṇāśramo bhavān //

acalasya --

na janayasi kaṃsa-harṣaṃ vahasi śarīraṃ yaśodayā juṣṭam /
tyajasi na satyonmukhatām iti satyaṃ vāsudevo 'si //

bhadrasya --

na lopo varṇānāṃ na khalu parataḥ pratyaya-vidhir vikāro nāsty eva kvacid api na bhagnāḥ prakṛtayaḥ
guṇo vā vṛddhir vā satatam upakārāya jagatāṃ muner dākṣī-putrād api tava samarthaḥ pada-vidhiḥ //

pāṇineḥ | (Skmsa.u.ka. 1378, śabdārṇavasya)

satyaṃ tvad-guṇa-kīrtanena sukhayaty ākhaṇḍalaṃ nāradaḥ kiṃ tu śrotra-kaṭu kvaṇanti madhupās tat-pārijāta-srajām
vāryante yadi cāpsaraḥ-pariṣadā te cāmarāḍambarair udvellad-bhuja-valli-kaṅkaṇa-jhaṇat-kāras tadā duḥsahaḥ //

madhukūṭasya --

yasya dvīpaṃ dharitrī sa ca jaladhir abhūd yasya gaṇḍūṣa-toyaṃ tasyāścaryaika-mūrter api nabhasi vapur yatra durlakṣyam āsīt
tat-pītaṃ tvad-yaśobhis tribhuvanam abhajaṃs tāni viśrāma-hetos tac cāntaḥ kaiṭabhāreḥ sa ca tava hṛdaye vandanīyas tvam ekaḥ //

tathāgata-dāsasya | (Skmsa.u.ka. 1377)

karpāsāsthi-pracaya-nicitā nirdhana-śrotriyāṇāṃ yeṣāṃ vātyāpravitata-kuṭī-prāṅgaṇāntā babhūvuḥ
tat-saudhānāṃ parisara-bhuvi tvat-prasādād idānīṃ krīḍā-yuddha-cchidura-yuvatī-hāra-muktāḥ patanti //

śubhāṅkasya | (Skmsa.u.ka. 1452)

lakṣmī-vaśīkaraṇa-cūrṇa-sahodarāṇi tvat-pāda-paṅkaja-rajāṃsi ciraṃ jayanti
yāni praṇāma-militāni nṛṇāṃ lalāṭe lumpanti daiva-likhitāni durakṣarāṇi //

abhinandasya | (Sksa.ka.ā. 5.467, Skmsa.u.ka. 1416)

tvaṃ cen nātha kalā-nidhiḥ śaśadharas tat toyanāthā vayaṃ maryādā-nidhir ambhasāṃ patir atha tvaṃ ced vayaṃ vāridāḥ
sarvāśā-paripūrako jaladharas tvaṃ ced vayaṃ bhūruhaḥ san-mārga-sthiti-sundaras tvam iti cec chākhī vayaṃ cādhvagāḥ //

dakṣasya | (Skmsa.u.ka. 1437, kasyacit)

pada-hīnān bila-vasatīn bhujagān iva jāta-bhoga-saṃkocān /
vyathayati mantrākṣaram iva nāma tavārīn vanecarair gītam //

tasyaiva | (Skmsa.u.ka. 1575, daṅkasya)

yeṣāṃ veśmasu kambu-karpara-calat-tarku-dhvanir duḥśravaḥ prāg āsīn naranātha saṃprati punas teṣāṃ tavānugrahāt
ṣaḍ-jādi-krama-raṅgad-aṅguli-calat-pāṇi-skhalat-kaṅkaṇaśreṇī-nisvana-māṃsalaḥ kala-girāṃ vīṇā-ravaḥ śrūyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1451, bhāsokasya)

nātha tvām anuyāce prasīda vijahīhi saṃgarārambham /
unnati-bhājaḥ saṃprati santi vipakṣāḥ paraṃ girayaḥ //
devaḥ sva-stutir astu nāma hṛdi naḥ sarve vasanty āgamās tīrthaṃ na kvacid īdṛg atra bhavati tvat-khaḍga-dhārā yathā
yām ekaḥ sva-śarīra-śuddhi-rasiko mūrdhnā pratīcchan ripur dvaividhyād anu pañcatāṃ tad anu ca traidaśyam āpa kṣaṇāt //

rathāṅgasya | (Smvsū.mu. 97.68, Skmsa.u.ka. 1511)

mat-paryanta-vasundharā-vijayine muktādi-ratnaṃ mayāt tavyaṃ ḍhaukitam eva tubhyam adhunā jāto 'smi niṣkiṃcanaḥ
ity ullāsita-vīci-bāhur udayān mārtaṇḍa-bimba-cchalāt prātas tapta-kuṭhāram eṣa vahate deva tvad-agre 'mbudhiḥ //

vasukalpasya | (Skmsa.u.ka. 1462, kasyāpi)

saṃdndiṣṭaṃ marubhūmi-bhūruha-cayair bhūpāla bhūyād bhavān nirjetā nava-khaṇḍa-maṇḍala-bhuvo yat tvat-prasādād vayam
pratyāsanna-vipanna-vāraḍa-vadhū-netra-praṇālī-galadbāṣpāmbhaḥ-plava-paṅka-picchila-talāḥ śrī-muñja modāmahe //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1587)

tanvīm ujjhita-bhūṣaṇāṃ kala-giraṃ sītkāram ātanvatīṃ vepantīṃ vraṇitādharāṃ vivasanāṃ romodgamaṃ bibhratīm
hemante hima-śīta-māruta-bhayād āśliṣya dorbhyāṃ tanuṃ svāṃ mūrtiṃ dayitām ivātirasikāṃ tvad-vidviṣaḥ śerate //
bhū-saṃparka-rajo-nipāta-malināḥ svasmād gṛhād pt pracyutāḥ sāmānyair api jantubhiḥ karatalair niḥśaṅkam āliṅgitāḥ
nirlagnāḥ kvacid ekatām upagatā baddhāḥ kvacin mocitāḥ akṣāṇām iva śārayaḥ pratigṛhaṃ bhrāntās tavāri-striyaḥ //
varṣā-saṃbhṛta-pīti-sāram avaśaṃ stabdhāṅghri-hasta-dvayaṃ bhekaṃ mūrdhni nigṛhya kajjala-rajaḥ-śyāmaṃ bhujaṅgaṃ sthitam
mugdhā-vyādha-vadhūs tavāri-nagare śūnye cirāt saṃprati svarṇopaskṛti-muṣṭi-sāyaka-dhiyā sākūtam āditsati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1593, chittapasya)

paryaṅkaḥ śithilīkṛto na bhavatā siṃhāsanān notthitaṃ na krodhānala-dhūma-rājir iva ca bhrū-vallir ullāsitā
rājñāṃ tvac-caraṇāravindam atha ca śrīcandra puṣpanty amūś cañcac-cāru-marīci-sañcaya-mucāṃ cūḍāmaṇīnāṃ rucaḥ //

suvinītasya --

dvāraṃ khaḍgibhir āvṛtaṃ bahir api prasivnna-gaṇḍair gajair antaḥ kañcukibhiḥ sphūran maṇidharair adhyāsitā bhūmayaḥ
ākrāntaṃ mahiṣībhir eva śayanaṃ tvad-vidviṣāṃ mandire rājan saiva cirantana-praṇayinī-śūnye 'pi rājya-sthitiḥ //

vijaya-pālasya | (Skmsa.u.ka. 1596, yogeśvarasya; Svsu.ā. 2569, Smvsū.mu. 97.78, Kuval, p. 161)

atyuktau yadi na prakupyasi mṛṣā-vādaṃ na cen manyase tad brūmo 'dbhuta-kīrtaneṣu rasanā keṣāṃ na kaṇḍūyate
deva tvad-vijaya-pratāpa-dahana-jvālāvalī-śoṣitāḥ sarve vāridhayas tato ripu-vadhū-bāṣpāmbubhiḥ pūritāḥ //
tāḍītāḍaṅka-mātrābharaṇa-pariṇatīny ullasat-sindu-vārasrag-dāmāni dviṣāṃ vo ghana-jaghana-jarad-bhūri-bhūrjāṃśukāni
vindhya-skandheṣu dhātu-drava-racita-kuca-prānta-patrāṅkurāṇi krīḍanti kroḍa-lagnaiḥ kapi-śiśubhir aviśrāntam antaḥ-purāṇi //
tvan-nāsīra-visāri-vāraṇa-bhara-bhraśyan-mahī-yantraṇād antaḥ-khinna-bhujaṅga-bhogavigalal-lālābhir āsīn nadī
kiṃ cāsyāṃ jalakeli-lālasa-valan-nāgāṅganānāṃ phaṇaśreṇībhir maṇi-keśarābhir abhavat saṃbhūtir ambhoruhām //

gaṅgādharasya --

saṃgrāmāṅgaṇa-saṃgatena bhavatā cāpe samāropite devākarṇaya yena yena mahasā yad-yat-samāsāditam
kodaṇḍena śarāḥ śarai ripuśiras tenāpi bhū-maṇḍalaṃ tena tvaṃ bhavatā ca kīrtir anaghā kīrtyā ca loka-trayam //

saṃgrāmāṅgaṇasya | (Sksa.ka.ā. 1.115, Skmsa.u.ka. 1557, karka-rājasya)

śarair vyarthaṃ nātha tribhuvana-jayārambha-caturais tava jyā-nirghoṣaṃ nṛpatir iha ko nāma sahate
yam uccair ākarṇya tridaśa-patir apy āhava-bhiyā hriyā pārśvaṃ paśyan nibhṛta-nibhṛtaṃ muñcati dhanuḥ //

nāhillasya --

ṛkṣasya kroḍa-sandhi-prahita-mukhatayā maṇḍalī-bhūta-mūrter ārāt suptasya vīra tvad-ari-vara-pura-dvāri nīhāra-kāle
prātar nidrā-vinoda-krama-janita-mukhonmīlitaṃ cakṣur ekaṃ vyādhāḥ pālāla-bhasma-sthita-dahana-kaṇākāram ālokayanti //
te kaupīna-dhanās ta eva hi paraṃ dhātrī-phalaṃ bhuñjate teṣāṃ dvāri nadanti vāji-nivahās tair eva labdhā kṣitiḥ
tair etat samalaṃkṛtaṃ nija-kulaṃ kiṃ vā bahu brūmahe ye dṛṣṭāḥ parameśvareṇa bhavatā tuṣṭena ruṣṭena vā //

jayādityasya | (Skmsa.u.ka. 1404, Spdśā.pa. 1224)

dattendrābhaya-vibhramādbhuta-bhujā-saṃbhāra-gambhīrayā tvad-vṛttyā śithilī-kṛtas tribhuvana-trāṇāya nārāyaṇaḥ
antas-toṣa-tuṣāra-saurabha-maya-śvāsānilāpūraṇaprāṇottuṅga-bhujaṅga-talpam adhunā bhadreṇa nidrāyate //
vatse mādhavi tāta campaka śiśo mākanda konti priye hā mātar madayanti hā kuravaka bhrātaḥ khasar mālati
ity evaṃ ripu-mandireṣu bhavataḥ śṛṇvanti naktaṃcarā golāṅgūla-vimarda-saṃbhrama-vaśād udyāna-devī-giraḥ //

śubhāṅkasya | (Skmsa.u.ka. 1599)

vajrin vajram idaṃ jahīhi bhagavan īśa triśūlena kiṃ viṣṇo tvaṃ ca vimuñca cakram amarāḥ sarve tyajantv āyudham
adyāyaṃ para-cakra-bhūma-nṛpater voḍhuṃ trilokī-dhuraṃ prauḍhārāti-ghaṭā-vighaṭṭana-paṭur dordaṇḍa evodyataḥ //
bāṇās te para-cakra-vikrama-kalā-vailakṣya-dīkṣā-guroḥ vīkṣante mihirāṃśu-māṃsala-rucaḥ kṣiptāḥ prati-dveṣiṇaḥ
hastāhallita-hāra-valli-taralā yuddhāṅgaṇālokanakrīḍālola-dig-aṅganā-samudayonmuktāḥ kaṭākṣā iva //

mañjuśrīmitrasya --

mandodvṛntaiḥ śirobhir maṇi-bhara-gurubhiḥ prauḍha-romāñca-daṇḍasphāyan-nirmoka-sandhi-prasarad-avigalat-saṃmada-sveda-pūrāḥ
jihvā-yugmābhipūrṇānanda-viṣama-samudgīrṇa-varṇābhirāmaṃ velā-śailāṅka-bhājo bhujaga-yuvatayas tvad-guṇān udgṛṇanti //
(anargha-rāghava 1.56 murāreḥ | (a.rā. 1.56)
jīyāsuḥ kalikāla-karṇaka-jagad dāridrya-dārūdaravyāghūrṇad-dhūṇa-cūrṇa-laṅgima-juṣas tvat-pādayoḥ pāṃśavaḥ
lakṣmī-sadma-saroja-reṇu-suhṛdaḥ sevāvanamrī-bhavadbhūmīpāla-kirīṭa-ratna-kiraṇa-jyotsnā-nadī-bālikāḥ //

vallaṇasya | (Skmsa.u.ka. 1417)

pṛthur asi guṇaiḥ kīrtyā rāmo nalo bharato bhavān mahati samare śatrughnas tvaṃ sadaiva yudhiṣṭhiraḥ
iti sucaritair bibhrad rūpaṃ cirantana-bhūbhujāṃ katham asi na māndhātā deva triloka-vidhāyy api //

kasyacit | (Svsu.ā. 2502, Skmsa.u.ka. 1436, vīrya-mitrasya)

prabhur asi vayaṃ mālākāra-vrata-vyavasāyino vacana-kusumaṃ tenāsmābhis tavādara-ḍhaukitam
yadi tad aguṇaṃ kaṇṭhe mā dhās tathorasi mā kṛthā navam iti kiyat karṇe dhehi kṣaṇaṃ phalatu śramaḥ //

vīrya-mitrasya | (Skmsa.u.ka. 1638)

bhayam ekam anekebhyaḥ śatrubhyo yugapat sadā
dadāti tac ca tenāsti rājan citram idaṃ mahat //
sarvadā sarvado 'sīti mithyā saṃstūyase budhaiḥ
nārayo lebhire pṛṣṭhaṃ na vakṣaḥ para-yoṣitaḥ //
apūrveyaṃ dhanur-vidyā bhavatā śikṣitā kutaḥ
mārgaṇaughaḥ samāyāti guṇo yāti dig-antaram //
sālakānana-yoge 'pi sālakānana-varjitā
hārāvaruddha-kaṇṭhāpi vihārāri-vadhūs tava //

amī vīryamitrasya --

karṣadbhiḥ sicayāñcalān atirasāt kurvadbhir āliṅganam gṛhṇānaiḥ kacam ālikhadbhir adharaṃ vidrāvayadbhiḥ kucau
pratyakṣe 'pi kaliṅga-maṇḍala-pater antaḥ-purāṇām aho dhik kaṣṭaṃ viṭapair viṭair iva vane kiṃ nāma nāceṣṭitam //

vasukalpasya --

gambhīra-nīra-sarasīr api paṅkaśeṣāḥ kurvanti ye dinakarasya karās ta eva
tvad-vairi-vīra-vanitānayanāmbu-leśaśoṣe kathaṃ pratihatā iti me vitarkaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1589, kalpa-dattasya)

tvat-sainya-glapitasya pannaga-pater acchinna-dhārā-kramaṃ visphārāyata-śālini pratiphaṇaṃ phenāmbhasi bhraśyati
deva kṣmāvalaya-prabho phaṇi-kulaiḥ pravyaktam ekottarasthūla-stambha-sahasra-dhāritam iva kṣmā-cakram ālokyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1503, vasukalpasya)

śeṣaṃ kleśayituṃ diśaḥ sthagayituṃ peṣṭuṃ dharitrī-bhṛtaḥ sindhūn dhūli-bhareṇa kardamayituṃ tair eva roddhuṃ nabhaḥ
nāsīre ca muhur muhuś calacalety ālāpa-kolāhalān kartuṃ nātha varuthinīyam avanīṃ jetuṃ punas tvad-bhujau //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1504, vasukalpasya)

deva tvat-sainya-bhārād avanim avanatāṃ dhartum uttabdha-dehaḥ sphūtkāra-kṣveḍa-mīlat-phaṇa-śata-nipatat-pīna-lālā-pravāhaḥ
dṛṣṭaḥ prāroha-śālī vaṭa iva phalito rakta-mūrdhanya-ratnaḥ kūrmeṇoddhṛtya kaṇṭhaṃ nija-vipula-vapuś catvare sarparājaḥ //
ambhaḥ kardamatām upaiti sahasā paṅka-dravaḥ pāṃśutāṃ pāṃśur vāraṇa-karṇa-tāla-pavanair dik-prānta-nīhāratām
nimnatvaṃ girayaḥ samaṃ viṣamatāṃ śūnyaṃ jana-sthānakaṃ niryāte tvayi rājya-pāla bhavati tyakta-svabhāvaṃ jagat //

mahodadheḥ | (Skmsa.u.ka. 1530)

asindūreṇa sīmanto mā bhūn no yoṣitām iti
ataḥ pariharanty ājāvasiṃ dūreṇa te 'rayaḥ //
deva tvaṃ kila kuntala-graha-ruciḥ kāñcīm apāsārayan kṣiptaḥ kṣipta-kara-tataḥ prahaṇanaṃ prārabdham aṅgeṣv api
ity ākūta-juṣas tava stava-kṛtā vaitālikenodite lajjante pramadāḥ parasparam abhiprekṣyārayo bibhyati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1443)

bhīme prasthāna-bhāji sphurad-asi-jaladāpahnuta-dveṣi-vahnau gṛhṇītāhnāya sarve bhuvi bhuvana-bhujaś cāmaraṃ vā diśo vā
naivaṃ ced vas tadānīṃ pradhana-dhṛta-dhanur mukta-rāvarṇa-viddhaṃ gṛdhrā mūrdhānam ūrdhvaṃ nabhasi rabhasino lāghavenoddharanti //

vasukalpasya --

bhavān īhita-kṛn nityaṃ tvaṃ himānī-giri-sthitaḥ /
ataḥ śaṅkara evāsi sadā skandaḥ paraṃ na te //
ābālyādhigamān mayaiva gamitaḥ koṭiṃ parām unnater asmat-saṃkathanena pārthiva-sutaḥ saṃpraty asau lajjate
itthaṃ khinna ivātyayena yaśasā datto 'valambo 'mbudher yātas tīra-tapo-vanāni bhavato vṛddho guṇānāṃ gaṇaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1386, śrī-hanūmataḥ; Smvsū.mu. 97.14)

stana-yugam aśru-snātaṃ samīpatara-varti-hṛdaya-śokāgneḥ /
carati vimuktāhāraṃ vratam iva bhavato ripu-strīṇām //
saṃkalpe 'ṅkuritaṃ dvipatritam atha prasthāna-velāgame mārge pallavitaṃ puraṃ praviśataḥ śākhā-śatair udgatam
prātar bhāvini darśane mukulitaṃ dṛṣṭe tu deva tvayi protphullaṃ phalitaṃ ca saṃprati manorājya-drumeṇādya me //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1423, chittapasya)

bhūti-vibhūṣita-dehāḥ kāntā-rāgeṇa labdha-mahimānaḥ /
trikaliṅga-nyasta-karā bhavad-arayas tvat-samār jātāḥ //
jāne vikrama-vardhana tvayi dhanaṃ viśrāṇayaty arthināṃ bhāvī śoṇa ivopalair upacito ratnair agādho 'mbudhiḥ
tat paśyāmi ca rohaṇo maṇi-bharair ādhmāya-mānodaraḥ pākotpīḍita-dāḍimī-phala-dṛśāṃ kaiścid dinair yāsyati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1458, ḍimbokasya)

ekas tridhā hṛdi sadā vasasi sma citraṃ yo vidviṣāṃ ca viduṣāṃ ca mṛgīdṛśāṃ ca
tāpaṃ ca saṃmada-rasaṃ ca ratiṃ ca tanvan śauryoṣmaṇā ca vinayena ca līlayā ca //

śrī-hanūmataḥ | (Skmsa.u.ka. 1433)

deva tvām aham arthaye ciram asau varṣāgamo nirgatas tīrthaṃ tīrtham itas tato vicarituṃ ceto 'dhunā dhāvati
tad viśrāmaya vīra vīrya-niviḍa-jyā-bandhanāt kārmukaṃ mā bhūd vairi-vadhū-vilocana-jalair mārga-kramo durgamaḥ //
dvirūpā samare rājann ekaivāsi-latā-vadhūḥ
dārikāri-karīndrāṇāṃ subhaṭānāṃ ca kuṭṭanī //
āmṛśya stana-maṇḍalaṃ pratimuhuḥ sañcumbya gaṇḍa-sthalīṃ grīvāṃ pratyavalambya saṃbhrama-balair āhanyamānaḥ karaiḥ
suptasyādri-nadi-nikuñja-gahane mattaḥ payodānilaiḥ karṇānte maśakaḥ kim apy ari-vadhū-sārthasya te jalpati //
lambamāna-nayanāmbu-bindavaḥ kandarāsu gahanāsu bhūbhṛtām /
ākapola-tala-lola-kuntalāḥ sañcaranti tava vairi-yoṣitaḥ //
mā te bhavatu śatrūṇāṃ yā śrutiḥ śrūyate kvipaḥ
sārdhaṃ bandhubhir aṅgasya yā parasmaipade sici //
tat kalpa-druma-puṣpa-saṃstari-rajas tat kāma-dhenoḥ payasḥ taṃ ca tryambaka-netra-dagdha-vapuṣaḥ puṣpāyudhasyānalam
padmāyāḥ śvasitānilāni ca śarat-kālasya tac ca sphuṭaṃ vyomādāya vinirmito 'si vidhinā kāmboja tubhyaṃ namaḥ //

vasukalpasya --

dviṣo bhavanti vīrendra mukhe na tava saṃmukhāḥ
bhavad-bhuja-bala-prauḍhiparityājita-hetayaḥ //
kṣiptaḥ kṣīra-gṛhe na dugdha-jaladhiḥ koṣe na hemācalo dikpālā api pāli-pālana-vidhāv ānīya nāropitāḥ
no vā dikkariṇaḥ kvaṇan madhulihaḥ paryāya-paryāṇanakrīḍāyāṃ viniyojitā vada kṛtaṃ kiṃ kiṃ tvayā dig-jaye //

dakṣasya | (Skmsa.u.ka. 1566, kasyacit)

vāha-vyūha-khurāgra-ṭaṅka-vihati-kṣuṇṇakṣamā-janmābhir dhūlibhiḥ pihite vihāyasi bhavat-prasthāna-kālotsave
diṅ-mohākula-sūra-sūta-vipatha-bhrāmyat-turaṅgāvalīdīrghāyuḥ kutavāsaraṃ pratidiśaṃ vyasto ravir tāmyati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1548, mahodadheḥ)

dātaiṣa viśva-viditaḥ kim ayaṃ dadāti sarvāhitāni jagate nanu vārtam etat
asyodayāt prabhṛti vāñchati dāna-pātraṃ cintāmaṇir yadi dadāti dadātu tāvat //

aṅkokasya

pūrṇo 'gre kalaso vilāsa-vanitāḥ smerānanāḥ kanyakā dāna-klinna-kapola-paddhatir ibho gaura-dyutir gaur vṛṣaḥ
kṣīra-kṣmāruhi vāyaso madhura-vāg-vāmā śiveti dhruvaṃ tvāṃ pratyuccalatāṃ narendra-tilaka prādurbhavanty arthinām //

kasyacit | (Srksa.u.ka. 14471447, parameśvarasya)

yato yato nṛpa-vara padma-pāṭalaṃ vilocanaṃ calati tava prasīdataḥ
tatas tato nalina-vanādhivāsinī tad-īpsayā kila kamalānudhāvati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1403)

ruditaṃ vanecarair api vindhyādri-nivāsibhis tavāri-śiśau /
vana-mānuṣīṣu hastaṃ phala-hastāsu prasārayati //
ābaddha-bhīma-bhṛkuṭī-sthapuṭaṃ lalāṭaṃ bibhrat parāṅmukha-ripor vidhutādharoṣṭhaḥ
ātmaiva saṃgara-mukhe nija-maṇḍalāgracchāyā-chalād abhimukhas tava deva jātaḥ //
nija-gṛha-mayūra-nāmabhir āhūtānāgateṣu vana-śikhiṣu /
bāla-tanayena rudatā tvad-ari-vadhū roditā dīrgham //

yogeśvarasya --

ye tṛṣṇārtair adhikam aniśaṃ bhujyamānāḥ prasannāḥ antarbhūtār jhaṭiti guṇino yatra pūrṇā bhavanti
namrī-bhūtaiḥ phalam abhinavaṃ prāpyate yady avaśyaṃ tat kiṃ kūpāḥ sukṛta-ghaṭitās tvādṛśā vā pumāṃsaḥ //

amara-dattasya --

bhrāntaṃ yena caturbhir eva caraṇaiḥ satyābhidhāne yuge tretāyāṃ tribhir aṅghribhiḥ katham api dvābhyāṃ tato dvāpare
na syās tvaṃ yadi deva paṅgula-guṅdaḥ kāle kalāv utkale so 'yaṃ paṅgur avasthitaika-caraṇo dharmaḥ kathaṃ bhrāmyati //

cittūkasya | (Skmsa.u.ka. 1391)

tvaṃ dharma-bhūs tvam iha saṃgara-mūrdhni bhīmaḥ kīrtyārjuno 'si nakulena tavopamāsti
tulyas tvayā yadi paraṃ sahadeva eva duḥśāsanas tava punar nanu ko 'pi śatruḥ //

halāyudhasya --

kūrmaḥ pādo 'tra yaṣṭir bhujaga-patir asau bhājanaṃ bhūta-dhātrī tailotpūraḥ samudraḥ kanaka-girir ayaṃ vṛtta-varti-prarohaḥ
arciś tigmāṃśu-rocir gagana-malinimā kajjalaṃ dahyamānā śatru-śreṇī pataṅgā jvalati narapate tvat-pratāpa-pradīpaḥ //

śrī-hanūmataḥ | (Spdśā.pa. 1248, Smvsū.mu. 97.47, Skmsa.u.ka. 1476)

antaḥ-khedam ivodvahan yad aniśaṃ ratnākaro ghūrṇate yac ca dhyānam ivāsthito na kanaka-kṣoṇī-dharaḥ syandate
jāne dāna-vilāsa dāna-rabhasaṃ śauryaṃ ca te śuśruvān eko mantha-vighaṭṭanās tad-aparaṣ ṭaṅkā-hatīḥ śaṅkate //

vākkūṭasya --

mayā tāvad dṛṣṭo na khalu kali-kandarpa-nṛpater guṇais tulyaḥ ko 'pi kvacid api kim aśrāvi bhavatā
iti praśna-śraddhākulitam iva karṇāntikam agān mṛgākṣīṇāṃ cakṣuś caṭulatara-tārānta-taralam //

vasukalpasya

na dīnas tvaṃ puṇya-prabha-vara-maṇīnāṃ vilasitair virājac-chuddhāntas tvam ahima-kara-prauḍha-mahimā
kvacin na krodhas te svapada-jita-devas tvam udadher abhinno 'pi svāmin na kim asi samudraḥ sva-viṣaye //
iti cāṭu-vrajyā samāptā
||41||

42. tato nirveda-vrajyā

dhanyānāṃ giri-kandarodara-bhuvi jyotiḥ paraṃ dhyāyatām ānandāśru-jalaṃ pibanti śakunā niḥśaṅkam aṅke sthitāḥ
asmākaṃ tu manorathoparacita-prāsāda-vāpī-taṭakrīḍā-kānana-keli-mandira-sadām āyuḥ paraṃ sīdati //

kasyacit | (VaiS 196, Ss 1.5, Spdśā.pa. 4155, Smvsū.mu. 126.9, Skmsa.u.ka. 2288, satyabodhasya)

āsvādya svayam eva vacmi mahatīḥmr marma-cchido vedanāḥ mā bhūt kasyacid apy ayaṃ paribhavo yāñcheti saṃsāriṇaḥ
paśya bhrātar iyaṃ hi gaurava-jarā-dhikkāra-keli-sthalī māna-mlānimasī guṇa-vyatikara-prāgalbhya-garbha-cyutiḥ //
paśya gobhaṭa kiṃ kurmaḥ karmaṇāṃ gatir īdṛśī
duṣer dhātor ivāsmākaṃ doṣa-niṣpattaye guṇaḥ //
anādṛtyāucityaṃ hriyam avigaṇayyātimahatīṃ yad etasyāpy arthe dhana-lava-durāśā-taralitāḥ
alīkāhaṅkāra-jvara-kuṭilita-bhrūṇi dhanināṃ mukhāni prekṣyante dhig idam atiduṣpūram udaram //
jātir yātu rasātalaṃ guṇa-gaṇas tasyāpy adho gacchatu śīlaṃ śaila-taṭāt patāv abhijanaḥ saṃdahyatāṃ vahninā
śaurye vairiṇi vajram āśu nipatatv artho 'stu naḥ kevalaṃ yenaikena vinā guṇās tṛṇa-lava-prāyāḥ samastā ime //
niṣkandāḥ kim u kandarodara-bhuvaḥ kṣīṇās tarūṇāṃ tvacaḥ kiṃ śuṣkāḥ saritaḥ sphurad-giri-guru-grāva-skhalad-vīcayaḥ
pratyutthānam itas tataḥ pratidinaṃ kurvadbhīr udgītibhir yad dhārārpita-dṛṣṭibhiḥ kṣiti-bhujāṃ vidvadbhir apy āsyate //
amīṣāṃ prāṇānāṃ tulita-bisinī-patra-payasāṃ kṛte kiṃ nāsmābhir vigalita-vivekair vyavasitam
yad īśānām agre draviṇa-kaṇa-mohāndha-manasāṃ kṛtaṃ vīta-vrīḍair nija-guṇa-kathā-pātakam api //
yad ete sādhūnām upari vimukhāḥ santi dhaninoaḥ na caiṣāvajñaiṣām api tu nija-vitta-vyaya-bhayam
ataḥ khedo nāsmin aparam anukampaiva bhavati sva-māṃsa-trastebhyaḥ ka iva hariṇebhyaḥ paribhavaḥ //
no baddhaṃ śarad-indu-dhāma-dhavalaṃ pāṇau muhuḥ kaṅkaṇaṃ vrīḍā-manthara-komalaṃ nava-vadhū-vaktraṃ ca nāsvāditam
nītaṃ naiva yaśaḥ surendra-bhavanaṃ śastreṇa śāstreṇa vā kālo jīrṇa-maṭheṣu dhṛṣṭa-piśunaiś chātraiḥ saha preritaḥ //
vayam akuśalāḥ karṇopānte niveśayituṃ mukhaṃ kṛtaka-caritair bhartuś ceto na vañcayituṃ kṣamāḥ
priyam api vaco mithyā vaktuṃ jaḍair na ca śikṣitaṃ ka iva hi guṇo yo 'smān kuryān nareśvara-vallabhān //
khalollāpāḥ soḍhāḥ katham api parārādhana-parair nigṛhyāntar duḥkhaṃ hasitam api śūnyena manasā
kṛto vitta-stambha-pratihata-dhiyām añjalir api tvam āśe moghāśe kim aparam ato nartayasi mām //
jana-sthāne bhrāntaṃ kanaka-mṛga-tṛṣṇānvita-dhiyā vaco vaidehīti pratidiśam udaśru pralapitam
kṛtā laṅkā-bhartur vadana-paripāṭīṣu ghaṭanā mayāptaṃ rāmatvaṃ kuśala-vasutā na tv adhigatā //

abhinandasya | (Svsu.ā. 3264, kasyacit; Sdsā.da. under 4.17; Smvsū.mu. 127.5, bhaṭṭa-vācaspateḥ; Skmsa.u.ka. 2265, śūlapāṇeḥ)

sṛjati tāvad aśeṣa-guṇālayaṃ puruṣa-ratnam alaṃkaraṇaṃ bhuvaḥ
tad anu tat-kṣaṇa-bhaṅgi karoti ced ahaha kaṣṭam apaṇḍitatā vidheḥ //

(nītiśataka 86)

sat-puruṣa-pakṣa-pātini bhagavati bhavitavyate namas tubhyam /
yā tvaṃ svayam akṛtajñaṃ jaḍam akulīnaṃ na saṃspṛśati //
dātā baliḥ prārthayitā ca viṣṇur dānaṃ mahī vāji-makhasya kālaḥ
namo 'stu tasyai bhavitavyatāyai yasyāḥ phalaṃ bandhanam eva jātam //
priyā duhitaro dhātur vipadaḥ pratibhānti naḥ
guṇavatyaḥ kulīnebhyo dīyante katham anyathā //
bhadre vāṇi vidhehi tāvad amalāṃ varṇānupūrvīṃ mukhe cetaḥ svāsthyam upehi gaccha gurute yatra sthitā māninaḥ
lajje tiṣṭha parāṅ-mukhī kṣaṇam itas tṛṣṇu puraḥ sthīyatāṃ pāpo yāvad ahaṃ bravīmi dhanine dehīti dīnaṃ vacaḥ //
priyāṃ hitvā bālām abhinava-visāla-vyasaninīṃ adhīte bhikṣā-bhug-bhuvam adhiśayānaś cirataram
api jñātvā śāstraṃ kaṭakam aṭato jīryati vapus tato re pāṇḍityaṃ yad iha na sukhaṃ no 'pi ca tapaḥ //
vidyā-late tapasvini vikasita-sita-kusuma-vākya-saṃpanne /
virama varaṃ bhramarahite na phalasi bhuktiṃ ca muktiṃ ca //
unmāda-gadgada-giro mada-vihvalākṣyā bhraśyan-nija-prakṛtayaḥ kṛtam asmarantaḥ
aiśvarya-sīdhu-rasa-pāna-vighūrṇamānāḥ ke nāma na pratipadaṃ puruṣāḥ skhalanti //
svalpa-draviṇa-kaṇā vayam amī ca guṇino daridrati sahasram /
dāna-vyasana-lavo hṛdi dhig dhātaḥ kiṃ viḍambayasi //
vidyāvān api janmavān api tathā yukto 'pi cānyair guṇair yan nāpnoti manaḥ samīhita-phalaṃ daivasya sā vācyatā
etāvat tu hṛdi vyathāṃ vitanute yat-prāktanaiḥ karmabhir lakṣmīṃ prāpya jaḍo 'py asādhur api ca svāṃ yogyatāṃ manyate //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2225)

īśvara-gṛham idam atra hi viṣaṃ ca vṛṣabhaś ca bhasma cādriyate /
yas tu na viṣaṃ na vṛṣabho na bhasma tasyātra kā gaṇanā //
kāma-ghnād viṣa-sadṛśo bhūty-avaliptād bhujaṅga-saṅga-ruceḥ /
ko bhṛṅgīva na śuṣyati vāñcha na phalam īśvarād aguṇāt //
api vajreṇa saṃgharṣam api padbhyāṃ parābhavam
sahante guṇalobhena ta eva maṇayo yadi //
labhante katham utthānam asthānaṃ guṇino gatāḥ
dṛṣṭaḥ kiṃ kvāpi kenāpi kardamāt kandukodgamaḥ //
hṛt-paṭṭake yad yad ahaṃ likhāmi tat tad vidhir lumpati sāvadhānaḥ /
bhūyo vilopān masṛṇe tv idānīṃ rekhāpi nodeti manorathasya //
kuryān na kiṃ dhanavataḥ svajanasya vārtā kiṃ tat-kriyā nayanayor na dhṛtiṃ vidadhyāt
mām eṣa yācitum upāgata ity asatyasaṃbhāvanā-vikalam asya na cen manaḥ syāt //
asmādṛśāṃ nūnam apuṇya-bhājāṃ na svopayogī na paropayogī
sann apy asad-rūpatayaiva vedyo dāridrya-mudro guṇa-ratna-koṣaḥ //
tāvat kathaṃ kathaya yāsi gṛhaṃ parasya tatrāpi cāṭu-śatam ārabhase kathaṃ ca
svaṃ varṇayasy atha kathaṃ kula-putra mānī hā mugdha dagdha-jaṭhareṇa viḍambito 'si //
sārasavattā vihatā na bakā vilasanti carati no kaṅkaḥ /
sarasīva kīrti-śeṣaṃ gatavati bhuvi vikramāditye //

subandhoḥ (Vāsavadattā vāsavadattā 10 ṇB in a also divide sā rasavattā !) --

ucita-karma tanoti na saṃpadām itarad apy asad eva vivekinām
iti nirasta-samasta-sukhānvayaḥ katham ato na viṣīdatu paṇḍitaḥ //

(Skmsa.u.ka. 1717, vācaspateḥ)

chittvā pāśam apāsya kūṭa-racanāṃ bhittvā balād vāgurāṃ paryantāgni-kalāpa-jāla-kuṭilān nirgatya dūraṃ vanāt
vyādhānāṃ śara-gocarād atijavenotplutya gacchan mṛgaḥ kūpāntaḥ-patitaḥ karotu viguṇe kiṃ vā vidhau pauruṣam //

kasyacit | (Svsu.ā. 655, muktāpīḍasya; Spdśā.pa. 940, Skmsa.u.ka. 1862, kasyacit)

kāmaṃ vaneṣu hariṇās tṛṇena jīvanty ayatna-sulabhena /
vidadhati dhaniṣu na daintyaṃ te kila paśavo vayaṃ sudhiyaḥ //
vasumati vasumati bandhau dhana-lava-lobhena ye niṣīdanti /
tān ca tṛṇān iva dadhatī kalayasi vada gauravaṃ kasya //
kapolebhyo baddhaḥ katham akhila-viśva-prabhur asāv anāryair asmābhiḥ param iyam apūrvaiva racanā
yad indoḥ pīyūṣa-drava-maya-mayūkhotkara-kiraḥ kalaṅko ratnaṃ tu pratiphaṇam anarghaṃ viṣa-bhṛtām //

vittokasya --

sarvaḥ prāṇa-vināśa-saṃśaya-karīṃ prāpyāpadaṃ dustarāṃ pratyāsanna-bhayo na vetti vibhavaṃ svaṃ jīvitaṃ kāṅkṣati
uttīrṇas tu tato dhanārtham aparāṃ bhūyo viśaty āpadaṃ prāṇānāṃ ca dhanasya cāyam adhiyām anyonya-hetuḥ paṇaḥ //
no meghāyitam artha-vāri-viraha-kliṣṭe 'rthi-śasye mayā noddhṛtta-pratipakṣa-parvata-kule nirghāta-vātāyitam
no vā vāma-vilocanāmala-mukhāmbhojeṣu bhṛṅgāyitaṃ mātuḥ kevalam eva yauvana-vana-cchede kuṭhārāyitam //

bhartṛ-hareḥ | (Skmsa.u.ka. 2269)

ye kāruṇya-parigrahād apaṇita-svārthāḥ parārthān prati prāṇair apy upakurvate vyasaninas te sādhavo dūrataḥ
vidveṣānugamād anarjita-kṛpo rūkṣo jano vartate cakṣuḥ saṃhara bāṣpa-vegam adhunā kasyāgrato rudyate //

mātṛguptasya --

narendraiḥ śrī-candra-prabhṛtibhir atītaṃ sahṛdayair atikrāntaṃ tais taiḥ kavibhir abhinandādibhir api
idānīṃ vāk tūṣṇīṃ bhava kim u mudhaiva pralapasi kva pūjā-saṃbhāraḥ kva ca tava guṇollāsa-rabhasaḥ //

vākkūṭasya --

sudhā-sūtiḥ kṣīṇo gaṇapatir asav eka-daśanaḥ pada-bhraṣṭā devī sarid api surāṇāṃ bhagavatī
dvi-jihvād anyeṣāṃ kva nanu guṇinām īśvara-juṣāṃ tvayā dṛṣṭo bhogaḥ kim iha viphalaṃ kliśyasi manaḥ //
gaccha trape virama dhairya dhiyaḥ kim atra mithyā viḍambayasi kiṃ puruṣābhimāna
pradhvasta-sarva-guṇam arjita-doṣa-sainyaṃ dainyaṃ yad ādiśati tad vayam ācarāmaḥ //
nirānandā dārā vyasana-vidhuro bāndhava-janoaḥ janī-bhūtaṃ mitraṃ dhana-viraha-dīnaḥ parijanaḥ
asaṃtuṣṭaṃ cetaḥ kuliśa-kaṭhinaṃ jīvitam idaṃ vidhir vāmārambhas tad api ca mano vāñchati sukham //
durvāso malināṅga-yaṣṭir abalā dṛṣṭo janaḥ sve gṛhe nīcāt karṇa-kaṭu śrutaṃ dhanam adād āruḍha-garvaṃ vacaḥ
anyo mandiram āgataḥ paricayād aprāpta-kāmo gataḥ khinnāḥ smaḥ sva-paropakāra-karaṇa-klībāṃ vahantas tanum //
kva paṅkaḥ kvāmbhojaṃ kvaṇad-ali-kulālāpa-madhuraṃ śiro raudraṃ kvāheḥ sphurad-uru-mayūkhaḥ kva ca maṇiḥ
kaliḥ kvāyaṃ pāpaḥ kva ca guṇa-nidher janma bhavato vidhiḥ satyaṃ satyaṃ sadṛśa-viniyogeṣv akuśalaḥ //
namasyaḥ prajñāvān parikalita-loka-traya-gatiḥ sukhī mūrkhaḥ so 'pi sva-gata-mahimādvaita-hṛdayaḥ
ayaṃ mā bhūt kaścit pratanu-mati-kirmīrita-manaḥsamādhānonmīlat-sada-sad-iti-saṃdeha-vidhuraḥ //

vallaṇasya --

asmābhiś caturambu-rāśi-raśanāvacchedinīṃ medinīṃ bhrāmyadbhir na sa ko 'pi nistuṣa-guṇo dṛṣṭo viśiṣṭo janaḥ
yasyāgre cira-sañcitāni hṛdaye duḥkhāni saukhyāni vā saṃjalpya kṣaṇam ekam ardham athavā niḥśvasya viśrāmyate //
ito dāva-jvālaḥ sthala-bhuva ito jāla-jaṭilā ito vyādho dhāvaty ayam anupadaṃ vakrita-dhanuḥ
ito 'py agre tiṣṭhaty ayam ajagaro vistṛta-mukhaḥ kva yāyāt kiṃ kuryān mṛga-śiśur ayaṃ daiva-vaśagaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1869)

keneyaṃ śrī-vyasana-rucinā śoṇa viśrāṇitā te jāne jānu-dvaya-sajala evābhirāmas tvam āsīḥ
vega-bhraśyat-taṭaruhavano dustarāvarta-vīciḥ kasyedānīṃ kaluṣa-salilaḥ kūlabhedī priyo 'si //

śatānandasya | (Skmsa.u.ka. 1736)

sindhor arṇaḥ sthagita-gaganābhoga-pātāla-kukṣaḥ potopāyā iha hi bahavo laṅghanāya kṣamante
āho riktaḥ katham api bhaved eṣa daivāt tadānīṃ ko nāma syād ataṭa-kuharālokanair yasya kalpaḥ //

keśaṭasya --

daive samarpya cira-sañcita-moha-bhāraṃ svasthāḥ sukhaṃ vasata kiṃ parayācanābhiḥ
meruṃ pradakṣiṇayato 'pi divākarasya te tasya sapta turagā na kadācid aṣṭau //
artho na saṃbhṛtaḥ kaścin na vidyā kācid arjitā
na tapaḥ sañcitaṃ kiṃcid gataṃ ca sakalaṃ vayaḥ //
ājanmānugate 'py asmin nāle vimukham ambujam
prāyeṇa guṇa-pūrṇeṣu rītir lakṣmīvatām iyam //

sarokasya

dṛṣṭā sātha kupīṭa-yoni-mahasā lelihyamānākṛtiḥ puṣponmeṣavatī ca kiṃśuka-latā nītāvanīṃ vāyunā
rambhe nopari padmayoḥbr bisalate nāgra-sphurat-pallave sauvarṇau na ghaṭau na nūtana-ghanāsannaḥ śaśī pārvaṇaḥ //

śaśīkarasya --

toyaṃ nirmathitaṃ ghṛtāya madhune niṣpīḍitaḥ prastaraḥ snānārthaṃ mṛgatṛṣṇikormi-taralā bhūmiḥ samālokitā
dugdhā seyam acetanena jaratī dugdhasyatā gardabhī kaṣṭaṃ yat khalu dīrghayā dhana-tṛṣā nīco janaḥ sevitaḥ //

joyīkasya --

ratnākaras tava pitā sthitir ambujeṣu bhrātā sudhārasa-mayaḥ patir ādya-devaḥ
kenāpareṇa kamale bata śikṣitāsi sāraṅga-śṛṅga-kuṭilāni viceṣṭitāni //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 347)

arthābhāve mṛdutā kāṭhinyaṃ bhavati cārtha-bāhulye /
naikatrārtha-mṛdutve prāyaḥ śloke ca loke ca //
|| iti nirveda-vrajyā ||
||42||

43. tato vārdhakya-vrajyā

anaṅga palitaṃ mūrdhni paśyaitad vijaya-dhvajam
idānīṃ jitam asmābhis tavākiṃcit-karāḥ śarāḥ //

dharmakīrteḥ --

anucitam idam akramaś ca puṃsāṃ yad iha jarāsv api mānmathā vikārāḥ
yad api ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ stana-patanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā //

vidyākālidāsayoḥ --

prāyaścittaṃ na gṛhṇītaḥ kāntāyāḥ patitau stanau
ata eva tayoḥ sparśe loko 'yaṃ śithilādaraḥ //
dhig vṛddhatāṃ viṣalatām iva dhik tathāpi vāma-bhruvām upari sa-spṛhatām atanvīm
ko 'trāparādhyati vidhiś ca śaṭhaḥ kuṭhārayogyaḥ kaṭhora-hṛdayaḥ kusumāyudhaś ca //
svasti sukhebhyaḥ saṃprati salilāñjalir eṣa manmatha-kathāyāḥ /
tā api mām ativayasaṃ tarala-dṛśaḥ saralam īkṣante //

kasyacit | (Svsu.ā. 3395, Skmsa.u.ka. 2256, śatānandasya)

kṣaṇāt prabodham āyāti laṅghyate tamasā punaḥ
nirvāsyataḥ pradīpasya śikheva jaratāṃ matiḥ //
paliteṣv api dṛṣṭeṣu puṃsaḥ kā nāma kāmitā
bhaiṣajyam iva manyante yad anyamanasaḥ striyaḥ //
eka-garbhoṣitāḥ snigdhā mūrdhnā sat-kṛtya dhāritāḥ
keśā api virajyante jarayā kim utāṅganāḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2251, śrī-vyāsa-pādānām)

gātrair girā ca vikalaś caṭum īśvarāṇāṃ kurvann ayaṃ prahasanasya naṭaḥ kṛto 'smi
no vedmi māṃ palita-varṇaka-bhājam etaṃ nāṭyena kena naṭayiṣyati dīrgham āyuḥ //
aviviktāv atistabdhau stanav āḍhyāv ivādṛtau
viviktav ānatav eva daridrāv iva garhitau //

nirdayasya --

|| iti vārdhakya-vrajyā ||
||43||

44. tataḥ śmaśāna-vrajyā

cañcat-pakṣābhidhāta-glapita-hutabhujaḥ prauḍha-dhāmnaś citāyāḥ krodha ākṛṣṭa-mūrter aham ahamikayā caṇḍa-cañcu-graheṇa
sadyas taptaṃ śavasya jvalad iva piśitaṃ bhūri jagdhvārdha-dagdhaṃ paśyāntaḥ pluṣyamāṇaḥ praviśati salilaṃ satvaraṃ gṛdhra-saṅghaḥ //

kasyacit | (Smvsū.mu. 94.6, Skmsa.u.ka. 2365, pāṇineḥ)

udbuddhebhyaḥ sudūraṃ ghana-rajani-tamaḥ-pūriteṣu drumeṣu prodgrīvaṃ paśya pāda-dvitaya-dhṛta-bhuvaḥ śreṇayaḥ pheravāṇām
ulkālokaiḥ sphuradbhirnija-vadana-guhotsarpibhir vīkṣitebhyaś cyotat-sāndraṃ vasāmbhaḥ kvathita-śava-vapur-maṇḍalebhyaḥ pibanti //

pāṇineḥ | (Skmsa.u.ka. 2364)

utkṛtyotkṛtya kṛttiṃ prathamam atha pṛthūcchopha-bhūyāṃso māṃsāny aṅga-sphik-pṛṣṭha-piṇḍādy-avayava-sulabhāny agra-pūtīni jagdhvā
ātta-srnāyvyv-antra-netraḥ prakaṭita-daśanaḥ preta-raṅgaḥ karaṅkād aṅka-sthād asthi-saṃstha-sthapuṭa-gatam api kravyam avyagram atti //

(mā.mā. 5.16)

karṇābhyarṇa-vidīrṇa-sṛk-kavi-kaṭa-vyādāna-dīptāgnibhir daṃṣṭrā-koṭi-visaṃkaṭair ita ito dhāvadbhir ākīrtyate
vidyut-puñja-nikāśa-keśa-nayana-bhrū-śmaśru-jālair nabho lakṣyālakṣya-viśuṣka-dīrgha-vapuṣām ulkā-mukhānāṃ mukhaiḥ //

(mā.mā. 5.13)

antraiḥ kalpita-maṅgala-pratisarāḥ strī-hasta-raktotpalavyaktottaṃsa-bhṛtaḥ pinahya sahasā hṛt-puṇḍarīka-srajaḥ
etāḥ śoṇita-paṅka-kuṅkuma-kuṣaḥ saṃbhūya kāntaiḥ pibanty asthi-sneha-surāḥ kapāla-caṣakaiḥ prītāḥ piśācāṅganāḥ //
(mā.mā. 5.18)
etat pūtana-cakram akrama-kṛta-śvāsārdha-muktair vṛkān utpuṣṇad utpuṣṇat parito nṛ-māṃsa-vighasair ādardaraṃ krandataḥ
kharjūra-druma-dadhna-jaṅghama-sita-tvaṅ-naddha-viṣvaktatasnāyu-granthi-ghanāsthi-pañjara-jarat-kaṅkālam ālokyate //

(mā.mā. 5.14)

guñjat-kuñja-kuṭīra-kauśika-ghaṭā-ghūtkāra-saṃvallitakrandat-pherava-caṇḍa-hātkṛti-bhṛti-prāg-bhāra-bhīmais taṭaiḥ
antaḥ-śīrṇa-karaṅka-karkara-tarat-saṃrodhi-kūlaṅkaṣasroto-nirgama-ghora-gharghara-ravā pāre-śmaśānaṃ sarit //

bhavabhūter amī (mā.mā. 5.19)

bhavabhūter amī

atrāsthaḥ piśitaṃ śavasya kaṭhinair utkṛtya kṛtsnaṃ nakhair nagna-snāyu-karāla-ghora-kuharair mastiṣka-digdhāṅguliḥ
saṃdaśyauṣṭha-piṭena bhugna-vadanaḥ pretaś citāgni-drutaṃ sūtkārair nalakāsthi-koṭara-gataṃ majjānam ākarṣati //

jayādityasya --

cañcac-cañcūdvṛtārdha-cyuta-piśita-lava-grāsa-saṃvṛddha-gardhair gṛdhrair ārabdha-pakṣa-dvitaya-vidhutibhir baddha-sāndrāndhakāre
vaktrodvāntāḥ patantyaś chimiti-śikhi-śikhā-śreṇayo 'smin śivānāṃ asra-srotasy ajasra-sruta-bahala-vasā vāsa-visre svananti //
(ṇāgānanda 4.18 śrīharṣadevasya (nāgānanda 4.18)
vidūrād abhyastair viyati bahuśo maṇḍala-śataiḥ udañcat-pucchāgra-stimita-vitataiḥ pakṣati-puṭaiḥ
patanty ete gṛdhrāḥ śava-piśita-lolānana-guhāgalal-lālā-kleda-snapita-nija-cañcū-bhaya-puṭāḥ //

(Caṇḍakauśikacaṇḍakauśika 4.7)

pibaty eko 'nyasmād ghana-rudhiram āchidya caṣakaṃ lalaj-jihvo vaktrād galitam aparo leḍhu pibataḥ
tataḥ styānāḥ kaścid bhuvi nipatitāḥ śoṇita-kaṇāḥ kṣaṇād ucca-grīvo rasayati lasad-dirgha-rasanaḥ //

(Caṇḍakauśikacaṇḍakauśika 4.17)

citāgner ākṛṣṭaṃ nalaka-śikhara-protam asakṛtd sphuradbhir nirvāpya prabala-pavanaiḥ sphūtkṛta-śataiḥ
śiro nāraṃ pretaḥ kavalayati tṛṣṇā-vaśa-valatkarālāsyaḥ pluṣyad-vadana-kuharas tūdgirati ca //

(Caṇḍakauśika 4.19 amī śrī-kṣemīśvarasya (caṇḍakauśika 4.19)

anyādānākulāntaḥ-karaṇa-vaśa-vipad-bādhita-preta-raṅkaṃ grāsa-bhraśyat-karāla-ślatha-piśita-śavāgra-grahe muktanādam
sarvaiḥ krāmadbhir ulkānana-kavala-rasa-vyātta-vaktra-prabhābhir vyaktais taiḥ saṃvaladbhiḥ kṣaṇam aparam iva vyomni vṛttaṃ śmaśānam //

vallaṇasya --

netrākuñcana-sāraṇa-krama-kṛta-pravyakta-naktandino dik-cakrānta-visarpi-sallarisaṭā-bhārāvaruddhāmbaraḥ
hasta-nyasta-kapāla-kandara-darī-muktābhra-dhārāḥ pibann unmukta-dhvani-bhinna-karṇa-kuharaḥ kravyād ayaṃ nṛtyati //
|| iti śmaśāna-vrajyā ||
||44||

45. tato vīra-vrajyā ||45

śrutvā dāśarathī suvela-kaṭake sānandam ardhe dhanuṣṭaṅkāraiḥ paripūrayanti kakubhaḥ proñchanti kaukṣeyakān
abhyasyanti tathaiva citra-phalake laṅkā-pates tat punar vaidehī-kuca-patra-valli-valanā-vaidagdhyam ardhe karāḥ //
saṃtuṣṭe tisṛṇāṃ purām api ripau kaṇḍūla-dor-maṇḍalakrīḍā-kṛtta-punaḥ-prarūḍha-śiraso vīrasya lipsor varam
yācñā-dainya-parāñci yasya kalahāyante mithas tvaṃ vṛṇu tvaṃ vṛṇv ity abhito mukhāni sa daśagrīvaḥ kathaṃ kathyate //
eko bhavān mama samaṃ daśa vā namanti jyā-ghoṣa-pūrita-viyanti śarāsanāni
tal loka-pāla-sahitaḥ saha lakṣmaṇena cāpaṃ gṛhāṇa sadṛśaṃ kṣaṇam astu yuddham //
re vṛddha-gṛdhra kim akāṇḍam iha pravīra dāvānale śalabhatāṃ labhase pramatta
lakpāvasāna-pavanollasitasya sindhor ambho ruṇaddhi kim u saikata-setubandhaḥ //

etau saṅghaśriyaḥ ||

āskandhāvadhi kaṇṭha-kāṇḍa-vipine drāc candrahāsāsinā chettuṃ prakramite mayaiva tarasā truṭyac-chirāsaṃtatau
asmeraṃ galitāśru-gadgada-padaṃ bhinna-bhruvā yady abhūd vaktreṣv ekam api svayaṃ sa bhagavān tan me pramāṇaṃ śivaḥ //
devo yady api te guruḥ sa bhagavān ardhendu-cūḍāmaṇiḥ kṣoṇī-maṇḍalam ekaviṃśatim idaṃ vārān jitaṃ yady api
draṣṭavyo 'sy amum eva bhārgava-baṭaḥ kaṇṭhe kuṭhāraṃ vahan paulastyasya puraḥ praṇāma-racita-pratyagra-sevāñjaliḥ //
rudrādes tulanaṃ svakaṇṭha-vipina-cchedo harer vāsanaṃ kārāveśmani puṣpakasya ca jayo yasyedṛśaḥ kelayaḥ
so 'haṃ durjaya-bāhu-daṇḍa-sacivo laṅkeśvaras tasya me kā ślāghā ghuṇa-jarjareṇa dhanuṣā kṛṣṭena bhagnena vā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2103, Brbā.rā. 1.51) (Bābā.rā. 1.51; ab = Vakroktijīvita 1.21ab)

vīra-prasūr jayati bhārgava-reṇukaiva yat tvāṃ triloka-tilakaṃ sutam abhyasūta
śakrebha-kumbha-taṭa-khaṇḍana-caṇḍa-dhāmā yenaiṣa me na gaṇito yudhi candrahāsaḥ //

(Bābā.rā. 2.29)

rāme rudra-śarāsanaṃ tulayati smitvā sthitaṃ pārthivaiḥ śiñjā-sañjana-tatpare 'vahasitaṃ dattvā mithas tālikāḥ
āropya pracalāṅgulī-kisalaye mlānaṃ guṇāsphālane sphārākarṣaṇa-bhagna-parvaṇi punaḥ siṃhāsane mūrcchitam //

rājaśekharasya | (bā.rā. 3.75; ha.nā. 1.31; Skmsa.u.ka. 2091)

pṛthvi sthirā bhava bhujaṅgama dhārayaināṃ tvaṃ kūrmarāja tad idaṃ dvitayaṃ dadhīthāḥ
dik-kuñjarāḥ kuruta tat-tritaye didhīrṣāṃ rāmaḥ karotu hara-kārmukam ātatajyam //
(Bālarāmāyaṇa 1.48

rājaśekharasyāmī (bā.rā. 1.48)

lāṅgūlena gabhastimān valayitaḥ protaḥ śaśī maulinā jīmūtā vidhutāḥ śaṭābhir uḍavo daṃṣṭrābhir āsāditāḥ
uttīrṇo 'mbu-nidhir dṛśaiva viṣadais tenāṭṭahāsormibhir laṅkeśasya ca laṅghito diśi diśi krūraḥ pratāpānalaḥ //
(ṛāmacarita 15.64 abhinandasya (rāmacarita 15.64)
yo yaḥ kṛtto daśamukha-bhujas tasya tasyaiva vīryaṃ labdhvā dṛpyanty adhikam adhikaṃ bāhavaḥ śiṣyamāṇāḥ
yady acchinnaṃ daśamukha-śiras tasya tasyaiva kāntau saṃkrāmantyām atiśayavatī śeṣa-vaktreṣu lakṣmīḥ //
(anargha-rāghava 6.76 murāreḥ | (a.rā. 6.76)
bhagnaṃ deva samasta-vānara-bhaṭair naṣṭaṃ ca yūthādhipaiḥ kiṃ dhairyeṇa puro vilokaya daśagrīvo 'yam ārād abhūt
itthaṃ jalpati saṃbhramolbaṇa-mukhe sugrīva-rāje muhus tenākekaram īkṣitaṃ daśa śanair bāṇān ṛjūkurvatā //
bhramaṇa-java-samīraiḥ śerate śāla-ṣaṇḍā mama nakha-kuliśāgrair grāva-garbhāḥ sphuṭanti
ajagaram api cāhaṃ muṣṭi-niṣpiṣṭa-vaktraṃ nija-bhuja-taru-mūlasyālavālaṃ karomi //
kṛṣṭā yena śiroruheṣu rudatī pāñcāla-rājātmajā yenāsyāḥ paridhānam apy apahṛtaṃ rājñāṃ gurūṇāṃ puraḥ
yasyoraḥ-sthala-śoṇitāsavam ahaṃ pātuṃ pratijñātavān so 'yaṃ mad-bhuja-pañjare nipatitaḥ saṃrakṣyatāṃ kauravāḥ //

(Veṇīsaṃhārave.saṃ. 3.47)

kapole jānakyāḥ kari-kalabha-danta-dyuti-muṣi smara-smeraṃ gaṇḍoḍḍamara-pulakaṃ vaktra-kamalam
muhuḥ paśyan śrutvā rajani-cara-senā-kalakalaṃ jaṭā-jūṭa-granthiṃ draḍhayati raghūṇāṃ parivṛḍhaḥ //
harir alasa-vilocanaḥ sagarvaṃ balam avalokya punar jagāma nidrām /
adhigata-pati-vikramāsta-bhītis tu dayitāpi vilokayāñcakāra //

meṭhasya --

bhūyaḥ kāñcana-kenipāta-nikara-protkṣipta-dūrodgatair yat saṃkhyeṣu cakāra śīkara-kaṇair eva dviṣāṃ durdinam
kiṃ cākāṇḍa-kṛtodyamas tripathagāsañcārinaukā-gaṇoaḥ gīrvāṇendra-phaṇīndrayor api dadau śaṅkāṃ viśaṅko 'pi yaḥ //

narasiṃhasya --

mainākaḥ kim ayaṃ ruṇaddhi gagane man-mārgam avyāhataṃ śaktis tasya kutaḥ sa vajra-patanād bhīto mahendrād api
tārkṣyaḥ so 'pi samaṃ nijena vibhunā jānāti māṃ rāvaṇaṃ vijñātaṃ sa jaṭāyur eṣa jarasā kliṣṭo vadhaṃ vāñchati //
putras tvaṃ tripura-druhaḥ punar ahaṃ śiṣyaḥ kim etāvatā tulyaḥ so 'pi kṛtas tavāyam adhikaḥ kodaṇḍa-dīkṣā-vidhiḥ
tatrādhāra-nibandhano yadi bhaved ādheya-dharmodayasḥ tad bhoḥ skanda gṛhāṇa kārmukam idaṃ nirṇīyatām antaram //
drāṅ niṣpeṣa-viśīrṇa-vajra-śakala-pratyupta-rūḍha-vraṇagranthy-udbhāsini bhaṅgaṃ ogham aghavan mātaṅga-dantodyame
bhartuḥnr nandana-devatā-viracita-srag-dāmni bhūmeḥ sutā vīra-śrīr iva yasya vakṣasi jagad-vīrasya viśrāmyatu //
(ma.vī.ca. 1.34 bhavabhūteḥ || (ma.vī.ca. 1.34)
|| iti vīra-vrajyā ||
||45||

46. tataḥ praśasti-vrajyā ||46

yad-vargyābhir jagrāhe pṛthu-śakula-kulāsphālana-trāsa-hāsavyastoru-stambhikābhir diśi diśi saritāṃ dig-jaya-prakrameṣu
ambho gambhīra-nābhī-kuhara-kavalanomukta-paryasta-lolatkallolābaddha-mugdha-dhvani-cakita-kaṇat-kukkubhaṃ kāminībhiḥ //
majjaty āmajja-majjan-maṇi-masṛṇa-phaṇā-cakravāle phaṇīndre yat senoddāma-helā-bhara-calita-mahā-śaila-kīlāṃ babhāra
kṛcchrāt pātāla-mūlāvila-bahula-nirālamba-jambāla-niṣṭhaḥ pṛṣṭhāṣṭhīla-pratiṣṭhām avanim avanamat karparaḥ kūrmarājaḥ //
yasyodyoge balānāṃ sakṛd api calatām ujjihānai rajobhir jambāliny ambarasya sravad-amara-sarit-toya-pūreṇa mārge
saṃsīdac-cakra-śalyākula-taraṇikarot pīḍitāśvīya-dattadvitrāvaskanda-mandaḥ katham api calati syandano bhānavīyaḥ //

bhava-bhūteḥ | (Skmsa.u.ka. 1541, bāṇasya)

deve diśāṃ vijaya-kautuka-suprayāte niryantraṇa-prasara-sainya-bhareṇa yatra
pratyūpyamāna-maṇi-kīlaka-gāḍha-bandhaprāṇaḥ . . phaṇapatir vasudhāṃ dadhāti //

murāreḥ --

guñjat-kuñja-kuṭīra-kuñjara-ghaṭā-vistīrṇa-karṇa-jvarāḥ prāk-pratyag-dharaṇīndra-kandara-darī-pārīndra-nidrā-druhaḥ
laṅkāṅka trikakut-pratidhvani-ghanāḥ paryanta-yātrā-jaye yasya bhremuramandamandara-ravair āśā-rudho ghoṣaṇāḥ //

kasyacit | (Srkm 1538, jayadevasya)

tvaṃ sarvadā nṛpati-candra jaya-śriyo 'rthī svapne 'pi na praṇayinī bhavato 'ham āsam
itthaṃ śriyā kupitayeva ripūn vrajantyā saṃjaghnire samara-keli-sukhāni yasya //
te pīyūṣa-mayūkha-śekhara-śiraḥ-saṃdāna-mandākinīkallola-pratimalla-kīrti-laharī-lāvaṇya-liptāmbarāḥ
sarva-kṣatra-bhujoṣma-śātana-kalā-duḥśīla-doḥ-śālino vaṃśe tasya babhūvur adbhuta-guṇā dhārā-dharitrī-bhujaḥ //
yan nistriṃśa-hatodgatair ari-śiraś cakrair babhūva kṣaṇaṃ loke cāndramase vidhuṃtuda-ghaṭāvaskanda-kolāhalaḥ
kiṃ cāmībhir api sphuran-maṇitayā caṇḍāṃśukoṭi-bhramaṃ bibhrāṇair udapādi rāhu-bhuvane bhūyān subhikṣotsavaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1560, murāreḥ)

tenedaṃ sura-mandiraṃ ghaṭayatā ṭaṅkāvalī-nirdalatpāṣāṇa-prakaraḥ kṛto 'yam akhilaḥ kṣīṇo girīṇāṃ gaṇaḥ
arthibhyo vasu varṣatā punar asau saṃrūḍha-ratnāṅkuraśreṇi-smera-śiraḥ-sahasra-śikharaḥ saṃvardhito rohaṇaḥ //
surāṇāṃ pātāsau sa punar atipuṇyaika-hṛdayo grahas tasyāsthāne gurur ucita-mārge sa nirataḥ
karas tasyātyarthaṃ vahati śatakoṭi-praṇayitāṃ sa sarvasvaṃ dātā tṛṇam iva sureśaṃ vijayate //
jīvākṛṣṭiṃ sa cakre mṛdha-bhuvi dhanuṣaḥ śatrur āsīd gatāsur lakṣāptir mārgaṇānām abhavad ari-bale tad-yaśas tena labdham
muktā tena kṣameti tvaritam ari-gaṇair uttamāṅgaiḥ pratīṣṭhā pañcatvaṃ dveṣi-sainye sthitam avani-patir nāpa saṃkhyāntaraṃ saḥ //
yeṣāṃ kalpa-mahīruhāṃ marakata-vyājena tair arthibhir vyakrīyante śalāṭavo 'pi maṇayas te padmarāgādayaḥ
teṣu prauḍha-phalopamardavi-namac-chākhā-mukhārohibhis tyāgādvaitam aharniśaṃ sukṛtino yasyāmarair gīyate //
yo maurvīkiṇa-kaitavena sakala-kṣmāpāla-lakṣmī-balātkāropagraha-vācyatāmakinitau bibhrad bhujau bhūpatiḥ
lokān vācayati sma vikrama-mayim ākhyāyikām ātmanaḥ kvāpi kvāpy anugacchad-arjuna-kathā-saṃbhāra-lambhāvatīm //

murāreḥ |r etau --

krudhyad-gandha-karīndra-danta-muṣala-preṅkhola-dīptānalajvālā-pātita-kumbha-mauktika-phala-vyutpanna-lājāñjalau
hastenāsima-yūkha-darbha-latikā-baddhena yuddhotsavaiḥ rājñā yena salīlam utkala-pater lakṣmīḥ punar-bhūḥ kṛtā //

vasukalpasya --

|| iti praśasti-vrajyā ||
||46||

47. tataḥ parvata-vrajyā

guñjat-kuñja-kuṭīra-kauśika-ghaṭā-ghūtkāravat-kīcakastambāḍambara-mūka-maukuli-kulaḥ krauñcāvato 'yaṃ giriḥ
etasmin pracalākināṃ pracalatām udvejitāḥ kūjitair udvellanti purāṇa-rohaṇa-taru-skandheṣu kumbhī-nasāḥ //
ete candra-śilā-samuccaya-mayāś candrātapa-prasphurat-d sarvāṅgīṇa-payaḥ-pravṛtta-sarito jhātkurvate parvatāḥ
yeṣām unmada-jāgarūka-śikhini prasthe nameru-sthitāḥ śyāmām eva gabhīra-gadgada-giraḥ skandanti koyaṣṭayaḥ //
ādhatte danu-sūnu-sūdana-bhujā-keyūra-vajrāṅkuravyūhollekha-padāvalī-vali-mayai ratnair mudaṃ mandaraḥ
ādhārīkṛta-kūrma-pṛṣṭha-kaṣaṇa-kṣīṇoru-mūlo 'dhunā jānīmaḥ parataḥ payodhi-mathanād uccaistaro 'yaṃ giriḥ //
tat tādṛk phaṇirāja-rajju-kaṣaṇaṃ saṃrūḍha-pakṣa-cchidāghātāruntudam apy aho katham ayaṃ manthācalaḥ soḍhavān
etenaiva durātmanā jalanidher utthāpya pāpām imāṃ lakṣmīm īśvara-durgata-vyavahṛti-vyastaṃ jagan nirmitam //
so 'yaṃ kailāsa-śailaḥ sphaṭika-maṇi-bhuvām aṃśu-jālair jvaladbhiśḥ chāyā pītāpi yatra pratikṛtibhir upasthāpyate pādapānām
yasyopāntopasarpat-tapana-kara-dhṛtasyāpi padmasya mudrāṃ uddāmāno diśanti tripura-hara-śiraś-candralekhā-mayūkhāḥ //
giriḥ kailāso 'yaṃ daśa-vadana-keyūra-vilasanmaṇi-śreṇī-patrāṅkura-makara-mudrāṅkita-śilaḥ
amuṣmin āruhya sphaṭika-maya-sarvāṅga-subhage nirīkṣante yakṣāḥ phaṇi-pati-purasyāpi caritam //
daśamukha-bhuja-daṇḍa-maṇḍalīnāṃ dṛḍha-paripīḍana-pīta-mekhalo 'yam
jala-gṛhaka-vitardikāsukhāni sphaṭika-girir giriśasya nirmimīte //
kailāsādri-taṭīṣu dhūrjaṭi-jaṭālaṃkāra-candrāṅkura jyotsnā-kandalitābhir indu-dṛṣadām adbhir nadī-mātṛkāḥ
gaurī-hasta-guṇa-pravṛddha-vapuṣaḥ puṣyanti dhātreyakabhrātṛ-sneha-sahoḍha-ṣaṇmukha-śiśu-krīḍā-sukhāḥ śākhinaḥ //
naktaṃ ratna-mayūkha-pāṭava-milat-kākola-kolāhalatrasyat-kauśika-bhukta-kandara-tamāḥ so 'yaṃ giriḥ smaryate
yatrākṛṣṭa-kucāṃśuke mayi ruṣā vastrāya patrāṇi te cinvatyo vana-devatās taru-latām uccair vyadhuḥ kautukāt //
ete 'kṣṇor janayanti kāma-virujaṃ sītā-viyoge ghanāḥ vātāḥ śīkariṇo 'pi lakṣmaṇa dṛḍhaṃ saṃtāpayanty eva mām
itthaṃ vṛddha-paramparā-pariṇatair yasmin vacobhir munīn adyāpy unmanayanti kānana-śukāḥ so 'yaṃ girir mālyavān //
kari-kavalana-śiṣṭaiḥ śākhi-śākhāgra-patrair aruṇa-saraṇayo 'mī sarvato bhīṣayante 'grakuñjaiḥ /
calita-śabara-senā-datta-go-śṛṅga-caṇḍa-dhvani-cakita-varāha-vyākulā vindhya-pādāḥ //

kamalāyudhasya | (Sksa.ka.ā. 2.30, Smvsū.mu. 103.14, Skmsa.u.ka. 2040)

imās tā vindhyādreḥ śuka-harita-vaṃśī-vana-ghanā bhuvaḥ krīḍālolad-virada-daśanābhugna-taravaḥ
latā-kuñje yāsām upanadi rata-klānta-śabarīkapola-svedāmbhaḥ-kaṇa-caya-nudo vānti marutaḥ //

dakṣasya | (Sksa.ka.ā. 3.9, Skmsa.u.ka. 2039, yogeśvarasya)

snigdha-śyāmāḥ kvacid aparato bhīṣaṇābhoga-rūkṣāḥ sthāne sthāne mukhara-kakubho jhātkṛtair nirjharāṇām
ete tīrthāśrama-giri-sarid-garta-kāntāra-miśrāḥ saṃdṛśyante paricaya-bhuvo daṇḍakāvindhya-pādāḥ //

bhavabhūteḥ | (u.rā.ca. 2.14)

niṣkūja-stimitāḥ kvacit kvacid api proccaṇḍa-sattva-svanāḥ svecchā-supta-gabhīra-ghora-duragāśvāsa-pradīptāgnayaḥ
sīmānaḥ pradarodareṣu vivareṣv alpāmbhaso yāsv ayaṃ tṛṣyadbhiḥ pratisūryakair ajagara-sveda-dravaḥ pīyate //

(u.rā.ca. 2.16)

dadhati kuhara-bhājām atra bhallūka-yūnām anurasita-gurūṇi styānam ambūkṛtāni
śiśira-kaṭu-kaṣāyaḥ styāyate śallakīnām ibha-dalita-vikīrṇa-granthi-niṣyanda-gandhaḥ //

bhavabhūter etau (u.rā.ca. 2.21 = ma.a.mi. 9.6 = ma.vī.ca. 5.41)

iha sama-daśa-kuntākrānta-vānīra-muktaprasava-surabhi-śīta-svaccha-toyā bhavanti
phala-bhara-pariṇāma-śyāma-jambū-nikuñjaskhalana-mukhara-bhūri-srotaso nirjhariṇyaḥ //
etāḥ sthāna-parigraheṇa śivayor atyanta-kānta-śriyaḥ prāleyācala-mekhalā-vana-bhuvaḥ puṣṇanti netrotsavam
vyāvalgad-bala-vairi-vāraṇa-vara-pratyagra-dantāhatiśvabhra-prasravad-abhra-sindhu-savana-prasnigdha-deva-drumāḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2037)

|| iti parvata-vrajyā ||
||47||

48. tataḥ śānti-vrajyā

yad etat svacchandaṃ virahaṇam akārpaṇyam aśanaṃ sahāryaiḥ saṃvāsaḥ śrutam upaśamaika-śrama-phalam
mano manda-spandaṃ viharati cirāyābhivimṛśan na jāne kasyaiṣā pariṇatir udārasya tapasaḥ //
hariṇa-caraṇa-kṣuṇṇopāntāḥ sa-śādvala-nirjharāḥ kusuma-śabalair viṣvag-vātais taraṅgita-pādapāḥ
mudita-vihaga-śreṇī-citra-dhvani-pratināditā manasi na mudaṃ kasyā dadhyuḥ śivā vana-bhūmayaḥ //

guṇākara-bhadrasya --

pūrayitvārthinām āśāṃ priyaṃ kṛtvā dviṣām api
pāraṃ gatvā śrutaughasya dhanyā vanam upāsate //
te tīkṣṇa-durjana-nikāra-śarair na bhinnā dhīrās ta eva śama-saukhya-bhujas ta eva
sīmantinī-viṣa-latā-gahanaṃ vyudasya ye 'vasthitāḥ śama-phaleṣu tapo-vaneṣu //
vāso valkalamāstaraḥ kisalayānyokas tarūṇāṃ talaṃ mūlāni kṣataye kṣudhāṃ giri-nadī-toyaṃ tṛṣā-śāntaye
krīḍā mugdha-mṛgair vayāṃsi suhṛdo naktaṃ pradīpaḥ śaśī svādhīne 'pi dhane tathāpi kṛpaṇā yācanta ity adbhutam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2316, Ss 2.20)

gataḥ kālo yatra priya sakhi mayi prema-kuṭilaḥ kaṭākṣaḥ kālindī-laghu-lahari-vṛttiḥ prabhavati
idānīm asmākaṃ jaraṭha-kamaṭhī-pṛṣṭha-kaṭhinā mano-vṛttis tat kiṃ vyasanini mudhaiva kṣapayasi //

kasyacit | (Ss 4.13, Smvsū.mu. 131.33, Skmsa.u.ka. 2315, vallaṇasya)

mātar jare maraṇam antikam ānayantyāpy antas tvayā vayam amī paritoṣitāḥ smaḥ /
nānā-sukha-vyasana-bhaṅgura-parva-pūrvaṃ dhig yauvanaṃ yad apanīya tavāvatāraḥ //
ekaṃ vā kupita-priyā-praṇayinīṃ kṛtvā mano-nirvṛtiṃ tiṣṭhāmo nija-cāru-pīvara-kuca-krīḍā-rasāsvādane
anyad vā sura-sindhu-saikata-taṭī-darbhāṣṭaka-srastarasthāne brahma-padaṃ samāhita-dhiyo dhyāyanta evāsmahe //

jñānānantasya --

yad vaktraṃ muhur īkṣase na dhanināṃ brūṣe na cāṭuṃ mṛṣā naiṣāṃ garva-giraḥ śṛṇoṣi na punaḥ pratyāśayā dhāvasi
kāle bāla-tṛṇāni khādasi sukhaṃ nidrāsi nidrāgame tan me brūhi kuraṅga kutra bhavatā kiṃ nāma taptaṃ tapaḥ //
kvacid vīṇā-goṣṭhī kvacid amṛta-kīrṇāḥ kavi-giraḥ kvacid vyādhi-kleśaḥ kvacid api viyogaś ca suhṛdām
iti dhyātvā hṛṣyan kṣaṇam atha vighūrṇan kṣaṇam aho na jāne saṃsāraḥ kim amṛta-mayaḥ kiṃ viṣamayaḥ //
ātma-jñāna-viveka-nirmala-dhiyaḥ kurvanty aho duṣkaraṃ yan muñcanty upabhoga-bhāñjy api dhanāny ekāntato niḥspṛhāḥ
na prāptāni purā na saṃprati na ca prāptau dṛḍha-pratyayoaḥ vāñchā-mātra-parigrahāṇy api vayaṃ tyaktuṃ na tāni kṣamāḥ //
agre gītaṃ sarasa-kavayaḥ pārśvayor dākṣiṇātyāḥ paścāl līlāvalaya-raṇitaṃ cāmara-grāhiṇīnām
yady asty evaṃ kuru bhava-rase lampaṭatvaṃ tadānīṃ no cec cetaḥ praviśa sahasā nirvikalpe samādhau //

utpala-rājasya | (Skmsa.u.ka. 2290, Svsu.ā. 3467, Spdśā.pa. 4167, VaiS 183)

āstāṃ sa-kaṇṭakam idaṃ vasudhādhipatyaṃ trailokya-rājyam api deva tṛṣṇāya manye
niḥśaṅka-supta-hariṇī-kula-saṃkulāsu cetaḥ paraṃ valati śaila-vana-sthalīṣu //
dadāti tāvad amī viṣayāḥ sukhaṃ sphurati yāvad iyaṃ hṛdi mūḍhatā
manasi tattva-vidāṃ tu vivecake kva viṣayāḥ kva sukhaṃ kva parigrahaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2271)

satyaṃ manoharā rāmāḥ satyaṃ ramyā vibhūtayaḥ
kiṃ tu mattāṅganāpāṅgabhaṅgi-lokaṃ hi jīvitam //
dhig dhik tān kṛmi-nirviśeṣa-vapuṣaḥ sphūrjan-mahā-siddhayo niṣkandī-kṛta-śānti ye 'pi ca tapaḥ-kārā gṛheṣv āsane
taṃ vidvāṃsam iha stumaḥ kara-puṭībhikṣālpa-śāke 'pi vā mugdhāvaktra-mṛṇālinī-madhuni vā yasyāviśeṣo rasaḥ //

vallaṇasya | (Ss 4.10, Skmsa.u.ka. 2332)

bībhatsā viṣayā jugupsitatamaḥ kāyo vayo gatvaraṃ prāyo bandhubhir adhvanīva pathikair saṅgo viyogāvahaḥ
hātavyo 'yam asaṃstavāya visaraḥ saṃsāra ity ādikaṃ sarvasyaiva hi vāci cetasi punaḥ puṇyātmanaḥ kasyacit //

silhaṇasya | (Ss 1.20, Skmsa.u.ka. 2276)

yad āsīd ajñānaṃ smara-timira-saṃskāra-janitaṃ tadā dṛṣṭaṃ nārī-mayam idam aśeṣaṃ jagad api
idānīm asmākaṃ paṭutara-vivekāñjana-juṣāṃ samībhūtā dṛṣṭis tribhuvanam api brahma manute //

kasyacit | (Ss 4.14, Sksa.ka.ā. 5.115; Skmsa.u.ka. 2313)

mātar lakṣmi bhajasva kañcid aparaṃ mat-kāṅkṣiṇī mā sma bhūr bhogebhyaḥ spṛhayālavas tava vaśāḥ kā niḥspṛhāṇām asi
sadyaḥ-syūta-palāśa-patra-puṭikā-pātrī-pavitrī-kṛtaiḥ bhikṣā-saktubhir eva saṃprati vayaṃ vṛttiṃ samīhāmahe //
dharmasyotsava-vaijayanti-mukuṭa-srag-veṇi-gaurīpates tvāṃ ratnākara-patni jahnu-tanaye bhāgīrathi prārthaye
tvattoyānta-śilā-niṣaṇṇa-vapuṣas tvad-vīcibhiḥ preṅkhatas tvan-nāma smaratas tad-arpita-dṛśaḥ prāṇāḥ prayāsyanti me //

vākkūṭasya | (Skmsa.u.ka. 176, lakṣmīdharasya; Sksa.ka.ā. 4.183)

taḍin-mālāloklaṃ prativirati-dattāndha-tamasaṃ bhavat-saukhyaṃ hitvā śama-sukham upādeyam anagham
iti vyaktodgāraṃ caṭula-vacasaḥ śūnya-manaso vayaṃ vīta-vrīḍāḥ śuka iva paṭhāmaḥ param amī //

kasyacit | (Ss 1.21, Skmsa.u.ka. 2277, silhaṇasya)

viṣaya-saritas tīrṇāḥ kāmaṃ rujo 'py avadhīritā viṣaya-viraha-glāniḥ śāntā gatā malinātha dhīḥ
iti cira-sukha-prāptaḥ kiṃcin-nimīlita-locano vrajati nitarāṃ tuṣṭiṃ puṣṭaḥ śmaśāna-gataḥ śavaḥ //
kāmaṃ śīrṇa-palāśa-saṃhati-kṛtāṃ kanthāṃ vasāno vane kuryām ambubhir apy ayācita-sukhaiḥ prāṇāvabandha-sthitim
sāṅga-glāni sa-vepitaṃ sa-cakitaṃ sāntar-nidāgha-jvaraṃ vaktuṃ na tv aham utsaheya kṛpaṇaṃ dehīty avadyaṃ vacaḥ //
avaśyaṃ yātāraś cirataram uṣitvāpi viṣayā viyoge ko bhedas tyajati na jano yat svayam amūn
vrajantaḥ svātantryād atula-paritāpāya manasaḥ svayaṃ tyaktā hy ete śama-sukham anantaṃ vidadhati //

kasyacit | (Ss 3.3; Svsu.ā. 3386; Skmsa.u.ka. 2310, hareḥ; VaiS 157)

bhāgyaṃ naḥ kva nu tādṛg alpa-tapasāṃ yenāṭavī-maṇḍanāḥ syāmaḥ kṣoṇiruho dahaty avirataṃ yān eva dāvānalaḥ
yeṣāṃ dhūma-samūha-baddha-vapuṣaḥ sindhor amī bandhavo nirvyājaṃ paripālayanti jagatīr ambhobhir ambhomucaḥ //
etat tad vaktram atra kva tad adhara-madhu kvāyātās te kaṭākṣāḥ kvālāpāḥ komalās te kva sa madana-dhanur-bhaṅguro bhrū-vilāsaḥ
itthaṃ khaṭvāṅga-koṭau prakaṭita-daśanaṃ mañju-guñjat-samīraṃ rāgāndhānām ivoccair upahasitam aho moha-jālaṃ kapālam //
iyaṃ bālā māṃ praty anavaratam indīvara-dala prabhā-cauraṃ cakṣuḥ kṣipati kim abhipretam anayā
gato moho 'smākaṃ smara-śabara-bāṇa-vyatikarajvara-jvālā śāntā tad api na varākī viramati //

jñāna-śivasya | (Skmsa.u.ka. 2312)

śiśutvaṃ tāruṇyaṃ tad-anu ca dadhānāḥ pariṇatiṃ gatāḥ pāṃśu-krīḍāṃ viṣaya-paripāṭīm upaśamam
lasanto 'ṅke mātuḥ kuvalaya-dṛśāṃ puṇya-saritāṃ pibanti svacchandaṃ stanam adharam ambhaḥ sukṛtinaḥ //
vahati nikaṭe kāla-srotaḥ samasta-bhayāvahaṃ divasa-rajanī-kula-cchedaiḥ patadbhir anāratam
iha hi patatāṃ nāsty ālambo na vāpi nivartanaṃ tad api mahatāṃ ko 'yaṃ moho yad evam anākulāḥ //
bhāryā me putro me dravyaṃ sakalaṃ ca bandhu-vargo me /
iti me me kurvantaṃ paśum iva baddhvā nayati kālaḥ //
diśo vāsaḥ pātraṃ kara-kuharam eṇāḥ praṇayinaḥ samādhānaṃ nidrā śayanam avanī mūlam aśanam
kadaitat saṃpūrṇaṃ mama hṛdaya-vṛtter abhimataṃ bhaviṣyaty atyugraṃ parama-paritoṣopacitaye //
śarad-ambudhara-cchāyāgatvaryo yauvana-śriyaḥ
āpāta-ramyā viṣayāḥ paryanta-paritāpinaḥ //
kuraṅgāḥ kalyāṇaṃ prati-viṭapam ārogyam aṭavi sravanti kṣemaṃ te pulina kuśalaṃ bhadram upalāḥ
niśāntād asvantāt katham api viniṣkrānta-madhunā mano 'smākaṃ dīrghām abhilaṣati yuṣmat-paricitim //
man-nindayā yadi janaḥ paritoṣam eti nanv aprayatna-janito 'yam anugraho me
śreyārthino hi puruṣāḥ para-tuṣṭi-hetor duḥkhārjitāny api dhanāni parityajanti //
kṛmi-kula-citaṃ lālā-klinnaṃ vigandhi jugupsitaṃ nirupama-rasa-prītyā khādan narāsthi nirāmiṣam
sura-patim api śvā pārśva-sthaṃ sa-śaṅkitam īkṣate gaṇayati na hi kṣudro lokaḥ parigraha-phalgutām //

(nīti-śataka 9)

vivekaḥ kiṃ so 'pi svarasa-valitā yatra na kṛpā sa kiṃ yogo yasmin bhavati na parānugraha-rasaḥ
sa kiṃ dharmo yatra sphurati na para-droha-viratiḥ śrutaṃ tat kiṃ sākṣād upaśama-padaṃ yan na nayati //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2339, Ss 2.25)

gaṅgā-tīre hima-giri-śilā-baddha-padmāsanasya brahma-dhyānābhyasana-vidhinā yoga-nidrāṃ gatasya
kiṃ tair bhāvyaṃ mama sudivasair yatra te nirviśaṅkāḥ saṃprāpsyante jaraṭha-hariṇāḥ śṛṅga-kaṇḍū-vinodam //
premṇā purā parigṛhitam idaṃ kuṭumbaṃ cel lālitaṃ tad-anupālitam adya yāvan
saṃpraty apistimita-vastram ivāṅga-lagnam etaj jihāsur api hātum anīśvaro 'smi //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2281)

kṣāntaṃ na kṣamayā gṛhocita-sukhaṃ tyaktaṃ na saṃtoṣataḥ soḍhā duḥsaha-śīta-vāta-tapana-kleśā na taptaṃ tapaḥ
dhyātaṃ vittam aharniśaṃ na ca punas tattvāntaraṃ śāśvataṃ tat tat karma kṛtaṃ yad eva munibhis tais taiḥ phalair vañcitam //

kasyacit | (Ss 1.9: Svsu.ā. 3178, Spdśā.pa. 4153; Skmsa.u.ka. 2261, bhartṛhareḥ)

bhikṣāśanaṃ bhavanam āyatanaika-deśaḥ śayyā bhuvaḥ parijano nija-deha-bhāraḥ
vāsaś ca kīrṇa-paṭa-khaṇḍa-nibaddha-kanthā hā hā tathāpi viṣayān na jahāti cetaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2282, silhaṇasya)

retaḥ-śoṇitayor iyaṃ pariṇatir yad varṣma tac cābhavan mṛtyor āmiṣam āspadaṃ guru-śucāṃ rogasya viśrāma-bhūḥ
jānann apy avaśo viveka-virahān majjann avidyāmbudhau śṛṅgārīyati putra-kāmyati bata kṣetrīyati strīyati //

kasyacit | (Ss 1.26, Skmsa.u.ka. 2278, silhaṇasya)

yadā pūrvaṃ nāsīd upari ca yadā naiva bhavitā tadā madhyāvasthā-tanu-paricayo bhūta-nicayaḥ
ataḥ saṃyoge 'smin paravati viyoge ca sahaje kim ādhāraḥ premā kim adhikaraṇāḥ santu ca śucaḥ //

bhartṛhareḥ --

gomāyavaḥ śakunayaś ca śunāṃ gaṇo 'yaṃ lumpanti kīṭa-kṛmayaḥ paritas tathaiva
svāṃ saṃpadaṃ sakala-sattva-kṛtopakārān no dṛṣṭavān yad asi tac chava vañcito 'si //

keśaṭasya --

dhūrtair indriya-nāmabhiḥ praṇayitām āpādayadbhiḥ svayaṃ saṃbhoktuṃ viṣayānayaṃ kila pumān saukhyāśayā vañcitaḥ
taiḥ śeṣe kṛta-kṛtyatām upagatair audāsyam ālambitaṃ saṃpraty eṣa vidher niyoga-vaśagaḥ karmāntarair badhyate //

daśarathasya --

|| iti śānti-vrajyā ||
||48||

49. tataḥ saṃkīrṇa-vrajyā

tuṣāra-śailāñjana-śaila-kalpayor abheda-bhāg īśvara-viśva-rūpayoḥ
śarat-payoda-stha-sitārdha-tārakāpatha-pratispārdhi vapur dhinotu vaḥ //
yad baddhordhva-jaṭaṃ yad-asthi-mukuṭaṃ yac-candra-mandārayor dhatte dhāma ca dāma ca smita-lasat-kundendra-nīla-śriyoḥ
tat khaṭvāṅga-rathāṅga-saṅga-vikaṭaṃ śrī-kaṇṭha-vaikuṇṭhayor vande nandimahokṣatārkṣya-pariṣan-nānāṅkam ekaṃ vapuḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 161, rājaśekharasya)

mā garvam udvaha kapola-tale cakāsti kānta-sva-hasta-likhitā mama mañjarīti
anyāpi kiṃ na sakhi bhājanam īdṛśīnāṃ vairī na ced bhavati vepathur antarāyaḥ //

keśaṭasya | (amaru 55; Skmsa.u.ka. 1175; Smvsū.mu. 86.14; Daśarūpakada.rū. 2.22, Rasārṇava-sudhākara.su. 2.191; Padyāvalīpadyā. 302; bha.ra.si. 2.4.165)

cetaḥ kātaratāṃ vimuñca jhaṭiti svāsthyaṃ samālaṃvyatā prāptāsau smara-mārgaṇa-vraṇa-paritrāṇauṣadhiḥ preyasī
yasyāḥ śvāsa-samīra-saurabha-patad-bhṛṅgāvalī-vāraṇakrīḍā-pāṇi-vidhūti-kaṅkaṇa-raṇatkāro muhur mūrcchati //

kasyacit | (Smvsū.mu. 70.8, Skmsa.u.ka. 1045)

kathābhir deśānāṃ katham api ca kālena bahunā samāyāte kānte sakhi rajanir ardhaṃ gatavatī
tato yāval-līlā-kalaha-kupitāsmi priyatame sapatnīva prācī dig iyam abhavat tāvad aruṇā //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 680)

vitata-kare 'py anurāgiṇi mitre koṣaṃ sadaiva mudrayataḥ /
ucitānabhijña-kairava kairava-hasitaṃ na te caritam //
pṛthukārta-svara-pātraṃ bhūṣita-niḥśeṣa-parijanaṃ deva /
vilasat-kareṇu-gahanaṃ saṃprati samam āvayor bhavanam //

(sa.u.ka. 2248, sā.da. 7.20, 10.13)

gurur api galati vivekaḥ skhalati ca cittaṃ vinaśyati prajñā /
patati puruṣasya dhairyaṃ viṣaya-viṣāghūrṇite manasi //
rājani vidvan-madhye vara-surata-samāgame vara-strīṇām /
sādhvasa-dūṣita-hṛdayo vāk-paṭur api kātarī-bhavati //
kiṃśuke kiṃ śukaḥ kuryāt phalite 'pi bubhukṣitaḥ
adātari samṛddhe 'pi kiṃ kuryur anujīvinaḥ //
aham iha sthitavaty api tāvakī tvam api tatra vasann api māmakaḥ
hṛdaya-saṃgatam eva susaṃgataṃ na tanu-saṃgatam ārya susaṃgatam //
dyām ālokayatāṃ kalāḥ kalayatāṃ chāyāḥ samācinvatāṃ kleśaḥ kevalam aṅgulīr dalayatāṃ mauhūrtikānām ayam
dhanyā sā rajanī tad eva sudinaṃ dhanyaḥ sa eva kṣaṇo yatrājhāta-caraś-cirān nayanayoḥ sīmānam eti priyaḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2116, vasudharasya)

teṣāṃ tvaṃ nidhir āgasām asahanā mānonnatā sāpy ato gantavyaṃ bhavayā na tad gṛham iti tvaṃ vāryase yāsi cet
gāḍhaṃ mekhalayā balān niyamitaḥ karṇotpalais tāḍitaḥ kṣiptaḥ pāda-tale tad-eka-śaraṇo manye ciraṃ sthāsyasi //
jāne sāsahanā sa cāham apakṛn mayy aṅgaṇa-sthe punas tasyāḥ saṃbhavitā sa sādhvasa-bharaḥ ko 'pi prakopāpahaḥ
yenodyat-pulakaiḥ prakampa-vikalair aṅgaiḥ kva karṇotpalaṃ kutrātmā kva ca mekhaleti galati prāyaḥ sa māna-grahaḥ //

turuṣka-bhojadevayoḥ | (Skmsa.u.ka. 2118, vasundharasya)

jātānantaram eva yasya madhurāṃ mūrti-śriyaṃ paśyataḥ sadyaḥ putra-mahotsavāgata-vadhū-vargasya śṛṅgāriṇaḥ
unnīyānya-yuvāsya-kālima-karīṃ tāruṇya-ramyām imāṃ dhanyaṃ janma sahāmunaika-samayaṃ na prāpya taptaṃ hṛdā //

vallaṇasya --

sītkāraṃ śikṣayati vraṇayaty adharaṃ tanoti romāñcam /
nāgarakaḥ kim u milito na hi na hi sakhi haimanaḥ pavanaḥ //
sa-vrīḍārdha-nirīkṣaṇaṃ yad ubhayor yad dūtikā-preṣaṇaṃ cādya-śvo bhavitā samāgama iti prītyā pramodaś vā yaḥ
prāpte caiva samāgame sarabhasaṃ yac cumbanāliṅganāny etat-kāma-phalaṃ tad eva surataṃ śeṣaḥ paśūnām iva //

kasyāpi | (Svsu.ā. 2237, Spdśā.pa. 3780, Skmsa.u.ka. 1168)

paśyodañcad avāñcad añcita-vapuḥ paścārdha-pūrvārdha-bhāk stabdhottānita-pṛṣṭha-niṣṭhita-manāg-bhugnāgra-lāṅgūla-bhṛt
daṃṣṭrā-koṭi-visaṃkaṭāsya-kuharaḥ kurvan saṭām utkaṭāṃ utkarṇaḥ kurute kramaṃ kari-patau krūrākṛtiḥ keśarī //
ete mekala-kanyakā-praṇayinaḥ pātāla-mūla-spṛśaḥ saṃtrāsaṃ janayanti vindhya-bhidurā vārāṃ pravāhāḥ puraḥ
līlonmūlita-nartita-pratihata-vyāvartita-preritatyakta-svīkṛta-nihnuta-pracalita-proddhūta-tīra-drumāḥ //

kasyāpi | (Skmsa.u.ka. 2052)

vātaiḥ śīkara-bandhubhiḥ śruti-sukhair haṃsāvalī-nisvanair protphullaiḥ kamalaiḥ payobhir amalair nītvā parāṃ nirvṛtim
paścāt kṣīṇa-dhanāṃ bahir nija-daśāṃ dṛṣṭvā mṛṇāla-cchalād arthibhyaḥ pradadau navendu-viśadāny asthīni padmākaraḥ //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1749, bhavyasya)

vidyate sa na hi kaścid upāyaḥ sarva-loka-paritoṣa-karo yaḥ
sarvathā svahitam ācaraṇīyaṃ kiṃ kariṣyati jano bahu-jalpaḥ //
cāpasyaiva paraṃ koṭivibhavatvaṃ virājate
yasmāl labhante lakṣāṇi nirguṇā api mārgaṇāḥ //
kṛtvāpi koṣa-pānaṃ bhramara-yuvā purata eva kamalinyāḥ /
abhilaṣati bakula-kalikāṃ madhulihi maline kutaḥ satyam //
grāme 'smin pathikāya naiva vasatiḥ pānthādhunā dīyate rātrāv atra vivāha-maṇḍapa-tale pānthaḥ prasupto yuvā
tenodgīya khalena garjati ghane smṛtvā priyā yat-kṛtaṃ tenādyāpi karaṅka-daṇḍa-patanāśaṅkī janas tiṣṭhati //

kasyacit | (Spdśā.pa. 3893, Skmsa.u.ka. 910)

ātape dhṛtimatā saha vadhvā yāminī-virahiṇā vihagena /
sehire na kiraṇā hima-raśmer duḥkhite manasi sarvam asahyam //
unmudrī-kṛta-viśva-vismaya-bharais tat tan mahārghair guṇair durgādhe hṛdayāmbudhau tava bhaven naḥ sūkti-gaṅgā yadi
viśva-śvitra-mataṅginī-ghana-rasa-syandiny amanda-dhvanir gaṅgā-sāgara-saṃgamaḥ punar ivāpūrvaḥ samunmīlati //
etan manda-vipakva-tinduka-phala-śyāmodarāpāṇḍuraprāntaṃ hanta pulinda-sundara-kara-sparśa-kṣamaṃ lakṣyate
tat-pallī-pati-putri kuñjara-kulaṃ jīvābhayābhyarthanā dīnaṃ tvām anunāthati stana-yugaṃ patrāvṛtaṃ mā kṛthāḥ //

vallaṇasya | (Skmsa.u.ka. 851, Kp 142)

hriyā sarvasyāsau harati viditāsmīti vadanaṃ dvayor dṛṣṭvālāpaṃ kalayati kathām ātma-viṣayām
sakhīṣu smerāsu prakaṭayati vailakṣyam adhikaṃ priyā prāyeṇāste hṛdaya-nihitātaṅka-vidhurā //
guṇavad aguṇavad vā kurvatā karma-jātaṃ pariṇatir avadhāryā yatnataḥ paṇḍitena
atirabhasa-kṛtānāṃ karmaṇām ā vipatter bhavati hṛdaya-dāhī śalya-tulyo vipākaḥ //
varṣāḥ kardama-hetavaḥ pratidinaṃ tāpasya mūlaṃ śarad hemante jaḍatā tathaiva śiśire 'py āyāsyate vāyunā
cittonmāda-karo vasanta-samayo grīṣmo 'pi caṇḍātapaḥ kālaḥ kāla iti prahṛṣyati janaḥ kālasya kā ramyatā //
dṛṣṭi-rodha-karaṃ yūnāṃ yauvana-prabhavaṃ tamaḥ
aratnāloka-saṃhāryam avāryaṃ sūrya-raśmibhiḥ //
āpāta-mātra-rasike sarasīruhasya kiṃ bījam arpayitum icchasi vāpikāyām
kālaḥ kalir jagad idaṃ na kṛtajñam ajñe sthitvā haniṣyati tavaiva mukhasya śobhām //
apriyāṇy api kurvāṇo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ
dagdha-mandira-sāre 'pi kasya vahnāv anādaraḥ //
ayaṃ kāṇaḥ śukro viṣama-caraṇaḥ sūrya-tanayaḥ kṣatāṅgo 'yaṃ rāhur vikala-mahimā śīta-kiraṇaḥ
ajānānas teṣām api niyata-karma svaka-phalaṃ graha-grāma-grastā vayam iti jano 'yaṃ pralapati //
kanaka-bhūṣaṇa-saṃgrahaṇocito yadi maṇis trapuṇi pratibadhyate
na sa virauti na cāpi na śobhate bhavati yojayitur vacanīyatā //
(Svsu.ā. 898, Skmsa.u.ka. 1716, acalasya)
namasyāmo devān nanu hata-vidhes te 'pi vaśagā vidhir vandyaḥ so 'pi pratiniyata-karmaika-phaladaḥ
phalaṃ karmāyattaṃ yadi kim aparaiḥ kiṃ ca vidhinā namaḥ sat-karmabhyo vidhir api na yebhyaḥ prabhavati //

bhartṛhareḥ (nītiśataka 92)

yadā vigṛhṇāti tadā hataṃ yaśaḥ karoti maitrīm atha dūṣitā guṇāḥ
sthitaḥ samīkṣyobhayatā parīkṣakaḥ karoty avajñopahataṃ pṛthag janam //
tṛṣṇe devi namas tubhyaṃ kṛta-kṛtyāsi sāmpratam
ananta-nāma yad rūpaṃ tat tvayā vāmanī-kṛtam //
purā yātāḥ kecit tad anu calitāḥ kecid apare viṣādaḥ ko 'smākaṃ na hi na vayam apy atra gaminaḥ
manaḥ-khedas tv evaṃ katham akṛta-saṃketa-vidhayo mahā-mārge 'smin no nayana-patham eṣyanti suhṛdaḥ //
san-mārge tāvad āste prabhavati puruṣas tāvad evendriyāṇāṃ lajjāṃ tāvad vidhatte vinayam api samālambate tāvad eva
bhrū-cāpākṛṣṭa-muktāḥ śravaṇa-patha-gatā nīla-pakṣmāṇa ete yāval līlāvatīnāṃ na hṛdi dhṛti-muṣo dṛṣṭi-bāṇāḥ patanti //

(śṛṅgāra-śataka 74)

adhvany asya vadhūr viyoga-vidhurā bhartuḥ smarantī yadi prāṇān ujjhati kasya tan mahad aho saṃjāyate kilbiṣam
ity evaṃ pathikaḥ karoti hṛdaye yāvat taror mūrdhani prodghuṣṭaṃ para-puṣṭayā tava tavety uccair vaco 'nekaśaḥ //
adrākṣīd apanidra-koraka-bhara-vyānamra-vallī-skhaladdhūlī-durdina-sūditāmbaram asāv udyānam urvīpatiḥ
āsthānī-bhavanaṃ vasanta-nṛpater devasya ceto-bhuvaḥ satrāgāram anuttaraṃ madhulihām ekaṃ prapā-maṇḍapam //
madana-jvaram apanetuṃ kuru saṃprati satatam auṣadha-dvitayam /
bālā-dhara-madhu-pānaṃ kuca-pīḍana-muṣṭi-yogaṃ ca //
upacāra-vidhijño 'pi nirdhanaḥ kiṃ kariṣyati
niraṅkuśa ivārūḍho matta-dvirada-mūrdhani //
kasyā nāma kim atra nāsti viditaṃ yad vīkṣyamāṇo 'py ayaṃ loko mūka ivāsti māṃ prati punaḥ sarvo janas tapyate
śakyaṃ darśayituṃ na pūga-phalavat kṛtvā dvidhedaṃ vapur yat satyaṃ sakhi vīkṣitaḥ khalu mayā nūnaṃ caturthyāḥ śaśī //
khurāghātaiḥ śṛṅgaiḥ pratidinam alaṃ hanti pathikān bhṛśaṃ śasyotsādaiḥ sakala-nagarākhyāta-paṭimā
yugaṃ naiva skandhe vahati nitarāṃ yāti dharaṇīṃ varaṃ śūnyā śālā na ca punar ayaṃ duṣṭa-vṛṣabhaḥ //
pūrotpīḍe taḍāgasya parīvāhaḥ pratikriyā
śoka-kṣobhe ca hṛdayaṃ pralāpair avadhāryate //

(uttararāmacarita 3.29)

dhik candanaṃ kaiva sudhā varākī kim indunā hāritam abja-kandaiḥ
na vedmi tad vastu yad atra loke sutāṅga-dhūler upamāna-pātram //
yauvanaṃ calam apāyi śarīraṃ gatvaraṃ vasu vimṛśya viśiṣṭaḥ
nānya-janma-gata-tikta-vipākaṃ dṛṣṭa-saukhyam api karma vidhatte //
adho 'dhaḥ paśyataḥ kasya mahimā nopajāyate
upary upari paśyantaḥ sarva eva daridrati //
timiram idam indu-bimbāt pūtir gandho 'yam amburahakoṣāt amburuha-koṣāt /
ninditam abhijāta-mukhād yad alīkaṃ vacanam uccarati //
yo nīvāra-tṛṇāgra-muṣṭi-kavalaiḥ saṃvardhitaḥ śaiśave pītaṃ yena sarojinī-dala-puṭe homāvaśiṣṭaṃ payaḥ
tad dānāsava-pāna-matta-madhupa vyālola-gaṇḍaṃ gajaṃ sotkaṇṭhaṃ sabhayaṃ ca paśyati śanair dūre sthitas tāpasaḥ //

kasyacit | (Svsu.ā. 637, Spdśā.pa. 918, Skmsa.u.ka. 1843, manokasya)

pāṇi-preṅkhaṇato viśīrṇa-śirasaḥ svedāvarugṇa-śriyas tā kṛtyākṛti-leśato manasi naḥ kiṃcit pratītaṃ gatāḥ
vaicitryāpunar ukta-lāñchana-bhṛtaḥ khaṇḍena vākyena vā vyākṣepaṃ kathayanti pakṣmala-dṛśo lekhākṣara-śreṇayaḥ //

rājaśekharasya (Vsbvi.śā.bha. 3.22, Skmsa.u.ka. 1002)

tāḍīdalaṃ yad akaṭhoram idaṃ yad atra mudrā stanāṅka-ghana-candana-paṅka-mūrtiḥ
yad bandhanaṃ bisalatātanutantavaś ca kasyāścid eṣa galitas tad anaṅga-lekhaḥ //

rājaśekharasya | (Vsbvi.śā.bha. 3.21, Srk sa.u.ka. 1001)

mṛṇālam etad valayī-kṛtaṃ tayā tadīya evaiṣa vataṃsa-pallavaḥ /
idaṃ ca tasyāḥ kadalī-dalāṃśukaṃ yad atra saṃkrānta iva smara-jvaraḥ //

rājaśekharasyāmī --

madhur māso ramyo vipinam ajanaṃ tvaṃ ca taruṇī sphurat-kāmāveśe vayasi vayam apy āhita-bharāḥ
vrajatv ambā mugdhe kṣaṇam iha vilambasva yadi vā sphuṭas tāvaj jātaḥ piśuna-vacasām eṣa viṣayaḥ //

vallaṇasya --

munīndor vāg-binduḥ pravitata-sudhā-pūra-paramo na cec cintā-pātre milati katham apy asya manasaḥ
kutaḥ prāpya prītiṃ tuhina-giri-garbha-sthiti-juṣo 'py asahyaḥ sahyeta priya-viraha-dāha-vyatikaraḥ //

dharmakīrteḥ --

sarvasyaiva hi lokasya bahumānaṃ yad ātmani
viṣṇor māyā-sahasrasya iyam ekā garīyasī //
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇa-vikalaḥ puccha-rahitaḥ kṣudhā-kṣāmo jīrṇaḥ piṭharaka-kapālārpita-galaḥ
vraṇaiḥ pūya-klinnaiḥ krimi-kula-citair ācita-tanuḥ śunīm abhyeti śvā hatam api nihanty eva madanaḥ //
taranto dṛśyante bahava iha gambhīra-sarasi svasārābhyām ābhyāṃ hṛdi vidadhataḥ kautuka-śatam
praviśyāntarlīnaṃ kim api suvivecyoddharati yaś ciraṃ ruddha-śvāsaḥ sa khalu punar eteṣu viralaḥ //

paṇḍita-jñāna-śriyaḥ --

|| iti saṃkīrṇa-vrajyā ||
||49||

50. tataḥ kavi-stuti-vrajyā

subandhau bhaktir naḥ ka iha raghukāre na ramate dhṛtir dākṣī-putre harati haricandro 'pi hṛdayam
viśuddhoktiḥ śūraḥ prakṛti-subhagā bhāva-vigiras tathāpy antar modaṃ kam api bhavabhūtir vitanute //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2130)

tātaḥ sṛṣṭim apūrva-vastu-viṣayām eko 'tra nirvyūḍhavān niṣṇātaḥ kavi-kuñjarendra-carite mārge girāṃ vāguraḥ
revā vindhya-pulīndra-pāmara-vadhū-jhañjhānila-preṣitaprāye 'rthe vacanāni pallavayituṃ jānāti yogeśvaraḥ //

abhinandasya | (Skmsa.u.ka. 2126, bhavānandasya)

pātu karṇa-rasāyanaṃ racayituṃ vācaḥ satāṃ saṃmatāṃ vyutpattiṃ paramām avāptum avadhiṃ labdhuṃ rasa-srotasaḥ
bhoktuṃ svādu phalaṃ ca jīvita-taror yady asti te kautukaṃ tad bhrātaḥ śṛṇu rājaśekhara-kaveḥ sūktīḥ sudhā-syandanīḥ //

śaṅkara-varmaṇaḥ | (Brbā.rā. 1.17, Vsbvi.śā.bha. 1.17, Srk sa.u.ka. 2133)

devīṃ vācam upāsate hi bahavaḥ sāraṃ tu sārasvataṃ jānīte nitarām asau gurukula-kliṣṭo murāriḥ kaviḥ
ābdhar laṅghita eva vānara-bhaṭaiḥ kiṃ tv asya gambhīratām āpātāla-vilagna-pīvara-vapur jānāti manthācalaḥ //

murāreḥ | (kuvalayāvalī, 52; Skmsa.u.ka. 2135)

tat tādṛg-ujjvala-kakutstha-kula-praśastisaurabhya-nirbhara-gabhīra-mano-harāṇi
vālmīki-vāg-amṛta-kūpa-nipāta-lakṣmīm etāni bibhrati murāri-kaver vacāṃsi //

murārer etau (anargha-rāghava 1.12)

dhig dhik tān samayān pariśrama-rujo dhik tā giro niṣphalā yatrāmūr nibhavanti vallaṇa-guṇotkhātāmṛta-prītayaḥ
romṇāṃ nṛtya-bhuvo vilocana-payaḥ-pūrābdhi-candrodayāḥ sāhitya-pratigaṇḍa-garva-galanaṃ glāni-kriyā-hetavaḥ //

vallaṇasya | (Srksa.u.ka. 2134)

uttānollapita-pratārita-nava-śrotraiḥ kathaṃ bhāvyatāṃ vāk-pratyaṃśa-niveśitākhila-jagat-tattvā kavīnāṃ kalā
rathyā-garta-vigāhanādbhuta-kṛtair gāhyaḥ kva ratnākaro yasyāntaḥ-śapharāvamānana-taṭī-majjad-girīndrāḥ śriyaḥ //
anudghuṣṭaḥ śabdair atha ca ghaṭanātaḥ sphuṭa-rasaḥ padānām arthātmā ramayati na tūttānita-rasaḥ
yathā kiṃcit kiṃcit pavana-cala-cīnāṃśukatayā stanābhogaḥ strīṇāṃ harati na tathonmudrita-tanuḥ //

vallaṇasyaite --

astaṃgata-bhāra-viravi kāla-vaśāt kāli-dāsa-vidhu-vidhuram /
nirvāṇa-bāṇa-dīpaṃ jagad idam adyoti ratnena //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2127, bhojadevasya)

jānakī-haraṇaṃ kartuṃ raghuvaṃśe puraḥ-sthite
kaviḥ kumāra-dāso vā rāvaṇo vā yadi kṣamaḥ //
śabdās te na tathā-vidhāḥ pathi dhiyāṃ lokasya ye nāsate nārthātmāpi sa ko 'pi dhāvati girāṃ bhūpāla-mārge na yaḥ
asty anyas tu sa saṃniveśa-śiśiraḥ śabdārthayoḥ saṃgamo yenāmī sva-vaśena dagdha-kavayo mathnanti cetāṃsi naḥ //
jayati kavi-kaṇṭha-haraḥ śrī-raghu-kāraḥ prameya-kedāre /
yan-mati-dātra-vilūne śiloñcham iva kurvate kavayaḥ //
kavīnām agalad darpo nūnaṃ vāsava-dattayā
śaktyeva pāṇḍu-putrāṇāṃ gatayā karṇa-gocaram //

(harṣacarita 1.11)

kīrtiḥ pravara-senasya prayātā kusumojjvalā
samudrasya paraṃ pāraṃ kapiseneva setunā //

(harṣacarita 1.14)

santi śvāna ivāsaṃkhyā jātibhājo gṛhe gṛhe
utpādakā na bahavaḥ kavayaḥ śarabhā iva //

bāṇasyāmī (harṣacarita 1.5)

kavayaḥ kāli-dāsādyāḥ kavayo vayam apy amī
parvate paramāṇau ca vastutvam ubhayor api //
saujanyāṅkura-kanda-sundara-kathā-sarvasva sīmantinīcittākarṣaṇa-mantra-manmatha-sarit-kallola-vāg-vallabha
saubhāgyaika-niveśa peśala-girām ādhāra dhairyāmbudhe dharmādri-druma rājaśekhara-sakhe dṛṣṭo 'si yāmo vayam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 1422, abhinandasya)

yad etad vāg-artha-vyatikara-mayaṃ kiṃcid amṛtaṃ pramoda-prasyandaiḥ sahṛdaya-manāṃsi snapayati
idaṃ kāvyaṃ tattvaṃ sphurati tu yad atrāṇu paramaṃ tad antar-buddhīnāṃ sphuṭam atha ca vācām aviṣayaḥ //
suvarṇālaṃkārā prakaṭitarasāśleṣa-nipuṇā sphurad-vaidarbhoktir lalita-pada-bandha-krama-gatiḥ
lasad bhūyo bhāvā mṛdur api vimardocita-tanuḥ kavīndra tvad-vāṇī harati hariṇākṣīva hṛdayam //

kasyacit | (Skmsa.u.ka. 2151, sākokasya)

ambā yena sarasvatī sutavatī tasyārpayantī rasān nānā-cāṭu-mukhī sa durlaḍitavān khelābhir ucchṛṅkhalaḥ
jihvā-durvyasanair upadrava-rujaḥ kurvanti ye duḥsutāḥ tān dṛṣṭvārtham itas tato nikhanati svaṃ niḥsvam ātanvatī //

vallaṇasya --

avidita-guṇāpi sat-kavi-bhaṇitiḥ karṇeṣu vamati madhu-dhārām /
anadhigata-parimalāpi hi harati dṛśaṃ mālatī-mālā //

subandhoḥ (vāsavadattā 11)

babhūva valmīka-bhavaḥ purā kavis tataḥ prapede bhuvi bhartṛ-meṭhatām
punaḥ sthito yo bhava-bhūti-rekhayā sa vartate saṃprati rājaśekharaḥ //
ucchvāso 'pi na niryāti bāṇe hṛdaya-vartini
kiṃ punar vikaṭāṭopapada-bandhā sarasvatī //
yal lagnaṃ hṛdi puṃsāṃ bhūyo bhūyaḥ śiro na ghūrṇayati /
tad api kaveḥ kim u kāvyaṃ kāṇḍo vā dhanvināṃ kim asau //

tāmarasasya --

kathaṃcit kālidāsasya kālena bahunā mayā
avagāḍheva gambhīramasṛṇaughā sarasvatī //
kaścid vācaṃ racayitum alaṃ śrotum evāparas tāṃ kalyāṇī te matur ubhayato vismayaṃ nas tanoti
na hy ekasmin atiśayavatāṃ saṃnipāto guṇānāṃ ekaḥ sūte kanakam upalas tat-parīkṣā-kṣamo 'nyaḥ //

kālidāsya --

prayoga-vyutpattau pratipada-viśeṣārtha-kathane prasattau gāmbhīrye rasavati ca vākyārtha-ghaṭane
agamyāyām anyair diśi pariṇateś cārtha-vacasor mataṃ ced asmākaṃ kavir amara-siṃho vijayate //

śālikasya | (Skmsa.u.ka. 2132, śālikanāthasya)

iyaṃ gaur uddāmā tava niviḍa-bandhāpi hi kathaṃ na vaidarbhād anyat carati sulabhatve 'pi hi katham
avandhyā ca khyātā bhuvi katham agamyā kavi-vṛṣaiḥ kathaṃ vā pīyūṣaṃ sravati bahu dugdhāpi bahubhiḥ //

śabdārṇavasya | (Skmsa.u.ka. 2155)

śailair bandhayati sma vānara-hṛtair vālmīkir ambhonidhiṃ vyāsaḥ pārtha-śarais tathāpi na tayor atyuktir udbhāvyate
vāg arthau ca tulādhṛtāv iva tathāpy asman-nibandhānayaṃ loko dūṣayituṃ prasārita-mukhas tubhyaṃ pratiṣṭhe namaḥ //

dharmakīrteḥ | (Skmsa.u.ka. 2374)

hā kaṣṭaṃ kavi-cakra-mauli-maṇinā dakṣeṇa yan nekṣitaḥ śrīmān utpala-rāja-deva-nṛpatir vidyā-vadhū-vallabhaḥ
tasyāpy arthi-janaikarohaṇa-girer lakṣmīr vṛthaivābhavad dakṣasyāsya na yena sundara-giraḥ karṇāvataṃsī-kṛtāḥ //

dakṣasya --

yasya yathā vijñānaṃ tādṛk tasyeha hṛdaya-sad-bhāvaḥ /
unmīlati kavi-puṅga-vacane ca purāṇa-puruṣe ca //
vahati na puraḥ kaścit paścān na ko 'py anuyāti māṃ na ca nava-pada-kṣuṇṇo mārgaḥ kathaṃ nv aham ekakaḥ
bhavati viditaṃ pūrva-vyūḍho 'dhunā khilatāṃ gataḥ sa khalu bahulo vāmaḥ panthā mayā sphuṭam urjitaḥ //

dharmakīrti-padānām --

vidyā-vadhūm apariṇīya kulānurūpāṃ ślāghyāṃ sutām iva tataḥ śriyam aprasūya
tāṃ cārthine praṇaya-peśalam apradāya dhik taṃ manuṣya-padam ātmani yaḥ prayuṅkte //

bhartṛhareḥ --

ye nāma kecid iha naḥ prathayanty avajñāṃ jānanti te kim api tān prati naiṣa yatnaḥ
utpatsyate tu mama ko 'pi samāna-dharmā kālo hy ayaṃ niravadhir vipulā ca lakṣmīḥ //

bhavabhūteḥ (mā.mā. 1.8)

nidhānaṃ vidyānāṃ kula-gṛham apārasya yaśasaḥ śuci kṣmā-pālānāṃ sucarita-kathā-darpaṇa-talam
kalā-saṃpad-ratna-vratati-viṭapānāṃ sura-taruḥ prakṛtyā gambhīraḥ kavir iha sa-śabdo vijayate //
unnīto bhava-bhūtinā pratipadaṃ bāṇe gate yaḥ purā yaś cīrṇaḥ kamalāyudhena suciraṃ yenāgamat keśaṭaḥ
yaḥ śrī-vākpatirāja-pāda-rajasāṃ saṃparka-pūtaś ciraṃ diṣṭyā ślāghya-guṇasya kasyacid asau mārgaḥ samunmīlati //

yogeśvarasya (Skmsa.u.ka. 2129, abhinandasya)

paramādbhuta-rasa-dhāmany utsalite jagati vallanāmbhodhau /
viśrānto rasa-bhāgas timitayati yathā gabhīrimā ko 'pi //

vallaṇasya --

āḍhya-rāja-kṛtārambhair hṛdayasthaiḥ smṛtair api
jihvāntaḥ kṛṣyamāṇeva na kavitve pragalbhate //

bāṇasya --

vālmīker mukulīkṛtaiva kavitā kaḥ stotum asty ādaro vaiyāsāni vacāṃsi bhāravi-girāṃ bhūtaiva nirbhartsanā
kāvyaṃ ced avataṃsa-bhūpam abhajad dharmāyaṇaṃ karṇayos tātaḥ kiṃ bahu varṇyate sa bhagavān vaidarbha-garbheśvaraḥ //

dharmāśokasya --

vāmāṅgaṃ pṛthula-stana-stavakitaṃ yāvad bhavānī-pater lakṣmī-kaṇṭha-haṭha-graha-vyasanitā yāvac ca doṣṇāṃ hareḥ
yāvac ca prati-sāma-sāraṇa-vidhi-vyagrau karau brahmaṇaḥ stheyāsuḥ śruti-śukti-lehya-madhavas tāvat satāṃ sūktayaḥ //
kīrtyā samaṃ tridiva-vāsam upasthitānāṃ martyāvatīrṇa-marutām api sat-kavīnām
jagrantha durlabha-subhāṣita-ratna-koṣaṃ vidyākaraḥ sukṛti-kaṇṭha-vibhūṣaṇāya //
|| iti kavi-varṇana-vrajyā samāptā ||
||50||
samāpto 'yaṃ subhāṣita-ratna-koṣa iti ||
paṇḍita-śrī-bhīmārjuna-somasya ||

This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed. If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at
gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de. The file will be immediately removed pending resolution of the claim.

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Notes
Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License (https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/)
Holder of rights
Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2022). 1_sanskr. tei. sa_vidyAkara-subhASitaratnakoza. GRETIL. Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen. https://hdl.handle.net/21.T11991/0000-001C-93B2-2